EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01969R1192-20130701
Regulation (EEC) No 1192/69 of the Council of 26 June 1969 on common rules for the normalisation of the accounts of railway undertakings
Consolidated text: Padomes Regula (EEK) Nr. 1192/69 ( 1969. gada 26. jūnijs ) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos
Padomes Regula (EEK) Nr. 1192/69 ( 1969. gada 26. jūnijs ) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos
- Date of document:
- 01/07/2013
- Date of effect:
- 01/07/2013
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32013R0517
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31969R1192
1969R1192 — LV — 01.07.2013 — 004.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1192/69 (1969. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos (OV L 156, 28.6.1969, p.8) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 353 |
12 |
17.12.1990 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
|
L 158 |
1 |
10.6.2013 |
||
Grozīta ar:
|
L 73 |
14 |
27.3.1972 |
||
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
L 302 |
23 |
15.11.1985 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1192/69
(1969. gada 26. jūnijs)
par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. un 94. pantu,
ņemot vērā Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumu ( 1 ) par dažu noteikumu saskaņošanu, kas ietekmē konkurenci attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Asamblejas atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā viens no kopējās transporta politikas mērķiem ir likvidēt būtiskas atšķirības, kas var rasties, ja valsts iestādes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem uzliek finansiālus apgrūtinājumus vai piešķir atvieglojumus, un kas attiecīgi var radīt būtiskus konkurences nosacījumu izkropļojumus;
tā kā šajā nolūkā ir lietderīgi rīkoties tā, lai nodrošinātu minēto finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu seku likvidāciju, ievērojot vienādu attieksmi pret visiem pārvadājumu veidiem; tā kā dažu kategoriju finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu gadījumā šīs rīcības būtība var būt to ātra izbeigšana; tā kā attiecībā uz citu veidu apgrūtinājumiem jārīkojas saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu uzskaites normalizēšanu, un šādas normalizēšanas īpašība ir kompensācijas izmaksa atbilstīgi minēto finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu sekām;
tā kā attiecībā uz dažu kategoriju finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem pozīcijas galīgais regulējums ar normalizēšanu būs jāīsteno to noteikumu saskaņošanas gaitā, kuri reglamentē finansiālās attiecības starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un dalībvalstīm, kā noteikts 8. pantā Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumā par dažu noteikumu saskaņošanu, kas ietekmē konkurenci attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem; tā kā tāpēc attiecībā uz šādu veidu apgrūtinājumiem un atvieglojumiem līdz galīgajam regulējumam ir lietderīgi katrai dalībvalstij atstāt tiesības katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai būtu piemērojama normalizēšana; tā kā, izšķiroties par normalizēšanu, tā būtu jāīsteno saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz finansiālās kompensācijas aprēķinu;
tā kā, lai veiktu kādus pasākumus, ievērojot uzskaites normalizēšanu, kas saistīta ar kādas kompensācijas izmaksu, jānosaka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālie apgrūtinājumi vai atvieglojumi salīdzinājumā ar to stāvokli, ja tie darbotos ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi;
tā kā, lai to noteiktu, jādefinē gadījumi, kuros būtu piemērojama normalizēšana; tā kā būtu jāaptver visi gadījumi dalībvalstīs, izņemot, no vienas puses, sabiedrisko pakalpojumu saistības tādā nozīmē, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 1191/69 ( 4 ) (1969. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, un, no otras puses, būtiskas atšķirības infrastruktūras un nodokļu apgrūtinājumos saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē šos trīs pārvadājumu veidus - būtiskas atšķirības, ko laika gaitā novērsīs, veicot paredzētos pasākumus, kas attiecas uz infrastruktūras maksājumiem, vienlaikus koriģējot transporta vispārīgo un īpašo nodokļu sistēmu;
tā kā katram normalizēšanas gadījumam ir savas atšķirīgās pazīmes, ir lietderīgi noteikt katra šāda gadījuma piemērošanas jomu un izklāstīt aprēķinu principus, kas jāpiemēro, lai noteiktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem uzliktos finansiālos apgrūtinājumus vai piešķirtos atvieglojumus;
tā kā, lai noteiktu šādu apgrūtinājumu vai atvieglojumu apmēru, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamā sistēma jāsalīdzina ar to sistēmu, ko piemēro privātiem pārvadājumu uzņēmumiem, kuri apkalpo citu veidu pārvadājumus;
tā kā finansiālie apgrūtinājumi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem parasti ir lielāki nekā atvieglojumi, un turklāt šie uzņēmumi var viegli nodrošināt grāmatvedības datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu minēto apgrūtinājumu vai atvieglojumu apmēru; tā kā tāpēc ir lietderīgi dot šiem uzņēmumiem iniciatīvu šajā jomā, atstājot dalībvalstu kompetento iestāžu ziņā to aprēķinu pārbaudi, ar ko uzņēmumi pamato pieprasījumus, un kura izdarāma saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un pirms kompensācijas summas noteikšanas; tā kā ir vēlams ierobežot laiku, kurā minētajām iestādēm jāpieņem lēmums;
tā kā kompensācijas maksājumi ir saistīti ar dalībvalsts vai kompetento iestāžu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu budžeta sastādīšanu, ir lietderīgi izstrādāt īpašus noteikumus, kas paredz maksājumu kārtošanu, pamatojoties uz tāmēm un nenokārtotiem bilances maksājumiem;
tā kā skaidrības labad un, lai attiecīgi darītu zināmu atklātībai uzskaites normalizēšanu, ir vēlams noteikt, ka tās kompensāciju summas, ko piešķir, ievērojot uzskaites normalizēšanu, būtu jāiekļauj tabulā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu gada pārskata pielikumā;
tā kā ir vēlams nodrošināt to, ka dalībvalstis pārvadājumu uzņēmumiem piešķir attiecīgus līdzekļus, lai šie uzņēmumi varētu pārstāvēt savas intereses attiecībā uz atsevišķiem lēmumiem, ko dalībvalstis pieņem, īstenojot šo regulu;
tā kā Komisijai jābūt iespējai no dalībvalstīm saņemt visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu;
tā kā par tās kompensācijas piešķiršanu, ko maksā, ievērojot šo regulu, jālemj dalībvalstīm saskaņā ar kopīgiem noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā, minētā kompensācija būtu atbrīvojama no iepriekšējas informēšanas procedūras, kas izklāstīta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 3. punktā;
tā kā kopējās transporta politikas īstenošana rada vajadzību šīs regulas noteikumus tūlīt piemērot sešiem valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem; tā kā, pamatojoties uz citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu stāvokli, jo īpaši ņemot vērā konkurences apstākļus pārvadājumu jomā, un pamatojoties uz vajadzību pakāpeniski īstenot iepriekšminēto kopējo transporta politiku, nosacījumu pārbaudi šīs regulas piemērošanai citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem uz dažiem gadiem var atlikt;
tā kā normalizēšana nemazina dalībvalstu atbildību par esošo izkropļojumu cēloņu mazināšanu, cik tas iespējams; tā kā tās tomēr ar šādu rīcību nedrīkst juridiski vai faktiski pasliktināt dzelzceļa personāla stāvokli vai traucēt vai kavēt tā dzīves un darba apstākļu uzlabošanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I IEDAĻA
Definīcijas un piemērošanas joma
1. pants
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu uzskaiti normalizē saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.
2. Jebkuru finansiālu kompensāciju, ko nosaka 1. punktā paredzētā uzskaites normalizēšana, īsteno, sākot no 1971. gada 1. janvāra, un saskaņā ar kopīgajām procedūrām, kas noteiktas šajā regulā.
2. pants
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu uzskaites normalizēšanas būtība šīs regulas nozīmē ir:
a) dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu noteikšana, pamatojoties uz jebkuru normatīvā vai administratīvā aktā paredzētu noteikumu, salīdzinājumā ar to stāvokli, ja tie darbotos ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi pārvadājumu uzņēmumi;
b) kompensācijas izmaksa atbilstīgi apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem, ko atklāj saskaņā ar a) apakšpunktu.
2. Finansiālos apgrūtinājumus, kas rodas sakarā ar kādu noteikumu, kuru nosaka normatīvs vai administratīvs akts un kurš ietver nozares darba devēju un darba ņēmēju sarunu rezultātus, šajā regulā neuzskata par finansiāliem apgrūtinājumiem.
3. Uzskaites normalizēšanu šīs regulas nozīmē nepiemēro sabiedrisko pakalpojumu saistībām, ko uzliek dalībvalstis un uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 1191/69.
3. pants
1. Šo regulu piemēro šādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem:
— Société nationale des chemins de fer belges (SNCB)/Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen (NMBS),
— Danske Statsbaner (DSB),
— Deutsche Bundesbahn (DB),
— Deutsche Reichsbahn (DR),
— Οργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (ΟΣΕ),
— Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE),
— Société nationale des chemins de fer français (SNCF),
— Córas Iompair Éireann (CIE),
— Ente Ferrovie dello Stato (FS),
— Société nationale des chemins de fer luxembourgeois (CFL),
— Naamloze Vennootschap Nederlandse Spoorwegen (NS),
— Österreichische Bundesbahnen (ÖBB),
— Caminhos de Ferro Portugueses, EP (CP),
— Valtionrautatiet/Statsjärnvägarna (VR),
— Statens järnvägar (SJ),
— British Rail (BR),
— Northern Ireland Railways (NIR),
— České dráhy (ČD) a.s.; Správa železniční dopravní cesty s.o,
— AS Eesti Raudtee,
— Edelaraudtee AS,
— Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ),
— Lietuvos geležinkeliai (LG),
— Magyar Államvasutak Rt. (MÁV),
— Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Rt. (GySEV),
— PKP Polskie Linie Kolejowe S.A.;
— PKP Cargo S.A.;
— PKP InterCity sp. z o.o.;
— PKP InterCity sp. z o.o.;
— PKP Przewozy Regionalne sp. z o.o.,
— Slovenske železnice (SŽ),
— Železnice Slovenskej republiky (ŽSR),
— Национална компания Железопътна инфраструктура (НК ЖИ),
— Български държавни железници ЕАД (БДЖ ЕАД),
— Compania Națională de Căi Ferate C.F.R. — S.A. (CFR),
— Societatea Națională de Transport Feroviar de Marfă C.F.R. Marfă — S.A. (CFR Marfa),
— Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători C.F.R. Călători — S.A. (CFR Călători),
— Societatea de Administrare Active Feroviare S.A.A.F. — S.A. (SAAF) ,
— HŽ Infrastruktura d.o.o.,
— HŽ Putnički prijevoz d.o.o.,
— HŽ Cargo d.o.o.
2. Komisija, vēlākais līdz 1973. gada 1. janvārim iesniedz Padomei pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai paplašinātu šīs regulas piemērošanu, attiecinot to uz citiem uzņēmumiem, kuri veic dzelzceļa pārvadājumus.
4. pants
1. Uzskaites normalizēšanu šīs regulas nozīmē piemēro šādu kategoriju finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem:
a) maksājumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jākārto, bet ko pārējās nozarēs, to skaitā citu veidu pārvadājumu nozarēs, sedz valsts (I kategorija);
b) sociālas iedabas izdevumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas sakarā ar ģimenes pabalstiem citādi nekā tad, ja tiem iemaksas būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem pārvadājumu uzņēmumiem (II kategorija);
c) maksājumiem sakarā ar izdienas un citām pensijām, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sedz ar nosacījumiem, kuri ir citādi nekā citiem pārvadājumu uzņēmumiem (III kategorija);
d) pārbrauktuvju aprīkojuma izmaksām, ko sedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi (IV kategorija).
2. Vēlākais līdz 1971. gada 1. janvārim izbeidz šādu kategoriju finansiālos apgrūtinājumus vai atvieglojumus, kas pastāv, stājoties spēkā šai regulai:
a) saistību veidot personāla rezervi atbilstīgi uzņēmuma prasībām (V kategorija);
b) atpakaļejošu algu palielināšanu, ko uzliek dalībvalsts valdība, izņemot gadījumus, kad palielināšanas vienīgais mērķis ir pielīdzināt algas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos algām citās pārvadājumu nozarēs (VI kategorija);
c) atlikšanu, ko nosaka kompetentās iestādes attiecībā uz atjaunošanu un uzturēšanu (VII kategorija).
3. Vēlākais līdz 1973. gada 1. janvārim atceļ šīs kategorijas finansiālos apgrūtinājumus vai atvieglojumus, kas pastāv, stājoties spēkā šai regulai:
finansiālos apgrūtinājumus, kas saistīti ar rekonstrukciju vai nomaiņu, kuras cēlonis ir kara radīti bojājumi, ko sedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, bet kas būtu jāuzņemas dalībvalstij (VIII kategorija);
kapitāla un procentu apgrūtinājumus, kas rodas sakarā ar aizņēmumiem, uz kuriem saskaņā ar šo iedaļu līdz saistību izbeigšanai attiecas uzskaites normalizēšana šīs regulas nozīmē.
4. Uzskaites normalizēšana šīs regulas nozīmē var attiekties uz šādu kategoriju finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem, kas ir spēkā laikā, kad stājas spēkā šī regula:
a) uz saistību saglabāt personāla rezervi papildus uzņēmuma vajadzībām (IX kategorija);
b) uz pasākumiem, kas dod atvieglojumus personālam, atzīstot dažus pakalpojumus, kurus sniedz valstij, un ko valsts uzliek dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ar tādiem nosacījumiem, kuri ir citādi nekā citiem pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamie (X kategorija);
c) uz personālam maksājamiem pabalstiem, ko uzliek dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, bet neuzliek citiem pārvadājumu uzņēmumiem (XI kategorija);
d) uz sociālas iedabas izdevumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas, jo īpaši sakarā ar medicīnisko apkalpošanu, citādi nekā tad, ja tiem iemaksas būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem pārvadājumu uzņēmumiem (XII kategorija);
e) uz finansiāliem apgrūtinājumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas sakarā ar to, ka valsts prasa, lai tie turpina darbnīcu vai citu uzņēmumu darbību ar tādiem nosacījumiem, kas nav savienojami ar darbību uz komerciāliem pamatiem (XIII kategorija);
f) uz nosacījumiem, ko uzliek attiecībā uz valsts darbu un piegāžu līgumiem (XIV kategorija).
Uzskaites normalizēšana šīs regulas nozīmē var attiekties arī uz šīs kategorijas finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem:
uz kapitāla un procentu apgrūtinājumiem, kas rodas sakarā ar normalizēšanas trūkumu iepriekš (XV kategorija).
Stāvokļa galīgo regulējumu attiecībā uz IX līdz XV kategoriju pieņem Padome, vēlākais, līdz laikam, kad pieņem pasākumus, lai īstenotu 8. pantu Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumā par dažu noteikumu saskaņošanu, kas ietekmē konkurenci attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem. Tikmēr dalībvalstis cenšas novērst minēto finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu cēloņus.
II IEDAĻA
Kopīgi noteikumi normalizēšanai un kompensācijai
5. pants
1. Jebkuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālo apgrūtinājumu vai atvieglojumu, uz ko var attiekties uzskaites normalizēšana, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu noteikumiem. Pielikumi ir šīs regulas sastāvdaļa.
2. Ja kādā normalizējamajā kategorijā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamie nosacījumi jāsalīdzina ar nosacījumiem, ko piemēro citās pārvadājumu nozarēs, salīdzina tikai ar privātiem uzņēmumiem.
6. pants
1. Kompensācijas bruto summu nosaka katrai normalizēšanas kategorijai, piemērojot aprēķinu principus, kas attiecīgajai kategorijai noteikti pielikumā.
Neto apjomu iegūst, tikai vienreiz ņemot vērā katru pozīciju, kas dažādo kategoriju bruto apjomu aprēķinos parādās vairāk nekā vienu reizi.
2. Ja aprēķinos, kas izdarīti saskaņā ar noteikumiem, kādi katrai normalizējamajai kategorijai paredzēti pielikumos, atklājas finansiāli apgrūtinājumi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, tad pēdējam ir tiesības no valsts iestādēm saņemt līdzvērtīgu kompensācijas summu.
Ja aprēķinā atklājas atvieglojums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, tad dzelzceļa uzņēmums maksā līdzvērtīgu kompensācijas summu valsts iestādēm.
7. pants
1. Katru gadu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi kompetentajām iestādēm iesniedz pieteikumus normalizēšanai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.
2. Minētajos pieteikumos iekļauj:
a) datus par nākamo saimniecisko gadu, kas aprēķināti, pamatojoties uz noteikumiem, kuri izklāstīti normatīvos un administratīvos aktos, kas ir spēkā pieteikuma brīdī; un
b) datus, kas vajadzīgi to summu koriģēšanai, kuras provizoriski izmaksātas atbilstīgi tam saimnieciskajam gadam, kura galīgie rezultāti ir zināmi.
3. Minētajā pieteikumā, ko iesniedz laikus, lai valsts iestādes varētu to ņemt vērā, plānojot budžetu, iekļauj visu vajadzīgo apstiprinošu informāciju, jo īpaši par:
a) finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem katrā normalizējamajā kategorijā;
b) aprēķina metodi, kas piemērota katrai attiecīgajai kategorijai;
c) katras kategorijas bruto un neto apjomu, kas minēts 6. panta 1. punktā. Tāmes, kas minētas 2. punkta a) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz skaitļiem par to pēdējo periodu, kura galīgie rezultāti ir zināmi, ņemot vērā visas pārmaiņas, kas līdz pieteikumam var būt notikušas katrā normalizējamajā kategorijā.
8. pants
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbauda datus, uz kuriem pamatojas attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieteikums.
2. Pēc tam, kad attiecīgajam uzņēmumam ir dota iespēja iesniegt komentārus, dalībvalsts kompetentās iestādes var:
— koriģēt kompensācijas summas un mainīt citas pozīcijas pieteikumā, ja tās neatbilst šīs regulas noteikumiem,
— iekļaut pieteikumā citus finansiālos apgrūtinājumus vai atvieglojumus, kas rodas kādā no 4. pantā minētajām kategorijām.
3. Kompetentās iestādes saskaņā ar šīs regulas noteikumiem nosaka aprēķināto kompensācijas summu nākamajam saimnieciskajam gadam un kompensācijas galīgo summu par to iepriekšējo saimniecisko gadu, kura galīgie rezultāti ir zināmi. To lēmumā iekļauj ziņas par minēto summu aprēķinu.
4. Kompetentās iestādes savu lēmumu dara zināmu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas.
Ja kompetentās iestādes minētajā laikā nepieņem lēmumu, tad uzņēmuma pieteikums ir uzskatāms par provizoriski pieņemtu.
9. pants
Dalībvalstis aprēķināto kompensācijas summu, kas noteikta, ievērojot 8. pantu, izmaksā tajā saimnieciskajā gadā, par kuru izdarīts aprēķins.
Minētajā saimnieciskajā gadā dalībvalstis, izmaksājot vai iekasējot kompensācijas, līdzsvaro bilanci, likvidējot starpību starp kompensācijas galīgo summu par to iepriekšējo saimniecisko gadu, kura galīgie rezultāti ir zināmi, un aprēķinātajām summām, kas jau ir izmaksātas.
10. pants
1. Kompensācijas summu, ko izmaksā atbilstīgi katrai normalizējamajai kategorijai, norāda tabulā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma gada pārskatu pielikumos. Minētajā tabulā atsevišķi norāda kompensācijas summas, kas saņemtas, pamatojoties uz iepriekšēju aprēķinu, un summas, kas saņemtas vai izmaksātas, regulējot nelīdzsvaroto bilanci, kā paredzēts 9. pantā.
Tabulā norāda arī kompensācijas summas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69 atbilstīgi visām sabiedrisko pakalpojumu saistībām.
2. Kompensācijas kopsummu, ko saņem, ievērojot uzskaites normalizēšanu, un kompensācijas kopsummu, ko saņem atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu saistībām, atkarībā no noteikumiem, kuri ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, ieraksta attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darījumu pārskatā vai peļņas un zaudējumu pārskatā.
11. pants
Dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumos, kas pieņemti, ievērojot šīs regulas noteikumus, norāda pieņemšanas pamatojumu, un tos oficiāli publicē.
12. pants
Dalībvalstis nodrošina to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kad viņi darbojas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu statusā, ir dota iespēja ar attiecīgiem līdzekļiem pārstāvēt to intereses attiecībā uz lēmumiem, ko pieņem, ievērojot šo regulu.
III IEDAĻA
Nobeiguma noteikumi
13. pants
1. Komisija dalībvalstīm var lūgt visu informāciju, kas vajadzīga sakarā ar šīs regulas piemērošanu. Komisija apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm, kad vien tā uzskata par vajadzīgu.
2. Kompensāciju, ko maksā, ievērojot šo regulu, atbrīvo no iepriekšējās informēšanas procedūras, kas noteikta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 3. punktā.
Dalībvalstis nekavējoties nosūta Komisijai ziņas par faktiski izmaksātajām kompensācijas summām attiecībā uz katras kategorijas finansiālajiem apgrūtinājumiem vai atvieglojumiem, uz ko attiecas šī regula.
14. pants
1. Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstis laikus pieņem normatīvos vai administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu.
2. Ja kāda dalībvalsts lūdz vai Komisija uzskata par vajadzīgu, Komisija ar attiecīgajām dalībvalstīm apspriež nosacījumus, kas ieteikti 1. punktā minētajiem pasākumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Maksājumi, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jākārto, bet ko pārējās nozarēs, to skaitā citu veidu pārvadājumu nozarēs, sedz valsts
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pašam jāveic daži maksājumi, ko pārējās nozarēs, to skaitā citiem pārvadājumu uzņēmumiem, pilnīgi vai daļēji sedz valsts. Pie tādiem maksājumiem pieder tādu zaudējumu vai kaitējumu kompensācija, kas radušies nelaimes gadījumos darbā, un īpaši pabalsti darbinieku bērniem.
B. Aprēķina princips
Kompensācija ir vienāda ar summu, ko segtu valsts, ja attiecīgais uzņēmums būtu citā nozarē, arī cita veida pārvadājumu nozarē.
II PIELIKUMS
Sociālas iedabas izdevumi, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas sakarā ar ģimenes pabalstiem citādi nekā tad, ja tiem iemaksas būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem pārvadājumu uzņēmumiem
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam tieši vai ar specializētas iestādes starpniecību jāveic maksājumi sakarā ar ģimenes pabalstiem.
B. Aprēķina princips
Normalizējamais finansiālais apgrūtinājums ir vienāds ar starpību starp:
a) vispārīgajā likumā paredzēto summu, ko maksā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un
— attiecību starp ģimeņu galvu proporciju pret visu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma aktīvo personālu un šo proporciju to uzņēmumu kopumā, kuri veic salīdzinājumam izmantojamās iemaksas,
— attiecību starp apgādājamo personu vidējo skaitu uz katru ģimenes galvu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā un attiecīgo vidējo skaitu to uzņēmumu kopumā, kuri veic salīdzinājumam izmantojamās iemaksas.
III PIELIKUMS
Maksājumi sakarā ar izdienas un citām pensijām, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sedz ar nosacījumiem, kuri ir citādi nekā citiem pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamie
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāveic maksājumi sakarā ar tā personāla izdienas un citām pensijām ar nosacījumiem, kas ir citādi nekā citiem pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamie, kā arī citu tādu personu, kurām ir tiesības uz pensiju, šādām pensijām.
Atšķirība nosacījumos, kas rada starpību maksājumos, veidojas tāpēc, ka:
|
1) |
dzelzceļiem jāmaksā pensijas, jo tiem ir pienākums to darīt tieši un pilnīgi, turpretī citi pārvadājumu uzņēmumi veic iemaksas attiecīgā iestādē proporcionāli to aktīvā personāla skaitliskajam lielumam un šā personāla algu līmenim; vai |
|
2) |
dzelzceļa personāls saņem atvieglojumus, kas paredzēti dažos īpašos noteikumos, kuri neattiecas uz citu veidu pārvadājumiem, un kas rada papildu finansiālos apgrūtinājumus vai atvieglojumus dzelzceļiem. |
B. Aprēķina principi
|
1. |
Attiecībā uz A daļas 1) punktā noteiktajiem maksājumiem kompensācija ir vienāda ar starpību starp to finansiālo apgrūtinājumu, ko sedz uzņēmums, un to, kuru tas segtu, ar nosacījumu, ka tā aktīvi nodarbināto personu skaits būtu tāds pats un tās saņemtu tādu pašu atalgojumu, ja uz šiem uzņēmumiem attiektos vispārīgajā likumā noteiktā sistēma (vispārīgā sociālā nodrošinājuma sistēma vai sociālā papildnodrošinājuma sistēma) vai sistēma, ko piemēro citu veidu pārvadājumiem. Gadījumos, kad minētās sistēmas nedod pamatu salīdzinājumam, par pamatu ņem raksturīga pārvadājumu uzņēmuma izdienas un citu pensiju sistēmu. Finansiālo apgrūtinājumu, ko sedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, nosaka tieši pēc tā pārskatiem. Finansiālo apgrūtinājumu, ko segtu uzņēmums, ar nosacījumu, ka tā aktīvi nodarbināto personu skaits būtu tāds pats un tās saņemtu tādu pašu atalgojumu, ja uz šo uzņēmumu attiektos sistēma, ko ņem par pamatu salīdzinājumam, nosaka, piemērojot to normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, ar kuriem reglamentē minēto sistēmu. |
|
2. |
Attiecībā uz A daļas 2) punktā noteiktajiem maksājumiem kompensācija ir vienāda vai nu ar: a) starpību starp:
— finansiālo apgrūtinājumu, ko sedz uzņēmums un ko nosaka tieši pēc tā pārskatiem un — tiešajiem vai netiešajiem atvieglojumiem, ko uzņēmums bauda sakarā ar A daļas 2) punktā minētajiem īpašajiem noteikumiem, salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem, vai b) starpību starp:
— finansiālajiem apgrūtinājumiem, ko uzņēmums sedz vai segtu sakarā ar to maksājumu kopumu, kuri veicami atbilstīgi izdienas un citu pensiju sistēmai, kas attiecas uz uzņēmumu, un — finansiālajiem apgrūtinājumiem, kas rastos, ja piemērotu par salīdzinājuma pamatu ņemto sistēmu. |
|
3. |
Ja tos pašus rezultātus, ko dod 1. un 2. punkta piemērošana, nodrošina tādu dalībvalsts tiesību aktu noteikumi, kam ir tāds pats mērķis, bet citāds formulējums, tad kompensāciju var aprēķināt saskaņā ar minētajiem noteikumiem. |
|
4. |
Visas dalībvalstis līdz 1970. gada 31. decembrim informē Komisiju par aprēķināto kompensācijas summu, ko tās plāno maksāt saviem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ievērojot iepriekšminētos principus. Komisija par to iesniedz ziņojumu līdz 1971. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, un ne vēlāk kā tad, kad paredz pasākumus, lai īstenotu 8. pantu Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumā par dažu noteikumu saskaņošanu, kas ietekmē konkurenci attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, Padome lemj par rīcību šajā jomā. |
IV PIELIKUMS
Izmaksas, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rada pārbrauktuvju aprīkojums
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz nesamērīgi lielu daļu tās materiāltehniskās bāzes izveides un ekspluatācijas izmaksu, ko lieto gan dzelzceļš, gan citu veidu transports.
Uzskatāms, ka pārāk lielu daļu sedz šādos gadījumos:
a) ja citādi nekā pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lūguma būvē jaunu ceļu,
un minētais uzņēmums sedz jaunā ceļa pārbrauktuvju aprīkojuma izmaksas;
b) ja citādi nekā pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lūguma modernizē ceļa pārvadu vai caurbrauktuvi vai viena līmeņa pārbrauktuvi nomaina ar pārvadu vai caurbrauktuvi,
un minētais uzņēmums sedz modernizācijas izmaksu, atskaitot visas papildizmaksas, ko rada pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lūguma izdarītie pārveidojumi, un visu atvieglojumu vērtību, ko tas iegūst no modernizācijas;
c) ja modernizē viena līmeņa pārbrauktuvi
un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz vairāk nekā pusi izmaksu;
d) ja atbilstīgi:
— ceļa pārvada vai caurbrauktuves pārveidojumam,
— uzturēšanai vai ekspluatācijai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz tādu izmaksu daļu, kas ir lielāka nekā tā pārbrauktuvju aprīkojuma celtniecības vai modernizācijas izmaksu daļa, kura tam būtu jāsedz, pamatojoties uz a) vai b) punktu,
— viena līmeņa pārbrauktuves pārveidojumam,
— uzturēšanai vai ekspluatācijai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz vairāk nekā pusi izmaksu.
B. Aprēķina principi
Kompensāciju nosaka šādi:
|
gadījumos, kas paredzēti a) punktā: |
kompensācijas summa ir vienāda ar to izmaksu daļu, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz, ja tas nav lūdzis būvēt attiecīgo jauno ceļu, atskaitot visas papildizmaksas, kas rodas sakarā ar pārveidojumiem, kurus izdara pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lūguma; |
|
gadījumos, kas paredzēti b) punktā: |
kompensācijas summa ir vienāda ar to izmaksu daļu, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sedz, ja tas nav lūdzis modernizēt attiecīgo būvi, atskaitot visas papildizmaksas, kas rodas sakarā ar pārveidojumiem, kurus izdara pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lūguma, un visu atvieglojumu vērtību, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iegūst no veiktajiem darbiem; ja viena līmeņa pārbrauktuvi nomaina ar ceļa pārvadu vai caurbrauktuvi, šo atvieglojumu novērtē, ņemot vērā visas kompensācijas, kuras dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums jau ir saņēmis sakarā ar šo viena līmeņa pārbrauktuvi; |
|
gadījumos, kas paredzēti c) punktā: |
kompensācijas summa ir vienāda ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma segto izmaksu daļu, kura pārsniedz izmaksu pusi, kas uzņēmumam jāsedz; |
|
gadījumos, kas paredzēti d) punktā: |
par ceļu pārvadiem vai caurbrauktuvēm kompensācijas summa ir vienāda ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma segto izmaksu daļu, kas pārsniedz pārbrauktuvju aprīkojuma celtniecības vai modernizācijas izmaksu daļu, kura uzņēmumam būtu jāsedz saskaņā ar aprēķina principiem,kas izklāstīti attiecībā uz a) un b) punktā minētajiem gadījumiem, — par viena līmeņa pārbrauktuvēm kompensācijas summa ir vienāda ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma segto izmaksu daļu, kura pārsniedz izmaksu pusi, kas uzņēmumam jāsedz; |
V PIELIKUMS
saistība veidot personāla rezervi papildus uzņēmuma vajadzībām
Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāveido personāla rezerve, tā pārsniedzot faktiski vajadzīgo darbinieku skaitu.
VI PIELIKUMS
atpakaļejoša algu palielināšana, ko uzliek dalībvalsts valdība, izņemot gadījumus, kad palielināšanas vienīgais mērķis ir pielīdzināt algas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos algām citās pārvadājumu nozarēs
Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valdības paredzētu pasākumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ar atpakaļejošu spēku jāpalielina personāla algas, nekoriģējot likmes, lai ņemtu vērā atpakaļejošo palielinājumu, bet citiem pārvadājumu uzņēmumiem neuzliek līdzīgus finansiālos apgrūtinājumus.
VII PIELIKUMS
atlikšana, ko nosaka kompetentās iestādes attiecībā uz atjaunošanu un uzturēšanu
Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valsts iestāžu lēmumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsamazina izdevumi atjaunošanai un uzturēšanai līdz līmenim, kas ir zemāks par to, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību.
Šādas iejaukšanās sekas ir tādas, ka to saimniecisko gadu izdevumi, kuros jāveic atliktais darbs, ir nesamērīgi lieli. Šis stāvoklis rada finansiālu apgrūtinājumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ja pēdējais nespēj palielināt šiem gadiem atvēlētās summas, kas paredzētas uzturēšanas un atjaunošanas izdevumiem.
VIII PIELIKUMS
finansiālie apgrūtinājumi, kas saistīti ar rekonstrukciju vai nomaiņu, kuras cēlonis ir kara radīti bojājumi, ko sedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, bet kas būtu jāuzņemas dalībvalstij
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāuzņemas finansiāli apgrūtinājumi atbilstīgi rekonstrukcijai vai nomaiņai, kuras cēlonis ir kara radīti bojājumi, ko sedz uz citādiem pamatiem nekā citi pārvadājumu uzņēmumi.
B. Aprēķina princips
Summu nosaka, salīdzinot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un citu pārvadājumu uzņēmumu apgrūtinājumu pamatu un ņemot vērā visus netiešos izdevumus, kas rodas sakarā ar dzelzceļa darbības īpašo iedabu.
Ņem vērā šādus finansiālos apgrūtinājumus:
a) tiešos rekonstrukcijas un nomaiņas izdevumus;
b) kapitāla un procentu apgrūtinājumus, kas rodas sakarā ar aizņēmumiem rekonstrukcijas un nomaiņu vajadzībām.
Kompensācijas summu nosaka tieši pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pārskatiem.
Ja ar mērķi segt arī citus izdevumus ir noslēgts aizņēmuma līgums, tad tajā ietverto finansiālo apgrūtinājumu nosaka, pamatojoties uz to aizņēmuma daļu, kas paredzēta rekonstrukcijai vai nomaiņai.
IX PIELIKUMS
pienākums saglabāt personāla rezervi papildus uzņēmuma vajadzībām
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valsts iestāžu noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam:
a) jānodarbina rezerves personāls, ko pēc uzņēmuma personāla noteikumiem uzņēmumam būtu tiesības atbrīvot no darba;
b) saskaņā ar dažiem uzņēmuma personāla noteikumiem, kam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nav piekritis, jāsaglabā personāls, kurš atbrīvojas sakarā ar racionalizāciju un kuram uzņēmumā nevar saprātīgi nodrošināt citu darbu.
B. Aprēķina principi
Finansiālais apgrūtinājums, ko rada personāla rezerves saglabāšana, ir proporcionāls to personu skaitam, kuras skar attiecīgais pasākums.
|
Gadījumos, kas paredzēti a) punktā, |
atbrīvojamo personu skaitu iesaka uzņēmums. Saglabājamo darbinieku skaitu ar lēmumu nosaka kompetentās iestādes. Kompensāciju maksā atbilstīgi izdevumiem, kas saistīti ar šo rezerves personālu tādā laikposmā, kādu tas paliek rezervē papildus vajadzībām. |
|
Gadījumos, kas paredzēti b) punktā, |
personāla rezerves skaitlisko lielumu, kas jāņem vērā aprēķinā, norāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums. Šis skaits ir vienāds ar to personu skaitu, kas atbrīvojas sakarā ar racionalizācijas pasākumiem, ņemot vērā iespēju tajā gadā, kurā jāstājas spēkā racionalizācijas pasākumiem, tās no jauna nodrošināt ar darbu amatos, kuros rodas vakances sakarā ar pensionēšanu, vai jaunradītos amatos. |
Finansiālā apgrūtinājuma summa ir vienāda ar algu, pabalstu un sociālās nodrošinājuma maksājumu summu katrai personai, kurai saglabā darbu, vai katrai viendabīgai šādu personu grupai. Pēdējā gadījumā summu var aprēķināt, pamatojoties uz katras grupas vidējiem rādītājiem.
X PIELIKUMS
pasākumi, kas dod atvieglojumus personālam, atzīstot dažus pakalpojumus, kurus sniedz valstij, un ko valsts uzliek dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ar tādiem nosacījumiem, kuri ir citādi nekā citiem pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamie
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kad sakarā ar kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāveic īpaši pasākumi, piemēram, jāpiešķir pabalsti, jāpaaugstina amatā, jārealizē papildu veicināšana, jāpiešķir īpašas brīvdienas, kas ir atvieglojums personālam, kurš ir dienējis bruņotajos spēkos vai sniedzis īpašus pakalpojumus uzņēmuma valstij.
B. Aprēķina principi
Kompensācija ir vienāda ar īpašo atvieglojumu summu, kas uzņēmumam jāpiešķir attiecīgajam personālam.
Attiecībā uz papildu veicināšanu ņem vērā tikai veicināšanu papildus organizācijas struktūrai.
Kompensāciju atkarībā no attiecīgo personu skaita var aprēķināt divējādi:
a) aprēķinu var izdarīt katram gadījumam atsevišķi vai,
b) attiecībā uz viendabīgām personu grupām vidējo izmaksu pieaugumu uz vienu personu un to personu skaitu, kuras no tā saņem atvieglojumu, katru gadu nosaka katrai grupai.
XI PIELIKUMS
personālam maksājami pabalsti, ko uzliek dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, bet neuzliek citiem pārvadājumu uzņēmumiem
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu normatīva vai administratīva akta noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir noteikta prasība piešķirt tā aktīvi nodarbinātajam vai aktīvai nodarbinātībai pieejamam personālam vai tā daļai pabalstus, kuru izmaksa nav noteikta citiem pārvadājumu uzņēmumiem. Pie minētajiem pabalstiem pieder galvenokārt papildu ģimenes pabalsti un atvaļinājumu papildu prēmijas.
B. Aprēķina princips
Kompensācija ir vienāda ar finansiālā apgrūtinājuma summu, kas jāsedz uzņēmumam.
XII PIELIKUMS
sociālas iedabas izdevumi, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas, īpaši sakarā ar medicīnisko apkalpošanu, citādi nekā tad, ja tiem iemaksas būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem pārvadājumu uzņēmumiem
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valsts iestāžu noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam tieši vai ar specializētas iestādes starpniecību jāsedz daži, piemēram, ar medicīnisko apkalpošanu saistīti, izdevumi.
B. Aprēķina principi
Kompensācija ir vienāda ar starpību starp uzņēmuma faktiski sedzamo finansiālo apgrūtinājumu un apgrūtinājumu, kas tam būtu jāsedz, ja tas būtu saistīts ar iestādi, uz kuru balsta salīdzinājumu; turklāt ņem vērā atvieglojumus, ko brīvprātīgi piešķir uzņēmums.
Kompensāciju par medicīnisko apkalpošanu aprēķina šādi: dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma segto finansiālo apgrūtinājumu nosaka tieši pēc tā pārskatiem. Finansiālo apgrūtinājumu, ko segtu uzņēmums, ar nosacījumu, ka tā aktīvi nodarbināto personu skaits būtu tāds pats un tās saņemtu tādu pašu atalgojumu, ja uz šo uzņēmumu attiektos sistēma, ko ņem par pamatu salīdzinājumam, nosaka saskaņā ar to normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, ar kuriem reglamentē minēto sistēmu. Izdevumus, kas saistīti ar atvieglojumiem, kurus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums brīvprātīgi piešķir savam personālam papildus tiem, kas paredzēti sistēmā, uz kuru balsta salīdzinājumu, atskaita no abu tā iegūto summu starpības.
XIII PIELIKUMS
finansiāli apgrūtinājumi, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem rodas sakarā ar to, ka valsts prasa, lai tie turpina darbnīcu vai citu uzņēmumu darbību ar tādiem nosacījumiem, kas nav savienojami ar darbību uz komerciāliem pamatiem
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valsts iestāžu lēmumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam sociālās vai reģionālās politikas apsvērumu dēļ jāturpina darbnīcu vai citu uzņēmumu darbība, kas vairs nav pamatota ar uzņēmuma vajadzībām.
B. Aprēķina princips
Kompensācija ir vienāda ar izmaksām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu attiecīgās darbnīcas darbību. Šīs izmaksas nosaka pēc skaitļiem, kas uzrādīti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pārskatos.
XIV PIELIKUMS
nosacījumi, ko uzliek attiecībā uz valsts darbu un piegāžu līgumiem
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros, ievērojot kādu valsts iestāžu noteikumu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam daļa darbu un piegāžu līgumu jāslēdz ar iekšzemes uzņēmumiem, kas bāzēti dažos dalībvalsts reģionos, vai ar noteiktu kategoriju iekšzemes uzņēmējiem.
B. Aprēķina principi
Salīdzina cenu, ko prasa tā puse, kurai ar atvieglotiem noteikumiem piešķir līgumu, un cenu, kas paziņota ekonomiski labvēlīgākajā piedāvājumā vai - ja tāda piedāvājuma nav - līdzīgā līguma piedāvājumā.
Kompensācijas summa ir šo divu cenu starpība.
XV PIELIKUMS
kapitāla un procentu apgrūtinājumi, kas rodas sakarā ar normalizēšanas trūkumu iepriekš
A. Piemērošanas joma
Šajā kategorijā iekļauj gadījumus, kuros sakarā ar valsts iestāžu lēmumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma budžetā paredz aizņēmuma kapitāla un procentu apgrūtinājumu vai avansus, ko no kompetentajām iestādēm saņem pēc šo iestāžu agrāk pieņemtajiem lēmumiem, kuri nav savienojami ar šajā regulā noteiktajiem normalizēšanas principiem.
B. Aprēķina principi
Minēto kapitāla un procentu apgrūtinājumu kompetentās iestādes var iekļaut pašas savā budžetā vai normalizēšanā saskaņā ar šo regulu. Pēdējā gadījumā normalizēšanu piemēro kopējam esošajam kapitāla un procentu apgrūtinājumam, kas atspoguļots dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma budžetā attiecībā uz aizņēmumiem vai no kompetentajām iestādēm saņemtajiem atmaksājamiem avansiem.
Apgrūtinājuma summu nosaka pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pārskatiem.
( 1 ) OV 88, 24.5.1965., 1500/65. lpp.
( 2 ) OV C 135, 14.12.1968., 34. lpp.
( 3 ) OV C 118, 11.11.1968., 7. lpp.
( 4 ) OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.
