7.10.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1734/2004

(2004. gada 6. oktobris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 7. oktobrī.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

---

---

7.10.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1735/2004

(2004. gada 5. oktobris),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93 ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā

(1)	Regulas Nr. 2454/93 173. līdz 177. panti paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅEMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 8. oktobrī.

---

(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

---

---

7.10.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/9

---

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 24. septembris)

par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem

(2004/676/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.   Šie Civildienesta noteikumi attiecas uz darbiniekiem, ko saskaņā ar līgumu pieņēma darbā Eiropas Aizsardzības aģentūra (še turpmāk attiecīgi – “darbinieks” un “Aģentūra”).

Šādi darbinieki ir:

—	pagaidu darbinieki,

—	līgumdarbinieki.

2.   Šajos Civildienesta noteikumos institūciju, kas ir pilnvarota slēgt līgumus (še turpmāk “AACC”), nosaka saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem Padomes Vienotajā rīcībā 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi.

3.   Visas atsauces šajos Civildienesta noteikumos uz vīriešu dzimuma personu uzskatāma par atsauci uz sieviešu dzimuma personu un otrādi, ja vien kontekstā nav skaidri norādīts citādi.

II   SADAĻA

PAGAIDU DARBINIEKI

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

2. pants

Šajos Civildienesta noteikumos “pagaidu darbinieki” ir darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu amatu, kas iekļauts Aģentūras budžetam pievienotajā amatu sarakstā.

3. pants

Pagaidu darbiniekus pieņem darbā uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, taču viņus var pieņemt darbā arī uz īsāku laiku. Viņu līgumus var pagarināt tikai vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja pagarināšanas iespēja ir paredzēta sākotnējā līgumā, un saskaņā ar termiņiem, kas paredzēti līgumā. Šā laikposma beigās viņus vairs nedrīkst nodarbināt kā pagaidu darbiniekus saskaņā ar šiem noteikumiem.

4. pants

Pagaidu darbiniekus nenodarbina cita iemesla dēļ, kā tikai, lai saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem ieņemtu vakantus amatus, kas iekļauti Aģentūras budžetam pievienotajā amatu sarakstā.

5. pants

1.   Piemērojot šos Civildienesta noteikumus, jebkāda diskriminācija, kas balstīta uz tādiem iemesliem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpašības, valoda, reliģija vai ticība, politisks vai cits viedoklis, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, dzimšana, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, ir aizliegta.

Šajos Civildienesta noteikumos partnerattiecības, kas nav laulība, uzskata par laulību, ja ir izpildīti visi V pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

2.   Lai praksē nodrošinātu vīriešu un sieviešu pilnīgu vienlīdzību darbā, kas ir būtisks elements, kurš jāņem vērā šo Civildienesta noteikumu visu aspektu īstenošanā, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz Aģentūrai turpināt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības nolūkā atvieglot mazāk pārstāvētajam dzimumam profesionālās darbības veikšanu vai nolūkā novērst vai mazināt diskrimināciju profesionālajā karjerā.

3.   Pēc apspriedes ar Personāla komiteju Aģentūra nosaka pasākumus un rīcību, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm jomās, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi, un pieņem attiecīgus noteikumus, jo īpaši, lai novērstu tādu faktisku nevienlīdzību, kā sieviešu iespēju ierobežošanu minētajās jomās.

4.   Šā panta 1. punkta nozīmē persona ir invalīds, ja tai ir fiziski vai garīgi traucējumi, kas ir vai varētu būt pastāvīgi. Traucējumus nosaka saskaņā ar 37. pantā noteikto procedūru.

Invalīds atbilst 36. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, ja viņš var veikt darba būtiskās funkcijas, ja ir veikta darbavietas saprātīga izveidošana.

“Saprātīga darbavietas izveidošana” attiecībā uz darba būtiskajām funkcijām nozīmē atbilstīgus pasākumus nepieciešamības gadījumā, lai invalīds varētu dabūt darbu, strādāt vai gūt paaugstinājumu darbā, vai gūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek neproporcionālu slogu darba devējam.

5.   Ja personas, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi, un kuri uzskata, ka viņiem nodarīts pāri, jo nav piemērots iepriekš noteiktais vienlīdzības princips, uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi tieša vai netieša diskriminācija, Aģentūras pienākums ir pierādīt, ka nav bijis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Šis noteikums neattiecas uz disciplinārlietām.

6.   Ievērojot nediskriminācijas principu un proporcionalitātes principu, jebkādam to piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums un tā mērķim jābūt likumīgam darbinieku politikas vispārējās interesēs.

6. pants

1.   Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem ir pieeja Aģentūras pieņemtajiem sociālas dabas pasākumiem un pakalpojumiem, ko sniedz Personāla komiteja. Bijušiem pagaidu darbiniekiem var būt pieeja īpašiem ierobežotiem sociālas dabas pasākumiem.

2.   Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem rada darba apstākļus, kas atbilst atbilstošiem veselības un drošības standartiem, kas vismaz ir vienlīdzīgi minimālajām prasībām, kuras piemēro saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti šajās jomās atbilstīgi Līgumiem.

7. pants

1.   Amatus, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi, klasificē, atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, pārvaldnieku funkciju grupā (šeit turpmāk – “AD”) un asistentu funkciju grupā (šeit turpmāk – “AST”).

2.   Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic administratīvos, padomdevēja, valodas un zinātnes pienākumus. Funkciju grupu AST veido vienpadsmit pakāpes, kurās veic izpildes, tehniskos un lietvedības pienākumus.

3.   Lai ieceltu amatā, nepieciešams vismaz

a)

funkciju grupā AST: i) pēcvidusskolas līmenis, ko apliecina ar diplomu, vai ii) vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze, vai iii) ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība vai profesionāla pieredze.

b)	funkciju grupā AD 5. un 6. pakāpē: i) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, vai ii) ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība.

c)

funkciju grupā AD 7. līdz 16. pakāpē: i) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja normāls universitātes izglītības periods ir četri gadi vai vairāk, vai ii) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, un vismaz viena gada atbilstoša profesionāla pieredze, ja normāls universitātes izglītības periods ir vismaz trīs gadi, vai iii) ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība.

4.   Amata veidu tabula ir iekļauta VII pielikumā. Atsaucoties uz šo tabulu, pēc apspriešanās ar Personāla komiteju Aģentūra nosaka pienākumus un pilnvaras katram amata veidam.

8. pants

1.   AACC, vienpusīgi pieņemot lēmumu dienesta interesēs un neņemot vērā valsts piederību, katru pagaidu darbinieku norīko, ieceļot vai pārceļot amatā savā funkciju grupā, kas atbilst viņa pakāpei.

Pagaidu darbinieks var lūgt pārcelšanu citā amatā Aģentūrā.

2.   Pagaidu darbinieku var uzaicināt īslaicīgi ieņemt amatu tādā amatā savā funkciju grupā, kas ir augstāks par šī pagaidu darbinieka pamata pakāpi. Ar šādas pagaidu pārcelšanas ceturtā mēneša sākumu viņš saņem diferencētu piemaksu, kas ir vienāda ar starpību starp pašreizējo atalgojumu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, un atalgojumu, kas tam pienāktos attiecībā uz līmeni, kurā to klasificētu, ja viņš būtu norīkots pagaidu amata pakāpē.

Pagaidu amata termiņš nepārsniedz vienu gadu, izņemot gadījumus, kad norīkojums tieši vai netieši aizstāj tādu pagaidu darbinieku, kurš dienesta interesēs iecelts citā amatā, iesaukts militārajā dienestā vai atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā.

9. pants

1.   Pakāpi un līmeni, kādā pagaidu darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu darba līgumā.

2.   Ja pagaidu darbiniekus norīko amatā, kuram ir augstāka pakāpe nekā tā, kurā viņi bija pieņemti darbā, to ieraksta līgumā, kas ir papildinājums viņu darba līgumam.

2.   NODAĻA

Tiesības un pienākumi

10. pants

1.   Pagaidu darbinieks veic savus pienākumus un darbojas tikai Aģentūras interesēs; viņš nepieprasa, kā arī nepieņem norādes no jebkuras valdības, iestādes, organizācijas vai personas ārpus Aģentūras. Viņš pilda tam piešķirtos pienākumus objektīvi, neitrāli un atbilstīgi tā uzticības pienākumam pret Aģentūru.

2.   Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus Aģentūras, kurai viņš/viņa pieder, nedrīkst pieņemt nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu.

11. pants

1.   Pagaidu darbinieks, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav noteikts citādi, nedrīkst aplūkot jautājumus, kuros tam ir tieša vai netieša personīga interese, kaitējot viņa neatkarībai, jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses.

2.   Ikviens pagaidu darbinieks, kuram, pildot darba pienākumus, ir jāstrādā ar iepriekš minēto jautājumu, nekavējoties par to informē AACC. AACC veic visus attiecīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot pagaidu darbinieku no atbildības šajā jautājumā.

3.   Uzņēmumos, kuri ir pakļauti Aģentūrai vai kuriem ir darījumi ar Aģentūru, pagaidu darbinieks nedrīkst tieši vai netieši saglabāt vai iegūt tāda veida vai apmēra daļu, kas varētu kaitēt tā neatkarībai, pildot savus pienākumus.

12. pants

Pagaidu darbinieks atturas no jebkuras rīcības vai uzvedības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tā stāvokli.

13. pants

1.   Pagaidu darbinieki atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās.

2.   Pret ierēdni, kurš ir bijis psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās upuris, iestādē nedrīkst rasties aizspriedums. Pret ierēdni, kurš ir iesniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos, iestādē nedrīkst rasties aizspriedums, ja ierēdnis ir rīkojies godīgi.

3.   “Psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laika posmā, tā atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai, vai psiholoģiskai integritātei.

4.   “Seksuāla uzmākšanās” ir rīcība, kas saistīta ar seksu, ko vērš pret personu, kas to nevēlas, un kuras nolūks vai sekas ir aizskart šo personu vai radīt iebiedējošu, bīstamu, aizvainojošu vai traucējošu vidi. Seksuālo uzmākšanos uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ.

14. pants

1.   Ievērojot 16. pantu, pagaidu darbinieks, kas vēlas iesaistīties ārējā apmaksātā vai neapmaksātā darbībā vai veikt uzdevumu ārpus Aģentūras, vispirms iegūst AACC atļauju. Atļauju atsaka tikai tad, ja attiecīgā darbība vai uzdevums traucē pagaidu darbiniekam veikt pienākumus vai neatbilst Aģentūras interesēm.

2.   Pagaidu darbinieks paziņo AACC par jebkādām tādām izmaiņām atļautajā ārējā darbībā vai uzdevumā, kas rodas pēc tam, kad pagaidu darbinieks ir prasījis AACC atļauju saskaņā ar 1. punktu. Atļauju var atsaukt, ja darbība vai uzdevums vairs neatbilst 1. punkta pēdējā teikumā minētajiem nosacījumiem.

15. pants

Ja pagaidu darbinieka laulātais strādā algotu darbu, pagaidu darbinieks par to informē AACC. Ja darba veids izrādās nesavienojams ar pagaidu darbinieka darba veidu un ja pagaidu darbinieks nevar apņemties, ka to pārtrauks noteiktā laikposmā, AACC, apspriežoties ar Personāla komiteju, pieņem lēmumu par to, vai pagaidu darbiniekam jāturpina šī amata ieņemšana vai viņš jāpārceļ citā amatā.

16. pants

1.   Pagaidu darbinieks, kas vēlas kandidēt uz vēlētu valsts amatu, ziņo par to AACC. AACC pieņem lēmumu dienesta interesēs, vai attiecīgajam pagaidu darbiniekam:

a)	būtu jāpieprasa atvaļinājums personīgu iemeslu dēļ, vai

b)	būtu jāpiešķir ikgadējais atvaļinājums, vai

c)	būtu jāļauj pildīt pienākumi nepilnu darba laiku, vai

d)	būtu jāļauj pildīt pienākumus kā iepriekš.

2.   Valsts amatā ievēlēts vai iecelts pagaidu darbinieks nekavējoties par to informē AACC. AACC pieņem vienu no 1. punktā minētajiem lēmumiem, ņemot vērā dienesta intereses, amata nozīmīgumu, ar to saistītos pienākumus un atalgojumu, un to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies, pildot šos pienākumus. Ja pagaidu darbiniekam prasa doties atvaļinājumā personīgu iemeslu dēļ vai viņam atļauj pildīt savus pienākumus nepilnu darba laiku, šāda atvaļinājuma vai nepilna darba laika ilgums atbilst pagaidu darbinieka amata pilnvaru termiņam.

17. pants

Pēc aiziešanas no dienesta pagaidu darbiniekam ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu.

Pagaidu darbinieki, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē Aģentūru. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko pagaidu darbinieks veicis pēdējo trīs darba gadu laikā, un kas varētu radīt pretrunas ar Aģentūras likumīgajām interesēm, AACC, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt viņam to veikt, vai arī sniegt savu apstiprinājumu, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pēc apspriedes ar Personāla komiteju Aģentūra paziņo par savu lēmumu 30 darba dienu laikā no dienas, kad tā tikusi informēta. Ja līdz šī perioda beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu.

18. pants

1.   Pagaidu darbinieks atturas no jebkādas neatļautas tādas informācijas atklāšanas, ko tas saņēmis, pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai.

2.   Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

19. pants

1.   Pagaidu darbiniekam ir tiesības uz izpausmes brīvību, pienācīgi ievērojot uzticības un objektivitātes principus.

2.   Neskarot 12. un 18. pantu, pagaidu darbinieks, kurš vienpersoniski vai kopā ar citiem vēlas publicēt vai rada priekšnoteikumus jebkādu jautājumu publicēšanai, kas attiecas uz Aģentūras darbu, iepriekš informē AACC.

Ja AACC spēj pierādīt, ka jautājums rada nopietnus traucējumus Aģentūras likumīgām interesēm, AACC rakstiski informē pagaidu darbinieku par savu lēmumu 30 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja šo lēmumu nepaziņo norādītajā laikposmā, uzskatāms, ka AACC nav iebildumu.

20. pants

1.   Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko pagaidu darbinieki ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir Aģentūras īpašums, uz kuras darbībām šie rakstveida vai citi darbi attiecas. Aģentūrai ir tiesības obligāti iegūt šādu darbu autortiesības.

2.   Jebkurš izgudrojums, ko pagaidu darbinieks radījis pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ir neapstrīdams Aģentūras īpašums. Aģentūra var uz sava rēķina pieteikties un iegūt to patentus visās valstīs. Jebkuru izgudrojumu, kas saistīts ar Aģentūras darbu un ko pagaidu darbinieks radījis gada laikā, kas seko pēc viņa amata laika beigām, uzskata par radītu viņa pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja izgudrojumiem nepieciešams patents, norāda izgudrotāja vai izgudrotāju vārdus.

3.   Attiecīgā gadījumā pagaidu darbiniekam, kurš ir patentētā izgudrojuma autors, Aģentūra var piešķirt prēmiju, kuras apjomu nosaka Aģentūra.

21. pants

Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesvedībā neizpauž informāciju, kuru ir uzzinājis, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja to paredz Aģentūras intereses, un tiktāl, cik tas attiecas uz attiecīgo pagaidu darbinieku un šāda noraidīšana nerada krimināltiesiskas sekas. Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

Iepriekšējās daļas noteikumi neattiecas uz pagaidu darbinieku vai bijušo pagaidu darbinieku, kurš sniedz pierādījumus Apelācijas padomei vai Disciplinārajai kolēģijai jautājumā, kas attiecas uz pagaidu darbinieku vai bijušo pagaidu darbinieku.

22. pants

Pagaidu darbinieks dzīvo vietā, kurā viņš ir pieņemts darbā, vai arī vietā, kas ir ne tālāk kā vieta, kura ir sasniedzama viņa pienākumu pienācīgai veikšanai. Pagaidu darbinieks paziņo AACC savu adresi un nekavējoties to informē par jebkādām adreses izmaiņām.

23. pants

Neatkarīgi no kategorijas pagaidu darbinieks palīdz un sniedz padomu ierēdņiem, kuru pakļautībā tas strādā; tas atbild par uzticēto pienākumu izpildi.

Pagaidu darbinieks, kas atbild par jebkuru darba jomu, ir atbildīgs augstākstāvošu ierēdņu priekšā par uzticēto pienākumu izpildi un izteikto norādījumu ievērošanu. Pakļauto darbinieku atbildība nekādā veidā neatbrīvo no personiskās atbildības.

24. pants

1.   Pagaidu darbinieks, kurš saņem rīkojumus, kurus tas uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, rakstiski informē savu tiešo priekšnieku, kurš, ja informācija tiek sniegta rakstiski, atbild rakstiskā veidā. Ievērojot 2. punktu, ja tiešais priekšnieks apstiprina rīkojumus, bet pagaidu darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, pagaidu darbinieks nosūta attiecīgo jautājumu rakstiskā veidā nākamajai augstākajai institūcijai hierarhijā. Ja pēdējā rakstiskā veidā apstiprina rīkojumus, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus.

2.   Ja tiešais priekšnieks uzskata, ka rīkojumi tūlīt jāizpilda, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus. Pēc pagaidu darbinieka pieprasījuma tiešajam priekšniekam ir pienākums šādus rīkojumus dot rakstiski.

25. pants

Pagaidu darbiniekam var pieprasīt pilnībā vai daļēji novērst jebkurus zaudējumus, kas Aģentūrai radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko tas nodarījis savu pienākumu izpildes laikā vai to sakarā.

AACC iestāde sniedz pamatotu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecībā uz disciplinārlietām.

Apelācijas padomei ir neierobežota jurisdikcija strīdos, kas rodas saskaņā ar šo noteikumu.

26. pants

1.   Jebkuram pagaidu darbiniekam, kuram savu pienākumu veikšanas laikā vai saistībā ar to kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Aģentūras interesēm, vai par tādiem smagiem pārkāpumiem attiecībā uz profesionālo pienākumu veikšanu, kas var būt Aģentūras pagaidu darbinieku pienākumu nepildīšana, nekavējoties jāinformē vai nu savs tiešais priekšnieks vai, ja ierēdnis to uzskata par lietderīgu, Aģentūras izpilddirektoru.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski.

2.   Aģentūrā pret pagaidu darbinieku nedrīkst rasties aizspriedums sakarā ar to, ka tas ir paziņojis 1. punktā minēto informāciju, ja vien ir rīkojies pamatoti un godīgi.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz nekāda veida dokumentiem, aktiem, ziņojumiem, piezīmēm vai informāciju, ko glabā vai kas izveidota, vai atklāta pagaidu darbiniekam izskatāmas vai slēgtas lietas tiesvedības nolūkos vai tās laikā.

27. pants

1.   Pret pagaidu darbinieku, kurš, kā definēts 26. pantā, nodod informāciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, Aģentūrā nedrīkst rasties aizspriedums, ja tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

a)	pagaidu darbinieks godīgi un pamatoti tic, ka atklātā informācija un tajā ietvertie pieņēmumi būtībā ir patiesi; un

b)	pagaidu darbinieks iepriekš ir atklājis Aģentūrai to pašu informāciju un Aģentūrai devis Aģentūras noteikto laiku attiecīgi rīkoties, ņemot vērā lietas sarežģītību. Pagaidu darbinieku pienācīgi informē par šo laika posmu 60 dienu laikā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto laikposmu nepiemēro, ja pagaidu darbinieks var pierādīt, ka tas ir nesaprātīgi, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz nekāda veida dokumentiem, aktiem, ziņojumiem, piezīmēm vai informāciju, ko glabā vai kas izveidota vai atklāta pagaidu darbiniekam izskatāmas vai slēgtas lietas tiesvedības nolūkos vai tās laikā.

28. pants

Aģentūra palīdz visiem pagaidu darbiniekiem, jo sevišķi tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, ja darbinieks vai viņa ģimenes loceklis cieta to saistībā ar darbinieka amatu vai pienākumiem.

Tā atlīdzina pagaidu darbiniekam radušos zaudējumus tiktāl, ciktāl pagaidu darbinieks neradīja zaudējumus ne apzināti, ne arī aiz nopietnas nolaidības, un tas nav saņēmis atlīdzību no personas, kura nodarīja zaudējumus.

29. pants

Aģentūra sekmē pagaidu darbinieku turpmākas mācības un sagatavošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu darba izpildi, un kas atbilst tās interesēm.

Tādas mācības un sagatavošanu ņem vērā saistībā ar viņu paaugstināšanu amatā.

30. pants

Pagaidu darbinieki ir tiesīgi izmantot tiesības apvienoties; jo īpaši viņi var būt arodbiedrību vai profesionālo apvienību biedri.

31. pants

Pagaidu darbinieki var iesniegt lūgumus AACC saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi.

Par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar konkrētu personu un kas pieņemts saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, nekavējoties rakstveidā iepazīstina attiecīgo pagaidu darbinieku. Jebkurā lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē pagaidu darbinieku, ir jānorāda iemesli, ar kuriem tas pamatots.

Konkrētus lēmumus attiecībā uz pagaidu darbinieka iecelšanu amatā, apstiprināšanu, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu amatā, administratīvā statusa noteikšanu un dienesta attiecību izbeigšanu publicē Aģentūra. Publikācija ir pieejama visiem darbiniekiem atbilstīgā laikposmā.

32. pants

Pagaidu darbinieka personīgajā lietā jābūt:

a)	visiem dokumentiem, kas apliecina viņa administratīvo statusu, un visiem ziņojumiem, kas attiecas uz viņa spējām, efektivitāti un rīcību;

b)	jebkādiem pagaidu darbinieka atsauksmēm par minētajiem dokumentiem.

Dokumentiem jābūt reģistrētiem, numurētiem un iešūtiem lietā kārtas numuru secībā; a) apakšpunktā minētos dokumentus Aģentūra nedrīkst izmantot vai citēt pret pagaidu darbinieku, ja tie pagaidu darbiniekam nav darīti zināmi pirms reģistrēšanas.

Paziņošanu pagaidu darbiniekam par jebkādiem dokumentiem apliecina ar viņa parakstu vai, ja tā nav, ar ierakstītu vēstuli uz pēdējo adresi, kuru pagaidu darbinieks darījis zināmu.

Pagaidu darbinieka personīgajā lietā nedrīkst ietvert norādi uz viņa politiskajām, ar arodbiedrību saistītām, filozofiskajām vai reliģiskajām darbībām un uzskatiem, viņa rasi, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.

Tomēr iepriekšējais punkts neaizliedz tādu administratīvu aktu un dokumentu iekļaušanu lietā, par kuriem pagaidu darbiniekam ir informācija un kas vajadzīgi šo Civildienesta noteikumu piemērošanai.

Katram pagaidu darbiniekam var būt tikai viena personīgā lieta.

Pagaidu darbiniekam ir tiesības, pat pēc aiziešanas no dienesta, iepazīties ar visiem dokumentiem savā lietā un iegūt no tiem kopijas.

Personīgā lieta ir konfidenciāla un ar to var iepazīties tikai administrācijas birojā vai ar droša elektroniska mēdija starpniecību. Tomēr to pārsūta Apelācijas padomei, ja pret pagaidu darbinieku ir ierosināta lieta.

33. pants

Pagaidu darbiniekiem ir tiesības iepazīties ar savu medicīnas lietu saskaņā ar Aģentūras noteikto kārtību.

34. pants

AACC pieņem jebkādu lēmumu, ar ko prasa tādu zaudējumu novēršanu, kuri Aģentūrai radušies smaga pārkāpuma rezultātā, kā noteikts 25. pantā, ievērojot formalitātes, kas paredzētas lietās par atlaišanu no darba par nopietnu pārkāpumu.

Lēmumus attiecībā uz atsevišķiem pagaidu darbiniekiem publicē, kā paredzēts 31. pantā.

35. pants

Privilēģijas un imunitāti, ko bauda pagaidu darbinieki, piešķir vienīgi Aģentūras interesēs. Pagaidu darbinieki nav atbrīvoti no savu personisko pienākumu izpildes vai no spēkā esošo tiesību aktu un policijas priekšrakstu ievērošanas.

Kad privilēģijas un imunitāte tiek apstrīdētas, attiecīgajam pagaidu darbiniekam par to nekavējoties jāinformē Aģentūra.

3.   NODAĻA

Nodarbinātības nosacījumi

36. pants

1.   Pieņemšana darbā ir virzīta uz to, lai Aģentūra saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie pagaidu darbinieki, kas pieņemti darbā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un kas izraudzīti no Aģentūras dalībvalstu pilsoņiem.

Pagaidu darbiniekus izvēlas neatkarīgi no viņu rases, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, dzimuma vai seksuālās orientācijas un neatsaucas uz viņu civilstāvokli vai ģimenes stāvokli.

2.   Pagaidu darbinieku var nodarbināt tikai ar nosacījumu, ka:

a)	viņš ir kādas iesaistītas dalībvalsts pilsonis un viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b)	viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai,

d)	viņš ir fiziski spējīgs pildīt pienākumus; un

e)	viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Eiropas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.

3.   Valde vajadzības gadījumā pieņem īpašus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām, īstenojot Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP.

37. pants

Pirms pieņemšanas darbā pagaidu darbinieks iziet medicīnas pārbaudi, ko veic kāds no Aģentūras pilnvarotiem ārstiem, lai Aģentūra pārliecinātos par to, ka darbinieks atbilst 36. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Ja pirmajā daļā paredzētās ārsta apskates rezultātā tiek sniegts negatīvs medicīniskais slēdziens, kandidāts 20 dienu laikā no brīža, kad Aģentūra par šo slēdzienu ir paziņojusi, var pieprasīt, lai viņa lieta tiktu iesniegta tādas ārstu komisijas slēdziena saņemšanai, kura sastāv no trim ārstiem un kurus AACC ir izvēlējusies no Aģentūras ārstiem. Ārstu komisijā jāiztaujā ārsts, kurš sniedzis sākotnējo negatīvo atzinumu. Kandidāts var nosūtīt sava izvēlēta ārsta sastādītu slēdzienu ārstu komisijai. Ja ārstu komisijas atzinums apstiprina pirmajā daļā paredzētās medicīniskās pārbaudes secinājumus, tad kandidāts sedz 50 % no ārstu atalgojuma un saistītajām izmaksām.

38. pants

Pagaidu darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Ja pārbaudes laikā pagaidu darbinieks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ vienu mēnesi vai ilgāku laiku nevar veikt amata pienākumus, tad AACC var attiecīgi pagarināt pārbaudes laiku.

Vismaz mēnesi pirms pārbaudes laika beigām par pagaidu darbinieka spēju veikt viņa darba uzdevumus, kā arī viņa darba efektivitāti un uzvedību darbā sniedz ziņojumu. Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības iesniegt rakstiskus komentārus. Pagaidu darbinieku, kura darbs nav bijis atbilstošs, lai ieņemtu amatu, atbrīvo no tā.

Tomēr izņēmuma gadījumā AACC var pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, pārcelt pagaidu darbinieku citā struktūrvienībā.

Gadījumā, ja uz pārbaudes laiku pieņemtā darbinieka veiktais darbs izrādās acīmredzami neatbilstīgs, ziņojumu var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā. Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības iesniegt rakstiskus komentārus. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var pieņemt lēmumu atlaist pagaidu darbinieku pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš.

39. pants

1.   Pagaidu darbinieku pieņem darbā pirmajā viņa pakāpes līmenī.

AACC var, ņemot vērā viņa profesionālo pieredzi, noteikt papildu darba stāžu, kas nepārsniedz 24 mēnešus. Vispārīgus īstenošanas noteikumus pieņem, lai īstenotu šo pantu.

2.   Ja pagaidu darbinieks atbilstīgi 9. panta 2. punktam tiek iecelts amatā, kas atbilst augstākai pakāpei, viņš atrodas šīs pakāpes sākotnējā līmenī. Tomēr AD 9 un AD 13 pakāpju pagaidu darbinieki, kas veic struktūrvienības vadītāja pienākumus un kas ir iecelti amatā augstākā pakāpē, atrodas jaunās pakāpes otrajā līmenī. Šie paši noteikumi attiecas uz jebkuru pagaidu darbinieku, kurš ir paaugstināts par direktoru vai ģenerāldirektoru.

40. pants

Par katra pagaidu darbinieka spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi divos gados sastāda periodisku ziņojumu. Izpilddirektors izstrādā noteikumus, kuros tiek noteiktas tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar ziņošanas procedūru, kas jāveic pirms sūdzības iesniegšanas, kā noteikts 167. panta 2. punktā.

Attiecībā uz 4. pakāpes pagaidu darbiniekiem funkciju grupā AST ziņojums var ietvert arī atzinumu par to, vai, balstoties uz sniegumu, darbiniekam ir spējas veikt pārvaldnieka funkcijas.

Ziņojumu nosūta pagaidu darbiniekam. Tam ir tiesības par to sniegt jebkādas atsauksmes, kuras tas uzskata par vajadzīgām.

4.   NODAĻA

Darba apstākļi

A   iedaļa

Bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ

41. pants

Pagaidu darbiniekam par katru bērnu ir tiesības uz ilgākais sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu, kas jāizņem pirmajos divpadsmit gados pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas, nesaņemot pamatalgu. Atvaļinājuma ilgumu var divkāršot vientuļiem vecākiem, kurus par tādiem atzīst vispārīgie īstenošanas noteikumi, ko pieņēmusi Aģentūra. Minimālais vienā reizē izņemta atvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās pagaidu darbinieka dalība sociālajā nodrošinājuma shēmā; saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Pagaidu darbinieks saglabā savu amatu un turpina būt tiesīgs saņemt izvirzīšanu augstākam līmenim vai paaugstinājumu augstākā pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto nepilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā daļā paredzēto maksimālo laikposmu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt pabalstu EUR 798,77 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, taču pagaidu darbinieks nedrīkst veikt citu algotu darbu. Aģentūra pilnībā sedz 67. un 68. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā, un tās aprēķina, pamatojoties uz pagaidu darbinieka pamatalgu.

Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Pagaidu darbinieka iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašu procentus, ja pagaidu darbinieks strādātu pilnas slodzes darbu.

Pabalstu EUR 1 065,02 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja pagaidu darbinieks ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā pirmajā daļā minētajiem vientuļajiem vecākiem un bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs dzemdību atvaļinājuma laikā vai jebkurš no vecākiem tūlīt pēc dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā. Šajā pantā minētās summa pielāgo atbilstoši atalgojumam.

42. pants

Pagaidu darbinieka laulātā, radinieka augšupējā līnijā vai radinieka lejupējā līnijā, brāļa vai māsas medicīniski apstiprinātas smagas slimības vai invaliditātes gadījumā pagaidu darbinieks ir tiesīgs saņemt atvaļinājuma laiku ģimenes apstākļu dēļ, nesaņemot pamatalgu. Šāda atvaļinājuma kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus visā pagaidu darbinieka karjeras laikā.

Piemēro 41. panta otro daļu.

B   iedaļa

Darba laiks

43. pants

Aktīvā nodarbinātībā iesaistītie pagaidu darbinieki vienmēr ir Aģentūras rīcībā.

Taču parastā darba nedēļa nepārsniedz 42 stundas, bet darba dienas ilgumu nosaka AACC. Šādās robežās AACC, apspriežoties ar Personāla komiteju, var noteikt darba laiku konkrētām pagaidu darbinieku grupām, kurām uzticēts veikt konkrētus pienākumus.

Turklāt pagaidu darbiniekam neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ var prasīt darba gatavību darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika. Aģentūra, apspriedusies ar Personāla komiteju, izstrādā sīkākus noteikumus šīs panta daļas piemērošanai.

44. pants

1.   Pagaidu darbinieks var pieprasīt atļauju strādāt nepilnu laiku.

AACC var piešķirt šādu atļauju, ja tas atbilst dienesta interesēm.

2.   Pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt atļauju šādos gadījumos:

a)	lai rūpētos par bērnu, kurš ir jaunāks par 9 gadiem,

b)	lai rūpētos par bērnu vecumā no 9 līdz 12 gadiem, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 20 % no parastā darba laika,

c)	lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu,

d)	lai piedalītos kvalifikācijas celšanas pamācībās, vai

e)	no 55 gadu vecuma pēdējos piecos gados pirms pensionēšanās.

Ja nepilna darba laika darbs nepieciešams, lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās vai no 55 gadu vecuma, AACC var atteikt atļaujas izsniegšanu vai atlikt tās spēkā stāšanos dienu tikai ārkārtējos apstākļos un svarīgu ar dienestu saistītu apstākļu dēļ.

Ja šīs tiesības saņemt atļauju izmanto, lai rūpētos par nopietni slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu, vai lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, visi šie laikposmi nedrīkst pārsniegt piecus gadus pagaidu darbinieka karjeras laikā.

3.   AACC sniedz atbildi pagaidu darbiniekam 60 dienu laikā.

4.   Noteikumi, kas reglamentē nepilna darba laika darbu, un atļaujas piešķiršanas procedūra ir paredzēti II pielikumā.

45. pants

Pagaidu darbinieks var pieprasīt atļauju strādāt uz pusslodzi darbavietas dalīšanas kārtībā tādā amatā, ko AACC ir atzinusi par atbilstīgu šādam mērķim. Atļauja strādāt uz pusslodzi darbavietas dalīšanas kārtībā nav ierobežota laikā. Taču AACC to var atsaukt dienesta interesēs, brīdinot pagaidu darbinieku par to sešus mēnešus iepriekš. Tāpat AACC var atsaukt atļauju pēc attiecīgā pagaidu darbinieka pieteikuma, brīdinot par to sešus mēnešus iepriekš. Šādā gadījumā pagaidu darbinieku var pārcelt citā amatā.

Piemēro 53. pantu un II pielikuma 3. pantu, izņemot 2. punkta trešo teikumu. AACC var noteikt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

46. pants

Pagaidu darbiniekam nevar likt strādāt virsstundas, izņemot steidzamības vai ārkārtēja darba gadījumus; darbs naktīs un darbs svētdienās vai svētku dienās ir atļauts vienīgi saskaņā ar AACC noteikto kārtību. Kopējais virsstundu apjoms, ko pagaidu darbiniekam var prasīt strādāt, sešos mēnešos nedrīkst pārsniegt 150 stundas.

Funkciju grupas AD un funkciju grupas AST 5. līdz 11. kategorijas pagaidu darbiniekiem par nostrādātajām virsstundām nav tiesību saņemt atlīdzību vai kompensāciju.

Kā paredzēts IV pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši AST 1. līdz 4. kategorijas pagaidu darbinieki, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas.

47. pants

Pagaidu darbiniekam, kuram regulāri jāstrādā naktīs, sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās, ir tiesības saņemt īpašus pabalstus par darbu maiņās, kas Aģentūrai vajadzīgs, pamatojoties uz neatliekamām dienesta vajadzībām vai drošības noteikumiem, un kuru tā uzskata par regulāru un pastāvīgu funkciju.

AACC nosaka pagaidu darbinieku kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt minētos pabalstus, kā arī to likmes un to saņemšanas nosacījumus.

Parastais darba laiks pagaidu darbiniekiem, kas strādā darbu maiņās, nedrīkst pārsniegt parastā darba laika kopējo stundu skaitu gadā.

48. pants

Pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt īpašu pabalstu par gatavību darbam darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika saskaņā ar AACC lēmumu neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ.

AACC nosaka pagaidu darbinieku kategorijas, kuriem ir tiesības uz šādiem pabalstiem, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un likmes.

49. pants

Dažiem pagaidu darbiniekiem var piešķirt īpašus pabalstus, lai kompensētu īpaši grūtus darba apstākļus.

Aģentūra nosaka saņēmēju kategorijas un šādu īpašu pabalstu likmes un nosacījumus.

C   iedaļa

Atvaļinājumi

50. pants

Pagaidu darbiniekiem ir tiesības uz ikgadēju atvaļinājumu, kas ir vismaz 24 darba dienas, bet ne vairāk par 30 darba dienām katrā kalendārajā gadā, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, par kuriem Eiropas Kopienu iestādes vienojušās.

Līdztekus šādam ikgadējam atvaļinājumam pagaidu darbiniekam izņēmuma kārtā pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Noteikumi, kas attiecas uz šādu atvaļinājumu, ir izklāstīti III pielikumā.

51. pants

Sievietes grūtniecības stāvoklī papildus 50. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskās izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt divdesmit nedēļu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās iespējamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļu pēc dzemdībām. Vairāku bērnu vai priekšlaicīgu dzemdību, vai bērna invalīda piedzimšanas gadījumā atvaļinājums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām.

52. pants

1.   Pagaidu darbiniekam, kurš sniedz pierādījumu par nespēju pildīt savus pienākumus slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, ir tiesības uz slimības atvaļinājumu.

Attiecīgais pagaidu darbinieks iespējami drīz paziņo Aģentūrai par savu darbnespēju un vienlaikus norāda savu pašreizējo adresi. Neierodoties darbā ilgāk nekā trīs dienas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu. Šī izziņa ir jānosūta vēlākais piektajā prombūtnes dienā, ko apliecina pasta zīmogs. Ja to neizdara un ja vien izziņa nav nosūtīta no pagaidu darbinieka neatkarīgu apstākļu dēļ, pagaidu darbinieka prombūtni uzskata par neattaisnotu.

Pagaidu darbiniekam jebkurā laikā var pieprasīt, lai viņš izietu medicīnisko apskati, ko organizē Aģentūra. Ja apskati nevar veikt pagaidu darbinieka vainas dēļ, viņa prombūtni uzskata par neattaisnotu no dienas, kurā vajadzēja veikt apskati.

Ja apskates laikā izdarītie atzinumi norāda, ka pagaidu darbinieks ir spējīgs veikt savus pienākumus, viņa prombūtni, ievērojot nākošo daļu, uzskata par neattaisnotu, sākot no apskates dienas.

Ja pagaidu darbinieks uzskata, ka AACC organizētās medicīniskās apskates slēdziens nav nepamatots medicīnisku apsvērumu dēļ, viņš vai ārsts, kas rīkojas viņa vārdā, divu dienu laikā var iesniegt Aģentūrai lūgumu, lai jautājumu nosūta neatkarīgam ārstam atzinuma saņemšanai.

Aģentūra, pēc vienošanās ar pagaidu darbinieka ārstu un Aģentūras medicīnas darbinieku, nekavējoties nodod lūgumu citam ārstam. Ja šo vienošanos nepanāk piecu dienu laikā pēc lūguma saņemšanas, Aģentūra izvēlas personu no neatkarīgo ārstu saraksta, ko šim nolūkam sastāda katru gadu, savstarpēji vienojoties AACC un Personāla komitejai. Pagaidu darbinieks divu darba dienu laikā var iebilst pret Aģentūras izvēli, un tad Aģentūra izvēlas citu personu no saraksta, tādējādi izdarot galīgo izvēli.

Neatkarīga ārsta atzinums, kas sniegts pēc apspriešanās ar pagaidu darbinieka ārstu un Aģentūras medicīnas darbinieku, ir saistošs. Ja ar neatkarīga ārsta atzinumu apstiprina Aģentūras rīkotās apskates laikā pieņemto slēdzienu, prombūtni uzskata par neattaisnotu, sākot no apskates dienas. Ja ar neatkarīga ārsta atzinumu neapstiprina Aģentūras rīkotās apskates laikā pieņemto slēdzienu, prombūtni visiem nolūkiem uzskata par attaisnotu.

2.   Ja divpadsmit mēnešu laikā pagaidu darbinieks slimības dēļ pa ne vairāk kā trīs dienām reizē kavē darbu vairāk nekā divpadsmit dienas kopā, tad turpmāk slimības gadījumā iesniedzama ārsta izziņa. Viņa prombūtni uzskata par neattaisnotu, sākot no prombūtnes trīspadsmitās dienas slimības periodā, par kuru nav ārsta izziņas.

3.   Neskarot disciplinārlietu noteikumu piemērošanu, vajadzības gadījumā jebkuru prombūtni, ko saskaņā ar 1. un 2. punktu uzskata par neattaisnotu, atskaita no attiecīgā pagaidu darbinieka ikgadējā atvaļinājuma. Ja pagaidu darbiniekam nav neizmantotu tiesību uz atvaļinājumu, viņš zaudē savu atalgojumu par attiecīgo laikposmu.

4.   AACC lietu par pagaidu darbinieku, kura slimības atvaļinājumi triju gadu laikā kopā pārsniedz 12 mēnešus, var iesniegt Invaliditātes komitejai.

5.   Pagaidu darbiniekam var pieprasīt izmantot atvaļinājumu pēc veselības pārbaudes, kuru veic Aģentūras ārsts, ja tas nepieciešams paša veselības stāvokļa dēļ vai gadījumos, kad tā mājsaimniecībā dzīvojošs ģimenes loceklis slimo ar lipīgu slimību.

Strīdus gadījumā piemēro 1. punkta piektajā līdz septītajā daļā izklāstīto procedūru.

6.   Pagaidu darbiniekiem veic ikgadējo medicīnisko pārbaudi, ko veic vai nu Aģentūras ārsts vai pagaidu darbinieku izvēlēts praktizējošs ārsts.

Pēdējā gadījumā Aģentūra apmaksā praktizējošā ārsta pakalpojumus apjomā, kas trīs gadu laikposmā nepārsniedz AACC noteikto apjomu.

53. pants

Ikgadējais atvaļinājums pagaidu darbiniekam, kuram ļauts strādāt nepilnu darba laiku, tiek proporcionāli samazināts, kamēr ir spēkā atļauja strādāt nepilnu darba laiku.

54. pants

Izņemot slimību vai nelaimes gadījumu, pagaidu darbinieks var neierasties darbā tikai ar iepriekšēju sava tiešā priekšnieka atļauju. Neskarot jebkurus disciplinārus pasākumus, kas uz to var attiekties, jebkuru neattaisnotu prombūtni, kas tiek attiecīgi konstatēta, atskaita no attiecīgā pagaidu darbinieka ikgadējā atvaļinājuma. Ja viņš ir pilnībā izmantojis savu ikgadējo atvaļinājumu, viņš zaudē atalgojumu par attiecīgo periodu.

Ja pagaidu darbinieks vēlas pavadīt atvaļinājumu kaut kur citur, nevis vietā, kur viņš nodarbināts, viņam iepriekš jāsaņem AACC atļauja.

Īpašais atvaļinājums, bērnu kopšanas atvaļinājums un atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ nevar pārsniegt darba līguma termiņu.

Tomēr 52. pantā paredzētais apmaksātais slimības atvaļinājums nav ilgāks par trim mēnešiem vai laika posmu, ko pagaidu darbinieks nostrādājis, ja tas ir ilgāks par trim mēnešiem. Šis atvaļinājums nevar pārsniegt darba līguma termiņu.

Pēc šo termiņu izbeigšanās pagaidu darbinieks, kura darba līgums nav pārtraukts, neskatoties uz viņa nespēju atsākt savu pienākumu izpildi, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tomēr, ja pagaidu darbinieks, veicot savus pienākumus, iegūst arodslimību vai cieš nelaimes gadījumā, viņš turpina saņemt pilnu atalgojumu visu laiku, kamēr viņš ir darbnespējīgs, līdz viņam piešķir 76. pantā paredzēto invaliditātes pabalstu.

D   iedaļa

Valsts svētki

55. pants

Aģentūra sastāda valsts svētku sarakstu.

56. pants

1.   Izņēmuma gadījumos pagaidu darbiniekam pēc viņa pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas neatliekamu personīgu iemeslu dēļ. AACC nosaka šāda atvaļinājuma ilgumu, kas nepārsniedz vienu ceturto daļu no laika, ko attiecīgais pagaidu darbinieks jau nostrādājis, vai:

—	trīs mēnešus, ja pagaidu darbinieka stāžs ir mazāks par četriem gadiem;

—	divpadsmit mēnešus pārējos gadījumos.

2.   Jebkuru atvaļinājuma laiku, kas piešķirts saskaņā ar iepriekšējo punktu, neieskaita, piemērojot 59. panta devīto punktu.

3.   Kamēr pagaidu darbinieks atrodas bezalgas atvaļinājumā, viņa dalību sociālā nodrošinājuma shēmā, kas noteikta 67. pantā, aptur.

Taču pagaidu darbinieks, kurš nestrādā algotu darbu, ne vēlāk kā mēnesi pēc viņa bezalgas atvaļinājuma sākuma var pieprasīt, lai viņu arī turpmāk apdrošina pret 67. pantā minētajiem riskiem, ja viņš sedz pusi no tajā pantā noteiktajām iemaksām viņa atvaļinājuma laikā; iemaksu aprēķina, ņemot vērā pagaidu darbinieka pēdējo pamatalgu.

Turklāt pagaidu darbinieks, kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju programmas, var lūgt, lai uz viņu arī turpmāk attiektos tiesības uz pensiju visu bezalgas atvaļinājuma laiku, ar nosacījumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskārtīgu 89. pantā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ievērojot viņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

57. pants

Pagaidu darbiniekiem, ko iesauc militārajā dienestā, alternatīvajā dienestā vai rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesauc bruņotajos spēkos, piešķir atvaļinājumu valsts dienestam; šāds atvaļinājums nedrīkst būt garāks par darba līguma ilgumu.

Pagaidu darbinieki, ko iesauc militārajā vai alternatīvajā dienestā, nesaņem atalgojumu, bet saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem saglabā tiesības uz līmeņa paaugstinājumu. Šie darbinieki saglabā arī tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja pēc militārā vai alternatīvā dienesta beigām viņi ar atpakaļejošu datumu veic pensijas iemaksas.

Pagaidu darbinieki, kurus iesauc rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesauc dienestam bruņotajos spēkos, apmācības vai atsaukšanas laikā turpina saņemt atalgojumu, no kura atskaitīta summa, kas vienāda ar viņa dienestā saņemto summu.

5.   NODAĻA

Atalgojums un izdevumi

58. pants

Pagaidu darbinieku atalgojumu veido pamatalga, ģimenes pabalsti un citi pabalsti.

59. pants

1.   Pagaidu darbinieku atalgojumu izsaka eiro. Korekcijas koeficientus, atskaitījumus, ikgadējo pārskatu un korekcijas nosaka atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti 63., 64., 65., 65.a un 66.a pantā Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumos, kuri noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2), še turpmāk – “EK Civildienesta noteikumi”, un Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (3). Atskaitījumus, kas noteikti EK Civildienesta noteikumos, veic Aģentūras budžeta labā, izņemot iemaksas apdrošinājuma shēmā pret slimībām, nelaimes gadījumiem un bezdarba gadījumam.

2.   Pamatalgas nosaka atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu 66. pantā.

3.   Ģimenes pabalsti ir šādi:

a)	apgādnieka pabalsts;

b)	apgādājamā bērna pabalsts;

c)	pabalsts izglītībai.

4.   Pagaidu darbinieki, kas saņem šajā pantā noteiktos ģimenes pabalstus, deklarē līdzīgus pabalstus, kurus tie saņem no citiem avotiem; no citiem avotiem saņemtus pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi V pielikuma 1., 2. un 3. pantam.

5.   Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru AACC pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kas no pagaidu darbinieka prasa lielus izdevumus.

6.   Ja, ņemot vērā V pielikuma 1., 2. un 3. pantu, iepriekš minētos apgādnieka pabalstus maksā citai personai, kas nav pagaidu darbinieks, tad šos pabalstus maksā tās valsts valūtā, kurā attiecīgā persona dzīvo, un vajadzības gadījumā izmanto maiņas kursus, kas noteikti EK Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā. Pabalstiem piemēro attiecīgajai valstij noteikto korekcijas koeficientu, ja tā ir Eiropas Savienības valsts, vai korekcijas koeficientu 100, ja dzīvesvietas valsts atrodas ārpus Savienības.

Ja ģimenes pabalstus maksā šādai personai, piemēro 4. un 5. punktu.

7.   Ekspatriācijas pabalsts ir 16 % no kopsummas, ko veido pamatalga, apgādnieka pabalsts un apgādājamā bērna pabalsts, uz ko attiecīgajam pagaidu darbiniekam ir tiesības. Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 442,47 mēnesī.

8.   Pagaidu darbinieka nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais vai apgādājamie bērni saņem mirušā pilnu atalgojumu līdz trešā mēneša beigām pēc mēneša, kurā iestājusies nāve.

Ja nomirst persona, kam ir tiesības uz invaliditātes pabalstu, iepriekšminētie noteikumi attiecas uz mirušā pabalstu.

9.   Pagaidu darbinieks, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski tiek paaugstināts uz nākošo šīs pakāpes līmeni.

60. pants

Ģimenes pabalstus un ekspatriācijas pabalstus nosaka atbilstīgi V pielikuma 1., 2., 3. un 4. pantam.

61. pants

Ievērojot 62. līdz 65. pantu, pagaidu darbinieks ir tiesīgs saskaņā ar V pielikuma 5. līdz 16. pantu saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas viņam radušies, stājoties amatā, pārceļot to amatā vai tiekot atbrīvotam no amata, un par izdevumiem, kas radušies viņa pienākumu veikšanas gaitā vai tās sakarā.

62. pants

Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz vismaz 12 mēnešiem, atbilstīgi V pielikuma 9. pantam, ir tiesīgs saņemt atlīdzību par pārcelšanās izdevumiem.

63. pants

1.   Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz vismaz 12 mēnešiem, atbilstīgi V pielikuma 5. pantam, ir tiesīgs saņemt iekārtošanās pabalstu, kas atbilstīgi paredzētajam darba laikam ir šāds:

— ne mazāk kā viens gads, bet mazāk nekā divi gadi	viena trešdaļa	no V pielikuma 5. pantā noteiktās likmes
— ne mazāk kā divi gadi, bet mazāk nekā trīs gadi	divas trešdaļas
— trīs gadi vai vairāk	trīs trešdaļas

2.   Šo noteikumu V pielikuma 6. pantā paredzēto pārcelšanās pabalstu piešķir pagaidu darbiniekiem, kas nostrādājuši četrus gadus. Pagaidu darbinieks, kurš nostrādājis vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā četrus gadus, saņem pārcelšanās pabalstu, kas proporcionāls viņa darba stāžam.

3.   Tomēr 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

a)	EUR 976,85 pagaidu darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu; un

b)	EUR 580,83 pagaidu darbiniekam, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu.

Gadījumos, kad saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, kas abi ir Aģentūras pagaidu darbinieki, to maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

Gadījumos, kad Aģentūras pagaidu darbinieka vīrs vai sieva ir Eiropas Kopienu ierēdnis vai cits darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu un kuram ir lielāka pamatalga, šādu pabalstu pagaidu darbiniekam nemaksā.

64. pants

Dienas naudu nosaka atbilstīgi V pielikuma 10. pantam. Tomēr pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, kas ir mazāks par 12 mēnešiem, un kurš pierāda, ka viņam nav iespējams turpināt dzīvot viņa dzīvesvietā, ir tiesīgs saņemt dienas naudu visu viņa līguma darbības laiku vai ilgākais vienu gadu.

65. pants

Šo noteikumu V pielikuma 8. pantu par ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzinājumu no darba vietas uz izcelsmes vietu piemēro tikai pagaidu darbiniekiem, kuri nostrādājuši ne mazāk kā deviņus mēnešus.

66. pants

Attiecīgas summas izmaksā saskaņā ar V pielikuma 17. un 18. pantu.

6.   NODAĻA

Sociālā nodrošinājuma pabalsti

A   iedaļa

Apdrošināšana slimības gadījumiem un nelaimes gadījumiem, sociālās nodrošināšanas pabalsti

67. pants

1.   Pagaidu darbinieks nodarbinātības laikā, slimības atvaļinājuma laikā un bezalgas atvaļinājuma laikā atbilstīgi 16. un 56. pantam un tajos ietvertajiem nosacījumiem vai, invaliditātes pabalsta gadījumos, viņa laulātais, ja šis laulātais nav tiesīgs saņemt tāda paša rakstura un tāda paša līmeņa pabalstus, pamatojoties uz jebkurām citām tiesību normām vai noteikumiem, viņa bērni un citi apgādājamie V pielikuma 2. panta nozīmē, kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji ir apdrošināti pret slimībām 80 % apmērā no izdevumiem saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ko, savstarpēji vienojoties, Kopienas iestādes noteikušas atbilstīgi EK Civildienesta noteikumu 72. pantam. Šo likmi palielina līdz 85 % par šādiem pakalpojumiem: konsultācijas un ārsta apmeklējumi, ķirurģiskas operācijas, hospitalizācija, zāles, radioloģija, analīzes, laboratorijas testi un protēzes, ko izrakstījis ārsts, izņemot zobu protēzes. Tuberkulozes, poliomielīta, vēža, psihisku slimību un citu šādu slimību gadījumā, kuras AACC atzinusi par tikpat nopietnām, kā arī to agrīnas atklāšanas izmeklēšanas un dzemdību gadījumā to palielina līdz 100 %. Tomēr atlīdzinājums 100 % apmērā neattiecas uz arodslimības vai nelaimes gadījumu, ja jāpiemēro 68. pants.

Slimības apdrošināšanas shēmā pagaidu darbinieka neprecētu partneri uzskata par laulāto, ja izpildīti pirmie trīs V pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

No pagaidu darbinieka atalgojuma ietur vienu trešo daļu no iemaksas, kas vajadzīga šādai apdrošināšanai, bet tā, lai ieturētā summa nepārsniegtu 2 % no viņa pamatalgas.

2.   Pagaidu darbinieks, kuram beidzas dienesta attiecības un kurš iesniedz pierādījumus par to, ka nestrādā algotu darbu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā mēneša, kurā beidzas darba attiecības, var prasīt turpināt saņemt veselības apdrošināšanu ilgākais sešus mēnešus pēc dienesta attiecību beigšanās, saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā panta 1. punktā minētās iemaksas summu aprēķina pēc pagaidu darbinieka saņemtās pēdējās pamatalgas, no kuras viņš apmaksā pusi no iemaksas.

Ar lēmumu, kuru AACC pieņēmusi pēc apspriedes ar Aģentūras ārstu, pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu pieteikuma iesniegšanai un sešu mēnešu termiņu apdrošināšanas turpināšanai nepiemēro, ja attiecīgajai personai ir nopietna vai ieilgusi slimība, ar kuru tā saslimusi darba laikā un par kuru tā ziņojusi Aģentūrai pirms beidzies pirmajā daļā minētais sešu mēnešu termiņš, ar noteikumu, ka attiecīgā persona iziet Aģentūras organizētu ārsta apskati.

3.   Ja pagaidu darbinieka bijušais laulātais, bērns, kurš vairs nav pagaidu darbinieka apgādājamais, vai persona, kura vairs nav uzskatāma par apgādājamu bērnu V pielikuma 2. panta nozīmē, var pierādīt, ka viņš vai viņa nestrādā algotu darbu, šī persona ne ilgāk kā vienu gadu joprojām var būt apdrošināta slimības gadījumam, kā noteikts 1. punktā, kā persona, uz kuru attiecas šī pagaidu darbinieka apdrošināšana; šāda apdrošināšana nerada ieturējuma paaugstināšanu. Šis viena gada termiņš sākas dienā, kad pieņemts spriedums par pilnīgu laulības šķiršanu vai par apgādājama bērna vai personas, kura uzskatāma par apgādājamu bērnu, statusa zaudēšanu.

4.   Pagaidu darbiniekam, kas Aģentūras dienestā palicis līdz 63 gadu vecumam vai kurš saņem invaliditātes pabalstu, pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar dienestu ir tiesības saņemt 1. punktā noteiktos pabalstus. Iemaksu summu aprēķina, ņemot vērā pensijas vai pabalsta apmēru.

Šādi pabalsti attiecas arī uz personu, kura ir tiesīga uz apgādnieka zaudējuma pensiju pēc pagaidu darbinieka nāves, kurš bija vai palika dienestā Aģentūrā līdz 63 gadu vecumam, vai pēc šādas personas nāves, kura bija tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu. Iemaksu summu aprēķina, ņemot vērā apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

5.   Personas, kurām ir tiesības uz bāreņa pensiju, nesaņem 1. punktā paredzēto pabalstu, ja vien tās uz to nepiesakās. Iemaksu aprēķina, ņemot vērā bāreņa pensiju.

6.   Ja personai ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, 4. un 5. punktā minētajai iemaksai jābūt ne mazākai par to, ko aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, kas atbilst pirmajam līmenim pirmajā amata pakāpē.

7.   Ja kopējie izdevumi, kas nav atlīdzināti jebkurā 12 mēnešu laikposmā, pārsniedz pusi pagaidu darbinieka mēneša pamatalgas, AACC atļauj samaksāt īpašu atlīdzību, ņemot vērā attiecīgās personas ģimenes apstākļus, saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem.

8.   Personas, kurām ir tiesības saņemt iepriekš minētos pabalstus, paziņo par jebkuru saņemto atlīdzību vai summām, ko viņas atbilstoši kādai citai tiesību aktā vai noteikumos paredzētajai slimības apdrošināšanas shēmai var pieprasīt sev vai personām, uz kurām attiecas viņu apdrošināšana.

Ja kopējā summa, ko tādas personas saņemtu kā atlīdzību, pārsniedz 1. punktā minēto atlīdzības summu, tad starpību atskaita no summas, kas atlīdzināma atbilstīgi 1. punktam, izņemot atlīdzību, kas iegūta no privātas papildu veselības apdrošināšanas shēmas, saskaņā ar kuru sedz izdevumu daļu, ko neatlīdzina Aģentūras veselības apdrošināšanas shēma.

68. pants

1.   Saskaņā ar šeit izklāstītajiem nosacījumiem, pagaidu darbinieks nodarbinātības, slimības atvaļinājuma laikā un bezalgas atvaļinājuma laikā, kas minēts 16. un 56. pantā, no dienesta uzsākšanas dienas ir apdrošināts pret arodslimībām un nelaimes gadījumiem atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, ko, kopīgi vienojoties, izstrādājušas Kopienas iestādes atbilstīgi EK Civildienesta noteikumu 73. pantam. Tas iemaksā ar profesionālo darbību nesaistītu risku apdrošināšanas izmaksas līdz 0,1 % apmērā no pamatalgas.

Šādos noteikumos paredz, kādi riski nav apdrošināmi.

2.   Maksājamie pabalsti ir šādi:

a)

nāves gadījumā:   Vienreizējs maksājums turpmāk uzskaitītajām personām, kas vienāds ar pieckārtīgu mirušās personas gada pamatalgu, ko aprēķina, ņemot vērā ikmēneša saņemtās algas lielumu 12 mēnešus pirms nelaimes gadījuma: — mirušā pagaidu darbinieka laulātajam un bērniem saskaņā ar mantošanas tiesībām, kas attiecas uz pagaidu darbinieka mantojumu; tomēr laulātajam izmaksājamās summas lielums ir vismaz 25 % no vienreizējā maksājuma, — ja nav iepriekšminētās kategorijas personu, pārējiem pēctečiem saskaņā ar mantošanas tiesībām, kas attiecas uz pagaidu darbinieka mantojumu, — ja nav personu, kuras pieskaitāmas jebkurai no abām iepriekšminētajām kategorijām, augšupejošās līnijas radiniekiem saskaņā ar mantošanas tiesībām, kas attiecas uz pagaidu darbinieka mantojumu, — ja nav personu, kuras pieskaitāmas jebkurai no trim iepriekšminētajām kategorijām, tad Aģentūrai.

b)	pilnīgas pastāvīgas invaliditātes gadījumā:   tāds vienreizējs maksājums pagaidu darbiniekam, kas vienāds ar astoņkārtīgu viņa gada pamatalgu, ko aprēķina pamatojoties uz mēneša saņemtās algas apmēru 12 mēnešus pirms nelaimes gadījuma;

c)	daļējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā:   tāds maksājums pagaidu darbiniekam, kas ir daļa no b) apakšpunktā paredzētās summas, kuru aprēķina pēc algu skalas, kas paredzēta 1. pantā minētajos noteikumos.

Kā paredzēts minētajos noteikumos, iepriekšminētos maksājumus var aizstāt ar ikgadējo maksu.

Iepriekšminētos pabalstus var izmaksāt papildus B iedaļā paredzētajiem pabalstiem.

3.   Apdrošināti 1. punktā minētajos noteikumos paredzētajā veidā ir arī: ārsta, farmaceitiskie, slimnīcas, ķirurģiskie, protezēšanas, rentgenogrammas, masāžas, ortopēda, klīniskie un transporta izdevumi un citi tiem līdzīgi izdevumi, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu vai arodslimību.

Tomēr atlīdzību veic vienīgi, ja summa, kas pagaidu darbiniekam samaksāta saskaņā ar 67. pantu, pilnībā nesedz radušos izdevumus.

69. pants

1.   Pagaidu darbinieku un Aģentūras iemaksas apdrošināšanas shēmā pret slimībām un nelaimes gadījumiem pilnībā iemaksā EK Civildienesta noteikumos noteiktajā apdrošināšanas shēmā pret slimībām un nelaimes gadījumiem.

2.   Tomēr, ja 36. pantā paredzētajā ārsta pārbaudē konstatē, ka darbinieks ir slims vai viņam ir invaliditāte, AACC var izlemt, ka izdevumi, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, ir jāizslēdz no 67. pantā paredzēto izdevumu atlīdzināšanas.

Ja pagaidu darbinieks pierāda, ka viņš nevar saņemt nodrošinājumu saskaņā ar citu veselības apdrošināšanas shēmu, ko paredz normatīvi vai administratīvi akti, tad vēlākais viena mēneša laikā pēc darba līguma termiņa izbeigšanās viņš var iesniegt pieteikumu, lai turpinātu izmantot 67. un 68. pantā minēto nodrošinājumu slimības gadījumiem ilgākais sešus mēnešus pēc darba līguma termiņa beigām. Šo noteikumu 67. panta 2. punktā minētās iemaksas aprēķina, ņemot vērā viņa pēdējo pamatalgu, un darbinieks sedz pusi no tām.

3.   Padome pēc vajadzības pārskata un pielāgo iemaksu apjomu pēc sešiem gadiem, ņemot vērā Aģentūras pagaidu darbinieka slimību un nelaimes gadījumu risku.

4.   AACC pēc apspriešanās ar iestādes ārstu var pieņemt lēmumu, ka 2. punktā minēto viena mēneša termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums, un sešu mēnešu termiņu nepiemēro, ja attiecīgā persona cieš no darba laikā iegūtas smagas vai ieilgušas slimības, par kuru tā paziņojusi Aģentūrai pirms 2. punktā minētā sešu mēnešu termiņa beigām, un ja attiecīgā persona iziet Aģentūras organizētu medicīnisku pārbaudi.

70. pants

1.   Bijušais pagaidu darbinieks, kas kļūst par bezdarbnieku pēc tam, kad beidzas darbs Aģentūrā, un:

—	no Aģentūras nesaņem invaliditātes pabalstu,

—	pārtrauc darba attiecības citu iemeslu dēļ, kas nav atkāpšanās vai darba līguma laušana sakarā ar disciplināriem pārkāpumiem,

—	ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus,

—	un ir kādas ES dalībvalsts iedzīvotājs,

ir tiesīgs saņemt mēneša bezdarbnieka pabalstu atbilstīgi turpmāk paredzētajiem noteikumiem.

Ja viņš ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstus pēc kādas valsts shēmas, tad viņa pienākums ir par to ziņot Aģentūrai. Šādā gadījumā minēto pabalstu summu atskaita no pabalsta, ko maksā saskaņā ar 3. punktu.

2.   Lai bijušais pagaidu darbinieks būtu tiesīgs saņemt tādu bezdarbnieka pabalstu, viņam:

a)	pēc paša pieprasījuma jābūt reģistrētam par darba meklētāju dzīvesvietas ES dalībvalsts nodarbinātības dienestos;

b)	jāpilda saistības, kas šīs ES dalībvalsts tiesību aktos noteiktas personām, kuras atbilstīgi minētiem valsts tiesību aktiem saņem bezdarbnieka pabalstus;

c)	ik mēnesi Aģentūrai jāsūta apliecinājums, ko izdevis kompetentais valsts nodarbinātības dienests un kurā paziņots, vai viņš ir vai nav pildījis šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības un nosacījumus.

Arī tad, ja nav izpildītas b) apakšpunktā minētās valsts noteiktās saistības, Aģentūra var piešķirt vai saglabāt pabalstu slimības, nelaimes gadījuma, maternitātes, invaliditātes gadījumā vai situācijā, kas atzīta par līdzvērtīgu, vai kad valsts iestāde, kas ir kompetenta panākt šo saistību izpildi, ir piešķīrusi atbrīvojumu.

Valde izstrādā tādus noteikumus, kādus atzīst par vajadzīgiem, lai piemērotu šo pantu.

3.   Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko bijušais pagaidu darbinieks saņēmis laikā, kad izbeidza darba tiesiskās attiecības. Šāds pabalsts ir:

a)	60 % no pamatalgas pirmos 12 mēnešus,

b)	45 % no pamatalgas no 13. līdz 24. mēnesim.

Ārpus sākotnējā sešu mēneša laika, kurā piemēro turpmāk norādīto zemāko robežu, bet nepiemēro augstāko robežu, šādi aprēķinātās summas nedrīkst būt mazākas par EUR 1 171,52, ne arī pārsniegt EUR 2 343,04. Šīs robežas koriģē atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu 66. pantā, ievērojot minēto noteikumu 65. pantu.

4.   Bezdarbnieka pabalstu bijušam pagaidu darbiniekam maksā ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas, un šis laikposms nekādā gadījumā nevar pārsniegt trešo daļu no faktiskā darbā nostrādātā laika. Tomēr, ja šajā laikā bijušais pagaidu darbinieks vairs neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanu pārtrauc. Pabalstu atsāk maksāt, ja pirms noteiktā termiņa beigām bijušais pagaidu darbinieks atkal atbilst minētajiem nosacījumiem un nav ieguvis tiesības uz valsts piešķirtu bezdarbnieka pabalstu.

5.   Bijušais pagaidu darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir tiesīgs saņemt ģimenes pabalstus atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas paredzēti EK Civildienesta noteikumu 67. pantā. Apgādnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā bezdarbnieka pabalstu un ievērojot V pielikuma 1. pantā paredzētos nosacījumus.

Attiecīgās personas pienākums ir deklarēt citus līdzīgus pabalstus, ko tā pati vai tās laulātais saņem no citiem avotiem; šos pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi šim pantam.

Bijušajam pagaidu darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, saskaņā ar 67. pantu ir tiesības uz apdrošināšanu slimību gadījumiem bez attiecīgām iemaksām.

6.   Bezdarbnieka pabalstu un ģimenes pabalstus izmaksā no Īpašā bezdarba fonda eiro. Korekcijas koeficientus nepiemēro.

7.   Pagaidu darbinieki finansē vienu trešo daļu no bezdarba apdrošināšanas shēmas. Tādas iemaksas nosaka kā 0,81 % no attiecīgas personas pamatalgas pēc tam, kad atskaitīts standarta pabalsts EUR 1 065,02 apjomā, un neņemot vērā nekādus korekcijas koeficientus, kas paredzēti EK Civildienesta noteikumu 64. pantā.

Šo iemaksu katru mēnesi atskaita no attiecīgās personas algas un kopā ar atlikušajām divām trešdaļām, ko sedz Aģentūra, pārskaita Īpašā bezdarba fondā, kas izveidots atbilstīgi 28.a pantam Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kā noteikts ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (še turpmāk - “EK CEOS”). Aģentūra pēc vajadzības pārskata un pielāgo iemaksu likmi pēc 6 gadiem, ņemot vērā Aģentūras pagaidu darbinieka bezdarba risku.

8.   Uz bezdarbnieka pabalstu, ko maksā bijušajam pagaidu darbiniekam, kas ir bezdarbnieki, attiecas tie paši noteikumi, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68.

9.   Valsts departamenti, kas atbild par nodarbinātību un par bezdarbu un kas darbojas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un Aģentūra efektīvi savā starpā sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šā panta piemērošanu.

10.   Uz sīkāku šā panta piemērošanas kārtību attiecas tie paši noteikumi, ko, savstarpēji vienojoties, noteikušas Kopienas iestādes, neskarot noteikumus 2. punkta pēdējā daļā.

71. pants

1.   Pagaidu darbinieka bērna piedzimšanas gadījumā persona, kas faktiski aprūpē bērnu, saņem pabalstu EUR 198,31 apmērā.

Tādu pašu pabalstu izmaksā pagaidu darbiniekam, kas adoptē bērnu, kurš nav vecāks par pieciem gadiem un kurš ir apgādājamais V pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Tāds pabalsts jāizmaksā arī gadījumos, ja grūtniecība beigusies ne agrāk kā pēc septiņiem mēnešiem.

3.   Bērna piedzimšanas pabalsta saņēmējs uzrāda jebkurus tāda paša veida pabalstus, kas saņemti no citiem avotiem par to pašu bērnu; šādus pabalstus atskaita no iepriekš minētā pabalsta. Ja abi vecāki ir Aģentūras pagaidu darbinieki, pabalstu maksā tikai vienreiz.

72. pants

Gadījumā, ja mirst pagaidu darbinieks, viņa laulātais, apgādājams bērns vai kāda cita V pielikuma 2. panta nozīmē apgādājama persona, kas dzīvojusi kā pagaidu darbinieka mājsaimniecības locekle, Aģentūra atlīdzina izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no pagaidu darbinieka dienesta vietas uz izcelsmes vietu.

Tomēr, ja pagaidu darbinieka nāve iestājusies komandējuma laikā, Aģentūra sedz izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no vietas, kur iestājusies nāve, uz viņa izcelsmes vietu.

73. pants

Pagaidu darbinieki līguma laikā vai pēc līguma beigām var saņemt dāvanas, aizdevumus vai avansus, ja nodarbinātības laikā nopietnas, ilgas slimības vai invaliditātes, vai arī nelaimes gadījuma dēļ pagaidu darbinieki nespēj strādāt un pierāda, ka uz viņu slimību vai nelaimes gadījumu neattiecas kāda cita sociālā nodrošinājuma shēma.

B   iedaļa

Apdrošināšana pret invaliditāti un nāves gadījumiem

74. pants

Pagaidu darbiniekus saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem noteikumiem apdrošina pret nāves gadījumu un invaliditāti, kas varētu rasties nodarbinātības laikā.

Šajā iedaļā paredzētos maksājumus un pabalstus pagaidu darbiniekam pārtrauc izmaksāt, ja saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem viņam pārtrauc izmaksāt atalgojumu.

75. pants

Ja ārsta apskatē, kas veikta, pirms pagaidu darbinieks pieņemts darbā, konstatē, ka viņam ir kāda slimība vai invaliditāte, AACC, ciktāl tas attiecas uz risku, ko rada tāda slimība vai invaliditāte, var pieņemt lēmumu piešķirt šim pagaidu darbiniekam garantētus pabalstus invaliditātes vai nāves gadījumam tikai pēc pieciem gadiem no dienas, kad viņš sācis strādāt Aģentūrā.

Pagaidu darbinieks pret tādu lēmumu var iesniegt apelāciju Invaliditātes komitejai, ko izveido Aģentūra. Saskaņā ar Aģentūras un Eiropas Savienības Padomes vienošanos Aģentūra var izmantot Padomes Invaliditātes komiteju.

76. pants

1.   Pagaidu darbinieks, kas ir pilnīgs invalīds un kam tādēļ jāpārtrauc darbs Aģentūrā, ir tiesīgs visu invaliditātes laiku saņemt invaliditātes pabalstu, kura apmēru nosaka šādi.

Ja pagaidu darbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, sasniedz 65 gadu vecumu, piemēro vispārīgos noteikumus par atlaišanas pabalstu. To, cik liels ir atlaišanas pabalsts, nosaka, balstoties uz to, kādā pakāpē un līmenī bijis darbinieks, pirms kļuvis par invalīdu.

2.   Invaliditātes pabalsts ir 70 % no pagaidu darbinieka pēdējās pamatalgas. Tomēr tā nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu, t.i., par EK pagaidu darbinieka pamatalgu 1. pakāpes pirmajā līmenī. Uz invaliditātes pabalstu attiecina tādas iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu.

3.   Ja pagaidu darbinieka invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai riskēšana ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pabalsts nav mazāks par 120 % no iztikas minimuma. Tādos gadījumos pensijas iemaksas sedz no Aģentūras budžeta.

4.   Ja pagaidu darbinieks invaliditāti izraisījis tīši, tad AACC var pieņemt lēmumu, ka viņam jāsaņem tikai 85. pantā minētais pabalsts.

5.   Personas, kas tiesīgas saņemt invaliditātes pabalstu, ir arī tiesīgas saņemt saskaņā ar 59. panta 3. punktu noteiktos ģimenes pabalstus. Saskaņā ar V pielikumu apgādnieka pabalstu nosaka, balstoties uz saņēmēja pabalstu.

77. pants

1.   Invaliditāti konstatē 75. pantā minētā Invaliditātes komiteja.

2.   Aģentūra var prasīt invaliditātes pabalsta saņēmējam apmeklēt regulāras pārbaudes, lai konstatētu, vai viņš joprojām atbilst nosacījumiem, lai viņam izmaksātu pabalstu. Ja Invaliditātes komiteja konstatē, ka pagaidu darbinieks vairs neatbilst šiem nosacījumiem, viņš atsāk darbu Aģentūrā, ja līgums nav beidzies.

Tomēr, ja izrādās, ka nav iespējams attiecīgo personu nodarbināt Aģentūrā, līgumu var lauzt pēc tam, kad samaksāta summa, kas atbilst atalgojumam, kas būtu izmaksāts attiecīgā paziņošanas periodā, un vajadzības gadījumā kompensācija par līguma laušanu, kā paredzēts 95. pantā. Piemēro arī 85. pantu.

78. pants

Miruša pagaidu darbinieka tiesību pārņēmēji, kas par tādiem atzīti saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kuri ietverti VI pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts 79. līdz 82. pantā.

Ja mirst bijušais pagaidu darbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, mirušā pagaidu darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts VI pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts minētajā pielikumā.

Ja ilgāk nekā gadu nav zināma tāda pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka atrašanās vieta, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu, saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 5. un 6. nodaļā, nosaka pagaidu pensijas viņa laulātajam un personām, kas atzītas par viņa apgādājamiem.

79. pants

Tiesības saņemt pensijas maksājumus stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kad iestājusies nāve, vai attiecīgos gadījumos - pirmā mēneša pirmajā dienā pēc laikposma, kurā mirušo pārdzīvojušais laulātais, bāreņi vai apgādājamās personas saņēmušas viņa atalgojumu saskaņā ar 59. panta 8. punktu.

80. pants

Pagaidu darbinieka pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar VI pielikuma 3. nodaļu. Pabalsts nav mazāks par 35 % no pēdējās pamatalgas, ko saņēmis pagaidu darbinieks, un nav ne mazāka par EK pagaidu darbinieka pamatalgu 1. pakāpes pirmajā līmenī.

Persona, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir tiesīga saņemt 59. panta 3. punktā minētos ģimenes pabalstus. Tomēr apgādājamā bērna pabalsts ir divreiz lielāks par pabalstu, kas paredzēts 59. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

81. pants

Ja mirst pagaidu darbinieks vai persona, kas ir tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, neatstājot laulāto, kam būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, bērni, ko mirušais pirms nāves apgādājis V pielikuma 2. panta nozīmē, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar VI pielikuma 10. pantu.

Tādas pašas tiesības uz pensiju attiecas uz bērniem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, ja mirst vai atkārtoti salaulājas laulātais, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

Ja nomirst pagaidu darbinieks vai persona, kas ir tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, bet apgādājamie neatbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, apgādājamie bērni V pielikuma 2. panta nozīmē ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar VI pielikuma 10. pantu; tomēr tāda pensija ir puse no pensijas, ko aprēķina saskaņā ar minēto pantu.

Personām, kas par apgādājamiem bērniem atzītas V pielikuma 2. panta 4. punkta nozīmē, bāreņu pensija nedrīkst pārsniegt divreiz lielāku summu nekā apgādājamā bērna pabalsts.

Nemaksā bāreņa pensiju, ja mirst kāds no bioloģiskajiem vecākiem, kā vietā stājies kāds no adoptētājiem vecākiem.

Bāreņi ir tiesīgi saņemt izglītības pabalstu saskaņā ar V pielikuma 3. pantu.

82. pants

Šķiršanās gadījumos vai tad, ja ir vairākas pārdzīvojušo kategorijas, kuras var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju, pensiju sadala tā, kā paredzēts VI pielikumā.

83. pants

1.   Neatkarīgi no citiem noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz minimālajām summām, kuras maksājamas personām, kam ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kopsumma, kura pienākas atraitnei un citām personām, kas tiesīgas to saņemt, saskaitot apgādnieka zaudējuma pensiju un ģimenes pabalstus, un atņemot nodokli un citus obligātus atskaitījumus, nedrīkst pārsniegt:

a)

ja pagaidu darbinieks miris aktīvas nodarbinātības laikā, personisku iemeslu dēļ ņemtā atvaļinājumā, atvaļinājumā karadienesta dēļ, bērnu kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ – tāda atalgojuma summu, kādu pagaidu darbinieks būtu saņēmis, vēl aizvien strādājot tajā pašā pakāpē un līmenī, pieskaitot visus ģimenes pabalstus, ko pagaidu darbinieks tādā gadījumā saņemtu, atskaitot nodokļus un citus obligātus atskaitījumus;

b)

attiecībā uz laiku pēc dienas, kad a) apakšpunktā minētais pagaidu darbinieks būtu sasniedzis 65 gadu vecumu – atlaišanas pabalstu, ko pagaidu darbinieks, dzīvs būdams, saņemtu tajā pašā pakāpē un līmenī kā nāves iestāšanās laikā, pieskaitot visus ģimenes pabalstus, ko pagaidu darbinieks tādā gadījumā saņemtu, un atskaitot nodokļus un citus obligātus atskaitījumus;

c)	ja miris bijušais pagaidu darbinieks, kas tiesīgs saņemt invaliditātes pabalstu, – pensijas summu, ko viņš būtu tiesīgs saņemt, dzīvs būdams, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus.

2.   Piemērojot 1. punktu, neņem vērā korekcijas koeficientus, kas varētu ietekmēt dažādās summas.

3.   Maksimālo summu, kas iepriekš definēta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, sadala personām, kas ir tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, proporcionāli viņu attiecīgajām tiesībām, neievērojot 1. punktu.

Šādi sadalītām summām piemēro 84. panta 1. punkta otro un trešo daļu.

84. pants

1.   Iepriekš minētās pensijas aprēķina saskaņā ar algu likmēm, kas ir spēkā pirmajā tā mēneša dienā, no kura stājas spēkā tiesības tās saņemt.

Korekcijas koeficientus pensijām nepiemēro.

Pensijas eiro izteiksmē izmaksā vienā no VI pielikuma 29. pantā minētajām valūtām.

2.   Ja atalgojumu pielāgo saskaņā ar 59. pantu, tādu pašu pielāgojumu piemēro pensijām.

3.   Invaliditātes pabalsta saņēmējiem analogi piemēro 1. un 2. punkta noteikumus.

C   iedaļa

Atlaišanas pabalsts

85. pants

Pagaidu darbinieks, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt atlaišanas pabalstu vai savas izdienas pensijas tiesību aktuāra ekvivalenta pārvedumu saskaņā ar VI pielikuma 1. pantu.

86. pants

Ja pagaidu darbinieks ir izmantojis 90. pantā paredzēto iespēju, viņa atlaišanas pabalstu proporcionāli samazina attiecībā uz laikposmu, kurā summas tika atskaitītas.

Pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas trijos mēnešos pēc tam, kad tiem piemēroti Civildienesta noteikumi, lūguši atļauju atmaksāt šīs summas, pieskaitot salikto gada procentu likmi 3,5 %, ko var pārskatīt, ievērojot 87. pantā izklāstīto procedūru.

87. pants

1.   Likme salikto procentu aprēķināšanai ir 2. un 3. punktā minētā faktiskā likme, un vajadzības gadījumā to pārskata reizi piecos gados, veicot aktuāros novērtējumus.

2.   Procentu likmēm, kas jāņem vērā aktuāros aprēķinos, pamatā ir novērotās vidējās ES dalībvalstu ilgtermiņa parādu gada procentu likmes, ko publicējusi Eiropas Kopienu Komisija. Piemērotu patēriņa cenu indeksu izmanto, lai, neņemot vērā inflāciju, aprēķinātu attiecīgo procentu likmi, kas vajadzīga aktuāriem aprēķiniem.

3.   Faktiskā gada likme, kas jāņem vērā aktuāriem aprēķiniem, ir vidējā no reālām vidējām procentu likmēm 12 gadus pirms attiecīgā gada.

D   iedaļa

Līdzekļu piešķiršana invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmām un pensiju programmām

88. pants

1.   Pabalstus, ko izmaksā saskaņā ar B un C iedaļā paredzēto sociālās apdrošināšanas shēmu, izmaksā no Aģentūras budžeta. Dalībvalstis, kas piedalās Aģentūrā, kopīgi garantē šo pabalstu samaksu saskaņā ar skalu, kas izstrādāta, lai finansētu tādus izdevumus.

2.   No algām un invaliditātes pabalstiem vienmēr atskaita iemaksas B iedaļā paredzētajā sociālās nodrošināšanas shēmā.

3.   Šīs nodaļas B un C iedaļā paredzēto sociālās nodrošināšanas shēmu finansē, kā izklāstīts šo Civildienesta noteikumu 89. pantā un VI pielikuma 21. un 22. pantā.

4.   Pagaidu darbinieku un Aģentūras iemaksas B un C iedaļā paredzētajā sociālās nodrošināšanas shēmā pilnībā iemaksā Aģentūras budžetā.

89. pants

Pagaidu darbinieki finansē vienu trešo daļu no šīs pensiju programmas izmaksām. Iemaksas ir 9,25 % no pagaidu darbinieka pamatalgas, neņemot vērā 59. pantā paredzētos korekcijas koeficientus. To ik mēnesi atskaita no pagaidu darbinieku algām. Iemaksas koriģē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu XII pielikumā.

90. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas Aģentūrai jāizstrādā, pagaidu darbinieks var lūgt Aģentūru veikt visus maksājumus, kas jāveic, lai radītu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes zemē. Aģentūra var arī pieņemt lēmumu veikt visus maksājumus, kas jāveic pagaidu darbiniekam, lai radītu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes zemē, kaut arī attiecīgais pagaidu darbinieks nav nācis klajā ar tādu lūgumu. Tādā gadījumā Aģentūrai pienācīgi jāpamato šis lēmums.

Tādi maksājumi nepārsniedz dubultu 89. pantā paredzēto likmi, un tos veic no Aģentūras budžeta.

E   iedaļa

Pagaidu darbinieku prasību noregulējums

91. pants

Invaliditātes shēma vai apgādnieka zaudējuma pensijas programma ir izklāstīta VI pielikuma 19. līdz 23. pantā.

F   iedaļa

Pabalstu izmaksa

92. pants

1.   Pabalstus izmaksā saskaņā ar šo Civildienesta noteikumu 83. un 84. pantu un VI pielikuma 28. pantu.

2.   Visas summas, kas saskaņā ar šo apdrošināšanas shēmu Aģentūrai jāsaņem no pagaidu darbinieka, dienā, kad viņam jāsāk saņemt pabalstus, atskaita no viņam pienācīgās pabalsta summas vai no tiem pabalstiem, kuri izmaksājami viņa tiesību pārņēmējiem. Atskaitījumu var sadalīt pa vairākiem mēnešiem.

G   iedaļa

Tiesību pārņemšana par labu Aģentūrai

93. pants

1.   Ja kāda trešā puse ir izraisījusi nāvi, nejaušu ievainojumu vai slimību personai, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, Aģentūra, ievērojot saistības, ko Civildienesta noteikumi uzliek pēc notikuma, kas izraisījis nāvi, ievainojumu vai slimību, pārņem cietušā vai viņa tiesību pārņēmēju tiesības pret trešo pusi, tostarp tiesības celt prasību.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētā tiesību pārņemšana inter alia attiecas uz:

—	nepārtrauktu atalgojuma izmaksu pagaidu darbiniekam saskaņā ar 52. pantu laikā, kad viņš īslaicīgi ir darbnespējīgs,

—	maksājumus, ko veic saskaņā ar 59. panta 8. punktu tā pagaidu darbinieka vai personas nāves gadījumā, kuram ir tiesības saņemt invaliditātes pabalstu,

—	pabalstiem, ko maksā saskaņā ar 67. un 68. pantu un to īstenošanas noteikumiem, kas ir saistīti ar apdrošināšanu pret slimības un nelaimes gadījumiem,

—	maksājumiem, lai segtu izmaksas par mirušā pārvešanu, kā paredzēts 72. pantā,

—	papildu ģimenes pabalstiem, ko saskaņā ar 59. panta 5. punktu un V pielikuma 2. panta 3. un 5. punktu maksā sakarā ar apgādājamu bērnu, kas cieš no smagas slimības vai kam ir garīga vai fiziska invaliditāte,

—	invaliditātes pabalstiem, ko maksā slimības vai nelaimes gadījumā, kas izraisījis pastāvīgu invaliditāti, kura neļauj pagaidu darbiniekam pildīt pienākumus,

—	apgādnieka zaudējuma pensijām, ko maksā pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka nāves gadījumā, vai pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka laulātā, kas tiesīgs saņemt pensiju, nāves gadījumā, ja laulātais nav pagaidu darbinieks,

—	bāreņa pensijām, ko maksā pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka bērnam neatkarīgi no vecuma, ja minētais bērns cieš no smagas slimības, garīgas vai fiziskas invaliditātes, kas viņam liedz iespējas pelnīt sev iztiku pēc tās personas nāves, kuras apgādībā bērns bijis.

3.   Tomēr Aģentūra nepārņem tiesības saņemt atlīdzību par tīri personisku kaitējumu, piemēram, par morālu kaitējumu, sāpēm un ciešanām vai izkropļojumu vai pievilcīguma zaudējumu, ja kompensācija ir lielāka par to pabalstu, ko saskaņā ar 68. pantu piešķir attiecīgajos gadījumos.

4.   Noteikumi, kas ietverti 1., 2. un 3. punktā, nedrīkst būt par šķērsli Aģentūras tiešai rīcībai.

7.   NODAĻA

Pārmaksāto summu atgūšana

94. pants

Jebkura pārmaksātā summa ir jāatmaksā, ja tās saņēmējs ir zinājis, ka nav bijis pienācīga iemesla to izmaksāt, vai ja fakts par pārmaksāto summu nepārprotami norādīja uz to, ka tās saņēmējs nevarēja par to nezināt.

Ar pieprasījumu atmaksāt jānāk klajā vēlākais piecus gadus kopš dienas, kad summa izmaksāta. Ja AACC var konstatēt, ka saņēmējs ir apzināti maldinājis administrāciju, lai iegūtu attiecīgo summu, atmaksājuma pieprasījums nezaudē spēku arī pēc šī termiņa beigām.

8.   NODAĻA

Nodarbinātības izbeigšana

95. pants

Pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas, izņemot nāves iestāšanās gadījumus:

a)	tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu;

b)	dienā, kas norādīta līgumā; vai arī

c)

beidzoties līgumā norādītajam paziņošanas termiņam, kas ļauj pagaidu darbiniekam vai Aģentūrai ātrāk izbeigt līgumu. Paziņošanas periods nav īsāks kā viens mēnesis par dienesta gadu, vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši. Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir atjaunoti, šis periods ir ne vairāk kā seši mēneši. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā atkarībā no iepriekšminētā ierobežojuma to aptur. Ja līgumu izbeidz pēc Aģentūras iniciatīvas, pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laika posmu starp dienu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un dienu, kurā beidzas viņa darba līgums; vai arī,

d)	ja pagaidu darbinieks vairs neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ievērojot to, ka pastāv iespēja saskaņā ar šo noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu neatļauj, piemēro c) apakšpunktā minēto paziņošanas periodu.

96. pants

Aģentūra var izbeigt darba attiecības bez iepriekšēja paziņojuma:

a)	pārbaudes laikā vai tā beigās saskaņā ar 38. pantu;

b)	ja pagaidu darbinieks nespēj atsākt darbu, beidzoties apmaksātam slimības atvaļinājumam, kā paredzēts 52. pantā. Šādā gadījumā pagaidu darbinieks saņem pabalstu, kas līdzinās viņa pamatalgai, kā arī ģimenes pabalstus, ko aprēķina pēc likmes – divas dienas par katru pilnībā nostrādāto mēnesi.

97. pants

1.   Pēc tam, kad ievērota V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, nopietnos gadījumos, kad pagaidu darbinieki ar nodomu vai nolaidības dēļ nav pildījuši savus pienākumus, disciplīnas iemeslu dēļ darba attiecības var izbeigt bez iepriekšēja paziņojuma. AACC pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgajam pagaidu darbiniekam dota iespēja iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai.

Pirms pagaidu darbinieka nodarbinātību izbeidz, darba attiecības ar viņu var apturēt saskaņā ar 160. pantu.

2.   Ja darba attiecības izbeidz saskaņā ar 1. punktu, AACC var pieņemt lēmumu, ka:

a)	85. pantā paredzētais atlaišanas pabalsts nepārsniedz 88. pantā paredzētās iemaksas summas atmaksājumu, kam pieskaitīta saliktā gada procentu likme 3,5 %;

b)	pilnībā vai daļēji nepiešķir 63. panta 2. punktā paredzēto pārcelšanās pabalstu.

98. pants

1.   Aģentūra bez iepriekšēja paziņojuma izbeidz pagaidu darbinieka nodarbinātību, ja AACC konstatē:

a)	ka darbā pieņemšanas laikā viņš tīši sniedzis nepatiesu informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi vai spēju pildīt 36. panta 2. punktā minētās prasības, un

b)	nepatiesā informācija bijusi izšķirošs faktors, lai pieņemtu viņu darbā.

2.   Tādos gadījumos AACC, uzklausījusi attiecīgo pagaidu darbinieku, un pēc tam, kad veikta V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, paziņo, ka darba attiecības ar viņu ir izbeigtas.

Pirms pagaidu darbinieka nodarbinātību izbeidz, viņa darba attiecības var apturēt saskaņā ar 160. pantu.

Piemēro 97. panta 2. punktu.

99. pants

Neskarot 97. un 98. pantu, jebkurā gadījumā, kad pagaidu darbinieks vai bijušais pagaidu darbinieks ar nodomu vai nolaidības dēļ nepilda pienākumus saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, viņš ir saucams pie disciplināras atbildības saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļu.

III   SADAĻA

LĪGUMDARBINIEKI

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

100. pants

Šajos Civildienesta noteikumos “līgumdarbinieki” ir darbinieki, kas nav iecelti amatā, kurš iekļauts Aģentūras budžetam pievienoto amatu sarakstā, un kas ir pieņemti uz pilnu darba laiku vai uz nepilnu darba laiku:

101. pants

1.   Līgumdarbinieku darbu apmaksā no šim nolūkam atvēlētām kopējām Aģentūras budžeta apropriācijām.

2.   Valde pieņem īpašus noteikumus, kas reglamentē to, kā vajadzības gadījumos, īstenojot Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP, izmantot līgumdarbiniekus.

3.   Ik gadu Aģentūra izstrādā prognozes, lai līgumdarbiniekus varētu izmantot katrā attiecīgajā funkciju grupā, budžeta procedūras sakarā.

102. pants

1.   Līgumdarbiniekus iedala četrās funkciju grupās, kas atbilst veicamiem pienākumiem. Katru funkciju grupu sīkāk iedala pakāpēs un līmeņos.

2.   Pienākumu tipi un attiecīgās funkciju grupas ir norādītas šajā tabulā:

Funkciju grupa	Pakāpes	Pienākumi
IV	13. līdz 18.	Administratīvi, padomdevēja, valodas un līdzvērtīgi tehniski uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
III	8. līdz 12.	Izpildes uzdevumi, projektu izstrāde, grāmatvedība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
II	4. līdz 7.	Lietvedības un sekretāru pienākumi, biroja vadība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
I	1. līdz 3.	Fizisks darbs un administratīvi palīgdarbi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.

3.   Izmantojot šo tabulu, Aģentūra nosaka pilnvaras, kas atbilst katram pienākumu tipam.

4.   Pēc analoģijas piemēro 6. pantu.

2.   NODAĻA

Tiesības un pienākumi

103. pants

Pēc analoģijas piemēro 10. līdz 34. pantu.

3.   NODAĻA

Nodarbinātības nosacījumi

104. pants

1.   Līgumdarbiniekus izvēlas no visu iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem, ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, vecuma vai invaliditātes, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes stāvokli.

2.   Lai iestāties darbā par līgumdarbinieku, jāievēro šādas prasības:

a)	I funkciju grupā – sekmīgi pabeigta obligātā izglītība;

b)

II un III funkciju grupā: i) ar diplomu atestēts pēcvidusskolas izglītības līmenis, vai ii) ar diplomu atestēta tāda līmeņa vidējā izglītība, kas ļauj iegūt pēcvidusskolas izglītību, un attiecīga vismaz triju gadu profesionāla pieredze, vai iii) ja dienesta intereses to attaisno, līdzvērtīgā līmeņa profesionāla apmācība vai profesionāla pieredze;

c)	IV funkciju grupā: i) tāda līmeņa izglītība, kas atbilst ar diplomu atestētām vismaz triju gadus ilgām pabeigtām mācībām universitātē, vai ii) ja dienesta intereses to attaisno, līdzvērtīgā līmeņa profesionāla apmācība.

3.   Līgumdarbinieku var nodarbināt tikai ar nosacījumu, ka:

a)	viņš ir kādas Aģentūrā iesaistītas dalībvalsts pilsonis viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b)	viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;

d)	viņš ir fiziski spējīgs pildīt pienākumus; un

e)	viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Eiropas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.

4.   Sākotnējā līgumā AACC var atteikties no prasībām, ka attiecīgai personai jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, ka tā atbilst 2. un 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, ja viņu nav paredzēts nodarbināt ilgāk kā trīs mēnešus.

5.   Valde pieņem īpašus noteikumus par procedūrām, kā vajadzības gadījumos, īstenojot Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP, izmantot līgumdarbiniekus.

105. pants

Pirms pieņemšanas darbā līgumdarbinieks iziet medicīnas pārbaudi, ko veic kāds no Aģentūras pilnvarotiem ārstiem, lai Aģentūra pārliecinātos par to, ka viņš atbilst 104. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Pēc analoģijas piemēro 37. pantu.

106. pants

1.   Līgumdarbinieks, kam līgums ir noslēgts vismaz uz vienu gadu, pirmos sešus nodarbinātības mēnešus strādā pārbaudes laiku, ja ir I funkciju grupā, un pirmos deviņus mēnešus, ja ir kādā citā funkciju grupā.

2.   Ja pārbaudes laikā līgumdarbinieks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ vienu mēnesi vai ilgāku laiku nevar veikt amata pienākumus, tad AACC var attiecīgi pagarināt pārbaudes laiku.

3.   Vismaz mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sastāda ziņojumu par līgumdarbinieka spējām pildīt amata pienākumus, kā arī par uzvedību darbā un darba efektivitāti. Ziņojumu nodod attiecīgai personai, kas ir tiesīga iesniegt rakstiskus komentārus. Līgumdarbinieku, kura darbs nav bijis atbilstošs, lai viņu paturētu darbā, atlaiž. Tomēr izņēmuma apstākļos AACC var pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, pārcelt līgumdarbinieku citā struktūrvienībā.

4.   Gadījumā, ja uz pārbaudes laiku pieņemtā darbinieka veiktais darbs izrādās acīmredzami neatbilstīgs, ziņojumu var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā. Ziņojumu nodod attiecīgai personai, kas ir tiesīga iesniegt rakstiskus komentārus. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var pieņemt lēmumu atlaist līgumdarbinieku pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš.

5.   Atlaists līgumdarbinieks ir tiesīgs saņemt kompensāciju, kas līdzinās vienai trešdaļai no viņa pamatalgas par katru pārbaudes laikā nostrādātu pilnu mēnesi.

107. pants

Līgumdarbinieka darba līgumus var noslēgt uz konkrētu laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem un nav ilgāks par četriem gadiem. Tos var pagarināt tikai vienu reizi uz konkrētu laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Sākotnējā līguma un pirmā pagarinājuma kopējam ilgumam jābūt vismaz sešiem mēnešiem I funkciju grupai un vismaz deviņiem mēnešiem - pārējām funkciju grupām.

108. pants

1.   Līgumdarbiniekus pieņem darbā tikai

i)	IV funkciju grupai – 13., 14. vai 16. pakāpē,

ii)	III funkciju grupai – 8., 9. vai 10. pakāpē,

iii)	II funkciju grupai – 4. vai 5. pakāpē,

iv)	I funkciju grupai – 1. pakāpē.

Klasificējot katras funkciju grupas līgumdarbiniekus, vērā ņem attiecīgo personu kvalifikāciju un pieredzi. Lai apmierinātu Aģentūras īpašās vajadzības, vērā var ņemt arī darba tirgus apstākļus Eiropas Savienībā. Līgumdarbiniekus viņu attiecīgajā pakāpē darbā pieņem pirmajā līmenī.

2.   Ja līgumdarbinieks kādā funkciju grupā sāk strādāt jaunā amatā, viņu neklasificē zemākā pakāpē vai līmenī nekā iepriekšējā amatā.

Ja līgumdarbinieks sāk strādāt augstākā funkciju grupā, viņu klasificē tādā pakāpē un līmenī, lai viņa alga būtu vismaz tāda pati, kāda viņam bija jāsaņem saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

109. pants

1.   Šo noteikumu 40. panta 1. daļu par ziņojumiem pēc analoģijas piemēro līgumdarbiniekiem, kas pieņemti darbā vismaz uz gadu.

2.   Līgumdarbinieku, kas divus gadus ir strādājis vienā savas pakāpes līmenī, automātiski pārceļ nākamā attiecīgās pakāpes līmenī.

3.   Līgumdarbinieku gadījumā pārklasificēšana tās pašas funkciju grupas nākamā, augstākā pakāpē notiek ar Aģentūras lēmumu. Tā notiek, pārklasificējot līgumdarbinieku nākamās, augstākās pakāpes pirmā līmenī. Paaugstināšana notiek, tikai izvēloties starp līgumdarbiniekiem ar vismaz uz trim gadiem noslēgtiem līgumiem, kuri vismaz divus gadus nostrādājuši savā pakāpē, vērā ņemot augstākā pakāpē paaugstināmo līgumdarbinieku salīdzināmos nopelnus, kā arī ziņojumus par viņiem. Apsverot salīdzināmos nopelnus, AACC jo īpaši ņem vērā ziņojumus par līgumdarbiniekiem, un to, kā viņi, pienākumus pildot, lieto valodas, kas nav tā valoda, par ko viņi ir uzrādījuši labas prasmes pierādījumus saskaņā ar 104. panta 3. punkta e) apakšpunktu, un, vajadzības gadījumā, viņu atbildības līmeni.

4.   Līgumdarbinieku var pārcelt augstākā funkciju grupā tikai tad, ja viņš piedalās vispārējā atlases procedūrā.

4.   NODAĻA

Darba apstākļi

110. pants

Pēc analoģijas piemēro 41. līdz 57. pantu.

5.   NODAĻA

Atalgojums un izdevumi

111. pants

Pēc analoģijas piemēro 58. līdz 66. pantu, ievērojot 112. un 113. pantā ietvertos grozījumus.

112. pants

Pamatalgu likmes nosaka atbilstīgi tām pašām likmēm, kas noteiktas EK CEOS 93. pantā.

113. pants

Neatkarīgi no 63. panta 3. punkta, 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un tā paša panta 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 734,76 līgumdarbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu; un

—	EUR 435,62 līgumdarbiniekam, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu.

6.   NODAĻA

A   iedaļa

Sociālā nodrošinājuma pabalsti

114. pants

Pēc analoģijas piemēro 67. līdz 69. pantu. Tomēr 67. panta 4. un 5. punkts nav spēkā attiecībā uz līgumdarbinieku, kas ir palicis Aģentūras dienestā līdz 63 gadu vecumam, ja vien viņš nav bijis līgumdarbinieks vairāk nekā 3 gadus.

115. pants

1.   Bijušais līgumdarbinieks, kas kļuvis par bezdarbnieku, kad izbeigts viņa darba līgums ar Aģentūru, un kas

a)	no Aģentūras nesaņem invaliditātes pabalstu,

b)	pārtrauc darba attiecības citu iemeslu dēļ, kas nav atkāpšanās vai darba līguma laušana sakarā ar disciplināriem pārkāpumiem,

c)	ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus,

d)	ir kādas ES dalībvalsts iedzīvotājs,

ir tiesīgs saņemt mēneša bezdarbnieka pabalstu atbilstīgi turpmāk paredzētajiem noteikumiem.

Ja viņš ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstus pēc kādas valsts shēmas, tad viņa pienākums ir par to ziņot Aģentūrai. Šādā gadījumā minēto pabalstu summu atskaita no pabalsta, ko maksā saskaņā ar 3. punktu.

2.   Lai bijušais līgumdarbinieks būtu tiesīgs saņemt tādu bezdarbnieka pabalstu, viņam:

a)	pēc paša pieprasījuma jābūt reģistrētam par darba meklētāju ES dalībvalsts, kurā viņš dzīvo, nodarbinātības dienestos;

b)	jāpilda saistības, kas šīs ES dalībvalsts tiesību aktos noteiktas personām, kuras atbilstīgi minētiem valsts tiesību aktiem saņem bezdarbnieka pabalstus;

c)	ik mēnesi Aģentūrai jāsūta apliecinājums, ko izdevis kompetentais valsts nodarbinātības dienests un kurā paziņots, vai viņš ir vai nav pildījis šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības un nosacījumus.

Arī tad, ja nav izpildītas b) apakšpunktā minētās valsts noteiktās saistības, Aģentūra var piešķirt vai saglabāt pabalstu slimības, nelaimes gadījuma, maternitātes, invaliditātes gadījumā vai situācijā, kas atzīta par līdzvērtīgu, vai kad valsts iestāde, kas ir kompetenta panākt šo saistību izpildi, ir piešķīrusi atbrīvojumu.

Valde izstrādā tādus noteikumus, kādus atzīst par vajadzīgiem, lai piemērotu šo pantu.

3.   Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko bijušais līgumdarbinieks saņēmis laikā, kad izbeidza darba tiesiskās attiecības. Šāds pabalsts ir:

a)	60 % pamatalgas pirmos 12 mēnešus,

b)	45 % pamatalgas no 13. līdz 24. mēnesim,

c)	30 % pamatalgas no 25. līdz 36. mēnesim.

Ārpus sākotnējā sešu mēneša laika, kurā piemēro turpmāk norādīto zemāko robežu, bet nepiemēro augstāko robežu, šādi aprēķinātās summas nedrīkst būt mazākas par EUR 878,64, ne arī pārsniegt EUR 1 757,28. Šīs robežas koriģē atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu 66. pantā, ievērojot minēto noteikumu 65. pantu.

4.   Bezdarbnieka pabalstu bijušam darbiniekam maksā ne ilgāk kā 36 mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas, un šis laikposms nekādā gadījumā nevar pārsniegt trešo daļu no faktiskā darbā nostrādātā laika. Tomēr, ja šajā laikā bijušais līgumdarbinieks vairs neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanu pārtrauc. Pabalstu atsāk maksāt, ja pirms noteiktā termiņa beigām bijušais līgumdarbinieks atkal atbilst minētajiem nosacījumiem un nav ieguvis tiesības uz valsts piešķirtu bezdarbnieka pabalstu.

5.   Bijušais līgumdarbinieks, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir tiesīgs saņemt ģimenes pabalstus saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kas paredzēti EK Civildienesta noteikumu 67. pantā. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz bezdarbnieka pabalstu un ievērojot šo Civildienesta noteikumu V pielikuma 1. pantā izklāstītos nosacījumus.

Attiecīgās personas pienākums ir deklarēt visus līdzīgus pabalstus, ko tā pati vai tās laulātais saņem no citiem avotiem; šos pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi šim pantam.

Bijušam līgumdarbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, saskaņā ar 67. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, ir tiesības uz apdrošināšanu slimību gadījumiem bez jebkādām iemaksām.

6.   Bezdarbnieka pabalstu un ģimenes pabalstus izmaksā no Īpašā bezdarba fonda eiro izteiksmē. Korekcijas koeficientus nepiemēro.

7.   Līgumdarbinieki finansē vienu trešo daļu no bezdarba apdrošināšanas shēmas. Tādas iemaksas nosaka kā 0,81 % no attiecīgas personas pamatalgas pēc tam, kad atskaitīts standarta pabalsts EUR 798,77 apjomā, un neņemot vērā nekādus korekcijas koeficientus, piemēram, tos, kas paredzēti EK Civildienesta noteikumu 64. pantā. Šo iemaksu katru mēnesi atskaita no attiecīgās personas algas un kopā ar atlikušajām divām trešdaļām, ko sedz Aģentūra, pārskaita Īpašā bezdarba fondā, kas izveidots atbilstīgi EK CEOS 28.a pantam. Pēc 6 gadiem Aģentūra pēc vajadzības pārskata un pielāgo iemaksu likmi, ņemot vērā iespējamību Aģentūras līgumdarbinieku bezdarba risku.

8.   Uz bezdarbnieka pabalstiem, ko maksā bijušajam līgumdarbiniekiem, kas ir bezdarbnieki, attiecas tie paši noteikumi, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68.

9.   Valsts departamenti, kas atbild par nodarbinātību un par bezdarbu un kas darbojas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un Aģentūra efektīvi savā starpā sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šā panta piemērošanu.

10.   Šā panta sakarā ir piemērojami sīki izstrādāti noteikumi, kas pieņemti, balstoties uz 70. panta 10. punktu, neskarot šā panta 2. punkta trešo daļu.

116. pants

Pēc analoģijas piemēro 71. un 72. pantu.

117. pants

Līgumdarbinieki līguma laikā vai pēc līguma beigām var saņemt dāvanas, aizdevumus vai avansus, ja nodarbinātības laikā nopietnas, ilgas slimības vai invaliditātes, vai arī nelaimes gadījuma dēļ darbinieks nespēj strādāt un pierāda, ka uz viņu slimību vai nelaimes gadījumu neattiecas kāda cita sociālā nodrošinājuma shēma.

B   iedaļa

Apdrošināšana pret invaliditāti vai nāves gadījumiem

118. pants

Līgumdarbiniekus saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem noteikumiem apdrošina pret nāves gadījumu un invaliditāti, kas varētu rasties nodarbinātības laikā.

Šajā iedaļā paredzētos maksājumus un pabalstus tādam darbiniekam pārtrauc izmaksāt, ja saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem viņam patrauc izmaksāt atalgojumu.

119. pants

Ja ārsta apskatē, kas veikta, pirms līgumdarbinieks pieņemts darbā, konstatē, ka viņam ir kāda slimība vai invaliditāte, AACC, ciktāl tas attiecas uz risku, ko rada tāda slimība vai invaliditāte, var pieņemt lēmumu piešķirt viņam garantētus pabalstus invaliditātes vai nāves gadījumam tikai pēc pieciem gadiem no dienas, kad viņš sācis strādāt Aģentūrā.

Līgumdarbinieks pret tādu lēmumu var iesniegt apelāciju Invaliditātes komitejai, kā paredzēts šo Civildienesta noteikumu 75. pantā.

120. pants

1.   Līgumdarbinieks, kas ir pilnīgs invalīds un kam tādēļ jāpārtrauc darbs Aģentūrā, ir tiesīgs visu invaliditātes laiku saņemt invaliditātes pabalstu, kura apmēru nosaka šādi.

Ja līgumdarbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, sasniedz 65 gadu vecumu, piemēro vispārīgos noteikumus par atlaišanas pabalstu. To, cik liels ir atlaišanas pabalsts, nosaka, balstoties uz to, kādā pakāpē un līmenī bijis līgumdarbinieks, pirms kļuvis par invalīdu.

2.   Invaliditātes pabalsts ir 70 % no līgumdarbinieka pēdējās pamatalgas. Tomēr tā nav mazāka par I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieka pamatalgu mēnesī. Uz invaliditātes pabalstu attiecina tādas iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, par pamatu ņemot invaliditātes pabalstu.

3.   Ja līgumdarbinieka invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai riskēšana ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pabalsts nav mazāks par 120 % no I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieku pamatalgas mēnesī. Tādos gadījumos pensijas iemaksas sedz no bijušā darba devēja budžeta.

4.   Ja līgumdarbinieks invaliditāti izraisījis tīši, tad AACC var pieņemt lēmumu, ka viņam jāsaņem tikai 128. pantā minētais pabalsts.

5.   Personas, kas tiesīgas saņemt invaliditātes pabalstu, ir arī tiesīgas saņemt saskaņā ar 59. panta 3. punktu noteiktos ģimenes pabalstus. Saskaņā ar V pielikumu apgādnieka pabalstu nosaka, balstoties uz saņēmēja pabalstu.

121. pants

1.   Invaliditāti konstatē 75. pantā paredzētā Invaliditātes komiteja.

2.   Tiesības saņemt invaliditātes pabalstu iestājas nākamajā dienā pēc tam, kad saskaņā ar 95. un 96. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, ir izbeigts līgumdarbinieka darba līgums.

3.   Aģentūra var prasīt invaliditātes pabalsta saņēmējam apmeklēt regulāras pārbaudes, lai konstatētu, vai viņš joprojām atbilst nosacījumiem, lai viņam izmaksātu pabalstu. Ja Invaliditātes komiteja konstatē, ka līgumdarbinieks vairs neatbilst šiem nosacījumiem, viņš atsāk darbu Aģentūrā, ja līgums nav beidzies.

Tomēr, ja izrādās, ka nav iespējams attiecīgo personu nodarbināt Aģentūrā, līgumu var lauzt pēc tam, kad samaksāta summa, kas atbilst atalgojumam, kas būtu izmaksāts attiecīgā paziņošanas periodā, un vajadzības gadījumā kompensācija par līguma laušanu, kā paredzēts 95. pantā. Piemēro arī 128. pantu.

122. pants

1.   Miruša līgumdarbinieka tiesību pārņēmēji, kas par tādiem atzīti saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kuri ietverti VI pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts 123. līdz 126. pantā.

2.   Ja miris bijušais līgumdarbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, mirušā bijušā līgumdarbinieka tiesību pārņēmēji, kā definēts VI pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts minētajā pielikumā.

3.   Ja ilgāk nekā gadu nav zināma tāda līgumdarbinieka vai bijušā līgumdarbinieka atrašanās vieta, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu, saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas izklāstīti EK Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 5. un 6. nodaļā, nosaka pagaidu pensijas viņa laulātajam un personām, kas atzītas par viņa apgādājamiem.

123. pants

Tiesības saņemt pensijas maksājumus stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kad iestājusies nāve, vai attiecīgos gadījumos - pirmā mēneša pirmajā dienā pēc laikposma, kurā mirušo pārdzīvojušais laulātais, bāreņi vai apgādājamās personas saņēmušas viņa atalgojumu saskaņā ar 59. panta 8. punktu.

124. pants

Līgumdarbinieku pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar VI pielikuma 3. nodaļu. Pensija nav mazāka par 35 % no pēdējās pamatalgas, ko mēnesī saņēmis līgumdarbinieks, un nav ne mazāka par līgumdarbinieka pamata mēnešalgu I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmenī.

Persona, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir tiesīga saņemt 59. panta 3. punktā minētos ģimenes pabalstus. Tomēr apgādājamā bērna pabalsts ir divreiz lielāks par pabalstu, kas paredzēts 59. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

125. pants

1.   Ja līgumdarbinieks vai bijušais līgumdarbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, mirstot neatstāj laulāto, kam būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tad bērni, ko uzskata par tādiem, kurus viņš apgādājis, ir tiesīgi saņemt bāreņu pensiju saskaņā ar 81. pantu, ko piemēro pēc analoģijas.

2.   Tādas pašas tiesības ir arī bērniem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, ja laulātais, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, mirst vai atkārtoti salaulājas.

3.   Ja nomirst līgumdarbinieks vai bijušais līgumdarbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, bet 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, pēc analoģijas piemēro 81. panta trešās daļas noteikumus.

4.   Personām, kas par apgādājamiem bērniem atzītas V pielikuma 2. panta 4. punkta nozīmē, bāreņu pensija nedrīkst pārsniegt divreiz lielāku summu nekā apgādājamā bērna pabalsts. Tomēr tiesības saņemt pensiju vairs nav spēkā, ja kāda trešā persona saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem ir atbildīgā par bērna uzturēšanu.

5.   Bāreņu pensiju nemaksā, ja mirst kāds no bioloģiskiem vecākiem, kā vietā stājies kāds no adoptētājiem vecākiem.

6.   Bāreņi ir tiesīgi saņemt izglītības pabalstu saskaņā ar V pielikuma 3. pantu.

126. pants

Šķiršanās gadījumos vai tad, ja ir vairākas pārdzīvojušo kategorijas, kuras var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju, pensiju sadala tā, kā paredzēts VI pielikuma 3. nodaļā.

127. pants

Pēc analoģijas piemēro 83. un 84. pantu.

C   iedaļa

Atlaišanas pabalsts

128. pants

Līgumdarbinieks, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt atlaišanas pabalstu vai savas izdienas pensijas tiesību aktuāra ekvivalenta pārvedumu saskaņā ar VI pielikuma 1. pantu.

129. pants

1.   Ja līgumdarbinieks ir izmantojis 137. pantā paredzēto iespēju, līgumdarbinieka atlaišanas pabalstu proporcionāli samazina attiecībā uz laikposmu, kurā summas tika atskaitītas.

2.   Iepriekšējo daļu nepiemēro attiecībā uz līgumdarbiniekiem, kas trijos mēnešos pēc tam, kad tiem piemēroti Civildienesta noteikumi, lūguši atļauju atmaksāt šīs summas, pieskaitot salikto gada procentu likmi 3,5 %, ko var pārskatīt, ievērojot 87. pantā izklāstīto procedūru.

D   iedaļa

Līdzekļu piešķiršana invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmai un pensiju programmai

130. pants

Šo noteikumu 88. un 89. pantu piemēro pēc analoģijas.

131. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas Aģentūrai jāizstrādā, līgumdarbinieks var lūgt Aģentūru veikt visus maksājumus, kas jāveic viņam, lai radītu vai uzturētu pensijas tiesības, apdrošināšanu pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu valstī, kurā iepriekš uz viņu attiekušās tādas programmas. Aģentūra var arī pieņemt lēmumu veikt visus maksājumus, kas līgumdarbiniekam jāveic, lai radītu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes zemē, kaut arī attiecīgais līgumdarbinieks nav nācis klajā ar tādu lūgumu. Tādā gadījumā Aģentūrai pienācīgi jāpamato šis lēmums. Tādu iemaksu veikšanas laikā līgumdarbinieks neizmanto Aģentūras veselības apdrošināšanas shēmu. Turklāt par laiku, kad veic šīs iemaksas, uz līgumdarbinieku neattiecas Aģentūras dzīvības apdrošināšanas un invaliditātes shēma, un viņš negūst tiesības saskaņā ar Aģentūras bezdarba apdrošināšanas un pensiju programmu.

Faktiskais tādu maksājumu veikšanas laiks kādam līgumdarbiniekam nav ilgāks par 6 mēnešiem. Tomēr Aģentūra var pieņemt lēmumu šo laiku paildzināt līdz vienam gadam. Maksājumus sedz no Aģentūras budžeta. Maksājumi, kas rada vai uztur spēkā pensijas tiesības, nav divas reizes lielāki par 89. pantā paredzēto likmi.

E   iedaļa

Līgumdarbinieku prasību noregulējums

132. pants

Invaliditātes programma vai apgādnieka zaudējuma pensijas programma ir izklāstīta VI pielikuma 19. līdz 23. pantā.

F   iedaļa

Pabalstu izmaksa

133. pants

1.   Pēc analoģijas piemēro šo Civildienesta noteikumu 83. un 84. pantu, kā arī VI pielikuma 29. pantu.

2.   Visas summas, kas saskaņā ar šo apdrošināšanas shēmu Aģentūrai jāsaņem no līgumdarbinieka, dienā, kad viņam jāsāk saņemt pabalstus, atskaita no viņam pienācīgās pabalsta summas vai no tiem pabalstiem, kuri izmaksājami viņa tiesību pārņēmējiem. Atskaitījumu var sadalīt pa vairākiem mēnešiem.

G   iedaļa

Tiesību pārņemšana par labu Aģentūrai

134. pants

Par labu Aģentūrai pēc analoģijas piemēro 93. pantu.

7.   NODAĻA

Nepamatotu maksājumu atgūšana

135. pants

Pēc analoģijas piemēro 94. pantu.

8.   NODAĻA

Nodarbinātības izbeigšana

136. pants

Līgumdarbiniekiem pēc analoģijas piemēro 95. līdz 99. pantu.

Ja pret līgumdarbinieku sāk disciplinārlietu, sanāk 142. pantā minētā Disciplinārlietu kolēģija līdz ar vēl diviem pārstāvjiem no tās pašas funkciju grupas un pakāpes, kādā ir attiecīgais līgumdarbinieks. Abus papildu pārstāvjus izvirza saskaņā ar ad hoc procedūru, par ko AACC vienojusies ar Personāla komiteju.

IV   SADAĻA

PERSONĀLA PĀRSTĀVĪBA

137. pants

1.   Personāla komiteju izveido saskaņā ar valdes noteiktām procedūrām.

2.   Personāla komiteja pārstāv personāla intereses attiecībā uz Aģentūru un visu laiku uztur Aģentūras kontaktus ar personālu. Tā palīdz dienestam darboties vienmērīgi, nodrošinot iespēju izpausties personāla viedoklim.

Tā kompetentām Aģentūras struktūrām dara zināmas visas problēmas, kam ir vispārējas sekas, interpretējot un piemērojot šos Civildienesta noteikumus. Pie tās var griezties ar jautājumiem par visām šādām problēmām.

Personāla komiteja kompetentām Aģentūras struktūrvienībām iesniedz ierosinājumus par dienesta organizāciju un darbību un priekšlikumus darba personāla apstākļu un vispārēju dzīves apstākļu uzlabošanai.

Personāla komiteja personāla interesēs piedalās Aģentūras izveidoto sociālās labklājības struktūru vadīšanā un pārraudzībā. Ar Aģentūras piekrišanu tā var izveidot labklājības dienestus.

V   SADAĻA

DISCIPLINĀRPROCEDŪRA

A   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

138. pants

1.   Ja darbinieks vai bijušais darbinieks tīši vai nolaidības dēļ neievēro šo Civildienesta noteikumu uzliktos pienākumus, viņu var saukt pie disciplināras atbildības.

2.   Ja AACC konstatē, ka netiek ievēroti pienākumi 1. punkta nozīmē, tā var sākt administratīvu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai pienākumi nav ievēroti.

139. pants

1.   Ja iekšējā izmeklēšanā atklāj iespējamu darbinieka vai bijušā darbinieka personisku vainu, attiecīgo personu nekavējoties informē, ja viena tas nekaitē izmeklēšanai. Jebkurā gadījumā noteikti nevar izdarīt secinājumus, darbinieku saucot vārdā, ja izmeklēšana ir pabeigta, bet attiecīgajam darbiniekam nav dota iespēja komentēt faktus, kas attiecas uz viņu. Secinājumos atsaucas uz šiem komentāriem.

2.   Gadījumos, kas izmeklēšanas interesēs prasa absolūtu slepenību un liek izmantot tādas izmeklēšanas procedūras, kas ir attiecīgas valsts tiesu iestāžu kompetencē, vienojoties ar AACC, var neievērot pienākumu aicināt darbinieku izteikties. Tādos gadījumos nevar sākt disciplinārlietu, pirms darbiniekam dota iespēja izteikties.

3.   Ja pēc iekšējās izmeklēšanas nevar ierosināt lietu pret darbinieku, pret ko celta apsūdzība, attiecīgo izmeklēšanu izbeidz saskaņā ar Aģentūras direktora lēmumu, kas rakstiski informē darbinieku, un nav jāveic nekādas turpmākas darbības. Attiecīgais darbinieks var lūgt šo lēmumu iekļaut viņa personīgā lietā.

4.   Kad izmeklēšana pabeigta, AACC informē attiecīgo personu un dara viņai zināmus izmeklēšanas ziņojuma secinājumus, un - pēc lūguma un ievērojot trešo pušu likumīgās intereses - visus dokumentus, kas ir tieši saistīti ar apsūdzībām, kas celtas pret viņu.

140. pants

Balstoties uz izmeklēšanas ziņojumu, pēc tam, kad attiecīgais darbinieks ir informēts par visiem pierādījumiem lietās un uzklausīts, AACC var:

a)	pieņemt lēmumu, ka pret darbinieku nevar ierosināt lietu, un tādā gadījumā viņu rakstiski informē par to; vai,

b)	pieņemt lēmumu par to, ka, lai arī ir konstatēts vai šķiet, ka darbinieks nav ievērojis pienākumus, nekādus disciplinārus pasākumus tomēr neveic, un, ja tas ir lietderīgi, darbiniekam adresē brīdinājumu, vai

c)	gadījumā, ja nav ievēroti pienākumi 138. panta nozīmē: i) pieņem lēmumu sākt šīs sadaļas D iedaļā paredzēto disciplinārlietu, vai ii) pieņem lēmumu sākt disciplinārlietu Disciplinārlietu kolēģijā.

141. pants

Darbinieku, ko objektīvu iemeslu dēļ nevar uzklausīt saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, var lūgt iesniegt rakstiskus komentārus vai arī viņu var pārstāvēt viņa izraudzīta persona.

B   iedaļa

Disciplinārlietu kolēģija

142. pants

1.   Aģentūrā izveido Disciplinārlietu kolēģiju. Disciplinārlietu kolēģijā ir vismaz viens loceklis, kas var būt priekšsēdētājs, izraudzīts no Eiropas Savienības Padomes personāla.

2.   Disciplinārlietu kolēģijā ir priekšsēdētājs un četri pilntiesīgi locekļi, ko var aizvietot ar aizstājējiem un no kuriem vismaz viens loceklis ir no tās pašas funkciju grupas kā tas darbinieks, kura disciplinārlietu izskata.

143. pants

1.   AACC un137. pantā minētā Personāla komiteja katra vienlaikus ieceļ divus locekļus un divus aizstājējus.

2.   Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja aizstājēju ieceļ AACC.

3.   Priekšsēdētāju, locekļus un aizstājējus ieceļ uz trim gadiem. Taču Aģentūra var locekļiem un aizstājējiem paredzēt īsāku termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

4.   Attiecīgais darbinieks ir tiesīgs noraidīt vienu Disciplinārlietu kolēģijas locekli piecās dienās pēc Disciplinārlietu kolēģijas izveides. Aģentūra arī ir tiesīga noraidīt vienu no Disciplinārlietu kolēģijas locekļiem.

Tādā pašā termiņā Disciplinārlietu kolēģijas locekļi var lūgt likumīgu iemeslu dēļ atbrīvot viņus no pienākumiem un atkāpjas, ja pastāv interešu konflikts.

144. pants

Disciplinārlietu kolēģijai palīdz AACC iecelts/a sekretārs/sekretāre.

145. pants

1.   Disciplinārlietu priekšsēdētājs un locekļi savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgi.

2.   Disciplinārlietu apspriedes un sēdes ir aizklātas.

C   iedaļa

Disciplinārsodi

146. pants

1.   AACC var uzlikt kādu no šādiem sodiem:

a)	rakstveida brīdinājums;

b)

rājiens;

c)	izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšana uz laiku no viena līdz 23 mēnešiem;

d)	līmeņa pazemināšana;

e)	pakāpes pazemināšana uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam;

f)	pakāpes pazemināšana tai pašā funkciju grupā;

g)	klasificēšana zemākā funkciju grupā ar vai bez pakāpes pazemināšanas;

h)

atstādināšana no amata un attiecīgā gadījumā invaliditātes pabalsta daļas ieturēšana uz noteiktu laiku; šāda soda sekas nedrīkst skart darbinieka apgādībā esošos. Tomēr samazinājuma gadījumā bijušā darbinieka ienākumi nevar būt mazāki par iztikas minimumu, kas atbilst 1. pakāpes 1. līmeņa pagaidu darbinieka pamatalgai, kam pieskaitīti visi maksājamie ģimenes pabalsti.

2.   Ja darbinieks saņem invaliditātes pabalstu, AACC var pieņemt lēmumu uz konkrētu laiku ieturēt daļu no invaliditātes pabalsta; šāda soda sekas nedrīkst skart darbinieka apgādībā esošos. Darbinieka ienākumi tomēr nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem ģimenes pabalstiem, kas viņam izmaksājami.

3.   Par vienu amatpārkāpuma gadījumu nedrīkst uzlikt vairāk kā vienu disciplinārsodu.

147. pants

Uzlikto disciplinārsodu smagums ir proporcionāls amatpārkāpuma smagumam. Lai noteiktu amatpārkāpuma smagumu un izlemtu par piemērojamo disciplinārsodu, īpaši ņem vērā:

a)	amatpārkāpuma būtību un apstākļus, kādos tas notika,

b)	to, kādā mērā amatpārkāpums nelabvēlīgi ietekmē Aģentūras integritāti, reputāciju vai intereses,

c)	to, kādā mērā amatpārkāpums ir saistīts ar tīšām darbībām vai nolaidību,

d)	darbinieka amatpārkāpuma motīvus,

e)	darbinieka pakāpi un darba stāžu,

f)	darbinieka personīgās atbildības pakāpi,

g)	darbinieka pienākumu un atbildības līmeni,

h)	to, vai amatpārkāpums ietver atkārtotu darbību vai uzvedību,

i)	darbinieka rīcību visā viņa karjeras gaitā.

D   iedaļa

Disciplinārlietas, kuru izskatīšanā nav iesaistīta Disciplinārlietu kolēģija

148. pants

AACC var pieņemt lēmumu uzlikt sodu rakstiska brīdinājuma vai rājiena veidā bez apspriešanās ar Disciplinārlietu kolēģiju. Pirms AACC šādi rīkojas, uzklausa attiecīgo darbinieku.

E   iedaļa

Disciplinārlietas, ko izskata Disciplinārlietu kolēģija

149. pants

1.   AACC iesniedz ziņojumu Disciplinārlietu kolēģijai, skaidri norādot faktus, par kuriem saņemta sūdzība, un attiecīgā gadījumā apstākļus, kuros tie radušies, tai skaitā jebkurus vainu pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.

2.   Ziņojumu dara zināmu attiecīgajam darbiniekam un Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājam, kas par to informē Disciplinārlietu kolēģijas locekļus.

150. pants

1.   Saņemot ziņojumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības pilnībā iepazīties ar savu personīgo lietu un nokopēt visus ar izskatāmo disciplinārlietu saistītos dokumentus, tai skaitā attaisnojošus pierādījumus.

2.   Attiecīgajam darbiniekam pēc ziņojuma saņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu ir ne mazāk kā 15 dienu, lai sagatavotos aizstāvībai.

3.   Attiecīgais darbinieks var izmantot paša izraudzītas personas palīdzību.

151. pants

1.   Ja Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētāja klātbūtnē attiecīgais darbinieks atzīst savu amatpārkāpumu un bez iebildumiem pieņem šo Civildienesta noteikumu 148. pantā minēto ziņojumu, AACC saskaņā ar proporcionalitātes principu starp amatpārkāpuma būtību un apsvērto sodu var izbeigt lietu izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā. Ja lietu beidz izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā, priekšsēdētājs nāk klajā ar atzinumu par apsvērto sodu.

2.   Saskaņā ar šo procedūru, atkāpjoties no 148. panta, AACC var uzlikt kādu 146. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto sodu.

3.   Attiecīgo darbinieku pirms tā amatpārkāpuma atzīšanas informē par šādas atzīšanās iespējamām sekām.

152. pants

Pirms Disciplinārlietu kolēģijas pirmās sanāksmes priekšsēdētājs uzdod vienam no tās locekļiem sagatavot vispārīgu ziņojumu par lietu un par to informē pārējos Disciplinārlietu kolēģijas locekļus.

153. pants

1.   Disciplinārlietu kolēģija uzklausa attiecīgo darbinieku; izklausīšanas laikā viņš var iesniegt piezīmes mutvārdos vai rakstveidā, personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Viņš var uzaicināt lieciniekus.

2.   Aģentūru kolēģijas priekšā pārstāv šim nolūkam AACC pilnvarots darbinieks, kura tiesības ir vienlīdzīgas ar attiecīgā darbinieka tiesībām.

154. pants

1.   Ja Disciplinārlietu kolēģija neuzskata, ka tai ir pietiekami skaidra informācija par faktiem, par kuriem saņemta sūdzība, vai apstākļiem, kādos tie notika, tā pieprasa veikt izmeklēšanu, kurā katra puse var iesniegt savus argumentus un atbildēt uz pretējās puses argumentiem.

2.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs vai tās loceklis veic izmeklēšanu Disciplinārlietu kolēģijas vārdā. Izmeklēšanas vajadzībām Disciplinārlietu kolēģija var pieprasīt visus dokumentus, kas attiecas uz izskatāmo lietu. Aģentūra visus pieprasījumus apmierina Disciplinārlietu kolēģijas noteiktajā termiņā, ja tāds ir nolikts. Ja tāds pieprasījums ir adresēts darbiniekam, ņem vērā jebkādu atteikšanos pildīt šo pieprasījumu.

155. pants

Pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un ņemot vērā mutvārdos vai rakstveidā izteiktos apgalvojumus, kā arī veiktās izmeklēšanas rezultātus, Disciplinārlietu kolēģija ar balsu vairākumu pieņem pamatotu atzinumu par to, vai ir konstatēti fakti, par kuriem saņemta sūdzība, un par sodu, kas būtu piemērojams šo faktu rezultātā. Šo atzinumu paraksta visi Disciplinārlietu kolēģijas locekļi. Katrs tās loceklis var pievienot atzinumam atšķirīgu viedokli. Disciplinārlietu kolēģija divu mēnešu laikā pēc AACC ziņojuma saņemšanas dienas nosūta atzinumu AACC un attiecīgajam darbiniekam, ja šis termiņš ir samērojams ar lietas sarežģītības pakāpi. Šāds termiņš ir četri mēneši gadījumos, ja pēc Disciplinārlietu kolēģijas iniciatīvas ir veikta izmeklēšana, ja šis termiņš ir samērīgs ar lietas sarežģītības pakāpi.

156. pants

1.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs par kolēģijā izskatāmajām lietām nebalso, izņemot ar procedūru saistītajos jautājumos un gadījumos, ja balsis sadalās vienādi.

2.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs nodrošina Disciplinārlietu kolēģijas lēmumu izpildi un to, lai visi kolēģijas locekļi saņemtu visu ar lietu saistīto informāciju un dokumentus.

157. pants

Sekretārs protokolē Disciplinārlietu kolēģijas sēdes. Liecinieki protokolā paraksta savas liecības pierakstu.

158. pants

1.   Izdevumus, kas disciplinārlietas izskatīšanā rodas pēc attiecīgā darbinieka iniciatīvas, jo īpaši samaksu personai, kas izraudzīta, lai darbiniekam palīdzētu vai viņu aizstāvētu, sedz darbinieks gadījumos, ja disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek uzlikts kāds no 146. pantā paredzētajiem sodiem.

2.   Taču AACC var pieņemt citādu lēmumu gadījumos, ja attiecīgam darbiniekam uzliktu pārmērīgu finansiālu slogu.

159. pants

1.   Pēc darbinieka uzklausīšanas AACC pieņem lēmumu, kā tas paredzēts 146. un 147. pantā, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņem Disciplinārlietu kolēģijas atzinumu. Lēmums ir jāpamato.

2.   Ja AACC izlemj lietu izbeigt bez disciplinārsoda uzlikšanas, tā par to nekavējoties rakstveidā informē attiecīgo darbinieku. Attiecīgais darbinieks var lūgt, lai šo lēmumu iekļauj viņa personīgajā lietā.

F   iedaļa

Atstādināšana no amata

160. pants

1.   Ja AACC darbinieku apsūdz smagā amatpārkāpumā, vai nu tas būtu profesionālo pienākumu pārkāpums vai likumpārkāpums, tā var nekavējoties atstādināt šajā amatpārkāpumā apsūdzēto personu no amata uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

2.   AACC šo lēmumu pieņem pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas, izņemot ārkārtējus apstākļus.

161. pants

1.   Lēmumā, ar ko darbinieku atstādina no amata, norāda, vai viņš var turpināt saņemt pilnu atalgojumu, kamēr viņš ir atstādināts no amata, vai arī kāda daļa atalgojuma jāietur. Darbiniekam izmaksātā summa nekādā gadījumā nav mazāka par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem maksājamiem ģimenes pabalstiem.

2.   Atstādinātā darbinieka statusu galīgi jānosaka sešu mēnešu laikā no dienas, kurā stājās spēkā lēmums par atstādināšanu. Ja sešu mēnešu laikā šāds lēmums netiek pieņemts, attiecīgais darbinieks ir tiesīgs atkal saņemt pilnu atalgojumu, ievērojot 3. punktu.

3.   Pēc 2. punktā minētā sešu mēnešu termiņa var turpināt ieturēt daļu no atalgojuma, ja pret attiecīgo darbinieku ir ierosināta krimināllieta ar tiem pašiem nodarījumiem un viņš ir aizturēts. Šādos gadījumos darbinieks nesaņem pilnu atalgojumu, iekams kompetenta tiesa nav pavēlējusi viņu atbrīvot.

4.   Atbilstoši 1. punktam ieturētās summas darbiniekam atmaksā, ja galīgais lēmums uzliek disciplinārsodu, kas nav smagāks par rakstveida brīdinājumu, rājienu vai izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanu, vai ja disciplinārsodu neuzliek; ja disciplinārsodu neuzliek, atmaksu veic, pieskaitot saliktos procentus saskaņā ar 87. pantā noteikto likmi.

G   iedaļa

Paralēla kriminālvajāšana

162. pants

Ja pret darbinieku ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad tiesa, kas izskata lietu, ir pieņēmusi galīgo spriedumu,.

H   iedaļa

Nobeiguma noteikumi

163. pants

Darbinieks, kuram uzlikts disciplinārsods, kas nav atlaišana no darba, rakstveida brīdinājuma vai rājiena gadījumā pēc trim gadiem vai jebkura cita soda gadījumā pēc sešiem gadiem var iesniegt lūgumu dzēst no viņa personīgās lietas visas atsauces uz šādu sodu. AACC pieņem lēmumu, vai apmierināt šādu lūgumu.

164. pants

Ja atklājas jauni fakti, kas ir balstās uz attiecīgiem pierādījumiem, pēc AACC ierosmes vai attiecīgā darbinieka pieprasījuma disciplinārlietu var izskatīt atkārtoti.

165. pants

Ja saskaņā ar 159. pantu pret darbinieku nav ierosināta neviena lieta, viņam ir tiesības pieprasīt ciestā kaitējuma vēršanu par labu, AACC lēmumu darot zināmu atklātībai atbilstīgā veidā.

166. pants

Valde pieņem šo procedūru īstenošanas pasākumus.

VI   SADAĻA

APELĀCIJAS

167. pants

1.   Jebkura persona, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt AACC lūgumu, lai tā pieņem ar konkrēto personu saistītu lēmumu. AACC par savu argumentētu lēmumu konkrētajai personai ziņo četru mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz lūgumu nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par lūguma noraidīšanu, par ko var iesniegt sūdzību saskaņā ar nākamo punktu.

2.   Ikviena persona, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt AACC sūdzību par jebkuru aktu, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē, ja minētā iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai nav veikusi kādu pasākumu, ko paredz šie Civildienesta noteikumi. Sūdzība jāiesniedz triju mēnešu laikā. Sūdzības iesniegšanas termiņu skaita:

—	no akta publicēšanas dienas, ja tas ir vispārējs pasākums;

—

no dienas, kurā par lēmumu ziņots attiecīgajai personai, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kurā tāda persona par attiecīgo lēmumu uzzina, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu; tomēr, ja akts, kas attiecas uz noteiktu personu, ietver sūdzību arī pret kādu citu personu, tad termiņu attiecībā uz tādu citu personu skaita no dienas, kurā tā saņem paziņojumu par pasākumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no publicēšanas dienas;

—	no dienas, kurā beidzas atbildei paredzētais termiņš, ja sūdzība attiecas uz netiešu lēmumu par prasības noraidīšanu, kas paredzēts 1. punktā.

AACC par savu argumentētu lēmumu konkrētajai personai ziņo četru mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz sūdzību nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par sūdzības noraidīšanu, par ko var iesniegt apelāciju saskaņā ar 169. pantu.

VII   SADAĻA

APELĀCIJAS PADOME

168. pants

1.   Apelācijas padomi izveido, lai īstenotu jurisdikciju jebkurā strīdā starp Aģentūru un jebkuru personu, uz kuru var attiekties šie Civildienesta noteikumi.

2.   Apelācijas padomē ir četri tiesneši, ko amatā uz sešiem gadiem ieceļ Eiropas Savienības Padome, tos izraugoties no iesaistīto dalībvalstu piedāvātiem kandidātiem pēc apspriedes ar Eiropas Kopienu Tiesu. Tomēr pirmajā Apelācijas padomē divus tiesnešus ieceļ amatā uz trim gadiem un vēl divus tiesnešus - uz sešiem gadiem. Ja Apelācijas padome nespēj pieņemt lēmumu ar balsu vairākumu, priekšsēdētāja balss ir izšķirošs.

3.   Tiesneši no sava vidus ievēl Apelācijas padomes priekšsēdētāju uz trīs gadu amata pilnvaru laiku. Viņu var ievēlēt atkārtoti.

4.   Ik pēc trim gadiem tiesnešus daļēji nomaina. Tiesnešus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.

5.   Apelācijas padomes tiesneši ir neatkarīgi. Norādījumi nevar viņiem uzlikt saistības.

6.   Pilnvaru laikā tiesneši nevar pildīt citus pienākumus Aģentūrā.

7.   Apelācijas padome ieceļ sekretāru un pieņem noteikumus, kas reglamentē viņa pienākumus.

169. pants

1.   Apelācijas padomē var iesniegt apelāciju tikai tad, ja

—	AACC ir iepriekš saņēmusi sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 167. panta 2. punktu, minētajā punktā norādītajā termiņā, un

—	sūdzība ir noraidīta ar tiešu vai netiešu lēmumu.

2.   Apelāciju, kas paredzēta 1. punktā, iesniedz triju mēnešu laikā. Termiņš sākas

—	dienā, kad paziņo lēmumu, kas pieņemts, atbildot uz sūdzību;

—

dienā, kad beidzas atbildēšanai paredzētais termiņš, ja apelācija ir celta pret netiešu lēmumu noraidīt sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 167. panta 2. punktu; tomēr, ja sūdzību noraida ar tiešu lēmumu pēc tam, kad tā noraidīta ar netiešu lēmumu, bet pirms apelācijas iesniegšanai paredzēta termiņa beigām, apelācijas iesniegšanas termiņš sākas no jauna.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, attiecīgā persona var iesniegt apelāciju Apelācijas padomē tūlīt pēc tam, kad tā iesniegusi AACC sūdzību saskaņā ar 167. panta 2. punktu, ja apelācijai ir pievienots lūgums atlikt apstrīdētā akta izpildi vai paredzēt pagaidu pasākumus. Tādā gadījumā tiesvedību attiecībā uz pamatprasību Apelācijas padomē pārtrauc uz tik ilgu laiku, kamēr nav pieņemts tiešs vai netiešs lēmums sūdzību noraidīt.

4.   Saskaņā ar reglamentā paredzētiem ierobežojumiem un nosacījumiem pusēm var palīdzēt to izraudzīta persona.

5.   Apelācijas padome pieņem savu reglamentu, kas jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei, vienojoties ar Eiropas Kopienu Tiesu. Apelācijas Padome reglamentu var grozīt. Grozījumi jāapstiprina Padomei, vienojoties ar Tiesu.

6.   Kamēr nav stājies spēkā Apelācijas padomes reglaments, mutatis mutandis piemēro Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentu.

7.   Apelācijas padome pieņem lēmumus par tiesāšanas izdevumiem. Ievērojot konkrētus reglamenta noteikumus, zaudējušai pusei piespriež atlīdzināt izdevumus, ja Apelācijas padome pieņem tādu lēmumu.

VIII   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

170. pants

1.   Šo Civildienesta noteikumu normas par tiesībām un pienākumiem (10. līdz 34. pants un 103. pants), nodarbinātības nosacījumiem (36. līdz 40. pants, izņemot 36. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un 104. līdz 109. pants, izņemot 104. panta 3. punkta a) apakšpunktu), darba apstākļiem (41. līdz 57. pants un 110. pants), nodarbinātības izbeigšanu (95. līdz 95. pants un 136. pants) un disciplinārprocedūru (138. līdz 166. pants), ciktāl tas vajadzīgs, var grozīt Aģentūras valde saskaņā ar 9. panta 1.punkta 1.10. apakšpunktu un 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktu Vienotajā rīcībā 2004/551/KĀDP. Visus tādus ierosinātus grozījumus sūta Padomei. Grozījumus uzskata par apstiprinātiem, ja vien Padome divu mēnešu laikā nepieņem, ar kvalificētu balsu vairākumu, lēmumu tos mainīt.

2.   Grozījumus pārējos Civildienesta noteikumos, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu, pabalstiem un sociālā nodrošinājuma pabalstiem, Padome pēc valdes priekšlikuma pieņem vienprātīgi.

171. pants

Trīs gadu laikā pēc šo Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā vai tad, kad stājas spēkā Līgums par Eiropas Konstitūciju - izvēloties agrāko datumu - Eiropas Savienības Padome novērtē un groza šos Civildienesta noteikumus vai pēc vajadzības pieņem lēmumu par to spēkā esamības izbeigšanos.

172. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

---

(1)  OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.

(2)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1750/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 15. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

7.10.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/64

---

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 24. septembris)

par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Eiropas Aizsardzības aģentūru

(2004/677/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta 3.2. apakšpunktu,

tā kā:

(1)

norīkotajiem valsts ekspertiem (turpmāk tekstā - “NVE”) un norīkotajam valsts militārajam personālam būtu jādod iespēja Eiropas Aizsardzības aģentūrai (turpmāk tekstā - “Aģentūra”) gūt labumu no šo speciālistu augsta līmeņa zināšanām un profesionālās pieredzes, īpaši sfērās, kur šādu speciālistu zināšanas nav viegli pieejamas;

(2)	NVE būtu jāveicina profesionālas pieredzes un zināšanu apmaiņa aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma jomā, īslaicīgi norīkojot uz Aģentūru ekspertus no dalībvalstu pārvaldes iestādēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šie noteikumi ir piemērojami NVE, kurus Aģentūrā iesaistīta dalībvalsts norīko uz Aģentūru.

2.   Šajos noteikumos ietvertās personas paliek sava darba devēja padotībā visu norīkojuma laiku, un šis darba devējs viņam maksā algu.

3.   Aģentūra pieņem darbā NVE saskaņā ar prasībām un budžeta iespējām. Aģentūras izpilddirektors ar valdes piekrišanu nosaka kārtību šādai pieņemšanai darbā.

4.   NVE jābūt dalībvalstu pilsoņiem, un tos pieņem darbā uz pēc iespējas ģeogrāfiski plašākas teritorijas pārstāvības pamata, izraugoties no iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem. Dalībvalstis un Aģentūra sadarbojas, lai nodrošinātu, ciktāl iespējams, līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā un lai ievērotu līdztiesīgu iespēju principu.

5.   NVE norīko vēstuļu apmaiņas veidā starp Aģentūras izpilddirektoru un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību. To noteikumu eksemplāru, kas piemērojami uz Aģentūru norīkotajiem NVE, pievieno vēstuļu apmaiņā.

6.   NVE būtu jāizrauga no dalībvalstu valdībām, ministrijām vai valsts aģentūrām.

2. pants

Norīkojuma ilgums

1.   Norīkojuma laikposms nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem, kā arī nevar pārsniegt trīs gadus, un šo termiņu var sekojoši atjaunot līdz kopējam laikam, kas nepārsniedz četrus gadus.

2.   Paredzēto norīkojuma laiku nosaka 1. panta 5. punktā paredzētās vēstuļu apmaiņas sākumā. Tā pati procedūra ir piemērojama norīkojuma laikposma atjaunošanai.

3.   NVE, kas jau ir bijis norīkots uz Aģentūru, var norīkot atkārtoti saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, kuros izklāstīti maksimālie termiņi, kuru laikā šādas personas var uzturēties Aģentūras departamentos, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	NVE jāturpina atbilst norīkojuma nosacījumiem;

b)

starp norīkojuma iepriekšējā laikposma beigām un jebkuru nākamo norīkojumu ir jāpaiet vismaz trīs gadus ilgam laikposmam; minētais nosacījums neliedz Aģentūrai pieņemt tāda NVE norīkojumu, kura sākotnējais norīkojums ilga mazāk par četriem gadiem, bet šādā gadījumā jaunais norīkojums nepārsniedz minētā četru gadu laikposma neizmantotu daļu.

3. pants

Norīkojuma vieta

Norīkojuma vieta ir tur, kur atrodas Aģentūras mītne, vai tur, kur atrodas tas Aģentūras direktorāts/daļa, uz kuru norīkots NVE.

4. pants

Pienākumi

1.   NVE pilda viņiem uzticētos norīkojumus un pienākumus un veic uzdevumus, ko viņiem uzliek Aģentūras izpilddirektors.

Veicamos uzdevumus nosaka ar vienošanos starp Aģentūru un valsts pārvaldes iestādi, kas norīko valsts ekspertu, Aģentūras interesēs un ņemot vērā kandidāta kvalifikācijas.

2.   NVE piedalās komandējumos un sanāksmēs tikai:

a)	kopā ar Aģentūras vadītāju vai pagaidu darbinieku, vai

b)	viens pats kā novērotājs vai tikai informatīvos nolūkos.

Aģentūras izpilddirektors var atkāpties no šā noteikuma, pamatojoties uz pilnvarām, kas izsniegtas NVE, pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka nepastāv nekādi iespējami interešu konflikti. NVE nevar iesaistīt Aģentūru ārējās saistībās, ja vien Aģentūras izpilddirektors Aģentūras vadītāja pakļautībā nav piešķīris tam īpašas pilnvaras.

3.   Aģentūra vienīgā uzņemas atbildību par NVE veikto uzdevumu rezultātu apstiprināšanu.

4.   Aģentūra, NVE darba devējs un NVE pieliek visas pūles, lai izvairītos no jebkura interešu konflikta vai šāda konflikta rašanās saistībā ar NVE pienākumu izpildi norīkojuma laikā. Tādēļ Aģentūra laicīgi informē NVE un darba devēju par paredzamajiem pienākumiem un lūdz katru no viņiem apstiprināt rakstiski, ka viņi nezina par iemesliem, kāpēc NVE nenorīkotu šiem pienākumiem. NVE jo īpaši lūdz paziņot par jebkuru iespējamu konfliktu starp ģimenes apstākļiem (īpaši tuvu ģimenes locekļu profesionālā darbība vai jebkuras svarīgas pašas personas vai tuvu ģimenes locekļu finansiālās intereses) un piedāvātiem pienākumiem norīkojuma laikā.

Darba devējs un NVE uzņemas ziņot Aģentūrai par jebkuru apstākļu maiņu norīkojuma laikā, kas varētu būt jebkura šāda konflikta cēlonis.

5.   Ja Aģentūra uzskata, ka NVE uzticēto uzdevumu rakstura dēļ ir nepieciešams ievērot īpašus drošības pasākumus, drošības pielaidi iegūst, pirms NVE ir norīkots.

6.   Šā panta 2., 3. un 4. punkta noteikumu neizpildes gadījumā Aģentūra var izbeigt NVE norīkojumu saskaņā ar 8. pantu.

5. pants

Tiesības un pienākumi

1.   Norīkojuma laikā:

a)	NVE veic savus pienākumus un darbojas tikai Aģentūras interesēs;

b)	NVE atturas no jebkādas darbības un jo īpaši no tādas viedokļu publiskas paušanas, kas varētu iespaidot viņa stāvokli Aģentūrā;

c)	ikviens NVE, kas, pildot savu uzdevumu, ir lūgts izlemt jautājumu, kura risināšanā vai rezultātā viņš ir personīgi ieinteresēts tādā mērā, ka tas var negatīvi ietekmēt viņa neatkarību, ziņo tā departamenta vadītājam, pie kura viņš ir norīkots;

d)

norīkojumā esošais NVE ne vienpersoniski, ne kopā ar citiem nepublicē nekādus tekstus, kas attiecas uz Aģentūras vai Eiropas Savienības darbu, un nerada priekšnoteikumus to publicēšanai citādi, kā vien saņemot atļauju saskaņā ar Aģentūrā spēkā esošajiem nosacījumiem un noteikumiem. Atļauju noraida tikai tad, ja piedāvātā publikācija skar Aģentūras vai Eiropas Savienības intereses.

e)	visas tiesības attiecībā uz jebkuru NVE pienākumu izpildē paveiktu darbu pieder Aģentūrai;

f)	NVE dzīvo norīkojuma vietā vai ne tālāk no tās, lai varētu pienācīgi pildīt savus pienākumus;

g)	NVE palīdz un sniedz padomu vadītājam, kura pakļautībā viņš strādā, un ir atbildīgs tā priekšā par viņam uzticēto uzdevumu izpildi;

h)	pildot savus pienākumus, NVE nepieņem nekādus norādījumus no sava darba devēja vai valsts valdības. Viņš neuzņemas veikt nekādas darbības savam darba devējam, nedz valdībām, nedz jebkurām citām personām, privātām sabiedrībām vai publiskām iestādēm.

2.   Gan norīkojuma laikā, gan pēc tā, NVE ievēro vislielāko piesardzību attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, ko viņš uzzina, pildot savus pienākumus, vai saistībā ar šiem pienākumiem. Viņš nekādā veidā nevienai nepilnvarotai personai neatklāj nevienu dokumentu vai informāciju, kas vēl nav likumīgi nodota atklātībā, kā arī neizmanto to savam labumam.

3.   Norīkojumam beidzoties, NVE turpina saistīt pienākums darboties godīgi un apdomīgi, pildot viņam uzliktos jaunos pienākumus un pieņemot zināmus amatus vai priekšrocības.

Šajā nolūkā trīs gados pēc norīkojuma laikposma beigām NVE tūlīt informē Aģentūru par jebkuriem tādiem pienākumiem vai uzdevumiem, ko viņam uzliek darba devējs un kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar norīkojuma laikā veiktajiem uzdevumiem.

4.   NVE ir pakļauts Aģentūrā spēkā esošajiem drošības noteikumiem.

5.   Šā panta noteikumu neizpilde norīkojuma laikā dod tiesības Aģentūrai izbeigt NVE norīkojumu saskaņā ar 8. pantu.

6. pants

Līmenis, profesionālā pieredze un valodu zināšanas

1.   Lai varētu pretendēt uz norīkojumu uz Aģentūru, NVE jābūt vismaz trīs gadu pieredzei, pilnu darba laiku izpildot administratīvus, zinātniskus, tehniskus, padomdevēja vai uzraudzības amatpienākumus, kas ir līdzvērtīgi AD5 līdz AD16 un AST5 līdz AST11 pakāpes amatpienākumiem, kā definēts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2), še turpmāk - “Civildienesta noteikumi”. Pirms norīkojuma NVE darba devējs sniedz Aģentūrai pārskatu par eksperta nodarbošanos iepriekšējos divpadsmit mēnešos.

2.   NVE jābūt ļoti labām zināšanām kādā no Kopienas valodām un apmierinošām zināšanām vēl vienā Kopienas valodā, lai pildītu savus pienākumus.

7. pants

Norīkojuma pārtraukšana

1.   Aģentūra var atļaut norīkojumu pārtraukt un konkretizēt piemērojamos nosacījumus. Laikā, kad norīkojums ir pārtraukts:

a)	šā lēmuma 15. un 16. pantā minētos pabalstus nemaksā;

b)	šā lēmuma 18. un 19. pantā minētos izdevumus maksā tikai, ja pārtraukšana notiek pēc Aģentūras lūguma.

2.   Aģentūra informē NVE darba devēju.

8. pants

Norīkojuma laikposmu izbeigšana

1.   Ievērojot 2. punktu, norīkojumu var izbeigt pēc Aģentūras vai NVE darba devēja pieprasījuma, trīs mēnešus iepriekš izdarot paziņojumu. To var vēl izbeigt pēc NVE lūguma, ja tiek izdarīts tāds pats paziņojums un ja Aģentūra tam piekrīt.

2.   Dažos izņēmuma gadījumos norīkojumu var izbeigt bez iepriekšēja paziņojuma:

a)	to izdara NVE darba devējs, ja tā prasa darba devēja būtiskas intereses,

b)	Aģentūrai un darba devējam vienojoties pēc NVE lūguma iesniegšanas abām pusēm, ja tā prasa NVE būtiskas personiskās vai profesionālās intereses,

c)	to izdara Aģentūra, ja NVE neizpilda savus pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem. NVE iepriekš sniedz iespēju uz savu aizstāvību.

3.   Norīkojuma laikposmu izbeigšanas gadījumā saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, Aģentūra nekavējoties informē darba devēju.

II   NODAĻA

DARBA APSTĀKĻI

9. pants

Sociālais nodrošinājums

1.   Pirms norīkojuma laikposma sākuma darba devējs, kuram valsts eksperts jāsūta norīkojumā, apliecina Aģentūrai, ka NVE visu norīkojuma laiku paliek to sociālā nodrošinājuma tiesību subjekts, kas attiecas uz valsts pārvaldes iestādi, kura nodarbina NVE un uzņemas atbildību par izmaksām, kas rodas ārzemēs.

2.   No viņa norīkojuma sākuma Aģentūra apdrošina NVE pret nelaimes gadījumiem. Aģentūra nodrošina viņu ar šīs apdrošināšanas noteikumu eksemplāru dienā, kurā viņš ierodas attiecīgajā ģenerāldirektorāta/daļas nodaļā, lai nokārtotu ar norīkojumu saistītās administratīvās formalitātes.

10. pants

Darba laiks

1.   NVE ir pakļauts spēkā esošajiem noteikumiem Aģentūrā attiecībā uz darba laiku. Šos noteikumus var grozīt Aģentūras izpilddirektors, kad tas nepieciešams departamenta vajadzībām.

2.   NVE pilda savus pienākumus pilnas darba slodzes apjomā visu norīkojuma laiku.

3.   NVE var strādāt elastīgu darba laiku tikai tad, ja to atļauj Aģentūras departaments, uz kuru viņš ir norīkots. Atļauju informatīvā nolūkā nosūta attiecīgajai Aģentūras daļai.

4.   Aģentūrā spēkā esošos pabalstus par darbu maiņās var piešķirt NVE.

11. pants

Prombūtne slimības vai nelaimes gadījuma dēļ

1.   Par prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ NVE ziņo savam vadītājam, cik vien ātri iespējams, minot savu pašreizējo adresi. Ja viņš nav darbā vairāk par trim dienām, viņš uzrāda medicīnisko izziņu, un viņam var pieprasīt iziet medicīnisko apskati, ko organizē Aģentūra.

2.   Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, kas atsevišķi nav ilgāks par trīs dienām, pārsniedz kopsummā divpadsmit dienas divpadsmit mēnešu laikā, NVE jāuzrāda medicīniskā izziņa turpmākajiem prombūtnes gadījumiem slimības dēļ.

3.   Ja slimības atvaļinājuma laikposms pārsniedz vienu mēnesi vai NVE nodarbinātības laikposmu, atkarībā no tā, kurš ir garāks, 15. panta 1. un 2. punktā minētos pabalstus automātiski pārtrauc piešķirt. Šo noteikumu nepiemēro slimības gadījumā, kas saistīts ar grūtniecību. Slimības atvaļinājums nevar būt ilgāks par attiecīgās personas norīkojuma laiku.

4.   Tomēr NVE, kas norīkojuma laikā guvis traumu saistībā ar darbu, turpina saņemt 15. panta 1. un 2. punktā noteiktos pabalstus pilnā apmērā visu laiku, kurā viņš nevar strādāt, līdz norīkojuma laikposma beigām.

12. pants

Ikgadējais atvaļinājums, īpašais atvaļinājums un brīvdienas

1.   NVE ir tiesīgs saņemt divarpus darba dienu atvaļinājumu par pilnu nodarbinātības mēnesī (30 dienas kalendārajā gadā).

2.   Lai varētu doties atvaļinājumā, vispirms ir vajadzīga tā direktorāta/daļas atļauja, uz kuru NVE ir norīkots.

3.   Pēc pamatota pieteikuma NVE var piešķirt īpašo atvaļinājumu šādos gadījumos:

—	NVE laulību gadījumā: divas dienas,

—	laulātā nopietnas slimības gadījumā: līdz trim dienām,

—	laulātā nāves gadījumā: četras dienas,

—	augšupejošas līnijas radinieka nopietnas slimības gadījumā: līdz divām dienām gadā,

—	augšupejošas līnijas radinieka nāves gadījumā: divas dienas,

—	bērna piedzimšanas gadījumā: divas dienas,

—	nopietnas bērna slimības gadījumā: līdz divām dienām gadā,

—	bērna nāves gadījumā: četras dienas.

4.   Katru gadījumu izskatot atsevišķi un pēc NVE darba devēja pienācīgi pamatota pieprasījuma, Aģentūra var piešķirt līdz divām dienām ilgu īpašo atvaļinājumu 12 mēnešu laikā.

5.   Ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas nav izmantotas līdz norīkojuma laikposma beigām, tiek zaudētas.

13. pants

Grūtniecības atvaļinājums

1.   NVE, kas ir grūtniecības stāvoklī, piešķir sešpadsmit nedēļas ilgu grūtniecības atvaļinājumu, kura laikā viņa saņem 15. pantā noteiktos pabalstus.

2.   Pēc NVE, kas baro bērnu ar krūti, lūguma un pamatojoties uz šo faktu apliecinošu medicīnas izziņu, viņai piešķir īpašu atvaļinājumu ne vairāk kā uz četrām nedēļām, sākot no grūtniecības atvaļinājuma beigām, kura laikā viņa saņem 15. pantā noteiktos pabalstus.

3.   Ja NVE darba devēja valsts tiesību akti piešķir garāku grūtniecības atvaļinājumu, norīkojumu pārtrauc uz laiku, par kādu tiek pārsniegts Aģentūras piešķirtais atvaļinājuma laikposms. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir Aģentūras interesēs.

4.   NVE var arī pieteikties norīkojuma pārtraukšanai, lai ietvertu visu laiku, kas paredzēts grūtniecības atvaļinājumam un atvaļinājumam sievietei, kas baro bērnu ar krūti. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir Aģentūras interesēs.

14. pants

Vadība un kontrole

Atvaļinājuma vadība un kontrole ir uzticēta Aģentūras vadībai. Direktorāts/daļa, uz kuru norīkots NVE, ir atbildīga par darba laika un prombūtnes kontroli.

III   NODAĻA

PABALSTI UN IZDEVUMI

15. pants

Komandējuma dienas nauda

1.   NVE ir tiesības visu norīkojuma laiku saņemt komandējuma dienas naudu, kas ir vienāda ar dienas naudu, ko izmaksā valsts ekspertam, kurš ir norīkots uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu.

2.   Ja NVE nav saņēmis pārcelšanās izdevumus vai nu no Aģentūras, vai darba devēja, izmaksā papildu mēneša pabalstu, kurš ir vienāds ar pabalstu, ko izmaksā valsts ekspertam, kurš ir norīkots uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Šo pabalstu izmaksā katru mēnesi ar pēcmaksu.

3.   Šos pabalstus izmaksā par komandējuma laiku, ikgadējo atvaļinājumu, grūtniecības atvaļinājumu, īpašo atvaļinājumu un Aģentūras piešķirtajām brīvdienām.

4.   NVE, kuri trīs gadu laikposmā, kas beidzas sešus mēnešus pirms norīkojuma, dzīvojuši vai veikuši savas profesionālās darbības vietā, kas atrodas 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas, saņem dienas naudu kā noteikts 1. punktā. Šī noteikuma nolūkos neņem vērā apstākļus, kas rodas tāda darba rezultātā, ko NVE veica valsts, kas nav norīkojuma vietas valsts, vai starptautiskās organizācijas labā.

5.   Kad NVE uzsāk savu darbu norīkojumā, viņš saņem avansu, kas ir vienāds ar 75 dienu komandējuma dienas naudas summu, vienlaicīgi zaudējot tiesības saņemt šādu pabalstu attiecīgajā laikposmā. Ja norīkojums Aģentūrā beidzas pirms laikposma beigām, kas ņemts vērā, lai aprēķinātu avansa summu, NVE pienākums ir atdot šā laikposma atlikušajai daļai atbilstīgu summu.

6.   Kad notiek 1. panta 5. punktā noteiktā vēstuļu apmaiņa, Aģentūru informē par jebkuru maksājumu, ko saņem NVE un kas ir līdzīgs šā panta 1. punktā minētajam maksājumam. Jebkuru šādu summu ietur no Aģentūras maksātā pabalsta atbilstīgi minētajam 1. punktam.

7.   Dienas un ikmēneša pabalstus koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Kopienas ierēdņu pamatalgu pielāgošanu.

8.   NVE, kas norīkoti uz Aģentūras sadarbības biroju, šajā pantā minēto komandējuma dienas naudu var aizstāt ar pabalstu mājokļa uzturēšanai, ja to pamato konkrētās norīkojuma valsts īpaši apstākļi un ja Aģentūras izpilddirektors pieņem attiecīgo pamatotu lēmumu.

16. pants

Papildu vienotas likmes pabalsts

1.   Izņemot gadījumu, kad NVE dzīvesvieta ir 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas, viņš nepieciešamības gadījumā saņem papildu vienotas likmes pabalstu, kas ir vienāds ar starpību starp darba devēja maksāto ikgadējo bruto algu (atņemot ģimenes pabalstu summu), kurai pieskaitīta Aģentūras maksātā komandējuma dienas nauda, un pamatalgu, ko izmaksā ierēdnim AD7 vai AST 5 pakāpes 1. līmenī, atkarībā no kategorijas, kurai viņš atbilst.

2.   Šo pabalstu koriģē vienu reizi gadā bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Kopienas ierēdņu pamatalgu pielāgošanu.

17. pants

Dzīvesvieta

1.   Šajos noteikumos dzīvesvieta ir vieta, kur NVE ir pildījis savus darba devēja norādītos pienākumus tieši pirms norīkojuma. Norīkojuma vieta ir tur, kur atrodas Aģentūras direktorāts/daļa, uz kuru norīkots NVE. Abas vietas nosaka 1. panta 5. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā.

2.   Ja laikā, kad valsts ekspertu norīko kā NVE, tas jau ir norīkojumā sava darba devēja vārdā vietā, kas nav darba devēja galvenā biroja atrašanas vieta, dzīvesvieta ir viena no divām, atkarībā no tā, kura tuvāka norīkojuma vietai.

3.   Par dzīvesvietu uzskata norīkojuma vietu, ja:

a)	trīs gadu laikposmā, kas beidzas sešus mēnešus pirms norīkojuma, NVE ir dzīvojis vai veicis savas profesionālās darbības vietā, kas ir 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas; vai

b)	laikā, kad Aģentūra iesniedz lūgumu par norīkojumu, norīkojuma vieta ir NVE laulātā vai viņa apgādībā esošo bērnu dzīvesvieta.

Tādēļ dzīvesvieta 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas jāuzskata par dzīvesvietu šajā vietā.

4.   Šā panta piemērošanas nolūkā neņem vērā apstākļus, kas rodas saistībā ar darbu, kuru NVE veica tādas valsts labā, kas nav norīkojuma vietas valsts.

18. pants

Ceļa izdevumi

1.   NVE, kura dzīvesvieta ir vairāk par 150 km attālumā no norīkojuma vietas, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzību:

a)	pašam/-ai: — par ceļojumu no dzīvesvietas līdz norīkojuma vietai norīkojuma laikposma sākumā; — par ceļojumu no norīkojuma vietas līdz dzīvesvietai norīkojuma laikposma beigās;

b)	laulātajam un apgādībā esošajiem bērniem ar nosacījumu, ka tie dzīvo kopa ar NVE un ka pārcelšanās izdevumus atmaksā Aģentūra: — norīkojuma sākumā, pārceļoties no dzīvesvietas uz norīkojuma vietu; — norīkojuma beigās, pārceļoties no norīkojuma vietas uz dzīvesvietu.

2.   Ja vien šis brauciens nenotiek ar gaisa transportu, summu atmaksā pēc tādas vienotas likmes bez piemaksām, kas nepārsniedz izmaksas braucienam ar vilcienu otrās klases vietās. Tas pats attiecas arī uz braucienu, izmantojot automobili. Ja brauciens ar vilcienu pārsniedz 500 km vai ja standarta maršruts iekļauj jūras šķērsošanu, izmaksas par lidmašīnas biļetēm var atmaksāt summā, kas nepārsniedz biļetes par pazeminātu cenu faktiskās izmaksas (PEX vai APEX), uzrādot biļetes un iekāpšanas kartes.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, NVE, kuri pierāda, ka viņi ir mainījuši vietu, kurā viņi veiks savas galvenās darbības pēc norīkojuma beigām, ir tiesīgi saņemt uz šo vietu veiktā ceļojuma izdevumu atmaksu saskaņā ar iepriekš norādītajiem limitiem. Atmaksas summa nevar būt lielāka par to, kuru NVE ir tiesīgs saņemt atgriešanās uz dzīvesvietu gadījumā.

4.   Ja NVE ir veicis pārcelšanos no savas dzīvesvietas uz norīkojuma vietu, viņš ir tiesīgs katru gadu saņemt vienotas likmes maksājumu, kas vienāds ar izmaksām, kādas rodas braucienā no viņa norīkojuma vietas uz dzīvesvietu viņam, viņa laulātajam un viņa apgādībā esošajiem bērniem, pamatojoties uz Aģentūras spēkā esošajiem noteikumiem.

19. pants

Pārcelšanās izdevumi

1.   Ja vien nepiemēro 15. panta 4. punkta otro teikumu, NVE var pārvietot savus personiskās lietošanas priekšmetus no dzīvesvietas uz norīkojuma vietu uz Aģentūras rēķina, iepriekš saņemot tās piekrišanu, atbilstīgi pārcelšanās izmaksu atmaksāšanas laikā Aģentūras spēkā esošajiem noteikumiem ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	norīkojuma sākotnējam laikposmam jābūt trim gadiem;

b)	NVE dzīvesvietai jābūt 100 km vai lielākā attālumā no norīkojuma vietas;

c)	pārcelšanās jāpabeidz sešu mēnešu laikā, sākot ar norīkojuma sākuma dienu;

d)	atļauja jālūdz vismaz divus mēnešus pirms iecerētās pārcelšanās dienas;

e)	pārcelšanās izmaksas neatmaksā darba devējs;

f)	NVE jānosūta Aģentūrai tāmju, kvīšu un faktūrrēķinu oriģināli un apliecinošs dokuments no NVE darba devēja, kurā apstiprināts, ka darba devējs nesedz pārcelšanās izmaksas.

2.   Ievērojot 3. un 4. punktu, ja pārcelšanās uz norīkojuma vietu radītās izmaksas ir segusi Aģentūra, NVE norīkojuma beigās pēc iepriekšējas atļaujas saņemšanas ir tiesīgs saņemt to izdevumu atmaksu, kas rodas sakarā ar pārcelšanos no norīkojuma vietas uz dzīvesvietu, atbilstīgi pārcelšanās izmaksu atmaksāšanas laikā Aģentūras spēkā esošajiem noteikumiem, ievērojot 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus un šādus nosacījumus:

a)	pārcelšanās nevar notikt ātrāk kā trīs mēnešus pirms norīkojuma beigām;

b)	pārcelšanās jāpabeidz sešu mēnešu laikā pēc norīkojuma beigām.

3.   NVE, kura norīkojums ir izbeigts pēc viņa vai pēc darba devēja lūguma divu gadu laikā no norīkojuma sākuma, nav tiesīgs saņemt to izmaksu atmaksu, kas rodas sakarā ar pārcelšanos uz dzīvesvietu.

4.   Ja NVE pierāda, ka mainījusies vieta, kur viņš veiks savas galvenās darbības pēc norīkojuma beigām, pārcelšanās izmaksas uz šo jauno vietu var tikt atmaksātas, bet tikai līdz tādai summai, kas būtu maksāta pārcelšanās uz dzīvesvietu gadījumā.

20. pants

Komandējumi un komandējumu izdevumi

1.   NVE var nosūtīt komandējumā, ievērojot 4. pantu.

2.   Komandējumu izmaksas atmaksā saskaņā ar Padomes Ģenerālsekretariātā spēkā esošajiem noteikumiem.

21. pants

Apmācība

NVE ir tiesīgs apmeklēt Aģentūras rīkotus apmācības kursus, ja tas ir Aģentūras interesēs. NVE pamatotās intereses, ņemot īpaši vērā viņa profesionālo karjeru pēc norīkojuma beigām, apsver, kad tiek pieņemts lēmums par atļauju apmeklēt kursus.

22. pants

Administratīvie noteikumi

1.   NVE ierodas attiecīgajā direktorātā/daļā pirmajā norīkojuma dienā, lai nokārtotu nepieciešamās administratīvās formalitātes. Viņš sāk pildīt savus pienākumus vai nu pirmajā, vai sešpadsmitajā mēneša dienā.

2.   NVE, kas norīkots uz Aģentūras sadarbības biroju, ierodas attiecīgajā Aģentūras direktorātā/daļā savā norīkojuma vietā.

3.   Maksājumus veic attiecīgais Aģentūras direktorāts/daļa eiro, bankas kontā, kas atvērts bankas iestādē norīkojuma vietā.

IV   NODAĻA

NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA NORĪKOTAJAM MILITĀRAJAM PERSONĀLAM

23. pants

Militārajam personālam piemērojamie noteikumi

Ievērojot 24. līdz 33. pantu, šie noteikumi piemērojami arī militārajam personālam, kas norīkots uz Aģentūru.

24. pants

Nosacījumi

Norīkotajām militārpersonām jābūt apmaksātā dienestā iesaistītās dalībvalsts bruņotajos spēkos visu viņu norīkojuma laiku.

25. pants

Ārējās saistības

Norīkotās militārpersonas nevar iesaistīt Aģentūru ārējās saistībās, ja vien tām ar Aģentūras izpilddirektora pilnvarojumu nav piešķirtas attiecīgās īpašas pilnvaras.

26. pants

Drošības pielaide

Atkāpjoties no 4. panta 5. punkta, norīkoto militārpersonu drošības pielaide attiecīgajam līmenim, kurš nevar būt zemāks par SECRET, jānosaka 1. panta 5. punkta minētajā vēstuļu apmaiņā.

27. pants

Profesionālā pieredze

Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, militārpersonu, kas strādā administratīvajā vai padomdevēja līmenī un kuram ir augsta līmeņa zināšanas par veicamajiem pienākumiem, var norīkot uz Aģentūru.

28. pants

Norīkojuma pārtraukšana un izbeigšana

1.   Atļauju 7. panta piemērošanai attiecībā uz norīkoto militārpersonu dod Aģentūras izpilddirektors.

2.   Atkāpjoties no 8. panta, norīkojumu var izbeigt, ja to pieprasa Aģentūra vai norīkotās militārpersonas valsts pārvaldes iestādes vai jebkura cita pamatota iemesla dēļ.

29. pants

Nopietna pienākumu neizpildīšana

1.   Atkāpjoties no 8. panta 3. punkta, norīkotās militārpersonas tīšas vai neuzmanīgas savu pienākumu nopietnos neizpildes gadījumos norīkojumu var izbeigt bez iepriekšēja brīdinājuma. Aģentūras izpilddirektors pieņem lēmumu pēc tam, kad attiecīgajai personai dota iespēja iesniegt apsvērumus sevis aizstāvībai. Pirms pieņemt savu lēmumu, izpilddirektors ziņo dalībvalsts, kuras pilsonis ir šī militārpersona, pastāvīgajam pārstāvim. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas 18. un 19. pantā minētos pabalstus vairs nepiešķir.

Līdz pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai norīkotās militārpersonas norīkojumu var pārtraukt, ja Aģentūras izpilddirektors izvirza pret viņu apgalvojumu par pienākumu nopietno neizpildes gadījumu pēc tam, kad personai dota iespēja sniegt apsvērumus sevis aizstāvībai. Šā lēmuma 15. un 16. pantā minētos pabalstus neizmaksā šā pārtraukuma laikā, kas nevar pārsniegt trīs mēnešus.

2.   Aģentūras izpilddirektors var vērst dalībvalsts iestāžu uzmanību uz jebkuru šajā lēmumā izklāstīto vai minēto noteikumu pārkāpumu, ko militārpersona izdara norīkojuma laikā.

3.   Uz norīkojumā esošu militārpersonu joprojām attiecas tās valsts disciplinārie noteikumi.

30. pants

Īpašais atvaļinājums

Atkāpjoties no 12. panta 4. punkta, Aģentūra var piešķirt neapmaksātu papildu īpašo atvaļinājumu apmācībai, ko rīko darba devējs, pēc pienācīgi pamatota darba devēja lūguma.

31. pants

Pabalsti

Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta un 16. panta, 1. panta 5. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā var paredzēt, ka minētajās normās paredzētos pabalstus nemaksās.

32. pants

Dzīvesvieta

1.   Par norīkotās militārpersonas dzīvesvietu tiek uzskatīta tās dalībvalsts galvaspilsēta, kuras pilsonis viņš ir, ja atbilstīgi 17. panta 1. un 2. punktam un 3. punkta a) apakšpunktam viņa dzīvesvieta ir 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas.

2.   Par norīkotās militārpersonas dzīvesvietu tiek uzskatīta tās dalībvalsts galvaspilsēta, kuras pilsonis viņš ir, ja viņa laulātā vai apgādībā esošā bērna (bērnu) dzīvesvieta, kā minēts 17. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā militārpersona norīkota.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Grozījumi un īstenošanas noteikumi

Šos noteikumus attiecībā uz 4., 5., 8., 10. pantu, 12. līdz 14. pantu un 21. līdz 32. pantu Aģentūras valde var grozīt, ciktāl tas ir nepieciešams, lemjot saskaņā ar 9. panta 1. punkta 1.10. apakšpunktu un 11. panta 3. punkta 3.2. apakšpunktu Vienotajā rīcībā Nr. 2004/551/KĀDP. Visi šādi ierosinātie grozījumi ir jānosūta Padomei. Šie grozījumi tiek uzskatīti par apstiprinātiem, ja vien Padome divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem lēmumu tos mainīt.

Citu šo noteikumu grozījumus, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu, pabalstiem un sociālā nodrošinājuma labumiem pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Aģentūras valdes priekšlikuma.

34. pants

Novērtēšana

Trīs gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā vai stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Konstitūciju, izvēloties jaunāko no abiem, Padome novērtē un groza šos noteikumus vai pieņem lēmumu par to darbības beigām, ja nepieciešams.

35. pants

Spēkā stāšanās

Šīs lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.

(2)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

---