This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 89d08e99-15d0-11ec-b4fe-01aa75ed71a1
Regulation (EU) No 1316/2013 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2013 establishing the Connecting Europe Facility, amending Regulation (EU) No 913/2010 and repealing Regulations (EC) No 680/2007 and (EC) No 67/2010 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
- Date of document:
- 01/01/2021
- Date of effect:
- 01/01/2021
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32019R0495
- Consolidation: basic act:
- 32013R1316
02013R1316 — LV — 01.01.2021 — 007.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 275/2014 (2014. gada 7. janvāris), |
L 80 |
1 |
19.3.2014 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) |
L 169 |
1 |
1.7.2015 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1953 (2017. gada 25. oktobris), |
L 286 |
1 |
1.11.2017 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2396 (2017. gada 13. decembris), |
L 345 |
34 |
27.12.2017 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) |
L 193 |
1 |
30.7.2018 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/495 (2019. gada 25. marts) |
L 85I |
16 |
27.3.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1316/2013
(2013. gada 11. decembris),
ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), kurā ir paredzēti nosacījumi, metodes un procedūras, kā sniegt Savienības finansiālo palīdzību Eiropas komunikāciju tīkliem, lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē un izmantotu starp minētajām nozarēm iespējamās sinerģijas. Ar to tiek noteikts arī to resursu sadalījums, kurus dara pieejamus saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"kopīgu interešu projekts" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013, Regulā (ES) Nr. 347/2013 vai Regulā (ES) Nr. 283/2014 minētais projekts ( 1 );
"pārrobežu posms" transporta nozarē ir posms, kas nodrošina kopīgu interešu projekta nepārtrauktību starp tuvākajiem pilsētas mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs;
"kaimiņvalsts" ir valsts, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, un Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija;
"trešā valsts" ir jebkura kaimiņvalsts un jebkura cita valsts, ar kuru Savienība var sadarboties, lai sasniegtu šajā regulā izvirzītos mērķus;
"darbi" ir komponentu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbības saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;
"pētījumi" ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, novērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;
"programmas atbalsta darbības" EISI līmenī ir visi papildpasākumi, kas vajadzīgi, lai to īstenotu un lai īstenotu pamatnostādnes atsevišķām nozarēm, piemēram, pakalpojumi – jo īpaši tehniskā palīdzības sniegšana, tostarp palīdzība finanšu instrumentu izmantošanā –, kā arī sagatavošanās, priekšizpētes, koordinācijas, pārraudzības, ar ieinteresētajām personām organizētu konsultāciju, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības, kas ir tieši nepieciešamas EISI pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai. Programmas atbalsta darbības jo īpaši aptver pētījumus, sanāksmes, infrastruktūras kartēšanu, informāciju, izplatīšanas, saziņas un informētības vairošanas darbības, izdevumus saistībā ar IT rīkiem un tīkliem, kas paredzēti informācijas apmaiņai par EISI, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai un var būt nepieciešami EISI pārvaldībai vai atsevišķu nozaru pamatnostādņu īstenošanai; Programmas atbalsta darbības aptver arī darbības, kas vajadzīgas, lai vienkāršotu kopīgu interešu projektu sagatavošanu jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas uz finansējumu no Kohēzijas fonda nolūkā saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu vai finanšu tirgū. Programmas atbalsta darbības vajadzības gadījumā aptver arī izmaksas, kas radušās izpildaģentūrai, kurai Komisija ir uzticējusi īstenot konkrētas EISI daļas ("izpildaģentūra");
"darbība" ir jebkura darbība, kas ir apzināta kā finansiāli un tehniski neatkarīga darbība, kas ir ierobežota laikā un kas ir nepieciešama kopīgu interešu projekta īstenošanai;
jēdzienam "atbilstīgās izmaksas" ir tāda pati nozīme, kā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012;
"saņēmējs" ir dalībvalsts, starptautiska organizācija vai publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kas saskaņā ar šo regulu ir izraudzīta Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai, un ievērojot kārtību, kāda noteikta attiecīgajā 17. pantā minētajā darba programmā;
"īstenošanas struktūra" ir publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kuru saņēmējs, ja tas ir dalībvalsts vai starptautiska organizācija, ir iecēlis attiecīgās darbības īstenošanai. Par šādu iecelšanu lēmumu pieņem saņēmējs uz savu atbildību un, ja nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par publisko iepirkumu;
"visaptverošais tīkls" ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu;
"pamattīkls" ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu;
"pamattīkla koridori" ir instruments, lai atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 IV nodaļā un kā uzskatīti šīs regulas I pielikuma I daļā;
"problemātiskais posms" transporta nozarē ir fizisks, tehnisks vai funkcionāls ierobežojums, kas pārtrauc sistēmas darbību, ietekmējot tālsatiksmes vai pārrobežu plūsmu nepārtrauktību, un kuru var pārvarēt, radot jaunu vai ievērojami modernizējot esošo infrastruktūru, kas varētu radīt ievērojamus uzlabojumus, atrisinot problemātisko posmu radītos ierobežojumus;
"prioritāte" ir jebkuri prioritārie elektroenerģijas koridori, prioritārie gāzes koridori vai prioritārās tematiskās jomas, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 347/2013;
"telemātikas lietojumprogrammas" ir lietojumprogrammas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1315/2013;
"energoinfrastruktūra" ir infrastruktūra, kas definēta Regulā (ES) Nr. 347/2013;
"nozaru savstarpējā sinerģija" ir tāda līdzīgu vai papildinošu darbību esamība vismaz divās no transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, kas var optimizēt izmaksas vai rezultātus, apvienojot finanšu, tehniskos vai cilvēku resursus;
"izolēts tīkls" ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai tā daļa, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013.
3. pants
Vispārējie mērķi
EISI dod iespēju sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu politiku transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. EISI jo īpaši atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir jaunu infrastruktūru un pakalpojumu attīstīšana un būve vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs. Tajā prioritāte tiek dota trūkstošajiem posmiem transporta nozarē. EISI sniedz arī ieguldījumu, lai atbalstītu projektus, kuri nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un lielas priekšrocības sabiedrībai, bet kuri nesaņem adekvātu finansējumu tirgū. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm izvirza šādus vispārējos mērķus:
saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" dot ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kuros ir ņemtas vērā nākotnē paredzamās satiksmes plūsmas, tādējādi nodrošinot labumu visai Savienībai, proti, uzlabojot tās konkurētspēju pasaules tirgū un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju iekšējā tirgū un ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu radot privātā, publiskā vai publiskā un privātā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus, kuros projekti varētu gūt labumu no šādu instrumentu kombinācijas un no pienācīgas nozaru savstarpējās sinerģijas izmantošanas.
To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, vērtē pēc tā, cik lieli ir privātā, publiskā sektora vai publiskās un privātās partnerības ieguldījumi kopīgu interešu projektos un it īpaši pēc tā, cik lieli privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos ir panākti, saskaņā ar šo regulu izmantojot finanšu instrumentus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta publiskā sektora ieguldījumu efektīvai izmantošanai;
dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Savienības vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķos no dekarbonizācijas viedokļa, vienlaikus nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti.
4. pants
Nozarēm specifiski mērķi
Transporta nozarē EISI atbalsta kopīgu interešu projektus, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 7. panta 2. punktā, un ar ko tiecas sasniegt turpmāk izklāstītos mērķus, kā precizēts minētās Regulas 4. pantā:
novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, veidot savienojumus trūkstošajos posmos un, jo īpaši, uzlabot pārrobežu posmus. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:
jaunu vai uzlabotu pārrobežu savienojumu skaita;
tādu dzelzceļa līnijas kilometru skaita, kas ir piemēroti Eiropas nominālā sliežu platuma standartam un aprīkoti ar ERTMS;
novērstu problemātisko posmu un uzlabotas jaudas posmu skaita visu transporta veidu maršrutos, kas saņēmuši EISI finansējumu;
iekšējo ūdensceļu tīkla garuma dalījumā pa klasēm Savienībā, un
tāda dzelzceļa tīkla garuma Savienībā, kas modernizēts saskaņā ar prasībām, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punktā;
nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot drošību. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:
tādu alternatīvu degvielu piegādes punktu skaita, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, kas izmanto TEN-T autoceļu pamattīklu Savienībā;
tādu iekšējo un jūras ostu skaita TEN-T pamattīklā, kuras ir aprīkotas ar alternatīvo degvielu piegādes punktiem Savienībā; un
negadījumu skaita samazināšanās autoceļu tīklos Savienībā;
optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:
multimodālo loģistikas platformu, tostarp iekšzemes un jūras ostu un lidostu, skaita, kuras ir savienotas ar dzelzceļa tīklu;
uzlabotu dzelzceļa termināļu skaita, un pēc uzlabotu vai jaunu tādu starpsavienojumu skaita, kuri ar jūras maģistrālēm savieno ostas;
iekšējo ūdensceļu kilometru skaita, kuros darbojas RIS; un
pakāpes, kādā attiecībā uz autoceļu nozari ir izvērsta SESAR sistēma, VTMIS un ITS.
Šajā punktā minētos rādītājus attiecīgos gadījumos nepiemēro dalībvalstīm, kurās nav dzelzceļa tīkla vai iekšējo ūdensceļu tīkla.
Minētos rādītājus neuzskata par atlases vai atbilstības kritērijiem, ko piemēro darbībām, kas pretendē uz EISI atbalstu.
Šīs regulas I pielikuma IV daļā ir noteikti indikatīvi procentu rādītāji, kas atspoguļo 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vispārējo budžeta resursu daļu, kas jāpiešķir katram no trim konkrētajiem transporta mērķiem. Komisija no minētajiem indikatīvajiem procentu rādītājiem nenovirzās vairāk par 5 procentu punktiem.
Enerģētikas nozarē EISI atbalsta kopīgu interešu projektus, ar ko tiecas sasniegt vienu vai vairākus šādus mērķus:
palielināt konkurētspēju, veicinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrības tīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām. Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:
tādu projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērsti iekšējie ierobežojumi;
dalībvalstu energoizolācijas samazināšanas vai novēršanas;
elektroenerģijas pārrobežu nosūtīšanas jaudas procentuālās attiecības pret attiecīgajās dalībvalstīs ekspluatācijā nodotajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām;
cenu konverģences attiecīgo dalībvalstu gāzes un/vai elektrības tirgos; un
augstākā pieprasījuma procentuālās attiecības divās attiecīgajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas gāzes atpakaļplūsmas starpsavienojumi;
veicināt Savienības energoapgādes drošību;
Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:
tādu projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus;
tādu projektu skaita, kas palielina uzglabāšanas jaudu;
pēc sistēmas izturētspējas, ņemot vērā piegādes pārtraukumu skaitu un to ilgumu;
pēc atjaunojamo energoresursu apjoma, kuriem nepiemēroja samazinājumu;
izolētu tirgu savienojumiem ar diversificētākiem piegāžu avotiem;
enerģētikas infrastruktūras vērtību optimālas izmantošanas;
sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, inter alia, pārvades tīklā integrējot no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju, attīstot viedos enerģētikas tīklus un oglekļa dioksīda tīklus.
Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:
atjaunojamās elektroenerģijas apjoma, kas pārvadīts no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas krātuvēm;
pēc atjaunojamo energoresursu apjoma, kuriem nepiemēroja samazinājumu;
pēc ieviesto viedtīklu projektu skaita, kuri saņēmuši EISI atbalstu, un pēc tā, kādā mērā tie ir varējuši apmierināt pieprasījumu;
tādu CO2 emisiju daudzuma, kas novērstas ar projektiem, kuri saņēmuši atbalstu no EISI;
Rādītāji, kas minēti šajā punktā un kas izmantoti sasniegto mērķu ex post vērtēšanai, nav uzskatāmi par atlases un vai atbilstības kritērijiem, ko piemēro darbībām, kas pretendē uz EISI atbalstu.
Nosacījumi, ar kādiem kopīgu interešu projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo palīdzību, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. pantā, savukārt atlases kritēriji kopīgu interešu projektiem ir izklāstīti minētās regulas 4. pantā.
5. pants
Budžets
Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 30 192 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:
transporta nozare: EUR 24 050 582 000 , no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai saskaņā ar šo regulu izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;
telekomunikāciju nozare: EUR 1 066 602 000 ;
enerģētikas nozare: EUR 5 075 075 000 .
Minētās summas neietekmē saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 ( 2 ) paredzēto elastības mehānismu.
Finansējums EISI īstenošanai sedz izdevumus, kas saistīti ar:
darbībām, kas sekmē kopīgu interešu projektus un programmas atbalsta darbības, kā minēts 7. pantā;
programmas atbalsta darbībām, kuras aptver tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas līdz 1 % apmērā no finansējuma radušies Komisijai saistībā ar EISI pārvaldību, tostarp tos izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp EISI un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007; šajā robežvērtībā ietilpst tās izpildaģentūras izdevumi.
II
NODAĻA
Finansējuma veidi un finanšu noteikumi
6. pants
Finansiālās palīdzības veidi
7. pants
Tiesības uz finansiālo palīdzību un nosacījumi tā saņemšanai
Transporta nozarē tikai tās darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013, un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas saņemt atbalstu kā Savienības finansiālo palīdzību iepirkuma un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo palīdzību dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu ir tiesīgas saņemt tikai:
darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar minētās Regulas 33. pantu, un projekti un horizontālas prioritātes, kas identificēti šīs regulas I pielikuma I daļā;
darbības, ar ko īsteno visaptverošo tīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, ja šādas darbības palīdz izveidot savienojumus trūkstošajos posmos, atvieglo pārrobežu satiksmes plūsmas vai novērš problemātiskos posmus un ja šādas darbības palīdz arī attīstīt pamattīklu vai savstarpēji savienot pamattīkla koridorus, vai ja šādas darbības galvenajos kravas dzelzceļa koridoros, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 913/2010 pielikumā, līdz 5 % robežvērtības apmērā no finansējuma, kas saskaņā ar šīs regulas 5. pantu paredzēta transportam, palīdz ieviest ERTMS;
pētījumiem kopīgu interešu projektiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;
pētījumi pārrobežu prioritārajiem projektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 661/2010/ES ( 3 ) III pielikumā;
darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā;
darbības, ar ko tiek īstenota transporta infrastruktūra pamattīkla mezglos, tostarp pilsētu mezglos, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 41. pantā;
darbības telemātikas lietojumprogrammu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 31. pantu;
darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 32. pantu;
darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, tostarp modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, cita starpā sadarbojoties arī ar dzelzceļa nozari;
programmas atbalsta darbības;
darbības, ar kurām īsteno drošas un aizsargātas infrastruktūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 34. pantu;
darbības, ar kurām atbalsta jūras transporta maģistrāles, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 21. pantā;
darbības, ar kurām transporta infrastruktūru pielāgo drošības un pārbaužu mērķiem pie ārējām robežām.
Transporta nozares darbības, kas saistītas ar pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo palīdzību tikai tad, ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu.
Lai Savienības budžetu Savienības finansiālās palīdzības ietekmes daudzkāršošanai varētu izmantot visefektīvāk, Komisija, kad vien iespējams, ņemot vērā atsaucību tirgū un ievērojot saskaņā ar 14. panta 2. punktā un 21. panta 4. punktā noteiktās finanšu instrumentu izmantošanas robežvērtības, finansiālu palīdzību prioritārā kārtā sniedz finanšu instrumentu veidā.
Telesakaru nozarē Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu saņemt ir tiesīgas visas darbības, ar kurām īsteno kopīgu interešu projektus, un programmas atbalsta darbības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 283/2014 un kas atbilst saskaņā ar minēto regulu noteiktajiem šādiem atbilstības kritērijiem un/vai nosacījumiem:
vispārējos pakalpojumus, pamatpakalpojumu platformas un programmas atbalsta darbības finansē, izmantojot dotācijas un/vai iepirkumu;
darbības platjoslas tīklu jomā finansē, izmantojot finanšu instrumentus;
darbības, kas vērstas uz tādu vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, finansē, izmantojot dotācijas vai citus finansiālā atbalsta veidus, kas nav finanšu instrumenti.
III
NODAĻA
Dotācijas
8. pants
Dotāciju veidi un atbilstīgās izmaksas
Darba programmās, kas minētas šīs regulas 17. pantā, nosaka dotāciju veidu, ko var izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības.
Attiecībā uz EUR 11 305 500 000 , kas pārvietoti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, atbilstības noteikumi saistībā ar PVN ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam, kurš minēts regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu.
9. pants
Līdzdalības nosacījumi
Tie nevar saņemt finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad tas absolūti nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā kopīgo interešu projekta mērķus.
10. pants
Finansējuma likmes
Transporta nozarē Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz:
dotācijas pētījumiem – 50 % no atbilstīgajām izmaksām;
dotācijas darbiem –
attiecībā uz darbiem dzelzceļa tīklos un autoceļu tīklos tajās dalībvalstīs, kuru teritorijā dzelzceļa tīkls nav izveidots, vai tajās dalībvalstīs vai to daļās, kurās ir izolēts tīkls bez tālsatiksmes dzelzceļa kravu pārvadājumu transporta, – 20 % no atbilstīgajām izmaksām; finansējuma likmi var palielināt līdz ne vairāk kā 30 % attiecībā uz darbībām, kas paredzētas problemātisko posmu novēršanai, un līdz 40 % darbībām, kas attiecas uz pārrobežu posmiem un dzelzceļu sadarbspējas veicināšanas darbībām;
attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem — 20 % no atbilstīgajām izmaksām; finansējuma likmi var palielināt līdz ne vairāk kā 40 % darbībām, kas paredzētas šauro vietu novēršanai, un līdz ne vairāk kā 40 % darbībām, kas attiecas uz pārrobežu posmiem;
attiecībā uz iekšzemes transportu, multimodālo loģistikas platformu savienojumiem un attīstībai, tostarp savienojumiem ar iekšzemes un jūras ostām un lidostām, kā arī ostu attīstībai – 20 % no atbilstīgajām izmaksām;
darbībām dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, tostarp modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu – 20 % no atbilstīgajām izmaksām, ievērojot maksimālo kombinēto summu 1 % apmērā no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem;
transporta infrastruktūras labākai pieejamībai personām ar invaliditāti – 30 % no atbilstīgajām izmaksām par pielāgošanas darbiem, kuras nekādā gadījumā nepārsniedz 10 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām par darbiem.
attiecībā uz darbībām, ar kurām atbalsta jaunas tehnoloģijas un inovāciju visiem transporta veidiem – 20 % no atbilstīgajām izmaksām;
attiecībā uz darbībām, ar kurām atbalsta autoceļu pārrobežu posmus – 10 % no atbilstīgajām izmaksām;
dotācijas, kas paredzētas telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem –
attiecībā uz ERTMS, SESAR sistēmu, RIS un VTMIS sauszemes komponentiem – 50 % no atbilstīgajām izmaksām;
attiecībā uz autoceļiem paredzētu ITS sauszemes komponentiem – 20 % no atbilstīgajām izmaksām;
attiecībā uz transportlīdzeklī esošiem ERTMS komponentiem – 50 % no atbilstīgajām izmaksām;
attiecībā uz autoceļu nozarei paredzētiem transportlīdzeklī esošiem SESAR sistēmas, RIS, VTMIS un ITS komponentiem – 20 % no atbilstīgajām izmaksām, ievērojot maksimālo kombinēto summu 5 % apmērā no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem;
attiecībā uz darbībām, kas paredzētas jūras maģistrāļu attīstības atbalstam – 30 % no atbilstīgajām izmaksām.
Komisija rada apstākļus, kas ir labvēlīgi tādu projektu izstrādei, kuri aptver jūras maģistrāļu attīstību kopā ar trešām valstīm.
attiecībā uz telemātikas lietojumprogrammu sistēmām, kas nav minētas i) līdz iv) apakšpunktā, attiecībā uz kravas transporta pakalpojumiem un drošām stāvvietām autoceļu pamattīklā – 20 % no atbilstīgajām izmaksām.
Telekomunikāciju nozarē Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz:
attiecībā uz darbībām vispārējo pakalpojumu jomā – 75 % no atbilstīgajām izmaksām;
attiecībā uz horizontālām darbībām, tostarp infrastruktūras kartēšanai, mērķsadarbībai un tehniskajai palīdzībai – 75 % no atbilstīgajām izmaksām.
Pamatpakalpojumu platformas parasti finansē, izmantojot iepirkumu. Izņēmuma gadījumos tās var finansēt ar dotāciju, kas sedz līdz 100 % no atbilstīgajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.
Darbības, kas vērstas uz tādas vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšanu, kas ir bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, vietējās kopienās, finansē ar Savienības finansiālo atbalstu, kas sedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.
11. pants
Īpaši uzaicinājumi attiecībā uz līdzekļiem, kas pārvietoti no Kohēzijas fonda transporta nozarē
Neatkarīgi no 10. panta un attiecībā uz EUR 11 305 500 000 , kas pārvietoti no Kohēzijas fonda un ko paredzēts tērēt tikai tajās dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, maksimālās finansēšanas likmes ir tās, ko piemēro Kohēzijas fondam un kas minētas regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, saistībā ar:
darbībām attiecībā uz dotācijām pētījumiem;
darbībām attiecībā uz dotācijām darbiem –
attiecībā uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem;
attiecībā uz darbībām pārrobežu autoceļu posmu atbalstam un – to dalībvalstu gadījumā, kurās nav dzelzceļa tīkla, – TEN-T autoceļu tīkla atbalstam;
attiecībā uz darbībām iekšzemes transportam, multimodālo loģistikas platformu savienojumiem un attīstību, tostarp savienojumiem ar iekšzemes un jūras ostām un lidostām, tostarp attiecībā uz automātiskām riteņu platuma maiņas iekārtām, un ostu attīstību, tostarp attiecībā uz ledlaušanas spējām, kā arī starpsavienojuma punktiem, īpašu uzmanību pievēršot dzelzceļa savienojumiem, izņemot dalībvalstis, kurās nav dzelzceļa;
darbībām attiecībā uz dotācijām telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem –
ERTMS, RIS un VTMIS, SESAR sistēma un ITS autoceļu nozarē;
citām telemātikas lietojumprogrammu sistēmām;
darbībām, lai atbalstītu jūras maģistrāļu attīstību;
darbībām attiecībā uz dotācijām darbībām jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos.
12. pants
Dotācijas atcelšana, samazināšana, apturēšana un izbeigšana
IV
NODAĻA
Iepirkums
13. pants
Iepirkums
Publiskā iepirkuma procedūrās, ko veic Komisija vai kāda no 6. panta 3. punktā minētajām struktūrām vai nu savā vārdā, vai kopā ar dalībvalstīm var:
paredzēt specifiskus nosacījumus, piemēram, vietu, kur jāveic iepirktās darbības, ja šādus nosacījumus pienācīgi pamato darbību mērķi un ar noteikumu, ka šādi nosacījumi nepārkāpj Savienības un valsts publiskā iepirkuma principus;
atļaut piešķirt vairākus līgumus vienā procedūrā ("iepirkums no vairākiem piegādātājiem").
V
NODAĻA
Finanšu instrumenti
14. pants
Finanšu instrumentu veidi
Par projektu obligāciju apvienošanu izstrādā starpposma ziņojumu, ko iesniedz 2013. gada otrajā pusgadā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 680/2007 un Lēmumā Nr. 1639/2006/EK. Projektu obligāciju iniciatīva 2014. un 2015. gadā sāk pakāpeniski darboties EUR 230 000 000 robežvērtības apmērā. Iniciatīvas pilnīga īstenošana ir atkarīga no objektīva pilnīga novērtējuma, kas jāveic 2015. gadā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 680/2007 un Lēmumā Nr. 1639/2006/EK. Pamatojoties uz minēto novērtējumu un ņemot vērā visus iespējamos risinājumus, Komisija apsver iespēju ierosināt attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktu izmaiņas, īpaši tad, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja pietiekamā apjomā ir kļuvuši pieejami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai.
Var tikt izmantoti šādi finanšu instrumenti:
kapitāla instrumenti, piemēram, ieguldījumu fondi, kas orientējas uz riska kapitāla nodrošināšanu darbībām, kas sekmē kopīgu interešu projektus;
aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabošanas mehānismu, atbalstot atsevišķus projektus vai projektu portfeļus, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei.
15. pants
Nosacījumi finansiālas palīdzības piešķiršanai, izmantojot finanšu instrumentus
Pasākumus, ko atbalsta, izmantojot finanšu instrumentus, izraugās, pamatojoties uz to gatavības pakāpi un ievērojot nozaru diversifikācijas principu atbilstīgi 3. un 4. pantam, kā arī ģeogrāfisku līdzsvaru starp dalībvalstīm. Tie atbilst šādiem kritērijiem:
tiem ir Eiropas pievienotā vērtība;
tie atbilst stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem;
tiem ir sviras efekts attiecībā uz Savienības atbalstu, t. i., to mērķis ir mobilizēt vispārēju ieguldījumu, kas saskaņā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem pārsniedz Savienības ieguldījuma apjomu.
16. pants
Darbības trešās valstīs
Darbības trešās valstīs var atbalstīt ar finanšu instrumentu līdzekļiem, ja minētās darbības ir nepieciešamas kopīgu interešu projektu īstenošanai.
V.a
NODAĻA
Finansējuma apvienošana
16.a pants
EISI finansējuma apvienošanas mehānismi
Papildus pirmajā daļā noteiktajam slieksnim, transporta nozarē Savienības budžeta sniegtais kopējais ieguldījums EISI finansējuma apvienošanas mehānismos nepārsniedz EUR 500 000 000 .
Ja 10 % no 5. panta 1. punktā minētā EISI īstenošanai paredzētā kopējā finansējuma netiek pilnībā izmantoti EISI finansējuma apvienošanas mehānismu un/vai finanšu instrumentu vajadzībām, atlikušo summu dara pieejamu EISI īstenošanas finansēšanai un sadala starp minētajām kopējā finansējuma summām.
Finansējuma apvienošanas darbības, ko atbalsta, izmantojot EISI finansējuma apvienošanas mehānismu, izraugās, pamatojoties uz to gatavības pakāpi, un tajās tiecas ievērot nozaru diversifikācijas principu saskaņā ar 3. un 4. pantu, kā arī ģeogrāfisku līdzsvaru starp dalībvalstīm. Tās
ir darbības ar Eiropas pievienoto vērtību;
atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;
ja iespējams, sniedz ieguldījumu, ar ko tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.
VI
NODAĻA
Plānošana, īstenošana un kontrole
17. pants
Daudzgadu un/vai gada darba programmas
Finansējuma apjoms ir no 80 % līdz 95 % no 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem.
Projekti, kas sīki izklāstīti I pielikuma I daļā, nav saistoši dalībvalstīm, kad tās pieņem plānošanas lēmumus. Lēmums par minēto projektu īstenošanu ir dalībvalstu kompetencē un ir atkarīgs no publiskā finansējuma spējām un no projektu sociālekonomiskās dzīvotspējas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 7. pantu.
18. pants
Savienības finansiālās palīdzības piešķiršana
19. pants
Gada maksājumi
Komisija budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Tādā gadījumā tā katru gadu uzņemas saistības par gada maksājumiem, ņemot vērā to darbību īstenošanas gaitu, kuras saņem finansiālo palīdzību, kā arī to paredzamās vajadzības un pieejamo budžetu.
Komisija dotāciju saņēmējiem, attiecīgajām dalībvalstīm un, ja tas attiecināms uz finanšu instrumentiem, attiecīgajām finanšu iestādēm paziņo atsevišķo gada maksājumu indikatīvo grafiku.
20. pants
Gada apropriāciju pārnešana
Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, pārnes saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 966/2012.
21. pants
Deleģētie akti
Ja attiecīgā(s) dalībvalsts(-is), kā paredzēts LESD 172. panta otrajā daļā, to apstiprina, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu attiecībā uz grozījumiem šīs regulas I pielikuma I daļā, lai ņemtu vērā izmaiņas finansējuma prioritātēs attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem un izmaiņas saistībā ar kopīgu interešu projektiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1315/2013. Grozot šīs regulas I pielikuma I daļu, Komisija nodrošina:
lai kopīgu interešu projekti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 visticamāk tiktu pilnībā vai daļēji īstenoti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;
lai grozījumos tiktu ievēroti atbilstības kritēriji, kas izklāstīti šīs regulas 7. pantā;
lai attiecībā uz šīs regulas I pielikuma I daļu visos posmos būtu iekļauti infrastruktūras projekti, kuri, lai tos varētu īstenot, saskaņā ar šīs regulas 17. panta 3. punktu būs jāiekļauj daudzgadu darba programmā, nemainot pamattīkla koridoru pielāgošanu.
Grozot šīs regulas I pielikuma III daļu pirmajā daļā izklāstītajos gadījumos, Komisija vienmēr nodrošina:
lai grozījumi tiktu veikti saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tostarp saskaņā ar ex ante novērtējumu, kurš minēts tās 140. panta 2. punkta f) apakšpunktā, un
lai grozījumi ietvertu tikai:
šīs regulas I pielikuma III daļas I.1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā subordinētā parāda finansējuma robežvērtības grozījumu nolūkā panākt nozaru diversifikāciju un ģeogrāfisku līdzsvaru starp dalībvalstīm saskaņā ar 15. pantu;
šīs regulas I pielikuma III daļas I.1. punkta a) apakšpunktā minētā augstākās prioritātes parāda finansējuma robežvērtības grozījumu nolūkā panākt nozaru diversifikāciju un ģeogrāfisku līdzsvaru starp dalībvalstīm saskaņā ar 15. pantu;
kombināciju ar citiem finansējuma avotiem, kas minēti I pielikuma III daļas I.3. un II.3. punktā;
šis regulas I pielikuma III daļas I.4. un II.4. punktā minēto pilnvaroto vienību atlasi; un
cenu noteikšanu un riska un ieņēmumu dalīšanu, kas minēta I pielikuma III daļas I.6. un II.6. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai par līdz 10 % palielinātu 14. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
2015. gadā veiktais novērtējums par projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu ir pozitīvs; un
projekta līgumsaistību ziņā finanšu instrumentu ieviešana pārsniedz 6,5 %.
22. pants
Saņēmēju un dalībvalstu atbildība
Savā attiecīgajā atbildības jomā un neskarot pienākumus, kas saņēmējiem jāpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas reglamentē dotācijas, saņēmēji un dalībvalstis dara visu, lai īstenotu kopīgu interešu projektus, kuri saņem saskaņā ar šo regulu piešķirtu Savienības finansiālo palīdzību.
Dalībvalstis veic darbību tehnisko pārraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to, ka izdevumi, kuri radušies saistībā ar projektiem vai to daļām, ir atmaksāti un ka atmaksāšana ir notikusi saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas un inspekcijās.
Attiecīgā gadījumā izmantojot interaktīvu ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu, dalībvalstis ik gadu informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopīgu interešu projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem, tostarp par to, cik daudz atbalsta izlietots, lai sasniegtu mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz to, Komisija publisko un vismaz reizi gadā atjaunina informāciju par konkrētiem projektiem, ko finansē ar EISI.
Šā panta otrajā daļā minētā izdevumu apliecināšana nav obligāta dotācijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 283/2014.
Šā panta trešajā daļā minēto prasību ik gadu informēt Komisiju nepiemēro dotācijām vai citiem finansiālās palīdzības veidiem, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 283/2014 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
23. pants
Atbilstība Savienības politikas nostādnēm un Savienības tiesību aktiem
Saskaņā ar šo regulu finansē tikai tās darbības, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un atbilst attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm.
24. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība
II
SADAĻA
VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Komiteju procedūra
26. pants
Deleģēšanas īstenošana
27. pants
Novērtēšana
28. pants
Informācija, saziņa un publiskošana
29. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 913/2010
Regulu (ES) Nr. 913/2010 groza šādi:
Regulas (ES) Nr. 913/2010 pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā. Tādējādi pārskatītajiem dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoriem turpina piemērot Regulas (ES) Nr. 913/2010 noteikumus.
30. pants
Pārejas noteikumi
Šī regula neliedz turpināt vai grozīt – tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt – attiecīgos projektus līdz to pabeigšanai vai finansiālo palīdzību, ko Komisija piešķīrusi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 vai jebkurus citus tiesību aktus, kas 2013. gada 31. decembrī piemērojami minētajai palīdzībai un kurus turpina piemērot minētajām darbībām līdz to pabeigšanai.
31. pants
Atcelšana
Neskarot šīs regulas 30. pantu, Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
I DAĻA
SARAKSTS AR IEPRIEKŠ DEFINĒTIEM PROJEKTIEM PAMATTĪKLĀ TRANSPORTA NOZARĒ
1) Horizontālās prioritātes
|
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi |
Eiropas vienotā gaisa telpa – SESAR sistēma |
|
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi |
Telemātikas lietojumprogrammu sistēmas autoceļiem, dzelzceļam, iekšējiem ūdensceļiem un kuģiem (ITS, ERTMS, RIS un VTMIS) |
|
Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi |
Pamattīkla ostas, jūras maģistrāles (MoS) un lidostas, droša un aizsargāta infrastruktūra |
|
Jaunās tehnoloģijas un inovācija |
Jaunās tehnoloģijas un inovācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. panta a) līdz d) punktu |
2) Pamattīkla koridori
Baltijas jūra – Adrijas jūra
PIELĀGOŠANA:
Gdynia – Gdańsk – Katowice/Sławków
Gdańsk – Warszawa – Katowice
Katowice – Ostrava – Brno – Wien
Szczecin/Świnoujście – Poznań – Wrocław – Ostrava
Katowice – Žilina – Bratislava – Wien
Wien – Graz – Villach – Udine – Trieste
Udine – Venezia – Padova – Bologna – Ravenna
Graz – Maribor – Ljubljana – Koper/Trieste
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Gdynia - Katowice |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Gdynia, Gdańsk |
Ostas |
Ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana |
|
Warszawa - Katowice |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Wroclaw – Poznań – Szczecin/Świnoujście |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Świnoujście, Szczecin |
Osta |
Ostu starpsavienojumi |
|
Bielsko Biala – Žilina |
Autoceļš |
Darbi |
|
Katowice - Ostrava - Brno - Wien un Katowice - Žilina - Bratislava - Wien |
Dzelzceļš |
Darbi, jo īpaši pārrobežu posmos PL-CZ, CZ-AT, PL-SK un SK-AT, Brno-Přerov līnijā; (tālāka) multimodālo platformu un lidostu un dzelzceļa starpsavienojumu attīstīšana |
|
Wien - Graz - Klagenfurt - Udine - Venezia - Ravenna |
Dzelzceļš |
Daļēja jaunu dzelzceļa līniju būve (Zemmeringas (Semmerling) klinšu tunelis un Koralmas (Koralm) dzelzceļa līnija), dzelzceļa modernizācija; notiek darbi; (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana; starp posmu Udine – Cervignano un Triesti esošās divvirziena līnijas modernizācija |
|
Graz - Maribor - Pragersko |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi saistībā ar otro sliežu ceļu |
|
Trieste, Venezia, Ravenna, Koper |
Ostas |
Ostu starpsavienojumi; (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana |
Ziemeļjūra – Baltijas jūra
PIELĀGOŠANA:
Helsinki – Tallinn – Rīga
Ventspils – Rīga
Rīga – Kaunas
Klaipėda – Kaunas – Vilnius
Kaunas – Warszawa
BY robeža – Warszawa – Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hamburg
Berlin – Magdeburg – Braunschweig – Hannover
Hannover – Bremen – Bremerhaven/Wilhelmshaven
Hannover – Osnabrück – Hengelo – Almelo – Deventer – Utrecht
Utrecht – Amsterdam
Utrecht – Rotterdam – Antwerpen
Hannover – Köln – Antwerpen
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Helsinki - Tallinn |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostu starpsavienojumi; (tālāka) multimodālo platformu un to starpsavienojumu attīstīšana; ledlaušanas jauda; jūras maģistrāles |
|
Tallinn - Rīga - Kaunas - Warszawa |
Dzelzceļš |
(Dīka) izpēte par jaunu, ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgu līniju; darbi pie jaunās līnijas sāksies līdz 2020. gadam; modernizācija un jauna līnija PL teritorijā; dzelzceļa – lidostu/ostu starpsavienojumi, dzelzceļa termināļi, jūras maģistrāles |
|
Ventspils – Rīga |
Dzelzceļš |
Modernizācija, ostu starpsavienojumi, jūras maģistrāles |
|
Klaipėda – Kaunas |
Dzelzceļš |
Modernizācija, ostu starpsavienojumi, jūras maģistrāles |
|
Kaunas – Vilnius |
Dzelzceļš |
Modernizācija, lidostu starpsavienojumi, dzelzceļa termināļi |
|
Via Baltica koridors |
Autoceļš |
Darbi pārrobežu posmos (EE, LV, LT, PL) |
|
BY robeža - Warszawa - Poznań - DE robeža |
Dzelzceļš |
Darbi uz esošajām līnijām, izpēte par ātrgaitas dzelzceļu |
|
PL robeža - Berlin - Hannover - Amsterdam/Rotterdam |
Dzelzceļš |
Pētījumi un vairāku posmu modernizācija (Amsterdam – Utrecht – Arnhem; Hannover – Berlin) |
|
Wilhelmshaven - Bremerhaven - Bremen |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Berlin – Magdeburg – Hannover, Mittellandkanal, Rietumvācijas kanāli, Rhine, Waal, Noordzeekanaal, IJssel, Twentekanaal |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi, darbi labākai navigācijai un iekšējo ūdensceļu un slūžu modernizācija |
|
Amsterdamas slūžas un Amsterdam - Rijnkanaal |
Iekšējie ūdensceļi |
Notiek pētījumi par slūžām; osta – starpsavienojumi (pētījumi un darbi, tostarp Beatrix slūžu modernizācija) |
Vidusjūra
PIELĀGOŠANA:
Algeciras – Bobadilla – Madrid – Zaragoza – Tarragona
Sevilla – Bobadilla – Murcia
Cartagena – Murcia – Valencia – Tarragona
Tarragona – Barcelona – Perpignan – Marseille/Lyon – Torino – Novara – Milano – Verona – Padova – Venezia – Ravenna/Trieste/Koper – Ljubljana – Budapest
Ljubljana/Rijeka – Zagreb – Budapest – UA robeža
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Algeciras - Madrid |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi, darbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz 2020. gadā |
|
Sevilla - Antequera - Granada - Almería - Cartagena - Murcia - Alicante - Valencia |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Madrid-Zaragoza-Barcelona |
Dzelzceļš |
Esošo līniju modernizācija (sliežu platums, sānceļi, platformas) |
|
Valencia - Tarragona - Barcelona |
Dzelzceļš |
Celtniecība 2014.–2020. gadā |
|
Barcelona |
Osta |
Dzelzceļa starpsavienojumi ar ostu un lidostu |
|
Barcelona - Perpignan |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms, notiek darbi, jauna līnija tiks pabeigta līdz 2015. gadam, esošās līnijas modernizācija (sliežu platums, sānceļi, platformas) |
|
Perpignan - Montpellier |
Dzelzceļš |
Apvedceļu posmā Nîmes – Montpellier paredzēts nodot ekspluatācijā 2017. gadā, Montpellier – Perpignan posmā – 2020. gadā |
|
Lyon |
Dzelzceļš |
Slodzes mazināšana Lionas šaurajās vietās – pētījumi un darbi |
|
Lyon – Avignon – Marseille |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Lyon - Torino |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms, darbi pie klinšu tuneļa; pētījumi un darbi saistībā ar pievadceļiem |
|
Milano - Brescia |
Dzelzceļš |
Daļēji modernizācija un daļēji jaunas ātrgaitas līnijas būve |
|
Brescia - Venezia - Trieste |
Dzelzceļš |
Darbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam sinerģijā ar modernizācijas darbībām, kas īstenotas attiecībā uz posmiem, kuri daļēji pārklājas, kā tas ir Baltijas jūras – Adrijas jūras koridorā |
|
Milano – Cremona- Mantova – Porto Levante/Venezia – Ravenna/Trieste |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi |
|
Cremona, Mantova, Venezia, Ravenna, Trieste |
Iekšzemes ostas |
Ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana |
|
Trieste - Divača |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi un daļēja modernizācija; pārrobežu posms jāizveido pēc 2020. gada |
|
Koper - Divača - Ljubljana – Pragersko |
Dzelzceļš |
Pētījumi un esošās līnijas modernizācija/daļēji jaunas līnijas būve |
|
Rijeka – Zagreb – Budapest |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi (tostarp jaunas līnijas un otrās līnijas izveide starp Rijeku un HU robežu) |
|
Rijeka |
Osta |
Infrastruktūras modernizācija un pilnveidošana, multimodālo platformu un starpsavienojumu attīstīšana |
|
Ljubljana – Zagreb |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Ļubļanas mezgls |
Dzelzceļš |
Ļubļanas dzelzceļa mezgls, ieskaitot multimodālu platformu; dzelzceļa un lidostas starpsavienojums |
|
Pragersko - Zalalövö |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms – pētījumi, darbiem jāsākas līdz 2020. gadam |
|
Lendava - Letenye |
Autoceļš |
Pārrobežu posma modernizācija |
|
Boba - Székesfehérvár |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Budapest-Miskolc-UA robeža |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Vásárosnamény-UA robeža |
Autoceļš |
Pārrobežu posma modernizācija |
Austrumi/Vidusjūras austrumu daļa
PIELĀGOŠANA:
Hamburg – Berlin
Rostock – Berlin – Dresden
Bremerhaven/Wilhelmshaven – Magdeburg – Dresden
Dresden – Ústí nad Labem – Mělník/Praha – Kolín
Kolín – Pardubice – Brno – Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Timișoara – Craiova – Calafat – Vidin – Sofia
Sofia – Plovdiv – Burgas
Plovdiv – TR robeža
Sofia – Thessaloniki – Athína – Piraeus – Lemesos – Lefkosia
Athína – Patras/Igoumenitsa
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI
|
Dresden - Praha |
Dzelzceļš |
Pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu |
|
Praha |
Dzelzceļš |
Modernizācija, kravas pārvadājumu apvedceļš; dzelzceļa savienojums ar lidostu |
|
Praha |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Hamburg – Dresden – Praha – Pardubice |
Iekšējie ūdensceļi |
Elbas un Vltavas izpēte; darbi labākai navigācijai un modernizācija |
|
Děčín slūžas |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi |
|
Praha - Brno - Břeclav |
Dzelzceļš |
Modernizācija, tostarp Brno dzelzceļa mezgls un multimodāla platforma |
|
Břeclav – Bratislava |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms, modernizācija |
|
Bratislava – Hegyeshalom |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms, modernizācija |
|
Mosonmagyaróvár – SK robeža |
Autoceļš |
Pārrobežu posma modernizācija |
|
Tata – Biatorbágy |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Budapest – Arad – Timișoara – Calafat |
Dzelzceļš |
Modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO |
|
Vidin – Sofia – Burgas/TR robeža Sofia – Thessaloniki – Athína/Piraeus |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi posmā Vidin – Sofia – Thessaloniki – Athína; modernizācija posmā Sofia – Burgas/TR robeža |
|
Vidin – Craiova |
Autoceļš |
Pārrobežu posma modernizācija |
|
Thessaloniki, Igoumenitsa |
Osta |
Infrastruktūras modernizācija un pilnveidošana, multimodāli starpsavienojumi |
|
Athína/Piraeus/Heraklion – Lemesos |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostas jauda un multimodāli starpsavienojumi |
|
Lemesos – Lefkosia |
Ostas, multimodālas platformas |
Modālā starpsavienojuma modernizācija, tostarp Lefkošas dienvidu aplis, pētījumi un darbi, satiksmes pārvaldības sistēmas |
|
Lefkosia – Larnaca |
Multimodālas platformas |
Multimodāli starpsavienojumi un telemātikas lietojumprogrammu sistēmas |
|
Patras |
Osta |
Ostas starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana |
|
Athína - Patras |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi, ostu starpsavienojumi |
Skandināvija – Vidusjūra
PIELĀGOŠANA:
RU robeža – Hamina/Kotka – Helsinki – Turku/Naantali – Stockholm – Malmö
Oslo – Göteborg – Malmö – Trelleborg
Malmö – København – Kolding/Lübeck – Hamburg – Hannover
Bremen – Hannover – Nürnberg
Rostock – Berlin – Leipzig – München
Nürnberg – München – Innsbruck – Verona – Bologna – Ancona/Firenze
Livorno/La Spezia – Firenze – Roma – Napoli – Bari – Taranto – Valletta
Napoli – Gioia Tauro – Palermo/Augusta – Valletta
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Hamina/Kotka – Helsinki |
Osta, dzelzceļš |
Ostu starpsavienojumi, dzelzceļa modernizācija, ledlaušanas jauda |
|
Helsinki |
Dzelzceļš |
Lidostas un dzelzceļa savienojums |
|
RU robeža – Helsinki |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Helsinki – Turku |
Dzelzceļš |
Nodernizācija |
|
Turku/Naantali – Stockholm |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostu starpsavienojumi, ledlaušanas jauda |
|
Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) |
Dzelzceļš |
Konkrētos posmos notiek darbi |
|
Trelleborg - Malmö – Göteborg – NO robeža |
Dzelzceļš, osta, jūras maģistrāles |
Darbi, multimodālas platformas un ostas iekšzemes savienojumi |
|
Fehmarn |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi, būvniecības darbiem pie Fēmarnbelta fiksētā savienojuma jāsākas 2015. gadā |
|
København - Hamburg via Fehmarn: pievedceļi |
Dzelzceļš |
Pievedceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi DE jāpabeidz divos posmos: viena sliežu ceļa elektrifikācija, pabeidzot fiksēto savienojumu, un divvirziena sliežu ceļš – pēc septiņiem gadiem |
|
Rostock |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostu starpsavienojumi ar dzelzceļu; zema emisiju līmeņa prāmji; ledlaušanas jauda |
|
Rostock - Berlin - Nürnberg |
Dzelzceļš |
Pētījumi un modernizācija |
|
Hamburg/Bremen - Hannover |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Halle – Leipzig – Nürnberg |
Dzelzceļš |
Notiek darbi, tie jāpabeidz līdz 2017. gadam |
|
München – Wörgl |
Dzelzceļš |
Piekļuve Brennera klinšu tunelim un pārrobežu posms – pētījumi |
|
Brennera klinšu tunelis |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Fortezza - Verona |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Napoli - Bari |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Napoli – Reggio Calabria |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Verona – Bologna |
Dzelzceļš |
Notiek modernizācija |
|
Ancona, Napoli, Bari, La Spezia, Livorno |
Ostas |
Ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana |
|
Messina - Catania – Augusta/Palermo |
Dzelzceļš |
Modernizācija (atlikušie posmi) |
|
Palermo/Taranto - Valletta/Marsaxlokk |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostu starpsavienojumi |
|
Valletta - Marsaxlokk |
Osta, lidosta |
Modālā starpsavienojuma modernizācija, tostarp posmā Marsaxlokk – Luqa –Valletta |
|
Bologna – Ancona |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
Reina – Alpi
PIELĀGOŠANA:
Genova – Milano – Lugano – Basel
Genova – Novara – Brig – Bern – Basel – Karlsruhe – Mannheim – Mainz – Koblenz – Köln
Köln – Düsseldorf – Duisburg – Nijmegen/Arnhem – Utrecht – Amsterdam
Nijmegen – Rotterdam – Vlissingen
Köln – Liège – Bruxelles/Brussel – Gent
Liège – Antwerpen – Gent – Zeebrugge
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI
|
Genova |
Osta |
Ostas starpsavienojumi |
|
Genova - Milano/Novara - CH robeža |
Dzelzceļš |
Pētījumi; darbi sāksies pirms 2020. gada |
|
Basel – Antwerpen/Rotterdam - Amsterdam |
Iekšējie ūdensceļi |
Darbi labākai navigācijai |
|
Karlsruhe - Basel |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Frankfurt - Mannheim |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Liège |
Dzelzceļš |
Ostas un lidostas dzelzceļa savienojums |
|
Rotterdam – Zevenaar |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi, modernizācija |
|
Zevenaar - Emmerich - Oberhausen |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Zeebrugge – Gent – Antwerpen - DE robeža |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
Atlantijas okeāns
PIELĀGOŠANA:
Algeciras – Bobadilla – Madrid
Sines / Lisboa – Madrid – Valladolid
Lisboa – Aveiro – Leixões/Porto
Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bergara – Bilbao/Bordeaux – Paris – Le Havre/Metz – Mannheim/Strasbourg
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa – Madrid |
Dzelzceļš, ostas |
Notiek pētījumi un darbi, modālā starpsavienojuma modernizācija Sines/Lisboa ostās |
|
Ātrgaitas dzelzceļš Porto – Lisboa |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Dzelzceļa savienojums Aveiro – Salamanca – Medina del Campo |
Dzelzceļš |
Pārrobežu posms: notiek darbi |
|
Dzelzceļa savienojums Bergara – San Sebastián – Bayonne |
Dzelzceļš |
Paredzams, ka tiks pabeigts ES 2016. gadā un FR 2020. gadā |
|
Bayonne – Bordeaux |
Dzelzceļš |
Notiek sabiedriskā apspriešana |
|
Bordeaux – Tours |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Paris |
Dzelzceļš |
Dienvidu ātrgaitas apvedceļš |
|
Baudrecourt – Mannheim |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Baudrecourt – Strasbourg |
Dzelzceļš |
Darbi turpinās, jāpabeidz līdz 2016. gadam |
|
Le Havre – Paris |
Iekšējie ūdensceļi |
Modernizācija |
|
Le Havre – Paris |
Dzelzceļš |
Pētījumi, modernizācija |
|
Le Havre |
Ostas, dzelzceļš |
Pētījumi un darbi saistībā ar ostas jaudu, jūras maģistrālēm un starpsavienojumiem |
Ziemeļjūra – Vidusjūra
PIELĀGOŠANA:
Belfast – Baile Átha Cliath/Dublin – Corcaigh/Cork
Shannon Foynes/Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Le Havre/Calais/Dunkerque/Zeebrugge/Terneuzen/Gent/Antwerpen/Rotterdam/Amsterdam
Glasgow/Edinburgh – Liverpool/Manchester – Birmingham
Birmingham – Felixstowe/London /Southampton
London – Lille – Brussel/Bruxelles
Amsterdam – Rotterdam – Antwerpen – Brussel/Bruxelles – Luxembourg
Luxembourg – Metz – Dijon – Macon – Lyon – Marseille
Luxembourg – Metz – Strasbourg – Basel
Antwerpen/Zeebrugge – Gent – Dunkerque/Lille – Paris
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Corcaigh/Cork – Baile Atha Cliath/Dublin – Belfast |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi; Baile Atha Cliath/Dublin starpsavienojums (DART) |
|
Belfast |
Ostas, multimodālie savienojumi |
Modernizācija |
|
Glasgow – Edinburgh |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Manchester – Liverpool |
Dzelzceļš |
Modernizācija un elektrifikācija, tostarp Ziemeļu mezgla modernizācija |
|
Birmingham – Reading – Southampton |
Dzelzceļš |
Kravas dzelzceļa līnijas modernizācija |
|
Baile Atha Cliath/Dublin, Corcaigh/Cork, Southampton |
Ostas, dzelzceļš |
Pētījumi un darbi saistībā ar ostas jaudu, jūras maģistrālēm un starpsavienojumiem |
|
Dunkerque |
Osta |
Multimodālo platformu un starpsavienojumu turpmāka attīstība |
|
Calais – Paris |
Dzelzceļš |
Priekšizpēte |
|
Bruxelles/Brussel |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi (saistībā ar parastās un ātrgaitas līnijas dienvidu un ziemeļu savienojumu) |
|
Felixstowe – Midlands |
Dzelzceļš, osta, multimodālas platformas |
Dzelzceļa modernizācija, starpsavienojumi, osta, multimodālas platformas |
|
Maas, tostarp Maaswerken |
Iekšējie ūdensceļi |
Modernizācija |
|
Albertkanaal/ Canal Bocholt–Herentals |
Iekšējie ūdensceļi |
Modernizācija |
|
Rhine–Scheldt koridors: Volkeraklock un Kreekaklock, Krammerlock un Lock Hansweert |
Iekšējie ūdensceļi |
Slūžas: notiek pētījumi |
|
Terneuzen |
Jūra |
Slūžas: notiek pētījumi; darbi |
|
Terneuzen – Gent |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi, modernizācija |
|
Zeebrugge |
Osta |
Slūžas: pētījumi, starpsavienojumi (pētījumiun darbi) |
|
Antwerpen |
Jūras osta, dzelzceļš |
Slūžas: notiek pētījumi; osta: starpsavienojumi (tostarp otrā dzelzceļa piekļuve Antverpenes ostai) |
|
Rotterdam – Antwerpen |
Dzelzceļš |
Dzelzceļa kravu pārvadājumu līnijas modernizācija |
|
Kanāls Seine – Nord; Seine – Escaut |
Iekšējie ūdensceļi |
Notiek pētījumi un darbi; modernizācija, tostarp pārrobežu un multimodālie savienojumi |
|
Dunkerque – Lille |
Iekšējie ūdensceļi |
Notiek pētījumi |
|
Antwerpen, Bruxelles/Brussels, Charleroi |
Iekšējie ūdensceļi |
Modernizācija |
|
Ūdensceļu modernizācija – Wallonia |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi, modernizācija, intermodālie savienojumi |
|
Brussel/Bruxelles – Luxembourg – Strasbourg |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Antwerpen – Namur – Luksemburgas robeža – Francijas robeža |
Dzelzceļš |
Dzelzceļa kravu pārvadājumu līnijas modernizācija |
|
Strasbourg – Mulhouse – Basel |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Dzelzceļa savienojumi Luxembourg – Dijon – Lyon (TGV Rhin – Rhône) |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi un darbi |
|
Lyon |
Dzelzceļš |
Austrumu apvedceļš: notiek pētījumi un darbi |
|
Kanāls Saône – Moselle/Rhin |
Iekšējie ūdensceļi |
Notiek priekšizpēte |
|
Rhône |
Iekšējie ūdensceļi |
Modernizācija |
|
Marseille–Fos osta |
Osta |
Starpsavienojumi un multimodāli termināļi |
|
Lyon – Avignon – Port de Marseille – Fos |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
Reina – Donava
PIELĀGOŠANA:
Strasbourg – Stuttgart – München – Wels/Linz
Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels/Linz
München/Nürnberg – Praha – Ostrava/Přerov – Žilina – Košice – UA robeža
Wels/Linz – Wien – Bratislava – Budapest – Vukovar
Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Brașov/Craiova – București – Constanța – Sulina
IEPRIEKŠ DEFINĒTI POSMI, TOSTARP PROJEKTI:
|
Dzelzceļa savienojums Strasbourg – Kehl Appenweier |
Dzelzceļš |
Darbi Appenweier starpsavienojumā |
|
Karlsruhe – Stuttgart – München |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi un darbi |
|
Ostrava/ Přerov – Žilina – Košice – UA robeža |
Dzelzceļš |
Modernizācija, multimodālas platformas |
|
Zlín – Žilina |
Autoceļš |
Autoceļa pārrobežu posms |
|
München – Praha |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Nürnberg – Praha |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
München – Mühldorf – Freilassing – Salzburg |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi un darbi |
|
Salzburg – Wels |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Dzelzceļa savienojums Wels – Wien |
Dzelzceļš |
Paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam |
|
Wien – Bratislava / Wien – Budapest / Bratislava – Budapest |
Dzelzceļš |
Pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu (tostarp savienojumu pielāgošana starp šīm trim pilsētām) |
|
Budapest – Arad |
Dzelzceļš |
Pētījumi par ātrgaitas dzelzceļa tīklu starp Budapest un Arad |
|
Komárom – Komárno |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi saistībā ar pārrobežu tiltu |
|
Arad – Brașov – București – Constanta |
Dzelzceļš |
Konkrētu posmu modernizācija; pētījumi par ātrgaitas dzelzceļu |
|
Main – Main – Donau – Canal |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi saistībā ar vairākiem posmiem un šaurajām vietām; iekšējo ūdensceļu ostas: multimodālie starpsavienojumi ar dzelzsceļu |
|
Slavonski Brod |
Osta |
Pētījumi un darbi |
|
Giurgiu, Galați |
Osta |
Multimodālo platformu un savienojumu ar iekšzemi tālāka attīstīšana: pētījumi un darbi |
|
Danube (Kehlheim – Constanța/Midia/Sulina) |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi saistībā ar vairākiem posmiem un šaurajām vietām; iekšējo ūdensceļu ostas: multimodāli starpsavienojumi |
|
Sava |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi saistībā ar vairākiem posmiem un šaurajām vietām (tostarp pārrobežu tilts) |
|
București – Dunăre kanāls |
Iekšējie ūdensceļi |
Pētījumi un darbi |
|
Constanța |
Ostas, jūras maģistrāles |
Ostas savienojumi, jūras maģistrāles (tostarp arī ledus laušanas pakalpojumi) |
|
Craiova – București |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
3) Citi pamattīkla posmi
|
Sofia — bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Sofia — Serbijas (SRB) robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Timișoara – Serbijas robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Wrocław – Praha |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Nowa Sól – Hradec Králové |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Darbi |
|
Brno – AT robeža |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Budapest – Zvolen |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Budapest – SRB robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Botnijas koridors: Luleå – Oulu |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Iasi–Moldovas Republikas robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi un darbi |
|
Suceava–Ukrainas robeža |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Prioritārie projekti, kā definēts Lēmuma Nr. 661/2010/ES III pielikumā (Prague – Linz, jauna lielas caurlaides spējas dzelzceļa līnija: centrālos Pirenejus šķērsojoša līnija, "Dzelzs Reina" (Rheidt–Antwerpen)) |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Târgu Neamt–Ungheni |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Marijampolė–Kybartai (LT/RU robeža) |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Vilnius–LT/BY robeža |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Ioannina – Kakavia (EL/AL robeža) |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Pētījumi |
|
Kleidi – Polikastro – Evzonoi (EL/FYROM robeža) |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Modernizācija |
|
Serres – Promahonas – EL/BG robeža |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Notiek darbi |
|
Alexandroupoli – Kipoi – EL/TR robeža |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Dubrovnik – HR/ME robeža |
Pārrobežu posms |
Autoceļš |
Darbi |
|
Kędzierzyn Koźle – Chałupki–granica |
Pārrobežu posms |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
A Coruña – Vigo – Palencia Gijón – Palencia |
Problemātiskais posms |
Dzelzsceļš, jūras maģistrāles |
Notiek darbi (tostarp ostas un multimodālo platformu) |
|
Frankfurt – Fulda – Erfurt – Berlin |
Problemātiskais posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Rail Egnatia |
Problemātiskais posms |
Dzelzceļš |
Notiek pētījumi |
|
Sundsvall – Umeå – Luleå |
Problemātiskais posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Zagreb – SR robeža |
Problemātiskais posms |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
A Coruña – Madrid (ātrgaitas dzelzceļa pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi) |
Problemātiskais posms |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Stockholm – Gävle – Sundsvall |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Mjölby – Hallsberg – Gävle |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Bothnian – Kiruna – NO robeža |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Milford Haven – Swansea – Cardiff |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Dzelzceļa savienojums Sionainn/Shannon – Faing/Foynes – Gabhal Luimnigh/Limerick savienojums |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Ātrgaitas līnija 2 |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi saistībā ar ātrgaitas līniju London – Midlands |
|
UA robeža – Kraków – Katowice – Wrocław – Dresden |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Darbi |
|
Rīga – RU/BY robeža |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Vilnius – BY robeža |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija, lidostu starpsavienojumi |
|
Kybartai – Kaunas |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Tallinn – Tartu – Koidula – RU robeža |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija |
|
Marseille – Toulon – Nice – Ventimiglia – Genova |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi saistībā ar ātrgaitas dzelzceļu |
|
Bordeaux – Toulouse |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi saistībā ar ātrgaitas dzelzceļu |
|
Helsinki – Oulu |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Posmu modernizācija |
|
Bilbao – Pamplona – Zaragoza – Sagunto |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Brunsbüttel – Kiel (Nord-Ostsee–kanāls) |
Pārējais pamattīkls |
Iekšējie ūdensceļi |
Navigācijas stāvokļa uzlabošana |
|
Cardiff – Bristol – London |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija, tostarp Crossrail |
|
Alba–Iulia – Turda – Dej – Suceava – Pașcani – Iași |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
București – Buzău |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi un remonts un savienojumi ar iekšzemi |
|
Ruhr area – Münster – Osnabrück – Hamburg |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Münster – Lünen posma modernizācija (divu sliežu ceļu dzelzceļa līnija) |
|
Nantes – Tours – Lyon |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi un darbi |
|
Ploiești–Suceava |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Pētījumi |
|
Heraklion |
Pārējais pamattīkls |
Lidosta, kombinētā transporta infrastruktūra/sistēmas |
Pētījumi un būvniecības darbi, modernizācija un attīstības infrastruktūra, multimodālie savienojumi |
|
Huelva – Sevilla |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Notiek darbi |
|
Fredericia–Frederikshavn |
Pārējais pamattīkls |
Dzelzceļš |
Modernizācija, tostarp elektrifikācija |
|
Barcelona – Valencia – Livorno |
Pārējais pamattīkls |
Jūras maģistrāles |
Modernizācija |
II DAĻA
SARAKSTS AR INFRASTRUKTŪRAS PRIORITĀRAJIEM KORIDORIEM UN APGABALIEM ENERĢĒTIKAS NOZARĒ
1. Prioritārie elektroenerģijas koridori
1) Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās ("NSOG"): integrēta jūras elektrotīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienojumi Ziemeļu jūrā, Īrijas jūrā, Lamanšā, Baltijas jūrā un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem jūras energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un palielinātu pārrobežu elektroenerģijas apmaiņu.
Iesaistītās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija, Zviedrija.
2) Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā ("NSI West Electricity"): starpsavienojumi starp reģiona dalībvalstīm un Vidusjūras reģionu, tostarp Ibērijas pussalu, jo īpaši, lai integrētu no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtu elektroenerģiju un stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras ar mērķi veicināt reģiona tirgus integrāciju.
Iesaistītās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija.
3) Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity"): starpsavienojumi un iekšējās līnijas ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju.
Iesaistītās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija;
4) Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā ("BEMIP Electricity"): starpsavienojumi starp dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā un attiecīgi iekšējā tīkla infrastruktūras nostiprināšana, lai novērstu Baltijas valstu izolētību, veicinātu tirgus integrāciju, inter alia strādājot pie atjaunojamo energoresursu integrācijas reģionā.
Iesaistītās dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija.
2. Prioritārie gāzes koridori
1) Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā ("NSI West Gas"): gāzes infrastruktūra ziemeļu–dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā.
Iesaistītās dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Vācija.
2) Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Gas"): gāzes infrastruktūra reģionāliem savienojumiem Baltijas jūras reģionā, Adrijas un Egejas jūras reģionā, Vidusjūras reģiona austrumos un Melnās jūras reģionā un starp šiem reģioniem un piegādes avotu diversifikācijas un piegāžu drošības veicināšanai.
Iesaistītās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija.
3) Dienvidu gāzes koridors ("SGC"): infrastruktūra gāzes pārvadīšanai no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai palielinātu gāzes piegāžu diversifikāciju.
Iesaistītās dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.
4) Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā ("BEMIP Gas"): gāzes infrastruktūra, lai novērstu trīs Baltijas valstu un Somijas izolētību un atkarību no viena piegādātāja, attiecīgi stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras un palielinātu piegāžu diversifikāciju un drošību Baltijas jūras reģionā.
Iesaistītās dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija.
3. Prioritārās tematiskās jomas
1) Viedtīklu ieviešana: viedtīklu tehnoloģiju ieviešana visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visu elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību, jo īpaši elektroenerģijas ražošana lielos apjomos no atjaunojamiem vai decentralizētiem enerģijas avotiem un patērētāju reakcija pieprasījuma veidā.
Iesaistītās dalībvalstis: visas;
2) Elektromaģistrāles: līdz 2020. gadam izveido pirmās elektromaģistrāles, lai izveidotu tādu elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā, kura spētu:
pielāgoties tam, ka aizvien pieaugs no vēja saražotās enerģijas pārpalikums Ziemeļu jūrā un Baltijas jūrā un ap šīm jūrām, kā arī palielināsies atjaunojamo energoresursu ražošana Austrumeiropā, Dienvideiropā un arī Ziemeļāfrikā;
savienot šos jaunos enerģijas ražošanas centrus ar lielākajiem uzglabāšanas centriem Ziemeļvalstīs, Alpu reģionā un citos reģionos, kuros ir lielākie patēriņa centri; un
tikt galā ar arvien mainīgāku un decentralizētāku elektroenerģijas apgādi un elastīgu pieprasījumu.
Iesaistītās dalībvalstis: visas;
3) Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls: izveidot infrastruktūru, kas domāta oglekļa dioksīda transportēšanai starp dalībvalstīm un kaimiņu trešām valstīm, lai ņemtu vērā oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanu.
Iesaistītās dalībvalstis: visas.
III DAĻA
FINANŠU INSTRUMENTU NOTEIKUMI, NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS
Mērķis un pamatojums
Ar EISI saistīto finanšu instrumentu mērķis ir veicināt infrastruktūras projektu piekļuvi projektu finansējumam un korporatīvajam finansējumam, izmantojot Savienības finansējumu kā sviru.
Finanšu instrumenti palīdz finansēt kopēju interešu projektus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, kā arī veicina lielāku privāta sektora iesaisti šādu projektu ilgtermiņa finansējumā transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs, tostarp platjoslas tīkli.
Finanšu instrumenti tiek izmantoti vidēja un ilga termiņa projektu finansējuma vajadzībām un sniegs lielākas priekšrocības tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas ziņā.
Infrastruktūru ieinteresētajām pusēm, piemēram, finansētājiem, publiskās varas iestādēm, infrastruktūras pārvaldniekiem, celtniecības uzņēmumiem un operatoriem tie nodrošinās saskaņotu, uz tirgu vērstu Savienības finansiālās palīdzības rīku kopumu.
Finanšu instrumentus veido:
aizdevumu un garantiju instruments, ko papildina riska sadales instrumenti, tostarp kredītkvalitātes uzlabošanas mehānismi projektu obligācijām ("parāda instruments"); un
kapitāla vērtspapīru instruments ("kapitāla vērtspapīru instruments"),
kas palīdzēs pārvarēt tirgus ierobežojumus, uzlabojot infrastruktūras ieguldījumu finansējumu un/vai riska profilus. Tas, savukārt, veicinās uzņēmumu un citu saņēmēju piekļuvi aizdevumiem, garantijām, pašu kapitālam un citiem privātā finansējuma veidiem.
Pirms parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu izstrādes pabeigšanas Komisija veiks ex–ante novērtējumu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Esošo, salīdzināmo finanšu instrumentu novērtējums, attiecīgos gadījumos, veicina minēto izvērtējumu.
I. Parāda instruments
1. Vispārīgi noteikumi
Parāda instrumenta mērķis ir veicināt Eiropas parādkapitāla tirgu trūkumu novēršanu, piedāvājot parāda finansējumam riska dalīšanu. Parāda finansējumu sniedz pilnvarotas vienības vai specializētas ieguldījumu struktūras prioritāru vai subordinētu parādu vai garantiju formā.
Parāda instrumentu veido riska dalīšanas instruments aizdevumiem un garantijām un projektu obligāciju iniciatīva. Turklāt projekta veicinātāji var meklēt iespēju piesaistīt kapitāla vērtspapīru finansējumu, izmantojot Kapitāla vērtspapīru instrumentu.
a. Riska dalīšanas instruments aizdevumiem un garantijām
Riska dalīšanas instrumentu aizdevumiem un garantijām izstrādā, lai radītu pilnvarotajām vienībām papildu riska uzņemšanās spējas. Tas pilnvarotajām vienībām dod iespēju izsniegt fondētu un nefondētu subordinētu un prioritāru parādu projektiem un korporācijām, lai sekmētu veicinātāju piekļuvi banku finansējumam. Ja parāda finansējums ir subordinēts, tam ir zemāka prioritāte par augstākās prioritātes parādu, bet augstāka prioritāte par kapitāla vērtspapīru finansējumu un ar to saistītu finansējumu.
Nefondēts subordinētais parāda finansējums nepārsniedz 30 % no emitētā augstākās prioritātes parāda kopējās summas.
Augstākās prioritātes parāda finansējums, kas sniegts, izmantojot parāda instrumentu, nepārsniedz 50 % no kopējā augstākās prioritātes parāda finansējuma, ko sniedz pilnvarota vienība vai specializēta ieguldījumu struktūra.
b. Projektu obligāciju iniciatīva
Risku sadales instruments projektu obligācijām tiek veidots kā subordinēts parāda finansējums, lai veicinātu finansējuma pieejamību projektu uzņēmumiem, kuri piesaista augstākās prioritātes parāda finansējumu obligāciju formā. Šī kredītkvalitātes uzlabošanas instrumenta mērķis ir palīdzēt augstākās prioritātes parādam iegūt ieguldījumu kategorijas kredītreitingu.
Tam ir zemāka prioritāte nekā augstākās prioritātes parāda finansējumam, bet augstāka prioritāte par kapitāla vērtspapīru finansējumu un ar to saistītu finansējumu.
Subordinētais parāda finansējums nepārsniedz 30 % no emitētā augstākās prioritātes parāda kopējās summas.
2. Finanšu parametri un svira
Riska un ieņēmumu sadales parametrus nosaka tā, lai varētu sasniegt konkrētus politikas mērķus, tostarp mērķtiecīgi pievēršoties konkrētu projektu kategorijām, vienlaicīgi saglabājot parāda instrumenta uz tirgu orientēto pieeju.
Paredzētā parāda instrumenta svira — definēta kā kopējais finansējums (proti, Savienības ieguldījums plus ieguldījumi no citiem finanšu avotiem) dalīts ar Savienības ieguldījumu — paredzams robežās no 6 līdz 15, atkarībā no attiecīgo darbību veida (riska pakāpes, iecerētajiem saņēmējiem un attiecīgā parāda finansējuma).
3. Kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem
Parāda instrumenta finansējumu var kombinēt ar citiem turpmāk uzskaitītajiem nošķirtiem budžeta ieguldījumiem, ievērojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 izklāstītos noteikumus un attiecīgo juridisko pamatu:
citas EISI daļas;
citi instrumenti, programmas un Savienības budžeta pozīcijas;
dalībvalstis, tostarp reģionālās un vietējās varas iestādes, kas vēlas ieguldīt savus resursus vai resursus, kas pieejami no kohēzijas politikas fondiem, nemainot instrumenta būtību.
4. Īstenošana
Pilnvarotās vienības
Pilnvarotās vienības izraugās saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Īstenošanu saskaņā ar netiešas pārvaldības režīmu var veikt, dodot pilnvarotajām vienībām tiešas pilnvaras. Attiecībā uz instrumentiem saskaņā ar tiešām pilnvarām (t.i., netiešās pārvaldības režīmā) pilnvarotās vienības pārvalda Savienības ieguldījumu parāda instrumentā un ir partneri riska sadalē.
Turklāt var paredzēt izveidot specializētas ieguldījumu struktūras, lai ļautu apvienot dažādu ieguldītāju ieguldījumus. Savienības ieguldījumu var subordinēt citu ieguldītāju ieguldījumam.
Struktūra un īstenošana
Instrumenta struktūru pielāgo finanšu instrumentu vispārīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Parāda instrumenta detalizētus īstenošanas noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecībā uz pārraudzību un kontroli, paredz nolīgumā starp Komisiju un attiecīgo pilnvaroto vienību, ņemot vērā šajā pielikumā un Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos noteikumus.
Fiduciārais konts
Lai pārvaldītu Savienības ieguldījumu un no tā gūtos ieņēmumus, pilnvarotā vienība izveido fiduciāro kontu.
5. Savienības ieguldījuma izmantošana
Savienības ieguldījumu izmanto:
ar risku saistītiem uzkrājumiem;
lai apmaksātu nolīgtās maksas un izdevumus, kas saistīti ar parāda instrumenta izveidi un pārvaldību, tostarp tā novērtēšanu un atbalsta darbības, kas noteiktas atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un tirgus praksei. Administratīvās un ar darbības rezultātiem saistītās maksas, ko maksā pilnvarotajai vienībai, nepārsniedz attiecīgi 2 % un 3 % no Savienības ieguldījuma, ko faktiski izmanto individuālām darbībām, pamatojoties uz Komisijas un pilnvaroto vienību starpā atzītu metodiku, kas balstīta uz izmaksām;
tieši saistītām atbalsta darbībām.
6. Cenošana, risks un ieņēmumu sadale
Parāda instrumentam ir cena, ko maksā saņēmējs, atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem un pilnvaroto vienību vai specializēto ieguldījumu struktūru kritērijiem un saskaņā ar tirgus paraugpraksi.
Pilnvaroto vienību tiešo pilnvaru gadījumā riska sadales modeli atspoguļo riska atlīdzības, ko pilnvarotā struktūra iekasē no aizņēmējiem, atbilstīgā sadalē starp Savienību un pilnvaroto vienību.
Specializēto ieguldījumu struktūru gadījumā riska sadales modeli atspoguļo riska atlīdzības, ko specializētā ieguldījumu struktūra iekasē no tās aizņēmējiem, atbilstīgā sadalē starp Savienību un pārējiem ieguldītājiem.
Neatkarīgi no izvēlētā riska sadales modeļa pilnvarotā vienība vienmēr uzņemas daļu no definētā riska un vienmēr uzņemas pilnu atlikušā riska daļu.
Maksimālais riska apjoms, ko sedz Savienības budžets, nepārsniedz 50 % no parāda instrumenta mērķa parādportfeļa. specializēto ieguldījuma struktūru mērķapjomam piemēro maksimālo riska ierobežojumu 50 % apjomā.
7. Pieteikšanās un apstiprināšanas procedūra
Pieteikumus nosūta attiecīgi pilnvarotajai vienībai vai specializētajai ieguldījumu struktūrai saskaņā ar to standarta pieteikšanās procedūrām. Pilnvarotās vienības un specializētās ieguldījumu struktūras apstiprina projektus saskaņā ar to iekšējām procedūrām.
8. Parāda instrumenta darbības ilgums
Savienības ieguldījuma parāda instrumentā pēdējo daļu Komisija piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim. Parāda finansējuma faktisko apstiprināšanu pilnvarotās vienības vai specializētās ieguldījumu struktūras pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
9. Termiņa izbeigšanās
Parāda instrumentam piešķirto Savienības ieguldījumu atmaksā uz attiecīgo fiduciāro kontu, kad parāda finansējumam pienāk termiņš vai tas tiek atmaksāts. Fiduciārajā kontā uztur pietiekamus līdzekļus, lai segtu ar parāda instrumentu saistītas maksas vai riskus līdz tā termiņa beigām.
10. Pārskati
Par pārskatu sniegšanas metodēm attiecībā uz parāda instrumenta īstenošanu vienojas Komisija un pilnvarotā vienība ar nolīgumu atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Turklāt Komisija ar pilnvaroto vienību atbalstu līdz 2023. gadam katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par īstenošanu, pastāvošajiem tirgus apstākļiem saistībā ar instrumenta izmantošanu, informāciju par atjauninātajiem projektiem un paredzētajiem projektiem, tostarp informāciju par dažādās procedūras stadijās esošiem projektiem, vienlaicīgi respektējot konfidencialitāti un jutīgu tirgus informāciju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 8. punktu.
11. Pārraudzība, kontrole un izvērtējums
Komisija pārrauga parāda instrumenta īstenošanu, tostarp pēc vajadzības veicot pārbaudes klātienē, un veic verifikāciju un kontroli saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
12. Atbalsta darbības
Parāda instrumenta īstenošanu var atbalstīt ar atbalsta pasākumu kopumu. Tie, citu pasākumu starpā, var ietvert tehnisko un finansiālo palīdzību; pasākumus kapitāla devēju informēšanai un privāto ieguldītāju piesaistīšanas shēmas.
Eiropas Investīciju banka pēc Eiropas Komisijas vai attiecīgo dalībvalstu lūguma sniedz tehnisko palīdzību, tostarp palīdzību kopīgu interešu projektu finansējuma strukturēšanā, tostarp tādu, ar kuriem īsteno pamattīkla koridorus, kas uzskaitīti I daļā. Šāda tehniskā palīdzība ietver arī atbalstu administrācijām, lai attīstītu pienācīgas institucionālās spējas.
II. Kapitāla vērtspapīru instruments
1. Vispārīgi noteikumi
Kapitāla vērtspapīru instrumenta mērķis ir palīdzēt pārvarēt Eiropas kapitāla tirgu trūkumus, sniedzot kapitāla vērtspapīru ieguldījumus un tiem līdzīgus ieguldījumus.
Savienības ieguldījumu maksimālās summas ierobežojumi ir šādi:
Turklāt projekta veicinātāji var meklēt iespēju piesaistīt parāda finansējumu, izmantojot parāda instrumentu.
2. Finanšu parametri un svira
Ieguldījumu parametrus nosaka tā, lai varētu sasniegt specifiskus politikas mērķus, tostarp mērķtiecīgi pievēršoties konkrētu infrastruktūras projektu kategorijām, vienlaicīgi saglabājot šī instrumenta uz tirgu orientēto pieeju.
Paredzētā kapitāla vērtspapīru instrumenta svira — definēta kā kopējais finansējums (proti, Savienības ieguldījums plus visi citu ieguldītāju ieguldījumi) dalīts ar Savienības ieguldījumu — sagaidāms, ka vidēji būs robežās no 5 līdz 10, atkarībā no tirgus īpatnībām.
3. Kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem
Kapitāla vērtspapīru instrumenta finansējumu var kombinēt ar citiem turpmāk uzskaitītajiem nošķirtiem budžeta ieguldījumiem, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un attiecīgā juridiskā pamata noteikumus:
citas EISI daļas;
citi instrumenti, programmas un Savienības budžeta pozīcijas; un
dalībvalstis, tostarp reģionālās un vietējās varas iestādes, kas vēlas ieguldīt savus resursus vai resursus, kas pieejami no kohēzijas politikas fondiem, nemainot instrumenta būtību.
4. Īstenošana
Pilnvarotās vienības
Pilnvarotās vienības izraugās saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Īstenošanu saskaņā ar netiešas pārvaldības režīmu var veikt, dodot pilnvarotajām vienībām tiešas pilnvaras. Attiecībā uz instrumentiem saskaņā ar tiešām pilnvarām (t.i., netiešās pārvaldības režīmā) pilnvarotās vienības pārvalda Savienības ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā.
Turklāt var paredzēt izveidot specializētas ieguldījumu struktūras, lai ļautu apvienot dažādu ieguldītāju ieguldījumus. Savienības ieguldījumu var subordinēt citu ieguldītāju ieguldījumam.
Pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu konkrētus politikas mērķus, pilnvarotā vienība var sniegt Savienības ieguldījumu konkrētam projektam kā līdzieguldījumu.
Struktūra un īstenošana
Instrumenta struktūru pielāgo finanšu instrumentu vispārīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Kapitāla vērtspapīru instrumenta detalizētus īstenošanas noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecībā uz tā pārraudzību un kontroli, paredz nolīgumā starp Komisiju un attiecīgo pilnvaroto vienību, ņemot vērā šajā pielikumā un Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos noteikumus.
Fiduciārais konts
Lai pārvaldītu Savienības ieguldījumu un no tā gūtos ieņēmumus, pilnvarotā vienība izveido fiduciāro kontu.
5. Savienības ieguldījuma izmantošana
Savienības ieguldījumu izmanto:
līdzdalībām kapitāla vērtspapīros;
lai apmaksātu nolīgtās maksas un izdevumus, kas saistīti ar kapitāla vērtspapīru instrumenta izveidi un pārvaldību, tostarp tā izvērtēšanu, kas noteikti atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un tirgus praksei; un
tieši saistītām atbalsta darbībām.
6. Cenošana, risks un ieņēmumu sadale
Atlīdzība par kapitāla vērtspapīriem ietver parastos atdeves komponentus, ko piešķir kapitāla vērtspapīru ieguldītājiem, un ir atkarīga no pamatā esošo ieguldījumu gūtajiem rezultātiem.
7. Pieteikšanās un apstiprināšanas procedūra
Pieteikumus nosūta attiecīgi pilnvarotajai vienībai vai specializētajai ieguldījumu struktūrai saskaņā ar to standarta pieteikšanās procedūrām. Pilnvarotās vienības un specializētās ieguldījumu struktūras apstiprina projektus saskaņā ar to iekšējām procedūrām.
8. Kapitāla vērtspapīru instrumenta darbības ilgums
Savienības ieguldījuma kapitāla vērtspapīru instrumentā pēdējo daļu Komisija piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim. Kapitāla vērtspapīru ieguldījumu faktisko apstiprināšanu pilnvarotās vienības vai specializētās ieguldījumu struktūras pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
9. Termiņa izbeigšanās
Kapitāla vērtspapīru instrumentam piešķirto Savienības ieguldījumu atmaksā uz attiecīgo fiduciāro kontu, kad ieguldījumi tiek izbeigti vai tiem citādi pienāk termiņš. Fiduciārajā kontā uztur pietiekamus līdzekļus, lai segtu ar kapitāla vērtspapīru instrumentu saistītas maksas vai riskus, līdz tam pienāk termiņš.
10. Pārskati
Par ikgadēju pārskatu sniegšanas metodēm attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumenta īstenošanu vienojas Komisija un pilnvarotā vienība ar nolīgumu atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Turklāt Komisija, ar pilnvaroto vienību atbalstu, līdz 2023. gadam katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 8. punktu.
11. Pārraudzība, kontrole un novērtējums
Komisija pārrauga kapitāla vērtspapīru instrumenta īstenošanu, tostarp pēc vajadzības veicot pārbaudes klātienē, un veic verifikāciju un kontroli saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
12. Atbalsta darbības
Kapitāla vērtspapīru instrumenta īstenošanu var atbalstīt ar atbalsta pasākumu kopumu. Tie, citu pasākumu starpā, var ietvert tehnisko un finansiālo palīdzību; pasākumus kapitāla nodrošinātāju informēšanai, un privāto ieguldītāju piesaistīšanas shēmas.
IV DAĻA
KONKRĒTU TRANSPORTA MĒRĶU INDIKATĪVI PROCENTI
Budžeta resursus, kas minēti 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot tos, kas piešķirti programmas atbalsta darbībām, sadala konkrētiem transporta mērķiem, kā definēts 4. panta 2. punktā, turpmāk minētajā veidā:
novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, izveidot savienojumus trūkstošajos posmos un, jo īpaši, uzlabot pārrobežu posmus – 80 %;
nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot transporta drošību – 5 %;
optimizēt transporta režīmu integrāciju un savstarpējos savienojumus un veicināt transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaicīgi nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību un ņemot vērā 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta vi) punktā noteikto maksimālo summu attiecībā uz transportlīdzeklī esošo SESAR sistēmu, RIS, VTIMIS un ITS autotransporta nozarei – 15 %.
No Kohēzijas fonda pārvietoto summu EUR 11 305 500 000 apmērā pilnībā izmanto projektiem, ar ko īsteno pamattīklu, vai projektiem un horizontālajām prioritātēm, kas identificētas šī pielikuma I daļā.
V DAĻA
VISPĀRĒJO IEVIRŽU SARAKSTS, KURAS JĀŅEM VĒRĀ, NOSAKOT PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJUS
Nosakot piešķiršanas kritērijus saskaņā ar 17. panta 5. punktu, ņem vērā vismaz šādas vispārējās ievirzes:
projektu izstrādes darbības gatavība;
ierosinātā īstenošanas plāna pamatojums;
attiecīgos gadījumos, Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem;
vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkums;
attiecīgos gadījumos, ekonomiskā, sociālā, klimata un vides ietekme, un pieejamība;
attiecīgos gadījumos, pārrobežu dimensija.
VI DAĻA
TRANSPORTA NOZARES FINANSĒJUMA PRIORITĀTES DAUDZGADU UN GADA DARBA PROGRAMMĀM
1. Finansējuma prioritātes daudzgadu darba programmām
1.1. Finansējuma prioritātes mērķim novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, veidot savienojumus trūkstošajos posmos un jo īpaši uzlabot pārrobežu posmus:
iepriekš definēti projekti par pamattīkla koridoriem (dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi, autoceļi, jūras un iekšzemes ostas);
iepriekš definēti projekti par pārējām pamattīkla daļām (dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi, autoceļi, jūras un iekšzemes ostas);
dzelzceļa savstarpējā izmantojamība;
ERTMS ieviešana.
1.2. Finansējuma prioritātes mērķim nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot transporta drošību:
jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana visos transporta veidos, koncentrējoties uz dekarbonizāciju, drošību un inovatīvām tehnoloģijām, lai veicinātu tīkla ilgtspējību, ekspluatāciju, pārvaldību, pieejamību, multimodalitāti un efektivitāti;
droša un aizsargāta infrastruktūra, tostarp drošas un aizsargātas stāvvietas autoceļu pamattīklā.
1.3. Finansējuma prioritātes mērķim optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību:
Eiropas vienotā gaisa telpa (SESAR);
upju informācijas pakalpojumi;
inteliģenta transporta sistēma autoceļiem;
kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas;
jūras maģistrāles;
darbības, ar ko īsteno transporta infrastruktūru pamattīkla mezglos, tostarp pilsētu mezglos;
multimodālo loģistikas platformu savienojumi un attīstība.
1.4. Programmas atbalsta darbības
2. Finansējuma prioritātes gada darba programmām
2.1. Finansējuma prioritātes mērķim novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, veidot savienojumus trūkstošajos posmos un jo īpaši uzlabot pārrobežu posmus:
dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un autotransporta projekti par pamattīklu, tostarp savienojumi ar iekšzemes un jūras ostām un lidostām, kā arī ostu attīstība;
iepriekš definēti projekti par pamattīklu (dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi, autoceļi, jūras un iekšzemes ostas);
projekti Eiropas transporta tīkla savienošanai ar kaimiņvalstu infrastruktūras tīkliem, jo īpaši saistībā ar pārrobežu posmiem (dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi, autoceļi, jūras un iekšzemes ostas).
2.2. Finansējuma prioritātes mērķim nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot transporta drošību:
jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, izņemot daudzgadu darba programmā paredzētās;
kravu pārvadājumu pakalpojumi;
darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu.
2.3. Finansējuma prioritātes mērķim optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību:
telemātikas lietojumprogrammas, izņemot daudzgadu darba programmā paredzētās;
darbības transporta infrastruktūras labākai pieejamībai personām ar invaliditāti;
darbības, ar ko īsteno transporta infrastruktūru pamattīkla mezglos, tostarp pilsētu mezglos;
multimodālo loģistikas platformu savienojumi un attīstība.
2.4. EISI finanšu instrumenti:
finanšu instrumentu ieguldījums, kā noteikts 14. pantā un EISI regulas pielikuma III daļā;
programmas atbalsta darbības inovatīviem finanšu instrumentiem.
II PIELIKUMS
"PELIKUMS
SĀKOTNĒJO KRAVU PĀRVADĀJUMU KORIDORU UZSKAITĪJUMS
|
|
Dalībvalstis |
Galvenie maršruti (1) |
Kravu pārvadājumu koridoru izveide: |
|
Reina – Alpi |
NL, BE, DE, IT |
Zeebrugge–Antwerpen/Amsterdam/Vlissingen ((+))/Rotterdam–Duisburg–[Basel]–Milan– Genoa |
Līdz 2013. gada 10. novembrim |
|
Ziemeļjūra – Vidusjūras |
NL, BE, LU, FR, UK ((+)) |
Glasgow (*1)/Edinburgh (*1)/Southampton (*1)/Felixstowe (*1)–London ((+))/Dunkerque ((+))/Lille ((+))/Liège ((+))/Paris ((+))/Amsterdam ((+))–Rotterdam–Zeebrugge ((+))/Antwerenp–Luxembourg–Metz–Dijon–Lyon/[Basel]–Marseille ((+)) |
Līdz 2013. gada 10. novembrim |
|
Skandināvija – Vidusjūra |
SE, DK, DE, AT, IT |
Stockholm/[Oslo] ((+))/Trelleborg ((+))–Malmö–København–Hamburg–Innsbruck–Verona–La Spezia ((+))/Livorno ((+))/Ancona ((+))/Taranto ((+))/Augusta ((+))/ Palermo |
Līdz 2015. gada 10. novembrim |
|
Atlantijas okeāns |
PT, ES, FR, DE ((+)) |
Sines–Lisboa/Leixões — Madrid–Medina del Campo/ Bilbao/San Sebastian–Irun– Bordeaux–Paris/Le Havre/Metz – Strasbourg ((+))/Mannheim ((+)) Sines–Elvas/Algeciras |
Līdz 2013. gada 10. novembrim |
|
Baltija jūra – Adrijas jūra |
PL, CZ, SK, AT, IT, SI |
Swinoujscie ((+))/Gdynia–Katowice–Ostrava/Žilina–Bratislava/Wien/Klagenfurt–Udine–Venezia/ Trieste/ /Bologna/Ravenna Graz–Maribor–Ljubljana–Koper/Trieste |
Līdz 2015. gada 10. novembrim |
|
Vidusjūra |
ES, FR, IT, SI, HU, HR ((+)) |
Almería–Valencia/Algeciras/Madrid–Zaragoza/Barcelona–Marseille–Lyon–Turin–Milano–Verona–Padova/Venezia–Trieste/Koper– Ljubljana–Budapest Ljubljana ((+))/Rijeka ((+))–Zagreb ((+))–Budapest–Zahony (Ungārijas–Ukrainas robeža) |
Līdz 2013. gada 10. novembrim |
|
Austrumi/Vidusjūras austrumu daļa |
CZ, AT, SK, HU, RO, BG, EL, DE (*1) |
— Bucureșt–Constanta Bremerhaven (*1)/Wilhelmshaven (*1)/Rostock (*1)/Hamburg (*1)–Praha–Vienna/Bratislava–Budapest — Vidin–Sofia–Burgas (*1)/Svilengrad (*1) (Bulgārijas–Turcijas robeža)/ Promachonas–Thessaloniki–Athína–Patras (*1) |
Līdz 2013. gada 10. novembrim |
|
Ziemeļjūra – Baltijas jūra ((°)) |
Wilhelmshaven ((+))/Bremerhaven/Hamburg ((+))/ Amsterdam ((+))/Rotterdam/Antwerpen–Aachen/Berlin–Warsaw–Terespol (Polijas–Baltkrievijas robeža)/Kaunas–Riga (*1)–Tallinn (*1) |
Līdz 2015. gada 10. novembrim |
|
|
Reina – Donava ((‡)) |
FR, DE, AT, SK, HU, RO, CZ |
Strasbourg–Mannheim–Frankfurt–Nürnberg–Wels Strasbourg–Stuttgart–München–Salzburg–Wels–Wien–Bratislava–Budapest–Arad– Brașov /Craiova– București – Constanța Čierna and Tisou (Slovākijas/ Ukrainas robeža)–Košice–Žilina–Horní Lideč–Praha–München/Nürnberg |
Līdz 2020. gada 10. novembrim |
|
(1)
‘/’ nozīmē alternatīvus maršrutus. Saskaņā ar TEN–T pamatnostādnēm Atlantijas un Vidusjūras koridori nākotnē būtu jāpapildina ar Sines/Algeciras–Madrid–Paris kravas pārvadājumu asi, kurā ir centrālos Pirenejus šķērsojošs zemais tunelis.
(2)
(+) Šādi marķētus maršrutus + iekļauj attiecīgajos koridoros vēlākais 3 gadus pēc šajā tabulā norādītā izveides datuma. Pastāvošās struktūras, kas definētas šīs regulas 8. pantā un 13. panta 1. punktā, pielāgo ar papildu dalībvalstu un infrastruktūras pārvaldnieku līdzdalību attiecīgajos koridoros. Šī iekļaušana balstās uz tirgus izpēti un tajā ņem vērā esošo pasažieru un kravu transporta aspektu atbilstīgi šīs regulas 14. panta 3. punktam.
(*1)
Šādi marķētus maršrutus* iekļauj attiecīgajos koridoros vēlākais 5 gadus pēc šajā tabulā norādītā izveides datuma. Pastāvošās struktūras, kas definētas šīs regulas 8. pantā un 13. panta 1. punktā, pielāgo ar papildu dalībvalstu un infrastruktūras pārvaldnieku līdzdalību attiecīgajos koridoros. Šī iekļaušana balstās uz tirgus izpēti un tajā ņem vērā esošo pasažieru un kravu transporta aspektu atbilstīgi šīs regulas 14. panta 3. punktam.
(3)
(°) Līdz Rail Baltic līnijas ar 1 435 mm nominālo sliežu platumu īstenošanai šī koridora izveidē un darbībā ņem vērā dažāda sliežu platuma sistēmu īpatnības.
(4)
(‡) Šī koridora izveide balstās uz tirgus izpēti un tajā ņem vērā esošo pasažieru un kravu transporta aspektu atbilstīgi šīs regulas 14. panta 3. punktam. Posmu "Čierna un Tisou (Slovākijas/ Ukrainas robeža)–Košice–Žilina–Horní Lideč–Praha" izveido līdz 2013. gada 10. novembrim." |
|||
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 661/2010/ES (2010. gada 7. jūlijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 7 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
