Ar to nosaka Eiropas Savienības (ES) vienīgās tieši ievēlētās Eiropas mēroga institūcijas iekšējo organizāciju un darbības principus. Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pants piešķir Eiropas Parlamentam tiesības pieņemt savu Reglamentu.
Šajā dokumentā ir ietverti visi Parlamenta darba procesuālie aspekti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Reglamentā ir aplūkoti šādi Parlamenta darbības aspekti:

Eiropas Parlamenta deputāti:

īsteno savas pilnvaras neatkarīgi;
izmanto noteiktas privilēģijas un imunitāti;
ievēro Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu un vairākus citus juridiskus pienākumus, ieskaitot noteikumus par deputātu finansiālo interešu pārredzamību.

Parlamenta amatpersonas

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsošanā ievēl priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāja vietniekus un piecus kvestorus uz divarpus gadu pilnvaru termiņu.

Priekšsēdētājs:
- vada Parlamenta un tā dažādo struktūrvienību darbu;
- pārstāv Parlamentu;
- nodrošina Reglamenta ievērošanu un uztur kārtību;
- atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, vada debates un uzrauga balsošanu;
- lemj par grozījumu, citu balsošanai izvirzīto dokumentu un jautājumu pieņemamību;
- nodod Parlamenta komitejām jautājumus, kas uz tām attiecas.
Priekšsēdētāja vietniekiem ir īpaši pienākumi, un viņi aizvieto priekšsēdētāju, kad tas ir nepieciešams.
Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.
Prezidiju veido Parlamenta priekšsēdētājs un 14 priekšsēdētāja vietnieki. Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus, kas ietekmē Parlamentu.
Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji (skatīt tālāk). Tā organizē Parlamenta politisko darbu un lemj par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.
Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Tā var sniegt ieteikumus par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.
Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu Parlamenta delegāciju priekšsēdētāji sadarbībai ar parlamentiem citās pasaules valstīs. Tā var sniegt ieteikumus par delegāciju darbu.
Politiskās grupas veido Eiropas Parlamenta deputāti saskaņā ar savu politisko pārliecību. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 23 deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā ES valstu. Politiskās grupas saņem finansiālo un administratīvo atbalstu atkarībā no grupas lieluma.
- Daži Eiropas Parlamenta deputāti nepieder ne pie vienas politiskās grupas. Viņi saņem atbalstu darbībai Parlamentā.
- Atsevišķi deputāti no dažādām politiskajām grupām var veidot sadarbības grupas saistībā ar īpašiem jautājumiem, piemēram, dzīvnieku labturību vai sabiedrības veselību.

Likumdošanas procedūras:

parastā likumdošanas procedūra (1., 2. un 3. lasījums), kad Parlaments pieņem tiesību aktus kopā ar Padomi;
konsultāciju procedūra, kad Parlaments iesniedz atzinumu par tiesību akta projektu;
piekrišanas procedūra, kad pirms tiesību akta pieņemšanas ir nepieciešama Parlamenta piekrišana.

Šo likumdošanas procedūru gaitā Parlaments pievērš īpašu uzmanību pamattiesību ievērošanai, juridiskā pamata pārbaudei, likumdošanas pilnvaru deleģēšanai, finansiālās atbilstības pārbaudei un subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaudei.

Patstāvīgas iniciatīvas procedūras

Ar likumdošanu saistītu patstāvīgu ziņojumu gadījumā Parlaments prasa Eiropas Komisijai sniegt tam priekšlikumus (47. pants) vai arī pats sniedz priekšlikumus Līgumos noteiktajos gadījumos (46. pants).

Ar likumdošanu nesaistīti ziņojumi

Parlaments var arī sagatavot ar likumdošanu nesaistītus patstāvīgus ziņojumus par īpašām tēmām:

Konstitucionālie jautājumi, saistībā ar kuriem Reglaments nosaka Parlamenta lomu gadījumos, kad groza ES līgumus, ES pievienojas jauna valsts vai valsts nolemj izstāties no ES.
Budžeta procedūras, saistībā ar kurām Reglaments nosaka ES gada budžeta apspriešanu un daudzgadu finanšu shēmu.
Starptautiski nolīgumi, saistībā ar kuriem ir nepieciešama Parlamenta piekrišana vai atzinums par starptautiskiem nolīgumiem. Ar to var apspriesties par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Attiecības ar citām ES iestādēm un struktūrām

Parlaments:

ievēl Komisijas priekšsēdētāju un visu Komisiju;
var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai;
ir iesaistīts amatpersonu iecelšanā tādās iestādēs kā Eiropas Centrālā banka un Revīzijas palāta.

Parlamenta jautājumi

Eiropas Parlamenta deputāti var iesniegt jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski:

Padomei;
Komisijai;
Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Viņi var arī iesniegt Padomei vai Komisijai jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates.

Attiecības ar valstu parlamentiem

Parlaments regulāri informē valstu parlamentus par savu darbību. Eiropas Parlamenta deputāti un valstu parlamentu deputāti laiku pa laikam tiekas Eiropas lietu komiteju konferencē.

Parlamenta sesijas

Parlaments 12 reizes gadā sasauc četras dienas ilgas sesijas Strasbūrā, kā arī papildu sesijas Briselē.
Detalizēti noteikumi nosaka:
- uzstāšanās laiku;
- valodu izmantošanu;
- dokumentu izplatīšanu;
- balsošanu.

Komitejas

Pastāvīgās komitejas sagatavo Parlamenta lēmumus plenārsēžu līmenī, iesniedzot ziņojumus un citus dokumentus to kompetencē esošajās jomās.
Īpašās komitejas var izveidot uz noteiktu laiku un noteiktā kompetences jomā.
Izmeklēšanas komitejas var izveidot, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka ir izdarīts ES tiesību pārkāpums vai pieļauta administratīva kļūme.

Parlamentu sadarbības delegācijas

Parlaments izveido apvienotās parlamentārās komitejas ar valstu parlamentiem visā pasaulē un sadarbojas ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju.

Lūgumraksti

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz ES darbības jomu un kas tieši skar lūgumraksta iesniedzēju.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Reglaments stājās spēkā 2019. gada 2. jūlijā.

KONTEKSTS

Jaunākās Reglamenta redakcijas satura rādītāju skatīt: