This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019L1936
Directive (EU) 2019/1936 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2019 amending Directive 2008/96/EC on road infrastructure safety management
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1936 (2019. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1936 (2019. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
PE/69/2019/REV/2
OV L 305, 26.11.2019, p. 1–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums I iedaļa 2 punkts (e) | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums I virsraksts | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pielikums II iedaļa 1 punkts (n) | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums II iedaļa 2 punkts (h) | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums II virsraksts | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums III | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pielikums IIa | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 1 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pielikums IV punkts 5 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 1 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 10 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Atcelšana | pants 11 punkts 2 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 11a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 12 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 12a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 13 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 2 punkts 1 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 2 punkts 10 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 2 punkts 1a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 2 punkts 1b | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Atcelšana | pants 2 punkts 5 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 2 punkts 6 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 2 punkts 7 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 2 punkts 7a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 4 punkts 6 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 5 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 6 punkts 1 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Atcelšana | pants 6 punkts 2 | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Nomaiņa | pants 6 virsraksts | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 6a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 6b | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 6c | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 6d | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 6e | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 7 punkts 1a | 16/12/2019 | |
Modifies | 32008L0096 | Papildinājums | pants 9 punkts 1a | 16/12/2019 |
26.11.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 305/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1936
(2019. gada 23. oktobris),
ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Komisijas 2010. gada 20. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” ir izvirzīti Savienības stratēģiskie mērķi – ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu un līdz 2050. gadam pietuvoties tam, ka bojāgājušo skaits ir tuvu nullei. Tomēr progress virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu pēdējo gadu laikā ir apstājies. Padome savos 2017. gada 8. jūnija secinājumos par ceļu satiksmes drošību apstiprināja jaunu starpposma mērķi – līdz 2030. gadam uz pusi samazināt smagi ievainoto skaitu salīdzinājumā ar 2020. gadu, tādējādi apstiprinot Valletas 2017. gada marta deklarāciju. Tādēļ, lai sasniegtu abus minētos mērķus, ir nepieciešami lielāki centieni. |
(2) |
Atbilstoši “drošas sistēmas” pieejai nāves gadījumus un nopietnu miesas bojājumu gūšanu ceļu satiksmes negadījumos var lielā mēra novērst. Tai vajadzētu būt kopīgai atbildībai visos līmeņos – nodrošināt, ka ceļu satiksmes negadījumos uz autoceļiem netiek gūti nopietni vai nāvējoši miesas bojājumi. Proti, sekmīgi projektētiem, pareizi uzturētiem un skaidri apzīmētiem un aprīkotiem ceļiem būtu jāsamazina ceļu satiksmes negadījumu iespējamība, savukārt “piedodošiem” ceļiem (tādiem ceļiem, kas ir izvietoti viedā veidā, lai nodrošinātu, ka autovadītāja kļūdām nav tūlītēju nopietnu vai letālu seku), būtu jāsamazina nelaimes gadījumu smagums. Komisijai būtu jāsniedz pamatnostādnes “piedodošu” ceļa malu ierīkošanai un uzturēšanai, pamatojoties uz visu dalībvalstu pieredzi. |
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4) norādītajiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T tīkls) ceļiem ir izšķiroša nozīme Eiropas integrācijas atbalstīšanā. Tālab uz minētajiem ceļiem būtu jāgarantē augsts drošības līmenis. |
(4) |
TEN-T tīklā īstenotās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības (“CIDP”) procedūras ir palīdzējušas samazināt bojāgājušo un nopietnus miesas bojājumus guvušo personu skaitu Savienībā. No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK (5) ietekmes izvērtējuma ir skaidrs, ka tās dalībvalstis, kuras CIDP principus ir brīvprātīgi piemērojušas saviem valsts ceļiem, kas ir ārpus TEN-T tīkla, ir sasniegušas daudz labākus ceļu satiksmes drošības rādītājus nekā dalībvalstis, kuras šādi nerīkojās. Tāpēc ir arī vēlams, lai minētie CIDP principi tiktu piemēroti citām Eiropas ceļu tīkla daļām. |
(5) |
Ir svarīgi, lai uz tiem ceļa posmiem uz tiltiem un tuneļos, kuri ietilpst tīklā atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomai, šī direktīva attiektos arī saistībā ar ceļu satiksmes drošību, izņemot tuneļus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (6). |
(6) |
Ceļu satiksmes drošības apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai šī direktīva attiektos arī uz iebrauktuvēm tādos stāvlaukumos un izbrauktuvēm no tiem, kuri ir izvietoti visā tīklā, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, jo īpaši automaģistrālēm un galvenajiem autoceļiem. |
(7) |
Sezonas apstākļi dalībvalstīs un reģionos ievērojami atšķiras. Tādēļ ir svarīgi, lai minētie nosacījumi tiktu pienācīgi ņemti vērā valsts noteikumos, ar kuriem transponē šo direktīvu. |
(8) |
Liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek uz mazas daļas ceļu, kur ir augsta satiksmes intensitāte un ātrums un kur plaša spektra satiksme pārvietojas dažādos ātrumos. Tādējādi tam, ka Direktīvas 2008/96/EK darbības joma tiek ierobežoti paplašināta, to attiecinot arī uz automaģistrālēm un citiem galvenajiem autoceļiem ārpus TEN-T tīkla, būtu jāsniedz nozīmīgs ieguldījums ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā visā Savienībā. |
(9) |
Lai panāktu, ka šādai darbības jomas paplašināšanai ir plānotā ietekme, ir loģiski, ka galvenie autoceļi, kas nav automaģistrāles, aptver visus ceļus, kuri valsts ceļu klasifikācijā ir ietverti augstākajā ceļu kategorijā, kas pakārtota kategorijai “automaģistrāle”. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt, ka uz vismaz visiem ceļiem, uz kuriem pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā attiecās Direktīva 2008/96/EK, tostarp uz brīvprātības pamata, joprojām būtu jāattiecina šī direktīva. |
(10) |
Paredzot pienākumu obligāti ievērot Direktīvā 2008/96/EK noteiktās procedūras visiem ceļu infrastruktūras projektiem ārpus pilsētu teritorijām, kuri ir pabeigti, izmantojot Savienības finansējumu, būtu jānodrošina tas, ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti nedrošu ceļu būvēšanai. |
(11) |
Direktīva 2008/96/EK attiecas tikai uz ceļa infrastruktūru. Tāpēc šī direktīva neietekmē likumu par ceļu satiksmi, tostarp dalībvalstu kompetenci pieņemt lēmumus par savām pilnvarām attiecībā uz likumu par ceļu satiksmi. Līgumslēdzējām pusēm būtu jāievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas 1949. gada 19. septembra Ženēvas Konvencija par ceļu satiksmi un 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencija par ceļu satiksmi, kā arī 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencija par ceļa zīmēm un brīdinājumiem. |
(12) |
Uz risku balstīts tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums ir radīts kā iedarbīgs un efektīvs rīks to tīkla posmu identificēšanai, uz kuriem būtu jāattiecina detalizētākas ceļu satiksmes drošības inspekcijas, un ieguldījumu prioritāšu noteikšanai saskaņā ar to potenciālu sniegt visa tīkla drošības uzlabojumus. Tādējādi, lai palielinātu ceļu satiksmes drošību Savienībā, būtu sistemātiski jānovērtē, tostarp ar elektroniski un digitāli iegūtiem datiem, viss ceļu tīkls, uz ko attiecas šī direktīva. |
(13) |
Ja iepriekšējās “ekspluatācijā esoša ceļu tīkla drošības klasificēšanas un pārvaldības” procedūras vissekmīgākie elementi tiktu integrēti jaunajā tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma procedūrā, vajadzētu būt iespējamam sekmīgāk identificēt tos ceļa posmus, kur ir vislielākās iespējas uzlabot drošību un kur mērķtiecīgai iesaistei būtu jāsniedz vislielākie uzlabojumi. |
(14) |
Lai panāktu, ka CIDP procedūras kļūst kvalitatīvākas, objektīvākas, kā arī efektīvākas, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut ceļu posmu inspekcijai, ceļu satiksmes drošības apstākļu dokumentēšanai un citu ar ceļu tīkla drošību saistītu datu apkopošanai attiecīgā gadījumā izmantot tehnoloģijas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas. |
(15) |
Sistemātiski pēcpasākumi CIDP procedūrās izdarītajiem konstatējumiem ir izšķiroši svarīgi, lai panāktu ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības ceļu satiksmes drošības mērķus. Tālab ar prioritārās rīcības plāniem būtu jānodrošina, ka pēc iespējas drīz tiek īstenoti vajadzīgie iesaistes pasākumi. Konkrēti, ņemot vērā tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumā izdarītos secinājumus, būtu jāveic vai nu mērķtiecīgas ceļu satiksmes drošības inspekcijas, vai, ja tas ir iespējams un izmaksu ziņā lietderīgi, tieši stāvokļa uzlabošanas pasākumi, kuru mērķis ir bez lieka administratīva sloga radīšanas novērst vai samazināt ceļu satiksmes drošības riskus. |
(16) |
Būtu jāuzlabo drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus uz ceļu posmiem, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. |
(17) |
Šādu ieguldījumu atbalstīšanai – saskaņā ar piemērojamajiem nosacījumiem – var izmantot Savienības līmeņa finansējumu un finansiālus stimulus, kas papildina attiecīgus valsts ieguldījumus un stimulus. |
(18) |
Īpaši augsts ceļu satiksmes negadījumu risks ir tiem ceļu tīkla posmiem, kas ir savienoti ar Eiropas ceļu tīkla ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK. Tālab būtu jāievieš kopīgas šo ceļu posmu ceļu satiksmes drošības inspekcijas, kuros būtu iesaistīti pārstāvji gan no kompetentajām ceļu, gan tuneļu iestādēm, lai uzlabotu tā ceļu tīkla drošību, uz kuru attiecas šī direktīva. |
(19) |
Mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki veido 47 % ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita Savienībā 2017. gadā. Nodrošinot, ka visās CIDP procedūrās un mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku infrastruktūrai piemērojamo kvalitātes prasību izstrādē tiek ņemtas vērā mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības, attiecīgi vajadzētu tikt uzlabotai viņu drošībai uz autoceļiem. |
(20) |
Lai dalībvalstis varētu uzlabot savas procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju operatīvu izmantošanu, būtu jāizveido kopīgas specifikācijas, lai veicinātu ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. |
(21) |
Drošības uzlabošana ir prioritāte arī attiecībā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm (t. i., signāli, infrastruktūras uzlabošana). Saskaņā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. gada ziņojumu par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību 2016. gadā ir notikuši 433 būtiski nelaimes gadījumi uz 108 000 dzelzceļa pārbrauktuvēm Savienībā, kā rezultātā dzīvību zaudēja 255 cilvēki un 217 cilvēki tika smagi ievainoti. Tāpēc Savienības līmenī būtu jāidentificē pārbrauktuves ar augsta drošības riska līmeni, lai tās uzlabotu, |
(22) |
Augstas kvalitātes ceļa apzīmējumi un ceļa zīmes ir svarīgi, lai palīdzētu autovadītājiem un savienotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem. Kopējām specifikācijām attiecībā uz ceļa apzīmējumiem un ceļa zīmēm vajadzētu kalpot par pamatu, kas palīdzētu ieviest progresīvas savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas. Visā Eiropā būtu vēlams īstenot saskaņotu pieeju atbilstoši Vīnes 1968. gada Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem. |
(23) |
Lai uzlabotu rezultātus, kas sagaidāmi no šīs direktīvas piemērošanas, un lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni ārkārtas situācijās, dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu veicināt sadarbību starp to civilās aizsardzības, reaģēšanas ārkārtas situācijās un ceļu policijas dienestiem, jo īpaši pārrobežu ceļu posmos. Gadījumos, kad šajos pasākumos ir nepieciešama dalībvalstu sadarbība, var izmantot sistēmu, ko minētajā nolūkā piedāvā Savienības civilās aizsardzības mehānisms saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1313/2013/ES (7). |
(24) |
Neierobežojot tiesību aktus par publisko iepirkumu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (8), tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz drošību, būtu jādara publiski pieejamas, ja publiskais iepirkums tiek veikts ceļu infrastruktūras nozarē. |
(25) |
Lai panāktu pārredzamību un uzlabotu pārskatatbildību, būtu jāziņo par ceļu satiksmes drošības reitingiem ar mērķi informēt ceļu satiksmes dalībniekus par infrastruktūras stāvokli un palielināt viņu izpratni kopumā. |
(26) |
Būtu jāsekmē pieredzes apmaiņa starp speciālistiem par “drošas sistēmas” metodēm un informācijas apmaiņa starp ceļu satiksmes drošības auditoriem. |
(27) |
Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu rezultātu publicēšanai būtu jādod iespēja salīdzināt ceļu infrastruktūras drošību Savienībā. |
(28) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izveidot procedūras, lai nodrošinātu pastāvīgi augstu ceļu satiksmes drošības līmeni visā TEN-T tīklā un automaģistrāļu un galveno autoceļu tīklā visā Savienībā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo uzlabojums ir nepieciešams visā Savienībā, lai nodrošinātu konverģenci virzībā uz augstākiem infrastruktūras drošības standartiem, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Savienības līmenī īstenotas rīcības rezultātā ceļošanai pa Savienību būtu jākļūst drošākai, un tam, savukārt, būtu jāuzlabo iekšējā tirgus darbība un jāatbalsta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis. |
(29) |
Lai nodrošinātu, ka CIDP procedūras joprojām atspoguļo labākās pieejamās tehniskās zināšanas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz direktīvas pielikumu pielāgošanu tehnikas progresam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(30) |
Ir vajadzīgi īpaši pasākumi ar mērķi pastāvīgi uzlabot ceļu drošības pārvaldības praksi un atvieglināt to, kā transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem, atpazīst ceļa apzīmējumus un ceļa zīmes. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10). |
(31) |
Tādēļ Direktīva 2008/96/EK būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2008/96/EK
Direktīvu 2008/96/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Šajā direktīvā paredz procedūru izstrādi un īstenošanu attiecībā uz ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem, ceļu satiksmes drošības auditiem, ceļu satiksmes drošības inspekcijām un dalībvalstu veiktajiem tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumiem. 2. Šo direktīvu piemēro ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, automaģistrālēm un citiem galvenajiem autoceļiem, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas projektēšanas posmā, tiek būvēti vai jau tiek ekspluatēti. 3. Šī direktīva attiecas arī uz tiem ceļiem un ceļu infrastruktūras projektiem – uz kuriem neattiecas 2. punkts –, kuri atrodas ārpus pilsētu teritorijām, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri ir uzbūvēti, izmantojot Savienības finansējumu, izņemot ceļus, pa kuriem nav atļauta vispārēja mehānisko transportlīdzekļu satiksme, piemēram, velosipēdu ceļus, vai ceļus, kuri nav paredzēti vispārējai mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, piemēram, ceļus, pa kuriem var piekļūt vietām, kur notiek rūpnieciska, lauksaimnieciska vai mežsaimnieciska darbība. 4. Dalībvalstis var izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas galvenos autoceļus, kuriem ir zems drošības apdraudējums, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, kas saistīti ar satiksmes intensitāti un negadījumu statistiku. Dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var iekļaut ceļus, kas nav minēti 2. un 3. punktā. Līdz 2021. gada 17. decembrim katra dalībvalsts paziņo Komisijai to teritorijā esošo automaģistrāļu un galveno autoceļu sarakstu un pēc tam visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā. Turklāt katra dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar autoceļiem, kas saskaņā ar šo punktu ir izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas vai ir iekļauti tās darbības jomā, un pēc tam visas tā turpmākās izmaiņas. Komisija publicē to autoceļu sarakstu, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu. 5. Šo direktīvu nepiemēro ceļiem tuneļos, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK.”; |
2) |
direktīvas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 4. pantā pievieno šādu punktu:
|
4) |
direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu: “5. pants Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums 1. Dalībvalstis nodrošina, ka visā ekspluatētajā ceļu tīklā, uz ko attiecas šī direktīva, tiek veikts tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums. 2. Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumos izvērtē negadījumu un ietekmes risku smagumu, par pamatu ņemot:
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmais visa tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums tiek veikts, vēlākais, līdz 2024. gadam. Turpmākie visa ceļu tīkla drošības novērtējumi ir pietiekami bieži, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tos veic vismaz reizi piecos gados. 4. Veicot tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu, dalībvalstis var ņemt vērā III pielikumā izklāstītos indikatīvos elementus. 5. Komisija sniedz norādes par metodiku, kā regulāri veikt tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumus un piešķir drošības reitingus. 6. Pamatojoties uz 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un nolūkā noteikt prioritāti vajadzībām, kurām nepieciešamas papildu darbības, dalībvalstis visus ceļu tīkla posmus klasificē ne mazāk kā trīs kategorijās pēc to drošības līmeņa.”; |
5) |
direktīvas 6. pantu groza šādi:
|
6) |
iekļauj šādus pantus: “6.a pants Procedūru pēcpasākumi ekspluatācijā esošiem ceļiem 1. Dalībvalstis nodrošina, ka konstatējumiem tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumos, kuri veikti, ievērojot 5. pantu, ir pēcpasākumi – vai nu mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas, vai tieša korektīva darbība. 2. Veicot mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju, dalībvalstis var ņemt vērā IIa pielikumā izklāstītos indikatīvos elementus. 3. Mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas. Vismaz viens ekspertu grupas dalībnieks atbilst 9. panta 4. punkta a) apakšpunkta prasībām. 4. Dalībvalstis nodrošina, ka konstatējumiem mērķtiecīgās ceļu drošības inspekcijās seko argumentēti lēmumi, ar kuriem nosaka, vai ir vajadzīga korektīva darbība. Jo īpaši dalībvalstis identificē ceļa posmus, kur ir nepieciešami ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumi, un nosaka rīcību, kura uzskatāma par prioritāru minēto ceļa posmu drošības uzlabošanai. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvā darbība tiek vērsta galvenokārt uz ceļa posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar augstu drošības attīstības un ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupīšanas potenciālu. 6. Dalībvalstis sagatavo un regulāri atjaunina uz risku balstītu prioritārās rīcības plānu, lai sekotu līdzi identificētās korektīvās darbības īstenošanai. 6.b pants Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzība Dalībvalstis nodrošina, ka 3.–6.a pantā izklāstīto procedūru īstenošanā tiek ņemtas vērā mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības. 6.c pants Ceļa apzīmējumi un ceļa zīmes 1. Dalībvalstis savās spēkā esošajās un turpmākajās procedūrās attiecībā uz ceļa apzīmējumiem un ceļa zīmēm pievērš īpašu uzmanību tam, lai tie būtu lasāmi un pamanāmi gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. Šādās procedūrās ņem vērā kopīgās specifikācijas, ja šādas kopīgas specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu. 2. Komisijas izveidotā ekspertu grupa, vēlākais līdz 2021. gada jūnijam, novērtē iespēju izveidot kopīgas specifikācijas, tostarp dažādus elementus, kuru mērķis ir nodrošināt ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju operatīvu izmantošanu, lai veicinātu ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. Minētā grupa sastāv no dalībvalstu norīkotiem ekspertiem. Novērtējumā ietver apspriešanos ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju. Novērtējumā īpašu uzmanību pievērš šādiem elementiem:
3. Ņemot vērā 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kopējas specifikācijas attiecībā uz 1. punktā minētajām dalībvalstu procedūrām, kuru mērķis ir nodrošināt to ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju operatīvu izmantošanu attiecībā uz ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā. Pirmajā daļā minētie īstenošanas akti neskar Eiropas Standartizācijas komitejas kompetenci attiecībā uz ceļa apzīmējumu un ceļa zīmju standartiem. 6.d pants Informācija un pārredzamība Komisija publicē šīs direktīvas darbības jomā esošo Eiropas autoceļu tīkla karti, kas pieejama tiešsaistē, uzsverot dažādās kategorijas, kā minēts 5. panta 6. punktā; 6.e pants Brīvprātīga ziņošana Dalībvalstis izveido visiem satiksmes dalībniekiem tiešsaistē pieejamu valsts brīvprātīgu ziņošanas sistēmu, lai atvieglotu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, ko pārraidījuši satiksmes dalībnieki un transportlīdzekļi, un jebkuras citas ar drošību saistītas informācijas apkopošanu, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu ceļu infrastruktūras drošībai.”; |
7) |
direktīvas 7. pantā iekļauj šādu punktu:
|
8) |
direktīvas 9. pantā iekļauj šādu punktu:
|
9) |
direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu: “10. pants Paraugprakses apmaiņa Lai uzlabotu Savienības ceļu satiksmes drošību, Komisija izveido saskaņotu informācijas un paraugprakses apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm, inter alia iekļaujot tajā ceļu drošības mācību programmas, jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu satiksmes drošības tehnoloģijas.”; |
10) |
direktīvas 11. panta 2. punktu svītro; |
11) |
iekļauj šādu pantu: “11.a pants Ziņojumu sniegšana 1. Līdz 2025. gada 31. oktobrim dalībvalstis sniedz ziņojumu Komisijai par tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības klasifikāciju, kas novērtēta saskaņā ar 5. pantu. Ja iespējams, ziņojumu gatavo, pamatojoties uz vienotu metodiku. Attiecīgā gadījumā ziņojumā iekļauj arī valstu atjaunināto pamatnostādņu noteikumu sarakstu, tostarp jo īpaši uzlabojumus attiecībā uz tehnoloģisko progresu un mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību. No 2025. gada 31. oktobra šādus ziņojumus sniedz reizi piecos gados. 2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto valstu ziņojumu analīzi, pirmajā reizē līdz 2027. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz 1. punktā minētajiem elementiem, un par iespējamiem turpmākiem pasākumiem, tostarp šīs direktīvas pārskatīšanu un iespējamu pielāgošanu tehnikas attīstībai.”; |
12) |
direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants Pielikumu grozījumi Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu, lai grozītu pielikumus nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.”; |
13) |
iekļauj šādu pantu: “12.a pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 16. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*2). 5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 6. Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
14) |
direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu: “13. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*3) izpratnē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. (*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;" |
15) |
pielikumus groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā. |
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2021. gada 17. decembrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2019. gada 23. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
T. TUPPURAINEN
(1) OV C 62, 15.2.2019., 261. lpp.
(2) OV C 168, 16.5.2019., 81. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 7. oktobra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
PIELIKUMS
Direktīvas 2008/96/EK pielikumus groza šādi:
1) |
direktīvas I pielikumu groza šādi:
|
2) |
direktīvas II pielikumu groza šādi:
|
3) |
direktīvā iekļauj šādu pielikumu: “IIa PIELIKUMS INDIKATĪVI MĒRĶTIECĪGU CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS INSPEKCIJU ELEMENTI
|
4) |
direktīvas III pielikumu aizstāj ar šādu: “III PIELIKUMS INDIKATĪVI TĪKLA MĒROGA CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMU ELEMENTI
|
5) |
direktīvas IV pielikumu groza šādi:
|