EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.2.2021

COM(2021) 85 final

2021/0045(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 90 final} - {SWD(2021) 27 final} - {SWD(2021) 28 final} - {SWD(2021) 29 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ievads

1 Regula (ES) 531/2012 zaudē spēku 2022. gada 30. jūnijā, tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir to pagarināt, vienlaikus koriģējot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana par iekšzemes cenām ir ilgtspējīga, ieviešot jaunus pasākumus pārredzamības uzlabošanai un nodrošinot, ka “viesabonēšanas kā mājās” pakalpojumu kvalitāte un piekļuve neatliekamās palīdzības pakalpojumiem ir kā savā valstī.

2 Tā kā Regula (ES) Nr. 531/2012 ir vairākkārt grozīta, šā priekšlikuma mērķis ir regulu pārstrādāt, lai uzlabotu skaidrību un aizstātu tajā ietvertos grozošos aktus.

Konteksts

Lai Savienībā uzlabotu viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbības apstākļus, pēdējos 14 gadus ir bijusi nepieciešama ES regulatīvā iejaukšanās viesabonēšanas vairumtirgos un mazumtirgos.

3 4 Noteikumus, kas ievieš vienotu pieeju viesabonēšanas regulēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos Eiropas Savienībā, ES pirmoreiz pieņēma ar Regulu (EK) Nr. 717/2007. Pēc minēto noteikumu pirmās pārskatīšanas 2009. gadā to darbības laiks tika pagarināts un darbības joma tika paplašināta. Pēc noteikumu vēlreizējas pārskatīšanas tika pieņemta Regula (ES) Nr. 531/2012. Ar minēto regulu tika grozīti iepriekšējie noteikumi, proti, visā ES tika pazeminātas viesabonēšanas cenas zvaniem un īsziņām un ierobežotas viesabonēšanas cenas datiem.

5 Regula (ES) Nr. 531/2012 tika grozīta ar Regulu (ES) 2015/2120, nosakot, ka no 2017. gada 15. jūnija jāatceļ mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, ja tiek ievēroti viesabonēšanas pakalpojumu godīgas izmantošanas nosacījumi, un paredzot iespēju piemērot izņēmumu mehānismu ilgtspējas labad. Šajā paskaidrojuma rakstā šie Savienības mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu noteikumi tiek saukti par “viesabonēšanas kā mājās tarifiem” (jeb “RLAH”) noteikumiem.

Regulējums mazumtirdzniecības līmenī ir nepieciešams, tomēr, lai īstenotu RLAH, ar to vien nepietiek. Lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšana būtu ilgtspējīga visā Savienībā un lai izvairītos no konkurences izkropļošanas vietējos tirgos, valstu viesabonēšanas vairumtirgiem ir vajadzīgi stimuli rīkoties konkurētspējīgā veidā un nodrošināt viesabonēšanas vairumcenas, kas ļauj operatoriem piedāvāt ilgtspējīgus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus bez papildu maksas.

6 7 Tālab Komisija ir veikusi viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšanu, lai novērtētu, vai ir vajadzīgi pasākumi, kas ļautu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas. 2016. gada 15. jūnijā Komisija pieņēma ziņojumu par vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu. Pēc šīs pārskatīšanas Komisija 2017. gada 17. maijā pieņēma Regulu (ES) 2017/920, ar ko Regulu (ES) Nr. 531/2012 groza attiecībā uz noteikumiem par viesabonēšanas vairumtirgiem, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, nekropļojot apmeklētos vietējos tirgus un pašmāju tirgus.

8 2019. gada 29. novembrī Komisija publicēja pirmo pilno pārskatu par viesabonēšanas tirgu (“Komisijas pārskata ziņojums”), no kura izriet, ka kopš 2017. gada jūnija, kad tika atceltas viesabonēšanas maksas, ceļotāji visā ES ir guvuši ievērojamu labumu. Mobilo sakaru pakalpojumu (datu, balss zvanu, īsziņu) izmantošana, pārvietojoties ES, ir strauji un masveidīgi palielinājusies, apstiprinot viesabonēšanas noteikumu pozitīvo ietekmi.

Vairumtirdzniecības līmenī cenu maksimumu krasais samazinājums ir veicinājis viesabonēšanas vairumcenu turpmāku samazināšanos, bieži vien ievērojami zem regulētajiem cenu maksimumiem, kas savukārt padara viesabonēšanas maksu atcelšanu ilgtspējīgu gandrīz visiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Lai gan Komisijas pārskata ziņojums apstiprina, ka, no vienas puses, RLAH noteikumi ir bijuši veiksmīgi un ka kopumā viesabonēšanas tirgus ar šādiem noteikumiem darbojas labi, no otras puses, tajā secināts, ka, neraugoties uz zināmām konkurences dinamikas pazīmēm viesabonēšanas mazum- un vairumtirgos, konkurences noteicēji pamatapstākļi nav mainījušies un nav gaidāms, ka pārredzamā nākotnē tie mainīsies. Tāpēc pašreizējais mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības regulējums joprojām ir nepieciešams un to nevar atcelt.

Priekšlikuma iemesli un mērķis, galvenie grozījumi un noteikumi, kas paliek nemainīgi.

Šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt to noteikumu darbību, kas reglamentē ES mēroga viesabonēšanas tirgu, arī pēc 2022. gada, vienlaikus grozot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, ieviešot jaunus pasākumus, lai nodrošinātu patiesi ērtu RLAH izmantošanu viesabonēšanas laikā, un atceļot citus pasākumus, kas vairs nešķiet vajadzīgi.

9 Ierosinātie noteikumu grozījumi ir detalizēti aprakstīti turpinājumā.

Galveno ierosināto grozījumu būtība ir panākt, ka operatori var nodrošināt RLAH un atpelnīt izmaksas ilgtspējīgā veidā vairumtirdzniecības līmenī. Priekšlikumā paredzēts noteikt ES mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības maksimālās maksas par veiktajiem zvaniem, īsziņām un datiem zemākā līmenī nekā tās, kas ir spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Lai saskaņotu abus iepriekš minētos mērķus, proti, nodrošināt ilgtspēju un izmaksu atpelnīšanu, priekšlikumā ir izklāstīts, kā divos posmos pazemināt maksimālās vairumtirdzniecības maksas, ko piemēro datiem, balss zvaniem un īsziņām. Saskaņā ar politisko izvēli, kas izdarīta Regulā (ES) 531/2012, jaunajām maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jākalpo par aizsargājošu līmeni un jānodrošina, ka operatori spēj atpelnīt savas izmaksas. Tām būtu arī jāļauj plaši un ilgtspējīgi nodrošināt RLAH, vienlaikus saglabājot komercsarunu iespējas operatoru starpā. Turpretī noteikumi par godīgas izmantošanas politiku un ilgtspēju (Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.b un 6.c pants) un ar tiem saistītais īstenošanas akts (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2286), ko turpinās piemērot, lielā mērā paliek nemainīgi, ņemot vērā to, ka drošības noteikumi mazumtirdzniecības līmenī joprojām darbojas pienācīgi. Tomēr maksimālo piemērojamo vairumtirdzniecības maksu samazināšana uzlabotu arī galalietotāju situāciju, jo tā ietekmē cenu komponentus, ko aprēķina atkarībā no to līmeņa, īpaši papildmaksu griestus saskaņā ar godīgas izmantošanas politikas mehānismu, izņēmumiem ilgtspējas labad un atvēlēto datu apjomu, kas paredzēts godīgas izmantošanas politikā attiecībā uz atklāto datu komplektiem un priekšapmaksas pakalpojumos paredzētiem ierobežojumiem.

Priekšlikumā paredzēti arī jauni pasākumi saistībā ar pārredzamību, pakalpojumu kvalitāti un piekļuvi ārkārtas saziņai.

Tajā galvenokārt ir iekļauti grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt īstenu RLAH galalietotājiem un veicināt inovāciju un piekļuvi tīkliem, vienlaikus izveidojot nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu patērētājiem un operatoriem. Konkrētāk, priekšlikuma mērķi ir šādi:

i)uzlabot pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz a) pakalpojumu kvalitāti (nosakot operatoriem pienākumu līgumos ar klientiem precizēt pakalpojumu kvalitāti, kas pamatoti gaidāma viesabonēšanas laikā ES); b) paziņojumiem par papildvērtības pakalpojumiem (nosakot operatoriem pienākumu līgumos ar klientiem sniegt informāciju par to pakalpojumu veidu, par kuriem var piemērot augstākas maksas, un līdzīgu informāciju sniegt “sveiciena īsziņā”); c) piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem (nosakot operatoriem pienākumu iekļaut “sveiciena īsziņā” informāciju par dažādām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā);

ii)nodrošināt viesabonentiem patiesi ērtu RLAH izmantošanu pakalpojumu kvalitātes ziņā (nosakot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu, kad tas ir tehniski iespējams, nodrošināt, ka viesabonēšanas pakalpojumi tiek sniegti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tos patērētu iekšzemē, un nosakot mobilo sakaru tīklu operatoriem pienākumu nodrošināt piekļuvi visām pieejamajām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm);

iii)palielināt pārredzamību vairumtirdzniecības līmenī attiecībā uz papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, izveidojot centralizētu ES datubāzi par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem. Datubāzes mērķis ir nodrošināt pārskatāmības instrumentu, kas VRI un operatoriem ļautu tieši piekļūt informācijai par to, kuri numerācijas diapazoni dalībvalstīs var radīt lielākas izmaksas;

iv)nodrošināt klientiem bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā, veicot īpašus pasākumus vairumtirdzniecības līmenī, piemēram, a) nosakot operatoriem pienākumu vairumtirdzniecības nolīgumā sniegt visu regulatīvo un tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai ieviestu bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietas bezmaksas noteikšanu; b) nosakot pienākumu nepiemērot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nekādas maksas, kas saistītas ar ārkārtas sakariem un zvanītāja atrašanās vietas informācijas nosūtīšanu.

10 Visbeidzot, priekšlikums atceļ regulatīvos pienākumus, ja tie vairs nav vajadzīgi, un ietver vairākus grozījumus, kuru mērķis ir vienkāršot un mazināt regulatīvo slogu.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem šajā politikas jomā

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana bija būtisks solis ceļā uz ES mēroga vienotā tirgus izveidi un tā pienācīgas darbības nodrošināšanu.

Politikas mērķi, proti, nodrošināt, ka labi funkcionējoši tirgi Eiropas patērētājiem visā ES nodrošina piekļuvi augstas veiktspējas bezvadu platjoslas infrastruktūrai par pieņemamām cenām, jo īpaši palīdzēja sasniegt viesabonēšanas tirgus regulēšana nolūkā izveidot RLAH.

Abi likumdevēji apstiprināja šā mērķa svarīgumu visa digitālā vienotā tirgus kontekstā, kad 2015. gadā tika pieņemti RLAH noteikumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nedrīkst pieļaut, ka, 2022. gada 30. jūnijā beidzoties Regulas (ES) Nr. 531/2012 darbības termiņam, tiktu apdraudēts līdz šim sasniegtais. Tāpēc priekšlikums pārskatīt spēkā esošos viesabonēšanas noteikumus tika iekļauts Komisijas 2020. gada darba programmā saskaņā ar pamatmērķi “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un konkrēto mērķi “Digitālā vide patērētājiem”.

11 Šis priekšlikums papildina Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EESK) izveidi, kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2020. gada 21. decembrim. Priekšlikums papildina EESK pasākumus, kas nodrošina augstu savienojamību un 5G izvēršanu visu Eiropas iedzīvotāju labā, vienlaikus veicinot infrastruktūras konkurenci un ļaujot operatoriem gūt peļņu no investīcijām. Turklāt tas veicina arī RLAH ilgtspējīgu nodrošināšanu, izmaksu atpelnīšanu un saglabā stimulus investēt apmeklētajos tīklos. Veicinot patiesi ērtu RLAH izmantošanu galalietotājiem, priekšlikums papildina tos EESK noteikumus, kas elektronisko sakaru kontekstā nodrošina patērētāju efektīvu aizsardzību, paplašinot viņu izvēli, jo tiek paaugstināts informācijas pārredzamības līmenis un ieviesti īpaši noteikumi par līguma maksimālo termiņu un numura pārnesamību. EESK mērķis ir arī nodrošināt galalietotājiem bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas sakarus, un nodrošināt, ka ir pieejama informācija par zvanītāja atrašanās vietu.

Viens no Komisijas galvenajiem mērķiem ir reaģēt uz sabiedrības un uzņēmumu pieaugošajām vajadzībām pēc savienojamības 12 un gūt labumu no digitālās pārveides, lai stiprinātu ES un dalībvalstu sociālo un ekonomisko noturību, to ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu. Gigabitu savienojamība, ko nodrošina droša optiskās šķiedras un 5G infrastruktūra, ir būtiska, lai izmantotu Eiropas digitālās izaugsmes potenciālu. Šie politiskie mērķi, kas iekļauti paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, ir izklāstīti arī ES stratēģijā “Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, 5G rīcības plānā Eiropai un apstiprināti savienojamības pamatpolitikā, kas iekļauta 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā 13 un ir saistīta ar Atveseļošanas un noturības mehānismu 14 . Šajā nolūkā šis priekšlikums ļauj netraucēti izmantot šīs infrastruktūras pāri robežām.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES viesabonēšanas noteikumu mērķis ir veicināt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un saglabātu konkurenci starp mobilo sakaru tīklu operatoriem. Lai gan šis priekšlikums attiecas uz regulatīvajiem jautājumiem, kas izriet no ES viesabonēšanas noteikumu īpatnībām, tas papildina arī citus ES politikas virzienus un tiesību aktus vairākās jomās.

Priekšlikums jo īpaši veicina digitālajam laikmetam gatavas Eiropas izveidi un digitālās pārkārtošanās maksimālu izmantošanu, lai dotu cilvēkiem lielākas iespējas veidot kontaktus, sazināties un veikt uzņēmējdarbību.

15 16 Priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka netiek atjaunoti vienotā tirgus šķēršļi, kas tika novērsti, atceļot mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas. Jaunajā Eiropas Industriālajā stratēģijā uzsvērts, ka spēcīgs, integrēts vienotais tirgus ir gan atspēriena punkts, gan priekšnoteikums konkurētspējīgai ES rūpniecībai. Lai vienotais tirgus darbotos it visu labā, ES tiesību aktos ir paredzēti kopīgi noteikumi, lai likvidētu šķēršļus, atvieglinātu preču un pakalpojumu apriti visā ES un aizsargātu patērētājus.

17 18 Piemēram, priekšlikums papildina tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību. Pateicoties šīm divām iniciatīvām, Eiropas iedzīvotāji tagad var pārvietoties ES, neuztraucoties par mobilo sakaru viesabonēšanas maksām un nezaudējot piekļuvi mūzikai, spēlēm, filmām, izklaides programmām un sporta pasākumu translācijām, par ko viņi jau ir samaksājuši. Priekšlikums arī atvieglo piekļuvi Eiropas digitālajai kultūrai, mācību rīkiem, darba platformām un veselības aprūpes lietojumiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir 114. pants. Tas ir juridiskais pamats pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un kuru mērķis ir izveidot vai uzlabot iekšējā tirgus darbību, kā paredzēts LESD 26. pantā.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai saskaņā ar 114. pantu (bijušais EKL 95. pants) pieņemto pasākumu mērķim ir jābūt iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļu uzlabošanai 19 . Savienības likumdevējs drīkst izmantot šo juridisko pamatu jo īpaši tad, ja pastāv atšķirības starp valstu noteikumiem, kas traucē pamatbrīvībām un tādējādi tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību 20 vai rada būtiskus konkurences izkropļojumus 21 .

•Subsidiaritāte

Attiecībā uz noteikumiem par viesabonēšanu ES, kas ietilpst iekšējā tirgus politikas jomā, un saskaņā ar LESD 4. panta 2. punktu, ES ir dalīta kompetence ar dalībvalstīm.

Šajā nozarē iedarbīga ir tikai ES rīcība, jo problēmas nevar atrisināt valstu, reģionālā vai vietējā līmenī. Tāpēc ES rīcība ir būtiska, lai uzlabotu elektronisko sakaru vienoto tirgu.

22 Kā nozīmīgajā lietā C-58/08 Vodafone ir norādījis ģenerāladvokāts, cenu atšķirības, kas attiecas uz vienas dalībvalsts ietvaros veiktajiem zvaniem un zvaniem, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumus, var pamatoti uzskatīt par tādām, kas negatīvi ietekmē tādu pārrobežu pakalpojumu izmantošanu kā viesabonēšana. Šāda atturēšana no pārrobežu darbībām var kavēt tāda iekšējā tirgus izveidi, kurā ir nodrošināta preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Nudien, mobilo sakaru nozarē nav nepārprotamākas pārrobežu darbības kā pati viesabonēšana.

23 Tas, ka pakalpojumi ir pārrobežu pakalpojumi, pamato rīcību ES līmenī, jo dalībvalstis pašas nespēj efektīvi risināt šo jautājumu un valstu regulatīvās iestādes nav spējušas patstāvīgi tikt galā ar šīm problēmām.

24 Iepriekš minētās lietas C-58/08 Vodafone spriedumā Tiesa konstatēja, ka “valsts pārvaldes iestādes, kā arī patērētāju aizsardzības iestādes visā Kopienā augstās mazumtirdzniecības cenas uzskatīja par konstantu problēmu un ka centieni šo problēmu atrisināt ar pastāvošo reglamentējošo noteikumu palīdzību nevainagojās ar cenu pazemināšanu”.

25 Priekšlikumā ir iekļauti pasākumi gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Minētajā spriedumā Tiesa arī konstatēja, ka viesabonēšanas tirgus vairumtirdzniecības regulējums atbilst subsidiaritātes (un proporcionalitātes) principiem, ņemot vērā, ka “viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu savstarpējā atkarība ir ļoti būtiska, kā dēļ jebkurš pasākums, lai samazinātu tikai mazumtirdzniecības cenas, neietekmējot Kopienas viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu cenas, varētu traucēt Kopienas viesabonēšanas tirgus darbību”.

26 27 Tāpat arī jautājumi, uz kuriem attiecas priekšlikumā iekļautie jaunie pasākumi, ir cieši saistīti ar viesabonēšanas pārrobežu raksturu un ietekmi. Tāpēc dalībvalstis nevar tos pienācīgi risināt patstāvīgi, un rīcība ES līmenī būtu iedarbīgāka nekā rīcība valstu līmenī. Faktiski pamatproblēmas, kuru novēršanai priekšlikums paredzēts, var vai nu atturēt no viesabonēšanas izmantošanas, radīt šķēršļus mobilo sakaru pakalpojumu un lietojumu izmantošanai, pārvietojoties vienotajā tirgū, vai kopumā traucēt ES mēroga viesabonēšanas tirgus vienmērīgu darbību. Saskaņā ar piemērojamo judikatūru šo pamatproblēmu novēršana ir mērķis, uz kuru jātiecas, un vislabāk tas ir sasniedzams Savienības līmenī.

•Proporcionalitāte

ES noteikumu par viesabonēšanu mērķis ir ieviest vienotu pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāji, pārvietojoties ES un veicot un saņemot zvanus, sūtot un saņemot īsziņas un izmantojot pakešu komutācijas datu sakaru pakalpojumus, par ES mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem nemaksā pārmērīgi daudz salīdzinājumā ar konkurētspējīgām valstu cenām. Tas palīdz nodrošināt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus ļaujot sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicinot konkurenci un pārredzamību tirgū un dodot stimulus inovācijai un patērētāju izvēlei. Turklāt ar šo priekšlikumu tiek ieviesti papildu pasākumi, kuru mērķis ir novērst joprojām pastāvošos šķēršļus patiesi ērtai RLAH izmantošanai.

Tā kā dalībvalstis šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt drošā, saskaņotā un savlaicīgā veidā un tāpēc tos var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas arī noteikts minētajā pantā, ierosinātajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

Regula atbilst proporcionalitātes kritērijam arī tāpēc, ka tā ir paredzēta uz ierobežotu laikposmu, jo tai ir noteikts beigu termiņš (2032. gada 30. jūnijs, t. i., kopējais darbības ilgums ir 10 gadi).

Ierosināto jauno noteikumu 10 gadu darbības ilgums tika izraudzīts, ņemot vērā to, ka desmitgade ir tipisks termiņš jaunas mobilo sakaru paaudzes izvēršanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādei. Raugoties nākotnē, Komisija neparedz, ka nākamajos 10 gados tirgū ievērojami mainīsies konkurence 28 . Desmit gadi ir arī ilgums, kas nodrošinās noteiktību tirgū un mazinās regulatīvo slogu.

Priekšlikumā ir ietverta arī elastīga pieeja maksimālo vairumtirdzniecības maksu pārskatīšanai, ko vajadzības gadījumā īstenos, pieņemot deleģēto aktu. Tas nodrošinātu, ka vienu no viesabonēšanas tirgus darbības galvenajiem aspektiem var pārskatīt, pamatojoties uz uzticamiem un atjauninātiem datiem. Lietā C-58/08 Vodafone Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka, ņemot vērā patērētāju aizsardzības mērķa nozīmi EKL 95. panta 3. punkta (tagad – LESD 114. pants) kontekstā, laikā ierobežota intervence tirgū, kurā pastāv konkurence, kas ļauj tuvākajā nākotnē aizsargāt patērētājus pret pārmērīgām cenām, kā tas ir šajā gadījumā, pat ja tā varētu radīt negatīvas ekonomiskas sekas noteiktiem tirgus dalībniekiem, ir samērīga ar izvirzīto mērķi. Regulatīvie pienākumi attiecībā uz balss zvanu, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksām būtu jāsaglabā, lai patērētājus aizsargātu tik ilgi, līdz mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī ir pilnībā izveidojusies konkurence.

29 Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā proporcionalitāte sīkāk aplūkota 7.3. iedaļā “Saskaņotība un proporcionalitāte”.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Kā minēts iepriekš, ierosinātā jaunā regula ir Regulas (ES) Nr. 531/2012 pārstrādāta redakcija, ar kuru tiek aizstāti tajā ietvertie daudzie tiesību akti un izdarīti turpmāki grozījumi. Tādējādi leģislatīvā akta veids paliek nemainīgs. Pārskatīšana ir iespēja vienkāršot Regulas (ES) Nr. 531/2012 pašreizējo struktūru un saturu nolūkā uzlabot saskaņotību un konsekvenci ar normatīvās atbilstības mērķi.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

30 Šajā priekšlikumā risinātie jautājumi tika apzināti Komisijas 2019. gada pārskata ziņojumā. Tā pamatā ir plašs datu klāsts, lai izvērtētu Regulas (ES) 531/2012 darbību un to, kā pēc RLAH noteikumu stāšanās spēkā ir darbojies viesabonēšanas tirgus.

31 32 Turklāt 2020. gadā notikušās sabiedriskās apspriešanas retrospektīvie jautājumi un konstatējumi, kas gūti Komisijas un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) kopīgajos tiešsaistes apsekojumos (2018., 2019. un 2020. gadā), gan bagātina, gan papildina Komisijas pārskata ziņojuma secinājumus.

Komisijas pārskata ziņojums apstiprina, ka kopumā viesabonēšanas tirgus saskaņā ar RLAH noteikumiem darbojas labi un ka noteikumi ir bijuši veiksmīgi. Ziņojumā secināts, ka, neraugoties uz pazīmēm par zināmu konkurences dinamiku viesabonēšanas mazum- un vairumtirgos, pamatā esošie konkurences pamatnosacījumi nav mainījušies un, visticamāk, tuvākajā nākotnē nemainīsies tik lielā mērā, ka būtu iespējams atcelt viesabonēšanas mazum- vai vairumtirgus regulējumu.

Turklāt Komisijas pārskata ziņojuma secinājumos un citos pārskatīšanas gaitā savāktajos pierādījumos tika konstatētas neatrisinātas problēmas viesabonēšanas pakalpojumu jomā saistībā ar pakalpojumu kvalitāti, zvaniem uz papildvērtības pakalpojumu numuriem un piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem. Ar šajā priekšlikumā ierosinātajiem jaunajiem pasākumiem visi minētie jautājumi tiek risināti.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šis priekšlikums un tam pievienotais ietekmes novērtējums pamatojas uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Jo īpaši, tika uzklausīti sabiedrības un patērētāju apvienību, valstu regulatīvo iestāžu (VRI), BEREC, mobilo sakaru tīklu operatoru (MNO), virtuālo mobilo sakaru tīklu operatoru (MVNO), uzņēmēju (tostarp MVU), valdības iestāžu, nozares asociāciju un citu ieinteresēto personu viedokļi.

No 2020. gada 19. jūnija līdz 11. septembrim Komisija rīkoja 12 nedēļu ilgu sabiedrisko apspriešanu. Šī apspriešana bija vērsta uz to, lai apkopotu viedokļus par 1) viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, jo īpaši par to, kā iespējamu precizējumu un ar pakalpojumu kvalitāti, papildvērtības pakalpojumiem un ārkārtas sakariem saistītu pasākumu ieviešana varētu ietekmēt viesabonēšanu; 2) vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu; 3) administratīvo slogu, kas saistīts ar Regulu (ES) Nr. 531/2012, un iespējamo vienkāršošanas pasākumu ietekmi. Kopumā ar tiešsaistes anketas starpniecību tika saņemtas 175 atbildes.

Citi apspriešanās pasākumi tika organizēti šādi, kā aprakstīts turpinājumā iedaļā “Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana”.

1.Sākotnējā ietekmes novērtējuma publicēšana, lai četras nedēļas apkopotu atsauksmes 33 .

2.Kopīgas Komisijas un BEREC tiešsaistes aptaujas. Tirgus pienesums tika vākts, izmantojot ikgadējos MNO, MVNO un VRI tiešsaistes apsekojumus. 2018. gada jūnijā un 2019. gada martā apsekojumos tika vākta informācija par godīgas izmantošanas politikas īstenošanu, izņēmumiem ilgtspējas labad un citiem aspektiem, kas saistīti ar ES viesabonēšanas noteikumu īstenošanu. 2020. gada martā apsekojums aptvēra citus aspektus, piemēram, pakalpojumu kvalitāti, papildvērtības pakalpojumus, ārkārtas sakarus, tehnoloģiju izmaiņas un mašīnas-mašīnas sakarus, īstenošanas izmaksas un administratīvo slogu.

3.Notika apspriešanās ar BEREC, kuras ieguldījums bija apjomīgs, tostarp par uz nākotni vērstiem aspektiem. Īpaši jāatzīmē BEREC oficiālais atzinums par viesabonēšanas tirgus darbību 34 , papildu izmaksu analīze 35 un papildu devums ietekmes novērtējumā pēc Komisijas pieprasījuma 36 . Bez tam Komisija ņēma vērā BEREC apspriešanās un tirgus uzraudzības ziņojumus: BEREC Starptautiskās viesabonēšanas standarta pusgada ziņojumus 37 , kas pamatojas uz īpašu datu vākšanu, un BEREC gada ziņojumu par viesabonēšanas tarifu pārredzamību un salīdzināmību 38 .

4.Mērķorientētas intervijas par viesabonēšanas tirgus attīstību Komisijas pētījuma “Tehnoloģiju attīstība un viesabonēšana” ietvaros 39 . Darbuzņēmējs rīkoja vairākas intervijas ar globālās savienojamības vērtības ķēdē iesaistītajiem operatoriem un veica mērķorientētu tiešsaistes aptauju par tehnoloģiju izmaiņu iespējamo ietekmi uz viesabonēšanas tirgu.

5.Eirobarometra zibensaptauja 40 , ko veica gadu pēc viesabonēšanas maksu atcelšanas. Tā ietvēra jautājumus par viesabonēšanas izmantošanu, ceļojot ES, par to, cik lielā mērā klienti ir informēti par viesabonēšanas maksu atcelšanu, par to, kādi pēc viņu domām ir ieguvumi, par to, kādas pēc neceļotāju domām ir viesabonēšanas izmaksas, un par mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanu citās ES valstīs.

Apkopotā informācija un viedokļi tika ņemti vērā, sagatavojot šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu. Dati tika izmantoti, lai izvērtētu Regulu (ES) Nr. 531/2012, novērtētu neatrisinātās problēmas viesabonēšanas scenārijā un izstrādātu ietekmes novērtējumā izklāstītos politikas risinājumus.

Sabiedriskā apspriešana apliecināja ieguvumus, ko tiecas sniegt Viesabonēšanas regula, un to, ka ES patērētājiem un uzņēmumiem joprojām ir vajadzīgi ES noteikumi par viesabonēšanu. Lielākā daļa sabiedriskās apspriešanas respondentu visās grupās atbildēja, ka ES viesabonēšanas noteikumi ir ievērojami veicinājuši patērētāju un uzņēmumu intereses ES/EEZ.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Papildus iepriekš minētajiem apspriešanās veidiem Komisija neatkarīgi analizēja BEREC savāktos datus un, izmantojot minētos datus, veica šādu analīzi:

6.ziņojumā par viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā 41 (turpmāk “Komisijas pārskata ziņojums”) apkopoti un sniegti pierādījumi tam, kā Regula (ES) Nr. 531/2012 ir darbojusies salīdzinājumā ar paredzētajiem mērķiem;

7.starpposma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par RLAH noteikumu īstenošanu pirmajos 18 mēnešos 42 ;

8.Komisijas dienestu darba dokuments par to, kas konstatēts, pārskatot noteikumus par viesabonēšanas godīgas izmantošanas politiku un izņēmumu ilgtspējas labad 43 .

Komisija izmantoja arī citus ārējos ekspertus šādās darba jomās:

9.izmaksu modelis, lai novērtētu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas EEZ 44 ;

10.Komisijas pētījums par tehnoloģiju attīstību un viesabonēšanu 45 , kas veikts laikposmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada jūnijam;

11.Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) analīze. JRC sniedza plašu atbalstu ietekmes novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši a) izstrādājot ilgtspējas modeli 46 un hipotētisko analīzi, lai novērtētu patērētāju ieguvumus, un b) laukizmēģinājumos mērot viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti 47 .

•Ietekmes novērtējumi

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei, kas 2020. gada 20. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu.

Tika izskatīti četri risinājumi.

1. risinājums – pamatscenārijs. Tas nozīmētu, ka Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumi pēc 2022. gada tiek pagarināti, saglabājot tos nemainītus gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī. Īpaši jāatzīmē, ka turpinātos to maksimālo vairumtirdzniecības maksu līmeņa piemērošana, kuras būtu spēkā 2022. gada 30. jūnijā, un turpinātos arī abu aizsargmehānismu (godīga izmantošana un ilgtspēja) izmantošana. Netiktu veikti pasākumi, lai novērstu neatrisinātās problēmas saistībā ar pakalpojuma kvalitāti, papildvērtības pakalpojumiem vai piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā.

2. risinājums – nepārtrauktība ar uzlabotu pārredzamību. Tas nozīmētu, ka Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumi pēc 2022. gada tiek pagarināti, ieviešot precizējumus un veicot papildu pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību un stiprinātu konkurenci. Maksimālās vairumtirdzniecības maksas, kas piemērojamas 2022. gada 30. jūnijā, tiktu piemērotas arī turpmāk. Lai nodrošinātu patiesi ērtu RLAH izmantošanu, būtu jāveic pasākumi, kas palielinātu pakalpojumu kvalitātes, papildvērtības pakalpojumu un piekļuves neatliekamās palīdzības dienestiem pārredzamību. Tiktu veikti arī pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību pienākumam nodrošināt tehnoloģiski neitrālu piekļuvi (tīkla tehnoloģiju un paaudžu ziņā) vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem un sasniegtu vienkāršošanai un administratīvā sloga mazināšanai minimāli nepieciešamo līmeni. 

3. risinājums – ilgtspējīga un īstena RLAH. Tā kā tas bija vēlamākais risinājums, saskaņā ar šo risinājumu ierosinātie pasākumi ir sīki aprakstīti iepriekš 48 .

4. risinājums – paplašināti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pienākumi, lai uzlabotu RLAH izmantošanas ērtības. Papildus pasākumiem, ko veic saskaņā ar 3. risinājumu, šis risinājums palielinātu RLAH ilgtspēju un izmaksu atpelnīšanu vairumtirdzniecības līmenī. Ar šo risinājumu tiktu piemēroti jauni pakalpojumu kvalitātes pienākumi, arī apmeklētajiem operatoriem, lai nodrošinātu patiesi ērtu RLAH izmantošanu, un pienākumi vietējam operatoram vairumtirdzniecības līmenī pieprasīt tādu pašu pakalpojumu kvalitāti, kāds tiek piedāvāts savā valstī, attiecībā uz visiem vairumtirdzniecības līgumiem, t. i., vēlamā tīkla neesība. Tas ietvertu nepārprotamas piekrišanas funkcionalitāti klientiem, lai tie varētu piekrist saņemt papildu informāciju par dažādajām iespējām piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem. Tas paredzētu arī izveidot centralizētu Savienības datubāzi papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, ietverot tarifu informāciju, lai galalietotāji varētu piekļūt informācijai par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem un piemērojamajām maksām.

Risinājums ļaut pašreiz spēkā esošajiem viesabonēšanas noteikumiem zaudēt spēku tika noraidīts jau agrīnā posmā.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējumā veikto analīzi, 3. risinājums ir vispiemērotākais, lai ievērojami uzlabotu ilgtspēju, un tas samazinātu to operatoru skaitu, kuriem ir negatīva viesabonēšanas peļņas norma, kas pārsniedz 3 % no to iekšzemes peļņas normas 49 . Paredzams, ka tam būs pozitīva ietekme attiecībā uz ieguvumiem patērētājiem, jo tas samazina nepieciešamību operatoriem pieprasīt izņēmumu, lai piemērotu papildmaksu saskaņā ar ilgtspējas mehānismu, tādējādi ļaujot lielākam skaitam galalietotāju pilnībā gūt labumu no RLAH. Mērķis ir radīt tādus priekšnosacījumus, lai operatori viesabonēšanas laikā varētu nodrošināt tikpat kvalitatīvus pakalpojumus kā iekšzemes tirgū, un dot patērētājiem iespēju pilnībā izmantot turpmākās tehnoloģiju izmaiņas un 5G virzītas inovācijas. Mērķis ir novērst skaidrības trūkumu vairumtirdzniecības līmenī par piekļuvi neatliekamās palīdzības pakalpojumiem viesabonēšanas laikā un nodrošināt noderīgus instrumentus, lai novērstu neatrisinātās problēmas saistībā ar papildvērtības pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā. Šā risinājuma mērķis ir uzlabot patērētāju informētību i) par iespējamību, ka papildvērtības pakalpojumu izmantošana radīs lielas izmaksas un ii) par to, kā viesabonēšanas laikā piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem. Tādējādi tas var sniegt būtisku ieguldījumu patiesi ērtas RLAH izmantošanas nodrošināšanā klientiem un kopumā radīt pozitīvu sociālo ietekmi. Ierosinātie pasākumi attiecas tikai uz tiem aspektiem, kuri ir izrādījušies nepietiekami risināti valstu līmenī un attiecībā uz kuriem ir vajadzīga saskaņota pieeja.

Turpretī 1. risinājumā (pamatscenārijs) un 2. risinājumā iekļautie pasākumi netika uzskatīti par efektīviem viesabonēšanas noteikumu pārskatīšanas mērķu sasniegšanai.

Visbeidzot, 4. risinājumā iekļautie pasākumi tika uzskatīti par pārlieku traucējošiem, apgrūtinošiem un nesamērīgiem. Nekādi iespējamie papildu regulatīvie aizsargpasākumi, kas ietverti 4. risinājumā, neatsvērtu ierosināto pasākumu īstenošanas sarežģītību.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana (REFIT)

Lai vienkāršotu noteikumus un mazinātu slogu, priekšlikumā ir iekļauti šādi pasākumi.

i) Maksimālo vairumtirdzniecības maksu pārskatīšana, šajā nolūkā pieņemot deleģēto aktu. Šajā priekšlikumā ir paredzēta racionalizēta procedūra vairumtirdzniecības maksimālo maksu pārskatīšanai, sīki definējot kritērijus šo maksu noteikšanai un pilnvarojot Komisiju vēlāk tās grozīt ar deleģētu aktu. Mērķis ir vienkāršot un mazināt regulatīvo slogu Eiropas Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam un, mazākā mērā, BEREC un citām ieinteresētajām personām.

ii) Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas pienākuma atcelšana. Tiks atcelts noteikums, kas operatoriem uzliek pienākumu veikt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, tostarp ar to saistītais īstenošanas akts 50 . Šis strukturālais pasākums tika iesniegts nolūkā uzlabot konkurenci viesabonēšanas mazumtirgū. Šā pasākuma atcelšanas iemesls ir tas, ka noteikumi kļuva neefektīvi, kad tika ieviesti RLAH noteikumi, un vairs nebūtu samērīgi likt iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem īstenot šāda veida pakalpojumu. Šo noteikumu atcelšana pozitīvi ietekmēs operatorus, jo pazemināsies saistītās uzturēšanas izmaksas un slogs, kas rodas, saglabājot (lielākoties novecojušus) datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas piedāvājumus.

iii) Īstenošanas akta par mobilo savienojumu pabeigšanas maksimālo tarifu svērto vidējo vērtību atcelšana. Saskaņā ar Regulu (ES) 531/2012 papildmaksa, ko izņēmuma gadījumos piemēro par saņemtiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem, nedrīkst pārsniegt maksimālos mobilo savienojumu pabeigšanas tarifus visā ES, kas noteikti Eiropas Komisijas katru gadu pieņemtā īstenošanas aktā, pamatojoties uz BEREC sniegto informāciju. Nosakot vienotu maksimālo ES mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifu 51 , šis īstenošanas akts kļūst lieks, un pieņemšanas process būtu nevajadzīgs regulatīvais slogs. Tāpēc papildmaksai, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nevajadzētu pārsniegt vienoto maksimālo ES mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifu. Šīs izmaiņas arī samazinātu slogu BEREC, ko rada pienākums dot pienesumu Komisijai, ņemot vērā jau tā plašo ziņošanas un datu vākšanas pienākumu, kas tai uzlikts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012.

iv) Pašreizējo noteikumu par maksimālo maksu noteikšanu valūtās, kas nav euro, saskaņošana. Regulā (ES) Nr. 531/2012 ir izklāstīti noteikumi, kas pakalpojumu sniedzējiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, uzliek pienākumu katru gadu pārskatīt maksimālās vairumtirdzniecības maksas un mazumtirdzniecības papildmaksas par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Noteikums, ko piemēro ES iekšējai saziņai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2018/1971, paredz, ka maksimālās maksas valūtās, kas nav euro, jāpārskata katru gadu un jāpiemēro no 15. maija, izmantojot tā paša gada 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā publicēto atsauces valūtas maiņas kursu vidējo vērtību. Priekšlikumā paredzēts saskaņot Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus ar noteikumiem par ES iekšzemes saziņu, nosakot to pašu datumu papildmaksas par viesabonēšanas pakalpojumiem pārskatīšanai (15. maijs, nevis 1. maijs) un to pašu metodi šo valūtu aprēķināšanai. Ierosinātais pasākums viestu skaidrību un mazinātu administratīvo slogu operatoriem ārpus eurozonas, kuriem savi tarifi jāpublicē divreiz, proti, kad tiek pārskatītas viesabonēšanas papildmaksas vai ES iekšzemes saziņas tarifi. Tas mazinātu arī uzraudzības slogu VRI, kas atbild par pārskatīto valūtas kursu uzraudzību. Paredzams, ka šim pasākumam būs pozitīva ietekme mazumtirdzniecības līmenī, jo mazumcenas tiks atjauninātas reizi gadā, nevis divas reizes, kā tas ir pašlaik. Tas var ievērojami samazināt operatoru informēšanas pienākumu grozītu līguma nosacījumu aspektā.

v) BEREC uzraudzības un ziņošanas pienākumu racionalizēšana. Lai mazinātu regulatīvo slogu operatoriem, VRI un BEREC, Komisija ierosina apvienot un racionalizēt uzraudzības procesu un BEREC ziņošanas pienākumus. Paredzams, ka BEREC ziņošanas procesa racionalizēšana mazinās administratīvo slogu operatoriem, VRI un BEREC.

•Pamattiesības

Ir analizēta priekšlikuma ietekme uz pamattiesībām, piemēram, uz darījumdarbības brīvību. Šajā sakarā, ņemot vērā, ka ierosināto maksimumu mērķis ir novērst tirgus nepilnības un nodrošināt izmaksu atpelnīšanu, tās nav nesamērīgs pasākums attiecībā pret sasniedzamo mērķi vai nepieļaujama iejaukšanās, kas ietekmē pašu šīs brīvības būtību. Iespēja nepiedalīties ir paredzēta arī, lai palielinātu pušu brīvību slēgt vairumtirdzniecības nolīgumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma ietekme uz budžetu un nepieciešamie cilvēkresursi un administratīvie resursi ir sīki norādīti tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, un tā noteikumus piemēros no minētās dienas, ja vien konkrētos pantos nav paredzēts citādi.

Uzraudzības un izvērtēšanas procesa satura ziņā šā priekšlikuma 21. pantā ietvertajā pārskatīšanas klauzulā ir norādīti kritēriji, pēc kuriem novērtē katru šīs iniciatīvas konkrēto pasākumu.

21. pantā ir noteikts, ka tiks sagatavoti divi pārskatīšanas ziņojumi, no kuriem pirmais jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam un otrais – līdz 2029. gada 30. jūnijam.

BEREC arī turpmāk būs būtiska loma datu vākšanā no valstu regulatīvajām iestādēm, lai uzraudzītu norises viesabonēšanas tirgū un pasākumu īstenošanas ietekmi uz ES viesabonēšanu. BEREC arī turpinās sniegt Komisijai vajadzīgos atzinumus, tostarp par spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar priekšlikumu groza pašreizējo regulu, lai veiktu šādas būtiskas izmaiņas.

Regulas 1. pantā ir definēts regulas priekšmets un piemērošanas joma. Ar šo pantu groza iepriekšējo regulu, lai veiktu šādas būtiskas izmaiņas:

i)ar to atceļ atsauci uz noteikumiem, kas ļauj atsevišķi pārdot regulētus viesabonēšanas pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši neefektīvi, kad spēkā stājās RLAH noteikumi;

ii)ar to tiek atcelta atsauce uz pārejas noteikumiem par maksām, ko var iekasēt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, jo tas ir zaudējis aktualitāti, kopš ES no 2017. gada 15. jūnija tika atceltas mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas;

iii)atsauce uz pamatdirektīvu 52 tiek atcelta pēc elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma horizontālās pārstrādāšanas ar Direktīvu (ES) 2018/1972;

iv)ar to tiek ierosināts mainīt maksimālās maksas, kas izteiktas valūtās, kas nav euro, lai pašreizējos noteikumus saskaņotu ar noteikumiem par ES iekšzemes saziņu.

Ar 2. pantu par definīcijām pašreizējo regulu groza, atceļot divas definīcijas, proti, “alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” un “regulēta mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana”, jo tās ir kļuvušas nevajadzīgas, kad tika atcelti noteikumi par regulēto viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu.

Regulas 3. pantā ir iekļauti noteikumi par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi, par standartpiedāvājumu un vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu izbeigšanu. Ar šo pantu pašreizējo regulu groza, lai veiktu šādas būtiskas izmaiņas:

i)tajā skaidri norāda, ka vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei jāaptver arī ikkatra pieejamā tīkla tehnoloģija un paaudze un jānodrošina, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts viesabonēšanā vismaz atdarināt iekšzemē piedāvātos mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus;

ii)tajā ir precizēts, ka standartpiedāvājumā jāietver visa informācija, kas vajadzīga, lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem nodrošinātu bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas sakarus, un zvanītāja atrašanās vietas informācijas bezmaksas nosūtīšanu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas laikā.

Regulas 5. pantā par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu tagad ir arī noteikts nepārprotams pienākums viesoperatoram, ņemot vērā tehniskās iespējas, sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iekšzemē, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti.

Regulas 6. un 7. pantā ir paredzēti noteikumi par godīgas izmantošanas politiku un izņēmumiem ilgtspējas labad, kas pēc būtības paliek tādi paši kā iepriekšējā regulā. Kas skar godīgu izmantošanu un ilgtspējas mehānismu, 8. pantā ir precizēts, ka līdz nākamās īstenošanas regulas pieņemšanai turpina piemērot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2286.

Regulas 9. pants nosaka mazumtirdzniecības papildmaksu piemērošanu izņēmuma kārtā par regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem un alternatīvu tarifu piedāvāšanu. Ar šo pantu iepriekšējo regulu groza šādi:

i)atceļ noteikumu, kas paredz, ka iekšzemes mazumcenas un tādas papildmaksas summa, ko piemēro veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām vai regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nedrīkst pārsniegt noteiktus ierobežojumus. Šie noteikumi kļuva lieki, kad 2017. gada 15. jūnijā stājās spēkā RLAH noteikumi, un tiem būtu kropļojoša ietekme;

ii)atceļ noteikumu, ar ko nosaka ES pienākumu pieņemt īstenošanas aktu par vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu, lai noteiktu ierobežojumu jebkādai papildmaksai, ko piemēro saņemtiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem;

iii)visbeidzot, šis noteikums īpaši regulē līguma saturu, tostarp viesabonēšanas pakalpojumus. Tajā ir skaidra atsauce uz pienākumu sniegt informāciju par pakalpojumu kvalitāti, kas pamatoti sagaidāma viesabonēšanas laikā. Turklāt ar šo pantu groza iepriekšējo regulu, nosakot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodrošināt, ka līgumā ir norādīta informācija par pakalpojumu veidiem, kuriem var piemērot paaugstinātas maksas. Šā noteikuma mērķis ir palielināt klientu informētību par to, ka viņiem var rasties lielas izmaksas, ja viņi viesabonēšanas laikā izmanto papildvērtības pakalpojumus.

Ar 10., 11. un 12. pantu par vairumtirdzniecības maksām par regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanu, vairumtirdzniecības maksām par regulētām viesabonēšanas īsziņām un vairumtirdzniecības maksām par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem groza iepriekšējos noteikumus, lai noteiktu jaunus maksimālo vairumtirdzniecības maksu līmeņus. Tas nodrošina, ka vairumtirdzniecības operatori var ilgtspējīgi sniegt RLAH pakalpojumus un atpelnīt izmaksas.

Regulas 13. pantā, kura mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, efektīvu un bezmaksas piekļuvi ārkārtas sakariem, ir ietverts jauns noteikums, kurā noteikts, ka viesabonēšanas klientu ierosinātiem ārkārtas sakariem nedrīkst piemērot nekādas maksas.

Ar 14. pantu iepriekšējo regulu groza, nosakot pienākumu ar īsziņas starpniecību sniegt klientiem informāciju par iespējamiem paaugstinātas maksas riskiem, ja viņi izmanto papildvērtības pakalpojumus.

Regulas 16. pants viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzliek jaunu pienākumu sniegt viesabonentiem informāciju par piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem apmeklētajā dalībvalstī.

Regulas 17. pantā ir iekļauts jauns noteikums, kas pilnvaro BEREC izveidot un uzturēt vienotu Savienības mēroga datubāzi par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem dalībvalstīs. Mērķis ir izveidot pārredzamības instrumentu, lai VRI un operatoriem nodrošinātu tiešu piekļuvi informācijai par tiem numerācijas diapazoniem, kas var radīt augstākas izmaksas, un starpposmu pārredzamības palielināšanai mazumtirdzniecības līmenī.

Regulas 21. pants nosaka, kādam jābūt pārskatīšanas procesam. Svarīgākā izmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem ir parastās likumdošanas procedūras vairumtirdzniecības maksimālo maksu pārskatīšanai aizstāšana ar pilnvarojumu Komisijai grozīt maksas, pieņemot deleģēto aktu. Regulas 22. un 23. pantā ir iekļauti jauni noteikumi, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus kritērijus un parametrus šim deleģētajam aktam un nosacījumus, saskaņā ar kuriem Komisija drīkst īstenot šīs deleģētās pilnvaras.

Ar šo priekšlikumu atceļ Regulas (ES) Nr. 531/2012 4. un 5. pantu par regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošanu un Regulas (ES) Nr. 531/2012 11. pantu par regulēto viesabonēšanas īsziņu tehniskajiem raksturlielumiem.

🡻 531/2012

2021/0045 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 53 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 54 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 55 vairākkārt būtiski grozīta 56 . Tā kā vajadzīgi arī citi grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)Tā, 2015. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/2120 57 , kas grozīja Regulu (ES) Nr. 531/2012 un prasīja no 2017. gada 15. jūnija Savienībā atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, ievērojot viesabonēšanas pakalpojumu godīgu izmantošanu un iespēju mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksu atcelšanas nolūkā piemērot izņēmumu mehānismu ilgtspējas labad – tā dēvēto “abonēšanu kā mājās” (“RLAH”). Bez tam Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 19. pantu pārskatīja viesabonēšanas vairumtirgu nolūkā novērtēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanai nepieciešamos pasākumus. Rezultātā 2017. gada 17. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/920 58 ar mērķi reglamentēt valstu viesabonēšanas vairumtirgu darbību, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam varētu notikt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšana, nekropļojot apmeklētos vietējos tirgus un pašmāju tirgus.

(3)2019. gada 29. novembrī Komisija publicēja pirmo pilnīgo pārskatu par viesabonēšanas tirgu (“Komisijas ziņojums”), norādot, ka ceļotāji visā Savienībā ir guvuši ievērojamu labumu no mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas. Mobilo sakaru pakalpojumu (regulētu balss zvanu, īsziņu vai datu viesabonēšanas pakalpojumu) izmantošana braucienos pa Savienību ir strauji un masveidīgi palielinājusies, un tas apstiprina Savienības viesabonēšanas noteikumu ietekmi. Tomēr tā secina, ka par spīti konkurences dinamikas pazīmēm viesabonēšanas mazumtirgos un vairumtirgos konkurences noteicēji pamatapstākļi nav mainījušies un nav gaidāms, ka pārredzamā nākotnē tie mainīsies. Tāpēc pašreizējais mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības regulējums joprojām ir nepieciešams un to nevar atcelt. Galvenais, Komisijas ziņojumā bija konstatēts, ka vairumtirdzniecības līmenī krasais cenu maksimumu pazeminājums ir veicinājis viesabonēšanas vairumcenu tālāku pazemināšanos par labu neto izejošās plūsmas operatoriem 59 . Komisijas ziņojumā tika pieņemts zināšanai Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) ieteikums vēl vairāk pazemināt viesabonēšanas vairumcenu maksimumu. Novērtējot šīs regulas ietekmi, Komisija ir sniegusi nepieciešamo analīzi un dokumentējusi vajadzību vēl vairāk pazemināt viesabonēšanas vairumcenu maksimumu, un novērtējusi, kāds samazinājuma līmenis ļauj apmeklētajiem operatoriem atpelnīt viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu izmaksas. Pakalpojumu kvalitātes jautājumā Komisijas ziņojumā ir atgādināta Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteiktā prasība, ka citās ES zemēs viesabonentam ir piekļuve tādam pašam pakalpojumam par tādu pašu cenu, ja tādu pakalpojumu apmeklētajā sakaru tīklā iespējams sniegt. Komisijas ziņojumā ir ņemta vērā nesenā jaunu vairumtirdzniecības viesabonēšanas datplūsmas tirdzniecības veidu attīstība, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas spēj veicināt konkurenci viesabonēšanas vairumtirgū un atvieglināt sarunas starp operatoriem. Beigās piebilsts, ka tirgus nav izmantojis datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu.

(4)Tā kā Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošana beidzas 2022. gada 30. jūnijā, šīs regulas mērķis ir to pārstrādāt, vienlaikus ieviešot jaunus pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību, arī papildvērtības pakalpojumu izmantošanā viesabonēšanā, un ļaut izjust patiesu RLAH pakalpojumu kvalitātes ziņā un piekļuvē neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā. Šīs jaunās regulas piemērošanas laiks ir 10 gadi – līdz 2032. gadam, lai nodrošinātu noteiktību tirgū un minimalizētu regulatīvo slogu, vienlaikus ieviešot mehānismu, kas ļauj šajā laikā iejaukties vairumtirdzniecības līmenī, ja to prasa tirgus attīstība.

🡻 531/2012 1. apsvērums (pielāgots)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 717/2007 (2007. gada 27. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā 60 ir izdarīti būtiski grozījumi 61 . Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus

🡻 531/2012 2. apsvērums

Mērķis samazināt atšķirību starp valsts un viesabonēšanas tarifiem, kas tika iekļauts Komisijas 2011.–2015. gada salīdzinošās novērtēšanas sistēmā, pēc tam apstiprināts i2010 augsta līmeņa ekspertu grupā 2009. gada novembrī un iekļauts Komisijas paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, būtu jāsaglabā arī šajā regulā. Viesabonēšanas pakalpojumu paredzētajai pārdošanai atsevišķi no iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem būtu jāpalielina konkurence un tādēļ jāsamazina klientiem cenas un jārada Savienības viesabonēšanas pakalpojumu iekšējs tirgus bez nozīmīgām atšķirībām starp valsts un viesabonēšanas tarifiem. Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumi var veicināt iekšēja telesakaru tirgus izveidi Savienībā.

🡻 531/2012 4. apsvērums

Balss zvanu, SMS un datu pakalpojumu viesabonēšanas augstās cenas, kas jāmaksā publisko mobilo sakaru tīklu lietotājiem, piemēram, studentiem, cilvēkiem komandējumu laikā un tūristiem, kavē tos izmantot savas mobilās ierīces, ceļojot ārvalstīs Savienības teritorijā, un ir izraisījušas patērētāju, valsts regulatīvo iestāžu un Savienības iestāžu bažas, liekot būtiskus šķēršļus iekšējam tirgum. Pārmērīgi augstās mazumtirdzniecības cenas izriet gan no augstajām vairumtirdzniecības cenām, ko uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos no augstā mazumtirdzniecības uzcenojuma, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators. Tā kā nav konkurences, vairumtirdzniecības cenu samazinājumi bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam. Lai gan daži operatori nesen ir ieviesuši tarifu plānus, kas klientiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus un nedaudz zemākas cenas, joprojām ir skaidrs, ka izmaksu un cenu attiecība vēl ir tālu no tādas, kas pastāvētu konkurējošos tirgos.

🡻 531/2012 5. apsvērums

Augstās viesabonēšanas maksas ir traucēklis, kas kavē Savienības centienus veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un īstenot ieceri par iekšēju 500 miljonu patērētāju tirgu. Mobilo datu pārraidi atvieglo pietiekama radiofrekvenču spektra piešķiršana, lai patērētāji un uzņēmumi jebkurā vietā Savienībā varētu izmantot balss zvanu, SMS un datu pakalpojumus. Paredzot savlaikus piešķirt pietiekamu un pienācīgu spektru, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus un vislabāk apmierinātu bezvadu datu pārraides pieaugošās prasības, daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programma, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 243/2012/ES 62 , būs tāda attīstības procesa aizsākums, kas ļaus Savienībai kļūt par pasaules mēroga līderi platjoslas ātrumu, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā, sekmējot jaunu uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju rašanos un samazinot ar viesabonēšanu saistītas strukturālas problēmas vairumtirdzniecības līmenī.

🡻 531/2012 7. apsvērums (pielāgots)

Komisija savā paziņojumā par starpposma ziņojumu par viesabonēšanas pakalpojumu situācijas attīstību Eiropas Savienībā norādīja, ka tehnoloģiju attīstība un/vai alternatīvas viesabonēšanas pakalpojumiem, piemēram, balss pārraides ar interneta protokolu (VoIP) vai bezvadu interneta pieejamība, var uzlabot konkurenci Savienības viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū. Lai gan šīs alternatīvas, īpaši VoIP pakalpojumi, aizvien plašāk tiek izmantoti iekšzemes līmenī, nav novērojams nopietns pieaugums šo pakalpojumu izmantošanai viesabonēšanas režīmā.

🡻 531/2012 8. apsvērums

Strauji attīstās mobilo datu pārraide un palielinās to klientu skaits, kuri ārvalstīs izmanto balss zvanu, SMS un datu pārraides pakalpojumus viesabonēšanas režīmā, tādēļ ir jāpalielina konkurences spiediens, jāizstrādā jauni uzņēmējdarbības modeļi un tehnoloģijas. Viesabonēšanas maksu regulēšana būtu jāveic, nemazinot konkurenci, kas veicina cenu pazemināšanos.

🡻 531/2012 9. apsvērums

Tādas Eiropas sociālās, izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības telpas izveidei, kuras pamatā ir personu un digitālo datu mobilitāte, būtu jāveicina cilvēku saziņa nolūkā izveidot patiesu “Eiropu pilsoņiem”.

🡻 531/2012 14. apsvērums (pielāgots)

(5)Turklāt Vvalsts regulatīvās iestādes, kuras ir atbildīgas atbild par to teritorijā parasti dzīvojošo mobilo sakaru tīklu klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu apmeklētā sakaru tīkla operatoru rīcību, no kuriemkā minētie klienti ir atkarīgi, kad izmanto izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis šķērslis mazinātu arī arī var mazināt to pasākumu efektivitāti, ko dalībvalstis veic, balstoties uz savu atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

🡻 2015/2120 20. apsvērums

(6)Savienības mobilo sakaru tirgus tīkls vēl aizvien ir sadrumstalots, un neviens mobilo sakaru tīkls neaptver visas dalībvalstis. Rezultātā, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, kuri ceļo Savienībā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāiegādājas vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi no operatoriem apmeklētajā dalībvalstī vai ar tiem jāapmainās ar viesabonēšanas pakalpojumiem.

🡻 531/2012 3. apsvērums (pielāgots)

(7)Nevar apgalvot, ka pastāv iekšējs telesakaru tirgus, kamēr būtiski atšķiras iekšzemes sakaru un viesabonēšanas pakalpojumu cenas. Tādēļ par galīgo mērķi būtu jānosaka pilnīga ⌦ būtu jālikvidē ⌫ atšķirība starp iekšzemes maksām un viesabonēšanas maksām, tādējādi izveidojot mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu.

🡻 531/2012 20. apsvērums

(8)Būtu jāizmanto vienota, saskaņota pieeja, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru zemes tīklu lietotājiem, ceļojot Savienības teritorijā, nav jāmaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, un tādējādi palielinātu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā viesabonēšanas pakalpojumu jomā, panāktu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un saglabātu stimulus jauninājumu veikšanai un patērētājiem izvēles iespējas. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šī kopējā tāda vienota pieeja ir nepieciešama, lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

🡻 531/2012 6. apsvērums

⇨ jauns

(9)Internetam pieslēdzamo mobilo ierīču plašais pielietojums izmantojums nozīmē, ka datu viesabonēšanai ir liela tautsaimnieciska nozīme. Tas ir izšķirošs kritērijs ⇨ svarīgi ⇦ gan lietotājiem, gan lietojumu un satura piegādātājiem. Lai veicinātu šā tirgus attīstību, maksai par datu pārsūti nebūtu jākavē izaugsme ⇨ , sevišķi ņemot vērā to, ka nemitīgi paplašināsies 5G tīkli un pakalpojumi ⇦ .

🡻 531/2012 10. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) 63 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 64 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 65 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 66 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 67  (turpmāk kopā “2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”) ir ⌦ bija ⌫ vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Savienībā, nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību ar augošas konkurences palīdzību. ⇨ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 68 šīs direktīvas atcēla. Direktīvas (ES) 2018/1972 mērķis ir ES stimulēt ieguldīšanu ļoti augstas veiktspējas tīklos un to ierīkošanu, kā arī ieviest jaunus noteikumus par radiofrekvenču spektru mobilajai savienojamībai un 5G. Direktīva (ES) 2018/1972 arī nodrošina, ka visiem pilsoņiem ir pieejami sakari par mērenu cenu, ieskaitot internetu. Tā uzlabo patērētāju tiesību aizsardzību un lietotāju drošību un atvieglina regulatīvu iejaukšanos. ⇦

🡻 531/2012 19. apsvērums (pielāgots)

(11)Viesabonēšanas mazumtirgiem un vairumtirgiem ir savas īpatnības, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz mehānismus, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā ⌦ Direktīvā (ES) 2018/1972 ⌫.

🡻 531/2012 24. apsvērums

Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu veicināt pamatdirektīvas 8. pantā noteikto politikas mērķi, proti, tiešo lietotāju spēju piekļūt informācijai un izplatīt to vai izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus pēc savas izvēles.

🡻 531/2012 18. apsvērums (pielāgots)

(12)Tāpēc arAr šo regulu būtu jāļauj atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem –2002. gada reglamentējošajiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, ⌦ normām, kas citādi piemērojamas atbilstoši Direktīvai (ES) 2018/1972, ⌫ jo īpaši pamatdirektīvas, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas principā nosaka ar komerclīgumiem, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, – un tādējādi jāļauj ⌦ ļaujot ⌫ ieviest papildu regulatīvos pienākumus, kas atspoguļo Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpatnības.

🡻 531/2012 51. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(13)⇨ Lai pasargātu viesabonentus no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu (regulētu balss zvanu, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumu) mazumcenu pieauguma sakarā ar atsauces maiņas kursa svārstībām valūtām, kas nav euro, dalībvalstij, kuras valūta nav euro, maksimālās piemērojamās papildmaksas noteikšanai savā valūtā būtu jāizmanto vairāku kāda laika atsauces maiņas kursu vidējā vērtība. ⇦ Ja maksimālās maksas nav norādītas euro, piemērojamos maksimālo maksu sākotnējos ierobežojumus un minēto ierobežojumu pārskatītos lielumus piemērojamās vērtības attiecīgajā valūtā būtu jānosaka, izmantojot ⇨ vairāku ⇦ tādu atsauces maiņas kursu ⇨ vidējo vērtību kādā laikā ⇦, kas šajā regulā noteiktajās dienās publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja noteiktajās dienās tādas publikācijas nav, piemērojamiem atsauces maiņas kursiem jābūt tiem, kas publicēti pirmajā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša numurā, kurš iznāk pēc minētās dienas un kurā tādi atsauces maiņas kursi ir. ⇨ Lai vērtību noteikšanu valūtās, kas nav euro, pieskaņotu noteikumam, ko piemēro ES iekšējai saziņai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120, maksimālās maksas valūtās, kas nav euro, būtu jānosaka, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgā kalendārā gada 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces maiņas kursu vidējo vērtību. Tādā veidā aprēķināta maksimālā maksa par 2022. gadu būtu piemērojama no šīs regulas stāšanās spēkā līdz 2023. gada 15. maijam ⇦ Lai pasargātu patērētājus no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu (regulēti balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumi) mazumtirdzniecības cenu pieauguma sakarā ar atsauces maiņas kursa svārstībām valūtai, kas nav euro, dalībvalstij, kuras valūta nav euro, būtu laika gaitā jāizmanto vairāku atsauces maiņas kursu vidējais rādītājs, lai noteiktu maksimālās mazumtirdzniecības maksas tās valūtā

🡻 531/2012 25. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(14)Lai varētu attīstīties efektīvāks, integrētāks un konkurenciālāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, nedrīkstētu būt ierobežojumi, kas uzņēmumiem liegtu ⌦ liedz ⌫ efektīvi risināt sarunas par vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Būtu jālikvidē šķēršļi, ko piekļuvei šādiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem rada nevienāds spēku samērs sarunās un atšķirības uzņēmumiem piederošās infrastruktūras daudzumā. ⇨ Tālab vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves nolīgumos būtu jāievēro tehnoloģiju neitralitātes princips un jānodrošina visiem operatoriem vienādas un taisnīgas iespējas piekļūt visiem pieejamajiem tīkliem un tehnoloģijām, un par tiem pēc labas ticības jāvienojas, ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam piedāvāt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi iekšzemē piedāvātajiem. ⇦ Virtuālā mobilo sakaru tīkla operatori (MVNO) un mobilo sakaru pakalpojumu tālākpārdevēji bez savas tīkla infrastruktūras parasti sniedz viesabonēšanas pakalpojumus, pamatojoties uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas komerclīgumiem ar saviem vietējā mobilo sakaru tīkla operatoriem tajā pašā dalībvalstī. Komerciālas sarunas MVNO un tālākpārdevējiem tomēr var nedot pietiekamas iespējas konkurenci veicināt ar zemākām cenām. Minēto šķēršļu likvidēšanai un sarunu spēku samēra līdzsvarošanai starp MVNO/tālākpārdevējiem un mobilo sakaru tīkla operatoriem, nosakot pienākumu dot piekļuvi un vairumcenu maksimumu, vajadzētu atvieglot alternatīvu, novatorisku un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu un piedāvājumu veidošanos klientu labā. sniegt piekļuvi un vairumtirdzniecības cenu ierobežojumus, vajadzētu atvieglot alternatīvu, novatorisku un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu un piedāvājumu izstrādi klientiem. Noteikumi, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, ⌦ Direktīva (ES) 2018/1972 ⌫ , jo īpaši pamatdirektīvā un piekļuves direktīvā, ⌦ neparedz šo problēmu atrisināt, ⌫ neļauj šo problēmu risināt, uzliekot pienākumus operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū.

🡻 531/2012 26. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(15)Tāpēc būtu jāievieš noteikumi, kuros paredz pienākumu ⌦ būtu jānosaka pienākums ⌫ apmierināt samērīgus ⌦ pieprasījumus dot ⌫ vairumtirdzniecības piekļuvi publiskajiem mobilo sakaru tīkliem viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Tādai piekļuvei vajadzētu būt atbilstīgai būtu jāatbilst piekļuves pieprasītāju vajadzībām. ⇨ Tādu pakalpojumu, kuri prasa mūsdienīgas tehnoloģijas, un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu galalietotājiem būtu vajadzīga iespēja viesabonējot pieredzēt tādu pašu apkalpošanas kvalitāti kā savā zemē. Tāpēc pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jānodrošina, ka piekļuves pieprasītāji spēj atdarināt iekšzemes tirgū piedāvātos mazumtirdzniecības pakalpojumus, ja vien mobilo sakaru tīkla operatori, kuriem pieprasīts nodrošināt piekļuvi, nepierāda, ka tas nav tehniski realizējams. ⇦ Piekļuve būtu jāatsaka, vienīgi pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā tehniskās iespējas vai nepieciešamība saglabāt tīkla integritātiPiekļuve būtu atsakāma vienīgi uz tādu objektīvu kritēriju pamata kā tehniskās iespējas vai vajadzība ievērot tīkla neaizskaramību. Ja piekļuve ir atteikta, personai, kurai ir atteikts, vajadzētu būt iespējai lietu iesniegt strīda izšķiršanai saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šajā regulā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vairumtirdzniecības piekļuve viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā būtu jāpiešķir saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem regulatīvajiem pienākumiem, ko piemēro vairumtirdzniecības līmenī, un būtu jāņem vērā dažādi izmaksu elementi, kas vajadzīgi šādas piekļuves nodrošināšanai. Konsekventai regulatīvai pieejai attiecībā uz vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā vajadzētu palīdzēt novērst izkropļojumus starp dalībvalstīm. BEREC koordinācijā ar Komisiju un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām vajadzētu izdot pamatnostādnes vairumtirdzniecības piekļuvei viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

🡻 531/2012 27. apsvērums

(16)Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi vajadzētu aptvert tiešu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu vairumtirdzniecībā trešām pusēm tālākpārdošanas vajadzībām. Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāaptver arī mobilo sakaru tīkla operatoru pienākums dot iespēju MVNO un tālākpārdevējiem iegādāties regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus no vairumtirdzniecības apvienībām, kuras nodrošina vienotu piekļuves punktu un standartizētu platformu viesabonēšanas līgumiem visā Savienībā. Lai nodrošinātu to, ka operatori viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem samērīgā laikposmā nodrošina piekļuvi visām iekārtām, kuras vajadzīgas tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei, vajadzētu publicēt standartpiedāvājumu, kurā ietver standarta nosacījumus tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei. Standartpiedāvājuma publicēšanai nevajadzētu kavēt komerciālas sarunas starp piekļuves pieprasītāju un piekļuves nodrošinātāju par cenu līmeni galīgajā vairumtirdzniecības līgumā vai papildu vairumtirdzniecības piekļuves pakalpojumiem, kuri pārsniedz tos, kas vajadzīgi tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei.

🡻 531/2012 28. apsvērums

(17)Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāattiecas uz piekļuvi visiem komponentiem, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams sniegt viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram: tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, attiecīgajām programmatūras sistēmām, ieskaitot darbības atbalstsistēmas, informācijas sistēmām vai datubāzēm priekšpasūtījumu, piegāžu, pasūtījumu, tehniskās apkopes un remonta lūgumu apstrādei un rēķinu sastādīšanai, numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzvērtīgas funkcijas, mobilo sakaru tīkliem un virtuālā tīkla pakalpojumiem.

🡻 531/2012 29. apsvērums

(18)Ja vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuves pieprasītāji lūdz piekļuvi iekārtām vai pakalpojumiem papildus tam, kas nepieciešams mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, mobilo sakaru tīkla operatori drīkst atpelnīt taisnīgas un samērīgas maksas par minētajām iekārtām un pakalpojumiem. Minētās papildu iekārtas vai pakalpojumi citu starpā var būt papildvērtības pakalpojumi, papildu programmatūra un informācijas sistēmas vai rēķinu sastādīšanas pasākumi.

⇩ jauns

(19)Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 109. pantu visiem galalietotājiem jābūt bezmaksas piekļuvei neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas sakarus ar vispiemērotāko ārkārtējo izsaukumu centrāli (ĀIC). Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka galalietotājiem invalīdiem ir pieejama piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas sakarus, un ka tā ir līdzvērtīga piekļuvei, kas ir citiem galalietotājiem. Dalībvalstu ziņā ir noteikt, kādi ārkārtas sakari ir tehniski realizējami, lai viesabonentiem nodrošinātu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem. Lai viesabonentiem nodrošinātu ārkārtas sakarus ar Direktīvas (ES) 2018/1972109. panta nosacījumiem, apmeklētā sakaru tīkla operatoriem, izmantojot vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu, būtu jāinformē viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs par to, kāda veida ārkārtas sakari apmeklētajā dalībvalstī ir paredzēti ar valsts pasākumiem. Turklāt vairumtirdzniecības viesabonēšanas nolīgumos būtu jāiekļauj informācija par tehniskajiem parametriem, lai nodrošinātu, arī viesabonentiem invalīdiem, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, kā arī zvanītāja atrašanās vietas informācijas nosūtīšanu vispiemērotākajai ĀIC apmeklētajā dalībvalstī. Tādai informācijai jāļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par brīvu identificēt un nodrošināt ārkārtas sakarus un zvanītāja atrašanās vietas nosūtīšanu.

🡻 2017/920 12. apsvērums (pielāgots)

(20)Būtu jāprecizē nosacījumi, kurus var iekļaut standartpiedāvājumos, lai ⌦ Standartpiedāvājumos var iekļaut zināmus nosacījumus, kas ⌫ mobilo sakaru tīkla operatoriem dotu iespēju novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi. Proti, ja apmeklētā sakaru tīkla operatoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, tam vajadzētu būt iespējai kopsavilkuma veidā un pilnīgā saskaņā ar Savienības un valsts datu aizsardzības prasībām no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja prasīt informāciju, kas ļauj noteikt, vai ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu ir pastāvīgas viesabonēšanas situācijā jeb vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, piemēram, informāciju par to, kāda ir to klientu daļa, kuru iekšzemes pakalpojumu patēriņš ir niecīgs salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu. Turklāt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu izbeigšana ar mērķi novērst pastāvīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi būtu jāveic tikai tad, ja jautājumu nav izdevies atrisināt ar mazāk stingriem pasākumiem. Šādai izbeigšanai būtu nepieciešama apmeklētā sakaru tīkla operatora kompetentās valsts regulatīvās iestādes iepriekšēja atļauja, vislielākajā mērā ņemot vērā Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) atzinumu gadījumos, kad ar to ir notikusi apspriešanās. Mazāk stingri pasākumi varētu būt augstāku vairumtirdzniecības maksu noteikšana, nepārsniedzot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, kuras šajā regulā paredzētas tādiem apjomiem, kas pārsniedz līgumā iepriekš noteikto datu kopējo apjomu. Šādām augstākām vairumtirdzniecības maksām vajadzētu būt noteiktām iepriekš vai no brīža, kad apmeklētā sakaru tīkla operators ir konstatējis, ka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, un par to ir informējis vietējā sakaru tīkla operatoru. Mazāk stingri pasākumi varētu būt arī vietējā sakaru tīkla operatora apņemšanās pieņemt vai pārskatīt godīgas izmantošanas politiku, ko tas saviem klientiem piemēro saskaņā ar detalizētiem noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz ⌦ šīs ⌫ regulas (ES) Nr. 531/2012 6.d 8. pantu, vai iespēja, ka apmeklētā sakaru tīkla operators var prasīt, lai līgums par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu tiek pārskatīts. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā valsts regulatīvajai iestādei, ievērojot uzņēmējdarbības konfidencialitāti, būtu jāpublisko informācija par atļaujas pieprasījumiem izbeigt šādus vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus.

🡻 2017/920 11. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(21)Lai varētu attīstīties efektīvāks, integrētāks un konkurenciālāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, risinot sarunas par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, būtu jādod operatoriem alternatīva iespēja ⌦ iespēja ⌫ vienoties par inovatīvām vairumcenu shēmām, kas nav tieši saistītas ar faktisko patērēto apjomu, piemēram, par fiksētiem maksājumiem, priekšmaksu vai uz jaudu balstītiem līgumiem vai cenu shēmām, kas atspoguļo pieprasījuma izmaiņas gada gaitā. ⇨ No šīs regulas piemērošanas jomas un attiecīgā vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves nodrošināšanas pienākuma nav izslēgti Direktīvas (ES) 2018/1972 249. apsvērumā norādītie mašīnas-mašīnas sakari. Taču par līgumiem par pastāvīgu viesabonēšanu rīkojamas komercsarunas, un par tiem divi viesabonēšanas partneri var vienoties vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumā. Lai varētu attīstīties efektīvāki un konkurenciālāki mašīnas-mašīnas sakaru tirgi, tiek gaidīts, ka operatori arvien vairāk atsauksies uz visiem pamatotiem pieprasījumiem noslēgt viesabonēšanas līgumus ar pieņemamiem noteikumiem un tādus, kas nepārprotami pieļauj pastāvīgu viesabonēšanu mašīnas-mašīnas sakaru jomā, un tos akceptēs. Tiem būtu jāvar noslēgt elastīgus viesabonēšanas līgumus, kas ļauj sniegt viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecībā, un piemērot tarifu shēmas, kuru pamatā ir nevis patērēto datu apjoms, bet alternatīvas shēmas, piemēram, savienoto iekārtu skaits vienā mēnesī. Tādos apstākļos pārrobežu strīdā iesaistītajām personām jābūt iespējai izmantot Direktīvas (ES) 2018/1972 27. pantā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru. ⇦ Tāpēc sSarunās iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai vienoties par maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemērošanu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu darbības laikā. Tādējādi ⌦ Tā ⌫ tiktu izslēgta iespēja, ka kāda no pusēm pēcāk pieprasa uz apjomu balstīto maksimālo vairumtirdzniecības maksu piemērošanu faktiskajam patēriņam, kā noteikts ⌦ šajā ⌫ regulā (ES) Nr. 531/2012. Šai alternatīvai Tam nebūtu jāskar pienākumi sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumussaskaņā ar minēto regulu. ⇨ Bez tam Komisijas ziņojumā ir ņemta vērā pavisam nesenā jaunu vairumtirdzniecības viesabonēšanas datplūsmas tirdzniecības veidu attīstība, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas spēj atvieglināt sarunas starp operatoriem. Ar līdzīgiem instrumentiem varētu vairot konkurenci viesabonēšanas vairumtirgū un vēl vairāk pazemināt faktiski piemērojamos vairumtirdzniecības tarifus. ⇦

⇩ jauns

(22)Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikts, ka operatori nedrīkst galalietotājiem liegt apmeklētajā sakaru tīklā piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā alternatīvs viesabonēšanas pakalpojuma sniedzējs. Taču šis strukturālais pasākums, kas ieviests kā pienākums atsevišķi tirgot datu viesabonēšanas pakalpojumus, pēc RLAH ieviešanas ir kļuvis neefektīvs. Turklāt, tā kā tirgū nenotiek faktiska ieviešana, šis pienākums vairs nešķiet nozīmīgs. Tāpēc vairs nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas operatoriem uzliek pienākumu viesabonēšanas datu pakalpojumus mazumtirdzniecības līmenī tirgot atsevišķi.

🡻 531/2012 31. apsvērums (pielāgots)

Patērētāju un uzņēmumu pieprasījums pēc mobilo datu pakalpojumiem pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. Tomēr datu viesabonēšanas augsto maksu dēļ patērētājiem un uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus, iespējas izmantot minētos pakalpojumus ir stipri ierobežotas. Tirgus ir tikai sācis veidoties, un strauji pieaug patērētāju pieprasījums pēc datu viesabonēšanas, tādēļ regulētas mazumtirdzniecības maksas varētu nodrošināt vienīgi to, ka cenas saglabājas ierosināto maksimālo maksu līmenī, kā tas bijis saistībā ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, nevis to turpmāku pazeminājumu, tādējādi apstiprinot turpmāku strukturālu pasākumu nepieciešamību.

🡻 531/2012 32. apsvērums

Klientiem vajadzētu būt iespējai pēc iespējas īsā laikā – atkarībā no tehniskā risinājuma – bez soda sankcijām un bez maksas viegli pāriet pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai mainīt alternatīvos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus. Klientus par šo iespēju vajadzētu informēt skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā.

Patērētājiem vajadzētu būt tiesībām patērētājiem ērtā veidā izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumus, ko pārdod atsevišķi no to iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu paketes. Pašlaik ir vairākas iespējas, kā tehniski varētu īstenot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, tostarp duālā starptautiskā mobilo sakaru abonenta identitāte (IMSI) (divas atšķirīgas IMSI vienā SIM kartē), viena IMSI (viena IMSI, kuru kopīgi izmanto iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji) un duālās vai vienas IMSI kombinācijas kopā ar tehnisku modalitāti, kas neliedz klientam piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kas tieši sniegti apmeklētajā sakaru tīklā – saskaņā ar vienošanos starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru.

🡻 531/2012 34. apsvērums

Augstās datu viesabonēšanas cenas attur klientus no mobilo datu pakalpojumu izmantošanas, ceļojot Savienības teritorijā. Ņemot vērā datu viesabonēšanas pakalpojumu pieprasījuma un to nozīmes pieaugumu, nedrīkstētu likt šķēršļus īslaicīgai vai pastāvīgai tādu alternatīvu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanai, kurus sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, neatkarīgi no spēkā esošajiem viesabonēšanas līgumiem, kas noslēgti ar iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem, vai no spēkā esošas ar tiem saskaņotas kārtības, un nepiemērojot tiem nekādu papildu maksu. Ja tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu datu viesabonēšanas pakalpojumus, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem un datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu sadarboties, lai neliegtu klientiem piekļūt minētajiem pakalpojumiem un tos izmantot un lai nodrošinātu citu viesabonēšanas pakalpojumu nepārtrauktību.

🡻 531/2012 35. apsvērums

Lai arī ar šo regulu vajadzētu nevis noteikt konkrētus tehniskus risinājumus viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķai pārdošanai, bet gan pavērt iespējas visefektīvākajam un iedarbīgākajam risinājumam, tostarp kombinētiem risinājumiem, kas Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz BEREC ieguldījumu, būtu jānosaka kritēriji attiecībā uz tehniskiem raksturlielumiem, kuri būtu jāievēro viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas tehniskajā risinājumā. Minētajos kritērijos inter alia būtu jāiekļauj risinājuma ieviešana koordinētā un saskaņotā veidā visā Savienībā un būtu jānodrošina, ka patērētājiem ir iespēja ātri un vienkārši izvēlēties citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, nemainot savu numuru. Turklāt nedrīkstētu kavēt viesabonēšanu ārpus Savienības vai trešo valstu klientu viesabonēšanu Savienībā.

🡻 531/2012 36. apsvērums

Lai tehniski būtu iespējama atsevišķi sniegtu viesabonēšanas pakalpojumu koordinēta un stabila tehniska attīstība, kā arī lai neliegtu piekļuvi datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, būtu jāuzlabo sadarbība un koordinācija starp mobilo sakaru tīklu operatoriem. Tāpēc, lai varētu strauji pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un tehnoloģiju attīstībai, vajadzētu izstrādāt attiecīgus pamatprincipus un metodoloģijas. BEREC, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, vajadzētu palīdzēt Komisijai izstrādāt tehniskus elementus, lai dotu iespēju atsevišķi pārdot viesabonēšanas pakalpojumus un lai neliegtu piekļuvi datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā. Ja nepieciešams, Komisijai būtu jāpiešķir mandāts Eiropas standartizācijas iestādei grozīt attiecīgos standartus, kas nepieciešami regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas saskaņotai īstenošanai.

🡻 531/2012 37. apsvērums (pielāgots)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšzemes pakalpojumu sniedzēju informācijas pienākumiem un par tehnisku risinājumu atsevišķu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 69 .

🡻 531/2012 38. apsvērums

Ņemot vērā šo regulu un īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar to, BEREC būtu jāļauj pēc savas iniciatīvas sniegt specifiskas tehniskas norādes par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu vai par citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

🡻 531/2012 39. apsvērums

Tiek uzskatīts, ka, lai regulētu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana darbotos pilnvērtīgi, tādu pārdošanu vajadzētu apvienot ar pienākumu nodrošināt vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, tādējādi vienkāršojot jaunu vai esošu dalībnieku, tostarp pārrobežu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, iekļuvi tirgū. Minētais risinājums, nodrošinot konsekventu regulatīvo pieeju, novērstu izkropļojumus starp dalībvalstīm un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus izveidi. Tomēr regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošanai būs vajadzīgs samērīgs laikposms, lai operatori spētu veikt tehniskus pielāgojumus, un tāpēc strukturālo pasākumu rezultātā īsts iekšējais tirgus, kurā valda pietiekama konkurence, izveidosies tikai pēc noteikta laikposma. Šā iemesla dēļ maksimālās vairumtirdzniecības maksas balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī aizsargājoši ierobežojumi minētajiem pakalpojumiem mazumtirdzniecības līmenī pagaidām būtu jāpatur spēkā atbilstīgā līmenī, kas nodrošinātu, ka pašreizējās patērētājiem pieejamās priekšrocības saglabātos pārejas posmā, kamēr tiek īstenoti šādi strukturālie pasākumi.

🡻 2015/2120 32. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(23)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu un izdot detalizētus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un metodoloģiju, pēc kuras novērtēt ⇨ mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ⇦ mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspēju, kā arī par minētās izvērtēšanas pieprasījumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. 70  

⇩ jauns

(24)Līdz minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanai jāturpina piemērot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2286 71 .

🡻 531/2012 40. apsvērums (pielāgots)

(25)Ņemot vērā to, ka tiek turpināts cenu pagaidu regulējums, rRegulatīvie pienākumi būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonentu intereses, jo pieredze rāda, ka Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumcenu samazināšana var neatspoguļoties kā viesabonēšanas mazumcenu samazinājums, ja nav veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumcenu samazināšanu, neņemot vērā vairumtirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar šo ⌦ minēto ⌫ pakalpojumu sniegšanu, var radīt risku, ka tiek traucēta viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība, un nedot iespēju paplašināt konkurenci.

🡻 2017/920 4. apsvērums (pielāgots)

(26)Ar Regulu (ES) 2015/2120 ieviesto mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana ⌦ Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120 ⌫ ,ko dēvē arī par “abonēšanu kā mājās” (RLAH), ir ⌦ bija ⌫ nepieciešama, lai visā Savienībā izveidotu digitālu vienoto tirgu un atvieglotu tā darbību. Tomēr aAr minēto regulu ⌦ tomēr ⌫ vien nepietiek, lai nodrošinātu pienācīgu viesabonēšanas tirgus darbību. Tādēļ aAr šo regulu būtu jāveicina tas, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas dēļ netiktu skarti iekšzemes tirgos ieviestie cenu noteikšanas modeļi.

🡻 2015/2120 26. apsvērums

(27)Attiecīgajai iekšzemes mazumcenai būtu jābūt vienādai ar iekšzemes mazumtirdzniecības maksu par vienību. Tomēr situācijās, kad nav atsevišķu iekšzemes mazumcenu, ko varētu izmantot par pamatu regulētam mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumam (piemēram, neierobežotu iekšzemes tarifu plānu gadījumos, komplektu gadījumos vai gadījumos, kad iekšzemes tarifos nav iekļauti dati), par iekšzemes mazumcenu būtu jāuzskata tāds tarifikācijas mehānisms, kā kad klients būtu lietojis iekšzemes tarifu plānu savā dalībvalstī.

⇩ jauns

(28)Viesabonējot Savienībā, viesabonentiem vislielākajā mērā jābūt iespējai izmantot mazumtirdzniecības pakalpojumus, ko viņi abonē, un pieredzēt tikpat kvalitatīvus pakalpojumus, kādi ir viņu zemē. Tālab viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka regulētie mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi tiek sniegti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tie tiktu izmantoti pašu zemē. Galvenais, viesabonēšanā jāpiedāvā klientiem tāda pati pakalpojumu kvalitāte, ja tas ir tehniski realizējams.

🡻 2015/2120 22. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(29)Tajā pašā laikā vViesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāvar piemērot godīgas izmantošanas politiku attiecībā uz to regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, kas tiek sniegti par piemērojamo iekšzemes mazumcenu. Godīgas izmantošanas politika ir paredzēta, lai novērstu to, ka viesabonenti ļaunprātīgi vai anomāli izmanto regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, ka šādus pakalpojumus viesabonenti izmanto dalībvalstī, kas nav viņu iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, mērķiem, kas nav saistīti ar periodisku ceļošanu ceļošanu laiku pa laikam. ⇨ Nepārvaramas varas gadījumos, kurus izraisījuši tādi apstākļi kā pandēmijas vai dabas katastrofas, kas viesabonentu piespiež pagarināt pagaidu uzturēšanās laiku citā dalībvalstī, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc viesabonenta pamatota pieprasījuma būtu jāapsver iespēja uz pienācīgu laiku pagarināt piemērojamo godīgas izmantošanas piešķīrumu. ⇦. Godīgas izmantošanas politikai būtu jādod viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem iespēja patērēt regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem tarifu plāniem.

🡻 2015/2120 23. apsvērums

(30)Specifiskos un izņēmuma apstākļos, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs savas kopējās faktiskās un plānotās izmaksas, kas saistītas ar regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, nespēj atpelnīt ar kopējiem faktiskajiem un plānotajiem ienākumiem, ko gūst no tāda veida pakalpojumu sniegšanas, minētajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāvar iesniegt pieprasījumu atļaut piemērot papildmaksu, lai nodrošinātu sava iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspēju. Iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējas novērtēšanā būtu jābalstās uz attiecīgiem objektīviem faktoriem, kas raksturīgi minētajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, to starpā uz objektīvām viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju atšķirībām attiecīgajā dalībvalstī un iekšzemes cenu un ienākumu līmeni. Tas var attiekties, piemēram, uz operatoru vienotas likmes iekšzemes mazumtirdzniecības modeļiem ar nozīmīgu negatīvu datplūsmas nelīdzsvarotību, kad domātā iekšzemes vienības cena ir zema un operatora kopējie ienākumi arī ir zemi salīdzinājumā ar viesabonēšanas izmaksu slogu, vai kad domātā vienības cena ir zema un faktiskais vai plānotais viesabonēšanas pakalpojumu patēriņš ir liels. Kad gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības viesabonēšanas tirgi ir pilnībā pielāgojušies plašākai viesabonēšanas lietošanai iekšzemes cenu līmenī un tā kā normāla sastāvdaļa ir iekļauta mazumtirdzniecības tarifu plānos, šādu izņēmuma apstākļu rašanās vairs nav sagaidāma. Lai izvairītos no tā, ka šādas izmaksu atpelnīšanas problēmas padara neilgtspējīgu iekšzemes viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju tarifikācijas modeli, radot risku, ka tiks būtiski ietekmēta iekšzemes cenu attīstība jeb radīsies tā dēvētais “ūdensgultas efekts”, šādos apstākļos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai ar valsts regulatīvās iestādes atļauju piemērot papildmaksu regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atpelnītu visas attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

🡻 2015/2120 24. apsvērums

(31)Minētajā nolūkā izmaksas, kas radušās, lai sniegtu regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, būtu jānosaka, ņemot vērā faktiskās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas, kas tiek piemērotas attiecīgā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja izejošajai viesabonēšanas datplūsmai, kas pārsniedz tā ienākošo viesabonēšanas datplūsmu, kā arī, ņemot vērā sapratīgi paredzētas kopīgās un vispārīgās izmaksas. Ieņēmumi no regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jānosaka, ņemot vērā ienākumus iekšzemes cenu līmenī, kas attiecināmi uz regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, vai nu pēc vienības cenas, vai kā daļa no fiksētas maksas, atspoguļojot klientu Savienībā patērēto regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu un iekšzemes patēriņa attiecīgo faktisko un plānoto attiecību. Būtu jāņem vērā arī regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņš un tas, cik iekšzemē patērē viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klienti, konkurences līmenis, cenas un ieņēmumi iekšzemes tirgū un katrs novērojams risks, ka viesabonēšana par iekšzemes mazumcenām var ievērojami ietekmēt šo cenu attīstību.

⇩ jauns

(32)Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka tad, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro papildmaksu par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, kas pārsniedz kādu limitu godīgas izmantošanas politikā, iekšzemes mazumcena un papildmaksa, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām vai regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, summā nepārsniedz attiecīgi 0,19 euro par vienu minūti, 0,06 euro par vienu īsziņu un 0,20 euro par vienu izmantoto megabaitu. Ņemot vērā RLAH noteikumu efektīvo darbošanos kopš 2017. gada 15. jūnija, šī norma vairs nav nepieciešama.

🡻 2015/2120 28. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(33)Saskaņā ar principu “maksā zvanītājs” mobilo sakaru klienti nemaksā par ienākošajiem iekšzemes mobilajiem zvaniem, bet maksa par zvana pabeigšanu izsauktās personas tīklā ir iekļauta zvanītāja mazumtirdzniecības maksā. Ar mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu konverģenci visās dalībvalstīs vajadzētu būt iespējai to pašu principu attiecināt uz regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas zvaniem. ⇨ Izpildot Direktīvas (ES) 2018/1972 75. panta 1. punktu, ar 2020. gada 18. decembrī pieņemto deleģēto aktu Komisija mobilajiem pakalpojumiem ir noteikusi vienotu maksimālo Savienības mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifu, lai visā Savienībā samazinātu regulatīvo slogu, ko vairumtirdzniecības balss savienojuma pabeigšanā rada konkurences problēmu konsekventa risināšana. Deleģētais akts nosaka pazeminājumu trīs gados: mobilā balss savienojuma pabeigšanas maksimālajam tarifam 2021. gadā jābūt 0,7 centi, 2022. gadā – 0,55 centi, 2023. gadā – 0,4 centi, bet no 2024. gada jāsasniedz mobilā balss savienojuma pabeigšanas vienotais maksimālais Savienības mēroga tarifs 0,2 centi. ⇦ Tomēr, tā kā tas vēl nav aktuāli, sSituācijās, kas izklāstītas šajā regulā – kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek atļauts piemērot papildmaksu par regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem – papildmaksai, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nebūtu jāpārsniedz vidējais svērtais vairumtirdzniecības mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums, kas noteikts visā Savienībā ⇨ vienotais maksimālais Savienības mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifs, ko Komisija attiecīgajam atbilstošajam gadam noteikusi Direktīvas (ES) 2018/1972 75. pantā paredzētajā deleģētajā aktā. Ja pēcāk Komisija secina, ka vairs nav nepieciešams noteikt Savienības mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifu, nekādai papildmaksai, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nebūtu jāpārsniedz likme, kas noteikta jaunākajā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 75. pantu ⇦. Tas tiek uzskatīts par pārejas režīmu, līdz Komisija atrisinās šo neatrisināto jautājumu.

🡻 2015/2120 30. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(34)Šai regulai vajadzētu būt īpašam pasākumam Direktīvas 2002/21/EK 1. panta 5. punkta nozīmē. Tādēļ,Jja Savienības mēroga regulēto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji izmaina savus mazumtirdzniecības viesabonēšanas tarifus un attiecīgo viesabonēšanas lietošanas politiku, lai izpildītu šīs regulas prasības, izmaiņām nebūtu mobilo sakaru klientiem jārada nekādas tiesības atteikties no saviem līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē ⌦ Direktīvu (ES) 2018/1972 ⌫ pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

⇩ jauns

(35)Līgumā, kas ietver kādus regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, būtu jānorāda minētā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma īpašības, ieskaitot gaidāmo pakalpojumu kvalitātes līmeni. Pakalpojuma sniedzējam būtu jādara pieejama informācija par attiecīgiem faktoriem, kas var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti, piemēram, kādu tehnoloģiju pieejamību, pārklājumu vai izmaiņas ārēju faktoru, piemēram, topogrāfijas dēļ.

(36)Viesabonentiem un vietējiem operatoriem neviļus mēdz rasties lieli rēķini, jo trūkst pārredzamības par numuriem, kurus Savienībā izmanto papildvērtības pakalpojumiem, un vairumcenām, ko piemēro papildvērtības pakalpojumiem. Sakariem ar noteiktiem numuriem, kurus izmanto papildvērtības pakalpojumu sniegšanai, piemēram, paaugstinātas maksas numuriem, bezmaksas numuriem vai dalītās samaksas numuriem, valsts līmenī piemēro īpašus cenu nosacījumus. Šai regulai nav jāattiecas uz to tarifa daļu, kuru piemēro par papildvērtības pakalpojumu sniegšanu, bet tikai uz tarifiem par pieslēgšanos tādiem pakalpojumiem. RLAH princips tomēr var galalietotājiem ļaut domāt, ka viesabonējot sakari ar tādiem numuriem neradīs lielākas izmaksas kā iekšzemē. Tomēr viesabonējot ne vienmēr tā ir. Galalietotāji sastopas ar paaugstinātām izmaksām, pat zvanot uz numuriem, kuru izsaukšana iekšzemē ir par brīvu. Tas var mazināt klientu uzticēšanos tālruņa izmantošanai viesabonēšanā un būt par iemeslu “šokējošam rēķinam”, tā negatīvi ietekmējot īstenas RLAH izjušanu. Mazumtirdzniecības līmenī tā galvenais cēlonis ir nepietiekamā pārredzamība par to, ka sakari ar papildvērtības pakalpojumu numuriem var izraisīt augstāku maksu. Tāpēc jāievieš pasākumi, kas dara pārredzamākus nosacījumus sakariem ar papildvērtības pakalpojumu numuriem. Šim nolūkam viesabonenti par brīvu un laikus būtu līgumā jāinformē un jābrīdina, ka viesabonēšanā sakari ar papildvērtības pakalpojumu numuriem var izraisīt papildmaksu.

🡻 2017/920 9. apsvērums

(37)Viesabonēšanas vairumtirgus darbībai būtu jāļauj operatoriem atpelnīt visas izmaksas, ieskaitot kopīgās un vispārīgās izmaksas, kas radušās, sniedzot regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Tā saglabātos Šādi tiktu saglabāts stimuls ieguldīt līdzekļus apmeklētajos sakaru tīklos un izvairīties no iekšzemes konkurences kropļojumiem apmeklētajā vietējā tirgū, ko rada to operatoru veikta regulējuma arbitrāža, kuri izmanto vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai konkurētu apmeklētajos vietējos tirgos.

🡻 2017/920 13. apsvērums

(38)Savienības līmenī būtu jāsaglabā reglamentējoši pienākumi attiecībā uz noteikumiem par vairumtirdzniecības maksām, jo jebkurš pasākums, kas visā Savienībā ļauj nodrošināt RLAH, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, varētu radīt risku izjaukt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējo tirgu un neveicinātu konkurenci.Sakarā ar noteikumiem par vairumtirdzniecības maksām būtu Savienības līmenī jāsaglabā regulatīvi pienākumi, jo katrs pasākums, kas visā Savienībā ļauj nodrošināt RLAH, nerisinot vairumtirdzniecības izmaksu līmeni, kas saistās ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, var radīt risku izjaukt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējo tirgu un neveicina konkurenci. Nosakot pienācīga līmeņa vairumtirdzniecības maksas, būtu jāveicina ilgtspējīga konkurence, arī ar jaunienācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

🡻 2017/920 14. apsvērums

(39)Maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jākalpo par aizsargājošu līmeni un jānodrošina, ka operatori spēj atpelnīt savas izmaksas, ieskaitot kopīgās un vispārīgās izmaksas. Tām būtu arī jāļauj plaši un ilgtspējīgi nodrošināt RLAH, vienlaikus saglabājot komercsarunu iespējas operatoru starpā.

🡻 531/2012 52. apsvērums (pielāgots)

(40)Dažu mobilo sakaru tīkla operatoru prakse rēķinus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas zvanu pakalpojumiem sastādīt par minimālo apmaksājamo laiku 60 sekundes, nevis katru sekundi, ko parasti piemēro citām vairumtirdzniecības starpsavienojuma maksām, kropļo šo operatoru konkurenci ar tiem, kuri piemēro atšķirīgas rēķinu sastādīšanas metodes, kā arī apdraud ar šo regulu ieviesto ⌦ šajā regulā noteikto ⌫ maksimālo mazumtirdzniecības maksu konsekventu piemērošanu. Turklāt tā ir papildmaksa, kam, palielinot vairumtirdzniecības izmaksas, ir negatīvas sekas zvanu viesabonēšanas pakalpojumu cenās mazumtirdzniecības līmenī. Tādēļ mobilo sakaru operatoriem būtu jāprasa, lai tie, vairumtirdzniecībā piemērojot tarifu par regulētiem viesabonēšanas zvaniem, cenu aprēķinātu par sekundi.Tādēļ būtu jāprasa mobilo sakaru tīkla operatoriem rēķinus par regulētu viesabonēšanas zvanu vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu sastādīt par sekundēm. 

🡻 531/2012 64. apsvērums

(41)Lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas īsziņu pakalpojumu vairumtirdzniecības maksimālās maksas tuvinās līmenim, kas atspoguļo attiecīgās pakalpojumu sniegšanas izmaksas, un ka mazumtirdzniecības līmenī var veidoties konkurence, regulēto īsziņu vairumtirdzniecības maksimālajai maksai būtu vajadzīgi secīgi samazinājumi. būtu secīgi jāsamazina regulēto SMS vairumtirdzniecības maksimālās maksas

🡻 531/2012 11. apsvērums (pielāgots)

Regula (EK) Nr. 717/2007 nav atsevišķs pasākums, bet attiecībā uz Savienības mēroga viesabonēšanu papildina un palīdz īstenot normas, kas paredzētas 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā. Minētajos noteikumos valsts regulatīvajām iestādēm nav paredzēti pietiekami mehānismi, lai tās efektīvi un izlēmīgi rīkotos attiecībā uz viesabonēšanas pakalpojumu cenu noteikšanu Savienībā, tādēļ šie noteikumi nav spējuši nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Regula (EK) Nr. 717/2007 bija atbilstīgs līdzeklis, lai labotu šo situāciju.

⇩ jauns

(42)Lai viesabonentiem nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, apmeklētajiem sakaru tīkliem nebūtu jāuzliek viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem nekāda vairumtirdzniecības maksa par tādiem ārkārtas sakariem.

🡻 531/2012 82. apsvērums

⇨ jauns

(43)Lai uzlabotu viesabonēšanas pakalpojumu mazumcenu pārredzamību un palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilo ierīču izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu bez maksas jāsniedz saviem viesabonentiem informācija par viesabonēšanas maksām, kas viņiem piemērojamas, kad viņi apmeklētajā dalībvalstī izmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Tā kā dažas klientu grupas var būt labi informētas par viesabonēšanas maksām, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina iespēja vienkārši atteikties no šā automātiskā ziņojumu pakalpojuma. ⇨ Turklāt būtu jānodrošina viesabonentiem īsziņa ar saiti uz vietni, kurā ir sīkas ziņas par pakalpojumu veidiem (zvaniem un īsziņām), uz kuriem var attiekties paaugstinātas izmaksas. ⇦ Turklāt pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu aktīvi jāsniedz saviem klientiem, ja viņi atrodas Savienībā, papildu informācija par pakalpojumu maksām par minūti, par īsziņu SMS vai par megabaitu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu vai saņemšanu, kā arī īsziņu SMS un MMS ziņu sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārsūtes pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

🡻 2015/2120 31. apsvērums (pielāgots)

(44)Lai stiprinātu viesabonentu tiesības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 531/2012, Ššajā regulā attiecībā uz regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jānosaka konkrētas pārredzamības prasības, kuras saskaņotas ar īpašiem tarifu un apjoma nosacījumiem, ko piemēro, tiklīdz ir atceltas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas ⌦ pēc mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ⌫ . Svarīgākais, būtu jānosaka, ka viesabonentiem laikus un bez maksas tiek paziņots par piemērojamo godīgas izmantošanas politiku, par to, kad ir pilnīgi iztērēts balss, īsziņu vai datu regulēto viesabonēšanas pakalpojumu piemērojamais godīgas izmantošanas apjoms, par papildmaksu, ja tāda ir, un par regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu uzkrāto patēriņu. Jo īpaši būtu jāparedz noteikums par to, ka viesabonentiem savlaicīgi un bez maksas tiek paziņots par piemērojamo godīgas izmantošanas politiku, par to, kad ir pilnībā iztērēts balss, SMS vai datu regulēto viesabonēšanas pakalpojumu piemērojamais godīgas izmantošanas apjoms, par jebkādu papildmaksu, un par datu regulēto viesabonēšanas pakalpojumu uzkrāto patēriņu. 

🡻 531/2012 58. apsvērums

(45)Pierobežas apgabalos dzīvojošiem klientiem nebūtu jāsaņem nevajadzīgi lieli rēķini par nejauši saņemtiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Tādēļ viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pamatoti pasākumi, lai pasargātu klientus no viesabonēšanas maksas, kad viņi atrodas savā dalībvalstī. Tostarp būtu jāveic atbilstīgi informatīvi pasākumi, lai ļautu klientiem aktīvi novērst nejaušas viesabonēšanas gadījumus. Valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāpievērš uzmanība situācijām, kurās klienti saskaras ar problēmu, ka viņiem, atrodoties savā dalībvalstī, ir jāsedz viesabonēšanas maksa, un tām būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai mazinātu šo problēmu.

🡻 531/2012 84. apsvērums (pielāgots)

(46)Turklāt būtu jāievieš ⌦ jānosaka ⌫ pasākumi, lai uzlabotu ⌦ kas nodrošina ⌫ visu datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības maksu pārredzamību, jo īpaši, lai novērstu “šokējoša rēķina” problēmu, kas liek šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, un viesabonentiem nodrošinātu instrumentus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu pārraudzīt un ierobežot izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Tāpat nedrīkstētu pastāvēt šķēršļi jaunu lietojumprogrammu vai tehnoloģiju ienākšanai, kas var aizstāt viesabonēšanas pakalpojumus vai būt tiem alternatīva, ⌦ ieskaitot, bet ne tikai, ⌫ piemēram, WiFi.

🡻 531/2012 87. apsvērums (pielāgots)

(47)Turklāt, lai izvairītos no “šokējoša rēķina”, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka viens vai vairāki maksimālie finanšu un/vai datu apjoma limiti atlikto maksājumu maksām par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, tos izsakot valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā, un tie būtu visiem viesabonentiem bez maksas jāpiedāvā ar pienācīgu paziņojumu saziņas formā, kas ļauj vēlāk no jauna iepazīties ar informāciju, kad noteiktais ierobežojums ir gandrīz sasniegts ⌦ tuvojoties minētajam limitam ⌫. Kad ir sasniegts minētais maksimālais ierobežojums ⌦ limits ⌫, klientiem vairs nebūtu jāsaņem datu viesabonēšanas pakalpojumi vai jāmaksā par minētajiem pakalpojumiem, ja viņi īpaši nelūdz minētos pakalpojumus nodrošināt arī turpmāk saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti paziņojumā. Šādā gadījumā viņiem būtu jāsaņem bezmaksas apstiprinājums saziņas formā, kas ļauj vēlāk no jauna iepazīties ar informāciju. Vajadzētu dot iespēju viesabonentiem samērīgā laikposmā izvēlēties kādu no šiem ⌦ minētajiem ⌫ maksimālajiem finanšu vai datu apjoma limitiem vai izvēlēties atteikties no šāda limita. Ja klienti nenorāda citādi, viņiem jāpiemēro standartierobežojumu sistēma.

🡻 531/2012 88. apsvērums

(48)Šie pārredzamības pasākumi būtu jāuzskata par viesabonentiem paredzētu minimālo aizsardzību, un tiem nebūtu jāliedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt klientiem virkni citu instrumentu, kas viņiem palīdz prognozēt un kontrolēt izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Piemēram, daudzi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji attīsta jaunu vienotu mazumtirdzniecības likmi viesabonēšanas piedāvājumiem, kas ļauj izmantot datu viesabonēšanu par noteiktu cenu noteiktā laikposmā, līdz sasniegts “samērīgas lietošanas” apjoms. Tāpat viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji attīsta sistēmas, lai sniegtu iespēju saviem viesabonentiem tikt informētiem reālā laikā par uzkrātajām atliktā maksājuma maksām par datu viesabonēšanu. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, šīs vietējo tirgu izmaiņas būtu jāatspoguļo saskaņotajos noteikumos.

🡻 531/2012 89. apsvērums (pielāgots)

(49)Klienti, kuri izmanto priekšmaksas tarifus, var arī ciest no “šokējoša rēķina” par datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu. Šā iemesla dēļ ⌦ Tādēļ ⌫ būtu minētajiem klientiem jāpiemēro arī noteikumi par maksimālo apmēru, pie kura pakalpojumus pārtrauc.

🡻 531/2012 90. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(50)Ir ievērojamas atšķirības starp regulētajiem viesabonēšanas tarifiem Savienībā un viesabonēšanas tarifiem, kas patērētājiem jāmaksā, ceļojot ārpus Savienības, un kas ir ievērojami augstāki par cenām Savienībā, ⇨ kur pēc mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksu atcelšanas papildmaksu piemēro tikai izņēmuma kārtā ⇦ . Tā kā nav vienotas pieejas pārredzamības un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz viesabonēšanu ārpus Savienības, patērētāji nav pārliecināti par savām tiesībām un tādēļ bieži atsakās no mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanas ārvalstīs. Patērētājiem sniegta pārredzama informācija varētu viņiem palīdzēt ne tikai pieņemt lēmumu par to, kā izmantot mobilo ierīci ārzemju ceļojumā (gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās), bet arī izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Tādēļ ir nepieciešams risināt problēmu, kas saistās ar pārredzamības un patērētāju aizsardzības trūkumu, piemērojot noteiktus pārredzamības un aizsardzības pasākumus arī tiem viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz ārpus Savienības. Minētie pasākumi veicinātu konkurenci un uzlabotu iekšējā tirgus darbību ⌦ Minētajiem pasākumiem jāveicina konkurence un jāuzlabo iekšējā tirgus darbība ⌫ .

🡻 531/2012 91. apsvērums (pielāgots)

(51)Ja apmeklētā sakaru tīkla operators ārpus Savienības esošajā apmeklētajā ⌦ trešajā ⌫ valstī viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam neļauj reāllaikā uzraudzīt klienta izmantoto datu apjomu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nevajadzētu būt pienākumam noteikt maksimālos finanšu vai datu apjoma ierobežojumus, lai aizsargātu klientus.

⇩ jauns

(52)Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē viesabonenti par iespēju bez maksas piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, zvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un ar alternatīviem piekļuves līdzekļiem, izmantojot ārkārtas sakarus. Alternatīvi piekļuves līdzekļi, kas izmanto ārkārtas sakarus, ļauj viesabonentiem, it īpaši viesabonentiem invalīdiem, piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot līdzekļus, kas nav zvans. Piemēram, alternatīvus piekļuves līdzekļus var nodrošināt, izmantojot ārkārtas lietojumus, ziņojumapmaiņu, retranslācijas pakalpojumus vai reāllaika tekstu vai vispusīgo sarunu, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 4. pantu. 72 .

(53)Numuru diapazoni, ieskaitot tos, kurus izmanto papildvērtības pakalpojumiem, tiek noteikti valstu numerācijas plānos un netiek saskaņoti Savienības līmenī. Tāpēc operatori var nespēt visās valstīs laikus pazīt numerācijas diapazonus papildvērtības pakalpojumiem. Uz numerācijas diapazoniem, ko izmanto papildvērtības pakalpojumiem, valsts līmenī attiecas īpaši cenu nosacījumi, un daudzos gadījumos netiek regulēti to savienojuma pabeigšanas tarifi. Lai gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji to saprot, vairumtirdzniecības tarifu līmenis, kas tiem būs jāmaksā, joprojām var būt negaidīti augsts. Viesabonēšanas scenārijā operatori nespēj šo jautājumu atrisināt, jo tiem trūkst informācijas par numuru diapazoniem, kurus dažādās Savienības vietās izmanto papildvērtības pakalpojumiem. Lai risinātu šo problēmu, BEREC būtu jāizveido un jāuztur vienota, droša Savienības mēroga datubāze papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem. Datubāze ir iecerēta kā pārredzamības instruments, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) un operatoriem tieši piekļūt informācijai par to, kuri numerācijas diapazoni var radīt augstākas izmaksas (savienojuma pabeigšanas tarifus) visās dalībvalstīs. Tas ir nepieciešams starpposms, lai palielinātu pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, jo to var izmantot, lai viesabonentus informētu par pakalpojumu veidiem, kuriem var piemērot paaugstinātu viesabonēšanas maksu. BEREC būtu jānosaka kārtība, kādā kompetentās iestādes sniedz un atjaunina 17. pantā prasīto informāciju.

🡻 531/2012 92. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(54)Valsts regulatīvajām iestādēm, kuras atbild par ⌦ Direktīvā (ES) 2018/1972 noteikto uzdevumu īstenošanu ⌫ to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, būtu vajadzīgas pilnvaras šajā regulā paredzēto pienākumu ⇨ novērošanai, ⇦ pārraudzīšanai un izpildes nodrošināšanai to teritorijā. Tām būtu jāpārrauga arī attīstības tendence cenu noteikšanā par balss zvanu, ⌦ īsziņu ⌫ un datu pakalpojumiem, ko viesabonentiem nodrošina Savienībā, attiecīgā gadījumā arī īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Savienības tālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atpelnīt vairumtirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu klientu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas pārraudzības rezultāti būtu jāpublicē reizi sešos mēnešos. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiemklientiem, priekšapmaksas klientiem un pēcapmaksas klientiem, pēcmaksas un priekšmaksas klientiem.

🡻 531/2012 93. apsvērums (pielāgots)

(55)Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai tālākajos Savienības reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu klientiem, kuri izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms nekā klientiem, kuri izmanto Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Šajā nolūkā attiecīgās ⌦ Tālab ⌫ valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.

🡻 2017/920 20. apsvērums (pielāgots)

(56)Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības konfidencialitāti un novērotu un pārzinātu ⌦ šīs ⌫ regulas Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanu un pārmaiņas viesabonēšanas vairumtirgos, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju par vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem, kuros nav paredzēta maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošana. Minētajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju arī par tādu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu noteikumu pieņemšanu un piemērošanu, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu, un par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kuri ceļo Savienībā.

🡻 531/2012 81. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(57)Ja Savienības mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu sadarbspējas un gala-gala savienojamības ir apdraudēti tādēļ, ka tiks izbeigtas vai draud tikt izbeigtas pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru tīkla operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī tāpēc, ka tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla nodrošinātāju, valsts regulatīvajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto piekļuves direktīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 615. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi un savienojamību nolūkā garantēt šādu pilnīgu pārklājumu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību, ņemot vērā pamatdirektīvas ⌦ minētās direktīvas ⌫ 8. panta 3. pantā noteiktos mērķus, ⌦ ⌫ it īpaši pilnībā funkcionāla iekšēja elektronisko sakaru pakalpojumu ⇨ – attīstīt ⇦ ⌦ ⌫ iekšējo tirgu izveidi ⇨, sekmējot Eiropas mēroga pakalpojumu sniegšanu, pieejamību un sadarbspēju, un gala-gala savienojamību ⇦ .

🡻 2017/920 21. apsvērums (pielāgots)

(58)Īpašais cenu regulējums, kas piemērojams vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, paredz, ka saliktam produktam, kas var ietvert arī citus vairumtirdzniecības piekļuves un savienojamības pakalpojumus, īpaši tos, uz kuriem attiecas valsts vai , iespējams, potenciāli pārrobežu regulējums, piemēro kopējo Savienības maksas ierobežojumu vispārējo Savienības maksimumu. Šajā sakarā ir gaidāms, ka samazināsies Savienības līmenī pastāvošās atšķirības minēto pakalpojumu regulējumā, it īpaši, piemērojot papildu pasākumus, kādi var tikt veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK 73 (Pamatdirektīva) Direktīvu (ES) 2018/1972, lai nodrošinātu regulatīvo pieeju lielāku konsekventumu. Tikmēr apmeklēto sakaru tīklu operatoru un citu operatoru strīdi par tarifiem, kas piemēroti regulētajiem pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, būtu jārisina, ņemot vērā BEREC izdotu atzinumu, ja ar BEREC ir notikusi apspriešanās, saskaņā ar īpašiem regulatīvajiem pienākumiem, kas attiecas uz viesabonēšanu, kā arī saskaņā ar Pamatdirektīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/19/EK 74 , 2002/20/EK 75 un 2002/22/EK 76  Direktīvu (ES) 2018/1972.

🡻 531/2012 94. apsvērums

Pieņemot noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, dalībvalstīm atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem inter alia būtu jāņem vērā iespēja, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var klientiem sniegt kompensāciju par jebkādu kavēšanos vai šķēršļiem, kas saistīti ar pāreju pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja.

🡻 2017/920 22. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(59)Ir nepieciešams novērot un regulāri pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu darbību un to mijiedarbību ar viesabonēšanas mazumtirgiem, ņemot vērā konkurences un tehnoloģijas attīstību un datu plūsmas. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā visus attiecīgos BEREC ziņojumus, līdz 2018. gada 15. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojums, kurā ir apkopota mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ietekme. Pēc tam Komisijai būtu jāiesniedz ⇨ divi ⇦ ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei ik pēc diviem gadiem. Pirmais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2019. gada 15. decembrim. Komisijai savā divgadu ziņojumos būtu īpaši jānovērtē, vai RLAH ir kāda ietekme uz mazumtirgū pieejamo tarifa plānu attīstību. Tajā ⌦ Tam ⌫ būtu jāietver, no vienas puses, novērtējums par tādu tarifa plānu parādīšanos, kuri ietver tikai iekšzemes pakalpojumus un kuri izslēdz mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kopumā, tādējādi apdraudot RLAH mērķi, un, no otras puses, novērtējums par vienotas likmes tarifa plānu pieejamības samazināšanos, kas varētu arī izraisīt zaudējumus patērētājiem un negatīvi ietekmēt digitālo vienoto tirgu. Komisijas divgadu ziņojumos būtu īpaši jāanalizē, kādā mērā regulatīvās iestādes izņēmuma kārtā ir atļāvušas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, vietējo sakaru tīklu operatoru spēja uzturēt iekšzemes maksas modeļus un apmeklēto sakaru tīklu operatoru spēja atpelnīt regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas faktiski radītās izmaksas. ⇨ Bez tam Komisijas ziņojumos būtu jāizvērtē, kā vairumtirdzniecības līmenī tiek nodrošināta piekļuve dažādām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm, tirdzniecības platformu un tamlīdzīgu instrumentu izmantošanas apjoms datplūsmas vairumtirdzniecībā, mašīnas-mašīnas viesabonēšanas attīstība, mazumtirdzniecībā neatrisinātās problēmas ar papildvērtības pakalpojumiem un ārkārtas sakaru pasākumu piemērošana ⇦. Lai varētu sagatavot šādus ziņojumus, kas ļautu novērtēt, kā viesabonēšanas tirgi pielāgojas RLAH noteikumiem, pēc šo noteikumu īstenošanas būtu jāsavāc pietiekami dati par šo tirgu darbību.

🡻 2017/920 23. apsvērums

⇨ jauns

(60)Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos un regulāri ziņotu par izmaiņām faktiskajās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksās par nelīdzsvarotu datplūsmu starp pakalpojumu sniedzējiem viesabonēšanas jomā, BEREC būtu jāvāc dati no valstu regulatīvajām iestādēm par faktiskajām maksām, ko attiecīgi piemēro par līdzsvarotu un nelīdzsvarotu datplūsmu. BEREC būtu jāvāc dati arī par gadījumiem, kad vairumtirdzniecības viesabonēšanas līguma puses ir atteikušās no maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošanas vai vairumtirdzniecības līmenī ir īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi citiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem, kad viņi kādu laiku ceļo pa Savienību. Pamatojoties uz ⇨ pietiekami detalizētiem ⇦ savāktajiem datiem, BEREC būtu regulāri jāziņo par sakarībām starp viesabonēšanas pakalpojumu mazumcenām, vairumtirdzniecības maksām un vairumtirdzniecības izmaksām. ⇨ BEREC arī jāsavāc atbilstoši šīs regulas 21. panta 1. punktam novērtējamo elementu novērošanai nepieciešamie dati. ⇦

🡻 2017/920 24. apsvērums (pielāgots)

(61)Komisijai, BEREC un valsts regulatīvajām iestādēm būtu pilnībā jānodrošina uzņēmējdarbības konfidencialitāte, veicot informācijas apmaiņu ⌦ šīs regulas ⌫ Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanas pārskatīšanas, novērošanas un pārraudzības nolūkos. Tāpēc uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasību ievērošanai nebūtu jāliedz valsts regulatīvajām iestādēm šīm vajadzībām laikus dalīties konfidenciālā informācijā.

⇩ jauns

(62)Lai nodrošinātu, ka maksimālo vairumtirdzniecības maksu pamatā ir jaunākie un atjaunināti dati, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, grozot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var piemērot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētu balss, īsziņu vai datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot minēto apmeklēto sakaru tīklu. Šajā direktīvā būtu jānosaka detalizēti kritēriji un parametri, uz kuru pamata nosaka šo maksimālo vairumtirdzniecības maksu apmēru. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un minētās apspriešanās tiktu rīkotas pēc principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 77 . Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem tajā pašā laikā, kad dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska iekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

🡻 531/2012 95. apsvērums un 2015/2120 34. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(63)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāji, ceļojot Savienības teritorijā, nemaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, un tādējādi nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, palielinot konkurenci starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ⇨gādāt par vienotu pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāji, ceļojot pa Savienību, nemaksā pārmērīgi augstu maksu par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem salīdzinājumā ar konkurētspējīgām valsts cenām, vienlaikus uzlabojot pārredzamību un nodrošinot ilgtspēju mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai par iekšzemes cenām, kā arī patiesu RLAH izjušanu pakalpojumu kvalitātes ziņā un piekļuvē neatliekamās palīdzības pakalpojumiem viesabonēšanas laikā ⇦ – nevar drošā, saskaņotā, savlaicīgā veidā pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ⌦ bet ⌫ un to, ka tādēļ minētos mērķus ⌦ drīzāk ⌫ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā nosaka vienīgitos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

🡻 2017/920 27. apsvērums

(64)Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,.

🡻 2015/2120 35. apsvērums (pielāgots)

(65)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 78  (EK) Nr. 45/2001 79  42. pantu 28. panta 2. punktu notika ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju kurš 2013. gada 24. novembrī sniedza atzinumu,

🡻 531/2012 12. apsvērums

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulatīvos pienākumus vajadzētu piemērot tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulatīvajām iestādēm uzdodot periodiski veikt tirgus analīzi un pienākumu pārskatu, pēc kā piemēro ex ante pienākumus operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgo tirgu noteikšanu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kam var piemērot ex ante regulējumu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK 80 (turpmāk “Ieteikums”), noteikto tirgu analīzi saskaņā ar Komisijas Pamatnostādnēm par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Savienības reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem 81 , operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante pienākumu piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

🡻 531/2012 13. apsvērums (pielāgots)

Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam var piemērot ex ante regulējumu, tika definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiska mēroga viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos. Tomēr darbs, ko gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā (ERG) un tās pēctecē Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (BEREC), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 82 , veikušas valsts regulatīvās iestādes, analizējot starptautiska mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valsts regulatīvajām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret Savienības mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajām maksām, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tostarp tās pārrobežu raksturu. Pēc Regulas (EK) Nr. 717/2007 stāšanās spēkā viesabonēšanas tirgus tika svītrots no Ieteikuma pārskatītās redakcijas 83 .

🡻 531/2012 15. apsvērums

Tādējādi pastāv spiediens, kas dalībvalstīm liek veikt pasākumus, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas maksu līmeni, bet mehānisms, ar kuru valsts regulatīvajām iestādēm jāveic ex ante regulatīvā iejaukšanās un kurš paredzēts 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai minētajām iestādēm ļautu izlēmīgi rīkoties patērētāju interesēs šajā specifiskajā nozarē.

🡻 531/2012 16. apsvērums (pielāgots)

Turklāt Eiropas Parlaments rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 84 aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas samazināt pārrobežu mobilo telefonsakaru augstās izmaksas, bet 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) politika gan Savienības, gan valstu līmenī ir būtiska ekonomikas izaugsmes un ražīguma mērķu sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas maksu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

🡻 531/2012 17. apsvērums

Pamatojoties uz tālaika apsvērumiem, 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā bija paredzēti, lai likvidētu visus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm nozarē, kuru saskaņo ar minētajiem noteikumiem, inter alia attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē viesabonēšanas maksas. Tomēr tam nebūtu jākavē saskaņotu noteikumu pielāgošana atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli konkurences palielināšanai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

🡻 531/2012 21. apsvērums (pielāgots)

Regula (EK) Nr. 717/2007 zaudē spēku 2012. gada 30. jūnijā. Pirms tās termiņa beigām Komisija ir veikusi pārskatīšanu saskaņā ar minētās regulas 11. pantu, kurā paredzēts izvērtēt, vai minētās regulas mērķi ir sasniegti, un pārskatīt izmaiņas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksās, ko viesabonentiem piemēro par balss zvanu, SMS un datu sakaru pakalpojumiem. Komisija savā 2011. gada 6. jūlija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem, pārskatot Regulas (EK) Nr. 717/2007 darbību, secināja, ka ir lietderīgi turpināt Regulas (EK) Nr. 717/2007 piemērošanu pēc 2012. gada 30. jūnija.

🡻 531/2012 22. apsvērums (pielāgots)

Dati par Savienības mēroga balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu cenu izmaiņām kopš Regulas (EK) Nr. 717/2007 stāšanās spēkā, tostarp jo īpaši dati, ko reizi ceturksnī apkopojušas valsts regulatīvās iestādes un kuri paziņoti ar BEREC starpniecību, nesniedz pierādījumus, kas liecinātu, ka konkurence mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī būtu ievērojami attīstījusies un varētu būt ilgtspējīga pēc 2012. gada jūnija, ja netiks paredzēti regulatīvi pasākumi. Šādi dati liecina par to, ka viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenas vēl aizvien ir daudz augstākas nekā iekšzemes cenas un ir tuvas vai nedaudz atšķiras no maksimālajiem apmēriem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, un konkurence līmenī zem noteiktajiem maksimālajiem apmēriem ir visai maza.

🡻 531/2012 23. apsvērums (pielāgots)

Tādējādi, 2012. gada 30. jūnijā zaudējot spēku regulatīviem aizsargmehānismiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 717/2007 piemēro Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī, tiks radīts būtisks apdraudējums tam, ka konkurences spiediena trūkums viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū un stimuls viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem paaugstināt viesabonēšanas radītos ieņēmumus būs par pamatu tādām Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, kurās nebūs pamatoti atspoguļotas attiecīgās pakalpojuma sniegšanas faktiskās izmaksas, tādējādi apdraudot minētās regulas mērķus. Tādēļ regulatīvā iejaukšanās mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumu tirgū būtu jāturpina arī pēc 2012. gada 30. jūnija, lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, ļaujot attīstīties konkurencei un vienlaikus garantējot, ka patērētāji joprojām var paļauties uz to, ka viņiem nepiemēros pārmērīgi augstas cenas salīdzinājumā ar konkurētspējīgām valsts cenām.

🡻 531/2012 30. apsvērums

Mobilo sakaru pakalpojumus pārdod komplektos, kas ietver gan iekšzemes, gan viesabonēšanas pakalpojumus, un tas ierobežo klientu iespējas izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumus. Šādi komplekti mazina viesabonēšanas pakalpojumu pārredzamību, jo ir sarežģīti salīdzināt atsevišķus pakalpojumus, kas ietverti komplektos. Tādējādi konkurence starp operatoriem, pamatojoties uz viesabonēšanas elementu mobilo sakaru pakalpojumu komplektā, vēl nav acīmredzama. Viesabonēšanas kā atsevišķa pakalpojuma pieejamības veicināšana risinātu strukturālas problēmas, uzlabojot patērētāju informētību par viesabonēšanas cenām, piedāvājot patērētājiem viesabonēšanas pakalpojumu skaidru izvēli un tādējādi palielinot konkurences spiedienu no pieprasījuma puses. Tas tādējādi veicinās viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

🡻 531/2012 41. apsvērums

Kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū, kā rezultātā samazinātos vairumtirdzniecības izmaksas, kas savukārt nonāktu tālāk līdz patērētājiem, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu cenas par viesabonēšanas zvanu veikšanu un saņemšanu Savienības iekšienē, ir Savienības līmenī noteikt maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī un ierobežot maksas mazumtirdzniecības līmenī, izmantojot Eiropas tarifu, kas ieviests ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, kuru paplašināja ar Regulā (EK) Nr. 544/2009 85 paredzēto SMS Eiropas tarifu un kurš būtu jāpaplašina ar šajā regulā paredzēto datu Eiropas tarifu. Vairumtirdzniecības vidējai maksai konkrētā laikposmā būtu jāattiecas uz jebkuriem diviem operatoriem Savienībā.

🡻 531/2012 42. apsvērums

Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs būtu jānosaka aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot to, ka pārejas posmā, kamēr tiek īstenoti strukturālie pasākumi, patērētājiem pieejamās priekšrocības ne vien saglabātos, bet pat palielinātos, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un veicina konkurētspējīgus viesabonēšanas piedāvājumus par zemākiem tarifiem. Attiecīgajā laikposmā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu aktīvi jāsniedz klientiem informācija par Eiropas tarifiem un jāpiedāvā tie visiem saviem viesabonentiem bez maksas, skaidrā un pārredzamā veidā.

🡻 531/2012 43. apsvērums

Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam, kas jāpiedāvā viesabonentiem, būtu jāatspoguļo saprātīga peļņa salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas vairumtirdzniecības izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šādi aizsargājoši ierobežojumi būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un tos varētu atcelt, tiklīdz strukturālie pasākumi spētu dot klientiem konkrētus ieguvumus. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro tai tarifa daļai, kas noteikta par pievienotas vērtības pakalpojumu sniegšanu, bet jāpiemēro tikai tiem tarifiem, kuri noteikti par pieslēgumu šādiem pakalpojumiem.

🡻 531/2012 44. apsvērums

Šai regulatīvajai pieejai vajadzētu būt vienkārši īstenojamai un pārraugāmai, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus ietekmē tās prasības, gan valsts regulatīvajām iestādēm, kurām jāuzņemas minētās pieejas uzraudzība un izpilde. Tai vajadzētu būt arī pārredzamai un vienkārši saprotamai visiem mobilo sakaru klientiem Savienībā. Turklāt tai būtu jānodrošina noteiktība un paredzamība operatoriem, kas sniedz viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc šajā regulā būtu precīzi naudas izteiksmē jānosaka maksimālā maksa par minūti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

🡻 531/2012 45. apsvērums

Nosakot šo maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī, būtu jāņem vērā dažādi elementi, kas veido Savienības mēroga viesabonēšanas zvanu, jo īpaši savienojuma uzsākšanas un pabeigšanas izmaksas mobilo sakaru tīklos, kā arī pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide un tranzīts. Vispiemērotākais kritērijs savienojuma uzsākšanai un pabeigšanai ir vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem Savienībā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas valsts regulatīvās iestādes un ko publicējusi Komisija. Tāpēc šajā regulā paredzētā maksimālā vidējā maksa par minūti būtu jānosaka, ņemot vērā vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas norāda uz saistītajām izmaksām. Maksimālajai vidējai maksai par minūti vairumtirdzniecības līmenī būtu ik gadus jāsamazinās, lai ņemtu vērā mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu samazinājumu, ko laiku pa laikam nosaka valsts regulatīvās iestādes.

🡻 531/2012 46. apsvērums

Ar pagaidu balss zvanu Eiropas tarifu, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem būtu jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs jāmaksā pārmērīga cena par regulēta viesabonēšanas zvana veikšanu vai saņemšanu, tajā pašā laikā atstājot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

🡻 531/2012 47. apsvērums

Pārejas posmā, kad izmanto aizsargājošos ierobežojumus, visiem patērētājiem vajadzētu būt informētiem par iespēju bez papildu maksām vai priekšnoteikumiem izvēlēties vienkāršu viesabonēšanas tarifu, kas nepārsniegs maksimālās maksas, un šāda iespēja būtu viņiem jānodrošina. Pieņemamai peļņai, salīdzinot vairumtirdzniecības izmaksas un mazumtirdzniecības cenas, būtu jānodrošina tas, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var segt visas to īpašās viesabonēšanas izmaksas mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot atbilstīgu tirdzniecības izmaksu daļu un mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas, un būtu jānodrošina samērīgs atlikums, lai gūtu saprātīgus ieņēmumus. Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs ir atbilstīgi instrumenti, lai nodrošinātu gan aizsardzību patērētājiem, gan elastību viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Balss zvanu Eiropas tarifa, SMS Eiropas tarifa un datu Eiropas tarifa maksimālajam apmēram ik gadus būtu jāsamazinās saskaņā ar vairumtirdzniecības cenu līmeni.

🡻 531/2012 48. apsvērums

Pārejas posmā, kad izmanto aizsargājošos ierobežojumus, jauni viesabonenti būtu skaidrā un saprotamā veidā pilnībā jāinformē par tarifiem, kas viesabonēšanai pieejami Savienībā, tostarp par tarifiem, kas atbilst pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam. Esošajiem viesabonentiem noteiktā laikposmā būtu jādod iespēja izvēlēties jaunu tarifu, kas atbilst pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam vai jebkuriem citiem viesabonēšanas tarifiem. Attiecībā uz esošajiem viesabonentiem, kas minētajā laikposmā nav veikuši izvēli, būtu jānošķir tie, kas jau bija izvēlējušies noteiktu viesabonēšanas tarifu vai tarifu paketi pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un tie, kas to nebija izdarījuši. Tiem, kas ietilpst otrajā kategorijā, būtu automātiski jāpiemēro tarifs, kas atbilst šai regulai. Viesabonentiem, kas jau izmanto īpašus viesabonēšanas tarifus vai tarifu paketes, kuras atbilst to individuālajām prasībām un kuras tie tādēļ ir izvēlējušies, būtu jāturpina piemērot to iepriekš izvēlētais tarifs vai tarifu pakete, ja pēc tam, kad tiem ir atgādināts par to pašreizējiem tarifu nosacījumiem un par piemērojamajiem Eiropas tarifiem, tie dara zināmu izvēli savam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam – turpināt piemērot minēto tarifu. Šādi īpaši viesabonēšanas tarifi vai tarifu paketes varētu ietvert, piemēram, vienotas likmes viesabonēšanas maksu, privātus tarifus, tarifus ar papildu fiksētu viesabonēšanas maksu vai tarifus ar maksu par minūti, kas ir zemāki nekā maksimālais balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs, vai tarifus ar maksu par izsaukuma iestati.

🡻 531/2012 49. apsvērums (pielāgots)

Ņemot vērā to, ka šai regulai vajadzētu būt īpašam pasākumam pamatdirektīvas 1. panta 5. punkta nozīmē un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu var prasīt mainīt viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifus, lai ievērotu šīs regulas prasības, šādām izmaiņām, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, nebūtu jārada tiesības mobilo sakaru klientiem atteikties no līgumiem.

🡻 531/2012 50. apsvērums (pielāgots)

Šai regulai nebūtu jāskar jauninājumi, kurus piedāvā patērētājiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētais pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs, bet ar to drīzāk būtu jāveicina novatoriski piedāvājumi viesabonentiem par zemākiem tarifiem, it sevišķi reaģējot uz papildu konkurences spiedienu, ko rada šīs regulas strukturālie noteikumi. Ar šo regulu neprasa atkārtoti ieviest viesabonēšanas maksas tajos gadījumos, kad tās jau ir pilnībā atceltas, kā arī neprasa palielināt pašreizējās viesabonēšanas maksas līdz šajā regulā noteikto pagaidu aizsargājošo ierobežojumu līmenim.

BEREC priekštece ERG lēsa, ka mobilo sakaru operatoru prakse, izrakstot rēķinus par mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, izmantojot maksu noteikšanas intervālus, kuru ilgums ir vairāk nekā viena sekunde, tipisku balss zvanu Eiropas tarifa rēķinu ir palielinājusi par 24 % veiktajiem zvaniem un par 19 % saņemtajiem zvaniem. Tās pārstāvji arī apgalvoja, ka šāds palielinājums ir uzskatāms par slēptas maksas paveidu, jo vairumam patērētāju tā nav pārredzama. Tādēļ ERG ieteica steidzami rīkoties, lai risinātu jautājumu par to, ka mazumtirdzniecībā balss zvanu Eiropas tarifam piemēro atšķirīgu rēķinu izrakstīšanas praksi.

🡻 531/2012 54. apsvērums

Lai arī Regulā (EK) Nr. 717/2007, ieviešot Savienībā Eiropas tarifu, paredzēja kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka viesabonentiem nav jāmaksā pārmērīgi augstas cenas par regulētiem viesabonēšanas zvaniem, atšķirīgā prakse, ko mobilo sakaru operatori izmanto saistībā ar rēķinos izmantotajām vienībām, nopietni apdraud Eiropas tarifa konsekventu piemērošanu. Tas arī nozīmē to, ka, kaut arī Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem ir pārrobežu raksturs, regulētiem viesabonēšanas zvaniem piemēro atšķirīgas rēķinu izrakstīšanas pieejas, kas kropļo iekšējā tirgus konkurences nosacījumus.

🡻 531/2012 55. apsvērums

Tādēļ būtu jāievieš vienots noteikumu kopums attiecībā uz vienībām, ko izmanto balss zvanu Eiropas tarifa rēķinos mazumtirdzniecības līmenī, lai turpmāk stiprinātu iekšējo tirgu un visā Savienībā nodrošinātu vienādi augstu aizsardzības līmeni patērētājiem, kas izmanto Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus.

🡻 531/2012 56. apsvērums

Tādēļ būtu jāpieprasa regulētu viesabonēšanas zvanu pakalpojumu sniedzējiem mazumtirdzniecības līmenī rēķinus saviem klientiem izrakstīt par sekundi visiem zvaniem, kam piemēro balss zvanu Eiropas tarifu, ar vienīgo nosacījumu, ka par veiktajiem zvaniem iespējams piemērot minimālo sākotnējo iekasēšanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 sekundes. Tas ļaus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem segt visas pamatotās izmaksas par savienojumu, kā arī nodrošinās elastību, lai tie varētu konkurēt, piedāvājot īsākus minimālos iekasēšanas laikposmus. Attiecībā uz balss zvanu Eiropas tarifu nav pamatoti piemērot nekādu minimālo sākotnējo iekasēšanas laikposmu par saņemtajiem zvaniem, jo attiecīgā vairumtirdzniecības cena tiek iekasēta par sekundi un visas īpašās izmaksas par savienojumu jau sedz tarifi par mobilo sakaru savienojuma pabeigšanu.

🡻 531/2012 57. apsvērums

Klientiem nebūtu jāmaksā par balss pasta ziņojumu saņemšanu apmeklētajā sakaru tīklā, jo viņi nevar kontrolēt šādu ziņojumu ilgumu. Tam nevajadzētu skart citas piemērojamās balss pasta maksas, piemēram, maksas par šādu ziņojumu noklausīšanos.

🡻 531/2012 59. apsvērums

Attiecībā uz SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, tāpat kā gadījumā ar balss viesabonēšanas zvaniem, ir būtisks risks, ka, nosakot pienākumus tikai attiecībā uz izcenojumu vairumtirdzniecības līmenī, automātiski netiks panākti zemāki tarifi mazumtirdzniecības klientiem. No otras puses, ja rīkojas tikai, lai mazinātu mazumtirdzniecības cenas, bet nepievēršas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu saistītajām vairumtirdzniecības izmaksām, tas varētu apdraudēt dažu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši mazo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, pozīciju, jo palielinātos risks, ka starpība starp cenām kļūst pārāk šaura.

🡻 531/2012 60. apsvērums

Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu tirgus īpašās struktūras un tā pārrobežu rakstura dēļ 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā valsts regulatīvajām iestādēm nav paredzēti piemēroti instrumenti, lai efektīvi risinātu konkurences problēmas, kuras ir regulēto SMS viesabonēšanas pakalpojumu augsto vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu līmeņa pamatā. Tas nenodrošina iekšējā tirgus vienmērīgu darbību un tādēļ būtu jālabo.

🡻 531/2012 61. apsvērums

Tāpēc regulatīvie pienākumi būtu jāpiemēro regulētajiem SMS viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības līmenī, lai nodrošinātu pamatotāku saikni starp vairumtirdzniecības maksām un pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, un mazumtirdzniecības līmenī pārejas posmā, lai aizsargātu viesabonentu intereses, līdz sāk darboties strukturālie pasākumi.

🡻 531/2012 62. apsvērums

Kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu tirgū, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai kontrolētu regulētu viesabonēšanas SMS īsziņu cenu līmeni vairumtirdzniecībā, ir Savienības mērogā noteikt maksimālo vidējo maksu par SMS, ko nosūta no apmeklētā sakaru tīkla. Vairumtirdzniecības vidējai maksai konkrētā laikposmā būtu jāattiecas uz jebkuriem diviem operatoriem Savienībā.

🡻 531/2012 63. apsvērums

Regulēto viesabonēšanas SMS pakalpojumu vairumtirdzniecības maksimālajā maksā būtu jāietver visas izmaksas, kas radušās vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un neatgūto maksu par viesabonēšanas SMS īsziņu pabeigšanu apmeklētajā sakaru tīklā. Regulēto viesabonēšanas SMS vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tāpēc būtu jāaizliedz ieviest atsevišķu maksu par viesabonēšanas SMS īsziņu pabeigšanu to tīklā, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu konsekventu piemērošanu.

🡻 531/2012 65. apsvērums (pielāgots)

Regulā (EK) Nr. 544/2009 tika pausts uzskats, ka gadījumā, kad nav strukturālu elementu, kas rada konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu tirgū, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu Savienības mēroga viesabonēšanas SMS īsziņu cenas mazumtirdzniecības līmenī, ir pieprasīt mobilo sakaru operatoriem piedāvāt saviem viesabonentiem SMS Eiropas tarifu, kas nepārsniedz noteikto maksimālo maksu.

🡻 531/2012 66. apsvērums (pielāgots)

Līdz sāk darboties strukturālie pasākumi, pagaidu SMS Eiropas tarifs būtu jāsaglabā aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot, ka pašreizējās patērētājiem pieejamās priekšrocības saglabājas, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī pamatotāk atspoguļo pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksas.

🡻 531/2012 67. apsvērums (pielāgots)

Tādēļ pagaidu SMS Eiropas tarifam, ko drīkst piedāvāt viesabonentiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņa salīdzinājumā ar regulētā viesabonēšanas SMS pakalpojuma sniegšanas izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šāds aizsargājošais ierobežojums būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un to varētu atcelt, kad sāks darboties strukturālie pasākumi. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro pievienotās vērtības SMS pakalpojumiem.

🡻 531/2012 68. apsvērums

Viesabonentiem nevajadzētu prasīt maksāt papildu maksu par to, ka tie saņem regulētu viesabonēšanas SMS īsziņu vai balss pasta īsziņu, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumus apmeklētajā sakaru tīklā, jo šādas pabeigšanas izmaksas jau kompensē mazumtirdzniecības maksa, ko piemēro par viesabonēšanas SMS īsziņas vai balss pasta īsziņas nosūtīšanu.

🡻 531/2012 69. apsvērums (pielāgots)

SMS Eiropas tarifs būtu automātiski jāpiemēro jebkuram jaunam vai jau esošam viesabonentam, kurš nav apzināti izvēlējies vai apzināti neizvēlas īpašu SMS viesabonēšanas tarifu vai viesabonēšanas pakalpojumu tarifu paketi, tostarp regulētos viesabonēšanas SMS pakalpojumus.

🡻 531/2012 70. apsvērums

SMS īsziņa ir īsziņu pakalpojuma teksta ziņa, un tā ir nepārprotami atšķirīga no citām ziņām, piemēram, MMS ziņām vai e-pastiem. Lai nodrošinātu, ka šī regula nezaudē savu ietekmi un ka tās mērķi ir pilnībā sasniegti, būtu jāaizliedz veikt viesabonēšanas SMS īsziņas tehnisko raksturlielumu izmaiņas, kas to atšķirtu no iekšzemes SMS īsziņas.

🡻 531/2012 71. apsvērums (pielāgots)

Valsts regulatīvo iestāžu apkopotie dati liecina, ka joprojām saglabājas augstas vidējās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko apmeklētā sakaru tīkla operatori piemēro viesabonenta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pat ja šķiet, ka ir novērojama tendence šīm vairumtirdzniecības maksām samazināties, tās vēl aizvien ir pārāk augstas attiecībā pret pamatizmaksām.

🡻 531/2012 72. apsvērums (pielāgots)

Aizvien augstās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem galvenokārt ir pamatojamas ar augstajām vairumtirdzniecības cenām, ko piemēro to tīklu operatori, kuriem netiek dota priekšroka. Šādas maksas rada datplūsmas vadības ierobežojumi, kas operatorus nekādi nemudina vienpusēji pazemināt vairumtirdzniecības standarta cenas, jo datus saņems neatkarīgi no piemērotā tarifa. Tas rada krasas vairumtirdzniecības izmaksu atšķirības. Atsevišķos gadījumos vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas maksas, ko piemēro sakaru tīkliem, kuriem netiek dota priekšroka, ir sešas reizes augstākas nekā tās, kuras piemēro vēlamajam sakaru tīklam. Šīs pārmērīgi augstās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem izraisa vērā ņemamus konkurences kropļojumus starp mobilo sakaru operatoriem Savienībā, un tas apdraud iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Tās arī neļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēt to vairumtirdzniecības izmaksas un tādējādi nodrošināt klientiem pārredzamus un konkurētspējīgus mazumtirdzniecības cenu piedāvājumus. Ņemot vērā to, ka valsts regulatīvās iestādes spēj tikai nelielā mērā efektīvi risināt šādas problēmas valsts mērogā, datu viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jāpiemēro maksimālā vairumtirdzniecības maksa. Regulatīvie pienākumi tāpēc būtu jāpiemēro attiecībā uz regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības līmenī, lai ieviestu samērīgāku proporciju starp vairumtirdzniecības cenām un pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, un mazumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonentu intereses.

🡻 531/2012 73. apsvērums

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nedrīkstētu piemērot viesabonentiem maksu par jebkādiem regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ja vien viesabonents nepiekrīt šo pakalpojumu saņemšanai un līdz brīdim, kad viesabonents piekrīt šo pakalpojumu saņemšanai.

🡻 531/2012 74. apsvērums (pielāgots)

Šīs regulas darbības jomai būtu jāietver Savienības mēroga datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana. Īpašās iezīmes, kuras raksturīgas viesabonēšanas pakalpojumu tirgiem un ar kurām pamatoja Regulas (EK) Nr. 717/2007 pieņemšanu un pienākumu uzlikšanu mobilo sakaru operatoriem attiecībā uz Savienības mēroga balss viesabonēšanas zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu sniegšanu, vienlīdz attiecas uz Savienības mēroga datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu. Tāpat kā balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumus, arī datu viesabonēšanas pakalpojumus valsts līmenī neiegādājas atsevišķi, bet tie ir tikai daļa no plašākas mazumtirdzniecības paketes, ko klienti pērk no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, tādējādi ierobežojot attiecīgos konkurences spēkus. Tāpat attiecīgo pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ valsts regulatīvās iestādes, kuras atbild par to mobilo sakaru klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, kuru dzīvesvieta ir to teritorijā, nespēj kontrolēt tādu apmeklētā sakaru tīkla operatoru rīcību, kuri atrodas citās dalībvalstīs.

🡻 531/2012 75. apsvērums (pielāgots)

Tāpat kā attiecībā uz regulatīvajiem pasākumiem, kas jau ieviesti balss zvanu un SMS pakalpojumiem, kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu Savienības mēroga datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu līmeni pārejas posmā, ir ieviest prasību viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt saviem viesabonentiem pagaidu datu Eiropas tarifu, kas nepārsniedz noteiktu maksimālo maksu. Datu Eiropas tarifs būtu jānosaka aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot patērētāju aizsardzību līdz brīdim, kamēr sāk darboties strukturālais pasākums, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī pamatotāk atspoguļo pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksas.

🡻 531/2012 76. apsvērums (pielāgots)

Tādēļ pagaidu datu Eiropas tarifam, ko var piedāvāt viesabonentiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņa salīdzinājumā ar regulēto viesabonēšanas datu pakalpojumu sniegšanas izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šāds aizsargājošs ierobežojums būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un to varētu atcelt, tiklīdz strukturālie pasākumi spētu dot klientiem konkrētus un noturīgus ieguvumus. Līdzīgi pieejai, ko izmanto balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka ir paredzama datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksu samazināšanās, maksimālajam regulētajam pagaidu datu Eiropas tarifam būtu pakāpeniski jāsamazinās.

🡻 531/2012 77. apsvērums (pielāgots)

Pagaidu datu Eiropas tarifs būtu automātiski jāpiemēro jebkuram jaunam vai jau esošam viesabonentam, kurš nav apzināti izvēlējies vai apzināti neizvēlas īpašu datu viesabonēšanas tarifu vai viesabonēšanas pakalpojumu tarifu paketi, kurā iekļauti regulēti datu viesabonēšanas pakalpojumi.

🡻 531/2012 78. apsvērums (pielāgots)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji maksā par faktiski izmantotajiem datu pakalpojumiem, un lai izvairītos no problēmām, kuras pēc Regulas (EK) Nr. 717/2007 ieviešanas tika konstatētas attiecībā uz balss zvanu pakalpojumiem, proti, slēptās maksas patērētājiem, kas rodas operatoru piemēroto iekasēšanas mehānismu dēļ, maksa par pagaidu datu Eiropas tarifa izmantošanu būtu jāaprēķina par kilobaitu. Šāda iekasēšana saskan ar iekasēšanas mehānismu, ko jau piemēro vairumtirdzniecības līmenī.

🡻 531/2012 79. apsvērums

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji drīkst piedāvāt vienkārši lietojamu, visaptverošu mēneša vienotu likmi, kurai nepiemēro maksimālās maksas un kura varētu aptvert visus Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus.

🡻 531/2012 80. apsvērums (pielāgots)

Lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru lietotāji varētu gūt labumu no šīs regulas noteikumiem, pagaidu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, un neatkarīgi no tā, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir savs tīkls, vai viņš ir mobilo sakaru virtuālā tīkla operators vai mobilo balss telefonsakaru pakalpojumu tālākpārdevējs.

🡻 531/2012 83. apsvērums (pielāgots)

Pārredzamība nozīmē arī to, ka pakalpojumu sniedzējiem jāinformē par viesabonēšanas maksām, jo īpaši par balss zvanu Eiropas tarifu, SMS Eiropas tarifu, datu Eiropas tarifu un par visaptverošu vienotu likmi, ja tāda tiek piedāvāta, laikā, kad klienti noformē abonementu, un katru reizi, kad viesabonēšanas maksas tiek mainītas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem informācija par viesabonēšanas maksām būtu jāsniedz, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, piemēram, rēķinus, internetu, televīzijas reklāmu vai tiešo pastu. Visai informācijai un piedāvājumiem vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem, būtu jāļauj veikt salīdzināšanu un vajadzētu būt pārredzamiem attiecībā uz cenām un pakalpojuma īpašībām. Viesabonēšanas piedāvājumu reklāmai un pārdošanai patērētājiem pilnībā būtu jāatbilst patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”) 86 . Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka visi to viesabonenti zina par regulēto tarifu pieejamību attiecīgajā laikposmā, un būtu šiem viesabonentiem jānosūta skaidrs un nepārprotams rakstisks paziņojums, aprakstot balss zvanu Eiropas tarifa, SMS Eiropas tarifa un datu Eiropas tarifa nosacījumus un tiesības pāriet uz tiem vai no tiem.

🡻 531/2012 85. apsvērums

Jo īpaši viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu bez maksas jānodrošina saviem viesabonentiem personalizēta tarifu informācija par maksām, ko minētajiem klientiem piemēro par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ikreiz, kad tie sāk izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumu, ierodoties citā valstī. Šī informācija būtu jānosūta uz to mobilo ierīci vispiemērotākajā veidā, lai to varētu viegli saņemt un saprast un lai ļautu tai viegli piekļūt vēlāk.

🡻 531/2012 86. apsvērums

Lai atvieglotu klientu izpratni par datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas finansiālajām sekām un ļautu viņiem pārraudzīt un kontrolēt savus izdevumus, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu – gan pirms, gan pēc līguma noslēgšanas – pienācīgi jāinformē savi klienti par maksām, ko piemēro regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Šāda informācija varētu ietvert piemērus par aptuveno datu apjomu, kas izmantots, piemēram, sūtot e-pastu, attēlu, pārlūkojot tīmekli un izmantojot mobilās lietojumprogrammas.

🡻 531/2012 96. apsvērums (pielāgots)

Regulatīvajiem pienākumiem attiecībā uz vairumtirdzniecības tarifiem par balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jāpaliek spēkā, līdz sāk darboties strukturālie pasākumi un konkurence vairumtirdzniecības tirgos ir pietiekami attīstījusies. Turklāt tirgus tendences šobrīd liecina, ka datu pakalpojumi pakāpeniski kļūs par mobilo sakaru pakalpojumu vissvarīgāko segmentu, datu viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumi attīstās visdinamiskāk un cenas ir mēreni zemākas par pašreizējiem regulētajiem tarifiem.

🡻 531/2012 97. apsvērums (pielāgots)

Mazumtirdzniecības aizsargājošie ierobežojumi būtu jānosaka pietiekami augstā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās iespējamās priekšrocības konkurences jomā, un tos varētu pilnībā atcelt, tiklīdz minētie pasākumi ir devuši rezultātus un ļāvuši izveidot īstu iekšējo tirgu. Tāpēc mazumtirdzniecības aizsargājošie ierobežojumi būtu pakāpeniski jāsamazina un visbeidzot jāatceļ.

🡻 531/2012 98. apsvērums (pielāgots)

Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas efektivitāte, ņemot vērā tās mērķus un ieguldījumu 2002. gada reglamentējošo noteikumu elektronisko sakaru jomā īstenošanā un iekšējā tirgus sekmīgā darbībā. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizskata ietekme uz konkurenci starp dažāda lieluma mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem no dažādām Savienības vietām, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu attīstība, tendences un pārredzamība, to saistība ar faktiskajām izmaksām, tas, ciktāl ir apstiprinājušies šai regulai pievienotajā ietekmes novērtējumā izdarītie pieņēmumi, atbilstības nodrošināšanas izmaksas un ietekme uz ieguldījumiem. Komisijai, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, būtu arī jāizskata to pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kuri ir alternatīva viesabonēšanai (piemēram, piekļuve ar WiFi starpniecību).

🡻 531/2012 99. apsvērums (pielāgots)

Regulatīvie pienākumi attiecībā uz balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksām būtu jāsaglabā, lai patērētājus aizsargātu tik ilgi, kamēr mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī nav pilnībā attīstīta konkurence. Šajā sakarā Komisijai līdz 2016. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, tostarp – vai strukturālie pasākumi ir pilnībā īstenoti un vai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū ir pietiekami attīstīta konkurence. Ja Komisija secina, ka konkurence nav pietiekami attīstīta, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgi priekšlikumi, lai nodrošinātu patērētāju pienācīgu aizsardzību, sākot ar 2017. gadu.

🡻 531/2012 100. apsvērums (pielāgots)

Pēc iepriekšminētās pārskatīšanas un lai nodrošinātu Savienībā viesabonēšanas pakalpojumu nepārtrauktu pārraudzību, Komisijai reizi divos gados būtu jāsagatavo ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā būtu iekļauts vispārējs pārskats par jaunākajām viesabonēšanas pakalpojumu tendencēm, kā arī starpposma izvērtējums attiecībā uz panākumiem, kas gūti šīs regulas mērķu sasniegšanā, un iespējamām alternatīvām, lai sasniegtu šos mērķus,

🡻 531/2012 (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.    Ar šo regulu ievieš kopēju ⌦ Šī regula nosaka vienotu ⌫ pieeju, ⌦ kas nodrošina ⌫ lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotājiem braucienos pa Savienību nav jāmaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, salīdzinot ar konkurētspējīgām pašmāju cenām, veicot un saņemot zvanus, nosūtot un saņemot īsziņas un lietojot pakešu komutācijas datu sakaru pakalpojumus, un tādējādi veicina vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī, veicinot konkurenci un pārredzamību tirgū un stimulējot gan inovāciju, gan patērētāju iespējas izvēlēties.

🡻 531/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

Tajā paredzēti noteikumi, lai regulētus viesabonēšanas pakalpojumus varētu pārdot atsevišķi no iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem, un izklāstīti nosacījumi vairumtirdzniecības piekļuvei publiskajiem mobilo sakaru tīkliem regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai. Ar to paredz arī pārejas noteikumus maksām, kādas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji par regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu drīkst piemērot balss zvaniem un SMS īsziņām ar savienojuma uzsākšanu un savienojuma pabeigšanu Savienībā, kā arī par pakešu komutācijas datu sakaru pakalpojumiem, ko viesabonenti izmanto viesabonēšanas laikā mobilo sakaru tīklā Savienībā. Tā attiecas gan uz maksām, ko tīklu operatori prasa vairumtirdzniecības līmenī, gan maksām, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji prasa mazumtirdzniecības līmenī.

2.    Regulētu viesabonēšanas pakalpojumu pārdošana atsevišķi no iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem ir nepieciešams starpposma pasākums konkurences palielināšanai, kas nodrošinātu klientiem zemākus viesabonēšanas tarifus, lai izveidotu mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu un lai tā rezultātā vairs netiktu nošķirti valsts un viesabonēšanas tarifi.

23.    Šajā regulā arī izklāstīti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot cenu pārredzamību un viesabonēšanas pakalpojumu lietotāju informēšanu par maksām.

4.    Šī regula ir īpašs pasākums pamatdirektīvas 1. panta 5. punkta nozīmē.

35.    Šajā regulā noteiktās maksimālās maksas izsaka euro.

46.    Ja maksimālās maksas saskaņā ar ⇨ 9.-12. ⇦ 7, 9 un pantu izsaka valūtā, kas nav euro, sākotnējos ierobežojumus, ievērojot minētos pantus, attiecīgajā valūtā nosaka, piemērojot atsauces maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2012. gada 1. maijā.

Piemērojot 7. panta 2. punktā, 9. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā paredzētos turpmākos ierobežojumus, pārskatītos vērtības ⌦ minētajās valūtās ⌫ nosaka, piemērojot ⇨ vidējo vērtību no ⇦ atsauces maiņas kursiem, ko attiecīgā kalendāra gada 1. maijā ⇨ 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā ⇦ ⌦ Eiropas Centrālā banka publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ⌫. Ierobežojumus maksimālajām maksām saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 9. panta 1. punktu un 12. panta 1. punktu valūtās, kas nav euro, no ⇨ 2023 ⇦ 2015. gada pārskata katru gadu. Katru gadu pārskatītos ierobežojumus attiecīgajā valūtā piemēro no 1. jūlija ⇨ 15. maija ⇦ , izmantojot atsauces maiņas kursu, kas publicēts tā paša gada 1. maijā.

7.    Ja maksimālās maksas saskaņā ar 8., 10. un 13. pantu ir denominētas valūtās, kas nav euro valūta, sākotnējos ierobežojumus, ievērojot minētos pantus, izsaka minētajās valūtās, piemērojot vidējo atsauces maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2012. gada 1. martā, 1. aprīlī un 1. maijā.

Piemērojot 8. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā paredzētos turpmākos ierobežojumus, pārskatītos lielumus nosaka, piemērojot vidējo atsauces maiņas kursu, kas publicēts attiecīgā kalendāra gada 1. martā, 1. aprīlī un 1. maijā. Maksimālajām maksām saskaņā ar 8. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 13. panta 2. punktu ierobežojumus valūtās, kas nav euro valūta, sākot ar 2015. gadu pārskata katru gadu. Katru gadu pārskatītos ierobežojumus attiecīgajā valūtā piemēro no 1. jūlija, izmantojot vidējo atsauces maiņas kursu, kas publicēts tā paša gada 1. martā, 1. aprīlī un 1. maijā.

2. pants

Definīcijas

1.    Šajā regulā piemēro piekļuves direktīvas 2. pantā, pamatdirektīvas 2. pantā un universālā pakalpojuma direktīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta definīcijas.

2.    Papildus 1. punktā norādītajām izmanto šādas definīcijas:

a)“viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus;

b)“iekšzemes pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumus;

c)“alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir viesabonēšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš nav iekšzemes pakalpojumu sniedzējs;

🡻 531/2012 (pielāgots)

cd)“vietējais sakaru tīkls” ir publisks sakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

de)“apmeklētais sakaru tīkls” ir publisko mobilo sakaru zemes tīkls dalībvalstī, kas nav tā, kur atrodas viesabonenta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, kurš viesabonentam ļauj veikt vai saņemt zvanus, nosūtīt vai saņemt īsziņas vai izmantot pakešu komutācijas datu sakarus, ja ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru;

ef)“Savienības mēroga viesabonēšana” ir mobilas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus Savienības iekšienē vai lai nosūtītu vai saņemtu īsziņas Savienības iekšienē vai izmantotu pakešu komutācijas datu sakarus, atrodoties dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas iekšzemes pakalpojumu sniedzēja tīkls, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

fg)“viesabonents” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz regulētus viesabonēšanas pakalpojumus, klients, kura līgums vai vienošanās ar minēto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju atļauj Savienības mēroga viesabonēšanu, izmantojot Savienībā esošu publisko mobilo sakaru zemes tīklu;

gh)“regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un pabeidz publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā, vai viesabonenta saņemts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā un pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

hj)“īsziņa” ir īsziņu pakalpojuma (SMS) teksta īsziņa, ko galvenokārt veido burtu un/vai ciparu ⌦ , vai abējādas ⌫ zīmes, ko var nosūtīt starp mobilo un/vai fiksēto sakaru numuriem, kuri piešķirti saskaņā ar valsts numerācijas plānu;

ik)“regulēta viesabonēšanas īsziņa” ir viesabonenta nosūtīta īsziņa, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā, vai viesabonenta saņemta īsziņa, kad savienojumu uzsāk publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

jm)“regulēts datu viesabonēšanas pakalpojums” ir viesabonēšanas pakalpojums, kas viesabonentam ļauj izmantot pakešu komutācijas datu sakarus ar savu mobilo sakaru ierīci, kad tā ir pieslēgta apmeklētajam sakaru tīklam,. Regulētā datu viesabonēšanas pakalpojumā nav ietverta ⌦ bet ne ⌫ regulētu viesabonēšanas zvanu vai īsziņu nosūtīšanu vai saņemšanu, bet ⌦ taču tajā ⌫ ietilpst MMS ziņu nosūtīšana un saņemšana;

ko)“vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve” ir tieša vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuve;

lp)“tieša vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve” ir pieejas nodrošināšana iekārtām un/ vai pakalpojumiem, ⌦ vai abējādi ⌫ , ko mobilo sakaru tīkla operators nodrošina citam uzņēmumam ar definētiem nosacījumiem, lai minētais uzņēmums viesabonentiem sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus;

mq)“vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuve” ir viesabonēšanas pakalpojumu nodrošināšana, ko mobilo sakaru tīkla operators, kas nav apmeklētā sakaru tīkla operators, uz vairumtirdzniecības pamata nodrošina citam uzņēmumam, lai tas viesabonentiem sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus;

🡻 2015/2120 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

nr)“iekšzemes mazumtirdzniecības cena” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšzemes mazumtirdzniecības maksa par vienību, ko piemēro klienta veiktiem zvaniem un nosūtītām īsziņām (gan savienojuma uzsākšana, gan savienojuma pabeigšana dažādos publiskajos sakaru tīklos vienā dalībvalstī), un izmantotiem datiem; gadījumā, kad nepastāv specifiska iekšzemes mazumtirdzniecības maksa par vienību, par iekšzemes mazumcenu uzskata tādu pašu tarifikācijas mehānismu, kādu piemēro klienta veiktiem zvaniem un nosūtītām īsziņām (gan savienojuma uzsākšana, gan savienojuma pabeigšana dažādos publiskajos sakaru tīklos vienā dalībvalstī), un izmantotiem datiem minētā klienta dalībvalstī.;

(s)“regulēta mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana” ir tādu regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas klientiem, ko alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina tieši apmeklētajā sakaru tīklā.

🡻 531/2012

⇨ jauns

3. pants

Vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve

1.    Mobilo tīklu operatori izpilda visus pamatotos vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves pieprasījumus ⇨, it sevišķi, ļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atdarināt mazumtirdzniecības mobilo sakaru pakalpojumus, kas tiek sniegti iekšzemē, ja tas tehniski realizējams ⇦ .

2.    Mobilo tīklu operatori drīkst atteikt pieprasījumus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi vienīgi uz objektīvu kritēriju pamata.Atteikt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves pieprasījumu mobilo tīklu operatori drīkst vienīgi uz objektīvu kritēriju pamata.

3.    Vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve aptver piekļuvi visiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, attiecīgiem pakalpojumiem, programmatūrai un informācijas sistēmām, kas nepieciešamas, lai varētu sniegt klientiem regulētus viesabonēšanas pakalpojumus ⇨, ar katru pieejamo tīkla tehnoloģiju un paaudzi ⇦ .

🡻 2017/920 Art. 1.1(a)

4.    Noteikumus par regulētām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, kas izklāstīti 10.7., 11.9. un 12. pantā, piemēro piekļuves nodrošināšanai visiem 3. punktā minētajiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves komponentiem, bet nepiemēro, ja abas vairumtirdzniecības viesabonēšanas līguma puses nepārprotami vienojas, ka līguma darbības laikā maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemēro vidējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, kas izriet no līguma piemērošanas.

🡻 531/2012

Neskarot pirmo daļu, vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuves gadījumā mobilo tīklu operatori var noteikt taisnīgas un mērenas saprātīgas cenas par komponentiem, uz kuriem neattiecas 3. punkts.

5.    Mobilo tīklu operatori publisko standartpiedāvājumu, ņemot vērā 8. punktā minētās BEREC pamatnostādnes, un dara to pieejamu uzņēmumam, kas pieprasa vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi. Mobilo tīklu operatori uzņēmumam, kas pieprasa piekļuvi, sniedz šim pantam atbilstīgu projektu līgumam par šādu piekļuvi ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad mobilā tīkla operators ir sākotnēji saņēmis pieprasījumu. Vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi piešķir samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc līguma noslēgšanas. Mobilo tīklu operatori, kas saņem vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves pieprasījumu, un uzņēmumi, kas pieprasa piekļuvi, līgumsarunas risina pēc labas ticībasgodprātīgi veic pārrunas.

🡻 2017/920 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

⇨ jauns

6.    Standartpiedāvājums, kas minēts 5. punktā, ir pietiekami detalizēts, un tajā ir ietverti visi komponenti, kas nepieciešami 3. punktā norādītajai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei, sniedzot aprakstu par piedāvājumiem, kas attiecas uz tiešu vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvi, kā arī ar to saistītie noteikumi. ⇨ Standartpiedāvājumā ietver visu informāciju, kas nepieciešama, lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt, ka tā klienti viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas laikā var par brīvu piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas sakarus ar vispiemērotāko ĀIC, un zvanītāja atrašanās vietas informācija par brīvu tiek nosūtīta vispiemērotākajai ĀIC. ⇦

Minētajā standartpiedāvājumā var būt iekļauti nosacījumi, kas nepieļauj pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves ļaunprātīgu izmantošanu vai izmantošanu anomālā apmērā citādā nolūkā, nevis lai sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem, kad viņi kādu laiku ceļo pa Savienībukamēr tie periodiski ceļo Savienībā. Ja standartpiedāvājumā ir šādi nosacījumi, tajos iekļauj specifiskus pasākumus, kurus apmeklētā sakaru tīkla operators var īstenot, lai nepieļautu pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, kā arī objektīvus kritērijus, uz kuru pamata šādus pasākumus var veikt. Šādi kritēriji var attiekties uz apkopotu viesabonēšanas datplūsmas informāciju. Tie neattiecas uz specifisku informāciju, kas skar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu atsevišķās datplūsmas.

Standartpiedāvājumā var arī noteikt, ka gadījumos, kad apmeklētā sakaru tīkla operatoram ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu vairumtirdzniecības viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, apmeklētā sakaru tīkla operators var prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, lai tas, neskarot Savienības un valsts datu aizsardzības prasības, sniedz informāciju, kas ļauj noteikt, vai ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu ir apmeklētā sakaru tīkla operatora pastāvīgas viesabonēšanas situācijā vai viesabonēšanas vairumtirdzniecības piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, piemēram, informāciju par to, kāda ir klientu daļa, par kuriem pēc objektīviem rādītājiem un saskaņā ar detalizētajiem noteikumiem par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu, kas pieņemti, ievērojot 8.6.d pantu, ir konstatēts, ka pastāv risks, ka piemērojamie par iekšzemes mazumcenu sniegtie regulētie mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi tiks izmantoti ļaunprātīgi vai anomālā apmērā.

Kā galējo līdzekli un gadījumos, kad situāciju nav bijis iespējams atrisināt ar mazāk stingriem pasākumiem, standartpiedāvājumā var paredzēt iespēju izbeigt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus, ja apmeklētā sakaru tīkla operators pēc objektīviem kritērijiem ir konstatējis, ka ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, un ir attiecīgi informējis par to vietējā sakaru tīkla operatoru.

Apmeklētā sakaru tīkla operators var vienpusēji izbeigt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu, pamatojoties uz pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, bet tikai ar apmeklētā sakaru tīkla operatora valsts regulatīvās iestādes iepriekšēju atļauju.

Apmeklētā sakaru tīkla operatora valsts regulatīvā iestāde pēc apspriešanās ar vietējā sakaru tīkla operatora valsts regulatīvo iestādi trīs mēnešos pēc tam, kad ir saņemts apmeklētā sakaru tīkla operatora pieprasījums atļaut vairumtirdzniecības viesabonēšanas līguma izbeigšanu, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt vai noraidīt šādu atļauju, un attiecīgi informē Komisiju.

Apmeklētā sakaru tīkla operatora un vietējā sakaru tīkla operatora valstu regulatīvās iestādes var katra prasīt BEREC pieņemt atzinumu par darbībām, kas jāveic saskaņā ar šo regulu. BEREC pieņem atzinumu viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Ja ir notikusi apspriešanās notiek konsultēšanās ar BEREC, apmeklētā sakaru tīkla operatora valsts regulatīvā iestāde sagaida BEREC atzinumu un to vislielākajā mērā ņem vērā, pirms, ievērojot sestajā daļā minēto trīs mēnešu termiņu, izlemj piešķirt vai noraidīt atļauju izbeigt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu.

Apmeklētā sakaru tīkla operatora valsts regulatīvā iestāde dara informāciju par atļaujām izbeigt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus publiski pieejamu, ievērojot uzņēmējdarbības konfidencialitāti.

Šā punkta piektā līdz devītā daļa neskar valsts regulatīvās iestādes pilnvaras, ievērojot 18.16.panta 7.6. punktu, nekavējoties pieprasīt izbeigt šajā regulā izklāstīto pienākumu pārkāpšanu un apmeklētā sakaru tīkla operatora tiesības piemērot atbilstīgus pasākumus, lai cīnītos pret krāpniecību.

Lai īstenotu šajā pantā paredzētos pienākumus, valsts regulatīvās iestādes vajadzības gadījumā nosaka izmaiņas standartpiedāvājumos, tostarp konkrētus pasākumus, kurus apmeklētā sakaru tīkla operators var īstenot, lai nepieļautu pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, un objektīvus kritērijus, uz kuru pamata apmeklētā sakaru tīkla operators var īstenot šādus pasākumus.

🡻 531/2012 (pielāgots)

7.    Ja uzņēmums, kas pieprasa piekļuvi, vēlas sākt komercsarunas, lai iekļautu arī komponentus, kuri nav aptverti standartpiedāvājumā, mobilo tīklu operatori atbildi uz šādu pieprasījumu sniedz samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz divus mēnešus no tā sākotnējās saņemšanas. Šā punkta mērķiem nepiemēro 2. un 5. punktu.

8.    Līdz 2012. gada 30. septembrim un ⌦ Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas, ⌫ lai veicinātu šā panta konsekventu piemērošanu, BEREC, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju , nosaka ⌦ atjaunina ⌫ vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves pamatnostādnes ⌦, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 3. panta 8. punktu ⌫ .

9.    Panta 5. līdz 7. punktu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

4. pants

🡻 2015/2120 7. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana

🡻 531/2012

1.    Ne iekšzemes, ne viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji neliedz klientiem piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz tieši apmeklētajā tīklā.

2.    Viesabonentiem ir tiesības jebkurā laikā nomainīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Ja viesabonents izvēlas nomainīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, šādu maiņu īsteno bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā visīsākajā iespējamajā laikposmā atkarībā no tehniskā risinājuma, kas ir izvēlēts regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošanai, bet nekādā gadījumā nepārsniedzot trīs darbdienas pēc līguma noslēgšanas ar jauno viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju.

3.    Pāreja pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju maiņa klientiem ir bez maksas un ir iespējama visiem tarifu plāniem. Tā neietver nekādu saistītu abonēšanu vai papildu fiksētas vai regulāras maksas attiecībā uz tādiem abonēšanas elementiem, kas neattiecas uz viesabonēšanu, salīdzinājumā ar nosacījumiem, kuri pastāvēja pirms maiņas.

6.    Šo pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

5. pants

🡻 2015/2120 7. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošana

🡻 2015/2120 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts

1.    Iekšzemes pakalpojumu sniedzēji pienākumu saistībā ar regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, kā paredzēts 4. pantā, īsteno tā, lai viesabonēšanas klienti varētu izmantot atsevišķus regulētus datu viesabonēšanas pakalpojumus. Iekšzemes pakalpojumu sniedzēji apmierina visas saprātīgas prasības par piekļuvi iekārtām un attiecīgiem atbalsta pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus. Piekļuve minētajām iekārtām un atbalsta pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus, tostarp lietotāju autentifikācijas pakalpojumiem, ir bez maksas, un tā nerada viesabonēšanas klientiem nekādas tiešas maksas.

🡻 2015/2120 7. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2.    Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā saskaņoti un vienlaicīgi īsteno regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un pēc apspriešanās ar BEREC, pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošanas tehnisku risinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6. panta 2. punktā.

🡻 2015/2120 7. panta 4. punkta d) apakšpunkts

3.    Tehniskais risinājums, lai īstenotu regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, atbilst šādiem kritērijiem:

🡻 531/2012

a)ērta izmantojamība patērētājiem, jo īpaši ļaujot patērētājiem vienkārši un ātri pāriet pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, saglabājot savu pašreizējo mobilā tālruņa numuru un lietojot to pašu mobilo ierīci;

b)spēja ar konkurētspējīgiem noteikumiem apkalpot visas patērētāju pieprasījumu kategorijas, tostarp intensīvu datu pakalpojumu izmantošanu;

(\c)spēja efektīvi veicināt konkurenci, ņemot vērā arī operatoru iespējas izmantot to infrastruktūras resursus vai komercvienošanās;

(d)rentabilitāte, ņemot vērā izdevumu sadalījumu starp iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem un alternatīviem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem;

(e)spēja efektīvi īstenot 4.panta 1. punktā minētos pienākumus;

(f)nodrošināt augstāko iespējamo sadarbspējas līmeni;

(g)lietošanas ērtums, jo īpaši – klientiem veicot tehniskas darbības ar mobilo ierīci, mainot tīklus;

(h)nodrošināt, ka Savienības klientiem trešās valstīs vai trešās valsts klientiem Savienībā nav šķēršļu viesabonēšanai;

(i)nodrošināt, ka tiek ievēroti noteikumi par privātās dzīves, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību, kas paredzēti pamatdirektīvā un īpašās direktīvās;

(j)ņemt vērā, ka valsts regulatīvās iestādes veicina to, lai tiešie lietotāji spētu piekļūt informācijai un izplatīt informāciju vai izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus pēc savas izvēles saskaņā ar pamatdirektīvas 8. panta 4. punkta g) apakšpunktu;

(k)nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji līdzvērtīgos apstākļos piemēro līdzvērtīgus nosacījumus.

4.    Tehnisko risinājumu var apvienot ar vienu vai vairākām tehniskām modalitātēm, lai izpildītu 3. punktā izklāstītos kritērijus.

5.    Ja nepieciešams, Komisija piešķir mandātu Eiropas standartizācijas iestādei pielāgot attiecīgos standartus, kas nepieciešami, lai varētu saskaņoti īstenot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu.

6.    Šā panta 1., 3., 4. un 5. punktu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

🡻 531/2012

6 4. pants

Komiteju procedūra

1.    Komisijai palīdz ar pamatdirektīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 118. panta 1. punktu22. pantu izveidotā Sakaru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

🡻 2015/2120 7. panta 5. punkts (pielāgots)

5 6a. pants

⌦ Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana ⌫

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana

No 2017. gada 15. jūnija, ar noteikumu, ka leģislatīvais akts, kurš jāpieņem pēc 19. panta 2. punktā minētā priekšlikuma, ir piemērojams minētajā datumā, 

1. vViesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji no viesabonentiemēšanas klientiem nevienā dalībvalstī neprasa nekādu papildmaksu papildus iekšzemes mazumcenai par visiem veiktajiem vai saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, visām nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām , tostarp MMS īsziņām, un visiem izmantotajiem regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem un nekādu vispārēju maksu, kas ļautu ārvalstīs izmantot galiekārtu vai pakalpojumu, saskaņā ar 6.6.b un 7.6.c pantu.

⇩ jauns

2. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka tad, kad tehniski iespējams, regulētie mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi tiek sniegti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tie tiktu izmantoti iekšzemē, it īpaši pakalpojumu kvalitātes ziņā.

🡻 2015/2120 7. panta 5. punkts (pielāgots) (adapted) (pielāgots)

6 6b. pants

Godīga izmantošana

1.    Saskaņā ar šo pantu un 86.d. pantā minētajiem īstenošanas aktiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piemērot “godīgas izmantošanas politiku” tādu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanai, kurus sniedz piemērojamās iekšzemes mazumcenas līmenī, lai novērstu to, ka viesabonenti ļaunprātīgi vai anomāli izmanto regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, ka šādus pakalpojumus viesabonenti dalībvalstī, kas nav viņu iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, izmanto mērķiem, kas nav ceļošana laiku pa laikam.

Jebkura g Godīgas izmantošanas politika dod viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem iespēju patērēt regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem tarifu plāniem.

2.    Regulas 9.6.e pants attiecas uz regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, ar kuriem tiek pārsniegti godīgas izmantošanas politikas limiti.

7 6b. pants

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas Ilgtspējas ⌦ mehānisms ⌫

1.    Īpašos un izņēmuma apstākļos, lai nodrošinātu sava iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspēju, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš nespēj atpelnīt savas kopējās faktiskās un plānotās izmaksas par regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 5.6.a un 6.6.b pantu no kopējiem faktiskajiem un plānotajiem ienākumiem, ko gūst no tādu pakalpojumu sniegšanas, var pieprasīt atļauju piemērot papildmaksu. Papildmaksu piemēro tikai tādā mērā, cik nepieciešams, lai atpelnītu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, ņemot vērā piemērojamo maksimālo vairumtirdzniecības maksu.

2.    Ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nolemj izmantot šā panta 1. punktu, tas nekavējoties iesniedz pieprasījumu valsts regulatīvajai iestādei un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar 8.6.d pantā minētajiem īstenošanas aktiem. Pēc tam ik pēc 12 mēnešiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju atjaunina un iesniedz valsts regulatīvajai iestādei.

3.    Kad tiek saņemts pieprasījums, ievērojot 2. punktu, valsts regulatīvā iestāde izvērtē, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ir parādījis, ka nevar atpelnīt savas izmaksas saskaņā ar 1. punktu, no kā izrietētu, ka tiek apdraudēta tā iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspēja. Iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspēja tiek pamatota uz attiecīgiem objektīvajiem faktoriem, kas ir raksturīgi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, tostarp objektīvām atšķirībām starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā dalībvalstī un iekšzemes cenu un ienākumu līmeni. Valsts regulatīvā iestāde dod atļauju piemērot papildmaksu, ja ir izpildīti 1. punktā un šajā punktā izklāstītie nosacījumi.

4.    Ja pieprasījums nav acīmredzami nepamatots vai tajā nav sniegta nepietiekama informācija, valsts regulatīvā iestāde dod atļauju piemērot papildmaksu viena mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums atbilstoši 2. punktam. Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai ka nav sniegts pietiekami daudz informācijas, tā pieņem galīgo lēmumu vēl divu mēnešu laikā pēc tam, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir dota iespēja tikt uzklausītam, par papildmaksas atļaušanu, grozīšanu vai atteikšanu.

8 6b. pants

Godīgas izmantošanas politikas un ilgtspējas ⌦ mehānisma ⌫ un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējības īstenošana 

🡻 2015/2120 7. panta 5. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

1.    Lai nodrošinātu 66.b. un 76.c. panta saskanīgu piemērošanu, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC līdz 2016. gada 15. decembrim pieņem ⌦ un uz tirgus pārmaiņu fona periodiski pārskata ⌫ īstenošanas aktus, kuros ir detalizēti noteikumi par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un metodiku, pēc kuras novērtējama ⇨⇦ mazumtirdzniecības viesabonēšanas ⇨ pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ⇦ papildmaksas atcelšanas ilgtspēja, un par pieprasījumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz minētās izvērtēšanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6.uz ko norādīts 4. panta 2. punktā.

2.    Attiecībā uz 6.b pantu, Ppieņemot īstenošanas aktus, kuros izklāsta detalizētus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu, Komisija ņem vērā:

a)cenu un patēriņa modeļuieradumu modeļu izmaiņas dalībvalstīs;

b)iekšzemes cenu līmeņa konverģences pakāpi visā Savienībā;

c)ceļošanas paradumus Savienībā;

d)iekšzemes un apmeklētajos sakaru tirgos novērojamu konkurences kropļošanas risku un stimulus ieguldīt.

3.    Attiecībā uz 6.c pantu, Ppieņemot īstenošanas aktus, kuros ir detalizēti noteikumi par ⇨ mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ⇦ mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējas izvērtēšanas metodiku, Komisija tos balsta uz šādiem elementiem:

a)tiek noteiktas kopējās faktiskās un plānotās regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, atsaucoties uz faktiskajām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, kuras piemēro nelīdzsvarotai datplūsmai, un samērīga daļa apvienoto un vispārīgo izmaksu, kas nepieciešamas regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai;

b)tiek noteikti kopējie faktiskie un plānotie ienākumi, ko gūst no regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas;

c)regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņš un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu patēriņš iekšzemē;

d)konkurences, cenu un ienākumu līmenis iekšzemes tirgū, un katrs novērojams risks, ka viesabonēšana par iekšzemes mazumcenām varētu jūtami ietekmēt šo cenu attīstību.

4.    Komisija regulāri pārskata īstenošanas aktus, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, lai ņemtu vērā tirgus attīstību.

45.    Valsts regulatīvā iestāde cieši novēro un pārzina, kā tiek piemērota godīgas izmantošanas politika un ⇨ mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ilgtspējas nodrošināšanas pasākumi ⇦ saistībā ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspēju, pilnībā ņemot vērā attiecīgos objektīvos faktorus, kas raksturīgi attiecīgajai dalībvalstij, un attiecīgās objektīvās atšķirības starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Neskarot 76.c. panta 3. punktā noteikto procedūru, valsts regulatīvā iestāde laikus izpilda prasības, kuras noteiktas 66.b. un 76.c. pantā un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ⌦ paredzēti ⌫ šā panta 1 2. punktā. Valsts regulatīvā iestāde jebkurā brīdī var prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam grozīt vai pārtraukt piemērot papildmaksu, ja tā neatbilst 6.6.b vai 76.c. pantam. Valsts regulatīvā iestāde katru gadu informē Komisiju par 6.6.b, 7.6.c un šā panta piemērošanu.

⇩ jauns

5.    Īstenošanas regulu (ES) 2016/2286 turpina piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā jauns īstenošanas akts, kas pieņemts uz šā panta 1. punkta pamata.

🡻 2015/2120 7. panta 5. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

9 6.b. pants

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana ⌦ Mazumtirdzniecības papildmaksas piemērošana izņēmuma kārtā par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu un alternatīvu tarifu piedāvāšana ⌫

1.    Neskarot otro daļu, ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro papildmaksu par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patērēšanu, kas pārsniedz kādus godīgas izmantošanas politikas limitus, tā atbilst šādām prasībām (neieskaitot PVN):

a)papildmaksa, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām un regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nepārsniedz maksimālo vairumtirdzniecības maksu, kas noteikta attiecīgi 107. panta 2. punktā, 119. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā;

(b)summa, saskaitot iekšzemes mazumtirdzniecības cenu un jebkādu papildmaksu, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām vai par regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nepārsniedz attiecīgi EUR 0,19 par minūti, EUR 0,06 par īsziņu un EUR 0,20 par izmantoto megabaitu;

cb)papildmaksa, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nepārsniedz ⇨vienotos maksimālos Savienības mēroga mobilā savienojuma pabeigšanas tarifus, kas tam gadam noteikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 75. panta 1. punktu. Ja Komisija, pārskatījusi deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstoši Direktīvas (ES) 2018/1972 75. panta 1. punktam, nolemj, ka vairs nav nepieciešams noteikt Savienības mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifu, un nenosaka maksimālo mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifu, papildmaksa, ja tādu piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nepārsniedz tarifu, kas noteikts pašā jaunākajā atbilstoši minētās direktīvas 75. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā ⇦ vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 2. punktu.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nepiemēro nekādu papildmaksu par saņemtām regulētām viesabonēšanas īsziņām vai viesabonēšanas balss pasta ziņojumu saņemšanu. Tas neattiecas uz citām piemērojamām maksām, piemēram, par tādu ziņojumu klausīšanos.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji maksu par viesabonējot veiktajiem un saņemtajiem zvaniem uzliek, aprēķinot to pēc sekundēm. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veiktajiem zvaniem var piemērot sākotnējo minimālo maksas iekasēšanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 sekundes. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nosaka saviem klientiem maksu par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, aprēķinot pēc kilobaitiem, izņemot MMS ziņas, par kurām maksu var noteikt par vienību. Šādā gadījumā mazumtirdzniecības maksa, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saviem viesabonentiem var noteikt par viesabonēšanas MMS ziņas nosūtīšanu vai saņemšanu, nepārsniedz maksimālo mazumtirdzniecības maksu par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kas noteikta pirmajā daļā.

Laikposmā, kas ir minēts 6.f panta 1. punktā, šis punkts neaizliedz piedāvājumus, ar kuriem viesabonentiem, nosakot maksu par diennakti vai jebkādu citu fiksētu periodisku maksu, nodrošina konkrētu regulētu viesabonēšanas pakalpojumu patēriņa apjomu, ar nosacījumu, ka, pilnībā patērējot minēto apjomu, nonāk pie tādas cenas par vienību par veiktiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem, saņemtiem zvaniem, nosūtītām SMS īsziņām un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kura nepārsniedz attiecīgo iekšzemes mazumtirdzniecības cenu un maksimālo papildmaksu, kā izklāstīts šā punkta pirmajā daļā.

2.    Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pēc apspriešanās ar BEREC un ievērojot šā punkta otro daļu pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāstīts vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā. Komisija katru gadu pārskata minētos īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6. panta 2. punktā.

Vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums tiek balstīts uz šādiem kritērijiem:

(a)mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimālais līmenis, ko valsts regulatīvās iestādes tirgū piemēro vairumtirdzniecības balss zvanu savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar pamatdirektīvas 7. un 16. pantu un piekļuves direktīvas 13. pantu; un

(b)kopējo abonentu skaitu dalībvalstīs.

23.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt un viesabonenti var pārdomāti izvēlēties viesabonēšanas tarifu, kas nav noteikts saskaņā ar 5. 6.a, 6.6.b un 7.6.c pantu un šā panta 1. punktu un viesabonentiem dod labumu no regulēto viesabonēšanas pakalpojumu tarifa, kas atšķiras no tā, kas viņiem būtu piešķirts, nepastāvot iespējai izvēlēties. Šādiem viesabonentiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas.

Neskarot pirmo daļu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem esošiem un jauniem viesabonentiem automātiski piemēro tarifu, kas noteikts saskaņā ar 5. 6a un 6.6.b pantu un šā panta 1. punktu.

Jebkurš viesabonents jebkurā brīdī var pieprasīt pāreju uz tarifu, kas noteikts saskaņā ar 5. 6.a, 6.6.b pantiem un 7.6.c, pantu un šā panta 1. punktu, vai atteikties no tā. Ja viesabonenti apzināti nolemj atteikties no tarifa, kas noteikts saskaņā ar 5., 6.a 6.6.b un 7.6c pantiem pantu un šā panta 1. punktu, vai pāriet atpakaļ uz to, jebkuru tarifa maiņu veic vienas darba dienas laikā no pieprasījuma saņemšanas, tā ir bez maksas un nav saistīta ar nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas attiecas uz tādiem abonēšanas elementiem, kas nav viesabonēšana. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var atlikt maiņu līdz brīdim, līdz kuram noteiktā minimālā laikposmā, kas nepārsniedz divus mēnešus, darbojas iepriekšējais viesabonēšanas tarifs. 

34.    ⇨ Neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 III daļas III sadaļu, ⇦ vViesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka līgumā, kas ietver kādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu veidu, precizē minētā sniegtā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma galvenos parametrus, it īpaši:

a)konkrēto tarifu plānu vai tarifu plānus, un – par katru tarifu plānu – piedāvāto pakalpojumu veidus, ieskaitot sakaru apjomus;

b)ierobežojumus, ko piemēro tādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņam, kas sniegti piemērojamās iekšzemes mazumcenas līmenī, jo īpaši skaitļos izteiktu informāciju par to, kā godīgas izmantošanas politiku piemēro, atsaucoties uz attiecīgā sniegtā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma pamatcenu, apjomu vai citiem parametriem;.

⇩ jauns

c) pakalpojuma kvalitāti, ko var pamatoti gaidīt, viesabonējot Savienībā.

4. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka līgumā, kas ietver kādu no regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu veidiem, ir informācija par pakalpojumu veidiem, kuriem viesabonēšanas laikā var piemērot paaugstinātu maksu.

🡻 2015/2120 7. panta 5. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

5. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji publicē pirmajā daļā minēto 3. un ⇨ 4. punktā norādīto ⇦ informāciju.

6.f pants

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas pārejas laikā

1.    No 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 14. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piemērot papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā laikposmā 6.e pantu piemēro mutatis mutandis.

🡻 531/2012

10 7. pants

Vairumtirdzniecības maksa par regulētiem zvaniem viesabonēšanā

🡻 2017/920 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

1.    No 2017. gada 15. jūnija vVidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu no minētā apmeklētā sakaru tīkla, cita starpā ietverot savienojuma sākšanas, tranzīta un savienojuma beigšanas izmaksas, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,032 ⇨ 0,022 euro ⇦ par vienu minūti. Minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu , neskarot 19. pantu, saglabā EUR 0,032 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam ⇨ 2025. gada 1. janvārī samazina uz 0,019 euro par vienu minūti, un, neskarot 21., 22. un 23. pantu, tā paliek 0,019 euro par vienu minūti līdz 2032. gada 30. jūnijam ⇦.

2.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro ikkatram operatoru pārim un aprēķina par 12 mēnešu laikposmu vai īsāku laiku, kas paliek līdz 1. punktā noteiktā maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām vai līdz 2022 ⇨ 2032 ⇦. gada 30. jūnijam neieskaitot.

🡻 531/2012

3.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu aprēķina, kopējos saņemtos vairumtirdzniecības viesabonēšanas ieņēmumus dalot ar to vairumtirdzniecības viesabonēšanas minūšu kopējo skaitu, kuras attiecīgais operators attiecīgajā laikposmā faktiski izmantojis, nodrošinot vairumtirdzniecības viesabonēšanas zvanus Savienībā, un kuras uzkrātas, aprēķinot pa sekundei, un koriģētas, lai ņemtu vērā iespēju apmeklētā sakaru tīkla operatoram piemērot sākotnējo minimālo maksas noteikšanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 sekundes.

11 9. pants

Vairumtirdzniecības maksa par regulētām viesabonēšanas īsziņām

🡻 2017/920 1. panta 3. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

1.    No 2017. gada 15. jūnija vVidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam prasīt par regulētas viesabonēšanas īsziņas nosūtīšanu no minētā apmeklētā sakaru tīkla, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,01 ⇨ 0,004 euro ⇦ par vienu īsziņu ⇨ . Minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu 2025. gada 1. janvārī samazina uz 0,003 euro par vienu īsziņu ⇦ un, neskarot 21.19, ⇨ 22. un 23. pantu ⇦, tā paliek 0,01 ⇨ 0,003 ⇦ euro līdz ⇨ 3032 ⇦ 2022. gada 30. jūnijam.

🡻 531/2012

⇨ jauns

2.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro ikkatram operatoru pārim un aprēķina par 12 mēnešu laikposmu vai īsāku laiku, kas paliek ⇨ līdz 1. punktā noteiktā maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām vai ⇦ līdz ⇨ 2032 ⇦ 2022. gada 30. jūnijam neieskaitot.

3.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu aprēķina, kopējos vairumtirdzniecības viesabonēšanas ieņēmumus, ko apmeklētā sakaru tīkla operators vai vietējā sakaru tīkla operators saņēmis par regulētu viesabonēšanas īsziņu savienojuma uzsākšanu un nosūtīšanu Savienībā attiecīgajā laikposmā, dalot ar kopējo tādu uzsākto un nosūtīto īsziņu skaitu, kas attiecas uz katru attiecīgo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju vai vietējā sakaru tīkla operatoru attiecīgajā laikposmā.

4.    Apmeklētā sakaru tīkla operators papildus 1. punktā minētajai maksai nenosaka nekādu maksu viesabonenta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam vai vietējā sakaru tīkla operatoram par tādu regulētu viesabonēšanas īsziņu pabeigšanu, kas viesabonentam viesabonēšanas laikā nosūtītas tā apmeklētajā sakaru tīklā.

11. pants

Regulēto viesabonēšanas īsziņu tehniskie raksturlielumi

Neviens viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, vietējā sakaru tīkla operators vai apmeklētā sakaru tīkla operators nemaina regulēto viesabonēšanas SMS īsziņu tehniskos raksturlielumus tā, lai tie atšķirtos no tā iekšējā tirgū pārraidīto SMS īsziņu tehniskajiem raksturlielumiem.

12. pants

Vairumtirdzniecības maksa par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem

🡻 2017/920 1. panta 4. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

1.    No 2017. gada 15. jūnija vVidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas veikta minētajā apmeklētajā sakaru tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību ⇨ 2,00 euro ⇦ EUR 7,70 par vienu gigabaitu nosūtīto datu. Minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu 2018. gada 1. janvārī samazina līdz EUR 6,00 par gigabaitu, 2019. gada 1. janvārī – līdz EUR 4,50 par gigabaitu, 2020 ⇨ 2025 ⇦. gada 1. janvārī samazina uz 3,50 ⇨ 1,50 euro ⇦ par vienu gigabaitu ⌦ nosūtīto datu ⌫ līdz EUR 3,00 par gigabaitu un 2022. gada 1. janvārī – līdz EUR 2,50 par gigabaitu. Tā ⌦ , un ⌫ , neskarot 21.19., ⇨ 22. un 23. ⇦ pantu, tā paliek EUR 2,50 ⇨ 1,50 euro ⇦ par vienu gigabaitu nosūtīto datu līdz ⇨ 2032 ⇦. gada 30. jūnijam 2022.

🡻 531/2012

⇨ jauns

2.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro ikkatram operatoru pārim un aprēķina par 12 mēnešu laikposmu vai īsāku laiku, kas paliek ⇨ līdz 1. punktā noteiktā maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām vai līdz 2032. gada 30. jūnijam neieskaitot ⇦ līdz 2022. gada 30. jūnijam neieskaitot.

3.    Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu aprēķina, kopējos vairumtirdzniecības viesabonēšanas ieņēmumus, ko apmeklētā sakaru tīkla vai vietējā sakaru tīkla operators saņēmis par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā laikposmā, dalot ar to datu kopējo apjomu megabaitos, kas faktiski izmantoti, sniedzot minētos pakalpojumus attiecīgajā laikposmā un par uzskaites soli izmantojot kilobaitu, kas attiecas uz attiecīgo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju vai vietējā sakaru tīkla operatoru attiecīgajā laikposmā.

⇩ jauns

13. pants

Vairumtirdzniecības maksa par ārkārtas sakariem

Neskarot 10., 11. un 12. pantu, apmeklētā sakaru tīkla operators viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nepiemēro nekādu maksu par viesabonenta ierosinātiem ārkārtas sakariem un par zvanītāja atrašanās vietas informācijas nosūtīšanu.

🡻 531/2012 (pielāgots)

14. pants

Viesabonēšanas zvanu un īsziņu mazumtirdzniecības maksu ⌦ nosacījumu ⌫pārredzamība 

1.    Lai viesabonentus brīdinātu par to, ka, veicot vai saņemot zvanu vai nosūtot īsziņu, viņiem tiks piemērota viesabonēšanas maksa, izņemot gadījumu, kad klients ir paziņojis ⌦ klienti ir paziņojuši ⌫ viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam ⌦ viņiem ⌫ šis pakalpojums nav vajadzīgs, katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, ⌦ klientiem ⌫ klientam ierodoties dalībvalstī, kas nav klienta ⌦ klientu ⌫ ⌦ ⌫ iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, bez nepamatotas kavēšanās automātiski un bez maksas caur īsziņu dienestu sniedz individualizētu cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksu (ietverot PVN), ko par zvanu veikšanu un saņemšanu un īsziņu nosūtīšanu minētajam viesabonentam piemēro apmeklētajā dalībvalstī.

🡻 2015/2120 7. panta 7. punkta a) apakšpunkts

Minētā individualizētā cenu pamatinformācija jāizsaka valūtā, kuru izmanto klienta rēķinā, ko sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, un tā ietver informāciju par:

a) godīgas izmantošanas politiku, kas attiecas uz viesabonentu Savienībā, un papildmaksām, kuras piemēro, pārsniedzot kādus minētās godīgas izmantošanas politikas limitus; un

b) papildmaksu, ko piemēro saskaņā ar 76c. pantu.

⇩ jauns

Izņemot gadījumu, kad viesabonents viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir paziņojis, ka pakalpojumu nepieprasa, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās un bez maksas, automātiski, kad viesabonents ieceļo dalībvalstī, kas nav viņa iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, īsziņā sniedz informāciju par iespēju, ka, izmantojot papildvērtības pakalpojumus, var palielināties maksa, kā arī saiti ar īpašu vietni, kur sniegta informācija par pakalpojumu veidiem, uz kuriem var attiekties paaugstinātas izmaksas, un, ja iespējams, informāciju par papildvērtības pakalpojumu numuru diapazonu.

🡻 531/2012 (pielāgots)

Tajā ⌦ Pirmajā daļā norādītajā individualizētajā cenu pamatinformācijā ⌫ arī norāda 2. punktā minēto bezmaksas numuru precīzākas informācijas saņemšanai un informāciju par iespēju sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112.

Pēc katras tādas īsziņas klientam ir iespēja bez maksas vienkāršā veidā paziņot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka viņam nav vajadzīgs automātiskais īsziņu pakalpojums. Klientam, kurš paziņojis, ka automātisks īsziņas pakalpojums viņam nav vajadzīgs, ir tiesības jebkurā brīdī bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal sniegt pakalpojumu.

Neredzīgiem un vājredzīgiem klientiem šā punkta pirmajā daļā minēto individualizēto cenu pamatinformāciju viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji automātiski nodrošina bez maksas, izmantojot balss zvanu, ja šie klienti to pieprasa.

🡻 2015/2120 Art. 7.7(b)

Šā punkta pirmo, otro, piektoceturto un sestopiekto daļu, izņemot atsauci uz godīgas izmantošanas politiku un papildmaksu, ko piemēro saskaņā ar 7.6.c pantu, piemēro arī balss zvanu un īsziņu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz un viesabonenti izmanto, ceļojot ārpus Savienības teritorijas.

🡻 531/2012 (pielāgots)

2.    Papildus 1. punktam ⌦ 1. punktā paredzētajai informācijai ⌫ klientiem ir tiesības neatkarīgi no tā, kurā Savienības vietā viņi atrodas, izmantojot mobilo balss zvanu vai īsziņu, pieprasīt un bez maksas saņemt precīzāku individualizētu cenu informāciju par apmeklētā sakaru tīkla viesabonēšanas maksām, kuras piemēro balss zvaniem un īsziņām, kā arī informāciju par pārredzamības pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu. Šādu pieprasījumu sniedz pa bezmaksas numuru, kuru šādam nolūkam paredzējis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs. Panta 1. punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz iekārtām, kas neatbalsta īsziņu funkciju.

🡻 2015/2120 7. panta 7. punkta c) apakšpunkts

3.2.a    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs viesabonentam nosūta paziņojumu, kad ir pilnībā izmantots regulēto balss vai īsziņu viesabonēšanas pakalpojumu patēriņa godīgas izmantošanas apjoms vai ir sasniegts kāds lietojuma slieksnis, ko piemēro saskaņā ar 7.6c pantu. Minētajā paziņojumā norāda papildmaksu, kuru piemēros jebkuram papildu patēriņam, kas saistīts ar regulētajiem balss vai īsziņu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmanto viesabonents. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.

🡻 2015/2120 7. panta 7. punkta d) apakšpunkts

43.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem klientiem, kad viņi noformē abonementu, sniedz pilnīgu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas maksām. Tie bez nepamatotas kavēšanās saviem viesabonentiem sniedz arī atjauninātu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas maksām ikreiz, kad šīs maksas mainās.

Pēc tam samērīgos laika intervālos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nosūta atgādinājumu visiem klientiem, kuri izvēlējušies citu tarifu.

🡻 531/2012

54.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem dara pieejamu informāciju par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatoti iedomājamos pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, viņiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī.

15. pants

Pārredzamība un aizsargmehānismi mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumiem

1.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to viesabonenti gan pirms, gan pēc līguma noslēgšanas tiek atbilstīgi informēti par maksām, ko viņiem piemēro par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, tādā veidā, kas atvieglo klientu izpratni par šādu pakalpojumu izmantošanas finansiālajām sekām un ļauj viņiem pārraudzīt un kontrolēt savus izdevumus par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem saskaņā ar 2. un 43. punktu.

Attiecīgā gadījumā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas un pēc tam regulāri informē savus klientus par automātiska un nekontrolēta datu viesabonēšanas savienojuma un lejupielādes risku. Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji bez maksas un skaidrā un vienkārši saprotamā veidā informē savus klientus par to, kā atslēgties no šiem automātiskajiem datu viesabonēšanas savienojumiem, lai nepieļautu nekontrolētu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu.

🡻 2015/2120 7. panta 8. punkta a) apakšpunkts

2.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs automātiski nosūtītā īsziņā informē viesabonentu par to, ka viesabonents izmanto regulētos datu viesabonēšanas pakalpojumus, un sniedz individualizētu tarifu pamatinformāciju par maksām tādā valūtā, kādu izmanto klienta rēķinā, kuru sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, ko piemēro par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu minētajam viesabonentam attiecīgajā dalībvalstī, izņemot, ja klients ir paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam minētā informācija nav vajadzīga.

Minētā individualizētā tarifu pamatinformācija ietver informāciju par:

a) godīgas izmantošanas politiku, kas attiecas uz viesabonentu Savienībā, un papildmaksām, kuras piemēro, ja tiek pārsniegti kādi minētās godīgās izmantošanas politikas limiti; un

b) papildmaksu, ja tādu piemēro saskaņā ar 76.c. pantu.

Informāciju nosūta uz viesabonenta mobilo ierīci, piemēram, kā īsziņu, e-vēstuli vai uznirstošo logu mobilajā ierīcē ikreiz, kad viesabonents ierodas citā dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, un pirmo reizi sāk izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumu minētajā konkrētajā dalībvalstī. To sniedz brīdī, kad viesabonents sāk izmantot regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu, bez maksas un atbilstīgā veidā, kas pielāgots, lai informāciju būtu viegli saņemt un saprast.

Klientam, kurš ir paziņojis savam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīga automātiska tarifu informācija, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal nodrošināt šo pakalpojumu.

🡻 2015/2120 7. panta 8. punkta b) apakšpunkts

3.2.a    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu, kad ir pilnībā izmantots regulētā datu viesabonēšanas pakalpojuma piemērojamais godīgas izmantošanas apjoms vai ir sasniegts jebkāds lietojuma slieksnis, ko piemēro saskaņā ar 7.6.c pantu. Minētajā paziņojumā norāda papildmaksu, kuru piemēros jebkuram papildu patēriņam, kas saistīts ar regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmanto viesabonents. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.

🡻 2015/2120 7. panta 8. punkta c) apakšpunkts

43.    Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs visiem saviem viesabonentiem dod iespēju brīvi un bez maksas izvēlēties iespēju laikus saņemt informāciju par uzkrāto patēriņu, kas izteikts datu apjoma veidā vai valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā par regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, un kas garantē, ka bez klienta skaidras piekrišanas uzkrātie izdevumi par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, izņemot MMS, ko rēķinā uzrāda, pamatojoties uz vienību, noteiktā izmantošanas laikposmā nepārsniedz noteiktu finanšu ierobežojumu.

🡻 531/2012 (pielāgots)

Šajā nolūkā ⌦ Tālab ⌫ viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju noteikt vienu vai vairākus maksimālos finanšu ierobežojumus konkrētam lietošanas laikposmam ar noteikumu, ka klients ir iepriekš informēts par attiecīgajiem datu apjomiem. Viens no minētajiem ierobežojumiem (standarta finanšu ierobežojums) ir aptuveni – bet ne lielāks par – 50 euro (bez PVN) mēnesī par atlikto maksājumu.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var noteikt ierobežojumus arī datu apjoma veidā, ja klients tiek iepriekš informēts par attiecīgajām finanšu summām. Viens no minētajiem ierobežojumiem (standarta datu apjoma ierobežojums) atbilst attiecīgai finanšu summai, kas nepārsniedz 50 euro (bez PVN) mēnesī par atlikto maksājumu.

Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt saviem viesabonentiem citus ierobežojumus ar dažādiem, t. i., augstākiem vai zemākiem, maksimālajiem mēneša finanšu ierobežojumiem.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētos standartierobežojumus piemēro visiem klientiem, kuri nav izvēlējušies citu ierobežojumu.

Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs arī nodrošina, ka uz viesabonenta mobilo ierīci kā īsziņu vai e-vēstuli vai kā uznirstošo logu datorā nosūta atbilstīgu paziņojumu, kad datu viesabonēšanas pakalpojumi ir sasnieguši 80 % no saskaņotā finanšu vai datu apjoma ierobežojuma. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.

Ja finanšu vai datu apjoma ierobežojums citādi tiktu pārsniegts, uz viesabonenta mobilo ierīci nosūta paziņojumu. Minētajā paziņojumā norāda, kā klientam rīkoties turpmāk, ja klients vēlas turpināt saņemt minētos pakalpojumus, kā arī katras papildu patērētās vienības izdevumus. Ja viesabonents nerīkojas atbilstīgi saņemtajam paziņojumam, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties pārtrauc regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu un maksas piemērošanu par šiem pakalpojumiem viesabonentam, ja vien un kamēr viesabonents nepieprasa minēto pakalpojumu sniegšanu turpināt vai atsākt.

Ja viesabonents pieprasa iespēju izvēlēties “finanšu vai datu apjoma ierobežojuma” instrumentu vai to noņemt, izmaiņas izdara divās darbdienās no pieprasījuma saņemšanas bez maksas, un tās nav saistītas ar nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz citiem abonēšanas elementiem.

54.    Šā panta 2. un 43. punktu nepiemēro tipa “ierīce-ierīce” iekārtām, kas izmanto mobilos datu sakarus.

65.    Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatoti iedomājamos pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, tiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī. Tas ietver klientu informēšanu par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas.

🡻 2015/2120 7. panta 8. punkta d) apakšpunkts (pielāgots )

76.    Šo pantu, izņemot 65. punktu, 2. punkta otro daļu un 32.a. punktu un ievērojot šā punkta otro un trešo daļu, piemēro arī datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz un viesabonenti izmanto, ceļojot ārpus Savienības teritorijas.

🡻 531/2012

Ja klients izvēlas 3. punkta pirmajā daļā minēto iespēju, 43. punktā paredzētās prasības nepiemēro, ja apmeklētā sakaru tīkla operators ārpus Savienības esošajā apmeklētajā valstī viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam neļauj reāllaikā uzraudzīt klienta izmantoto datu apjomu.

Šādā gadījumā klientam, kad viņš ir ieceļojis šādā valstī, bez nepamatotas kavēšanās un bez maksas ar īsziņu paziņo, ka nav pieejama informācija par uzkrāto patēriņu un nav garantēta noteiktā finansiālā ierobežojuma nepārsniegšana.

⇩ jauns

16. pants

Piekļuves neatliekamās palīdzības dienestiem līdzekļiem pārredzamība

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to viesabonenti tiek pienācīgi informēti par iespējām apmeklētajā dalībvalstī piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem.

Automātisks viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vēstījums informē viesabonentu, ka viņš var par brīvu piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, zvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un piekļuvei neatliekamās palīdzības dienestiem alternatīvā kārtā izmantojot apmeklētajā dalībvalstī paredzētos ārkārtas sakarus. Informāciju viesabonenta mobilajai ierīcei nosūta ar īsziņu ikreiz, kad viesabonents ieceļo dalībvalstī, kura nav viņa iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts. To par brīvu sniedz brīdī, kad viesabonents sāk izmantot viesabonēšanas pakalpojumu, ar atbilstošiem līdzekļiem, kas pielāgoti, lai informāciju būtu viegli saņemt un saprast.

17. pants

Papildvērtības pakalpojumu numuru datubāze

BEREC izveido un uztur vienotu Savienības mēroga datubāzi par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem katrā dalībvalstī, kas jādara pieejama valstu regulatīvajām iestādēm un operatoriem. Datubāzi izveido līdz 2023. gada 31. decembrim. Šajā nolūkā VRI vai citas kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās elektroniski sniedz BEREC nepieciešamo informāciju un attiecīgos atjauninājumus.

🡻 531/2012

18 16. pants

Pārraudzība un izpildes nodrošināšana

1.    Valsts regulatīvās iestādes novēro un pārrauga šīs regulas ievērošanu to teritorijā.

🡻 2015/2120 7. panta 9. punkta a) apakšpunkts

Valsts regulatīvās iestādes stingri novēro un pārrauga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri izmanto 6.6.b un 7.6.c pantu un 9. panta6.e3. punktu.

🡻 2017/920 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

2.    Valsts regulatīvās iestādes un attiecīgā gadījumā BEREC sniedz atjauninātu informāciju par šīs regulas piemērošanu, it īpaši par 56.a., 66.b., 76.c., 96.e., 107., 119. un 12. panta piemērošanu, publiski pieejamā veidā tā, lai informācija būtu viegli pieejama ieinteresētajām personām.

🡻 531/2012 (pielāgots)

3.    Valsts regulatīvās iestādes, gatavojoties 1921. pantā norādītajai pārskatīšanai, novēro vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu izmaiņas par balss un datu sakaru pakalpojumu, arī īsziņu un MMS, sniegšanu viesabonentiem, arī tālākajos reģionos, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā. Valsts regulatīvās iestādes pievērš uzmanību arī īpašam netīšas viesabonēšanas gadījumam dalībvalstu pierobežas reģionos un pārrauga, vai datplūsmas vadības paņēmieni netiek izmantoti neizdevīgi klientiem.

Valsts regulatīvās iestādes pārrauga netīšu viesabonēšanu, vāc informāciju par to un veic atbilstīgus pasākumus.

4.    Valsts regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākumi saskaņā ar šo regulu, iesniegt visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un izpildi. Minētie uzņēmumi šādu informāciju sniedz nekavējoties pēc valsts regulatīvās iestādes pieprasījuma tās noteiktajā laikposmā un detalizētības pakāpē.

🡻 2017/920 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts

54a.    Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Savienības un valsts noteikumiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, Komisija, BEREC un visas citas attiecīgās valstu regulatīvās iestādes nodrošina šādu konfidencialitāti. Uzņēmējdarbības konfidencialitātes dēļ netiek kavēta laicīga informācijas apmaiņa starp valsts regulatīvo iestādi, Komisiju, BEREC un visām citām attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm šīs regulas piemērošanas pārskatīšanas, novērošanas un pārraudzības nolūkos.

🡻 531/2012

65.    Valsts regulatīvās iestādes drīkst iejaukties pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Vajadzības gadījumā tās it īpaši izmanto pilnvaras saskaņā ar piekļuves direktīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 615. pantu, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi un savstarpēju savienojumu, lai garantētu viesabonēšanas pakalpojumu gala-gala savienojamību un sadarbspēju, piemēram, ja klienti nevar apmainīties ar regulētām viesabonēšanas īsziņām ar zemes publisko mobilo sakaru tīkla klientiem citā dalībvalstī, jo nav panākta vienošanās par minēto īsziņu piegādes nodrošināšanu.

76.    Ja valsts regulatīvā iestāde atklāj, ka tiek pārkāpts kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, tai ir tiesības pieprasīt nekavējoties novērst šādu pārkāpumu.

19 17. pants

Strīda izšķiršana

1.    Gadījumā, kad saistībā ar šajā regulā noteiktajiem pienākumiem rodas strīds starp uzņēmumiem, kas dalībvalstī nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, piemēro pamatdirektīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 2620. un 2721. pantā norādītās strīda izšķiršanas procedūras.

🡻 2017/920 1. panta 6. punkts

⇨ jauns

Strīdus apmeklēto sakaru tīklu operatoru un citu operatoru starpā par tarifiem, kas piemēroti pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, var iesniegt izskatīšanai kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei vai iestādēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 2620. ⇨ un ⇦ 2721. pantu. Šādā gadījumā kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes var apspriesties ar ⇨ par strīdu paziņo ⇦ BEREC ⇨, lai panāktu konsekventu strīda atrisinājumu ⇦ par darbību, kas saskaņā ar Pamatdirektīvas, īpašo direktīvu vai šīs regulas noteikumiem jāveic, lai strīdu atrisinātu. Ja ir notikusi apspriešanās ar BEREC, kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes sagaida BEREC atzinumu, pirms tiek veikta darbība, lai strīdu atrisinātu.

🡻 531/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Neizšķirta strīda gadījumā, kurā iesaistīts patērētājs vai galalietotājs un kurš saistīts ar jautājumu, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas Universālā pakalpojuma direktīvas Direktīvas (ES) 2018/1972 2534. pantā norādītās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras.

20 18. pants

Sodi

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus ⇨ nekavējoties ⇦ paziņo Komisijai līdz 2013. gada 30. jūnijam ⌦ par šīm normām un pasākumiem ⌫ un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem par pēcākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

🡻 2015/2120 7. panta 10. punkts (pielāgots)

21 19. pants

Pārskatīšana

1.    Komisija līdz 2015. gada 29. novembrim sāk vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu, lai izvērtētu pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam varētu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas. Komisija cita starpā pārskata konkurences pakāpi valstu vairumtirdzniecības tirgos un jo īpaši izvērtē radušos vairumtirdzniecības izmaksu un piemēroto vairumtirdzniecības maksu līmeni un to operatoru konkurences situāciju, kuru ģeogrāfiskais areāls ir ierobežots, tostarp komerclīgumu ietekmi uz konkurenci, kā arī operatoru spēju izmantot apjomradītus ietaupījumus. Komisija izvērtē arī pārmaiņas mazumtirdzniecības viesabonēšanas tirgu konkurencē un jebkādus riskus, kas novērojami attiecībā uz konkurences kropļošanu, un ieguldījumu stimulus iekšzemes un apmeklētos tirgos. Izvērtējot pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, Komisija ņem vērā vajadzību nodrošināt, lai apmeklēto sakaru tīklu operatori spētu atgūt visas izmaksas par regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, tostarp saistītās un kopējās izmaksas. Komisija ņem vērā arī vajadzību novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālos apmēros vai ļaunprātīgu izmantošanu citā nolūkā, nevis lai sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā.

2.    Komisija līdz 2016. gada 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 1. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumiem.

Minētajam ziņojumam pievieno atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu, pirms kura ir notikusi sabiedriskā apspriešana un ar kuru groza vairumtirdzniecības maksas par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kas izklāstīti šajā regulā, vai paredz citu risinājumu vairumtirdzniecības līmenī konstatētajām problēmām, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas.

🡻 2017/920 1. panta 7. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

⇨ jauns

31.    Turklāt Komisija, ņemot vērā attiecīgos BEREC ziņojumus, līdz 2018. gada 15. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu, kurā ir apkopota mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ietekme. Komisija pēc apspriešanās ar BEREC pēc tam reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ⇨ divus ⇦ ziņojumus.,vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu ⇨ Kad nepieciešams, pēc katra ziņojuma iesniegšanas Komisija uz 22. panta pamata pieņem deleģēto aktu, kas groza ⇦ šajā regulā noteiktās maksimālās vairumtirdzniecības maksas par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Pirmo šādu ziņojumu iesniedz līdz 2019. gada 15. decembrim ⇨ 2025. gada 30. jūnijam, otro – līdz 2029. gada 30. jūnijam ⇦.

Minētajos divgadu ziņojumos ⌦ Ziņojumos ⌫ cita starpā iekļauj izvērtējumu par:

a)pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva regulētiem mazumtirdzniecības balss, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību ⇨ un piekļuvi dažādajām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm ⇦;

b)konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgos, it sevišķi ⇨ faktiskos vairumtirdzniecības tarifus, pēc kuriem operatori maksā, un ⇦ mazo, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru un MVNO konkurences situāciju, ieskaitot komerclīgumu, ⇨ datplūsmu, ko tirgo tirdzniecības platformās un tamlīdzīgos instrumentos, ⇦ un operatoru savienotības pakāpes ietekmi uz konkurenci;

⇩ jauns

c) mašīnas-mašīnas viesabonēšanas attīstību;

🡻 2017/920 1. panta 7. punkta a) apakšpunkts

cd)to, kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu un īpaši, pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu sniegto informāciju, ar 3. panta 6. punktā noteikto iepriekšējas atļaujas procedūras īstenošanu ir gūti rezultāti konkurences attīstībā regulēto viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū;

de)pieejamo mazumtirdzniecības tarifu plānu attīstību;

ef)izmaiņām datu patēriņa ieradumos saistībā gan ar iekšzemes, gan ar viesabonēšanas pakalpojumiem;

fg)vietējā sakaru tīkla operatoru spējām uzturēt iekšzemes maksas modeli un to, kādā mērā izņēmuma kārtā ir atļautas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas saskaņā ar 7.6.c pantu;

gh)apmeklēto sakaru tīklu operatoru spējām atpelnīt regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas faktiski radītās izmaksas;

hi)ietekmi, ko rada godīgas izmantošanas politika, kuru operatori piemēro saskaņā ar 8.6.d pantu, tostarp identificējot neatbilstības šādas godīgas izmantošanas politikas piemērošanā un īstenošanā;.

⇩ jauns

j) kādā mērā viesabonenti un operatori sastopas ar problēmām, kas attiecas uz papildvērtības pakalpojumiem;

k) ar ārkārtas sakariem saistīto regulas pasākumu piemērošanu.

🡻 2017/920 1. panta 7. punkta b) apakšpunkts

⇨ jauns

24.    Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC no valstu regulatīvajām iestādēm regulāri ievāc datus par to, kā mainās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības maksas par regulētiem balss, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, tostarp vairumtirdzniecības maksas par attiecīgi līdzsvarotu un nelīdzsvarotu viesabonēšanas datplūsmu ⇨ , par tirdzniecības platformu un tamlīdzīgu instrumentu izmantošanu, par mašīnas-mašīnas viesabonēšanas attīstību un par to, kādā mērā vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumi aptver pakalpojumu kvalitāti un nodrošina piekļuvi atšķirīgām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm. BEREC no valstu regulatīvajām iestādēm regulāri ievāc datus arī par to, kā operatori piemēro godīgas izmantošanas politiku, par pārmaiņām iekšzemes tarifos, ilgtspējas mehānismu piemērošanu un sūdzībām par viesabonēšanu. Ja ar BEREC konsultējas saskaņā ar 1. punktu, tas ievāc un sniedz papildu informāciju par pārredzamību, ārkārtas sakaru pasākumu piemērošanu un papildvērtības pakalpojumiem ⇦.

Tā vāc arī datus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem, uz kuriem neattiecas vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas, kas paredzētas 10.7., 11.9. vai 12. pantā, un par tādu līgumisko pasākumu īstenošanu vairumtirdzniecības līmenī, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kad viņi kādu laiku ceļo pa Savienību.

Minētos datus Komisijai paziņo vismaz ⇨ vienu reizi ⇦ divas reizes gadā. Komisija tos publisko.

Pamatojoties uz savāktajiem datiem, BEREC regulāri ziņo par cenu un patēriņa ieradumu izmaiņām dalībvalstīs saistībā gan ar iekšzemes, gan viesabonēšanas pakalpojumiem, par to, kā mainās faktiskie vairumtirdzniecības viesabonēšanas tarifi attiecībā uz nelīdzsvarotu datplūsmu starp pakalpojumu sniedzējiem viesabonēšanas jomā, un par saikni starp viesabonēšanas pakalpojumu mazumcenām, vairumtirdzniecības maksām un vairumtirdzniecības izmaksām. BEREC novērtē, cik cieši šie elementi ir saistīti cits ar citu.

BEREC katru gadu no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus arī par to, cik pārredzami un salīdzināmi ir dažādie tarifi, ko operatori piedāvā saviem klientiem. Komisija minētos datus un atzinumus publisko.

⇩ jauns

22. pants

Maksimālo vairumtirdzniecības tarifu pārskatīšana

Komisija, maksimāli ņemot vērā BEREC atzinumu, pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu maksimālās vairumtirdzniecības maksas, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var piemērot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētu balss, īsziņu vai datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot minēto apmeklēto sakaru tīklu saskaņā ar 10., 11. un 12. pantu.

Šim nolūkam Komisija:

a) nodrošina atbilstību I pielikumā noteiktajiem principiem, kritērijiem un parametriem;

b) ņem vērā pašreizējos vidējos vairumtirdzniecības tarifus visā Savienībā un vajadzību atstāt pienācīgu ekonomisko telpu komerciāla tirgus attīstībai;

c) ņem vērā informāciju par tirgu, kuru sniedz BEREC, valstu regulatīvās iestādes vai – nepastarpināti – uzņēmumi, kuri nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus.

23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 21. panta 22. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2025. gada 1. janvāra.

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. un 22. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas tajā norādīto pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar spēkā jau esošos deleģētos aktus.

4.    Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.    Saskaņā ar 21. un 22. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

🡻 531/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

24 20. pants

Paziņošanas prasības

Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts regulatīvo iestāžu nosaukumus, kuras atbild par šīs regulas noteikto uzdevumu izpildi.

25 21. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 717/2007 ⌦ (ES) Nr. 531/2012 ⌫ tiek atcelta saskaņā ar I pielikumu no 2012. gada 1. jūlija.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

26 22. pants

Stāšanās spēkā un spēka zaudēšana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ⌦ 2022. gada 1. jūlijā ⌫ , un tās noteikumus piemēro no minētās dienas, ja vien konkrētos pantos nav noteikts citādi.

Tā zaudē spēku 2022 ⇨ 2032 ⇦. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

1.2.Attiecīgā(-ās) rīcībpolitikas joma(-as) (programmu kopa)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 87  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

⌧ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme 

☑ Ierobežots ilgums

–☑    spēkā no 01.07.2022. līdz 30.06.2032.

–◻    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

◻ Beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 93

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un ierosinātās jaunās budžeta izdevumu pozīcijas 

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2022. gada budžetā ir ņemts vērā tikai pusgads, jo Regula (ES) Nr. 531/2012 zaudē spēku 2022. gada 30. jūnijā.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.3.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā,

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā,

–◻    jāpārskata DFS.

.

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻.    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija). 

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

(2)    Sk. priekšlikuma II pielikumu.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 717/2007 (2007. gada 27. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK (OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 544/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 167, 29.6.2009., 12. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(6)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu (COM(2016) 0398 final).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/920 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (OV L 147, 9.6.2017., 1. lpp.).

(8)    Ziņojums par viesabonēšanas tirgus pārskati (COM(2019) 616 final) ir pieejams šeit .

(9)    Sk. iedaļu “Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums”.

(10)    Sk. sadaļu par REFIT.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(12)

   Paziņojums “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, COM(2020) 67 final.

(13)    Paziņojums “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”, COM(2020) 575 final.

(14)    Regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, COM(2020) 408 final.

(15)    Paziņojumā “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana”, COM(2020) 93 final, apstiprināts, ka tad, ja vienotais tirgus nespēs pilnībā sasniegt savu potenciālu, tas visvairāk skars MVU un iedzīvotājus.

(16)    Sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_416

(17)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1128 (2017. gada 14. jūnijs) par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (OV L 168, 30.6.2017., 1. lpp.).

(18)    Sk. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digitalyou-digital-culture .

(19)

   Lieta C-491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco [2002] ECR I-11453, 60. punkts un lieta C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome [2006] ECR I-3771, 42. punkts.

(20)

   Lieta C-380/03 Vācija/Parlaments un Padome [2006] ECR I-11573, 37. punkts un citētā judikatūra.

(21)

   Lieta C-376/98 Vācija/Parlaments un Padome [2000] ECR I-8419, 84. un 106 punkts.

(22)

   Ģenerāladvokāta Pojareša Maduru (Poiares Maduro) atzinums lietā C-58/08 ECLI:EU:C:2009:596, 2009. gada 1. oktobris.

(23)

   To 2005. gada decembrī Komisijas Informācijas sabiedrības ĢD ģenerāldirektorātam nosūtītajā vēstulē norādījusi EGR.

(24)    Tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedums Vodafone, C-58/08, ECLI:EU:C:2010:321, 40 punkts.

(25)    Tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedums Vodafone, C-58/08, ECLI:EU:C:2010:321, 77. punkts.

(26)    Sīkāks novērtējums par subsidiaritātes principa ievērošanu ierosinātajā pieejā ir ietverts šim priekšlikumam pievienotajā subsidiaritātes tabulā.

(27)

   Tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedums Vodafone, C-58/08, ECLI:EU:C:2010:321, 76.–78. punkts.

(28)    Sk. arī novērtējumu par tehnoloģiju izmaiņu iespējamo ietekmi uz viesabonēšanas pakalpojumiem, kas veikts pētījumā par tehnoloģiju attīstību un viesabonēšanu (SMART 2018/0012), pieejams šeit un izklāstīts šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.

(29)    Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (pārstrādāta redakcija).

(30)    Papildu informāciju skatīt šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 1. pielikumā (Pierādījumu bāze) un 6. pielikumā (Izvērtējuma konstatējumi).

(31)    Ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem var iepazīties šeit .

(32)    Papildu informāciju skatīt šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 2. pielikumā (Pierādījumu bāze) un 6. pielikumā (Izvērtējuma konstatējumi).

(33)    Sk. tīmekļa lapu Europa Have Your say, kas pieejama šeit .

(34)    BEREC Atzinums par viesabonēšanas tirgus darbību kā devums EK izvērtēšanai (BoR(19)101, 2019. gada 19. jūnijs) pieejams šeit .

(35)    BEREC papildanalīze par vairumtirdzniecības viesabonēšanas izmaksām (BoR(19)168, 2019. gada 20. septembris), pieejama šeit .

(36)    BEREC devums pēc EK pieprasījuma saistībā ar tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu jaunajām viesabonēšanas regulām (BoR(20)131, 2020. gada 30. jūnijs, pieejams šeit .

(37)    Pēdējie pieci standarta ziņojumi (par laikposmu no 2017. gada aprīļa līdz 2019. gada septembrim) ir pieejami šādās saitēs: 20. standarta ziņojums (2017. gada aprīlis – 2017. gada septembris), 21. standarta ziņojums (2017. gada oktobris – 2018. gada marts), 22. standarta ziņojums (2018. gada aprīlis – 2018. gada septembris), 23. standarta ziņojums (2018. gada oktobris – 2019. gada marts) un 24. standarta ziņojums (2019. gada aprīlis – 2019. gada septembris).

(38)    BEREC ziņojums par starptautisko viesabonēšanas tarifu pārredzamību un salīdzināmību, pieejams šādās saitēs: par 2017. gadu , par 2018. gadu un par 2019. gadu .

(39)    Tehnoloģiju attīstība un viesabonēšana (SMART 2018/0012), sk. pētījuma galīgo ziņojumu, kas pieejams šeit .

(40)     Eirobarometra zibensaptauja Nr. 468 “Viesabonēšanas maksu atcelšana – gadu vēlāk”, 2018. gada jūnijs.

(41)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par viesabonēšanas tirgus pārskati (COM(2019) 616 final) un Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas ziņojumam par viesabonēšanas tirgus pārskati (SWD(2019) 416 final), pieejams šeit .

(42)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/2120 un Regulu (ES) 2017/920 (COM(2018) 822 final), pieejams šeit .

(43)    Komisijas dienestu darba dokuments par to, kas konstatēts, pārskatot noteikumus par viesabonēšanas godīgas izmantošanas politiku un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/2286 noteikto izņēmumu, kas attiecas uz ilgtspēju (SWD(2019) 288 final), pieejams šeit .

(44)    Izmaksu modelis (SMART 2017/0091), Mobilo telesakaru pakalpojumu sniegšanas izmaksu novērtējums ES/EEZ valstīs, pieejams šeit .

(45)    Tehnoloģiju attīstība un viesabonēšana (SMART 2018/0012), pieejams šeit .

(46)    Ilgtspējas analīzē tika izmantoti BEREC sagatavoto 19.–25. Starptautiskās viesabonēšanas standarta datu ziņojumu dati. Papildu informāciju skatīt šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 4. pielikumā.

(47)    SMART 2018-011.

(48)    Sk. iedaļu “Priekšlikuma iemesli un mērķis, galvenie grozījumi un noteikumi, kas paliek nemainīgi”.

(49)    RLAH ieviešanu papildināja pasākumi, kuru mērķis bija nodrošināt, ka operatori var ilgtspējīgi nodrošināt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Pašreizējos viesabonēšanas noteikumos kā robežvērtība, kas pamato pieprasījumu piešķirt izņēmumu ilgtspējas labad, tiek izmantota negatīva viesabonēšanas peļņas norma 3 % apmērā. Izņēmums, ko pēc operatora pieprasījuma piešķir valsts regulatīvās iestādes, ļauj operatoriem piemērot nelielu papildmaksu, kas nepārsniedz regulā noteikto maksimumu.

(50)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1203/2012 (2012. gada 14. decembris) par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu (OV L 347, 15.12.2012., 1. lpp.).

(51)    Sk. Regulas (ES) 2018/1972 75. pantu.

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(53)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(54)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

(56)    Sk. II pielikumu.

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/920 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (OV L 147, 9.6.2017., 1. lpp.).

(59)    Izejošās plūsmas operatora klientūra ārzemēs (t. i., partneroperatoru tīklos citās ES valstīs) patērē vairāk mobilo pakalpojumu nekā šā operatora tīklā patērē partneroperatoru klientūra.

(60)    OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.

(61)    Sk. I pielikumu.

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(68)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(69)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(71)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2286 (2016. gada 15. decembris), kurā izklāstīti detalizēti noteikumi par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējas novērtēšanas metodiku un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikumu uz novērtējumu (OV L 344, 17.12.2016., 46. lpp.).

(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(74)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

(75)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).

(76)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(77)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(78)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39 lpp.).

(79)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(80)    OV L 114, 8.5.2003., 45. lpp.

(81)    OV C 165, 11.7.2002., 6. lpp.

(82)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.).

(83)    Komisijas Ieteikums (2007. gada 17. decembris) par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 344, 28.12.2007., 65. lpp.).

(84)    OV C 285 E, 22.11.2006., 143. lpp.

(85)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 544/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 167, 29.6.2009., 12. lpp.).

(86)    OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(87)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(88)    Ģenerāladvokāta Pojareša Maduru 2009. gada 1. oktobra atzinums lietā C-58/08 ECLI:EU:C:2009:596.

(89)

   Sk. 2005. gada decembra ERG vēstuli Komisijas Informācijas sabiedrības ĢD ģenerāldirektoram.

(90)    Tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedums Vodafone C-58/08, ECLI:EU:C:2010:321, 40. punkts.

(91)    Tiesas 2010. gada 8. jūnija spriedums Vodafone C-58/08, ECLI:EU:C:2010:321, 76.–78. punkts.

(92)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36.–214. lpp.).

(93)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(94)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(95)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(96)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(97)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(98)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(99)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(100)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(101)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.