Kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbība darbā

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2004/37/EK – aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Direktīvā ir izklāstīti Eiropas Savienības (ES) noteikumi par minimālajām prasībām darba ņēmēju aizsardzībai pret to veselības un drošības apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu*, mutagēnu* vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu* (CMR) iedarbība darbā, kā arī par šāda apdraudējuma novēršanu.
• Tā paredz īpašu prasību minimumu un robežvērtības šajā jomā.
• Tā ir vairākkārt grozīta – pēdējo reizi 2022. gadā ar Direktīvu (ES) 2022/431, ar kuru direktīvas darbības jomā tika iekļautas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un ar kuru tika pievienotas vai grozītas noteiktu kancerogēnu un mutagēnu ekspozīcijas robežvērtības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

• Direktīva attiecas uz vielām vai maisījumiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (skatīt kopsavilkumu) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem tie ir klasificējami kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēni, 1.A vai 1.B kategorijas dīgļšūnu mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas.
• Turklāt tā attiecas arī uz direktīvas I pielikumā minētajām vielām, maisījumiem vai procesiem, kā arī uz vielām vai maisījumiem, kas izdalās šajā pielikumā minētajos procesos:
  • auramīna ražošana;
  • darbs, kas saistīts ar akmeņogļu kvēpos, darvā un piķī esošo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu iedarbību;
  • darbs, kurā darba ņēmēji tiek pakļauti kaparniķeļa kušņu apdedzināšanā un elektrolītiskā attīrīšanā izdalīto putekļu, dūmu un aerosolu iedarbībai;
  • stipro skābju process izopropilspirta ražošanā;
  • darbs, kas saistīts ar cietkoksnes putekļu iedarbību;
  • darbs, kurā rodas ieelpojami kristāliskā silīcija dioksīda putekļi;
  • darbs, kas saistīts ar tādu minerāleļļu iedarbību uz ādu, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai;
  • darbs, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību.
• Šī direktīva neattiecas uz darba ņēmējiem, kas pakļauti vienīgi radiācijai, uz kuru attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.
• To piemēro darba ņēmējiem, kuri ir pakļauti azbesta iedarbībai, ja tās noteikumi ir labvēlīgāki veselībai un drošībai darba vietā nekā noteikts Direktīvā 2009/148/EK (skatīt kopsavilkumu).
• Direktīva 89/391/EEK (skatīt kopsavilkumu) ir piemērojama visā pilnībā, nekādi neierobežojot Direktīvā 2004/37/EK minētos noteikumus, kas ir stingrāki vai konkrētāki.

Iedarbības noteikšana un riska novērtēšana

• Visu tādu darbību gadījumā, kuru laikā darba ņēmēji var tikt pakļauti CMR iedarbības riskam, regulāri jānosaka iedarbības raksturs, pakāpe un ilgums, lai novērtētu darba ņēmēju veselības vai drošības apdraudējumu un noteiktu veicamos pasākumus. Ir jāņem vērā visi citi iedarbības ceļi, tai skaitā absorbcija ādā un/vai caur to.
• Īpaša uzmanība jāpievērš sevišķam riskam pakļautajiem darba ņēmējiem, un darba devējiem ir jāapsver iespēja nenodarbināt viņus zonās, kur tie var nonākt saskarē ar CMR.
• Darva devējiem pēc pieprasījuma jāsniedz iestādēm informācija, kas izmantota riska novērtējuma veikšanai.

Darba devēju pienākumi

• Samazināšana un aizstāšana. Darba devējiem jāsamazina CMR lietošana darba vietā, jo īpaši aizstājot tos, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ar vielu, maisījumu vai procesu, kas saskaņā ar tā izmantošanas nosacījumiem nav bīstams vai ir mazāk bīstams darba ņēmēju veselībai vai drošībai.
• Iedarbības novēršana un samazināšana. Ja riska novērtējuma rezultāti atklāj draudus darba ņēmēju veselībai vai drošībai, darba ņēmēju pakļaušana iedarbībai ir jānovērš. Ja CMR nav tehniski iespējams aizstāt ar vielu, kas nav bīstama vai ir mazāk bīstama, tad darba devējam ir jānodrošina šīs CMR ražošana un izmantošana noslēgtā sistēmā tehnisko iespēju robežās. Ja tas nav tehniski iespējams, darba devējiem ir jānodrošina CMR iedarbības līmeņa samazināšana darba ņēmējiem tiktāl, ciktāl tas tehniski iespējams.
• Ja reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu ar robežvērtību nav iespējams izmantot vai ražot noslēgtā sistēmā, darba devējam ir jānodrošina, ka risks, kas saistīts ar šīs vielas iedarbību uz darba ņēmējiem, ir samazināts līdz minimumam. Tas attiecas arī uz reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kas nav ne reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas bez robežvērtības, ne reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar robežvērtību, kuru gadījumā darba devējam, veicot riska novērtējumu, jāņem vērā iespēja, ka šādai vielai nav tāda iedarbības līmeņa, kas neapdraud darba ņēmēju veselību, un minētajā sakarā jānosaka atbilstoši pasākumi.
• CMR iedarbība nedrīkst pārsniegt robežvērtības, kas norādītas III pielikumā.
• Direktīvā ir uzskaitīta virkne pasākumu, kas darba devējam jāveic vienmēr, kad tiek izmantotas CMR (izmantoto daudzumu ierobežošana, iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaita samazināšana, darba procesu plānošana utt.).

Atbildīgās iestādes informēšana

• Ja riska novērtējuma rezultāti atklāj draudus darba ņēmēju veselībai vai drošībai, darba devējam pēc atbildīgo iestāžu pieprasījuma jādara tām pieejama informācija par:
  • iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaitu;
  • veiktajiem preventīvajiem pasākumiem;
  • darbībām un/vai rūpnieciskiem procesiem, ko veic, norādot iemeslus, kādēļ tiek izmantotas CMR.

Neparedzēta iedarbība

• Ja ir noticis neparedzēts gadījums vai avārija, kā rezultātā darba ņēmēji var tikt pakļauti virsnormatīvai iedarbībai, darba devējiem par to attiecīgi jāinformē darba ņēmēji.
• Kamēr situācija nav normalizēta, likvidējot virsnormatīvās iedarbības izraisītājus, strādāt skartajā zonā atļauj tikai tiem darba ņēmējiem, kuriem jāveic remontdarbi un citi vajadzīgie darbi. Šādās situācijās:
  • jāvalkā aizsargtērpi un individuālās aizsardzības respiratoriekārtas;
  • iedarbība nedrīkst būt ilgstoša, un katru darba ņēmēju pakļauj iedarbībai tikai pieļaujamo laika minimumu;
  • neaizsargātiem darba ņēmējiem nav atļauts strādāt skartajā zonā.

Paredzama iedarbība

• Ja ir paredzams, ka iedarbība var būtiski palielināties, piemēram, apkopes darbu laikā, un ja visi pārējie tehniskie aizsargpasākumi darba ņēmēju pakļaušanas ierobežošanai jau ir izsmelti, darba devējiem ir līdz minimumam jāsamazina darba ņēmēju pakļaušana iedarbībai un jānodrošina darba ņēmēju aizsardzība, apgādājot tos ar aizsargtērpiem un individuālās aizsardzības respiratoriekārtām, kas tiem jālieto, kamēr pastāv virsnormas iedarbība. Tāda iedarbība nedrīkst būt ilgstoša, un katru darba ņēmēju tai pakļauj tikai stingri noteiktu laika minimumu.
• Zonām, kurās notiek šādas darbības, ir jābūt skaidri norobežotām un norādītām, un nepiederošām personām kādā citā veidā ir jāliedz piekļuve šādām zonām.

Piekļuve riska zonām

• Darba devējiem ir jāierobežo piekļuve riska zonām, ļaujot tajās iekļūt vienīgi tiem darba ņēmējiem, kuriem tajās jāieiet, lai veiktu savu darbu vai pildītu pienākumus.

Higiēna un individuālā aizsardzība

• Darba devējiem ir jāveic šādi pasākumi attiecībā uz visām darbībām, kuras rada piesārņošanas ar CMR risku, lai nodrošinātu, ka:
  • darba ņēmēji neēd, nedzer vai nesmēķē darba zonās, kurās pastāv piesārņošanas ar CMR risks;
  • darba ņēmēji tiek nodrošināti ar atbilstīgiem aizsargtērpiem vai citu atbilstīgu specapģērbu;
  • darba apģērba vai aizsargtērpa un ielas apģērba glabāšanai tiek paredzētas atsevišķas glabāšanas vietas;
  • darba ņēmēji tiek nodrošināti ar mazgāšanās telpām un labierīcībām;
  • aizsarglīdzekļi tiek pareizi glabāti, pārbaudīti un iztīrīti, ja iespējams, pirms un katrā ziņā pēc katras lietošanas reizes;
  • pirms katras nākamās lietošanas reizes tiek salaboti vai aizstāti bojātie aizsarglīdzekļi.
• No darba ņēmējiem nedrīkst iekasēt maksu par norādītajiem pasākumiem.

Darba ņēmēju informēšana, apmācība un apspriešanās ar tiem

Darba devējiem jānodrošina, ka:

• darba ņēmēji un/vai to pārstāvji, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, saņem pietiekamu un piemērotu apmācību, jo īpaši informācijas un instrukciju veidā:
  • par potenciālajiem un papildu veselības apdraudējumiem (tostarp smēķēšanas dēļ);
  • par piesardzības pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu pakļaušanu iedarbībai;
  • par higiēnas prasībām;
  • par aizsarglīdzekļu un aizsargtērpu lietošanu;
  • par darba ņēmēju, kā arī glābēju, rīcību negadījumu laikā un rīcību, lai tos nepieļautu;
• apmācība tiek pielāgota, ņemot vērā jaunu vai citādu risku, jo īpaši tad, ja uz darba ņēmējiem iedarbojas vai var iedarboties jaunas CMR vai vairākas atšķirīgas CMR, tostarp vielas, ko satur bīstamas zāles, vai ja mainās ar darbu saistītie apstākļi;
• apmācība periodiski tiek nodrošināta visiem veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem, uz kuriem iedarbojas CMR, un jo īpaši tad, ja tiek izmantotas jaunas bīstamas zāles, kas satur minētās vielas, un vajadzības gadījumā tiek periodiski atkārtota citos apstākļos.

Darba devēji informē darba ņēmējus par iekārtām un saistītiem konteineriem, kuros ir CMR, un nodrošina, ka visi konteineri, iepakojumi un iekārtas, kuros ir CMR, ir skaidri un salasāmi marķēti un ka uz tiem ir skaidri redzamas brīdinājuma zīmes.

Ja IIIa pielikumā ir noteikta bioloģiskā robežvērtība*, darbam ar attiecīgo CMR obligāti ir vajadzīga veselības uzraudzība, kas īstenojama saskaņā ar minētajā pielikumā noteiktajām procedūrām. Darba ņēmēji par minēto prasību ir jāinformē, pirms viņiem tiek uzticēts pienākums, kas saistīts ar attiecīgās CMR iedarbības risku.

Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji un/vai darba ņēmēju pārstāvji:

• var pārliecināties, ka šī direktīva tiek piemērota, vai var iesaistīties tās piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz darba ņēmēju drošību un veselību, kas ir saistīta ar aizsargtērpu un aizsarglīdzekļu izvēli, valkāšanu un lietošanu un ar pasākumiem, kurus darba devējs ir paredzējis īstenot paredzamas iedarbības gadījumā, neierobežojot darba devēja atbildību par aizsargtērpu un aizsarglīdzekļu efektivitātes noteikšanu un par šādu pasākumu noteikšanu;
• iespējami ātri tiek informēti par virsnormatīvas iedarbības gadījumiem, kā arī par to cēloņiem un par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem situācijas labošanai.

Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

• darba devēji uztur atjauninātu visu to darba ņēmēju sarakstu, kuri veic darbības, kas rada draudus darba ņēmēju veselībai vai drošībai, norādot to, kādai iedarbībai tie bijuši pakļauti, ja šāda informācija ir pieejama;
• ārsts un/vai atbildīgā iestāde, kā arī visas citas personas, kas atbild par drošību un veselības aizsardzību darbā, var iepazīties ar iepriekš minēto sarakstu;
• ikviens darba ņēmējs var iepazīties ar sarakstā esošo informāciju, kas attiecas tieši uz viņu;
• darba ņēmējiem un/vai darba ņēmēju pārstāvjiem ir pieejama anonīma kolektīvā informācija;
• ar darba ņēmējiem un/vai to pārstāvjiem ir jāapspriežas par jautājumiem, kuri saistīti ar CMR iedarbību, kā arī jānodrošina to līdzdalība šo jautājumu risināšanā saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK.

Dažādi pasākumi

Veselības uzraudzība

• ES dalībvalstīm saskaņā ar to tiesību aktiem vai praksi ir jāizveido sistēma darba ņēmēju veselības un drošības uzraudzībai, lai ikviens darba ņēmējs attiecīgos gadījumos varētu saņemt pienācīgu veselības uzraudzību pirms pakļaušanas iedarbībai un periodiski pēc tās tik ilgi, cik nepieciešams veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Ārsts vai iestāde, kas atbild par darba ņēmēju veselības uzraudzību, var norādīt, ka veselības uzraudzība jāturpina arī pēc iedarbības beigām tik ilgi, cik nepieciešams attiecīgā darba ņēmēja veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.
• Šai veselības uzraudzības sistēmai jābūt tādai, lai būtu iespējams tiešā veidā īstenot individuālās un darba higiēnas pasākumus. Darba ņēmējiem, kuriem veic veselības uzraudzību, iekārto atsevišķu slimības vēsturi. Ārsts vai iestāde ierosina aizsardzības un preventīvus pasākumus, kas jāveic attiecībā uz jebkuru atsevišķu darba ņēmēju.
• Darba ņēmējiem jāsniedz informācija un padomi par veselības uzraudzību, ko tie var saņemt pēc tam, kad tie vairs nav pakļauti iedarbībai.
• Ja konstatē, ka darba ņēmējam ir veselības traucējumi, ko var būt izraisījusi CMR iedarbība, vai ja ir konstatēta bioloģiskās robežvērtības pārsniegšana, tad ārsts vai iestāde, kas atbild par darba ņēmēju veselības uzraudzību, var pieprasīt, lai veselības pārbaudi veiktu pārējiem darba ņēmējiem, kas bija pakļauti līdzīgai iedarbībai.
• Praktiski ieteikumi par darba ņēmēju veselības uzraudzību ir sniegti II pielikumā.
• Par visiem saslimšanas ar vēzi, nelabvēlīgas ietekmes uz pieaugušu vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju un auglību vai ontoģenētiskās toksicitātes izraisīšanas pēcnācējos gadījumiem, kas saskaņā ar valsts tiesībām vai praksi ir atzīti par tādiem, kurus izraisījusi CMR iedarbība darbavietā, paziņo atbildīgajai iestādei. Dalībvalstīm ir jāņem vērā šī informācija savos ziņojumus, ko tās iesniedz Eiropas Komisijai saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK.

Dokumentu glabāšana

• Kancerogēnu un mutagēnu gadījumā atjaunināts iedarbībai pakļauto darba ņēmēju saraksts, kas jāuztur darba devējam, un atsevišķas slimības vēstures ir jāglabā vismaz 40 gadus pēc iedarbības beigām.
• Reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu gadījumā to darba ņēmēju atjaunināts saraksts, kuri veic darbības, kas rada draudus darba ņēmēju veselībai vai drošībai attiecībā uz iedarbību, un slimības vēsture jāglabā vismaz piecus gadus pēc iedarbības beigām.
• Ja uzņēmums pārtrauc darbību, minētos dokumentus nodod atbildīgās iestādes rīcībā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

• Direktīvu valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 1992. gada 31. decembrim. Tās noteikumi ir jāpiemēro no 2004. gada 20. maija.
• Grozījumu Direktīva (ES) 2022/431 valstu tiesību aktos ir jātransponē līdz 2024. gada 5. aprīlim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Direktīva 2004/37/EK – kancerogēni un mutagēni darbā (Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra).

Ar Direktīvu 2004/37/EK kodificē un aizstāj Direktīvu 90/394/EEK un tās turpmākos grozījumus, kā arī direktīvas 97/42/EK un 1999/38/EK.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (kodificētā redakcija) (OV L 158, 30.4.2004., 50.–76. lpp.). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 229, 29.6.2004., 23.–34. lpp.).

Direktīvas 2004/37/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (OV L 330, 16.12.2009., 28.–36. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1.–1355. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 01.06.2022