8.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 109/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 7. aprīlis

2011/C 109/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4283
JPY	Japānas jena	121,70
DKK	Dānijas krona	7,4571
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87590
SEK	Zviedrijas krona	9,0455
CHF	Šveices franks	1,3118
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8175
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,435
HUF	Ungārijas forints	264,28
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	3,9755
RON	Rumānijas leja	4,1125
TRY	Turcijas lira	2,1620
AUD	Austrālijas dolārs	1,3614
CAD	Kanādas dolārs	1,3695
HKD	Hongkongas dolārs	11,1009
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8345
SGD	Singapūras dolārs	1,8002
KRW	Dienvidkorejas vona	1 557,45
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,5544
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,3442
HRK	Horvātijas kuna	7,3720
IDR	Indonēzijas rūpija	12 387,16
MYR	Malaizijas ringits	4,3263
PHP	Filipīnu peso	61,531
RUB	Krievijas rublis	40,3840
THB	Taizemes bāts	42,963
BRL	Brazīlijas reāls	2,2842
MXN	Meksikas peso	16,8443
INR	Indijas rūpija	63,1380

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

8.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 109/2

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 109/02

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CILIEGIA DELL’ETNA”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0572-23.11.2006

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Ciliegia dell'Etna”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmētais produkts ir saldie ķirši, kas pieder pie rožu dzimtas Prunus avium L. sugas Mastrantonio (Donnantonio) ekotipa. To raksturīgās īpašības ir šādas:

—	cukuri: ≥ 19 Briksa grādi,

—	skābums (izteikts gramos ābolskābes uz 100 ml sulas): ≤ 0,4,

—	Briksa grādos izteiktā cukura satura attiecība pret skābumu: ≥ 47,5,

—	konsistence (N): ≥ 5,5,

—	kātiņa garums (mm): 35–55,

—	augļa minimālā masa (g): 7.

“Ciliegia dell’Etna” augļa krāsa ir spoži sarkana, izmērs vidēji liels, virsējā daļa kraukšķīga, mīkstums ļoti kompakts, kātiņš garš.

Auglis ir salds, taču ne šķebinoši salds, nelielais skābums piešķir tam ļoti patīkamu un sabalansētu garšu.

Tirdzniecībā produktam „Ciliegia dell’Etna” ir noteiktas šādas šķiras:

—	Extra (E): augļa masa > 8,5 grami,

—	I šķira: augļa masa 7–8,5 grami.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Ciliegia dell’Etna” jābūt audzētiem 4. punktā noteiktajā apgabalā. Īpaši jāievēro tas, ka ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmētie ķirši pēc to dabiskās ienākšanās jānovāc ar rokām un jānorauj ar visu kātiņu, lai nepieļautu infekcijas attīstību un iepuvumu rašanos. No novākšanas līdz piedāvāšanai tirdzniecībā augļi jāglabā vēsā un ēnainā vietā, lai novērstu kvalitātes pazemināšanos un uzglabājamības pasliktināšanos.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmētie ķirši iesaiņojami 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā, lai nepieļautu, ka, produktu pārvadājot vairumtirdzniecības iepakojumā, tas bojājas vai zūd tā raksturīgās īpašības. Pārcilāšana un pārvadāšana varētu izraisīt augļu bojāšanos, jo īpaši mizas un mīkstuma iebojāšanos saspiedumu un ieskrambājumu dēļ, tādējādi radot iepelējumus, kas pazeminātu patērēšanai piedāvājamā aizsargātā produkta “Ciliegia dell’Etna” kvalitāti.

Tāpēc minētās darbības ražošanas apgabalā jāveic attiecīgi kvalificētam personālam, nepieļaujot nekādu pārvietošanu pirms iesaiņošanas un pēc pirmajā atlasē izbrāķēto augļu izņemšanas tūlīt ievietojot produktu piemērota lieluma tarā. Ja ķiršus nepatērē 48 stundu laikā pēc to piedāvāšanas tirdzniecībā, tie jāatdzesē, izmantojot dzesēšanas kameru, un jāveic visi pasākumi vielmaiņas un elpošanas procesu palēnināšanai augļos.

Ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmētie ķirši jāpiedāvā tirdzniecībā svaigi un iepakoti tāda materiāla tarā, kurš atbilst spēkā esošajiem standartiem; tarai jābūt jaunai, tīrai un sausai, un tādai, kurā nevar ievietot vairāk kā 10 kg produkta, tai jābūt ar stingrām sieniņām, un tās augstums nedrīkst pārsniegt 12 cm, lai nepieļautu saspaidīšanos transportējot.

Iepakojumā jābūt vienīgi ķiršiem, kas pieder pie Mastrantonio (Donnantonio) ekotipa un kas nogatavošanās pakāpes un lieluma ziņā ir viendabīgi.

Piepildītā tara jāpārsedz ar plastmasas plēvi, un tā jānoslēdz ar īpašu garantijas spiedogu tā, lai, to nepārplēšot, iepakojuma saturu nevarētu izņemt.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Līdztekus nosaukuma logotipam, Kopienas grafiskajam simbolam un attiecīgajām norādēm uz iepakojuma jābūt likuma prasībām atbilstošai informācijai: iesaiņotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī, ja vajadzīgs, to lauksaimniecības uzņēmumu nosaukums, kuros ķirši izaudzēti, augļu sākotnējais tīrsvars, iesaiņošanas datums un tirdzniecībā piedāvātā produkta šķira. Apzīmējumos ir aizliegts pievienot jebkādas norādes par izcelsmi, kuras nav skaidri paredzētas, vai papildu norādes, kas varētu maldināt patērētāju. Nosaukuma logotips pēc formas ir 100 mm × 38 mm liels četrstūris. Tā augšpusē atveidots uzraksts “Denominazione d’Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”), centrā – akronīms DOP (ACVN), bet lejasdaļā – nosaukums “Ciliegia dell’Etna”. Labajā pusē attēloti divi dažāda lieluma ķirši, kas novietoti uz Sicīlijas reģiona grafiska atveida.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmētā produkta ražošanas apgabals no Jonijas jūras krasta pa Etnas austruma un dienvidaustrumu nogāzēm plešas uz iekšzemi līdz 1 600 metru augstumam virs jūras līmeņa, un apgabalā ietilpst šādu Katānijas (Catania) provinces pašvaldību teritorijas: Giarre, Riposto, Mascali, Fiumefreddo di Sicilia, Piedimonte Etneo, Linguaglossa, Castiglione di Sicilia, Randazzo, Milo, Zafferana Etnea, S. Venerina, Sant’Alfio, Trecastagni, Pedara, Viagrande, Nicolosi, Ragalna, Adrano, Biancavilla, S. Maria di Licodia, Belpasso, Aci S. Antonio un Acireale.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar ACVN “Ciliegia dell’Etna” apzīmēto ķiršu audzēšanas apgabalam raksturīgas augsnes, kas veidojušās uz vulkāniskas izcelsmes iežiem. Vulkāniskās izcelsmes augsnes un krasās temperatūras starpības nosaka jo īpaši “Ciliegia dell’Etna” sarkano krāsu. Kalnu joslā augšņu profils nav dziļš, to virskārta ir klinšaina, pēc mehāniskā sastāva tās ir skeletainas smilts augsnes; pauguru un piekrastes joslā augšņu profils ir labāk izveidojies un dziļāks, un tās ir dūņainas smilts augsnes, kas piemērotas apūdeņošanai. Teritorijas izvietojums – līdz pat 1 600 metru augstumam virs jūras līmeņa – piešķir “Ciliegia dell’Etna” sevišķas īpašības nogatavošanas laika ziņā. Tie nogatavojas dažādā laikā, un Mastrantonio (Donnantonio) ekotipa ķiršiem tas var būt no jūnija sākuma līdz jūlija trešajai dekādei. Salnas ir reta parādība, un to cēlonis ir temperatūras inversija, kas pauguru apvidū, kur gaisa cirkulācija ir laba, sastopama mazāk. Temperatūras absolūtais maksimums 44,3 °C reģistrēts jūlija mēnesī, bet vidēji maksimālā temperatūra ir 39–40 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums, kas palielinās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa, šai apgabalā ir vislielākais provincē un pat visā Sicīlijā.

5.2.   Produkta specifika:

“Ciliegia dell’Etna” salīdzinājumā ar citu apgabalā audzēto šķirņu ķiršiem vai tās pašas šķirnes citos apgabalos audzētiem ķiršiem atšķiras ar zemo skābuma līmeni apvienojumā ar kraukšķīgumu un pietiekami lielo cukura saturu augļos. Šādas īpašības ļauj iegūt nogatavojušos, piebriedušus, spoži sarkanus un ļoti saldus augļus, taču bez šķebinošas garšas, kas tipiska produktiem ar palielinātu cukura saturu. Turklāt līdztekus šīm īpašībām jāmin arī nogatavošanās laika īpatnības, kura amplitūda ir daudz lielāka salīdzinājumā ar citiem ķiršiem, jo nogatavošanās laiks atkarīgs no attiecīgo ķiršiem apstādīto Etnas vulkāna apgabala zemes platību atrašanās vietas dažādā augstumā virs jūras līmeņa.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Etnas masīva apgabals ir labi pazīstams ar tajā audzētajiem ķiršiem un to kvalitāti. Etnas vārds ir cieši saistīts ar ķiršiem, jo Itālijā liela skaita patērētāju apziņā šī vieta saistīta ar ķiršu produkciju un otrādi – saldie ķirši saistīti ar Etnu. “Ciliegia dell’Etna” īpatnības nosaka audzēšanas apgabala reljefs, augšņu īpašības un klimatiskie apstākļi, kā arī ķiršu audzētāju ieguldījums augsnes sagatavošanā un stādījumu kopšanā. Ja ražošanas ģeogrāfiskā apgabala nogāžu orientācija pret austrumiem un dienvidaustrumiem, lielais saulesgaismas stiprums, dominējošie vēji un krasās temperatūras svārstības rada labvēlīgus klimatiskos apstākļus ķiršu audzēšanai, tad grūtības saistībā ar ciešo tuvumu Etnas vulkānam prasījušas no vietējiem lauksaimniekiem ievērojamas pūles, lai lavas klātās plašās, nelīdzenās un izkaltušās platības padarītu auglīgas. Tādēļ cilvēku ieguldījums ir nogurdinoši agrotehniskie pasākumi: pazemes ūdeņu savākšana, augsnes dziļaršana un zemes gabalu terasēšana, kas darīja iespējamu ķiršu stādījumu ierīkošanu dažādā augstumā virs jūras līmeņa, kā arī specifiskās zināšanās, ko lauksaimnieki uzkrājuši stādījumu pārvaldībā. Joprojām šodien vietējo audzētāju pastāvīgā iesaiste to stādījumu kopšanā un pareizā veidošanā, kas ierīkoti uz Etnas nogāzēm, dara iespējamu augļu nogatavošanās pakāpenību, attiecīgi pagarinoties ražas novākšanas perioda kopējam ilgumam, un ļauj “Ciliegia dell’Etna” gūt vislielāko labumu no sevišķi labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, dodot augsti vērtētus augļus to spožās krāsas, konsistences un izsmalcinātās garšas dēļ. Turklāt produkta augsto kvalitāti apstiprina tam veltītie tradicionālie svētki.

Tādējādi līdztekus dabas videi izšķiroša ietekme ciešās saiknes veidošanā starp “Ciliegia dell’Etna” ķiršiem un Etnas apgabalu ir bijusi cilvēkfaktoram – gadsimtiem ilgajai tradīcijai un pūlēm “sciare” (aizguvums no arābu valodas: “izdegusi zeme”) pārveidošanā par auglīgu zemi un vietējās irigācijas ietaišu biežā izmantošanā, kuras, pielāgojot tās garajam veģetācijas periodam sausajā gadalaikā, nodrošina apūdeņošanu pēc vajadzības un apūdeņošanu apvienojumā ar šķidrmēslojuma pievadi.

Gadu gaitā “Ciliegia dell’Etna” audzēšana ir izveidojusi kultūrvidi un attīstījusi blakusnozares ar attiecīgu amatniecību, tradīcijām un ieražām, kuras cauri gadsimtiem pārmantojuši augļkopji un kuru apzīmējumi joprojām saglabājas vietējā dialekta vārdu krājumā: “cirasa” jeb “ciriegia” – augsnes sagatavošana zemes platībās, kuras sauc par “terre scatinate” jeb zemes, kas ierīkotas, uzplēšot lavas vecaines, kā arī pilnveidojusi agrotehniku, kurā ietilpst potēšana ar “sgroppo” vai ar “pezza” un paņēmieni ražas novākšanai ar rokām, izmantojot trepes ar trīsdesmit pakāpieniem un grozus, ko sauc par “panari”.

Nobeigumā, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, var apgalvot, kā vairāki autori to jau darījuši, ka “Ciliegia dell’Etna” audzēšanai Etnas apgabalā ir senas saknes, un ka lauksaimnieku pieredze, kas uzkrāta no paaudzes paaudzē, izraugoties un izmantojot īpašus agrotehniskos paņēmienus, ir radījusi nosacījumus, lai “Ciliegia dell’Etna” audzēšana laika gaitā veiksmīgi nostiprinātos, izveidojot apgabalā vēsturiski tradicionālu un kultūras mantojumu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Ciliegia dell’Etna” atzīšanas pieteikumu 2006. gada 30. martā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 75. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama

—	šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg vai

—	tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

8.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 109/6

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 109/03

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HOLSTEINER KATENSCHINKEN”/“HOLSTEINER SCHINKEN”/“HOLSTEINER KATENRAUCHSCHINKEN”/“HOLSTEINER KNOCHENSCHINKEN”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0713-14.07.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Holsteiner Katenschinken”/“Holsteiner Schinken”/“Holsteiner Katenrauchschinken”/“Holsteiner Knochenschinken”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Holsteiner Katenschinken/Holsteiner Schinken/Holsteiner Katenrauchschinken/Holsteiner Knochenschinken” (turpmāk ar vienotu nosaukumu “Holsteiner Katenschinken”) ir pagatavots no cūkas šķiņķa, ko kura nav izņemts ciskas kauls un stilba kauls. Šķiņķis ir apaļa griezuma (Hamburger Rundschnitt), sālīts ar rokām un ilgstoši kūpināts aukstos dižskābarža malkas dūmos. Viss ražošanas process no gaļas piegādes līdz visa šķiņķa nogatavināšanai notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ilgst vismaz četrus mēnešus. Nogatavināšanas perioda beigās šķiņķa grieztā virsma ir spilgti sarkanā krāsā ar nelielu marmorējumu. Tam piemīt patīkama dabisku dūmu (galvenokārt dižskābarža malkas) smarža un garša. Taukiem ir viegla riekstu garša. Taustot “Holsteiner Katenschinken” ir gluds un ciets.

Atkarībā no cūku šķirnes gatavie šķiņķi sver 7,5–19 kg. Maksimālais ūdens saturs ir 68 %.

Pamata sastāvdaļas ir šķiņķis, malkas dūmos ietilpstošas vielas, sāls, salpetris, nitrītsāls un garšvielas. Turklāt lēnās aukstās kūpināšanas metodē izmanto tikai dižskābarža malku.

“Holsteiner Katenschinken” pārdod kā veselu šķiņķi vai arī sagriež pēc klientu pasūtījuma. Gabalus fasē arī vakuumā un pirms pārdošanas nogatavina (plānais sānu gabals, ciskas augšdaļa, augšstilba iekšējais gabals, šķēles).

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Holsteiner Katenschinken” ražošanā izmanto jebkuras izcelsmes cūku gurnu gabalus.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visam ražošanas procesam no izejvielas piegādes līdz vesela šķiņķa nogatavināšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Produkta (vesels šķiņķis, gabali vai šķēles) iepakojumu marķē ar norādi “Holsteiner Katenschinken”. Schutzgemeinschaft Schleswig–Holsteinischer Schinkenhersteller e.V. (Šlesvigas–Holšteinas šķiņķa ražotāju aizsardzības apvienība) ļauj saviem biedriem izmantot emblēmu, kuru iespējams novietot uz “Holsteiner Katenschinken” veselo šķiņķu, gabalu vai šķēļu iepakojuma. Uzņēmumi, kas nav apvienības biedri, arī var ražot un pārdot “Holsteiner Katenschinken”, ja vien tie nodrošina atbilstību specifikācijas nosacījumiem.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals aptver visu Šlesvigas–Holšteinas (Schleswig-Holstein) federālo pavalsti.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Šlesvigā–Holšteinā pastāv senas “Holsteiner Katenschinken” ražošanas tradīcijas, un produkts ir cieši iesakņojies reģiona kultūrā.

Vēsturiski “Holsteiner Katenschinken” attīstījies, mijiedarbojoties vairākiem faktoriem. Šlesvigā–Holšteinā šie faktori nosaka īpašu ražošanas procesu un rezultātā nodrošina augstu “Holsteiner Katenschinken” kvalitāti.

—	Šlesvigas–Holšteinas klimatiskie apstākļi noteica mežu augšanu, no kuriem lielu daļu veidoja ozoli un dižskābarži. To augļus – ozolzīles un dižskābarža augļus – izmantoja cūku nobarošanā. Cūku nobarošana un mežsaimniecība bija galvenās agrārās ekonomikas nozares.

—

Dižskābaržus izmantoja ne tikai ēku būvniecībā; to lēnās degšanas dēļ dižskābaržus izmantoja arī atklāta uguns kurināšanai. Ņemot vērā mežu pārpilnību un saimniecības raksturu, Šlesvigā–Holšteinā izveidojās īpašs ēku veids. Tās pazina ar nosaukumu “Hallenhaus”, un šīm ēkām nebija skursteņa. Šķiņķi un citus gaļas produktus apstrādāja atklātas uguns dūmos, kas bija viena no tolaik pieejamām iekonservēšanas metodēm. Kopš agrāko apmetņu parādīšanās apgabalā, viduslaikos un līdz pat rūpniecības laikmeta sākumam šis ēku veids dominēja un bija visplašāk izplatītais mājokļa veids Šlesvigā–Holšteinā.

—	“Hallenhaus”, kas kalpoja par modeli kūpinātavām (Räucherkaten), ir nesaraujami saistīta ar “Katenschinken” aukstās kūpināšanas procesa tradīcijām un attīstību, un patērētājiem pozitīvā veidā saistās ar šo īpašo šķiņķa produktu.

—	Ņemot vērā pastāvīgi lielo gaisa mitruma līmeni, šķiņķa sālīšana atmosfēras gaisa apstākļos Šlesvigā–Holšteinā nav iespējama, jo ļoti strauji izveidojas pelējums. Šā iemesla dēļ izveidoja īpašo kūpināšanas metodi, ko izmanto “Holsteiner Katenschinken” ražošanā.

—

Sālīšana ir posms pirms kūpināšanas procesa, un tas bija iespējams tikai tāpēc, ka jau no seniem laikiem bija pieejama sāls. To varēja iegūt no jūras sāls vai arī, dedzinot augus ar augstu sāļuma pakāpi. Bija iespējams apmierināt pieaugušo pieprasījumu, izmantojot “Ochsenweg” un “Salzstrasse” tirdzniecības ceļus.

—	Rūpniecības laikmeta sākumā 19. gs. vidū, kad palielinājās pieprasījums pēc gaļas, šķiņķa kūpināšanas apmēri Šlesvigā–Holšteinā pārsniedza iztikai nepieciešamos apmērus un izvērsās komerciālā mērogā.

—	Ilggadējā izveidotā kūpināšanas metode cieši sakņojas arī Šlesvigas–Holšteinas tradīcijā. Parasti cūku kaušanu un šķiņķu kūpināšanu veica aukstajā gadalaikā.

5.2.   Produkta specifika:

“Holsteiner Katenschinken” izmantoto jēlo šķiņķi pilnībā sāla ar rokām. Tas ir sausās sālīšanas process. Šķiņķus 3–8 nedēļas tur sālīšanas telpās pastāvīgi zemā temperatūrā, katru nedēļu ar roku apsālot. Sālīšanas maisījumu ieberzē šķiņķī uz sālīšanas galda attiecīgajās telpās, un šķiņķus iztur sālīšanas vannās vai plauktos. Sālīšanas procesā sāls un garšvielas pamazām iesūcas no šķiņķa ārienes iekšienē.

Pēc sālīšanas šķiņķus tīri noslauka vai noskalo un atstāj galīgajai iesālīšanai kontrolētā saldētavas telpā. Šī procesa laikā šķiņķis nogatavojas.

Pirms šķiņķa novietošanas kūpinātavas telpā tā virsai ļauj apžūt. Kūpināšanas process var ilgt vairākas nedēļas. Tas notiek gan tradicionālajās kūpinātavās, gan modernās kūpināšanas telpās. “Holsteiner Katenschinken” raksturīgās garšas atslēga ir tradicionālais dižskābarža malkas pielietojums. Dižskābarža malka deg lēnām, ar viegli trīsuļojošu liesmu un dūmojot. Izmanto pagales vai skaidas.

Pēc nogatavināšanas perioda beigām šķiņķa grieztā virsma ir spilgti sarkanā krāsā ar vieglu marmorējumu. Tam ir patīkama dabīgo dūmu smarža un garša. Taukiem ir viegla riekstu garša. Taustot “Holsteiner Katenschinken” ir gluds un ciets.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Iepriekš minētie Šlesvigai–Holšteinai raksturīgie faktori – klimatiskie apstākļi, īpaša veida ēkas ar atklātu uguni, vajadzīgo izejvielu pieejamība un ekonomiskā attīstība – veicinājuši “Holsteiner Katenschinken” senu ražošanas tradīciju, izmantojot savdabīgu aukstās kūpināšanas paņēmienu ar dižskābarža malku, un palīdzējuši nodrošināt šim produktam īpašu vietu Šlesvigas–Holšteinas kultūrā. Tādējādi “Holsteiner Katenschinken” ir attīstījies, izveidojot tipisku apgabalam raksturīgu produktu, kurš tiek augstu vērtēts, galvenokārt pateicoties tā ciešajām saiknēm ar izcelsmes apgabalu.

“Holsteiner Katenschinken” ir tipisks apgabalam raksturīgs produkts ar senu ražošanas tradīciju, ko labi pazīst arī ārpus apgabala un kam ir laba reputācija, īpaši pašā apgabalā.

Tam ir bijusi lieliska reputācija daudzus gadu simteņus. Vecākā rakstiskā atsauce atrodama kādā 1608. gada dokumentā, kurš stāsta par šķiņķa sūtīšanu no apgabala Dānijas karalim Kristiānam IV, kurš tolaik bija valdnieks. Šajā apgabalā pagatavotā šķiņķa un speķa kvalitāti un augsto tirgus vērtību salīdzinājumā ar kūpinātiem produktiem no Vestfāles, Pomerānijas un Dānijas pat īpaši pieminēja Zedlera Universallexikon, kas izdota 1742. gadā.

Laikā, kad 18 gs. notika ceļojumi uz Rietumindijas salām, apgabalā ražotais šķiņķis un speķis bija viena no visvairāk pieprasītajām eksporta precēm, ko tirgoja apmaiņā pret cukuru un rumu no Karību jūras salām.

Vietējie restorāni vienmēr ir piedāvājuši “Holsteiner Katenschinken” kā īpaši garšīgu apgabalam raksturīgu produktu. Jau desmitiem gadu to iespējams visu gadu atrast praktiski katra restorāna vai viesnīcas ēdienkartē, kas piedāvā apgabalam raksturīgos ēdienus, un tā ir visbiežāk pieprasītā tradicionālā piedeva no apgabalā audzētajiem sparģeļiem gatavotajiem vietējiem ēdieniem.

“Holsteiner Katenschinken” sastopams arī kā ļoti populāra delikatese tūrisma reklāmas materiālos un ziņojumos, kas pieejami ar dažādu plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tradicionālās kūpinātavas, kas ražo kūpinātu šķiņķi, ir apskates objekts, kas iekļauts maršrutos ekskursijās ar autobusu un ko apmeklē arī viendienas apmeklētāji. Daudzi sezonas “šķiņķa festivāli” palīdz nodrošināt produktam “Holsteiner Katenschinken” lielu popularitāti.

Turklāt Šlesvigas–Holšteinas federālā pavalsts gadu desmitiem ir izrādījusi “Holsteiner Katenschinken” kā vienu no tās izciliem tipiski raksturīgiem produktiem “Starptautiskajā zaļajā nedēļā” pārtikas un zemnieku ražojumu gadatirgū Berlīnē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Specifikācijas pilns teksts ir publicēts:

Markenblatt 51. sēj., 2007. gada 21. decembris, 7a-aa daļa, 23771. lpp.

http://publikationen.dpma.de/DPMApublikationen/dld_gd_file.do?id=221

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---