PASKAIDROJUMA RAKSTS
            
            
               1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS
            
            
               Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (turpmāk – "Kuģu aprīkojuma direktīva") nosaka, ka "Komisija par elektroniskā marķējuma izmantošanu, lai papildinātu vai aizstātu stūres rata zīmi, veic izmaksu un ieguvumu analīzi". Šo analīzi veica kā pētījumu, kurš tagad ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē. 
            
            
               Tajā konstatēja, ka laika posms, kurā jāvienojas par plaši atzītu un atzītu standartu attiecībā uz elektronisko marķējumu, kas papildina vai aizstāj stūres rata zīmi, ir samērā īss, jo nozare jau ir sākusi piemērot šādu tehnoloģiju. Pētījumā tika secināts, ka, lai gan jūrniecības nozare darbojas sarežģītā vidē, kurā ir grūti paredzēt visus iespējamos turpmākos elektroniskā marķējuma izmantošanas veidus, tā savlaicīga (brīvprātīga) ieviešana ES ietvaros varētu dot šādu pozitīvu ietekmi:
            
            
               •
                     ražotājiem vajadzētu gūt labumu no uzlabotas viltojumu novēršanas;
            
            
               •
                     kuģu īpašniekiem/operatoriem būtu vieglāk veikt iekārtu izsekojamību un krājumu kontroli;
            
            
               •
                     tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu gūt labumu no tiešas un vieglas piekļuves attiecīgajām datubāzēm, kas uzlabos sertifikātu pārbaudes.
            
            
               Tika analizēti procesi, kas notiek dažādās kuģu aprīkojuma fāzēs (apstiprināšana, piekļuve tirgum un uzraudzība) un kuģu dzīves ciklā (būvniecība, ekspluatācija un pārstrāde), un identificētas iespējamās problēmas. Scenārija prognozes tika veidotas par situāciju pēc 10 gadiem, kad, iespējams, elektroniskais marķējums būs īstenots.
            
            
               Pētījuma tehnoloģiju daļa sniedza visaptverošu pārskatu par esošajiem datu nesējiem un datu apmaiņas arhitektūrām, un rezultātā tika ieteikts izmantot radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) un datu matricu kā elektroniskā marķējuma vēlamākās tehnoloģijas.
            
            
               Attiecībā uz kvantitatīvo novērtējumu papildus pamata scenārijam tika doti un novērtēti trīs dažādi īstenošanas scenāriji un secināts, ka visdārgākajam scenārijam arī ir vislielākais iespējamais ieguvums. 
            
            
               Īstenošanas scenāriji tika novērtēti četrās galvenās izmaksu kategorijās: ieguldījumu, īstenošanas, ekspluatācijas (tostarp apmācības) un uzturēšanas izmaksas. Kā priekšrocības tika novērtētas ātrāka datu iegūšana, tirgus izkropļojumu novēršana, mērķtiecīgāka un efektīvāka viltotu produktu identifikācija.
            
            
               Kamēr pamata scenārijs attiecas uz pašreizējo stāvokli bez elektroniskās marķēšanas, 1. scenārijs ir balstīts uz kuģu aprīkojuma sertifikāta numuru izmantošanu tikai identifikācijai. 2. scenārijs izmanto uzņēmuma ražojuma kodu papildus kuģu aprīkojuma sertifikāta numuram, un trešais scenārijs iet vēl tālāk, pievienojot informāciju, kas ļauj atsevišķi identificēt ražotāja katru atsevišķu ražojumu.
            
            
               Izmaksu izvērtēšana tika veikta, aplēšot katras ieinteresētās personas izmaksas (t. i., ražotāja un tirgus uzraudzības) un izmaksas par vienību, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai; piemēram, ir ņemtas vērā marķējuma printeru, lasītāju, programmatūras saskarņu, apmācības izmaksas. Izmaksas un ieguvumi ir novērtēti 5 gadus ilgā laikposmā, ņemot vērā amortizāciju un uzskatot, ka tas ir pietiekami attiecībā uz brīvprātīgu pasākumu.
            
            
               Lai gan pamata scenārija gadījumā nav papildu izmaksu, nav arī nekādu papildu ieguvumu. Aplēsts, ka kopējās papildu izmaksas 1. scenārijā (5 gadu laikā) būs EUR 710 000 un ieguvumi — EUR 28,7 miljoni, savukārt saskaņā ar 3. scenāriju sagadāms, ka papildu izmaksas būs EUR 89 miljoni (5 gadu laikā), kas varētu dot lielākus ieguvumus — gandrīz EUR 150 miljonus. Vidējais 2. scenārijs gadā paredz izmaksas EUR 5,5 miljonu apmērā un ieguvumus EUR 32,7 miljonu apmērā.
            
            
               Būtu jāatzīmē arī tas, ka likumdevējs nebija paredzējis padarīt obligātu elektroniskās marķēšanas ieviešanu, ļaujot ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai izmantot tās priekšrocības.
            
            
               Tā kā uzņēmēji varēs brīvprātīgi īstenot elektronisko marķēšanu, tie arī varēs noteikt, vai tie vēlas veikt lielākus ieguldījumus tehnoloģijās, lai panāktu lielākus ieguvumus.
            
            
               2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS
            
            
               Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika 2012. gadā Kuģu aprīkojuma direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējuma ietvaros un 2017. gadā par elektroniskās marķēšanas iespēju izmaksu un ieguvumu analīzi.
            
            
               2012. gada Kuģu aprīkojuma direktīvas ietekmes novērtējumā vērtētajās politikas paketēs ņēma vērā brīvprātīgu elektroniskā marķējuma ieviešanu. Tātad šī iniciatīva ir daļa no politikas izvēles, kas tika pieņemta jau direktīvas pieņemšanas brīdī. 
            
          
         
            
               Šajā sakarā Kuģu aprīkojuma direktīvas 11. pants prasa, lai Komisija veic izmaksu un ieguvumu analīzi. Analīzē izskatīja dažādas iespējas, kā īstenot elektronisko marķējumu.Tā ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē.
            
            
               Izmaksu un ieguvumu analīzes apspriešanā tika iesaistītas visas Kuģu aprīkojuma direktīvas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, dalībvalstis (t. i., Kuģu aprīkojuma ekspertu grupa [E02653], citas ieinteresētās personas, tirgus uzraudzības apakšgrupa, ADCO MED, kā arī Kuģošanas drošības komiteja [COSS, C09400]), pilnvarotās iestādes, kuģu aprīkojuma ražotāji, karoga valsts un ostas valsts kontroles amatpersonas, tirgus uzraudzības iestādes un kuģu operatori. Ieinteresētās personas tika informētas par apspriešanu, izmantojot MarED tīmekļa vietni, kur ir reģistrētas vairāk nekā 10 000 ieinteresētās personas. Apspriešanu pabeidza ar trim ieinteresēto personu darbsemināriem un diviem praktiskiem demonstrējumiem, viens notika nozīmīgā nozares tirdzniecības gadatirgū un otrs uz prāmja Baltijas jūrā. Ar plašāku sabiedrību apspriešanās notiks nākamajā standarta 4 nedēļu ilgajā sabiedriskajā apspriešanā par deleģētajiem/īstenošanas aktiem.
            
            
               3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI
            
            
               Deleģētajā aktā uzskaitīts kuģu aprīkojums, kurš ir Direktīvas 2014/90/ES darbības jomā un ar kuru varēs gūt labumu no elektroniskā marķējuma.
            
            
               Tā kā apspriešana ar ieinteresētajām personām parādīja, ka, izmantojot dažādus marķēšanas veidus, būtu tehniski iespējams marķēt visu veidu kuģu aprīkojumu, visu veidu aprīkojumam, kas tiek izmantots vai kas paredzēts ES kuģa aprīkošanai un kam ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums saskaņā ar starptautiskiem instrumentim, kuri definēti Direktīvas 2014/90/ES 2. pantā, ir tehniski iespējams piemērot elektronisko marķēšanu.
            
            
               Piemēram, papildus iepakojuma marķēšanai marķējumu var piestiprināt pie kuģa sienas, kas ir krāsota ar krāsu, kura apstiprināta saskaņā ar Kuģu aprīkojuma direktīvu, parādot, ka krāsa atbilst Kuģu aprīkojuma direktīvas prasībām. Tādēļ šim aktam nevajadzētu izslēgt konkrētas kuģu aprīkojuma vienības no tā darbības jomas.
            
            
               Pieņemot regulu, Kuģu aprīkojuma direktīvas mērķi, kas pamatojas uz viltojumu novēršanu un efektīvu tirgus uzraudzību, būs vienādi sasniegti visās dalībvalstīs, nodrošinot juridisko noteiktību visām ieinteresētajām personām, tostarp kuģu aprīkojuma ražotājiem, kompetentajām iestādēm, kuģu būvētājiem un operatoriem. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un vienādus konkurences apstākļus. Turklāt tā nodrošina tāda konkrēta kuģu aprīkojuma saraksta tiešu piemērošanu, kura elektroniska marķēšana var dot labumu. Regulas izmantošana turklāt ļauj izvairīties no administratīvā slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo nav jāveic transponēšana valstu līmenī.
            
            
               KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..
            
            
               (9.1.2018),
            
            
               ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES papildina attiecībā uz tādu konkrētu kuģu aprīkojuma vienību identifikāciju, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu
            
            
               (Dokuments attiecas uz EEZ)
            
            
               EIROPAS KOMISIJA,
            
            
               ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
            
            
               ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
            
            
               tā kā:
            
            
               (1)Lai ekonomikas dalībniekiem dotu iespēju brīvprātīgi izmantot elektronisko marķējumu, tādējādi atvieglojot tirgus uzraudzību un novēršot kuģu aprīkojuma konkrētu vienību viltošanu, Direktīvā 2014/90/ES Komisijai piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai identificētu tās konkrētās kuģu aprīkojuma vienības, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu.
            
            
               (2)Ir svarīgi nodrošināt, ka Direktīvas 2014/90/ES mērķi tiek vienādi sasniegti visās dalībvalstīs. Tas tiek panākts, pieņemot regulu, kas sniedz tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām personām, tostarp kuģu aprīkojuma ražotājiem, kompetentajām iestādēm, kuģu būvētājiem un operatoriem. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un vienādus konkurences apstākļus. Turklāt tā nodrošina tāda konkrēta kuģu aprīkojuma saraksta tiešu piemērošanu, kura elektroniska marķēšana var dot labumu. Regulas izmantošana turklāt ļauj izvairīties no administratīvā slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, jo nav jāveic transponēšana valstu līmenī. 
            
            
               (3)Saskaņā ar Direktīvu 2014/90/ES Komisijai būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze par elektroniskā marķējuma izmantošanu, lai papildinātu vai aizstātu stūres rata zīmi.
            
            
               (4)Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka, pateicoties elektroniskajam marķējumam, kuģu aprīkojuma ražotājiem vajadzētu gūt labumu no uzlabotas viltojumu novēršanas, kuģu īpašniekiem un operatoriem būtu jāspēj vieglāk veikt aprīkojuma izsekojamību un krājumu kontroli, un tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu gūt labumu no tiešas un vieglas piekļuves attiecīgajām datubāzēm, kas uzlabos sertifikātu pārbaudes.
            
            
               (5)Izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka kopējie ieguldījumi salīdzinājumā ar paredzamajiem ieguvumiem būs nelieli, un izmaksas iestādēm un nozarei ir pieņemamas, jo iespējama pakāpeniska brīvprātīga īstenošana. Veicot turpmākus ieguldījumus privātā un publiskā sektorā, var gūt papildu ieguvumus.
            
          
         
            
               (6)Saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi Komisija organizēja vairākas apspriešanās un seminārus un īstenoja demonstrējumu projektus ar dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām personām.
            
            
               (7)Apspriešanā ar ieinteresētajām personām tika panākta vienošanās, ka kuģu aprīkojumu, kas tiek izmantots vai kas paredzēts ES kuģa aprīkošanai un kam ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums saskaņā ar starptautiskiem instrumentiem, kuri definēti Direktīvas 2014/90/ES 2. pantā, ir tehniski iespējams marķēt ar dažādām elektroniskās marķēšanas . Tādēļ būtu jādod iespēja šādam aprīkojumam izmantot elektronisko marķējumu,
            
            
               IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
            
            
               1. pants
            
            
               Konkrētas kuģu aprīkojuma vienības, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, var gūt labumu no elektroniskā marķējuma.
            
            
            
               2. pants
            
            
               Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
            
            
               Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
            
            
               Briselē, 9.1.2018
            
            
               
                     
                        Komisijas vārdā –
               
               
                     priekšsēdētājs
                  
                     Jean-Claude JUNCKER