Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C(2017)9017

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/.. ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES papildina attiecībā uz tādu konkrētu kuģu aprīkojuma vienību identifikāciju, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu

C/2017/9017 final

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (turpmāk – "Kuģu aprīkojuma direktīva") nosaka, ka "Komisija par elektroniskā marķējuma izmantošanu, lai papildinātu vai aizstātu stūres rata zīmi, veic izmaksu un ieguvumu analīzi". Šo analīzi veica kā pētījumu, kurš tagad ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē 1 .

Tajā konstatēja, ka laika posms, kurā jāvienojas par plaši atzītu un atzītu standartu attiecībā uz elektronisko marķējumu, kas papildina vai aizstāj stūres rata zīmi, ir samērā īss, jo nozare jau ir sākusi piemērot šādu tehnoloģiju. Pētījumā tika secināts, ka, lai gan jūrniecības nozare darbojas sarežģītā vidē, kurā ir grūti paredzēt visus iespējamos turpmākos elektroniskā marķējuma izmantošanas veidus, tā savlaicīga (brīvprātīga) ieviešana ES ietvaros varētu dot šādu pozitīvu ietekmi:

   ražotājiem vajadzētu gūt labumu no uzlabotas viltojumu novēršanas;

   kuģu īpašniekiem/operatoriem būtu vieglāk veikt iekārtu izsekojamību un krājumu kontroli;

   tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu gūt labumu no tiešas un vieglas piekļuves attiecīgajām datubāzēm, kas uzlabos sertifikātu pārbaudes.

Tika analizēti procesi, kas notiek dažādās kuģu aprīkojuma fāzēs (apstiprināšana, piekļuve tirgum un uzraudzība) un kuģu dzīves ciklā (būvniecība, ekspluatācija un pārstrāde), un identificētas iespējamās problēmas. Scenārija prognozes tika veidotas par situāciju pēc 10 gadiem, kad, iespējams, elektroniskais marķējums būs īstenots.

Pētījuma tehnoloģiju daļa sniedza visaptverošu pārskatu par esošajiem datu nesējiem un datu apmaiņas arhitektūrām, un rezultātā tika ieteikts izmantot radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) un datu matricu kā elektroniskā marķējuma vēlamākās tehnoloģijas.

Attiecībā uz kvantitatīvo novērtējumu papildus pamata scenārijam tika doti un novērtēti trīs dažādi īstenošanas scenāriji un secināts, ka visdārgākajam scenārijam arī ir vislielākais iespējamais ieguvums.

Īstenošanas scenāriji tika novērtēti četrās galvenās izmaksu kategorijās: ieguldījumu, īstenošanas, ekspluatācijas (tostarp apmācības) un uzturēšanas izmaksas. Kā priekšrocības tika novērtētas ātrāka datu iegūšana, tirgus izkropļojumu novēršana, mērķtiecīgāka un efektīvāka viltotu produktu identifikācija.

Kamēr pamata scenārijs attiecas uz pašreizējo stāvokli bez elektroniskās marķēšanas, 1. scenārijs ir balstīts uz kuģu aprīkojuma sertifikāta numuru izmantošanu tikai identifikācijai. 2. scenārijs izmanto uzņēmuma ražojuma kodu papildus kuģu aprīkojuma sertifikāta numuram, un trešais scenārijs iet vēl tālāk, pievienojot informāciju, kas ļauj atsevišķi identificēt ražotāja katru atsevišķu ražojumu.

Izmaksu izvērtēšana tika veikta, aplēšot katras ieinteresētās personas izmaksas (t. i., ražotāja un tirgus uzraudzības) un izmaksas par vienību, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai; piemēram, ir ņemtas vērā marķējuma printeru, lasītāju, programmatūras saskarņu, apmācības izmaksas. Izmaksas un ieguvumi ir novērtēti 5 gadus ilgā laikposmā, ņemot vērā amortizāciju un uzskatot, ka tas ir pietiekami attiecībā uz brīvprātīgu pasākumu.

Lai gan pamata scenārija gadījumā nav papildu izmaksu, nav arī nekādu papildu ieguvumu. Aplēsts, ka kopējās papildu izmaksas 1. scenārijā (5 gadu laikā) būs EUR 710 000 un ieguvumi — EUR 28,7 miljoni, savukārt saskaņā ar 3. scenāriju sagadāms, ka papildu izmaksas būs EUR 89 miljoni (5 gadu laikā), kas varētu dot lielākus ieguvumus — gandrīz EUR 150 miljonus. Vidējais 2. scenārijs gadā paredz izmaksas EUR 5,5 miljonu apmērā un ieguvumus EUR 32,7 miljonu apmērā.

Būtu jāatzīmē arī tas, ka likumdevējs nebija paredzējis padarīt obligātu elektroniskās marķēšanas ieviešanu, ļaujot ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai izmantot tās priekšrocības.

Tā kā uzņēmēji varēs brīvprātīgi īstenot elektronisko marķēšanu, tie arī varēs noteikt, vai tie vēlas veikt lielākus ieguldījumus tehnoloģijās, lai panāktu lielākus ieguvumus.

2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika 2012. gadā Kuģu aprīkojuma direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējuma ietvaros un 2017. gadā par elektroniskās marķēšanas iespēju izmaksu un ieguvumu analīzi.

2012. gada Kuģu aprīkojuma direktīvas ietekmes novērtējumā 2 vērtētajās politikas paketēs ņēma vērā brīvprātīgu elektroniskā marķējuma ieviešanu. Tātad šī iniciatīva ir daļa no politikas izvēles, kas tika pieņemta jau direktīvas pieņemšanas brīdī.

Šajā sakarā Kuģu aprīkojuma direktīvas 11. pants prasa, lai Komisija veic izmaksu un ieguvumu analīzi. Analīzē izskatīja dažādas iespējas, kā īstenot elektronisko marķējumu. Tā ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē.

Izmaksu un ieguvumu analīzes apspriešanā tika iesaistītas visas Kuģu aprīkojuma direktīvas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, dalībvalstis (t. i., Kuģu aprīkojuma ekspertu grupa [E02653], citas ieinteresētās personas, tirgus uzraudzības apakšgrupa, ADCO MED, kā arī Kuģošanas drošības komiteja [COSS, C09400]), pilnvarotās iestādes, kuģu aprīkojuma ražotāji, karoga valsts un ostas valsts kontroles amatpersonas, tirgus uzraudzības iestādes un kuģu operatori. Ieinteresētās personas tika informētas par apspriešanu, izmantojot MarED tīmekļa vietni, kur ir reģistrētas vairāk nekā 10 000 ieinteresētās personas. Apspriešanu pabeidza ar trim ieinteresēto personu darbsemināriem un diviem praktiskiem demonstrējumiem, viens notika nozīmīgā nozares tirdzniecības gadatirgū un otrs uz prāmja Baltijas jūrā. Ar plašāku sabiedrību apspriešanās notiks nākamajā standarta 4 nedēļu ilgajā sabiedriskajā apspriešanā par deleģētajiem/īstenošanas aktiem.

3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI

Deleģētajā aktā uzskaitīts kuģu aprīkojums, kurš ir Direktīvas 2014/90/ES darbības jomā un ar kuru varēs gūt labumu no elektroniskā marķējuma.

Tā kā apspriešana ar ieinteresētajām personām parādīja, ka, izmantojot dažādus marķēšanas veidus, būtu tehniski iespējams marķēt visu veidu kuģu aprīkojumu, visu veidu aprīkojumam, kas tiek izmantots vai kas paredzēts ES kuģa aprīkošanai un kam ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums saskaņā ar starptautiskiem instrumentim, kuri definēti Direktīvas 2014/90/ES 2. pantā, ir tehniski iespējams piemērot elektronisko marķēšanu.

Piemēram, papildus iepakojuma marķēšanai marķējumu var piestiprināt pie kuģa sienas, kas ir krāsota ar krāsu, kura apstiprināta saskaņā ar Kuģu aprīkojuma direktīvu, parādot, ka krāsa atbilst Kuģu aprīkojuma direktīvas prasībām. Tādēļ šim aktam nevajadzētu izslēgt konkrētas kuģu aprīkojuma vienības no tā darbības jomas.

Pieņemot regulu, Kuģu aprīkojuma direktīvas mērķi, kas pamatojas uz viltojumu novēršanu un efektīvu tirgus uzraudzību, būs vienādi sasniegti visās dalībvalstīs, nodrošinot juridisko noteiktību visām ieinteresētajām personām, tostarp kuģu aprīkojuma ražotājiem, kompetentajām iestādēm, kuģu būvētājiem un operatoriem. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un vienādus konkurences apstākļus. Turklāt tā nodrošina tāda konkrēta kuģu aprīkojuma saraksta tiešu piemērošanu, kura elektroniska marķēšana var dot labumu. Regulas izmantošana turklāt ļauj izvairīties no administratīvā slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo nav jāveic transponēšana valstu līmenī.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(9.1.2018),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES papildina attiecībā uz tādu konkrētu kuģu aprīkojuma vienību identifikāciju, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK 3 un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)Lai ekonomikas dalībniekiem dotu iespēju brīvprātīgi izmantot elektronisko marķējumu, tādējādi atvieglojot tirgus uzraudzību un novēršot kuģu aprīkojuma konkrētu vienību viltošanu, Direktīvā 2014/90/ES Komisijai piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai identificētu tās konkrētās kuģu aprīkojuma vienības, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu.

(2)Ir svarīgi nodrošināt, ka Direktīvas 2014/90/ES mērķi tiek vienādi sasniegti visās dalībvalstīs. Tas tiek panākts, pieņemot regulu, kas sniedz tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām personām, tostarp kuģu aprīkojuma ražotājiem, kompetentajām iestādēm, kuģu būvētājiem un operatoriem. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un vienādus konkurences apstākļus. Turklāt tā nodrošina tāda konkrēta kuģu aprīkojuma saraksta tiešu piemērošanu, kura elektroniska marķēšana var dot labumu. Regulas izmantošana turklāt ļauj izvairīties no administratīvā slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo nav jāveic transponēšana valstu līmenī.

(3)Saskaņā ar Direktīvu 2014/90/ES Komisijai būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze par elektroniskā marķējuma izmantošanu, lai papildinātu vai aizstātu stūres rata zīmi.

(4)Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka, pateicoties elektroniskajam marķējumam, kuģu aprīkojuma ražotājiem vajadzētu gūt labumu no uzlabotas viltojumu novēršanas, kuģu īpašniekiem un operatoriem būtu jāspēj vieglāk veikt aprīkojuma izsekojamību un krājumu kontroli, un tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu gūt labumu no tiešas un vieglas piekļuves attiecīgajām datubāzēm, kas uzlabos sertifikātu pārbaudes.

(5)Izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka kopējie ieguldījumi salīdzinājumā ar paredzamajiem ieguvumiem būs nelieli, un izmaksas iestādēm un nozarei ir pieņemamas, jo iespējama pakāpeniska brīvprātīga īstenošana. Veicot turpmākus ieguldījumus privātā un publiskā sektorā, var gūt papildu ieguvumus.

(6)Saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi Komisija organizēja vairākas apspriešanās un seminārus un īstenoja demonstrējumu projektus ar dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām personām.

(7)Apspriešanā ar ieinteresētajām personām tika panākta vienošanās, ka kuģu aprīkojumu, kas tiek izmantots vai kas paredzēts ES kuģa aprīkošanai un kam ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums saskaņā ar starptautiskiem instrumentiem, kuri definēti Direktīvas 2014/90/ES 2. pantā, ir tehniski iespējams marķēt ar dažādām elektroniskās marķēšanas metodēm. Tādēļ būtu jādod iespēja šādam aprīkojumam izmantot elektronisko marķējumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Konkrētas kuģu aprīkojuma vienības, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, var gūt labumu no elektroniskā marķējuma.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 9.1.2018

       Komisijas vārdā –

   priekšsēdētājs
   Jean-Claude JUNCKER

Top

PIELIKUMS

Šajā sarakstā minētās vienības var gūt labumu no elektroniskās marķēšanas:

1. Dzīvības glābšanas aprīkojums

Numurs un vienības nosaukums

MED/1.1

Glābšanas riņķi

MED/1.2a

Signālugunis, ar ko norāda glābšanas līdzekļu atrašanās vietu:

a) glābšanas laivām, plostiem un dežūrlaivām,

b) glābšanas riņķiem,

c) glābšanas vestēm

MED/1.3

Glābšanas riņķu automātiskās dūmu signalizācijas ierīces

MED/1.4

Glābšanas vestes

MED/1.5

Hidrotērpi un aizsargtērpi, kas paredzēti valkāšanai kopā AR glābšanas vesti:

a) hidrotērps, kam nav raksturīgas izolācijas īpašības

b) hidrotērps, kam raksturīgas izolācijas īpašības

c) aizsargtērpi

MED/1.6

Hidrotērpi un aizsargtērpi, kas paredzēti valkāšanai BEZ glābšanas vestes:

a) hidrotērps, kam nav raksturīgas izolācijas īpašības

b) hidrotērps, kam raksturīgas izolācijas īpašības

c) aizsargtērpi

MED/1.7

Siltuma aizsarglīdzekļi

MED/1.8

raķetes (pirotehnika)

MED/1.9

Rokas signālugunis (pirotehnika)

MED/1.10

Peldošie dūmķermeņi (pirotehnika)

MED/1.11

Līnmetēji

MED/1.12

Piepūšamie glābšanas plosti

MED/1.13

Cietie glābšanas plosti

MED/1.14

Automātiski pašiztaisnojoši glābšanas plosti

MED/1.15

Abpusēji peldoši glābšanas plosti ar pārsegu

MED/1.16

Brīvās uzpeldēšanas ierīces glābšanas plostiem (hidrostatiskās atvienošanas ierīces)

MED/1.17

Glābšanas laivas:
a) ar laivceltni nolaižamas glābšanas laivas:

- daļēji slēgtas,

- pilnīgi slēgtas;

b) brīvā kritiena glābšanas laivas:

MED/1.18

Cietās dežūrlaivas

MED/1.19

Piepūšamās dežūrlaivas

MED/1.20

Ātrgaitas dežūrlaivas:
a) piepūšamās,

b) cietās,

c) ar cietām un piepūšamām daļām

MED/1.21

Nolaišanas ierīces, kurās izmanto kritienu (laivceltņi)

MED/1.23

Brīvi krītošo glābšanas laivu nolaišanas ierīces

MED/1.24

Glābšanas plostu nolaišanas ierīces
(laivceltņi)

MED/1.25

Ātrgaitas dežūrlaivu nolaišanas ierīces
(laivceltņi)

MED/1.26

Atvienošanas mehānisms:

a) glābšanas laivām un dežūrlaivām (ko nolaiž ar kritienu vai kritieniem),

b) glābšanas plostiem (ko nolaiž ar kritienu vai kritieniem)

c) brīvā kritiena glābšanas laivas

MED/1.27

Kuģu evakuācijas sistēmas

MED/1.28

Glābšanas līdzekļi

MED/1.29

Iekāpšanas trapi

MED/1.30

Atstarojošie materiāli

MED/1.33

Glābšanas laivu un dežūrlaivu radiolokācijas atstarotājs
(pasīvais)

MED/1.36

Glābšanas laivu / dežūrlaivu virzošie dzinēji

MED/1.37

Dežūrlaivu piekarināmie virzošie dzinēji

MED/1.38

Starmeši, kas paredzēti lietošanai glābšanas laivās un dežūrlaivās

MED/1.39

Vaļēji abpusēji peldoši glābšanas plosti

MED/1.41

Vinčas glābšanas laivām, plostiem un dežūrlaivām:
a) ar laivceltni nolaižamām glābšanas laivām,

b) brīvā kritiena glābšanas laivām,

c) glābšanas plostiem,

d) dežūrlaivām,

e) ātrgaitas dežūrlaivām

MED/1.43

Cietās/piepūšamās dežūrlaivas

2. Jūras piesārņojuma novēršana

Numurs un vienības nosaukums

MED/2.1

Naftas filtrēšanas iekārtas (ja naftas saturs notekūdeņos nepārsniedz 15 ppm)

MED/2.2

Naftas/ūdens saskares indikatori

MED/2.3

Naftas satura mērierīces

MED/2.5

Naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēma naftas tankkuģiem 

MED/2.6

Notekūdeņu sistēmas

MED/2.7

Kuģu atkritumu sadedzināšanas iekārtas

(atkritumu sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 1 500 kW, bet nepārsniedz 4 000 kW)

MED/2.8

NOx analizators izmantošanai uz kuģa saskaņā ar 2008. gada NOx tehnisko kodeksu

MED/2.10

Kuģa izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas

3. Ugunsdrošības aprīkojums

Numurs un vienības nosaukums

MED/3.1

Klāja seguma apakšējās kārtas

MED/3.2

Pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti

MED/3.3

Ugunsdzēsēja ekipējums: aizsargapģērbs (karstumizturīgs aizsargapģērbs)

MED/3.4

Ugunsdzēsēja ekipējums: zābaki

MED/3.5

Ugunsdzēsēja ekipējums: cimdi

MED/3.6

Ugunsdzēsēja ekipējums: ķivere

MED/3.7

Autonoms ar saspiestu gaisu darbināms elpošanas aparāts

MED/3.8

Elpošanas aparāts ar saspiestu gaisu

MED/3.9

Sprinklersistēmu komponenti dzīvojamām telpām, dienesta telpām un vadības posteņiem, kas atbilst SOLAS 74 II-2. nodaļas 12. noteikumā minētajiem komponentiem (attiecinot tikai uz sprauslām un to veiktspēju)
(Stacionāru sprinklersistēmu sprauslas ātrgaitas kuģiem (
HSC) ir iekļautas šajā pozīcijā)

MED/3.10

- Sprauslas stacionārām ūdens smidzināšanas ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpās un kravas sūkņu telpās

MED/3.11

A un B klases šķirtņu ugunsdrošība:

a) A klases šķirtnes,

b) B klases šķirtnes

MED/3.12

Ierīces, kas kavē liesmas iekļuvi tankkuģu kravas tilpnēs

MED/3.13

Nedegoši materiāli

MED/3.15

Materiāli, izņemot tēraudu, no kuriem izgatavotas caurules, pa kurām transportē naftu vai mazutu:

a) plastmasas caurules un veidgabali,

b) vārsti,

c) lokano cauruļu mezgli un kompensatori,

d) metāla cauruļu komponenti ar elastīgām un elastomēru blīvēm

MED/3.16

Ugunsdrošas durvis

MED/3.17

Ugunsdrošo durvju kontroles sistēmu elementi

MED/3.18

Virsmas materiāli un grīdas segumi ar zemiem liesmas izplatības raksturlielumiem:

a) dekoratīvie saplākšņi,

b) krāsu sistēmas,

c) grīdas segumi,

d) cauruļu izolācijas pārklājumi,

e) A, B un C klases pārsegumu konstrukcijā izmantotās līmes,

f) ugunsnedrošu cauruļvadu membrānas

MED/3.19

Drapērijas, priekškari un citi piekaramie tekstilmateriāli un plēves

MED/3.20

Mīkstās mēbeles

MED/3.21

Gultas sastāvdaļas

MED/3.22

Uguns slāpētāji

MED/3.25

A un B klases ugunsizturīgi logi un borta iluminatori

MED/3.26

Kanāli caur A klases šķirtnēm:

a) elektrokabeļu līnijas,

b) cauruļu, cauruļvadu, maģistrālie u. c. kanāli

MED/3.27

Kanāli caur B klases šķirtnēm:

a) elektrokabeļu līnijas,

b) cauruļu, cauruļvadu, maģistrālie u. c. kanāli

MED/3.28

Sprinklersistēmas (tikai sprinklergalviņas)
(Stacionāru sprinklersistēmu sprauslas ātrgaitas kuģiem (
HSC) ir iekļautas šajā pozīcijā)

MED/3.29

Ugunsdzēsības šļūtenes:
ūdensnecaurlaidīgas ugunsdzēsības plakanšļūtenes (iekšējā diametra diapazons: no 25 mm līdz 52 mm)

MED/3.30

Pārnēsājamas skābekļa analīzes un gāzes detektoriekārtas

MED/3.32

Ugunsdroši materiāli (izņemot mēbeles) ātrgaitas kuģiem

MED/3.33

Ugunsdroši mēbeļu materiāli ātrgaitas kuģiem

MED/3.34

Ugunsdrošas šķirtnes ātrgaitas kuģiem

MED/3.35

Ugunsdrošas durvis ātrgaitas kuģiem

MED/3.36

Uguns slāpētāji ātrgaitas kuģiem

MED/3.37

Kanāli caur ugunsdrošām šķirtnēm ātrgaitas kuģos

a) elektrokabeļu līnijas,

b) cauruļu, cauruļvadu, maģistrālie u. c. kanāli

MED/3.38

Pārnēsājams ugunsdzēsības aprīkojums glābšanas laivām un dežūrlaivām

MED/3.39

Sprauslas ekvivalentām ūdens smidzināšanas ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpās un kravas sūkņu telpās

MED/3.40

Zemu novietotas apgaismes sistēmas (tikai komponenti)

MED/3.41

Avārijas glābšanas elpošanas ierīces (EEBD)

MED/3.42

Inertās gāzes sistēmu komponenti

MED/3.43

Sprauslas fritēšanas iekārtu ugunsdzēsības sistēmām (automātisks vai manuāls tips)

MED/3.44

Ugunsdzēsēju ekipējums – glābšanas trose

MED/3.45

Ekvivalentu stacionāru gāzes ugunsdzēsības sistēmu komponenti (dzēšanas līdzekļi, galvas vārsti un sprauslas) mašīntelpām un kravas sūkņu telpām

MED/3.46

Ekvivalentas stacionāras gāzes ugunsdzēsības sistēmas mašīntelpām (aerosola sistēmas)

MED/3.47

Koncentrāts stacionārām augstas intensitātes putu ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpās un kravas sūkņu telpās

MED/3.48

Stacionāru vietēja izmantojuma ūdens ugunsdzēsības sistēmu komponenti lietošanai kategoriju A mašīntelpās

MED/3.49a

Stacionāras ūdens ugunsdzēsības sistēmas ro-ro telpām, transportlīdzekļu telpām un īpašu kategoriju telpām:

a) preskriptīvas sistēmas saskaņā ar Cirk. 1430 4. klauzulu

b) uz efektivitāti balstītas sistēmas saskaņā ar Cirk. 1430 5. klauzulu

MED/3.51

Stacionāru uguns atklāšanas un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu komponenti vadības posteņiem, dienesta telpām, dzīvojamām telpām, kajīšu balkoniem, mašīntelpām ar apkalpi un bez tās:
a) vadības un kontroles ierīces,

b) energoapgādes iekārtas,

c) karstuma detektori – punktveida detektori,

d) dūmu detektori Dūmu detektori — punktveida detektori, kuros izmanto izkliedētu gaismu, caurejošu gaismu vai jonizāciju

e) liesmu detektori: punktveida detektori,

f) rokas ugunsdrošības trauksmes pogas,

g) īssavienojuma izolatori,

h) ievades/izvades ierīces,

i) kabeļi

MED/3.52

Nepārnēsājami un transportējami ugunsdzēsības aparāti

MED/3.53

Ugunsgrēka trauksmes ierīces – sirēnas

MED/3.54

Stacionāras skābekļa analīzes un gāzes detektoriekārtas

MED/3.55

Divfunkciju uzgaļi
(smidzināšanai/strūklai)

MED/3.56

Stacionāras ugunsdzēsības šļūteņu sistēmas:
Šļūteņu spoles ar puscietu šļūteni

MED/3.57

Vidējas intensitātes putu ugunsdzēsības sistēmu piederumi – stacionāri putu ugunsdzēsības aparāti tankkuģos

MED/3.58

Stacionāri zemas intensitātes putu ugunsdzēsības sistēmu piederumi mašīntelpām un tankkuģu klāju aizsardzībai

MED/3.59

Dažādas intensitātes putas stacionārām ugunsdzēsības sistēmām uz tankkuģiem, kas paredzēti ķimikāliju pārvadāšanai

MED/3.60

Sprauslas stacionārām ūdens smidzināšanas ugunsdzēsības sistēmām kajīšu balkonos

MED/3.61a

Iekštelpu gaisa augstas intensitātes putu sistēmas mašīntelpu, kravas sūkņu telpu, transportlīdzekļu un ro-ro telpu, īpašu kategoriju telpu un kravas telpu aizsardzībai

MED/3.61b

Ārgaisa augstas intensitātes putu sistēmas mašīntelpu, kravas sūkņu telpu, transportlīdzekļu un ro-ro telpu, īpašu kategoriju telpu un kravas telpu aizsardzībai

MED/3.62

Pulverveida ķīmisko līdzekļu ugunsdzēsības sistēmas

MED/3.63

Paraugu ekstrakcijas dūmu detektorsistēmu komponenti

MED/3.64

C klases šķirtnes

MED/3.65

Stacionāra gāzveida ogļūdeņražu detektorsistēma

MED/3.66

Evakuācijas norāžu sistēmas, ko izmanto kā alternatīvu zemu novietotajām apgaismes sistēmām

MED/3.67
Helikopteru klāja putu ugunsdzēsības ierīces

MED/3.68
Kambīzes krāsns novadcauruļu stacionāru ugunsdzēsības sistēmu piederumi

MED/3.69

Pārnēsājams ūdens monitors kuģiem, kuri būvēti 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk un paredzēti piecu vai vairāk konteineru stāvu pārvadāšanai uz vai virs atklātā klāja

MED/3.70

Ugunsdzēsības šļūtenes:
puscietas šļūtenes stacionārām sistēmām

MED/3.71

Stacionāras ugunsdzēsības šļūteņu sistēmas:
šļūteņu sistēmas ar plakanu šļūteni

4. Navigācijas iekārtas

Numurs un vienības nosaukums

MED/4.1

Magnētiskais kompass
A klase kuģiem

MED/4.2

Kursa nodošanas ierīce THD (magnētiskā metode)

MED/4.3

Žirokompass

MED/4.6

Eholots

MED/4.7

Ātruma un attāluma mērīšanas iekārtas (SDME)

MED/4.9

Pagrieziena ātruma indikators

MED/4.14

GPS iekārtas

MED/4.15

GLONASS iekārtas

MED/4.16

Kursa vadības sistēma (HCS)

MED/4.18

Meklēšanas un glābšanas lokatori (SRLD):
9 GHz
SAR transponders (SART)

MED/4.20

Stūres leņķa indikators

MED/4.21

Dzenskrūves apgriezienu indikators

MED/4.22

Soļa indikators

MED/4.23

B klases magnētiskais kompass glābšanas laivām un dežūrlaivām

MED/4.29

Reisa datu ierakstītājs (VDR)

MED/4.30

Elektroniskā jūras navigācijas karšu atveides un informācijas sistēma (ECDIS) ar dublējumu un rastra sistēma jūras karšu atveidei (RCDS)

MED/4.31

Ātrgaitas kuģu žirokompass

MED/4.32

Universālās automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) iekārtas

MED/4.33

Trajektorijas kontroles sistēma
(darbojas no kuģa minimālā manevrēšanas ātruma līdz 30 mezgliem)

MED/4.34

Radiolokācijas iekārtas CAT 1

MED/4.35

Radiolokācijas iekārtas CAT 2

MED/4.36

Radiolokācijas iekārtas CAT 3

MED/4.37

Ātrgaitas kuģu radiolokācijas iekārtas (CAT 1H un CAT 2H)

MED/4.38

Ar kartogrāfijas opciju apstiprinātas radiolokācijas iekārtas, t. i.:
a)
CAT 1C,

b) CAT 2C,

c) CAT 1HC,

d) CAT 2HC.

MED/4.39

Radaru atstarotājs – pasīvā tipa

MED/4.40

Kursa kontroles sistēma ātrgaitas kuģiem

MED/4.41

Kursa nodošanas ierīce THD (GNSS metode)

MED/4.42

Starmetis ātrgaitas kuģiem

MED/4.43

Nakts redzamības aprīkojums ātrgaitas kuģiem

MED/4.44

Diferenciālie bāksignālu uztvērēji DGPS un DGLONASS iekārtām

MED/4.46

Kursa nodošanas ierīce THD (žiroskopiskā metode)

MED/4.47

Vienkāršots reisa datu ierakstītājs (S-VDR)

MED/4.49

Loča traps

MED/4.50

DGPS iekārtas

MED/4.51

DGLONASS iekārtas

MED/4.52

Dienasgaismas signāllampa

MED/4.53

Atstarotā radiolokācijas signāla pastiprinātājs

MED/4.54

Kompasa peilēšanas ierīce

MED/4.55

Meklēšanas un glābšanas lokatori (SRLD):
AIS SART aprīkojums

MED/4.56

Galileo aprīkojums

MED/4.57

Komandtilta monitoringa trauksmes sistēma (BNWAS)

MED/4.58
Skaņas uztveršanas sistēma

MED/4.59
Integrēta navigācijas sistēma

5. Radiosakaru iekārtas

Numurs un vienības nosaukums

MED/5.1

Ultraīsviļņu (VHF) radioiekārta, kas spēj pārraidīt un uztvert DSC un radiotelefonijas signālus

MED/5.2

Ultraīsviļņu (VHF) DSC dežūruztvērējs

MED/5.3

NAVTEX uztvērējs

MED/5.4

EGC uztvērējs

MED/5.5

Īsviļņu (HF) jūras drošības informācijas (MSI) iekārta (HF NBDP uztvērējs)

MED/5.6

406 MHz avārijas radioboja (COSPAS-SARSAT)

MED/5.10

Vidējo viļņu (MF) radioiekārta, kas spēj pārraidīt un uztvert DSC un radiotelefona signālus

MED/5.11

Vidējo viļņu (MF) DSC dežūruztvērējs

MED/5.13

Inmarsat-C kuģa Zemes stacija (SES)

MED/5.14

Vidējo/īso viļņu (MF/HF) radioiekārta, kas spēj pārraidīt un uztvert DSC, NBDP un radiotelefonijas signālus

MED/5.15

Vidējo/īso viļņu (MF/HF) DSC skenējošais dežūruztvērējs

MED/5.17

Pārnēsājama glābšanas laivu un plostu divvirzienu ultraīsviļņu (VHF) radiotelefona iekārta

MED/5.18

Stacionāra glābšanas laivu un plostu divvirzienu ultraīsviļņu (VHF) radiotelefona iekārta

MED/5.19

Inmarsat-F77 satelītsakaru iekārta

6. Aprīkojums, kas nepieciešams saskaņā ar COLREG 72 prasībām

Numurs un vienības nosaukums

MED/6.1

Navigācijas ugunis

7. Drošības aprīkojums beramkravu/lejamkravu jūras kuģiem

Šajā sadaļā šobrīd pozīciju nav.

8. Aprīkojums, uz kuru attiecas SOLAS II-1. nodaļa

Numurs un vienības nosaukums

MED/8.1

- Ūdens līmeņa detektori

Top