ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu

 

KOPSAVILKUMS:

Atjauninātas ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pants

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU UN LES 3. PANTA MĒRĶIS?

Ar šīm pamatnostādnēm tiek izstrādāti operatīvi instrumenti, lai veicinātu starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanu, izmantojot tās ES attiecībās ar pārējo pasauli.

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas visiem tiem, kuri rīkojas ES attiecību ar pārējo pasauli kontekstā, lai mazinātu bruņota konflikta ietekmi uz civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem. Ar tām tiek papildinātas pamatnostādnes un citas kopējās nostājas, kas ES ir pieņemtas saistībā ar cilvēktiesībām (piemēram, par spīdzināšanu un nāvessodu).

LES 3. panta 5. punktā ir uzskaitītas tās vērtības, uz kuru pamata ir izveidota ES, tostarp tās vērtības, ko tā veicina saistībā ar savu ārpolitiku. Šīs vērtības ietver brīvības un demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas valsts (tajā skaitā ES iestādēm) vai nevalstiskajiem dalībniekiem (nevalstiskajām organizācijām u. tml.), kas darbojas ES.

Bruņota konflikta seku mazināšana

SHT ir pazīstamas arī kā bruņota konflikta tiesības vai kara tiesības. Ar tām tiek regulēti karadarbības līdzekļi un metodes, lai mazinātu bruņota konflikta ietekmi. Šo tiesisko principu ievērošanai būtu jānodrošina to personu aizsardzība, kuras nepiedalās vai vairs nepiedalās konfliktos (piem. civiliedzīvotāji un kara gūstekņi).

SHT piemēro:

• bruņotiem konfliktiem, neatkarīgi no tā, vai tie notiek valstu starpā vai vienā valstī, un neatkarīgi no konflikta izcelsmes; taču uz starptautiskiem bruņotiem konfliktiem un uz iekšējiem bruņotiem konfliktiem attiecas dažādi tiesiskie režīmi;
• teritorijas okupācijai saistībā ar bruņotiem konfliktiem.

Turklāt starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā drīkst piemērot gan miera laikā, gan kara laikā. Tie papildina SHT.

Darbības pamatnostādnes

ES ir apņēmusies nodrošināt faktisku SHT ievērošanu. Pirmkārt, iesaistītajiem dalībniekiem ir jāsavāc detalizēta informācija par konfliktiem un jāsagatavo ziņojumi, izvērtējumi un ieteikumi par rīcību. Tas attiecas uz:

• Eiropas institūcijām, jo īpaši Padomes darba grupām, kuras sadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, tostarp Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Starptautisko Humanitāro faktu meklēšanas komisiju;
• ES misiju vadītājiem un attiecīgiem ES pārstāvjiem (ES civilo operāciju misiju vadītājiem, ES militāriem komandieriem un ES īpašiem pārstāvjiem). Jo īpaši viņiem ir jānosaka nopietni SHT pārkāpumu gadījumi;
• Padomes Starptautisko publisko tiesību jautājumu darba grupu un Padomes Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupu.

ES rīcībā ir dažādi instrumenti:

• politiskais dialogs ar ārpussavienības valstīm gan konflikta gadījumā, gan miera laikā;
• vispārēji oficiāli paziņojumi, ar kuriem ES ieņem stingru nostāju, atbalstot humanitāro tiesību ievērošanu;
• iniciatīvas un publiski paziņojumi, kuros ES nosoda situāciju vai konkrētu rīcību;
• ierobežojoši pasākumi un sankcijas, kurus var attiecināt uz valstīm vai indivīdiem, kas iesaistīti konfliktā. Šādiem pasākumiem ir jābūt piemērotiem un jāatbilst starptautiskajām tiesībām;
• sadarbība ar starptautiskajām struktūrām;
• krīzes pārvarēšanas operācijas, kas var ietvert misijas ar informācijas ievākšanu, kas var būt noderīga Starptautiskajai krimināltiesai (SKT) vai kara noziegumu izmeklēšanai;
• to indivīdu sodīšana, kuri atbildīgi par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšanu;
• iedzīvotāju, militārā personāla un tiesībaizsardzības darbinieku mācības un izglītošana;
• ieroču tirdzniecības kontrole saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, kas pieprasa, lai eksporta licences tiktu piešķirtas, ja importējošajās valstīs tiek ievērotas cilvēktiesības.

Individuāla atbildība konflikta gadījumā

Atsevišķi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi tiek uzskatīti par kara noziegumiem. Tie var rasties tādos pašos apstākļos kā genocīds un noziegumi pret cilvēci. ES valstīm ir jānodrošina, lai personas, kas atbildīgas par kara noziegumiem, tiek nodotas to attiecīgās valsts tiesai vai tiesāšanai tiesās citā valstī vai SKT.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Starptautiskās humanitārās tiesības — (Eiropas Komisijas faktu lapa).

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa — Kopīgi noteikumi — 3. pants (bijušais LES 2. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.)

Atjauninātas Eiropas Savienības pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanu (OV C 303, 15.12.2009., 12.–17. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 7622.3.2011., 56.–58. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 02.03.2018