Direktīvas 2011/83/ES mērķis ir:
- palielināt patērētāju aizsardzību, saskaņojot vairākus būtiskus aspektus valstu tiesību aktos par līgumiem starp patērētājiem un tirgotājiem;
- veicināt tirdzniecību starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jo īpaši tiešsaistes pirkumu veikšanu.
Ar šo direktīvu tika aizstāta tālpārdošanas direktīva (Direktīva 97/7/EK) un tirdzniecības aģentu darbības direktīva (Direktīva 85/577/EEK).
Ar Direktīvu (ES) 2019/2161 attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Direktīvu 2011/83/ES un citas direktīvas. Ar grozījumiem tiek palielināta ES patērētāju aizsardzība vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz pirkumiem tiešsaistes tirdzniecības vietās*, cenu pielāgošanas* pārredzamību tiešsaistes piedāvājumu klasifikāciju un patērētāju tiesībām, izmantojot “bezmaksas” tiešsaistes pakalpojumus.
Ņemot vērā finanšu pakalpojumu, kas noslēgti no attāluma (tiešsaistē vai pa tālruni), skaita straujo pieaugumu, ar grozījumiem Direktīvā (ES) 2023/2673 tiek pievienota nodaļa, kurā ieviesti noteikumi, kas reglamentē šādus līgumus. Ar to no 2026. gada 18. jūnija atceļ Direktīvu 2002/65/EK (skatīt kopsavilkumu) – spēkā esošo tiesību aktu, kas attiecas uz finanšu pakalpojumu tālpārdošanas patērētāju aizsardzības aspektiem.
2024. gadā tika ieviesti papildu noteikumi, grozot Direktīvu (ES) 2024/825 , lai Direktīvu 2011/83/ES pielāgotu zaļās pārkārtošanās procesam un aprites ekonomikai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (un finanšu pakalpojumi līdz 2026. gada jūnijam), Direktīva 2011/83/ES attiecas uz plašu starp tirgotājiem un patērētājiem noslēgto līgumu klāstu, piemēram, pārdošanas līgumiem *, pakalpojumu līgumiem *, tiešsaistes digitālā satura vai digitālo pakalpojumu līgumiem un līgumiem par ūdens, gāzes, elektroenerģijas un centralizēto siltumenerģijas piegādi.
Tā attiecas uz līgumiem, kas noslēgti veikalos, un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (piemēram, patērētāja mājās) vai attālināti (piemēram, tiešsaistē), kā arī uz līgumiem, saskaņā ar kuriem tirgotājs sniedz vai apņemas sniegt digitālo pakalpojumu * vai digitālo saturu * patērētājam, un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus *.
Tajā noteikti arī papildu informācijas sniegšanas pienākumi tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz līgumiem, ko patērētāji noslēdz ar dažādiem piegādātājiem tiešsaistes tirdzniecības vietā. Turklāt tajā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē cenu pielāgošanas pārredzamību un tiešsaistes piedāvājumu klasificēšanu, kā arī patērētāju tiesības, izmantojot “bezmaksas” tiešsaistes pakalpojumus.

Informēšanas pienākumi

Pirms līguma noslēgšanas tirgotājiem skaidrā un labi saprotamā valodā patērētājiem ir jāsniedz šāda informācija:
- to identitāte un kontaktinformācija;
- ražojuma galvenās īpašības;
- piemērojamie nosacījumi, tostarp noteikumi par samaksu, piegādes laiku, līguma izpildi un ilgumu, kā arī tā izbeigšanas nosacījumi.
Veikalos ir jāsniedz informācija, kas jau nav acīmredzama.
Informācijas prasības, jo īpaši par atteikuma tiesībām, ir detalizētāk izklāstītas attiecībā uz distances līgumiem (piemēram, kas noslēgti tiešsaistē, pa tālruni vai pārdošanā pa pastu), kā arī attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (piemēram, kad tirgotājs apmeklē patērētāja mājas).
Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās, pastāv īpašas informācijas prasības. Tiešsaistes tirdzniecības vietām ir:
- jāinformē patērētāji par to, vai trešā persona-piegādātājs ir tirgotājs vai persona, kas nav tirgotājs (piem., cits patērētājs);
- jābrīdina patērētājs, ka ES patērētāju aizsardzības noteikumi neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti ar personām, kuras nav tirgotāji; un
- jāpaskaidro, kurš ir atbildīgs par līguma izpildi: trešā persona-piegādātājs vai pati tiešsaistes tirdzniecības vieta.
Tirgotājiem ir jāinformē patērētāji, ja piedāvātā cena ir pielāgota, pamatojoties uz automatizētu lēmumu pieņemšanu.

Ar Direktīvu (ES) 2024/825 tiek grozīta Direktīva 2011/83/ES, ieviešot jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietā patērētāji tiek informēti par to ražojumu ilgmūžīgumu un remontējamību, kurus viņi plāno iegādāties. Šī informācija ir paredzēta, lai palīdzētu viņiem izdarīt ilgtspējīgāku pirkumu izvēli. Pirms pirkuma veikšanas tirgotājiem būs jāsniedz patērētājiem šāda informācija:
- atgādinājums par preču juridisko atbilstības garantiju un tās galvenajiem aspektiem, tostarp par to, ka tās minimālais ilgums ir divi gadi, kas skaidri norādīts, izmantojot saskaņotu paziņojumu,
- ja ražotājs bez papildu izmaksām piedāvā komerciālu ilgizturības garantiju, kas attiecas uz visu preci un kuras termiņš ir vismaz divi gadi, un par to informē tirgotāju, tirgotājam par to jāinformē patērētājs, izmantojot saskaņoto marķējumu;
- digitālā satura un digitālo pakalpojumu gadījumā – atgādinājums par to, ka pastāv juridiskā atbilstības garantija;
- atgādinājums par pēcpārdošanas pakalpojumu un komercgarantiju esamību un nosacījumiem;
- attiecībā uz precēm ar digitāliem elementiem vai digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem – minimālais periods, kurā ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs nodrošinās programmatūras atjauninājumus.
Attiecībā uz distances līgumiem ar grozījumiem Direktīvā (ES) 2024/825 ir noteikts, ka tirgotājiem jāinformē patērētāji par maksāšanas un piegādes noteikumiem, tostarp par videi draudzīgām piegādes iespējām, un attiecīgā gadījumā – par to, kā tiek izskatītas sūdzības.
Eiropas Komisija pieņems īstenošanas aktus, kuros precizēs saskaņotā paziņojuma un etiķetes izkārtojumu un saturu, ko izmanto, lai informētu patērētājus par viņu tiesībām.

Finanšu pakalpojumi patērētājiem

Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2023/2673 tiek ieviesti noteikumi attiecībā uz patērētāju finanšu pakalpojumiem, piemēram, šādi.

Informācija pirms līguma noslēgšanas, kas tirgotājiem jāsniedz patērētājiem pirms līguma parakstīšanas. Patērētājiem ir jābūt pietiekami daudz laika, lai apstrādātu un saprastu šo informāciju un salīdzinātu to ar informāciju par citiem produktiem, lai varētu pieņemt apzinātu lēmumu. Dalībvalstis var noteikt stingrākus valsts noteikumus šajā jomā.
Patērētāju tiesības pieprasīt cilvēka iesaistīšanos, lai labāk izprastu konkrēta līguma ietekmi uz savu finansiālo stāvokli, ja tirgotājs izmanto tiešsaistes rīkus, piemēram, tērzēšanas robotus.
Prasība dalībvalstīm ieviest pasākumus, kas ierobežo maldinošo saskarņu mārketinga metožu (saskarnes, kas maldina lietotājus veikt darbības, kuras tie nav plānojuši) izmantošanu, lai ietekmētu patērētāju izvēli.
Direktīvas 2011/83/ES papildināšana ar “drošības tīklu sistēmu” finanšu pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas citi nozaru tiesību akti.

Atteikuma tiesības

Patērētāji var atteikties no distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem 14 dienu laikā pēc preču * piegādes vai pakalpojuma līguma noslēgšanas, ievērojot dažus izņēmumus, bez paskaidrojumiem vai izmaksām. Pietiek ar pārdevēja nodrošinātu standarta atteikuma veidlapu. Ja patērētājs netiek informēts par savām tiesībām, atteikuma periods tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem.
Izņēmumus piemēro vairākos gadījumos, piemēram, attiecībā uz precēm, kas ātri bojājas, patērētāja atvērtām aizzīmogotām precēm, kuras nevar atdot atpakaļ veselības vai higiēnas apsvērumu dēļ, un viesnīcu rezervācijām vai automašīnu nomu, kas piesaistītas konkrētiem datumiem. Noteiktos apstākļos izņēmumi attiecas arī uz digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāti materiālā datu nesējā, ja izpilde ir sākusies. Ja patērētāji atsakās no līguma, viņiem jāatturas no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanas un no tā pieejamības nodrošināšanas trešajām personām.
Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2023/2673 tiek atļauts patērētājiem izmantot atteikuma tiesības no visiem distances līgumiem, tajā pieprasīts, lai pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu, ka to saskarnēs ir viegli atrodama atteikuma funkcija.

Nepamatotu apmaksas izdevumu vai papildu maksājumu izskaušana

Tirgotāji nedrīkst iekasēt tādu maksu par maksāšanas veidu, kas pārsniedz izmaksas, kuras tirgotājam jāsedz par attiecīgo maksāšanas veidu izmantošanu. Daudzos gadījumos šādu maksu iekasēšana vispār ir aizliegta saskaņā ar maksājumu pakalpojumu direktīvu (Direktīva (ES) 2015/2366 – skatīt kopsavilkumu).
Zvanot pa tālruni tirgotājam, lai uzdotu jautājumus vai iesniegtu sūdzības par noslēgto līgumu, patērētājs nedrīkst maksāt vairāk nekā standarta zvanu tarifu.
Tirgotājiem, piedāvājot papildu maksas pakalpojumus, ir jāsaņem nepārprotama patērētāju piekrišana. Šādu maksājumu pasūtījuma veidlapās nedrīkst izmantot iepriekš atzīmētas izvēles rūtiņas.

Sankcijas

Direktīvā 2011/83/ES noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē direktīvu. Tajā ietverts arī kritēriju saraksts, kas jāpiemēro, nosakot šos sodus.
Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka gadījumos, kad saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 (skatīt kopsavilkumu) koordinētu darbību kontekstā saistībā ar būtiskiem pārrobežu pārkāpumiem ir jāpiemēro sankcijas, tajās ir iekļauta iespēja vai nu piemērot naudas sodus administratīvā kārtībā, vai uzsākt tiesvedību par naudas sodu piemērošanu, vai abējādi, un šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs. Gadījumos, kad saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 ir jāpiemēro naudas sods, bet nav pieejama informācija par tirgotāja gada apgrozījumu, dalībvalstīm ir jāievieš iespēja piemērot naudas sodu, kura maksimālajai summai jābūt vismaz 2 miljoni EUR.

NO KURA BRĪŽA ŠIE NOTEIKUMI IR SPĒKĀ?

Direktīva 2011/83/ES bija jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2013. gada 13. decembrim. To piemēro līgumiem, kas noslēgti pēc 2014. gada 13. jūnija.
Grozījumu Direktīva (ES) 2019/2161 bija jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2021. gada 28. novembrim, un to piemēro no 2022. gada 28. maija.
Grozījumu Direktīva (ES) 2023/2673 ir jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2025. gada 19. decembrim, un to piemēros no 2026. gada 19. jūnija.
Grozījumu Direktīva (ES) 2024/825 ir jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2026. gada 27. martam, un to piemēros no 2026. gada 27. septembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Patērētāju tiesības un sūdzības (Eiropas Komisija)
Pamatnostādnes par Direktīvas 2011/83/ES interpretāciju un piemērošanu;
Faktu lapa – Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss: kādas priekšrocības iegūs patērētājs? (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Tiešsaistes tirdzniecības vieta. Pakalpojums, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem.

Cenu pielāgošana. Ja tirgotājs nosaka atšķirīgas cenas atsevišķiem patērētājiem vai patērētāju grupām, pamatojoties uz automatizētu analīzi par šo patērētāju vēlmēm un gatavību maksāt.

Pārdošanas līgums. Jebkurš līgums, saskaņā ar kuru tirgotājs nodod vai apņemas nodot patērētājam īpašumtiesības uz precēm, tostarp jebkurš līgums, kura priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi.

Pakalpojumu līgums. Jebkurš līgums, kas nav pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru tirgotājs patērētājam sniedz vai apņemas sniegt pakalpojumu, tostarp digitālo pakalpojumu.

Digitālais pakalpojums. Tas ir:

pakalpojums, kas ļauj patērētājam radīt, apstrādāt, uzglabāt vai piekļūt datiem digitālā formā; vai
pakalpojums, kas ļauj koplietot vai citādi mijiedarboties ar datiem digitālā formā, kurus augšupielādējis vai radījis patērētājs vai citi šā pakalpojuma lietotāji.

Digitālais saturs. Dati, kas tiek sagatavoti un piegādāti digitālā formātā.

Personas dati. Jebkāda informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu personu.

Preces. Tie ir:

jebkuri fiziski kustami priekšmeti, tostarp ūdens, gāze un elektrība, ja tos pārdod ierobežotā apjomā vai noteiktā daudzumā;
jebkuri fiziski kustami priekšmeti, kas ietver digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu tā, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma trūkums neļautu precēm pildīt savas funkcijas (preces ar digitāliem elementiem).

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64.–88. lpp.).

Direktīvas 2011/83/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7.–28. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2673 (2023. gada 22. novembris), ar ko groza Direktīvu 2011/83/ES attiecībā uz attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem un atceļ Direktīvu 2002/65/EK (OV L, 2023/2673, 28.11.2023.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (OV L, 2024/825, 6.3.2024.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām interpretāciju un piemērošanu (OV L 525, 29.12.2021., 1.–85. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28.–50. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1.–27. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss (COM(2018) 183 final, 11.4.2018.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV L 326, 11.12.2015., 1.–33. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/EK un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35.–127. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66.–92. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16.–24. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 07.08.2024

Top