(1)

Komisija 2014. gada 24. jūnija vēstulē nosūtīja Luksemburgai informācijas pieprasījumu par tās nodokļu nolēmumu praksi saistībā ar Amazon. Šajā vēstulē Komisija pieprasīja Luksemburgai apstiprināt, ka Amazon Luksemburgā tiek piemēroti nodokļi, un norādīt, uz kurām Amazon grupas darbībām attiecas nodokļu samazinājums saskaņā ar intelektuālajam īpašumam piemērojamo nodokļu režīmu. Turklāt Komisija pieprasīja visus Amazon grupai adresētos nodokļu nolēmumus, kas vēl bija spēkā. Luksemburga 2014. gada 18. jūlija e-pastā lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz Komisijas 2014. gada 24. jūnija vēstuli, un Komisija tai šo pagarinājumu piešķīra (2).

(2)

Luksemburga 2014. gada 4. augustā nosūtīja savu atbildi uz Komisijas 2014. gada 24. jūnija pieprasījumu, cita starpā pievienojot Administration des contributions directes (turpmāk – “Luksemburgas nodokļu iestāde”) 2003. gada 6. novembra vēstuli, kas adresēta Amazon.com, Inc. (turpmāk – “apstrīdētais nodokļu nolēmums”), Amazon.com, Inc.2003. gada 23. oktobra vēstuli un 2003. gada 31. oktobra vēstuli, kuru Amazon.com, Inc. vārdā sagatavojis [nodokļu konsultants 1] (*1) un kura adresēta Luksemburgas nodokļu iestādei, pieprasot nolēmumu (turpmāk kopā saukti – “nolēmuma pieprasījums”), un Amazon EU Société à responsabilité limitée (LuxOpCo) (3), Amazon Europe Holding Technologies SCS (LuxSCS) (4), Amazon Services Europe Société à responsabilité limitée (ASE), Amazon Media EU Société à responsabilité limitée (AMEU) un citu Amazon Luksemburgas grupas struktūru gada finanšu pārskatus.

(3)

Komisija 2014. gada 7. oktobrī pieņēma lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu attiecībā uz apstrīdēto nodokļu nolēmumu, jo tas raisīja lielas šaubas par šā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu (turpmāk – “izmeklēšanas sākšanas lēmums”) (5). Šajā lēmumā Luksemburgai pieprasīja sniegt papildu informāciju par apstrīdēto nodokļu nolēmumu (6). Luksemburga 2014. gada 3. un 5. novembra vēstulēs lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz izmeklēšanas sākšanas lēmumu.

(4)

Luksemburga 2014. gada 21. novembra vēstulē sniedza savus komentārus par izmeklēšanas sākšanas lēmumu. Šajā vēstulē cita starpā bija transfertcenu pārskats, ko Amazon vārdā bija sagatavojis [nodokļu konsultants 2] (turpmāk – “transfertcenu pārskats”) un kas Komisijai iepriekš nebija ticis iesniegts.

(5)

Izmeklēšanas sākšanas lēmumu 2015. gada 6. februārī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7). Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt komentārus par šo lēmumu.

(6)

Komisija 2015. gada 13. februāra vēstulē nosūtīja Luksemburgai papildu informācijas pieprasījumu. Šajā vēstulē Komisija arī prasīja Luksemburgai piekrist tam, ka Komisija ar Amazon sazinātos tieši, lai iegūtu pieprasīto informāciju, ja tā nav Luksemburgas rīcībā. Luksemburga 2015. gada 24. februārī pieprasīja pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz Komisijas informācijas pieprasījumu.

(7)

Amazon2015. gada 5. marta vēstulē sniedza savus apsvērumus par izmeklēšanas sākšanas lēmumu. Komentārus par izmeklēšanas sākšanas lēmumu iesniedza arī šādas trešās puses: Oxfam2015. gada 14. janvārī, Bundesarbeitskammer2015. gada 4. februārī, Fedil2015. gada 27. februārī, Booksellers Association (BA) 2015. gada 3. martā, le Syndicat de la librairie française (SLF) 2015. gada 4. martā, Eiropas un starptautiskā Grāmattirgotāju federācija (EIBF) 2015. gada 4. martā, ATOZ S.A.2015. gada 5. martā, Datoru un komunikācijas nozares asociācija (CCIA) 2015. gada 5. martā un Eiropas Politikas informācijas centrs (EPICENTER) 2015. gada 5. martā. Turklāt Eiropas Izdevēju federācija (FEP) 2015. gada 5. martā un le Syndicat des Distributeurs de Loisirs Culturels (SDLC) 2015. gada 5. martā pauda savu atbalstu EIBF nostājai.

(8)

Starp Komisiju un Luksemburgu 2015. gada 12. martā notika telefonsakaru konference, kuras laikā Luksemburga Komisijai apliecināja, ka spēs sniegt pilnīgu atbildi uz Komisijas 2015. gada 13. februāra informācijas pieprasījumu līdz 2015. gada 17. martam.

(9)

Ar 2015. gada 17. marta vēstuli Luksemburga sniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2015. gada 13. februāra informācijas pieprasījumu. Turklāt tā paskaidroja, ka tās rīcībā nav trūkstošās informācijas, it sevišķi par konkrētām līgumattiecībām starp Amazon struktūrām Luksemburgā un trešām pusēm.

(10)

Komisija 2015. gada 19. martā Luksemburgai nosūtīja trešo pušu komentārus par izmeklēšanas sākšanas lēmumu.

(11)

Amazon2015. gada 19. marta e-pastā iesniedza grozīto un pārstrādāto izmaksu dalīšanas līgumu (CSA), ko 2005. gada 1. janvārī bija noslēguši LuxSCS un divas Amazon grupas struktūras Amerikas Savienotajās Valstīs un kas vēlreiz ticis grozīts un pārstrādāts 2009. gada 2. jūlijā (spēkā kopš 2009. gada 5. janvāra), un tad grozīts, stājoties spēkā 2014. gada 1. janvārī (8).

(12)

E-pastos, kas tika nosūtīti 2015. gada 18., 19. un 20. martā Komisija Luksemburgai norādīja, ka tās 2015. gada 17. marta atbilde uz Komisijas 2015. gada 13. februāra informācijas pieprasījumu ir nepilnīga, un uzdeva papildu jautājumus skaidrības gūšanai.

(13)

Luksemburga 2015. gada 20. martā piekrita, ka Komisija varētu savus jautājumus adresēt tieši Amazon. Komisija 2015. gada 26. martā informēja Luksemburgu, ka saskaņā ar 6.a pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (9) tā ir atzinusi, ka līdz šim formālā izmeklēšanas procedūra attiecībā uz apstrīdēto nodokļu nolēmumu ir bijusi neefektīva. Uz šāda pamata un ar Luksemburgas atļauju (10) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 6.a panta 6. punktu 2015. gada 26. martā nosūtīja pieprasījumu Amazon (turpmāk – “MIT pieprasījums”) iesniegt tai visus Amazon kopš 2000. gada noslēgtos līgumus, ar kuriem saskaņā ir licencētas vai citā veidā darītas pieejamas Amazon intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesības (turpmāk – “IĪ līgumi”), kā arī jebkādus izmaksu dalīšanas un/vai iepirkšanas (buy-in) līgumus, kas noslēgti starp LuxSCS un citām Amazon grupas struktūrām. Amazon arī tika pieprasīts sniegt informāciju par LuxSCS darbībām, iesniegt ārpus Luksemburgas bāzēto Amazon meitasuzņēmumu finanšu pārskatus un paskaidrot vai saskaņot konkrētus finanšu datus. Visbeidzot, tika pieprasīta informācija par jaunākajām izmaiņām Amazon grupas Luksemburgā juridiskajā struktūrā.

(14)

Luksemburga 2015. gada 20. aprīļa vēstulē lūdza Komisijai izskaidrot iemeslu, kādēļ Komisija bija organizējusi tikšanos ar Oxfam un Eurodad, par ko Luksemburga nebija tikusi informēta. Tā arī iesniedza lūgumu nepublicēt lēmumu nosūtīt MIT pieprasījumu.

(15)

Ar 2015. gada 4. maija vēstuli Amazon sniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2015. gada 26. marta informācijas pieprasījumu. Amazon arī apstiprināja, ka 2014. gadā tās struktūrā Luksemburgā tika ieviestas izmaiņas un ka uz šāda pamata Luksemburga piešķīra jauno nolēmumu, bet paskaidroja, ka izmaiņas neattiecās uz Komisijas izmeklēšanu.

(16)

Komisija, Luksemburga un Amazon tikās 2015. gada 8. maijā. Pēc šīs tikšanās Amazon2015. gada 12. jūnijā iesniedza papildu komentārus. Amazon arī iesniedza sarakstu ar IĪ līgumiem, ko Amazon sauca par “M.com līgumiem” un saskaņā ar kuriem Amazon nesaistītām trešām pusēm darīja pieejamas ar tās platformas tehnoloģiju saistītās IĪ.

(17)

Luksemburga 2015. gada 13. maija vēstulē sniedza savus apsvērumus par trešo pušu komentāriem par izmeklēšanas sākšanas lēmumu.

(18)

Komisija 2015. gada 3. jūlija vēstulē atgādināja Amazon, ka uzņēmumam ir jāsniedz konkrēta trūkstošā informācija, it sevišķi par IĪ līgumiem, un pieprasīja papildu informāciju.

(19)

Luksemburga 2015. gada 10. jūlija vēstulē (ko vēlreiz iesniedza 2015. gada 23. jūlijā) iesniedza paziņojumu par Komisijas galīga negatīva lēmuma nepiemērošanu ar atpakaļejošu datumu.

(20)

Amazon 2015. gada 24. un 31. jūlija vēstulēs sniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2015. gada 3. jūlija pieprasījumu, ietverot informāciju par M.com līgumiem. Pamatojoties uz šīm atbildēm, Amazon uzskatīja, ka uz informācijas pieprasījumu par IĪ līgumiem ir sniegta pilnīga atbilde, jo, kā norādīja Amazon, neviens cits Amazon noslēgtais IĪ līgums nebija salīdzināms ar intelektuālā īpašuma licences līgumu, kas 2006. gada 30. aprīlī noslēgts starp LuxSCS un LuxOpCo (turpmāk – “licences līgums”) (11). Amazon arī lūdza pagarināt termiņu Komisijas pārējās pieprasītās informācijas sniegšanai.

(21)

Komisija 2015. gada 31. jūlija vēstulē atgādināja Amazon, ka uzņēmumam ir jāsniedz visa pieprasītā informācija, it sevišķi pilnīga informācija par visiem IĪ līgumiem, ko Amazon noslēgusi kopš 2000. gada. Tāpat tā pieprasīja Amazon iesniegt jauno nolēmumu, ko Luksemburga tai piešķīra 2014. gadā un kas bija minēts Luksemburgas 2014. gada 4. augusta vēstulē un Amazon2015. gada 4. maija vēstulē.

(22)

Amazon2015. gada 21. augustā atbildēja uz Komisijas pieprasījumu, bet nesniedza informāciju par pārējiem IĪ līgumiem.

(23)

Komisija un Amazon tikās 2015. gada 8. septembrī, un Luksemburga tika informēta par šo tikšanos. Pēc tikšanās Komisija 2015. gada 8. septembra e-pastā atgādināja Amazon par neizpildīto informācijas pieprasījumu par IĪ līgumiem.

(24)

Amazon2015. gada 14. septembra e-pastā paskaidroja, ka nav nekādu citu līgumu, ar ko saskaņā saistītām vai nesaistītām pusēm tika vai tiktu darīts pieejams tas pats intelektuālais īpašums, uz kuru attiecas licences līgums. Tajā pašā laikā Amazon informēja Komisiju, ka gatavo grupas iekšējo IĪ līgumu sarakstu neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar ES vai intelektuālo īpašumu, uz ko attiecas LuxSCS un LuxOpCo licences līgums. Sarakstu Komisijai iesniedza 2015. gada 17. septembrī.

(25)

Amazon2015. gada 23. septembra e-pastā iesniedza to līgumu sarakstu, ar kuriem intelektuālais īpašums licencēts no trešām pusēm vai piešķirts trešām pusēm.

(26)

Komisija 2015. gada 29. septembra e-pastā atgādināja Amazon, ka uzņēmumam ir jāiesniedz IĪ līgumi, ko Komisija pieprasīja 2015. gada 26. martā un 3. jūlijā, pamatojoties uz Amazon2015. gada 17. un 23. septembrī iesniegtajiem sarakstiem. Turklāt Komisija pieprasīja Amazon papildu informāciju par izmaksu dalīšanas pārskatiem un LuxOpCo klientiem dalījumā pa tīmekļa vietnēm.

(27)

Amazon iesniedza informāciju 2015. gada 30. septembra un 1., 2., 12., 13., 20. un 27. oktobra e-pastā.

(28)

Komisija, Luksemburga un Amazon tikās 2015. gada 28. oktobrī.

(29)

Komisija 2015. gada 20. novembra e-pastā atgādināja Amazon par sava 2015. gada 26. marta informācijas pieprasījuma tvērumu attiecībā uz Amazon iekšējiem un ārējiem IĪ līgumiem un pieprasīja Amazon sniegt papildu informāciju.

(30)

Tikšanās laikā 2015. gada 27. novembrī uzņēmums, kas lūdza neatklāt savu nosaukumu (turpmāk – “uzņēmums X”), sniedza Komisijai tirgus informāciju, kas saistīta ar Komisijas izmeklēšanu. Uzņēmums X konferences zvana laikā 2016. gada 15. janvārī sniedza papildu informāciju par e-komerciju Eiropā. Uzņēmums X 2016. gada 25. janvāra e-pastā par konferences zvana protokolu sniedza papildu informāciju.

(31)

Amazon sniedza papildu informāciju 2016. gada 30. novembrī.

(32)

Amazon2015. gada 1. decembra e-pastā lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz Komisijas 2015. gada 20. novembra informācijas pieprasījumu.

(33)

Amazon2015. gada 4. decembrī iesniedza informāciju, ko Komisija bija pieprasījusi savā 2015. gada 20. novembra e-pastā, un lūdza pagarināt termiņu pārējo atbilžu sniegšanai.

(34)

Luksemburga 2015. gada 10. un 28. decembra vēstulēs sniedza savus apsvērumus par 2015. gada 28. oktobra sanāksmi.

(35)

Komisija 2015. gada 11. decembra e-pastā atgādināja Amazon par nesniegtajām atbildēm uz tās 2015. gada 20. novembra informācijas pieprasījumu un nosūtīja papildu informācijas pieprasījumu ar papildu jautājumiem Amazon.

(36)

Amazon2015. gada 18. decembrī sniedza papildu atbildes uz Komisijas 2015. gada 20. novembra informācijas pieprasījumu.

(37)

Komisija 2015. gada 18. decembrī aicināja Luksemburgu iesniegt tās apsvērumus un komentārus par Amazon līdz šim sniegto informāciju Komisijai izmeklēšanas ietvaros.

(38)

Amazon2016. gada 12. un 15. janvārī iesniedza daļējas atbildes uz Komisijas 2015. gada 11. decembra informācijas pieprasījumu un lūdza pagarināt termiņu trūkstošās informācijas sniegšanai.

(39)

Amazon sniedza papildu informāciju 2016. gada 18. janvārī.

(40)

Komisija 2016. gada 19. janvāra e-pastā informēja Amazon, ka joprojām nav sniegtas dažas atbildes uz iepriekšējo informācijas pieprasījumu jautājumiem. Turklāt Komisija pieprasīja precizējumus un papildu informāciju.

(41)

Amazon2016. gada 22. janvārī daļēji atbildēja uz Komisijas 2015. gada 19. decembra informācijas pieprasījumu. Amazon2016. gada 28. janvārī iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2015. gada 11. decembra informācijas pieprasījumu. Ar 2016. gada 5., 15., 19. un 24. februāra vēstulēm Amazon sniedza daļējas atbildes uz Komisijas 2016. gada 19. janvāra informācijas pieprasījumu.

(42)

Komisija 2016. gada 26. februārī nosūtīja Amazon atgādinājumu, pieprasot atbildēt uz neatbildētajiem jautājumiem 2015. gada 20. novembra un 11. un 18. decembra, kā arī 2016. gada 19. janvāra informācijas pieprasījumos.

(43)

Amazon2016. gada 4. un 21. martā iesniedza daļējas atbildes uz Komisijas 2015. gada 11. decembra informācijas pieprasījumu.

(44)

Amazon2016. gada 11. marta e-pastā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 26. februāra informācijas pieprasījumu.

(45)

Amazon2016. gada 22. marta e-pastā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 19. janvāra un 26. februāra informācijas pieprasījumiem.

(46)

Amazon2016. gada 8. marta e-pastā piekrita atsaukt konfidencialitātes prasības, kas iepriekš bija noteiktas Luksemburgai 2016. gada 22. janvāra vēstulē attiecībā uz konkrētu sniegto informāciju, un apņēmās sniegt šo informāciju Luksemburgai.

(47)

Amazon2016. gada 14. martā apstiprināja, ka ir Luksemburgai nosūtījis jaunāko Komisijai sniegto informāciju.

(48)

Komisija 2016. gada 1. aprīlī pieprasīja uzņēmumam X piekrist tam, ka konkrēta tā sniegtā tirgus informācija tiktu sniegta arī Luksemburgai. Uzņēmums X sniedza savu piekrišanu 2016. gada 5. aprīlī.

(49)

Komisija 2016. gada 8. aprīlī jautāja Amazon, kādu informāciju tas līdz šim izmeklēšanas ietvaros bija sniedzis Luksemburgai. Komisija arī informēja Amazon, ka joprojām nav sniegta konkrēta informācija no Komisijas 2015. gada 11. februāra informācijas pieprasījuma. Turklāt Komisija pieprasīja Amazon papildu precizējumus un informāciju.

(50)

Amazon2016. gada 11. aprīļa e-pastā norādīja, kura informācija ir nosūtīta Luksemburgai.

(51)

Komisija 2016. gada 18. aprīļa vēstulē jautāja Luksemburgai, kādu informāciju tai bija nosūtījis Amazon, un aicināja Luksemburgu iesniegt komentārus par šo informāciju. Turklāt Komisija atgādināja par savu 2015. gada 18. decembra e-pastu, kurā tā bija aicinājusi Luksemburgu iesniegt komentārus par Amazon sniegto informāciju. Visbeidzot, Komisija Luksemburgai nosūtīja tirgus informāciju saskaņā ar vienošanos ar uzņēmumu X un aicināja Luksemburgu sniegt komentārus.

(52)

Amazon2016. gada 22. aprīlī iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 8. aprīļa informācijas pieprasījumu un lūdza pagarināt termiņu pārējo atbilžu sniegšanai.

(53)

Luksemburga 2016. gada 2. maija vēstulē (ko atkārtoti iesniedza 2016. gada 10. maijā) apstiprināja Amazon līdz šim izmeklēšanas ietvaros sniegtās informācijas saņemšanu un iesniedza savus apsvērumus par Amazon sniegto informāciju. Attiecībā uz uzņēmuma X tirgus informāciju Luksemburga informēja Komisiju, ka ir šo informāciju nosūtījusi Amazon, jo tas to spēs komentēt labāk.

(54)

Amazon2016. gada 2. maija e-pastā iesniedza daļēju atbildi un atzina, ka vēl nav sniegtas atbildes uz Komisijas 2016. gada 8. aprīļa informācijas pieprasījumā izvirzītajiem jautājumiem, kā minēts 2016. gada 22. aprīļa vēstulē.

(55)

Komisija 2016. gada 17. maija e-pastā precizēja no Amazon iepriekš pieprasītās informācijas apjomu un atgādināja, ka konkrēta informācija no tās 2015. gada 11. decembra un 2016. gada 8. aprīļa informācijas pieprasījumiem joprojām nav tikusi sniegta.

(56)

Amazon2016. gada 24. maija e-pastā iesniedza atbildi uz Komisijas 2016. gada 17. maija e-pastu.

(57)

Komisija, Luksemburga un Amazon tikās 2016. gada 26. maijā. Sanāksmes laikā un protokolā Komisija Amazon izvirzīja papildu jautājumus. Amazon uz šiem jautājumiem atbildēja 2016. gada 20. jūnija vēstulē.

(58)

Amazon2016. gada 21. jūnija vēstulē sniedza komentārus par uzņēmuma X tirgus informāciju. Tas arī lūdza piekļuvi visai uzņēmuma X sniegtajai informācijai un lūdza atklāt šā uzņēmuma identitāti.

(59)

Komisija 2016. gada 7. jūlijā nosūtīja Amazon komentārus par 2016. gada 26. maija sanāksmes protokola grozījumiem. Turklāt Komisija Amazon pieprasīja papildu informāciju.

(60)

Amazon2016. gada 22. jūlija e-pastā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 7. jūlija informācijas pieprasījumu. Savā atbildē Amazon informēja Komisiju par aizsardzības rīkojumu, kas attiecas uz dokumentiem, kurus izmanto ASV Nodokļu tiesas tiesvedībā. Tādēļ Amazon ierosināja iesniegt rediģētus dokumentus, jo tie bija tam pieejami.

(61)

Komisija 2016. gada 27. jūlijā atgādināja Amazon par trūkstošo informāciju saistībā ar tās 2016. gada 7. jūlija informācijas pieprasījumu un piekrita saņemt pagaidu dokumentu rediģēto redakciju no ASV Nodokļu tiesas tiesvedības. Turklāt Komisija Amazon pieprasīja papildu precizējumus un informāciju.

(62)

Amazon2016. gada 29. jūlija e-pastā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 7. jūlija informācijas pieprasījumu un lūdza pagarināt termiņu atbilžu sniegšanai uz pārējiem jautājumiem. Amazon2016. gada 12. augusta vēstulē iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 7. un 27. jūlija informācijas pieprasījumiem.

(63)

Komisija 2016. gada 19. augusta e-pastā pieprasīja Amazon papildu precizējumus un informāciju par Amazon atbildēm uz 2016. gada 7. jūlija informācijas pieprasījumu.

(64)

Komisija 2016. gada 19. augusta e-pastā un vēlreiz 2016. gada 22. augusta vēstulē nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu, prasot iesniegt visus ASV Nodokļu tiesas tiesvedības rediģētos dokumentus.

(65)

Amazon2016. gada 26. augustā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 7. jūlija informācijas pieprasījumu un lūdza pagarināt termiņu pilnīgas atbildes sniegšanai.

(66)

Amazon2016. gada 30. augusta e-pastā informēja Komisiju, ka tā pieteikums piekļuves saņemšanai ASV Nodokļu tiesas tiesvedībā izmantotajiem dokumentiem ir bijis sekmīgs un ka gaidāma nerediģētu dokumentu iesniegšana.

(67)

Amazon2016. gada 9. septembrī iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2016. gada 19. augusta informācijas pieprasījumu.

(68)

Amazon2016. gada 30. septembrī iesniedza nerediģētos dokumentus, kas sagatavoti ASV Nodokļu tiesas tiesvedības ietvaros un ko Komisija bija pieprasījusi 2016. gada 22. augustā.

(69)

Komisija 2016. gada 7. un 19. decembra e-pastos pieprasīja Amazon papildu informāciju par ASV Nodokļu tiesas tiesvedību. Amazon sniedza atbildi 2016. gada 20. decembrī.

(70)

Komisija 2016. gada 21. decembrī nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu, uz kuru Amazon sniedza daļēju atbildi 2017. gada 20. janvārī. Komisija 2017. gada 2. februārī nosūtīja Amazon papildu precizējumus attiecībā uz savu 2017. gada 21. decembra informācijas pieprasījumu. Amazon2017. gada 6., 8. un 27. februārī un 6. martā sniedza Komisijai papildu informāciju un daļējas atbildes. Komisija 2017. gada 13. martā atgādināja Amazon, ka tam ir jāsniedz trūkstošā informācija.

(71)

Komisija 2017. gada 14. martā nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu.

(72)

Amazon2017. gada 24. marta e-pastā iesniedza Komisijai ASV Nodokļu tiesas 2017. gada 23. marta atzinumu.

(73)

Komisija 2017. gada 27. marta e-pastā pieprasīja Amazon papildu informāciju par ASV Nodokļu tiesas atzinumu.

(74)

Amazon Komisijai atbildēja 2017. gada 28. martā, lūdzot papildu laiku atbildes sniegšanai, jo ASV norisinājās pēctiesas procedūras.

(75)

Amazon2017. gada 4. aprīļa e-pastā iesniedza daļēju atbildi uz Komisijas 2017. gada 14. marta informācijas pieprasījumu.

(76)

Komisija 2017. gada 7. aprīļa e-pastā informēja Luksemburgu un Amazon, ka ir spiesta noraidīt Amazon lūgumu piešķirt pilnu piekļuvi uzņēmuma X sniegtajai informācijai.

(77)

Amazon2017. gada 11. aprīlī iesniedza vēl vienu daļēju atbildi uz Komisijas 2017. gada 14. marta informācijas pieprasījumu un lūdza pagarināt termiņu dažu pārējo atbildes daļu sniegšanai.

(78)

Amazon2017. gada 12. aprīļa e-pastā iesniedza Komisijai daļēju atbildi.

(79)

Amazon2017. gada 17. aprīlī iesniedza papildu informāciju par pēctiesas procedūru ASV.

(80)

Amazon2017. gada 18. maijā iesniedza vēl vienu daļēju atbildi un tādējādi bija sniegusi pilnīgu atbildi uz Komisijas 2017. gada 14. marta informācijas pieprasījumu.

(81)

Komisija 2017. gada 19. maija e-pastā nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu.

(82)

Amazon2017. gada 29. maijā iesniedza Komisijai papildu informāciju.

(83)

Amazon2017. gada 7. jūnija e-pastā sniedza atbildi uz Komisijas 2017. gada 19. maija informācijas pieprasījumu.

(84)

Komisija 2017. gada 14. jūnija e-pastā pieprasīja Amazon apstiprināt, ka visa informācija, ko Amazon 2016. un 2017. gadā bija sniedzis Komisijai, ir tikusi nosūtīta arī Luksemburgai, un aicināja Luksemburgu sniegt savus apsvērumus par informāciju, kuru Amazon bija līdz iesniedzis Komisijai izmeklēšanas ietvaros. Amazon2017. gada 19. jūnijā apstiprināja, ka ir Luksemburgai nosūtījis visu Komisijai 2016. un 2017. gadā sniegto informāciju. Luksemburga 2017. gada 21. jūnijā apstiprināja, ka ir saņēmusi visus dokumentus, ko Amazon bija iesniedzis Komisijai 2016. un 2017. gadā, un ka Luksemburgai nav nekādu papildu komentāru saistībā ar Amazon sniegto informāciju Komisijai 2016. un 2017. gadā, izņemot informāciju, kuru Amazon iesniedza 2016. gada 30. septembrī un 2017. gada 20. janvārī.

(85)

Komisija, Luksemburga un Amazon tikās 2017. gada 22. jūnijā.

(86)

Luksemburga 2017. gada 6. jūlijā iesniedza savus komentārus par Amazon2016. gada 30. septembrī un 2017. gada 20. janvārī sniegto informāciju.

(87)

Komisija 2017. gada 6. jūlijā nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu, uz kuru Amazon atbildēja 2017. gada 10. un 27. jūlijā un 4. un 7. augustā.

(88)

Komisija 2017. gada 9. augusta e-pastā nosūtīja Amazon informācijas pieprasījumu. Amazon sniedza atbildi 2017. gada 7. septembrī.

(89)

Luksemburga 2017. gada 12. septembra e-pastā apstiprināja, ka tai nav papildu komentāru par Amazon 2017. gada 10. un 27. jūlijā, 4. un 7. augustā un 7. septembrī sniegto informāciju.

(90)

Amazon grupu veido Amazon.com, Inc. un visi uzņēmumi, ko tieši vai netieši kontrolē Amazon.com, Inc. (kopā turpmāk saukti – “Amazon” vai “Amazon grupa”). Amazon galvenais birojs atrodas Sietlā, Vašingtonas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

(91)

Amazon nodarbojas ar mazumtirdzniecību un sniedz pakalpojumus.

(92)

Amazon mazumtirdzniecības jomu veido dažādu preču, piemēram, grāmatu, DVD, videoierakstu, elektronisko patēriņa preču, datoru, virtuves iekārtu un mājsaimniecības preču, instrumentu, aparatūras, mobilo tālruņu utt., kā arī satura, piemēram, digitālās mūzikas, e-grāmatu, spēļu utt., pārdošana klientiem tā tīmekļa vietnēs; Amazon šīs preces iepērk tālākpārdošanai no piegādātājiem (12). Amazon klientu pasūtījumus izpilda vairāku dienu laikā, izmantojot arī sev piederošos Ziemeļamerikas un starptautiskos pasūtījumu izpildes centrus un tīklus, kā arī pasūtījumu izpildes koppakalpojumus un ārpakalpojumus konkrētās valstīs un digitālo piegādi (13).

(93)

Amazon pakalpojumu joma ietver darbības trešo pušu programmās (turpmāk – “trešās puses pārdevēju programmas”), piemēram, Marketplace un Merchants@Amazon, kurā Amazon ļauj citiem (mazākiem) uzņēmumiem un personām (Marketplace) un vidējiem un lieliem mazumtirgotājiem (Merchants@Amazon) piedāvāt to produktus pārdošanai Amazon tīmekļa vietnēs. Trešo pušu tirgotāju produkti tiek integrēti Amazon tīmekļa vietnēs. Iesaistītie uzņēmumi un personas par to Amazon maksā maksu (14). Šie trešo pušu uzņēmumi un pārdevēji var arī izvēlēties nosūtīt Amazon savus preču krājumus, ko Amazon glabā savos pasūtījumu izpildes centros (15), uzrāda visās savās tīmekļa vietnēs un atrod, iesaiņo un piegādā uz klienta adresi (turpmāk – “darbības joma “Amazon nodrošināta pasūtījumu izpilde””) (16).

(94)

Tāpat Amazon gūst ieņēmumus no citiem tirdzniecības un veicināšanas pakalpojumiem, piemēram, tiešsaistes reklāmas un kopīga zīmola kredītkaršu līgumiem. Iepriekš Amazon savus e-komercijas pakalpojumus, iespējas un tehnoloģijas piedāvāja citu uzņēmumu tīmekļa vietņu darbības nodrošināšanai, kurās tika tirgoti produkti ar Amazon zīmola nosaukumu un URL tā Merchant.com programmā. Iepriekš programmas “Sindicētie veikali” ietvaros Amazon savus e-komercijas pakalpojumus, iespējas un tehnoloģijas piedāvāja citu uzņēmumu tīmekļa vietņu darbības nodrošināšanai, kurās tika tirgoti tā produkti ar cita uzņēmuma nosaukumu un URL (17). Tagad abu programmu darbība ir beigusies (18).

(95)

Visbeidzot, Amazon ražo un pārdod aparatūru, piemēram, Amazon Kindle, Amazon Fire un Amazon Echo ierīces.

(96)

Amazon ir trīspadsmit globālas tīmekļa vietnes, tostarp www.amazon.com, un sešas Eiropas tīmekļa vietnes: www.amazon.de, www.amazon.co.uk, www.amazon.fr, www.amazon.it un www.amazon.es (turpmāk – “ES tīmekļa vietnes”) un www.amazon.nl (19). Amazon darbības ir organizētas trīs segmentos: Ziemeļamerikas, starptautiskais un Amazon tīmekļa pakalpojumu (AWS) segments (20).

(97)

Ziemeļamerikas segmenta pārdošanas apjomus galvenokārt veido patēriņa preču (arī trešo pušu pārdevēju īstenota) mazumtirdzniecība un abonementi uz Ziemeļameriku vērstās tīmekļa vietnēs, piemēram, www.amazon.com, www.amazon.ca un www.amazon.com.mx. Šis segments ietver arī eksporta pārdošanas apjomus no šīm tīmekļa vietnēm.

(98)

Starptautiskā segmenta pārdošanas apjomus galvenokārt veido patēriņa preču (arī trešo pušu pārdevēju īstenota) mazumtirdzniecība un abonementi starptautiskajās tīmekļa vietnēs, piemēram, www.amazon.com.au, www.amazon.com.br, www.amazon.cn, www.amazon.in, www.amazon.co.jp, ES tīmekļa vietnēs un www.amazon.nl. Šis segments ietver arī eksporta pārdošanas apjomus no šīm starptautiskajām tīmekļa vietnēm (tostarp eksporta pārdošanas apjomus no šīm vietnēm klientiem ASV, Meksikā un Kanādā), bet neietver eksporta pārdošanas apjomus no Ziemeļamerikas tīmekļa vietnēm.

(99)

AWS segmentu veido datoru, glabāšanas, datubāžu un citu pakalpojumu pārdošana globālā mērogā jaunuzņēmumiem, uzņēmumiem, valdību aģentūrām un akadēmiskām iestādēm. AWS segmentā Amazon nodrošina dažādu veidu uzņēmumu piekļuvi tehnoloģiju infrastruktūrai.

(100)

Amazon 2016. gadā globālais neto pārdošanas apjoms bija aptuveni 136 miljardi USD un neto ienākumi – 2,37 miljardi USD. Globāli 91 % Amazon ieņēmumu veido ieņēmumi no mazumtirdzniecības. Ziemeļamerikas segments nodrošina 59 % no neto pārdošanas apjoma, starptautiskais segments – 32 % un AWS segments – 9 %. Amazon 2016. gadā bija 314 400 pilnslodzes un daļēja laika darbinieku (21).

(101)

Līdz 2006. gada maijam Amazon savas Eiropas tīmekļa vietnes nodrošināja caur Amazon.com, Inc. pilnībā piederošu ASV meitasuzņēmumu: Amazon.com International Sales, Inc. (AIS). AIS darbojās kā mazumtirdzniecības darbību vadītājs Amazon Eiropas tīmekļa vietnēs (tolaik: www.amazon.de, www.amazon.co.uk un www.amazon.fr), savukārt cits ASV grupas uzņēmums, proti, Amazon International Marketplace, Inc. (AIM), darbojās kā pakalpojumu jomas vadītājs šajās tīmekļa vietnēs. AIM bija 2003. gadā dibinātā ASE vienīgais akcionārs, kas darbojās kā pakalpojumu jomas pakalpojumu starpnieks Eiropas tīmekļa vietnēs. Visbeidzot, AK, Vācijā un Francijā dibinātas un Amazon pilnībā piederošas struktūras (turpmāk – “ES vietējie saistītie uzņēmumi”) (22) sniedza konkrētus pakalpojumus saistībā ar Eiropas tīmekļa vietnēm, piemēram, klientu ieteikumu pakalpojumus (23).

(102)

Sākot no 2006. gada maija, spēkā stājās Amazon Eiropas darbību pārstrukturēšana, kā aprakstīts nolēmuma pieprasījumā (turpmāk – “2006. gada pārstrukturēšana”). Finanšu gados no 2006. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. jūnijam (turpmāk – “attiecīgais laikposms”) pastāvēja 1. attēlā atspoguļotā struktūra. Amazon 2014. gada jūlijā pārstrukturēja savas Eiropas darbības (turpmāk – “2014. gada pārstrukturēšana”). Tomēr 2014. gada pārstrukturēšana un Amazon Eiropas darbības pēc 2014. gada pārstrukturēšanas nav šā lēmuma darbības jomā.

1. attēls

Amazon Eiropas struktūru struktūra 2006.–2014. gadā

ES vietējie saistītie uzņēmumi

LUKSEMBURGA

Pētniecības un izstrādes izmaksu dalīšana

Honorārs

Honorārs

Pakalpojumu maksa

Amazon.de

Amazon.fr

Amazon.co.uk

Amazon Media Europe AMEU

Amazon Services Europe ASE

LuxOpCo

LuxSCS

ASV

Amazon ASV

(103)

LuxSCS ir Luksemburgas komandītsabiedrība (Société en Commandite Simple). Lai gan attiecīgajā laikposmā izmainījās īpašumtiesību struktūra, LuxSCS partneri vienmēr bija ASV rezidentsabiedrības (24). Dibināšanas brīdī 2004. gadā LuxSCS partneri bija Amazon Europe Holding, Inc. (galvenais partneris); Amazon.com International Sales, Inc. un Amazon.com International Marketplace, Inc. ACI Holdings, Inc. un Amazon.com, Inc. 2006. gada maijā aizstāja Amazon.com International Marketplace, Inc. kā LuxSCS partneris. Kopš 2009. gada septembra Amazon Europe Holding, Inc. (galvenais partneris), Amazon.com International Sales, Inc. un Amazon.com, Inc. bija LuxSCS partneri (25).

(104)

Attiecīgajā laikposmā LuxSCS bija jādarbojas tikai un vienīgi kā nemateriālo aktīvu pārvaldītājsabiedrībai Amazon Eiropas darbībām, par kurām atbildēja LuxOpCo kā galvenais operators (26). Kā Amazon aprakstīja 2006. gada 20. aprīļa vēstulē Luksemburgas nodokļu iestādei, LuxSCS darbības ietvēra tikai nemateriālo aktīvu un akciju “pārvaldīšanu”LuxOpCo. “Nelielais skaits juridisko līgumu”, ko noslēdzis LuxSCS, bija līgumi, kuri “vajadzīgi, lai Luksemburgas struktūra varētu darboties”. LuxSCS no saviem meitas uzņēmumiem saņēma vien pasīvus ienākumus (honorārus un procentus) (27). LuxSCS arī izsniedza starpuzņēmumu aizdevumus LuxOpCo un citiem grupas uzņēmumiem (28). LuxSCS attiecīgajā laikposmā nebija fiziskas klātbūtnes vai darbinieku.

(105)

LuxSCS 2005. gadā noslēdza licences un nodošanas līgumus par iepriekš pastāvošu intelektuālo īpašumu (turpmāk – “iepirkšanas līgums”) ar Amazon Technologies, Inc. (ATI) (29) un CSA, ko noslēdza ar divām ASV bāzētām Amazon grupas struktūrām: A9.com, Inc. (A9) un ATI (30). LuxSCS arī noslēdza intelektuālā īpašuma nodošanas un licences līgumu ar Amazon.co.uk Ltd, Amazon.fr SARL un Amazon.de GmbH, ar ko saskaņā LuxSCS saņēma preču zīmes un IĪ tiesības uz Eiropas tīmekļa vietnēm, kuras līdz 2006. gada 30. aprīlim bija piederējušas šiem ES vietējiem saistītiem uzņēmumiem (31).

(106)

Ar iepirkšanas līgumu un CSA LuxSCS ieguva tiesības izmantot un apakšlicencēt konkrētus Amazon IĪ un no tā atvasinātus darbus (turpmāk – “nemateriālie aktīvi”) (32), kas bija A9, ATI un paša LuxSCS turēšanā un ko tie turpināja izstrādāt (33). LuxSCS ieguva šīs tiesības izmantot nemateriālos aktīvus, lai nodrošinātu Eiropas tīmekļa vietņu darbību, kā arī jebkādiem citiem mērķiem Eiropas teritorijā (34). Par to LuxSCS bija jāveic iepirkšanas maksājumi (kā noteikts 11. tabulā) un jāsedz sava gada daļa no izmaksām, kas saistītas ar CSA izstrādes programmu (kā noteikts 12. tabulā) (35). CSA paredzēja, ka LuxSCS bija jādara viss iespējamais, lai nepieļautu to nemateriālo aktīvu pārkāpumus, ko tas bija licencējis A9 un ATI (36). Turklāt, kā noteikts 2009. gada grozītajā un pārstrādātajā CSA, LuxSCS bija jāīsteno funkcijas un jāuzņemas riski, kas izklāstīti CSA B sadaļā (37).

(107)

Saskaņā ar CSA nemateriālos aktīvus veidoja i) “jebkādas un visas intelektuālā īpašuma tiesības visā pasaulē”, kas pieder vai ko citādi tur ATI un LuxSCS, kā arī konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras ir A9 turēšanā (38); ii) viss šāds IĪ, kas licencēts, piešķirts vai nodots šīm pusēm; un iii) no tā atvasinātie darbi, kas nodoti kādai pusei saskaņā ar CSA. Nemateriālie aktīvi pamatā ietver trīs intelektuālā īpašuma kategorijas, ko turpmāk sauc šādi: i) tehnoloģijas (39), ii) klientu dati (40) un iii) preču zīmes (41). Nemateriālie aktīvi neietver interneta domēnu nosaukumus (42).

(108)

Attiecīgajā laikposmā LuxOpCo bija LuxSCS pilnībā piederošs meitasuzņēmums (43). Saistībā ar 2006. gada pārstrukturēšanu tika sagaidīts, ka tas pārņems ASI un AIM uzdevumus (44). Tāpat tika sagaidīts, ka tas turpinās attīstīt un uzlabot uz programmatūru balstīto uzņēmējdarbības modeli, kas bija pamatā Amazon Eiropas mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbībām (45). Kā paredzēts, šajā laikposmā LuxOpCo funkcionēja kā Amazon grupas Eiropā galvenais birojs un ES tīmekļa vietnēs īstenoto Amazon Eiropas tiešsaistes mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbību galvenais operators (46). LuxOpCo arī vajadzēja vadīt stratēģisko lēmumu pieņemšanu saistībā ar ES tīmekļa vietnēs īstenotajām mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbībām, kā arī pārvaldīt mazumtirdzniecības darbību galvenās fiziskās komponentes (47). Tika paredzēts, ka LuxOpCo jānosaka stratēģijas un pamatnostādnes par to, kādi produkti tiks piedāvāti un tirgoti ES tīmekļa vietnēs; cenu noteikšanas un tirdzniecības stratēģijas attiecībā uz tirgotajiem produktiem vai piedāvātajiem pakalpojumiem; un konkrētas tīmekļa vietņu veicināšanas un reklāmas programmas ES tīmekļa vietnēs. Tāpat tam bija jāatbild par stratēģiskiem lēmumiem saistībā ar trešo pušu tirgotāju un produktu kategoriju izvēli un par mārketingu, kas vērsts uz trešām pusēm. Visbeidzot, LuxOpCo bija jāpārvalda visi pasūtījumu izpildes darbību aspekti (48).

(109)

Attiecīgajā laikposmā LuxOpCo savos pārskatos reģistrēja ieņēmumus gan no produktu pārdošanas, gan pasūtījumu izpildes pakalpojumiem. Tas tālākpārdošanai iegādājās preces no piegādātājiem dažādās jurisdikcijās un tās nosūtīja galapatērētājiem, kuri iepirkās ES tīmekļa vietnēs. LuxOpCo bija galvenais Amazon preču krājumu pārdevējs (49) ES tīmekļa vietnēs, preču krājumu īpašnieks un uzņēmās visu saistīto zaudējumu risku (50). LuxOpCo arī bija atbildīgs par precēm, ko trešo pušu uzņēmumi un personas tieši nosūtīja pasūtījumu izpildes centriem (51).

(110)

LuxOpCo arī īstenoja budžeta pārvaldību (52), un tā (tiešā vai netiešā) turēšanā bija akcijas ASE, AMEU un ES vietējos saistītajos uzņēmumos, kuri sniedza dažādus grupas iekšējos pakalpojumus, lai atbalstītu LuxOpCo darbības.

(111)

Attiecīgajā laikposmā ASE un AMEU, kas abi bija Luksemburgas rezidentsabiedrības, izveidoja fiskālu apvienību ar LuxOpCo Luksemburgas nodokļu vajadzībām, kurā LuxOpCo darbojās kā apvienības mātesuzņēmums (53). Tādēļ saskaņā ar Luksemburgas nodokļu tiesību aktiem šos iekšzemes uzņēmumus neuzskatīja par atsevišķām struktūrām, un tie nodokļus maksāja konsolidēti, t. i., it kā tiek būtu viens nodokļu maksātājs (54).

(112)

Pēc 2006. gada pārstrukturēšanas bija paredzēts, ka ASE turpinās sniegt pakalpojumus LuxOpCo (55). Attiecīgajā laikposmā tas īstenoja Amazon ES trešo pušu pārdošanas darbības, proti, Marketplace. Marketplace piedāvā maziem uzņēmumiem un pārdevējiem iespēju savas preces darīt pieejamas ES tīmekļa vietnēs. Tāpat tas ļāva tiem nosūtīt savus preču krājumus Amazon, kas tos glabāja Amazon pasūtījumu izpildes centros, un pārvaldīja to atlasi, iesaiņošanu un piegādi uz jebkuru Eiropas vietu. Attiecīgajā laikposmā AMEU nodrošināja Amazon digitālās darbības (kuru ietvaros, piemēram, pārdod MP3 un e-grāmatas).

(113)

LuxOpCo konsolidētais neto apgrozījums 2013. un 2014. gadā sasniedza attiecīgi 13 612 449 784 EUR un 15 463 362 589 EUR. LuxOpCo 2013. finanšu gadā nodarbināja vidēji 523 pilnslodzes darbiniekus (PSD), ASE – 63 PSD un AMEU – 5 PSD. Starp LuxOpCo, ASE un AMEU darbiniekiem bija stratēģiski vadītāji, kas pārvaldīja un koordinēja visas Amazon Eiropas darbības (56).

(114)

Pēc 2006. gada pārstrukturēšanas bija paredzēts, ka ES vietējie saistītie uzņēmumi turpinās LuxOpCo sniegt tos pašus pakalpojumus saistībā ar ES tīmekļa vietnēm, kādus tie iepriekš bija snieguši AIS un AIM (57). Tādējādi attiecīgajā laikposmā ES vietējie saistītie uzņēmumi sniedza klientu ieteikumu pakalpojumus saistībā ar ES tīmekļa vietnēm, nodrošinot klientu un tirgotāju apkalpošanu, atbalsta pakalpojumus (piemēram, mārketinga atbalsta lokalizāciju un pielāgošanas atbalstu, pētniecību un izstrādi (turpmāk – “pētniecības un izstrādes atbalsts”)), kā arī pasūtījumu izpildes pakalpojumus (58). ES vietējie saistītie uzņēmumi izstrādāja vietējo saturu izmantošanai ES tīmekļa vietnēs un atbalstīja preču pārvaldību tiešsaistes mazumtirdzniecības veikaliem atbilstīgi LuxOpCo vajadzībām. Klientu apkalpošanas atbalsts ietvēra pirmspārdošanas un pēcpārdošanas klientu atbalstu e-pastā, telefoniski, tērzētavā vai ar citiem saziņas līdzekļiem atbilstīgi LuxOpCo vajadzībām, lai nodrošinātu klientu prasības. Atbalsta pakalpojumi ietvēra vispārīgu un administratīvo atbalstu. Visbeidzot, ES vietējie saistītie uzņēmumi arī sniedza atbalstu citu vietējo tīmekļa vietņu operatoru piesaistīšanā, lai popularizētu ES tīmekļa vietnes to klientiem (tā sauktā “partneru programma”).

(115)

Pakalpojumus, ko ES vietējie saistītie uzņēmumi sniedza LuxOpCo, nodrošināja saskaņā ar pakalpojumu līgumiem, kas bija noslēgti starp katru no saistītajiem uzņēmumiem un LuxOpCo kopš 2006. gada 1. maija (59). Sniedzot šos pakalpojumus LuxOpCo, ES vietējie saistītie uzņēmumi rīkojās savā vārdā, bet tie neuzņēmās nekādus riskus ne saistībā ar pārdošanu, ne preču krājumiem (60). Saskaņā ar pakalpojumu līgumiem ES vietējie saistītie uzņēmumi no LuxOpCo saņēma atlīdzību atbilstīgi pieejai “izmaksas plus papildmaksa” (61), atspoguļojot ES vietējo saistīto uzņēmumu lomu attiecībā pret LuxOpCo (62). Praksē izmaksas, ar ko ES vietējie saistītie uzņēmumi saskārās, sniedzot pakalpojumus LuxOpCo, tika ietvertas LuxOpCo adresētā rēķinā ar papildu uzcenojumu no 3 līdz 8 % apmērā. ES vietējie saistītie uzņēmumi 2013. gadā reģistrēja šādus apgrozījumus: Amazon.co.uk Ltd: [400–500] miljoni GBP; Amazon Logistik GmbH: [100–200] miljoni EUR; Amazon.de GmbH: [90–100] miljoni EUR; Amazon.fr Logistique SAS: [100–200] miljoni EUR; un Amazon.fr SARL: [50–60] miljoni EUR.

(116)

LuxOpCo noslēdza licences līgumu ar LuxSCS, un tas stājās spēkā 2006. gada 30. aprīlī. Saskaņā ar šo līgumu LuxOpCo neatsaucami saņēma ekskluzīvas tiesības izstrādāt, uzlabot un izmantot nemateriālos aktīvus ES tīmekļa vietņu darbības vajadzībām un jebkādam citam mērķim Eiropas valstu (63) ģeogrāfiskajā teritorijā (64), pretī saņemot honorāra maksājumu (turpmāk – “licences maksa”) (65). Jebkurš IĪ, ko radījis vai pilnveidojis LuxOpCo, pamatojoties uz vai piekļūstot nemateriālajiem aktīviem (66), tiek nodots LuxSCS (67). LuxOpCo bija jārīkojas pēc savas iniciatīvas un jāriskē, lai aizsargātu un uzturētu nemateriālos aktīvus (68). Licences līgumā bija arī paredzēti korporatīvie pakalpojumi, ko LuxOpCo sniegtu LuxSCS, LuxOpCo nesaņemot atsevišķu atlīdzību (69). Turklāt LuxOpCo piekrita pārņemt visus riskus, kas saistīti ar visām darbībām, kurus tas veiks saskaņā ar licences līgumu (70). Ja LuxOpCo no trešām pusēm iegādājās kādu IĪ, ko izmantotu tādam pašam mērķim kā nemateriālos aktīvus, LuxOpCo bija šis IĪ jālicencē LuxSCS, nepiemērojot honorāru maksu (71).

(117)

LuxOpCo, ASE, AMEU un ES vietējie saistītie uzņēmumi izmantoja nemateriālos aktīvus, lai īstenotu savu uzņēmējdarbību (72).

(118)

Saskaņā ar licences līgumu LuxOpCo bija tiesības nemateriālos aktīvus apakšlicencēt saistītiem uzņēmumiem (73). LuxOpCo2006. gada 30. aprīlī noslēdza intelektuālā īpašuma licences līgumu gan ar ASE, gan AMEU, un saskaņā ar šo līgumu ASE un AMEU tika neatsaucami piešķirtas neekskluzīvas licences uz nemateriālajiem aktīviem. Abi šie līgumi ļoti lielā mērā atspoguļoja starp LuxOpCo un LuxSCS noslēgto licences līgumu. Saskaņā ar šiem līgumiem honorārs, kas ASE un AMEU bija jāmaksā LuxOpCo, tika noteikts tieši tādā pašā veidā, kādā noteica honorāru, kurš saskaņā ar licences līgumu LuxOpCo bija jāmaksā LuxSCS.

(119)

Saskaņā ar pakalpojumu līgumiem ES vietējiem saistītajiem uzņēmumiem bija tiesības izmantot nemateriālos aktīvus, kā arī citu nemateriālo īpašumu un preču zīmes, kas pieder vai ko citā veidā tur LuxOpCo, ciktāl tas vajadzīgs tā pakalpojumu sniegšanai LuxOpCo. Visa nemateriālā vērtība no šādas izmantošanas uzkrājās tikai un vienīgi LuxOpCo labā (74). Visas intelektuālā īpašuma tiesības un to atvasinātie darbi, ko ES vietējie saistītie uzņēmumi izstrādāja vai iegādājās šo pakalpojumu sniegšanas laikā, palika LuxOpCo īpašumā (75).

(120)

Licences līgums bija spēkā uz visu licencēto nemateriālo aktīvu dzīves ciklu (76), un to varēja izbeigt tikai kontroles maiņas vai būtiska apgrūtinājuma gadījumā (77) vai gadījumā, ja viena no pusēm nenovērsa līguma nosacījumu neizpildi (78). Tādējādi LuxSCS nebija iespējas vienpusēji izbeigt licences līgumu. Licences līgumu grozīja 2010. gada janvārī, un tas stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī (79). Šis grozījums attiecās uz definīciju terminam “ES pamatdarbības peļņa”, ko izmantoja, lai aprēķinātu licences maksu (80).

(121)

Apstrīdētais nodokļu nolēmums ir Luksemburgas nodokļu iestādes 2003. gada 6. novembra vēstule, kura adresēta Amazon.com, Inc. un kurā ir viens teikums, proti:

“Pēc iepazīšanās ar 2003. gada 31. oktobra [sic] vēstuli, kuru man pārsūtīja [nodokļu konsultants 1] – tāpat kā jūsu 2003. gada 23. oktobra [sic] vēstules gadījumā – un kurā ir runa par jūsu nostāju attiecībā uz Luksemburgas nodokļu režīmu saistībā ar jūsu turpmākajām darbībām, es ar prieku jūs informēju, ka varu apstiprināt abu vēstuļu saturu.”

(122)

Tā kā Amazon Eiropas darbību pārstrukturēšana aizkavējās, Amazon vēlējās saņemt Luksemburgas nodokļu iestādes apstiprinājumu, ka 2004. gada 5. decembra vēstulē apstrīdētais nodokļu nolēmums joprojām bija spēkā, ko iestāde apstiprināja 2004. gada 23. decembra vēstulē (81). Apstrīdētais nodokļu nolēmums, ko sākotnēji noteica uz pieciem gadiem, 2010. gadā tika pagarināts un efektīvi piemērots līdz 2014. gada jūnijam (82).

(123)

Savā 2003. gada 31. oktobra vēstulē Luksemburgas nodokļu iestādei (turpmāk – “Amazon2003. gada 31. oktobra vēstule”) Amazon vēlējās saņemt apstiprinājumu par nodokļu režīmu attiecībā uz LuxSCS, tā ASV bāzētajiem partneriem un LuxOpCo saņemtajām dividendēm šīs struktūras ietvaros. Šajā vēstulē ir skaidrots, ka LuxSCS kā Société en Commandite Simple netiek uzskatīts par nodokļu subjektu, kas būtu nošķirams no saviem partneriem, tādēļ uz to Luksemburgā neattiecas uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tīrais īpašuma nodoklis.

(124)

Neraugoties uz LuxSCS nodokļu pārredzamību, LuxSCS vai tā ASV bāzētajiem partneriem Luksemburgā vienalga varētu piemērot nodokļus, ja tiktu uzskatīts, ka to darbības īsteno pastāvīga pārstāvniecība Luksemburgā. Tādēļ vēstulē ir arī papildus skaidrots, ka nevarētu uzskatīt, ka ne LuxSCS, ne tā partneriem Luksemburgā ir faktiska klātbūtne (biroji, darbinieki utt.), lai noteiktas darījumdarbības vietas neesības rezultātā LuxSCS netiktu uzskatīts par subjektu, kas būtu nošķirams no saviem partneriem vai kas Luksemburgā īsteno komercdarbību (83). Tāpat tā partnerus nevarētu uzskatīt par subjektiem, kam Luksemburgā ir pastāvīga pārstāvniecība.

(125)

Savā 2003. gada 23. oktobra vēstulē Luksemburgas nodokļu iestādei (turpmāk – “Amazon2003. gada 23. oktobra vēstule”), Amazon pieprasīja nodokļu nolēmumu, kas apstiprinātu LuxOpCo piemērojamo režīmu Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām (84). Šajā vēstulē ir skaidrota Amazon plānotā darījumdarbības struktūra Eiropā un lūgts apstiprinājums, ka tur aprakstītie licences līguma transfertcenu noteikšanas nosacījumi nodrošina LuxOpCo“atbilstīgu un pieņemamu peļņu”“saistībā ar transfertcenu politiku un LITL 56. pantu un 164. panta 3. punktu”.

(126)

Šajā vēstulē ir minēta tai pievienotā “ekonomiskā analīze”, kurā izklāstītas “funkcijas un riski, ko paredzēts uzņemties LuxOpCo, kā arī to nemateriālo aktīvu raksturs un apmērs, kuriem paredzēts piemērot nemateriālo aktīvu licenci”, kas noslēgta starp LuxSCS un LuxOpCo. Pamatojoties uz šo analīzi, tika ierosināti transfertcenu noteikšanas nosacījumi, ar ko saskaņā noteica gada honorāra līmeni (kas minēts vēstulē kā “licences maksa”), kurš LuxOpCo būtu jāmaksā LuxSCS par nemateriālo aktīvu izmantošanu.

(127)

Saskaņā ar šiem nosacījumiem gada honorārs būtu procentuāls lielums no visiem ieņēmumiem (turpmāk – “honorāra likme”), ko LuxOpCo ir guvis saistībā ar ES tīmekļa vietņu darbības nodrošināšanu. Kā noteikts vēstules turpinājumā, licences maksa un honorāra likme tiktu aprēķināta, izmantojot šādu metodi (85):

(128)

Honorāra likmes aprēķināšanā izmanto turpmāk nosauktās definīcijas (86).

(129)

Pēc izmeklēšanas sākšanas lēmuma pieņemšanas Luksemburga iesniedza transfertcenu noteikšanas ziņojumu (turpmāk – “TP ziņojums”) (87). Luksemburga apgalvo, ka TP ziņojums ir Amazon2003. gada 23. oktobra vēstulē minētā “ekonomiskā analīze”. TP ziņojumu sagatavoja, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām (turpmāk – “ESAO TP vadlīnijas”) (88).

(130)

TP ziņojuma 3. iedaļā ir sniegta LuxSCS un LuxOpCo funkcionālā analīze.

(131)

Saskaņā ar funkcionālo analīzi LuxSCS galvenokārt īstenos tikai nemateriālo aktīvu pārvaldītājsabiedrības darbības un darbosies kā dalībnieks pastāvīgajā nemateriālo aktīvu izstrādē saskaņā ar CSA (89). LuxSCS arī licencēs nemateriālos aktīvus LuxOpCo, saskaņā ar licences līgumu un saņems honorāru maksājumus saskaņā ar šo līgumu.

(132)

Attiecībā uz LuxOpCo TP ziņojumā ir skaidrots, ka “izmantojot savus pilnslodzes vadības līmeņa darbiniekus, LuxOpCo pārvaldīs stratēģisko lēmumu pieņemšanu saistībā ar ES tīmekļa vietņu mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbībām, kā arī pārvaldīs mazumtirdzniecības darbību galvenās fiziskās komponentes” (90). Kā norādīts Amazon2003. gada 23. oktobra vēstulē, tika sagaidīts, ka LuxOpCo būs “kopā vismaz 25–30 pilnslodzes darbinieki, tostarp daži galvenie Eiropas mēroga vadītāji, kas atbildēs par stratēģisko lēmumu pieņemšanu saistībā ar ES tīmekļa vietnēm” (91), savukārt pārējie pilnslodzes darbinieki (aptuveni 20) strādās tādās jomās kā mārketings, tehnoloģijas un kreditoru parādi.

(133)

TP ziņojumā ir arī skaidrots, ka “ir paredzēts, ka pēc pārstrukturēšanas LuxOpCo galvenās darbības būs vērstas uz Amazon programmatūras platformas izmantošanu, lai censtos pastāvīgi attīstīt un uzlabot uz programmatūru balstīto uzņēmējdarbības modeli, kas ir pamatā mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbībām, kuras tiek piedāvātas ES tīmekļa vietnēs. […] (*2) Saistībā ar šiem centieniem LuxOpCo vadība strādās pie iespēju apzināšanas, lai uzlabotu un pilnveidotu mazumtirdzniecības un pakalpojumu darbības, izmantojot jaunus un uzlabotus platformas elementus un funkcionalitāti to izstrādes gaitā. Tā kā LuxOpCo ir gan mazumtirgotājs, gan pakalpojumu sniedzējs, tas centīsies klientiem nodrošinām optimālu apkalpošanu visās jomās, tostarp pasūtījumu izpildes, maksājumu, apstrādes, tirdzniecības lēmumu un trešo pušu pārdevēju uzraudzības jomā [..].” (92)

(134)

Kā mazumtirgotājam LuxOpCo bija paredzēts pieņemt tirdzniecības un cenu noteikšanas lēmumus, kā arī pārvaldīt visus pasūtījumu izpildes procesa aspektus (93). Kā pakalpojumu darbību operators LuxOpCo arī būtu “atbildīgs par stratēģiskiem lēmumiem saistībā ar trešo pušu tirgotāju un produktu kategoriju izvēli, kā arī par mārketingu un sarunām ar trešo pušu tirgotājiem” (94). ES tīmekļa vietņu darbības nodrošināšanai LuxOpCo bija jāizmanto nemateriālie aktīvi, ko tas licencēja no LuxSCS. Bija paredzēts, ka LuxOpCo būs likumīgas īpašumtiesības uz visiem preču krājumiem (95). LuxOpCo uzņemsies visus riskus, kas saistīti ar preču krājumu turēšanu un produktu pārdošanu no ES tīmekļa vietnēm (96). Kā norādīts Amazon2003. gada 23. oktobra vēstulē, bija paredzēts, ka LuxOpCo piederēs Luksemburgā esošie darījumu apstrādes serveri un ka tas tos izmantos, lai apstrādātu klientu un trešo pušu pārdevēju darījumus un apstiprinātu to maksājumus, arī maksājumus trešo pušu tirgotājiem (97).

(135)

LuxOpCo bija jānoslēdz līgums ar ASE, kas saistībā ar Amazon trešo pušu pārdevēju programmām Eiropā darbotos kā pakalpojumu starpnieks pats savā vārdā, bet LuxOpCo labā. ASE pakalpojumi galvenokārt būtu konkrēti pasūtījumu apstrādes pakalpojumi saistībā ar pakalpojumu darbībām.

(136)

Bija paredzēts, ka Vācijā, Francijā un AK esošie ES vietējie saistītie uzņēmumi sniegs dažādus pakalpojumus saistībā ar ES tīmekļa vietnēm, tostarp konkrētus klientu atsauksmju un atbalsta, mārketinga un pasūtījumu izpildes pakalpojumus (98).

(137)

Saskaņā ar Amazon vadības prognozēm, kas tika iesniegtas TP ziņojuma vajadzībām, LuxOpCo bija paredzēts darbības gaitā palielināt ieņēmumus no aptuveni 3,2 miljardiem EUR 2005. gadā līdz aptuveni 8,3 miljardiem EUR 2010. gadā un segt šādas izmaksas: preču izmaksas kā procentuāla daļa no ieņēmumiem tika prognozēta vidēji aptuveni 77,5 % apmērā, kā rezultātā bruto peļņas norma būtu aptuveni 22,5 %. Pēc 2006. gada pārstrukturēšanas LuxOpCo bija jāsedz pastāvīgās izmaksas saistībā ar Amazon platformas pārvaldību un darbību Eiropā, ietverot maksājumu un iekasēšanas apstrādes izmaksas, slikto parādu izmaksas, konkrētas sistēmas atbalsta izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar algām vadošajiem, tehniskajiem un citiem darbiniekiem, kas strādā, lai atbalstītu Amazon platformas darbības reģionā (99). TP ziņojumā netika atklāti un apskatīti pieņēmumi, kas bija pamatā vadības prognozēm (100).

(138)

TP ziņojuma 5. iedaļā ir aplūkota piemērotākās transfertcenu noteikšanas metodes izvēle, lai noteiktu, cik neatkarīga ir honorāra likme.

(139)

Lai noteiktu uz LuxOpCo attiecināmo atlīdzību un to, cik neatkarīgs ir honorārs, kas LuxOpCo bija jāmaksā LuxSCS saskaņā ar licences līgumu, TP ziņojumā ir ierosināti alternatīvi transfertcenu noteikšanas nosacījumi: viens balstās uz salīdzināmas nekontrolētas cenas (CUP) metodi, otrs – uz atlikušās peļņas dalīšanas metodi (101).

(140)

TP ziņojuma 6.1. iedaļā honorāra neatkarības pakāpe ir aprēķināta saskaņā ar CUP metodi.

(141)

Pirmkārt, tika meklēti salīdzināmi darījumi paša Amazon iekšējā licenču līgumu datubāzē, un tika nolīgta ārēja aģentūra, lai atrastu licenču līgumus, kuri attiecas uz līdzīgiem nemateriālajiem aktīviem, kādi ir Amazon. Meklēšanas rezultātā apzinātos darījumus neuzskatīja par pietiekami salīdzināmiem, tādēļ tos CUP analīzē neizmantoja.

(142)

Pēc tam TP ziņojumā par būtiskiem atzina šādus Amazon noslēgtos līgumus ar trešo pušu mazumtirgotājiem kopš 2000. gada, ar kuriem saskaņā Amazon šiem mazumtirgotājiem ļāva piekļūt savai tehnoloģiju platformai: stratēģiskās alianses līgums starp Rocket.zeta, Inc., Amazon.com, Inc., target.direct LLC un Target Corporation (turpmāk – “Target līgums”) (102), stratēģiskās alianses līgums starp Rock-Bound, Inc. un ToysRUs.com LLC (turpmāk – “ToysRUs līgums”); produktu uzskaitījuma līgums starp Amazon.com Payments, Inc un Circuit City Stores, Inc. (turpmāk – “Circuit City līgums”); spoguļvietnes mitināšanas līgums starp Frontier.zeta, Inc. un Borders Online LLC (turpmāk – “Borders līgums”); un spoguļvietnes mitināšanas līgums starp Amazon.com International Sales, Inc. un Waterstone's Bookseller Ltd (turpmāk – “Waterstones līgums”). Amazon šos līgumus sauc par “M.com līgumiem”. Izskatot šos līgumus, TP ziņojumā ir secināts, ka [A] līgums paredz salīdzināmus nosacījumus, ciktāl pārējos līgumos “nebija noteikuma par e-komercijas tehnoloģiju platformu” (103).

(143)

Saskaņā ar [A] līgumu Amazon piekrita Amazon tīmekļa vietnēs radīt, izstrādāt, mitināt un uzturēt jaunu [A] tīmekļa vietni un [A] veikalu, kas aizstātu [A] esošo e-komercijas tīmekļa vietni. [A] tīmekļa vietnes funkcionalitāte pamatā būtu tāda pati, kādu parasti nodrošina Amazon tīmekļa vietnes. Par to [A] bija Amazon jāmaksā atlīdzība, kas cita starpā sastāvētu no ieviešanas maksām (104), pamatmaksām (105) un pārdošanas komisijas maksām (106).

(144)

Lai atlīdzība būtu salīdzināma ar licences maksu (ko TP ziņojumā sauc par “honorāra likmi”), ieviešanas maksām piemēroja amortizāciju, un tās sadalīja katram no četriem līgumā minētajiem periodiem; kopā ar gada pamatmaksu tos konvertēja pārdošanas apjomu procentuālās daļās (no 3,4 % līdz 7,2 %). Tā kā [A] līgumā ietvertā komisijas maksa bija no 4 % līdz 5 % no pārdošanas apjoma, TP ziņojuma pirmais secinājums bija tāds, ka netieši noteiktā honorāra likme [A] līgumā bija no 8,4 % līdz 11,7 % no pārdošanas apjoma. Tomēr [A] bija arī apņēmies maksāt Amazon konkrētas maksas, lai atlīdzinātu gan par neizmantotu pasūtījumu izpildes spēju, gan neizmantotiem preču krājumiem. Šīs līgumā minētās maksas arī konvertēja pārdošanas apjomu procentuālās daļās no 1,2 % līdz 0,7 %. Tādēļ honorāra likmes neatkarības pakāpi sākotnēji aprēķināja no 9,6 % līdz 12,6 % apmērā no pārdošanas apjoma.

(145)

Visbeidzot, tā kā [A] līgums neparedzēja, ka [A] varēs piekļūt Amazon klientu datiem, TP ziņojumā tika iekļauta korekcija, lai CUP ņemtu vērā to, ka LuxSCS piešķīra LuxOpCo piekļuvi Amazon klientu datiem. Attiecīgi, izmantojot [B] līgumā pieejamo informāciju, tika ierosināta augšupejoša korekcija 1 % apmērā, kā rezultātā honorāra likmes neatkarības pakāpe bija no 10,6 % līdz 13,6 % no LuxOpCo pārdošanas apjoma.

(146)

TP ziņojuma 6.2. iedaļā ir aprēķināta licences maksas (ko TP ziņojumā sauc par “honorāra likmi”) neatkarības pakāpe, pamatojoties uz atlikušās peļņas dalīšanas metodi. Piemērojot šo metodi, TP ziņojumā tika aplēsts LuxOpCo ienesīgums saistībā ar “rutīnveida funkcijām, pildot savu lomu kā Eiropas darbību uzņēmums” (107), balstoties uz uzcenojumu virs izmaksām, kas būs jāsedz LuxOpCo (108).

(147)

Lai noteiktu šī uzcenojuma neatkarības pakāpi, TP ziņojuma ietvaros tika meklēti salīdzināmi uzņēmumi, ko kopumā varētu uzskatīt par iesaistītiem uz programmatūrām balstītu darbību pārvaldībā un vadībā. Salīdzināmie uzņēmumi tika meklēti Amadeus datubāzē (109), atlasei izmantojot kritērijus saistībā ar ģeogrāfisko reģionu (110), atslēgvārdu meklēšanu darbību aprakstā (111) un nozares klasifikāciju, ko papildināja ar manuālu analīzi; tika apzināti septiņi uzņēmumi, ko uzskatīja par salīdzināmiem ar Amazon (112).

(148)

Uz šāda pamata TP ziņojumā noteica “neto izmaksas plus uzcenojums” kā peļņas līmeņa rādītāju, lai pārbaudītu neatkarīgo atlīdzību, kura attiecināma uz LuxOpCo paredzētajām funkcijām, un ko definēja kā pamatdarbības ienākumus, kuri dalīti ar preču izmaksu un pamatdarbības izdevumu summu (113). Pamatojoties uz datiem par septiņiem salīdzināmajiem uzņēmumiem, tika izvirzītas šādas trīs gadu vidējās (1999.–2001. gads) starpkvartiles: zemākā kvartile bija 2,3 %, mediānas vērtība – 4,2 % un augstākā – 6,7 %. Rezultātu tabula parāda, ka šie dati ir neto pārdošanas apjomu procentuālās daļas (114).

(149)

Rezultātā tika izvēlēts [4–6] % uzcenojums, ko piemēroja LuxOpCo pamatdarbības izdevumiem, lai noteiktu “attiecīgo rutīnveida ienesīgumu, kas ir attiecināms uz LuxOpCo funkcijām” (115). Šo ienesīgumu pēc tam atņēma no LuxOpCo pamatdarbības peļņas. Iegūto starpību starp šo ienesīgumu un LuxOpCo reģistrēto peļņu, proti, atlikušo peļņu, TP ziņojumā uzskatīja par pilnībā attiecināmu uz to nemateriālo aktīvu izmantošanu, kas licencēti no LuxSCS.

(150)

Visbeidzot, TP ziņojumā katra gada prognozēto atlikušo peļņu dalīja ar LuxOpCo prognozēto neto pārdošanas apjomu, lai gūtu priekšstatu par honorāra likmi. Uz šāda pamata TP ziņojumā secināja, ka “honorāra likme 10,1–12,3 % apmērā no neto ieņēmumiem, kuru LuxSCS piemērotu LuxOpCo, atbilstu neatkarības standartam saskaņā ar ESAO vadlīnijām.” (116)

(151)

TP ziņojumā veiktie aprēķini ir rezumēti un atspoguļoti 1. tabulā (117). Komisija ir pievienojusi 1. un 3. sleju, lai paskaidrotu šos aprēķinus.

1. tabula

Aprēķins TP ziņojumā, sal., ar TP ziņojuma 32. lpp. (1. un 3. sleju ir pievienojusi Komisija)

(152)

Rezumējot transfertcenu noteikšanas analīzes licences līgumā saskaņā ar CUP metodi un atlikušās peļņas dalīšanas metodi, TP ziņojumā konstatēja, ka rezultāti ir līdzīgi, un norādīja, ka honorāra likmes, ko LuxOpCo izmaksāja LuxSCS, neatkarības pakāpe saskaņā ar šo līgumu ir no 10,1 % līdz 12,3 % no LuxOpCo pārdošanas apjoma.

(153)

Pēc tam TP ziņojumā secina, ka “lai gan ir pamatoti secināt, ka honorāra likme, kas izvēlēta no vairākām ar šīm abām metodēm iegūtajām honorāru likmēm, atbilstu neatkarības principam, var būt nelielas atšķirības precīzajos turpmākajos nemateriālajos aktīvos, kuri nodoti saskaņā ar [A] līgumu, un tas pamatotu nelielās atšķirības abu metožu rezultātos. [..] ir pamatoti secināt, [..] ka ar atlikušās peļņas dalīšanas metodi ir mazāka iespējamība iegūt neobjektīvas aplēses, tādēļ to var uzskatīt par uzticamāku neatkarīgas honorāra likmes novērtējumu.” (118)

(154)

Ar apstrīdēto nodokļu nolēmumu Luksemburgas nodokļu iestāde apstiprināja Amazon2003. gada 23. un 31. oktobra vēstuļu saturu. It sevišķi tā pieņēma, ka transfertcenu noteikšanas nosacījumi, lai noteiktu gada honorāru, kas LuxOpCo ir jāizmaksā LuxSCS saskaņā ar licences līgumu un kas savukārt noteica LuxOpCo gada apliekamos ienākumus Luksemburgā, ir neatkarīgi. Šie nosacījumi ir rezumēti 2. attēlā.

2. attēls

Amazon Eiropas struktūru struktūra 2006.–2014. gadā, ietverot honorāra maksājuma nosacījumus

ES pārdošanas apjoms, par ko izrakstīti rēķini un kas reģistrēts Luksemburgā

[4-6] % no pamatd.izdev.

LuxOpCo apliekamā peļņa, kā noteikts apstrīdētajā nolēmumā

LUKSEMBURGA

Reģistrēto peļņu, kas pārsniedz apliekamo peļņu, kā noteikts apstrīdētajā nolēmumā, LuxOpCo izmaksā LuxSCS kā honorāru

0,45 % no pārdošanas

0,55 % no pārdošanas

Amazon.com, Inc.

ASV

LuxSCS

Honorārs

Amazon EU Sàrl LuxOpCo

ES meitasuzņēmumi

Amazon.co.uk

Amazon.fr

Amazon.de

(155)

Attiecīgajā laikposmā LuxOpCo izmantoja apstrīdēto nodokļu nolēmumu, lai noteiktu savas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Luksemburgā un aizpildītu gada nodokļu deklarācijas. Tāpat apstrīdēto nodokļu nolēmumu izmantoja LuxSCS un tā ASV bāzētie partneri, jo tas apstiprināja, ka ne LuxSCS, ne tā partneriem nav piemērojams Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodoklis, pašvaldības uzņēmējdarbības nodoklis vai – ASV bāzēto partneru gadījumā – nodoklis attiecībā uz to partnerības līdzdalību LuxSCS (119).

(156)

Turpmāk 2. tabulā ir atspoguļota apstrīdētā nodokļu nolēmuma ietekme uz LuxOpCo apliekamās bāzes aprēķināšanu Luksemburgā un uz honorāra maksājuma līmeni (licences maksa) LuxSCS kopš 2006. gada. Komisija atgādina, ka LuxOpCo strādā kā mātesuzņēmums fiskālā apvienībā kopā ar ASE un AMEU un ka šie uzņēmumi Luksemburgas nodokļu vajadzībām tiek attiecīgi uzskatīti par vienu vienotu nodokļu maksātāju. Tādējādi 2. tabula ir konsolidēta, un turpmākajās lēmuma daļās LuxOpCo, ASE un AMEU nav nošķirti.

2. tabula

LuxOpCo apliekamās bāzes un honorāra maksājumu aprēķins 2006.–2013. gadā

(157)

Saskaņā ar LuxSCS pienākošās licences maksas (120) aprēķinu izmaksu bāze, ko izmanto, lai noteiktu LuxOpCo apliekamo bāzi Luksemburgas nodokļu vajadzībām, ir tā pamatdarbības izdevumi un izmaksas, kuras jāsedz ES vietējiem saistītajiem uzņēmumiem un kuras pēc tam atlīdzina LuxOpCo (2. tabulā norādīts kā “LuxOpCo – starpuzņēmums”). Pārdoto preču izmaksas un konkrētas citas izmaksas, kas 2. tabulā norādītas kā “izdevumi, ko uzcenojumā neņem vērā (Mngt un RSU)”, neņem vērā LuxOpCo apliekamās peļņas aprēķinā. Pēdējā minētā izdevumu kategorija ietver šādas izmaksas: i) kopš 2008. gada – Amazon.com, Inc. ASV saistīto uzņēmumu piemērotā maksa par atbalsta pasākumiem (121), kura nebija paredzēta apstrīdētā nodokļu nolēmuma pieņemšanas laikā; ii) sākot no 2010. gada, Amazon.com, Inc. piemēroja maksu LuxOpCo par akcijām, ko LuxOpCo un tā konkrētu tiešo un netiešo Eiropas meitasuzņēmumu darbiniekiem piešķīra kā atlīdzību par preču krājumiem (122). Amazon apgalvo, ka šīs maksas neizmainīja LuxOpCo funkcijas un riskus.

(158)

Piemērojot [4–6] % uzcenojumu LuxOpCo pamatdarbības izdevumu un starpuzņēmumu izdevumu summai, iegūst aplēsto kopējo ienesīgumu Luksemburgas fiskālās apvienības grupai. Šo rezultātu pēc tam pārbauda attiecībā pret griestu un zemākā līmeņa kritērijiem (attiecīgi 0,55 % un 0,45 % no ieņēmumiem). Gadījumos, kad aplēstais kopējais ienesīgums bija lielāks par 0,55 % no ieņēmumiem (kā 2006., 2007., 2011., 2012. un 2013. gadā), LuxOpCo apliekamo ienākumu Luksemburgā (kas 2. tabulā minēti kā “Luksemburgas konsolidētā peļņa – dalījumā pēc griestiem/zemākā līmeņa un ienesīgumu”) novērtēšanai noteica griestu piemērošanu.

(159)

Visbeidzot, Luksemburgas konsolidēto peļņu (kas nolēmuma pieprasījumā minēta kā LuxOpCo ienesīgums) atņem no pamatdarbības peļņas (kas nolēmuma pieprasījumā minēta kā “ES pamatdarbības peļņa”), lai noteiktu LuxSCS pienākošo licences maksu.

(160)

Izmeklēšanas laikā Amazon sniedza informāciju par Eiropas tiešsaistes mazumtirdzniecības tirgu, savu darījumdarbības modeli kopumā un konkrēti savām Eiropas darbībām, IĪ licencēšanas līgumiem, ko tas ir noslēdzis ar nesaistītām struktūrām, un savu jauno korporatīvo un nodokļu struktūru Luksemburgā, kas stājās spēkā no 2014. gada jūnija. Šī informācija papildina informāciju, kas jau izklāstīta 2.1. un 2.2. iedaļā.

(161)

Eiropas tiešsaistes mazumtirdzniecības tirgus bija jautājums, ko aplūkoja Amazon pasūtītā ziņojumā [nodokļu konsultantam 3] (konsultāciju uzņēmums) un kas ietver analīzi par e-komercijas nozares ekonomikas tendencēm Eiropā (turpmāk – “[nodokļu konsultanta 3] ziņojums”) (123). [Nodokļu konsultanta 3] ziņojumā “tiešsaistes mazumtirdzniecība” ir aprakstīta kā fizisku preču pārdošanas tiešsaistē, ko īsteno tiešsaistes mazumtirgotāji, t. i., operatori, kuri iegādājas preces, tur tās savos krājumos un pārdod tiešsaistē (124).

(162)

Saskaņā ar šo ziņojumu tiešsaistes mazumtirgotāju darbības ir līdzīgākas fizisku mazumtirgotāju darbībām nekā digitālo pakalpojumu sniedzēju darbībām (125). Galvenā atšķirība starp fiziskiem mazumtirgotājiem un tiešsaistes mazumtirgotājiem ir izmantotais produktu izplatīšanas kanāls (126). Pētījumā ir arī norādīts, ka tiešsaistes mazumtirgotāji pēc struktūras gūst mazāku peļņu, nekā digitālo pakalpojumu sniedzēji, jo tiešsaistes mazumtirgotājiem būtībā ir mainīga izmaksu bāze. Digitālo pakalpojumu sniedzēju izmaksu struktūra ir noteiktāka nekā mazumtirgotājiem, un tas ļauj gūt apjomradītus ietaupījumus un augstākas peļņas normas, kad uzņēmums ir sasniedzis savu kritisko izmēru (127). Gan fiziskiem, gan tiešsaistes mazumtirgotājiem apjomradītu ietaupījumu ietekme uz rentabilitāti ir neliela, jo lielākā daļa izmaksu ir mainīga. Pārdoto preču izmaksu izmaiņas, atlaides un loģistikas izmaksas, kas veido būtisku daļu kopējās izmaksās, ir stingri saistītas ar darījumdarbības apjomu (128). Šis faktors kopā ar konkurences specifiku tiešsaistes mazumtirdzniecības nozarē noved pie negatīvām vidējām peļņas pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) normām Eiropas tiešsaistes mazumtirdzniecības tirgū. Laikā no 2006. līdz 2013. gadam vidējās EBIT normas attiecība pret pārdošanas apjomiem bija –0,5 %.

(163)

[Nodokļu konsultanta 3] ziņojuma analīze par tirgus dinamiku piecās Eiropas valstīs ar lielāko iedzīvotāju skaitu (129) parāda, ka “laikā no 2006. līdz 2013. gadam tiešsaistes mazumtirdzniecības segmentā bija vērojama spēcīga izaugsme un sīva konkurence.” (130) It sevišķi “konkurences sīvuma dēļ tiešsaistes mazumtirgotājiem nācās veikt lielus ieguldījumus, lai saglabātu tirgus daļas izaugsmi un izturētu konkurenci, tādējādi izdarot spiedienu uz peļņas normām gadījumos, kad tās nekļuva negatīvas. Tiešsaistes mazumtirgotāji bija gatavi atteikties no īstermiņa rentabilitātes cerībā, ka veiktie ieguldījumi nodrošinās peļņu ilgtermiņā.” (131) Ziņojumā ir secināts, ka, lai sekmīgi darbotos Eiropas tiešsaistes mazumtirdzniecības tirgos, kuros valdīja konkurence, ir jāņem vērā šo tirgu vietējā specifika (132).

(164)

Kā norādījis Amazon (133), tā mazumtirdzniecības darbību galvenie dzinējspēki ir piedāvājums (piedāvātie produkti/preces (134)), cena un ērtība (viegli izmantojama funkcionalitāte, ātra un uzticama pasūtījumu izpilde, savlaicīga klientu apkalpošana, piesātināts un autoritatīvs saturs, kā arī droša darījumu vide) (135); pirmā vietā ir piedāvājums, tad cena un tad ērtība (136). Amazon šos galvenos dzinējspēkus sauc par “trīs pīlāriem” (137), un tie ir tradicionāli mazumtirdzniecības mērķi (138). Kā norādījis Amazon, šo trīs pīlāru īstenošanai ir izšķiroša nozīme un ir vajadzīga produktu piedāvājuma, tehnoloģiju, darbību, ģeogrāfijas utt. unikalitāte un inovācijas (139), kas galvenokārt ir atkarīgas no cilvēka iejaukšanās. Šie trīs pīlāri ir jāpielāgo katram vietējam tirgum, kurā strādā Amazon (140).

(165)

Piedāvājums: Amazon ir norādījis, ka piedāvājums ir viens no tā sekmju galvenajiem dzinējspēkiem. Amazon darbinieki to definē šādi: klientiem tiek piedāvāts viss, ko tie varētu vēlēties iegādāties, tādēļ ir jāapzina klientu gaume un pirkumu izvēles konkrētā tirgū, piesaistot attiecīgos piegādātājus un nodrošinot, ka šie produkti ir preču krājumos (141). Amazon ir norādījis, ka starp piedāvājumu un ieņēmumiem pastāv cieša saikne (142). Amazon cenšas piedāvāt pēc iespējas plašāku klāstu un pastāvīgi palielināt piedāvāto produktu skaitu (143). Amazon nepārtraukti paplašina savu piedāvājumu, jo plašāks piedāvājums nozīmē labāku pieredzi klientiem (144).

(166)

Tā kā pirkumu izvēlēm ir vietējs raksturs un tā kā katrā ģeogrāfiskā reģionā atšķiras izvēles attiecībā uz kategorijām un piegādātājiem (145), arī piedāvājumam ir vietējs raksturs, jo katrā vietā atšķiras gaume un kultūra (146). To var redzēt, salīdzinot Amazon visaktīvāk pārdotos priekšmetus, kas katrā valstī atšķiras (147). Valsts līmenī mērķis un galvenais pienākums ir attīstīt darbības, kas lielākoties ir vērstas uz fizisku mazumtirdzniecību, un izstrādāt klientiem saistošu piedāvājumu (148). Šādu saistošu piedāvājumu izstrādā, nodrošinot personīgu saskarsmi (cilvēkam ar cilvēku) (149).

(167)

Amazon piedāvājums tiek veidots trīs veidos: i) iegādājoties uzņēmumus, ii) veidojot partnerības ar piegādātājiem, un ii) ar tādām trešo pušu programmām kā, piemēram, Marketplace. Piemēram, Amazon uzsāka savas instrumentu pārdošanas darbības ASV, iegādājoties esošu uzņēmumu, kas jau tirgoja instrumentus, lai piekļūtu esošajām piegādātāju attiecībām un piedāvājumam, kuru Amazon vēlējās pievienot savām mazumtirdzniecības darbībām (150). Lai uzsāktu partnerības ar piegādātājiem, ir vajadzīgas specifiskas tirgus zināšanas un ir jāveido savstarpēja uzticēšanās (151). Kad tiek noslēgta partnerība ar kādu piegādātāju, vietējiem piegādātāju vadītājiem ir jāsaglabā šīs attiecības un jāturpina ievērot piegādātāju nosacījumus, turklāt viņi pārzina vietējo tirgu. Amazon Marketplace piedāvā citiem mazumtirgotājiem izmantot Amazon platformu to e-komercijas darbībām, pat ja tie ir Amazon tiešie konkurenti. Amazon ir izstrādājusi tehniskā atbalsta pārvaldību (TAM), kas ir Marketplace pārdevēju tehnisko jautājumu kontaktpunkts pēc tam, kad tie uzsāk savas darbības Amazon tīmekļa vietnēs. Amazon arī izstrādāja tehnoloģiju, kas potenciāliem pārdevējiem ļauj pašiem reģistrēties Marketplace, un aptuveni 2010./2012. gadā šī pašreģistrēšanās Amazon Marketplace darbībām kļuva vēl svarīgāka (152).

(168)

Cena: Amazon ir norādījis, ka cena ir otrs svarīgākais darījumdarbības dzinējspēks. Amazon cenšas saglabāt pēc iespējas zemākas cenas (153). Lai gan līdz 2009. gadam Amazon galvenokārt izmantoja manuālu cenu noteikšanu (154), pēc tam cenas sāka noteikt saskaņā ar cenu noteikšanas algoritmu.

(169)

Ērtība: Amazon ir norādījis, ka ērtība ir trešais darījumdarbības dzinējspēks. Ērtība ietver vairākus mērķus, kas orientēti uz klientu pieredzes sekmēšanu un pilnveidošanu, piemēram, i) palīdzība klientiem atrast meklēto, vienlaikus tiem nodrošinot pilnīgu informāciju par produktiem, un ii) iegādāto produktu maksimāli ātra un precīza piegāde (155).

(170)

Papildus piedāvājumam, cenai un ērtībai būtisks dzinējspēks ir Amazon tiešsaistes mārketinga pasākumi, kas piesaista klientus Amazon tīmekļa vietnēm un palielina mazumtirdzniecības pārdošanas apjomus (156).

(171)

Līdz 2003. gadam Amazon sadarbojās ar starptautiskām reklāmas aģentūrām, lai atbalstītu uzņēmuma mārketinga pasākumus. Situācija mainījās 2003. gadā, kad Amazon sāka īstenot pats savus tiešsaistes mārketinga pasākumus. Viens no Amazon galvenajiem tiešsaistes mārketinga rīkiem ir tā asociēto uzņēmumu programma (157), kas ir svarīgākā klientu piesaistes iniciatīva (158). Amazon izstrādāja asociēto uzņēmumu programmu, lai veidotu mārketinga partnerības ar tā sauktajām “asociēto uzņēmumu tīmekļa vietnēm”, kas reklamē Amazon vai tā produktus, lai piesaistītu klientus Amazon tīmekļa vietnēm (159).

(172)

Kad bija izstrādāta asociēto uzņēmumu programmas tehnoloģija, tā bija jāintegrē katras valsts asociēto uzņēmumu tīmekļa vietnēs. Tādējādi asociēto uzņēmumu programmu varēja īstenot tikai un vienīgi vietēji (160). Tādēļ Amazon asociēto uzņēmumu programmas grupu sadalīja “programmatūras grupā” un “partneru piesaistes grupā” (t. i., darījumdarbības attīstības grupā). Programmatūras grupa strādāja tikai Sietlā, savukārt partneru piesaistes grupas atradās tajās valstīs, kurās darbojās Amazon tīmekļa vietne (161), piemēram, Vācijā, AK un Japānā (162).

(173)

Lai asociēto uzņēmumu programmai izraudzītos piemērotākās vietējo partneru tīmekļa vietnes (kas reklamē Amazon produktus), kuras attiecīgi piesaistītu Amazon tīmekļa vietnēm papildu apmeklētājus, ir vajadzīgas zināšanas par vietējo tirgu (163). Tādēļ asociēto uzņēmumu tīmekļa vietņu tīklu izstrādā vietējās Amazon grupas. Tas ietver vietējo tīmekļa vietņu (arī ES tīmekļa vietņu) piesaistīšanu, asociēto attiecību maksas noteikšanu un krāpšanas gadījumu kontroli. Šis process sākas ar tādiem lieliem operatoriem kā Google un galu galā nonāk līdz konkrētu interešu tīmekļa vietnēm, kuru apmeklētāju skaits ir neliels. Par visiem līgumiem vienojas vietējā līmenī, jo meklētājprogrammu optimizēšanas nolūkā ir jāņem vērā vietējie nosacījumi, pat saistībā ar tādām globālām tīmekļa vietnēm kā Google (164).

(174)

Amazon sevi raksturo kā tehnoloģiju uzņēmumu, kas “mazumtirdzniecību uzskata par inženierijas jautājumu” (165). Tādējādi tehnoloģijas veido nozīmīgu daļu no Amazon darbībām. Tehnoloģijas ļauj Amazon piedāvāt konkurētspējīgas cenas, mērķtiecīgi ierosināt produktus konkrētiem klientiem, apstrādāt maksājumus, pārvaldīt preču krājumus un nosūtīt produktus klientiem. Tehnoloģijas ir arī vajadzīgas, lai atbalstītu darbību apjomu, jo Amazon darījumdarbības stratēģijas pamatā ir pastāvīga paplašināšanās (166).

(175)

Amazon tehnoloģijas nav statiskas un tiek pastāvīgi pilnveidotas un uzlabotas. Ja Amazon neatjauninātu un neuzturētu savas tehnoloģijas, Amazon nespētu klientiem nodrošināt “vispusīgu tiešsaistes mazumtirdzniecības pieredzi, kas ir komercdarbības sekmju pamatā.” (167) Papildus esošo tehnoloģiju uzturēšanai un uzlabošanai, Amazon grupas izstrādā programmatūru, kas atbalsta jaunas funkcijas, kuras gadu gaitā tiek pievienotas (168). Kā norādījis Amazon, uzņēmuma darījumdarbībai tas ir būtiski, jo “[..] programmatūru pastāvīga izstrāde un inovācijas ir neaizstājamas, lai nepieļautu, ka Amazon tehnoloģijas noveco, un lai izvairītos no nesekmīgām darījumdarbībām.” (169) Amazon cenšas nodrošināt, lai tā darbības būtu uzticamas, pieejamas, ātras un elastīgas (170).

(176)

Amazon izmanto gan programmatūras, gan aparatūras tehnoloģijas (171). Tās programmatūras infrastruktūras pamatā ir tā sauktā uz “pakalpojumiem orientētā arhitektūra”, kas pamatā ir funkciju apkopojums (turpmāk – “pakalpojumi”) programmatūrā, un šīs funkcijas spēj savstarpēji komunicēt. Amazon uz pakalpojumiem orientētās arhitektūras atsevišķie pakalpojumi sadarbojas, lai nodrošinātu dažādas mazumtirdzniecības funkcijas gan iekšējo procesu ietvaros, gan uz āru, proti, klientiem (172). Tas cita starpā atvieglo atsevišķu programmatūras komponentu uzturēšanu un plašākas inovācijas.

(177)

Turpmāk ir aprakstīti Amazon programmatūras tehnoloģijas galvenie komponenti.

(178)

Informācijā, ko Amazon iesniedza 2015. gada 18. decembrī un 2016. gada 15. janvārī, ir ietverts LuxOpCo organizatoriskās struktūras pārskats 2013. gada beigās un aprakstīti uzņēmuma departamenti.

(179)

Organigram ir atspoguļojis LuxOpCo organizatorisko struktūru 3. attēlā. Darbinieku skaits (FTE (173)), kas strādā katrā no LuxOpCo grupām, ir norādīts iekavās. Piemēram, lokalizācijas un tulkošanas grupā, ko pēc tam pārveidoja par [citu Amazon uzņēmumu] un pārsauca par “programmatūras izstrādes un tulkošanas grupu”, 2013. gada beigās strādāja [60–70] FTE.

3. attēls

LuxOpCo organigram 2013. gada beigās

[..]

(180)

Saskaņā ar Luksemburgas personāla politiku, kas ietverta ES politikas un procedūru rokasgrāmatā (174), visiem darbiniekiem ar ES mēroga atbildību, t. i., ar atbildību par vairāk nekā divām Eiropas valstīm, ir jāatrodas Luksemburgā, it sevišķi darbiniekiem, kas ieņem amatus virs konkrēta līmeņa. Tādējādi katrai Luksemburgas struktūrai (LuxOpCo, ASE un AMEU) ir jābūt Luksemburgā nodarbinātiem direktoriem un tām nedrīkst būt citviet Eiropā vai ASV nodarbināti direktori. Luksemburgā esoši darbinieki, kas atbild par mazumtirdzniecību, darbībām, asociētajiem uzņēmumiem un galvenā biroja funkcijām, piemēram, juridiskie, finanšu, grāmatvedības, nodokļu, budžeta, cilvēkresursu un sabiedrisko attiecību darbinieki, ir jānodarbina LuxOpCo. ASE nodarbina Eiropas pārdošanas viceprezidentu un visus darbiniekus, kas strādā ar Marketplace, Merchants@ un uzņēmumu risinājumu darbībām (piemēram, tehniskā atbalsta speciālisti, attiecību vadītājs uzņēmumu risinājumu darbību jomā). Attiecību vadītājs uzņēmumu risinājumu darbību jomā ir ES mēroga amats, kas ir bāzēts Luksemburgā. Tehniskā atbalsta speciālisti ar ES mēroga pienākumiem ir bāzēti Luksemburgā, savukārt tehniskā atbalsta speciālisti, kas strādā ar vietējiem tirgotājiem, atrodas attiecīgajās valstīs.

(181)

Iepriekš minētā politika ir atspoguļota amatu un darbinieku sadalījumā starp Amazon Eiropas struktūrām, ko parāda Amazon darbinieku saraksts kopš 1997. gada (175). Amazon darbiniekus, kas pilda direktora vai viceprezidenta pienākumus ar ES mēroga tvērumu, nodarbina LuxOpCo [..] vai ASE [..], savukārt darbiniekus, kuriem ir zemāka līmeņa amati vai kuri atbild tikai par vienu valsti, nodarbina ES vietējie saistītie uzņēmumi.

(182)

LuxOpCo peļņas un zaudējumu pārskati un bilances 2006.–2013. gada finanšu pārskatiem ir atspoguļoti 3. tabulā.

3. tabula

LuxOpCo finanšu informācija par 2006.–2013. gadu

(183)

LuxOpCo bija atbildīgs par grupas naudas pārvaldību Eiropā (176). Parādu summas saistītiem uzņēmumiem ietver aizdevumu, ko LuxSCS piešķīra LuxOpCo saskaņā ar kredītlīgumu (177). Šo kredītlīgumu Amazon aprakstīja kā “kompensēšanas (Back-to-back) darbību” (178). Laikā no 2006. līdz 2016. gadam, LuxOpCo izmantoja kredīta nodrošinātos līdzekļus, lai iegādātos uzņēmumus (piemēram, [iegādes Q, R, S un T]) vai lai izsniegtu aizdevumu vai kapitālu saviem meitasuzņēmumiem nolūkā finansēt to kapitāla izdevumus ([piemēri par to, kā LuxOpCo meitasuzņēmumi izmanto aizdevumus]) (179). LuxOpCo parāda summa LuxSCS palielinājās no 387 miljoniem EUR 2006. gadā līdz [2 000–2 500] miljoniem EUR 2013. gadā (180).

(184)

Informācija par vērtības korekcijām un noteikumiem attiecībā uz pamatlīdzekļiem ir sniegta 4. tabulā.

4. tabula

Vērtības korekcijas un noteikumi attiecībā uz LuxOpCo pamatlīdzekļiem

(185)

Amazon sniedza detalizētu pārskatu par LuxOpCo apgrozījuma galvenajiem elementiem, un tas ir atspoguļots 5. tabulā.

5. tabula

LuxOpCo apgrozījuma elementi

(186)

Amazon sniedza detalizētu pārskatu par LuxOpCo pamatdarbības izdevumu sadalījumu, un tas ir atspoguļots 6. tabulā.

6. tabula

LuxOpCo pamatdarbības izdevumu detalizēts sadalījums

(187)

Attiecībā uz mārketinga izmaksām Amazon sniedza papildu pārskatu par šīs LuxOpCo izdevumu kategorijas sadalījumu, un tas ir atspoguļots 7. tabulā.

7. tabula

LuxOpCo mārketinga izdevumu detalizēts pārskats

(188)

Amazon arī sniedza starpuzņēmumu izmaksu sadalījumu, kura kopsavilkums atspoguļots 8. tabulā.

8. tabula

Starpuzņēmumu izmaksu sadalījums

(189)

Kā paskaidrots 114. un 115. apsvērumā, ES vietējie saistītie uzņēmumi sniedz LuxOpCo konkrētus grupas iekšējos pakalpojumus, pretī saņemot savu piemērojamo izmaksu atlīdzību plus uzcenojumu. Izņemot dažas variācijas pakalpojumos, kas ES vietējiem saistītajiem uzņēmumiem ir jāsniedz, un uzcenojumu, kuru pieskaita piemērojamām izmaksām (181), pakalpojumu līgumi lielā mēra ir identiski (182).

(190)

Saskaņā ar pakalpojumu līgumiem ES vietējie saistītie uzņēmumi, ciktāl iespējams, reizēm sniedz vispārīgus pakalpojumus LuxOpCo pēc LuxOpCo pieprasījuma. Šie pakalpojumi ir jāsniedz saskaņā ar LuxOpCo pakalpojumu standartiem un vadlīnijām (183). Papildus vispārīgajiem pakalpojumiem pieci ES vietējie saistītie uzņēmumi Francijā, Vācijā un AK sniedz dažādus pakalpojumus, proti, Amazon.fr SARL (184) un Amazon.de GmbH (185) sniedz klientu un tirgotāju apkalpošanas pakalpojumus, kā arī atbalsta pakalpojumus, Amazon.fr Logistique SAS (186) un Amazon Logistik GmbH (187) sniedz pasūtījumu izpildes pakalpojumus, savukārt Amazon.co.uk Ltd (188) sniedz pasūtījumu izpildes pakalpojumus, klientu un tirgotāju apkalpošanas pakalpojumus, kā arī atbalsta pakalpojumus. Arī šos pakalpojumus sniedz pēc LuxOpCo pieprasījuma.

(191)

ES vietējie saistītie uzņēmumi rīkojas kā neatkarīgi līgumslēdzēji (189) un atbild par tādu kvalificētu darbinieku komandas uzturēšanu, kuri spēj izpildīt pakalpojumu komerciālās un tehniskās prasības, kā arī par pakalpojumu sniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un aprīkojuma uzturēšanu (190). ES vietējie saistītie uzņēmumi neuzņemas atbildību par pārdošanu un par preču krājumiem (191). Kā paskaidrots 108. un 109. apsvērumā, LuxOpCo pieņem stratēģiskus lēmumus par precēm un cenu noteikšanu (kam ir ļoti svarīga nozīme tajā, lai LuxOpCo darbības būtu sekmīgas (192)), reģistrē ar to saistītos pārdošanas apjomus un izmaksas (sk. 3. tabulu) un sedz un uzņemas preču krājumu riskus.

(192)

ES vietējie saistītie uzņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem papildus piemērojamām izmaksām saņem dažādus uzcenojumus. Uzcenojumu nosaka pakalpojumu līgumu 1. sadaļā kā piemērojamo uzcenojumu (193).

(193)

LuxSCS bilance un peļņas un zaudējumu pārskats 2005.–2013. finanšu gadā ir atspoguļoti 9. tabulā.

9. tabula

LuxSCS bilance un peļņa un zaudējumi

(194)

Turpmāk 10. tabulā ir sniegts pārskats par LuxSCS“Citas izmaksas un citas pamatdarbības izmaksas” attiecīgajā periodā.

10. tabula

LuxSCS citas izmaksas un citas pamatdarbības izmaksas 2006.–2013. gadā

(195)

Kā parādīts 10. tabulā, LuxSCS izmaksas galvenokārt ir grupas iekšējās maksas saskaņā ar iepirkšanas līgumu un CSA. Papildus iepirkšanas maksājumiem, kā norādīts 11. tabulā, un CSA maksājumiem, kā norādīts 12. tabulā, LuxSCS bija jāveic turpmāki iepirkšanas maksājumi, jo Amazon US veica dažas trešo pušu IĪ iegādes, pēc tam šo IĪ licencējot LuxSCS saskaņā ar CSA. Šīs izmaksas kopā ar iepirkšanas maksājumiem un CSA maksājumiem turpmāk tiek sauktas par “maksājumiem un CSA izmaksām”. LuxSCS arī sedza izmaksas saistībā ar starpuzņēmumu preču krājumu pārdošanu pēc Amazon Eiropas darbību pārstrukturēšanas 2006. gadā. Visbeidzot, LuxSCS sedza domēnu licenču ārējās izmaksas, juridiskās izmaksas, grāmatvedības maksas un banku maksas (194).

(196)

Kā sīkāk parādīts 10. tabulā, LuxSCS segtās izmaksas neietver nekādu LuxOpCo izmaksu atlīdzināšanu saistībā ar nemateriālo aktīvu izstrādi, uzlabošanu vai pārvaldību un nekādu LuxOpCo izmaksu atlīdzināšanu saistībā ar ES tiešsaistes mazumtirdzniecības vai pakalpojumu darbību nodrošināšanu, piemēram, slikto parādu, preču norakstīšanas, mārketinga utt. izmaksu atlīdzināšanu. LuxSCS arī nesedza nekādas izmaksas saistībā ar vienīgā vadītāja atlīdzību.

(197)

Par nemateriālajiem aktīviem, kas tika iegūti saskaņā ar iepirkšanas līgumu, LuxSCS piekrita ATI veikt gada iepirkšanas maksājumus. Analizētajā laikposmā LuxSCS veica ATI šādus iepirkšanas maksājumus (sk. 11. tabulu turpmāk) (195):

11. tabula

Iepirkšanas maksājumi

(198)

Par tiesībām uz nemateriālajiem aktīviem saskaņā ar CSA LuxSCS piekrita dalīt konkrētas pētniecības un izstrādes izmaksas saistībā ar izstrādes programmu (196), t. i., “izstrādes izmaksas” (197) (kas ietver arī “apakšuzņēmēja izstrādes izmaksas”) (198). Kā norādījis Amazon, šīs izmaksas ietver izdevumus, kas saistīti ar produktu izstrādi, tehnoloģijām, pasūtījumu izpildi un mārketinga nemateriālajiem aktīviem (199), kā arī ar intelektuālā īpašuma iegādi saistītās piemērotās vispārējās un administratīvās izmaksas, kuras sedza A9 un ATI (200).

(199)

Izstrādes izmaksu daļu, kas LuxSCS bija jāsedz saskaņā ar CSA, noteica, izmantojot Eiropā gūto Amazon ieņēmumu īpatsvaru globālās grupas pasaules mēroga ieņēmumos konkrētajā gadā (201). Piemēram, 2012. gadā Amazon Eiropā guva 28,6 % no tā pasaules mēroga ieņēmumiem. Tādēļ 28,6 % no 2012. gada nemateriālo aktīvu izstrādes izmaksām piemēroja LuxSCS (202).

(200)

Kā liecina informācija CSA gada kopsavilkuma ziņojumos (203), LuxSCS attiecīgajā laikposmā pats tieši nesaskārās ar izstrādes izmaksām. Tā vietā LuxSCS finansiāli ieguldīja CSA jomā ietverto nemateriālo aktīvu izstrādē, veicot savus gada izmaksu dalīšanas maksājumus. Turpmāk 12. tabulā ir parādīts LuxSCS finanšu ieguldījumus izmaksu dalīšanā saskaņā ar CSA (turpmāk – “CSA maksājumi”) (204).

12. tabula

LuxSCS CSA maksājumi