Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0063

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 ( 2014. gada 21. oktobris ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos

OV L 11, 17.1.2015, p. 44–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 21/03/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/63/oj

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/44


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/63

(2014. gada 21. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 103. panta 7. un 8. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2014/59/ES ir paredzēta prasība dalībvalstīm izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un pilnvaras. Šiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem jāparedz pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu noregulējuma sistēmas efektīvu darbību, un tādēļ tiem ir pilnvaras piesaistīt ex ante iemaksas no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja attiecīgajā teritorijā, ieskaitot Savienības filiāles (“iestādes”).

(2)

Dalībvalstīm ir pienākums piesaistīt ex ante iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā ne vien no iestādēm, bet saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 1. punktu arī no Savienības filiālēm. Uz Savienības filiālēm attiecas arī Komisijas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 7. un 8. punktu. Tomēr ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 47. pantu dalībvalstis atbild par prudenciālajām prasībām un uzraudzības darbībām attiecībā uz Savienības filiālēm, nebūtu piemēroti uz Savienības filiālēm tieši attiecināt daudzus no šajā deleģētajā regulā noteiktajiem riska korekcijas rādītājiem. Tāpēc, ņemot vērā to, ka šīs regulas darbības joma neattiecas uz Savienības filiālēm, uz tām var attiekties īpašs režīms, ko Komisija izstrādātu kādā turpmākā deleģētajā aktā.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 6., 15., 16., 95. un 96. pantu noteiktām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir atļauts veikt tikai ierobežotus pakalpojumus un darbības, nepiemēro dažas kapitāla un likviditātes prasības vai tās var tikt atbrīvotas no šādām prasībām. Tādējādi uz tām neattiektos daudzi riska korekcijas rādītāji, kas būtu jānosaka. Lai gan dalībvalstīm ir pienākums no šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piesaistīt ex ante iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/EK 103. panta 1. punktu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis saglabā pilnvaras noteikt riska korekcijas, lai nesamērīgi nenoslogotu šīs sabiedrības. Tāpēc šīs regulas darbības joma nebūtu jāattiecina uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim finansēšanas mehānismu pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no visu iestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā, segtajiem noguldījumiem. Minētajā laikposmā iemaksas finansēšanas mehānismos būtu jāsadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

(5)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība piesaistīt iemaksas vismaz reizi gadā, lai sasniegtu minētās direktīvas 102. pantā noteikto mērķapjomu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 2. punktu gada iemaksai ir jāatspoguļo iestādes lielums, jo iemaksas pamatā jābūt fiksētai summai, kas noteikta, pamatojoties uz attiecīgās iestādes saistībām (“gada pamata iemaksa”). Otrkārt, tai jāatspoguļo iestādes veikto attiecīgo darbību riska līmenis, jo gada pamata iemaksa būtu jākoriģē proporcionāli šīs iestādes riska profilam (“papildu korekcija, ņemot vērā risku”). Iestādes lielums ir pirmais rādītājs attiecībā uz iestādes radīto risku. Jo lielāka ir iestāde, jo lielāka ir iespēja, ka noregulējuma iestāde grūtību gadījumā uzskatīs, ka vispārējās interesēs būtu noregulēt attiecīgo iestādi un izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

(6)

Lai noskaidrotu, kā noregulējuma iestādēm būtu jākoriģē iemaksas proporcionāli iestāžu riska profilam, ir jāprecizē riska pīlāri un rādītāji, kas būtu jāizmanto, lai noteiktu iestāžu riska profilu, mehānisms, lai piemērotu riska korekcijas gada pamata iemaksām, un gada pamata iemaksa kā izejas punkts riska korekcijai. Elementi, kas papildinātu Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā paredzētos riska kritērijus, būtu jānosaka tā, lai saglabātu godīgas konkurences nosacījumus starp dalībvalstīm un spēcīgu iekšējo tirgu, novēršot atšķirības starp dalībvalstu iemaksu aprēķināšanas metodēm to attiecīgajos noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tādējādi iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos, būtu salīdzināmas un paredzamas neatkarīgi no bankas veida, kas ir svarīgs priekšnoteikums godīgas konkurences nosacījumu nodrošināšanai iekšējā tirgū.

(7)

Eiropas Parlaments un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka Vienotā noregulējuma valdi (“valde”), kas izveidota ar minētās regulas 42. panta 1. punktu, minētās regulas un Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas vajadzībām uzskata par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi, ja tā īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kuras, ievērojot minēto Direktīvu, jāveic vai jāīsteno valsts noregulējuma iestādei. Ņemot vērā to, ka valde ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 7. punktu ir pilnvarota aprēķināt iestāžu iemaksas vienotajā noregulējuma fondā, kas no 2016. gada 1. janvāra aizstās dalībvalstu finansēšanas mehānismus pēc vienotā noregulējuma mehānisma ieviešanas, piemērojot šo regulu uz Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta pamata, jēdzienā “noregulējuma iestāde” šajā regulā būtu jāietver arī valde.

(8)

Attiecībā uz grupām sekas iemaksu aprēķināšanai atsevišķu vienību līmenī būtu noteiktu saistību divkārša uzskaitīšana, kad tiktu noteikta dažādu grupas vienību gada pamata iemaksa, jo saistības, kas izriet no nolīgumiem, ko vienas grupas vienības noslēdz savā starpā, būtu pieskaitāmas pasīvu kopsummai, kas jāņem vērā, nosakot gada pamata iemaksu katrai grupas vienībai. Tāpēc attiecībā uz grupām ir vēl sīkāk jāprecizē, kā nosaka gada pamata iemaksu, lai atspoguļotu grupas vienību savstarpējo saistību un izvairītos no grupas iekšējo riska darījumu divkāršas uzskaitīšanas. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(9)

Aprēķinot grupas vienības gada pamata iemaksu, pasīvu kopsumma, kas jāņem vērā, nedrīkstētu ietvert saistības, kas radušās no līguma, ko šī grupas vienība noslēgusi ar kādu citu tajā pašā grupā ietilpstošu vienību. Tomēr šāds izņēmums drīkstētu būt iespējams tikai tad, ja ikviena grupas vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pilnībā iekļauta vienā un tajā pašā konsolidācijā, tai ir piemērojamas pienācīgas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras un ja nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu nekavējoties nokārtot saistības, kad iestājas to termiņš. Tādējādi vajadzētu tikt novērstai saistību izslēgšanai no iemaksu aprēķina pamatojuma, ja nav garantiju, ka tiktu segti grupas iekšējie kreditēšanas riska darījumi grupas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka grupas iekšējo saistību izslēgšana sniedz priekšrocības grupas vienībām, kuras izmanto šo atbrīvojumu, šāda izslēgšana nedrīkstētu dot iespēju attiecīgajām iestādēm izmantot vienkāršotu iemaksu sistēmu, ko piešķir mazām iestādēm, ja pēc grupas iekšējo saistību izslēgšanas iestādei varētu piemērot vienkāršoto sistēmu. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(10)

Atkāpjoties no noteikuma, ka, iemaksas būtu jāaprēķina individuāli, centrālai iestādei ar radniecīgām kredītiestādēm, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, noteikumi par ex ante iemaksām būtu jāpiemēro konsolidēti tikai centrālai iestādei un tās radniecīgajām kredītiestādēm kā vienotam veselumam, jo centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem.

(11)

Gada pamata iemaksas noteikšana būtu sīkāk jāprecizē arī attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām (FMI). Arī dažas FMI, piemēram, centrālie darījumu partneri (CCP) vai centrālie vērtspapīru depozitāriji (CSD), ir saņēmušas atļauju darboties kā kredītiestādes. Jo īpaši daži CSD papildus to veiktajai tirgus infrastruktūras darbībai sniedz arī banku pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus. Pretēji kredītiestādēm, CSD nav segto noguldījumu, bet galvenokārt ir dienas atlikums vai atlikums uz nakti, kas radies no norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, ko tās sniedz finanšu iestādēm vai centrālajām bankām. Parasti tas nerada skaidras naudas atlikumu, kas varētu būt pielīdzināms finansējumam, lai varētu veikt banku darbības. Ņemot vērā to, ka banku pakalpojumiem līdzīgos pakalpojumus FMI sniedz papildus savām galvenajām – tīrvērtes vai norēķinu darbībām, par kuru veikšanu minētajām vienībām piemēro stingras prudenciālās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (6), kā arī attiecīgos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, un to, ka FMI darījumdarbības modelis nerada risku, kas būtu salīdzināms ar kredītiestāžu risku, tad nosakot minēto vienību pasīvu kopsummu to gada pamata iemaksas aprēķināšanai, būtu jāņem vērā tikai tās saistības, ko rada minēto vienību veiktās banku pakalpojumiem līdzīgās darbības.

(12)

Atvasināto instrumentu uzskaite attiecībā uz atsevišķiem pārskatiem Savienībā nav saskaņota, tādēļ tam varētu būt ietekme uz saistību summu, kas jāņem vērā, aprēķinot katras bankas iemaksas. Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktā minētās sviras rādītāja metodes piemēro visām bankām, tādējādi nodrošinot, ka vienam un tam pašam atvasinātā instrumenta līgumam un jo īpaši atvasināto instrumentu līgumu savstarpējam ieskaitam tiks piemērotas vienādas prasības, neatkarīgi no grāmatvedības regulējuma, ko piemēro konkrētajai bankai. Tāpēc, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju atvasinātiem instrumentiem, kad tiek noteikta gada pamata iemaksa, tādējādi garantējot to novērtēšanas salīdzināmību starp iestādēm un godīgas konkurences nosacījumus visā Savienībā, atvasinātie instrumenti būtu jāvērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktu. Tomēr, lai nodrošinātu atvasināto instrumentu vērtēšanas paredzamību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013, būtu jāparedz, ka šādas vērtēšanas rezultāts nevar būt vērtība, kas ir mazāka par 75 % no attiecīgo atvasināto instrumentu vērtības attiecīgā grāmatvedības regulējuma ietvaros.

(13)

Dažas kredītiestādes ir attīstību veicinošas bankas, kuru nolūks ir veicināt dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķu sasniegšanu, galvenokārt piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai. Šādu iestāžu piešķirtus aizdevumus tieši vai netieši daļēji garantē centrālā valdība vai pašvaldība, vai vietējā iestāde. Attīstību veicinošus aizdevumus piešķir bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu Savienības vai dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķus. Dažkārt attīstību veicinoši aizdevumi tiek veikti ar citas iestādes kā starpnieka iesaisti (pastarpinātie aizdevumi). Šādos gadījumos kredītiestāde, kas darbojas kā starpniekiestāde, saņem attīstību veicinošus aizdevumus no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras un piedāvā tos tālāk citām kredītiestādēm, kas tos nodrošinās gala klientiem. Tā kā kredītiestādes, kas darbojas kā starpniekiestādes, nodod šo no sākotnējās attīstību veicinošās bankas saņemto aizdevumu likviditāti aizdevējiestādei vai citai starpniekiestādei, tad šādas saistības nebūtu jāiekļauj pasīvu kopsummā, kas jāņem vērā, aprēķinot gada pamata iemaksu.

(14)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība visām iestādēm veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tomēr ir jāpanāk samērīgs un taisnīgs līdzsvars starp ikvienas iestādes pienākumu veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā un tās lielumu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību, saistību ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā un līdz ar to varbūtību, ka iestādei tiks piemērots noregulējums un tā izmantos finansēšanas mehānismu. Šos aspektus ņem vērā noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu, lemjot par to, vai konkrētām iestādēm vajadzētu izmantot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz prasībām sagatavot atveseļošanas un noregulējuma plānus. Novērtējot līdzsvaru starp Direktīvā 2014/59/ES paredzēto prasību izpildi un specifiku dažādās iestādes, uz kurām attiecas minētā direktīva, jāņem vērā arī administratīvais slogs, ko konkrētām iestādēm un noregulējuma iestādēm rada gada iemaksas aprēķināšana.

(15)

Mazām iestādēm riska profils parasti nav augsts, tām bieži vien ir mazāk sistēmisku risku salīdzinājumā ar lielām iestādēm, un daudzos gadījumos to maksātnespējas ietekme uz ekonomiku kopumā ir mazāka nekā lielām iestādēm. Vienlaikus nevar izslēgt mazu iestāžu maksātnespējas potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, jo pat mazas iestādes var radīt sistēmisku risku, jo tām ir sava nozīme plašākā banku sistēmā, kā arī šo iestāžu tīklu kumulatīvās ietekmes dēļ vai izplatoties ietekmei, ko tās varētu radīt, zaudējot uzticēšanos banku sistēmai.

(16)

Ņemot vērā to, ka mazas iestādes lielākoties nerada sistēmisku risku un ir mazāk ticams, ka tām tiks veikts noregulējums, kas tādējādi samazina iespējamību, ka tās izmantos noregulējuma finansēšanas mehānismus, salīdzinājumā ar lielām iestādēm, būtu jāvienkāršo metodes, lai aprēķinātu to gada iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Mazu iestāžu gada iemaksām vajadzētu būt vienreizējam maksājumam, kas pamatots tikai uz šādu iestāžu gada pamata iemaksām un ir samērīgs ar to lielumu. Šāda metodika nodrošinātu samērīgu gada iemaksu sistēmu, jo, nosakot katras iestādes gada iemaksu, noregulējuma iestādei ir jāievēro finansēšanas mehānisma gada mērķapjoms. Tāpēc vienreizējs maksājums atspoguļo faktu, ka mazas iestādes bieži vien nerada lielu risku, un nodrošina plašākas iespējas koriģēt lielo iestāžu (kam parasti ir lielāka sistēmiska nozīme) iemaksas proporcionāli to riska profilam.

(17)

Lai noteiktu, kādas iestādes uzskatāmas par mazām, būtu jāizmanto dubults slieksnis: pirmais slieksnis, kas balstīts uz pasīvu kopsummu (izņemot pašu kapitālu), no kā atskaitīti segtie noguldījumi, būtu vienāds vai mazāks par 300 miljoniem euro, un otrais slieksnis, kas balstīts uz aktīvu kopsummu, nedrīkstētu pārsniegt vienu miljardu euro. Pēdējam būtu jānovērš situācijas, kad lielākas iestādes, kuru saistību summa nepārsniedz pirmo slieksni, izmanto vienkāršoto sistēmu.

(18)

Mazo iestāžu kategorijā ļoti mazas iestādes būtu jānošķir no tādām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim, kas ļauj tām izmantot vienkāršoto sistēmu. Vienreizējo maksājumu sistēmā ļoti mazu iestāžu gada iemaksas būtu nesamērīgi lielākas par to mazo iestāžu iemaksām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut, ka vienkāršotā sistēma radītu nesamērīgu atšķirību starp lielāko mazo iestāžu gada iemaksām un to iestāžu gada iemaksām, kuras nevar pretendēt uz vienkāršoto sistēmu, jo to rādītāji nedaudz pārsniedz slieksni. Tāpēc, lai izvairītos no šādas nevēlamas ietekmes, ir lietderīgi paredzēt vairāku kategoriju sistēmu mazām iestādēm, kuru gada iemaksas būtu vienreizēji maksājumi ar atšķirīgām summām. Tādējādi būtu iespējama iemaksu progresija vienkāršotās sistēmas ietvaros un starp augstāko vienreizējo maksājumu un zemāko iemaksu saskaņā ar metodi, ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši iestādes riska profilam.

(19)

Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka mazai iestādei ir īpaši augsts riska profils, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka attiecīgajai iestādei turpmāk nevajadzētu izmantot vienkāršoto sistēmu, bet tās iemaksa būtu jāaprēķina pēc metodes, saskaņā ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši riska faktoriem, kas nav saistīti ar iestādes lielumu.

(20)

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minētās iestādes netiks rekapitalizētas, izmantojot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. un 101. pantu, jo tās tiks likvidētas ar valsts maksātnespējas procedūrām vai cita veida procedūrām, kas īstenotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu, un beigs darbību. Šīs procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, segs zaudējumus tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi. Tāpēc šo iestāžu iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos būtu jāatspoguļo šī specifika. Tomēr noregulējuma finansēšanas mehānismus varētu izmantot citiem mērķiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā. Ja šādas iestādes izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismu ar kādu no iepriekš minētajiem mērķiem, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai salīdzināt visu pārējo Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minēto iestāžu riska profilu ar tās iestādes riska profilu, kura izmantojusi noregulējuma finansēšanas mehānismu, un piemērot šajā deleģētajā aktā noteikto metodiku tām iestādēm, kuru riska profils ir līdzvērtīgs vai augstāks par to iestāžu riska profilu, kas izmantojušas noregulējuma finansēšanas mehānismu. Ir arī lietderīgi izveidot to elementu sarakstu, kuri noregulējuma iestādei jāņem vērā, veicot riska profilu salīdzināšanu.

(21)

Lai dalībvalstu noregulējuma iestādes varētu saskaņoti interpretēt Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā minētos kritērijus, nodrošinot to, ka iestāžu riska rādītāji individuālo iemaksu aprēķināšanai noregulējuma finansēšanas mehānismos tiek noteikti vienādi visā Savienībā, būtu jāparedz vairāki riska pīlāri un katram no šiem riska pīlāriem atbilstoši riska rādītāji, kas noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, novērtējot iestāžu riska profilu. Lai nodrošinātu konsekventu uzraudzības prakses ievērošanu, riska rādītājos būtu jāietver pašreizējie regulējošie kritēriji, kurus jau piemēro vai kuri ir noteikšanas procesā.

(22)

Ja attiecīgais tiesību akts paredz atbrīvojumus, ar ko iestādes atbrīvo no dažu riska rādītāju noteikšanas iestādes līmenī, un ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauj izmantot šādus atbrīvojumus, noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē attiecīgie rādītāji konsolidētā vai attiecīgi subkonsolidētā līmenī, lai konsekventi ievērotu uzraudzības praksi un nodrošinātu, ka grupas, kuras izmanto minētos atbrīvojumus, nepamatoti no tā neciestu.

(23)

Lai nodrošinātu noregulējuma iestāžu konsekventu attieksmi pret to, cik svarīgi ir riska pīlāri un rādītāji, kuri tām būtu jāņem vērā, nosakot iestāžu riska profilu, šajā regulā būtu arī jānosaka katra riska pīlāra un rādītāja relatīvo svērumu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt noregulējuma iestādēm pietiekamu elastību iestāžu riska profila novērtēšanā, lai tās varētu mainīt riska pīlāru un rādītāju piemērošanu atbilstoši katras iestādes specifikai. To nevar panākt, tikai nosakot riska profila novērtēšanas diapazonu, ir vajadzīga arī noteikta diskrēcija, katrā konkrētā gadījumā pieņemot lēmumus par konkrētu riska rādītāju svarīgumu, tādēļ dažu riska rādītāju svērumam vajadzētu būt vienīgi norādošam vai attiecībā uz tiem būtu jāparedz diapazons, lai noregulējuma iestādes varētu pieņemt lēmumu par šo rādītāju svarīgumu konkrētajā gadījumā.

(24)

Nosakot noteiktiem pīlāriem atbilstošo dažādo rādītāju svarīgumu, to agregēšana katrā pīlārā būtu jāveic, izmantojot atsevišķo rādītāju svērto vidējo aritmētisko. Attiecībā uz katrai iestādei atbilstošā galīgā saliktā rādītāja aprēķināšanu, lai izvairītos no kompensācijas efekta, kad iestādei, kura vairākos pīlāros darbojas mēreni labi, bet kādā citā – ļoti vāji, parasti tiktu piešķirts vidējs vērtējums saskaņā ar dažādu pīlāru vidējo aritmētisko, šāda aprēķināšana būtu jāveic, pamatojoties uz atsevišķo pīlāru svērto vidējo ģeometrisko.

(25)

Novērtējot iestādes radīto risku, diapazonam vajadzētu būt tādam, lai varētu pietiekami mainīt iestāžu riska profilu atbilstoši dažādiem šajā regulā paredzētajiem riska pīlāriem un rādītājiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu noteiktību un paredzamību attiecībā uz gada iemaksu summām, kas iestādēm būtu jāiemaksā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šo regulu.

(26)

Lai nodrošinātu efektīvu iemaksu veikšanu, ir jāprecizē to veikšanas nosacījumi un veidi. Jo īpaši attiecībā uz iemaksām, kuras neiemaksā skaidrā naudā, bet gan kā Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļu, ir jāprecizē neatsaucamo maksājumu saistību daļa, ko var izmantot katra iestāde, un nodrošinājuma veids, ko pieņem, lai nodrošinātu šīs neatsaucamās maksājumu saistības, lai noregulējuma iestāde varētu nodrošināt faktisko maksājumu, izpildot neatsaucamās maksājumu saistības gadījumos, kad noregulējuma iestāde saskaras ar grūtībām neatsaucamo maksājumu saistību izpildē. Lai nodrošinātu efektīvu gada iemaksu veikšanu, noregulējuma iestādei ir jāpiešķir īpašas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus iestādēm, kuras pārkāpj šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz iemaksu aprēķināšanu un koriģēšanu, piemēram, neievēro pienākumu sniegt noregulējuma iestādes prasīto informāciju. Noregulējuma iestādei būtu arī jāpiešķir pilnvaras piemērot iestādēm naudas sodu par katru kavējuma dienu iestādei, ja attiecīgā iestāde tikai daļēji iemaksājusi veicamo gada iemaksu vai nav to iemaksājusi vispār, vai ja konkrētā iestāde neievēro noregulējuma iestādes paziņojumā minētās prasības. Turklāt ir jāparedz īpašs pienākums veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka riska korekcija arī turpmāk atspoguļotu attīstības tendences banku nozarē un tādējādi pastāvīgi izpildītu Direktīvas 2014/59/ES prasības, Komisija, pamatojoties uz tās piemērošanā gūto pieredzi, līdz 2016. gada 1. jūnijam pārskatīs riska korekciju gada iemaksu aprēķināšanai un jo īpaši šajā regulā paredzētā riska korekcijas reizinātāja piemērotību un varbūtēju nepieciešamību palielināt riska korekcijas reizinātāja augstāko robežu.

(28)

Tā kā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 130. panta 1. punktu pienākumu dalībvalstīm piesaistīt gada iemaksas no iestādēm, kam ir izdota darbības atļauja to teritorijā, piemēro no 2015. gada 1. janvāra, arī šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par:

a)

metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina un atbilstoši iestāžu riska profilam koriģē iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos;

b)

iestāžu pienākumiem attiecībā uz iemaksu aprēķina ietvaros sniedzamo informāciju un attiecībā uz iemaksu veikšanu noregulējuma finansēšanas mehānismos;

c)

pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka noregulējuma iestādes pārbauda to, vai iemaksas ir veiktas pareizi.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro iestādēm, kuras ir minētas Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā un definētas 2. panta 1. punkta 23. apakšpunktā. To konsolidēti piemēro arī centrālajai iestādei un tās radniecīgajām iestādēm, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu šīs radniecīgās iestādes atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām.

2.   Visas atsauces uz grupu ietver centrālo iestādi un visas kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, un to meitasuzņēmumus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir piemērojamas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/49/ES (7) un Direktīvā 2014/59/ES ietvertās definīcijas. Šajā regulā ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

1)

“iestādes” ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas šā panta 2. punktā, kā arī, kopā un konsolidēti, centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, ja ir izpildīti 2. panta 1. punkta nosacījumi;

2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrības” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas definīcija, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (8) I pielikuma A iedaļā minēto 8. darbību, bet neveic minētās direktīvas I pielikuma A iedaļā minēto 3. vai 6. darbību;

3)

“gada mērķapjoms” ir kopsumma, kuru veido gada iemaksas, ko noregulējuma iestāde katram iemaksu periodam noteikusi tā, lai sasniegtu Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā minēto mērķapjomu;

4)

“finansēšanas mehānisms” ir mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt, ka noregulējuma iestāde spēj efektīvi piemērot noregulējuma instrumentus un pilnvaras, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 1. punktā;

5)

“gada iemaksa” ir Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minētā summa, kuru noregulējuma iestāde valsts finansējuma mehānisma vajadzībām iemaksu periodā iekasē no katras no iestādēm, kas minētas šīs regulas 2. pantā;

6)

“iemaksu periods” ir kalendārais gads;

7)

“noregulējuma iestāde” ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā minētā iestāde vai cita attiecīga iestāde, kuru dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 2. un 6. punktu;

8)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;

9)

“noguldījumu garantiju sistēmas” (NGS) ir Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās sistēmas;

10)

“segtie noguldījumi” ir Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 1. punktā minētie noguldījumi, izņemot noguldījumus ar īslaicīgi augstu segumu, kā noteikts minētās direktīvas 6. panta 2. punktā;

11)

“pasīvu kopsumma” ir pasīvu kopsumma, kā tā definēta Padomes Direktīvas 86/635/EEK (9) 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (10) minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

12)

“aktīvu kopsumma” ir aktīvu kopsumma, kā tā definēta Direktīvas 86/635/EEK 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1606/2002 minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

13)

“kopējā riska darījumu vērtība” (TRE) ir kopējā riska darījumu vērtība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā;

14)

“pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais rādītājs;

15)

MREL” ir minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā;

16)

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118.apakšpunktā;

17)

“atbilstīgās saistības” ir saistības un kapitāla instrumenti, kas definēti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā;

18)

“sviras rādītājs” ir sviras rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā;

19)

“likviditātes seguma rādītājs” (LCR) ir likviditātes seguma rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā un precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (11);

20)

“neto stabila finansējuma rādītājs” (NSFR) ir neto stabila finansējuma rādītājs, kurš norādāms pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;

21)

“centrālais darījumu partneris” (CCP) ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā definētā juridiska persona;

22)

“atvasinātie instrumenti” ir atvasinātie instrumenti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumu;

23)

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (CSD) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (12) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 54. pantā definētā juridiska persona;

24)

“norēķini” ir vērtspapīru darījuma pabeigšana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

25)

“tīrvērte” ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 3. punktā definētā pozīciju noteikšana;

26)

“finanšu tirgus infrastruktūra” šajā regulā ir šā panta 21. punktā minētais CCP vai šā panta 23. punktā minētais CSD, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu ir saņēmis atļauju kā iestāde;

27)

“attīstību veicinoša banka” ir dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības izveidots uzņēmums vai vienība, kas piešķir attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu attiecīgās valdības vai pašvaldības mērķu sasniegšanu, ar nosacījumu, ka attiecīgajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai vienības ekonomisko bāzi un visā tā darbības laikā uzturēt tā dzīvotspēju vai ka dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība tieši vai netieši garantē vismaz 90 % no tā sākotnējā finansējuma vai piešķirtajiem attīstību veicinošajiem aizdevumiem;

28)

“attīstību veicinošs aizdevums” ir aizdevums, kuru piešķir attīstību veicinoša banka vai caur starpniekbanku bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanu;

29)

“starpniekiestāde” ir kredītiestāde, kas darbojas kā starpniece attīstību veicinošu aizdevumu piešķiršanā, ja tā šos aizdevumus nepiešķir kā kredītu galīgajiem klientiem.

2. IEDAĻA

METODIKA

4. pants

Gada iemaksu noteikšana

1.   Gada iemaksas, kuras jāveic katrai iestādei, noregulējuma iestādes nosaka atbilstoši attiecīgās iestādes riska profilam, pamatojoties uz informāciju, ko iestāde sniegusi saskaņā ar 14. pantu, un piemērojot šajā iedaļā noteikto metodiku.

2.   Noregulējuma iestāde 1. punktā minētās gada iemaksas nosaka, pamatojoties uz noregulējuma finansēšanas mehānisma gada mērķapjomu, kurā ņemts vērā līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzamais mērķapjoms, kas noteikts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, un pamatojoties uz segto depozītu iepriekšējā gada vidējo apjomu, kas no ceturkšņa datiem aprēķināts par visām iestādēm, kurām izdota darbības atļauja attiecīgajā teritorijā.

5. pants

Gada pamata iemaksas riska korekcija

1.   Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 2. punktā minētās iemaksas aprēķina, izslēdzot šādas saistības:

a)

grupas iekšējās saistības, kuras izriet no vienas iestādes darījumiem ar citu tās pašas grupas iestādi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

katra no šīm iestādēm veic uzņēmējdarbību Savienībā;

ii)

katra no šīm iestādēm ir pilnībā iekļauta vienā un tajā pašā konsolidētajā uzraudzībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. līdz 17. pantu, un tai ir piemērojamas pienācīgas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; un

iii)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu nekavējoties nokārtot saistības, kad iestājas to termiņš;

b)

saistības, kuras iestāde, kas ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 8. apakšpunktā minētās IAS dalībniece un kurai kompetentā iestāde ir devusi atļauju piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu, ir radījusi, noslēdzot līgumu ar citu iestādi, kas ir tās pašas IAS dalībniece;

c)

attiecībā uz centrālo darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura izmanto Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. panta 5. punktā paredzēto iespēju, – saistības, kuras ir saistītas ar minētās regulas 2. panta 3. punktā definētajām tīrvērtes darbībām, tostarp tās saistības, kuras izriet no centrālā darījumu partnera pasākumiem ar mērķi saskaņā ar minēto regulu izpildīt maržas prasības, izveidot saistību neizpildes fondu un uzturēt pietiekamus priekšfinansētos finanšu resursus iespējamo zaudējumu segšanai atbilstoši saistību neizpildes secības principam, kā arī ieguldīt tā finanšu resursus saskaņā ar minētās regulas 47. pantu;

d)

attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju – saistības, kuras ir saistītas ar centrālā vērtspapīru depozitārija darbību, tostarp saistības pret centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem ar termiņu, kas ir mazāks par septiņām dienām, un kuras izriet no darbībām, kurām tas ir saņēmis atļauju sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 IV sadaļu, bet izņemot citas saistības, kuras izriet no šādām banku pakalpojumiem līdzīgām darbībām;

e)

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām – saistības, kuras izriet no tā, ka šo sabiedrību turējumā ir klientu aktīvi vai nauda, tostarp klientu aktīvi vai nauda, kas ir to turējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (14) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šie klienti ir aizsargāti saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem;

f)

attiecībā uz iestādēm, kuras nodarbojas ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, – starpniekiestādes saistības pret iniciatorbanku vai citu attīstību veicinošu banku, vai citu starpniekiestādi un sākotnējās attīstību veicinošās bankas saistības pret tās finansētājiem, ja attiecīgās iestādes attīstību veicinošie aizdevumi sedz šo saistību summu.

2.   Saistības, kuras minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, par katru darījumu vienlīdzīgi atskaita no to iestāžu pasīvu kopsummas, kuras ir 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto darījumu vai līgumu puses.

3.   Šīs iedaļas mērķiem gada vidējo summu, kas aprēķināta no ceturkšņa datiem, 1. punktā minētajām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, novērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktu.

Tomēr noteiktā vērtība tām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nedrīkst būt mazāka kā 75 % no to pašu saistību vērtības, kas iegūta, piemērojot attiecīgajai iestādei finanšu pārskatu vajadzībām piemērojamos grāmatvedības noteikumus.

Ja saskaņā ar iestādei piemērojamajiem valsts grāmatvedības standartiem atsevišķiem atvasinātajiem instrumentiem nepastāv riska darījumu vērtības grāmatvedības mērs, jo šos instrumentus iegrāmato ārpusbilances posteņos, attiecīgā iestāde noregulējuma iestādei paziņo minēto atvasināto instrumentu pozitīvo patieso vērtību summu kā aizvietošanas izmaksas un tās pievieno bilances uzskaites vērtībām.

4.   Šīs iedaļas mērķiem 1. punktā minētā pasīvu kopsumma neietver uzskaites vērtību tām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, bet ietver attiecīgo vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3. punktu.

5.   Pārbaudot, vai ir izpildīti visi 1. līdz 4. punktā minētie nosacījumi un prasības, noregulējuma iestāde pamatojas uz kompetento iestāžu veiktajiem attiecīgajiem novērtējumiem, kas darīti pieejami saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 90. pantu.

6. pants

Riska pīlāri un rādītāji

1.   Noregulējuma iestāde izvērtē iestāžu riska profilu, pamatojoties uz šādiem četriem riska pīlāriem:

a)

riska darījumi;

b)

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība;

c)

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē;

d)

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde.

2.   Pīlārs “Riska darījumi” ietver šādus riska rādītājus:

a)

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL);

b)

sviras rādītājs;

c)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs;

d)

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem.

3.   Pīlārs “Finansējuma avotu stabilitāte un dažādība” ietver šādus riska rādītājus:

a)

neto stabila finansējuma rādītājs;

b)

likviditātes seguma rādītājs (LCR).

4.   Pīlārs “Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē” ietver rādītāju “Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars Eiropas Savienībā, kas atspoguļo iestādes nozīmi tās dalībvalsts ekonomikā, kurā iestāde veic uzņēmējdarbību”.

5.   Pīlārs “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde” ietver šādus rādītājus:

a)

tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība;

b)

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā;

c)

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs.

Nosakot dažādus pīlāra “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde” riska rādītājus, noregulējuma iestāde ņem vērā minēto rādītāju nozīmīgumu, pieļaujot varbūtību, ka attiecīgā iestāde varētu kļūt noregulējama un no tā izrietošo varbūtību, ka varētu tikt izmantots noregulējuma finansēšanas mehānisms, ja iestāde tiktu noregulēta.

6.   Nosakot 5. punkta a) apakšpunktā minētos rādītājus “Tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība”, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

a)

iestādes riska profila palielinājums, ko rada:

i)

tirdzniecības darbību nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni, riska darījumu riska līmeni un vispārējo darījumdarbības modeli;

ii)

ārpusbilances riska darījumu nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni un riska darījumu riska līmeni;

iii)

atvasināto instrumentu summas nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni, riska darījumu riska līmeni un vispārējo darījumdarbības modeli;

iv)

apmērs, kādā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES II sadaļas II nodaļu iestādes darījumdarbības modeli un organizatorisko struktūru uzskata par sarežģītu;

b)

iestādes riska profila samazinājums, ko rada:

i)

tādu atvasināto instrumentu relatīvā summa, kam tiek veikta tīrvērte, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP);

ii)

apmērs, kādā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES II sadaļas II nodaļu iestāde var tikt ātri noregulēta bez juridiskiem šķēršļiem.

7.   Nosakot 5. punkta b) apakšpunktā minēto rādītāju, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

a)

vai to līdzekļu summa, kas bez kavēšanās ir pieejami gan rekapitalizācijas, gan likviditātes finansējuma vajadzībām, lai problēmu gadījumā atbalstītu iesaistīto iestādi, ir pietiekami liela, lai nodrošinātu ticamu un efektīvu minētās iestādes atbalstu;

b)

juridiskās vai līgumiskās noteiktības līmeni saistībā ar to, ka a) punktā minētie līdzekļi tiks pilnībā izmantoti pirms publiskā sektora ārkārtas atbalsta lūgšanas.

8.   Riska rādītājam, kas minēts 5. punkta c) apakšpunktā, ir I pielikuma trešajā pakāpē minētā maksimālā diapazona vērtība attiecībā uz:

a)

jebkuru iestādi, kas ietilpst grupā, kurā veikta pārstrukturēšana pēc tam, kad saņemti valsts vai līdzvērtīgi līdzekļi, piemēram, no noregulējuma finansēšanas mehānisma, un kura joprojām ir pārstrukturēšanas vai likvidācijas posmā, izņemot pēdējos divus gadus kopš pārstrukturēšanas plāna īstenošanas;

b)

jebkuru iestādi, kas tiek likvidēta līdz likvidācijas plāna beigām (ciktāl tai joprojām ir jāmaksā iemaksas).

Attiecībā uz visām pārējām iestādēm minētajam riska rādītājam ir I pielikuma trešajā pakāpē minētā minimālā diapazona vērtība.

9.   Piemērojot 6., 7. un 8. punktu, noregulējuma iestāde pamatojas uz kompetento iestāžu veiktajiem novērtējumiem, ja tādi ir pieejami.

7. pants

Katra riska pīlāra un rādītāja relatīvais svērums

1.   Novērtējot katras iestādes riska profilu, noregulējuma iestāde riska pīlāriem piemēro šādus svērumus:

a)

riska darījumi: 50 %;

b)

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība: 20 %;

c)

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē: 10 %;

d)

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde: 20 %.

2.   To riska rādītāju relatīvais svērums, kurus noregulējuma iestādes novērtē, lai noteiktu pīlāru “Riska darījumi” ir šāds:

a)

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL): 25 %;

b)

sviras rādītājs: 25 %;

c)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs: 25 %;

d)

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem: 25 %.

3.   Katram riska rādītājam pīlārā “Finansējuma avotu stabilitāte un dažādība” ir vienāds svērums.

4.   Katra tā rādītāja relatīvais svērums, ko noregulējuma iestādes novērtē, lai noteiktu pīlāru “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde”, ir šāds:

a)

tirdzniecības darbības un ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība: 45 %;

b)

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā: 45 %;

c)

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs: 10 %.

Piemērojot b) apakšpunktā minēto rādītāju, noregulējuma iestāde ņem vērā a) apakšpunktā minēto rādītāja relatīvo svērumu.

8. pants

Riska rādītāju piemērošana konkrētos gadījumos

1.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. un 21. pantu iestādei ir piešķīrusi atbrīvojumu, šīs regulas 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto rādītāju noregulējuma iestādei piemēro likviditātes apakšgrupas līmenī. Punktu skaitu, ko minētais rādītājs ieguvis likviditātes apakšgrupas līmenī, piešķir katrai likviditātes apakšgrupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītāju.

2.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 1. punktu iestādi ir pilnībā atbrīvojusi no kapitāla prasību piemērošanas individuālā līmenī un arī noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 12. punktu to pašu iestādi ir pilnībā atbrīvojusi no minimuma prasību piemērošanas pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām individuālā līmenī, šīs regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto rādītāju var aprēķināt konsolidētā līmenī. Punktu skaitu, ko minētais rādītājs ieguvis konsolidētā līmenī, piešķir katrai grupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītāju.

3.   Ja kompetentā iestāde citos Regulā (ES) Nr. 575/2013 definētos apstākļos iestādei ir piešķīrusi atbrīvojumu, attiecīgos rādītājus var aprēķināt konsolidētā līmenī. Punktu skaitu, ko minētie rādītāji ieguvuši konsolidētā līmenī, piešķir katrai grupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītājus.

9. pants

Riska korekcijas piemērošana gada pamata iemaksai

1.   Noregulējuma iestāde katrai iestādei nosaka papildu riska korekcijas reizinātāju, kombinējot 6. pantā minētos riska rādītājus saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām formulām un procedūrām.

2.   Neskarot 10. pantu, noregulējuma iestāde nosaka katras iestādes gada iemaksu katrā iemaksu periodā, gada pamata iemaksu reizinot ar papildu riska korekcijas reizinātāju saskaņā ar I pielikumā noteikto formula un procedūrām.

3.   Riska korekcijas reizinātājs ir diapazonā no 0,8 līdz 1,5.

10. pants

Mazu iestāžu gada iemaksas

1.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienāda ar vai mazāka par EUR 50 000 000 un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 1 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

2.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 50 000 000, bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 100 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 2 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

3.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 100 000 000, bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 150 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 7 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

4.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 150 000 000, bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 200 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 15 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

5.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 200 000 000, bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 250 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 26 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

6.   Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 250 000 000, bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 300 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000, samaksā vienreizēju maksājumu EUR 50 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu.

7.   Neskarot 8. punktu, gadījumā, ja iestāde nodrošina pietiekamus pierādījumus, ka vienreizējā maksājuma summa, kas minēta 1. līdz 6. punktā, ir lielāka par iemaksu, kura aprēķināta saskaņā ar 5. pantu, noregulējuma iestāde piemēro zemāko no summām.

8.   Neatkarīgi no 1. līdz 6. punkta noteikumiem noregulējuma iestāde var pieņemt pamatotu lēmumu, nosakot, ka iestādes riska profils ir nesamērīgs ar tās mazo izmēru, un minētajai iestādei piemērot 5., 6., 7., 8. un 9. pantu. Minētā lēmuma pamatā ir šādi kritēriji:

a)

iestādes darījumdarbības modelis;

b)

minētās iestādes saskaņā ar 14. pantu paziņotā informācija;

c)

riska pīlāri un rādītāji, kas minēti 6. pantā;

d)

kompetentās iestādes novērtējums par minētās iestādes riska profilu.

9.   Šā panta 1. līdz 8. punktu nepiemēro tām iestādēm, kuru kopējie pasīvi, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienādi ar vai mazāki par EUR 300 000 000 pēc tam, kad izslēgtas 5. panta 1. punktā minētās saistības.

10.   Izslēgšanas gadījumus, kas minēti 5. panta 1. punktā, neņem vērā, piemērojot 1. līdz 9. punktu iestādēm, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienāda ar vai mazāka par EUR 300 000 000 pēc tam, kad izslēgtas 5. panta 1. punktā minētās saistības.

11. pants

To iestāžu gada iemaksas, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punkts

1.   Neskarot 10. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minēto iestāžu gada iemaksas aprēķina saskaņā ar 9. pantu, izmantojot 50 % no to gada pamata iemaksas.

2.   Ja noregulējuma finansēšanas mehānismu dalībvalstī izmanto attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minētu iestādi kādam no Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā minētajiem mērķiem, noregulējuma iestāde var pieņemt pamatotu lēmumu, kurā nosaka, ka 5., 6., 7., 8. un 9. pants attiecas uz iestādēm, kuru riska profils ir līdzvērtīgs vai augstāks par tās iestādes riska profilu, kas izmantojusi noregulējuma finansēšanas mehānismu kādam no Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā minētajiem mērķiem. Noregulējuma iestāde, nosakot riska profila līdzvērtīgumu pamatotā lēmuma vajadzībām, ņem vērā visus šādus elementus:

a)

attiecīgās iestādes darījumdarbības modeli;

b)

informāciju, ko attiecīgā iestāde sniegusi atbilstoši 14. pantam;

c)

6. pantā minētos riska pīlārus un rādītājus;

d)

kompetentās iestādes novērtējumu par attiecīgās iestādes riska profilu.

12. pants

Jaunas uzraudzītās iestādes vai statusa maiņa

1.   Ja kāda iestāde ir jauna uzraudzītā iestāde tikai daļā no iemaksu perioda, daļējo iemaksu nosaka, piemērojot 3. iedaļā paredzēto metodoloģiju iestādes gada iemaksas summai, kas aprēķināta nākamajā iemaksu periodā, ņemot vērā pilnu mēnešu skaitu tajā iemaksu periodā, attiecībā uz kuru iestāde tiek uzraudzīta.

2.   Iestādes, tostarp mazas iestādes, statusa maiņa iemaksu periodā neietekmē gada iemaksu, kas jāveic attiecīgajā gadā.

13. pants

Gada iemaksu iekasēšanas procedūra

1.   Noregulējuma iestāde katrai 2. pantā minētajai iestādei līdz, vēlākais, katra gada 1. maijam paziņo savu lēmumu, ar kuru nosaka gada iemaksas, kas jāveic katrai iestādei.

2.   Noregulējuma iestāde paziņo lēmumu kādā no šādiem veidiem:

a)

elektroniski vai izmantojot citus līdzīgus sakaru līdzekļus, kas ļauj apstiprināt saņemšanu;

b)

ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu.

3.   Lēmumā norāda gada iemaksas veikšanas nosacījumus un veidus un Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļu, ko var izmantot katra iestāde. Noregulējuma iestāde pieņem tikai tāda veida nodrošinājumu un ar tādiem nosacījumiem, kas pieļauj ātru realizējamību, tostarp gadījumā, ja noregulējuma lēmums tiek pieņemts nedēļas nogalē. Nodrošinājumam vajadzētu būt piesardzīgi novērtētam, lai atspoguļotu būtisku tirgus apstākļu pasliktināšanos.

4.   Neskarot jebkādus citus noregulējuma iestādei pieejamos aizsardzības līdzekļus, gadījumā, ja maksājums tiek veikts daļēji, netiek veikts vai neatbilst lēmumā paredzētajām prasībām, attiecīgajai iestādei par nesamaksāto summu nosaka naudas sodu par katru kavējuma dienu.

Naudas sodam par katru kavējuma dienu piemēro procentus no maksājamās summas ar tādu procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro saviem galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, un kas ir palielināta par astoņiem procentpunktiem, sākot no datuma, kurā bija jāveic maksājums.

5.   Ja kāda iestāde ir jauna uzraudzītā iestāde tikai daļā no iemaksu perioda, tās daļējo gada iemaksu iekasē kopā ar to gada iemaksu, kas jāveic par nākamo iemaksu periodu.

3. IEDAĻA

ADMINISTRATĪVIE ASPEKTI UN SODI

14. pants

Iestāžu ziņošanas pienākumi

1.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (15) 32. pantu iestādes sniedz noregulējuma iestādei jaunākos apstiprinātos gada finanšu pārskatus, kas pieejami pirms tā gada 31. decembra, kurš ir pirms iemaksu perioda, kopā ar atzinumu, ko sniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums.

2.   Iestādes sniedz noregulējuma iestādei vismaz II pielikumā minēto informāciju katras atsevišķas vienības līmenī.

3.   II pielikumā minētā informācija, uz ko attiecas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (16) paredzētās uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības vai attiecīgā gadījumā jebkādas citas uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības, kuras piemērojamas iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir jāsniedz noregulējuma iestādei tā, kā to iestāde ziņojusi tajā jaunākajā attiecīgajā uzraudzības pārskatā par 1. punktā minētā gada finanšu pārskata bāzes gadu, kurš iesniegts kompetentajai iestādei.

4.   Informāciju, kas minēta 1., 2. un 3. punktā, sniedz, vēlākais, līdz katra gada 31. janvārim attiecībā uz to gadu, kas beidzās iepriekšējā gada 31. decembrī, vai uz attiecīgo finanšu gadu. Ja 31. janvāris nav darba diena, informāciju sniedz nākamajā darba dienā.

5.   Ja noregulējuma iestādēm iesniegto informāciju vai datus atjaunina vai tajos veic labojumus, šādus atjauninājumus vai labojumus bez nepamatotas kavēšanās iesniedz noregulējuma iestādēm.

6.   Iestādes iesniedz II pielikumā minēto informāciju noregulējuma iestādes norādītajā datu formātā un noformējumā.

7.   Uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 2. un 3. punktu, attiecas Direktīvas 2014/59/ES 84. pantā paredzētās konfidencialitātes un dienesta noslēpuma prasības.

15. pants

Noregulējuma iestāžu pienākums apmainīties ar informāciju

1.   Lai aprēķinātu 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā riska pīlārā ietverto saucēju, noregulējuma iestādes līdz katra gada 15. februārim sniedz Eiropas Banku iestādei (EBI) no visām to teritorijā izveidotajām iestādēm saņemto I pielikumā minēto informāciju kopējā līmenī par starpbanku saistībām un noguldījumiem.

2.   Līdz katra gada 1. martam EBI katrai noregulējuma iestādei paziņo 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā riska pīlāra saucēja vērtību.

16. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu ziņošanas pienākumi

1.   Noguldījumu garantiju sistēmas līdz katra gada 31. janvārim sniedz noregulējuma iestādēm aprēķinu par visu tās dalībnieču kredītiestāžu segto noguldījumu iepriekšējā gada vidējo apjomu, ko aprēķina pa ceturkšņiem.

2.   Šo informāciju sniedz gan par atsevišķām attiecīgajām kredītiestādēm, gan par tām kopumā, lai noregulējuma iestādes varētu noteikt noregulējuma finansēšanas mehānisma gada mērķapjomu saskaņā ar 4. panta 2. punktu un katras iestādes gada pamata iemaksu saskaņā ar 5. pantu.

17. pants

Izpilde

1.   Ja iestādes neiesniedz visu 14. pantā minēto informāciju termiņā, kas paredzēts minētajā pantā, noregulējuma iestāde, lai aprēķinātu attiecīgās iestādes gada iemaksu, izmanto aplēses vai pašas pieņēmumus.

2.   Ja informācija nav sniegta līdz katra gada 31. janvārim, noregulējuma iestāde var piešķirt attiecīgajai iestādei augstāko riska korekcijas reizinātāju, kā minēts 9. pantā.

3.   Ja informāciju, ko iestādes iesniegušas noregulējuma iestādei, pārstrādā vai pārskata, noregulējuma iestāde atbilstoši atjauninātajai informācijai koriģē gada iemaksu pēc minētās iestādes gada iemaksas aprēķināšanas nākamajam iemaksu periodam.

4.   Starpību starp gada iemaksu, kas aprēķināta un veikta, pamatojoties uz informāciju, kura bija jāpārstrādā vai jāpārskata, un gada iemaksu, kas būtu bijusi jāmaksā atbilstoši koriģētajai gada iemaksai, iekļauj tās gada iemaksas summā, kas jāveic par nākamo iemaksu periodu. Minēto korekciju veic, samazinot vai palielinot iemaksas nākamajam iemaksu periodam.

18. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi

Noregulējuma iestādes personām vai vienībām, kas pārkāpj šo regulu, var piemērot Direktīvas 2014/59/ES 110. pantā minētos administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus.

4. IEDAĻA

SADARBĪBAS KĀRTĪBA

19. pants

Sadarbības kārtība

1.   Lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek faktiski izdarītas, kompetentās iestādes palīdz noregulējuma iestādēm veikt jebkādus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, ja noregulējuma iestādes to pieprasa.

2.   Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes līdz, vēlākais, katra gada 1. aprīlim vai nākamajā darba dienā, ja 1. aprīlis nav darba diena, sniedz noregulējuma iestādēm to iestāžu kontaktinformāciju, kurām jāpaziņo 13. panta 1. punktā minētais lēmums. Šāda kontaktinformācija ietver juridiskās personas nosaukumu, juridisko personu pārstāvošās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, adresi, e-pasta adresi, tālruņa numuru, faksa numuru vai jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt iestādi.

3.   Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm jebkādu informāciju, kas ļauj noregulējuma iestādēm aprēķināt gada iemaksas, jo īpaši jebkādu informāciju, kura saistīta ar papildu riska korekciju un jebkādu attiecīgu nepiemērošanu, ko kompetentās iestādes ir piešķīrušas iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

5. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ja konkrēta rādītāja noteikšanai nepieciešamā informācija, kas minēta II pielikumā, nav iekļauta 14. pantā minētajā piemērojamajā uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībā attiecībā uz bāzes gadu, šo riska rādītāju nepiemēro līdz sāk piemērot minēto uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību. Pārējo riska rādītāju svērumu pārrēķina proporcionāli 7. pantā paredzētajam svērumam tā, lai to svērumu summa būtu 1. Ja 2015. gadā 16. pantā prasītā informācija līdz 31. janvārim noguldījumu garantiju sistēmai nav pieejama 4. panta 2. punktā minēto gada mērķapjomu vai 5. pantā minētās katras iestādes gada pamata iemaksas aprēķināšanai, tad pēc noguldījumu garantiju sistēmas paziņojuma minēto informāciju noregulējuma iestādēm līdz minētajam datumam sniedz attiecīgās kredītiestādes. Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, attiecībā uz 2015. gadā veicamajām iemaksām noregulējuma iestādes katrai iestādei savu lēmumu, ar kuru nosaka iestāžu veicamās gada iemaksas, paziņo līdz, vēlākais, 2015. gada 30. novembrim.

2.   Atkāpjoties no 13. panta 4. punkta un attiecībā uz 2015. gadā veicamajām iemaksām summu, kas jāmaksā saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto lēmumu, maksā līdz 2015. gada 31. decembrim.

3.   Atkāpjoties no 14. panta 4. punkta un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz noregulējuma iestādei 2015. gadā, minētajā punktā minēto informāciju sniedz līdz, vēlākais, 2015. gada 1. septembrim.

4.   Atkāpjoties no 16. panta 1. punkta, noguldījumu garantiju sistēmas līdz 2015. gada 1. septembrim sniedz noregulējuma iestādei informāciju par segto noguldījumu summu, kas aprēķināta uz 2015. gada 31. jūliju.

5.   Līdz Regulas (ES) Nr. 806/2014/ES 69. panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma beigām dalībvalstis iestādēm, kuru saistību kopsumma, no kurām atskaitīts pašu kapitāls un segtie noguldījumi, pārsniedz EUR 300 000 000, un kuru aktīvu kopsumma ir vienāda vai mazāka par EUR 3 000 000 000, var atļaut veikt vienreizēju maksājumu EUR 50 000 apmērā par pirmajiem EUR 300 000 000 no saistību kopsummas, no kuras atskaitīts pašu kapitāls un segtie noguldījumi. Par saistību kopsummu, no kuras atskaitīts pašu kapitāls un segtie noguldījumi un kura pārsniedz EUR 300 000 000, minētās iestādes veic iemaksas saskaņā ar šīs regulas 4. līdz 9. pantu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9)  Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.)

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(11)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(16)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PROCEDŪRA IESTĀŽU GADA IEMAKSU APRĒĶINĀŠANAI

1. SOLIS

Nekoriģēto rādītāju aprēķini

Noregulējuma iestāde aprēķina turpmāk norādītos rādītājus, piemērojot turpmāk norādītos mērus.

Pīlārs

Rādītājs

Mēri

Riska darījumi

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL)

Formula

kur šā rādītāja nolūkā:

 

pašu kapitāls ir pirmā līmeņa un otrā līmeņa kapitāla summa saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā;

 

atbilstīgās saistības ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā minēto saistību summa;

 

kopējās saistības, kā definēts šīs regulas 3. panta 11. punktā. Atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka darījuma partnera ieskaita tiesības ir pilnībā atzītas;

 

MREL ir minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā.

Riska darījumi

Sviras rādītājs

Sviras rādītājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 X pielikumu.

Riska darījumi

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā un kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikumu.

Riska darījumi

Kopējā riska darījumu vērtība/Kopējie aktīvi

Formula

kur:

 

TRE ir kopējā riska darījumu vērtība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā;

 

kopējie aktīvi ir definēti šīs regulas 3. panta 12. punktā.

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Neto stabila finansējuma rādītājs

Neto stabila finansējuma rādītājs, kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu.

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Likviditātes seguma rādītājs

Likviditātes seguma rādītājs, kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu un Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei

Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars ES

Formula

kur:

 

starpbanku aizdevumus definē kā kredītiestādēm un citām finanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtību summu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III pielikuma 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4. veidnes vajadzībām;

 

starpbanku noguldījumus definē kā kredītiestāžu un citu finanšu sabiedrību noguldījumu uzskaites vērtību, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III pielikuma 8.1. veidnes vajadzībām;

 

kopējie starpbanku aizdevumi un noguldījumi ES ir iestāžu kopējo starpbanku aizdevumu un noguldījumu katrā dalībvalstī summa, kas aprēķināta saskaņā ar 15. pantu.

2. SOLIS

Rādītāju diskretizācija

1.

Turpmāk norādītajā notācijā n apzīmē iestādes, i apzīmē pīlāru rādītājus un j apzīmē pīlārus.

2.

Attiecībā uz katru nekoriģēto rādītāju, kas iegūts 1. solī, proti, xij , izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde aprēķina intervālu skaitu, proti, kij , ko izskata kā veselu skaitli, kas ir vistuvāk šādam rezultātam:

Formula
,

kur:

N ir to iestāžu skaits, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina rādītāju;

Formula
;

Formula
;

Formula
.

3.

Attiecībā uz katru rādītāju, izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde katram intervālam piešķir vienādu iestāžu skaitu, sākot ar iestāžu, kurām ir viszemākās nekoriģēto rādītāju vērtības, piešķiršanu pirmajam intervālam. Ja iestāžu skaitu nevar bez atlikuma izdalīt ar intervālu skaitu, katram pirmajam r intervālam, sākot ar intervālu, kurā ir iestādes ar viszemākajām nekoriģēto rādītāju vērtībām, kur r ir atlikums, kas rodas, izdalot iestāžu skaitu, proti, N, ar intervālu skaitu, proti, kij , piešķir vienu papildu iestādi.

4.

Attiecībā uz katru rādītāju, izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde visām iestādēm konkrētā intervālā piešķir intervāla kārtas vērtību, skaitot no kreisās puses uz labo, tā, lai diskretizētā rādītāja vērtība būtu noteikta kā Iij,n = 1,…, kij .

5.

Šo soli attiecībā uz 6. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem rādītājiem veic tikai tad, ja noregulējuma iestāde nosaka tos kā pastāvīgos mainīgos.

3. SOLIS

Rādītāju svēruma pārrēķināšana

Noregulējuma iestāde katru rādītāju, kas iegūts 2. solī, proti, Iij , pārrēķina diapazonā 1–1 000 pēc šādas formulas:

Image 1
,

kur minimālās un maksimālās funkcijas mainīgie ir visu to iestāžu vērtības, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina rādītāju.

4. SOLIS

Piešķirtās zīmes iekļaušana

1.

Noregulējuma iestāde rādītājiem piemēro šādas zīmes:

Pīlārs

Rādītājs

Zīme

Riska darījumi

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL)

Riska darījumi

Sviras rādītājs

Riska darījumi

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

Riska darījumi

Kopējā riska darījumu vērtība/Kopējie aktīvi

+

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Neto stabila finansējuma rādītājs

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Likviditātes seguma rādītājs

Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei

Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars ES

+

Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde

Līdzdalība IAS

Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde

Iepriekš piešķirtā ārkārtas finansiālā atbalsta apmērs

+

Attiecībā uz rādītājiem ar pozitīvu zīmi augstākas vērtības atbilst augstākam iestādes riska līmenim. Attiecībā uz rādītājiem ar negatīvu zīmi augstākas vērtības atbilst zemākam iestādes riska līmenim.

Noregulējuma iestāde nosaka rādītājus “tirdzniecības darbība”, “ārpusbilances riska darījumi”, “atvasinātie instrumenti”, “sarežģītība” un “noregulējamība” un attiecīgi precizē to zīmi.

2.

Lai iekļautu rādītāju zīmi, noregulējuma iestāde katru pārrēķināto rādītāju, kas iegūts 3. solī, proti, RIij,n , pārveido šādi:

TRI ij,n =

RIij,n

ja zīme = “–”

1 001 – RI ij,n

ja zīme = “+”

5. SOLIS

Saliktā rādītāja aprēķins

1.

Noregulējuma iestāde apkopo rādītājus i katrā pīlārā j, izmantojot svērto vidējo aritmētisko pēc šādas formulas:

Formula
,

kur:

 

wij ir rādītāja i svērums pīlārā j, kā definēts 7. pantā;

 

Nj ir rādītāju skaits pīlārā j.

2.

Lai aprēķinātu salikto rādītāju, noregulējuma iestāde apkopo pīlārus j, izmantojot svērto vidējo ģeometrisko pēc šādas formulas:

Formula
,

kur:

 

Wj ir pīlāra j svērums, kā definēts 7. pantā;

 

J ir pīlāru skaits.

3.

Lai galīgajā saliktajā rādītājā iestādēm ar augstāka riska profilu noteiktu augstākas vērtības, noregulējuma iestāde veic šādu pārveidošanu:

Formula
.

6. SOLIS

Gada iemaksu aprēķins

1.

Noregulējuma iestāde galīgo salikto rādītāju, kas iegūts 5. solī, proti, FCIn , pārrēķina 9. pantā definētajās robežās pēc šādas formulas:

Image 2
,

kur minimālās un maksimālās funkcijas mainīgie ir visu to iestāžu vērtības, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina galīgo salikto rādītāju.

2.

Noregulējuma iestāde katras iestādes n gada iemaksu, izņemot iestādes, uz kurām attiecas 10. pants, un izņemot to iestāžu iemaksu daļu vienreizēja maksājuma veidā, uz kurām dalībvalstis attiecina 20. panta 5. punktu, aprēķina šādi:

Image 3
,

kur:

 

p, q apzīmē iestādes;

 

Target ir gada mērķapjoms, kuru saskaņā ar 4. panta 2. punktu nosaka noregulējuma iestāde un no kura atskaitīta to iemaksu summa, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. pantu, un visu to vienreizējo maksājumu summa, ko var maksāt saskaņā ar 20. panta 5. punktu;

 

Bn ir saistību summa (izņemot pašu kapitālu), no kuras atskaitīti iestādes n segtie noguldījumi un kura koriģēta saskaņā ar 5. pantu, neskarot 20. panta 5. punkta piemērošanu.


II PIELIKUMS

NOREGULĒJUMA IESTĀDĒM IESNIEDZAMIE DATI

Aktīvu kopsumma, kā definēts 3. panta 12. punktā

Pasīvu kopsumma, kā definēts 3. panta 11. punktā

Saistības, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkta a), b), c), d), e) un f) apakšpunkts

Saistības, kas rodas no atvasināto instrumentu līgumiem

Saistības, kas rodas no atvasināto instrumentu līgumiem un kas novērtētas saskaņā ar 5. panta 3. punktu

Segtie noguldījumi

Kopējā riska darījumu vērtība

Pašu kapitāls

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

Atbilstīgās saistības

Sviras rādītājs

Likviditātes seguma rādītājs

Neto stabila finansējuma rādītājs

Starpbanku aizdevumi

Starpbanku noguldījumi


Top