Daudzgadu plāns bentiskiem krājumiem Vidusjūras rietumu daļā

 

KOPSAVILKUMS

Regula (ES) 2019/1022, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to pirmo reizi ievieš daudzgadu plānu bentisko* krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP). Plāna galvenie mērķi ir šādi:

• veicināt KZP mērķu sasniegšanu, it īpaši piemērojot piesardzības pasākumus un ekosistēmas pieejas zivsaimniecību pārvaldībai;
• nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY)*;
• veicināt izmetumu izskaušanu, novēršot un samazinot nevēlamas nozvejas, un īstenot izkraušanas pienākumu* ilgtermiņā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Regula attiecas uz zvejniecību galvenajām bentiskajām sugām (piemēram, hekiem, svītrainajām jūras barbēm, sārtajām dziļūdens garnelēm, Āfrikas dziļūdens garnelēm un sarkanajām milzu garnelēm un Norvēģijas omāriem), piezvejas* sugām un citām bentiskajām sugām, par kurām nav pieejams pietiekams datu daudzums. Tā attiecas arī uz komerciālo un noteiktā apmērā atpūtas zvejniecību, kas izmanto šīs sugas Vidusjūras rietumu daļā (piemēram, Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. apakšapgabalā).

Mērķrādītāji

Zivju mirstības mērķi ir F_MSY* diapazonu, kas ir jāsasniedz līdz 2020, kur iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim un pēc tam uzturēt vismaz šos diapazonus. Šie mērķi tiek noteikti, balstoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko padomu, it īpaši no Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) vai līdzīgas reorganizētas neatkarīgas zinātniskās iestādes.

Saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi

Saglabāšanas atsauces rādītāji ir etaloni, kas tiek izmantoti, lai salīdzinātu zivju krājuma statusu ar vēlamo statusu, palīdzot noteikt zivsaimniecības uzplaukumu,

• kur zinātniskais ieteikums uzrāda, ka jebkura saistošā zivju krājuma nārsta bara biomasa* ir zem piesardzības atsauces rādītāji, kas izteikts kā nārsta bara biomasa (B_PA), ir jāveic visi atbilstošie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu strauju zivju krājumu atgriešanos uz līmeņiem, kas ir virs tiem, kas spēj radīt MSY.
• kur nārsta bara biomasa ir zem robežas atsauces rādītāja, kas izteikts kā nārsta bara biomasa (B_LIM), ir jāveic turpmākie koriģējošie pasākumi, tostarp zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu atbilstoši situācijas raksturam, nopietnībai, ilgumam un atkārtojumam.

Zvejas piepūles režīms

Ar regulu ievieš zvejas piepūles režīmu ES līmenī visiem traļiem, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā. Katru gadu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli (zvejniecības dienu skaitu) katrai zvejas piepūles grupai, ko pārvalda katra ES dalībvalsts. Plāns paredz 10% samazinājumu 2020. gadam un līdz 30% samazinājumu starp otro un piekto gadu. Padome var arī noteikt ierobežojumus atpūtas zvejai. Dati par zvejas piepūli tiks nodoti Eiropas Komisijai.

Zvejas aizlieguma apgabali

• Traļu izmantošana ir aizliegta 6 jūras jūdzes no krasta, izņemot apgabalus, kuru dziļums pārsniedz 100 m, 3 mēnešus katru gadu, ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, laika periodu nosaka katra ES dalībvalsts un piemēro visatbilstošākajā laikā.
• Pēc eksperta ieteikuma Es dalībvalstis var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar norādi, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā sasniedz vismaz 20% heka mazuļu nozvejas samazinājumu.
• Līdz 2021. gada 17. jūlijam ir jāizveido citi zvejas aizlieguma apgabali, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.

Izkraušanas pienākums

Regulā ir sniegta detalizēta informācija par izkraušanas pienākuma ieviešanu ilgtermiņā. It īpaši ar to ievieš reģionalizācijas noteikumus, kas nepieciešami, lai paplašinātu un/vai mainītu atbrīvojumus sugām ar uzrādītu augstu dzīvotspēju un de minimis atbrīvojumus*.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Regula nodrošina atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pagaidu un pastāvīgiem zvejas darbību pārtraukšanas pasākumiem traļu kuģiem, uz kuriem attiecas plāns.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regula ir piemērojama kopš 2019. gada 16. jūlija. Zvejas piepūles režīms ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Mērķi un aizsardzības pasākumi piesardzības atsauces rādītājam (B_PA) ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

• Vidusjūra (Eiropas Komisija).
• Daudzgadu plāni (Eiropas Komisija)
• Zvejas piepūles režīms (Eiropas Komisija).
• Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (Eiropas Komisija).

• Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF).

• Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisija (VVZK) (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.06.2019., 1.–17. lpp.)

Regulas (ES) 2019/1022 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.07.2019, 105.–201. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1.–66. lpp.)

Ministru konference par Vidusjūras zvejniecības sociālo ilgtspējību, 2017. gada 30. marts (Maltas MedFish4Ever deklarācija).

Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 31.12.2006., 11.–85. lpp.). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 36, 08.02.2007., 6.–30. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 18.09.2019