Apelācija, ko 2007. gada 13. februārī ierosinājis Friedrich Weber par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 11. decembra rīkojumu lietā T-290/05, Friedrich Weber/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-107/07 P)

(2007/C 95/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Friedrich Weber (pārstāvis — W. Declair, Rechtsanwalt)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzību par iepriekš minēto rīkojumu pamato šādi.

Pirmās instances tiesa prasības pieteikumu ir nepamatoti noraidījusi kā nepieņemamu tiktāl, ciktāl, pamatojoties uz šo prasības pieteikumu, Pirmās instances tiesai vajadzēja noteikt atbildētājai pienākumu nodrošināt piekļuvi zināmiem dokumentiem. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas pastāvīgo judikatūru Pirmās instances tiesai nav tiesību izdot šādus rīkojumus. Turklāt pārsūdzētajā rīkojumā ir norādīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja laboto prasības pieteikumu nevar interpretēt tādējādi, ka minētā pieteikuma netiešais mērķis bija panākt apstrīdētā atbildētājas lēmuma atcelšanu. Šādu apgalvojumu nevar pieņemt: apelācijas sūdzības iesniedzējs savā labotajā prasības pieteikumā ne tikai netieši, bet skaidri izteiktā veidā prasīja atcelt apstrīdēto atbildētājas lēmumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja labotais prasības pieteikums ir pieņemams tiktāl, ciktāl ar to tiek prasīta Komisijas lēmuma atcelšana. Tāpēc atzinums, ka prasība ir noraidāma kopumā, ir prettiesisks.

Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā rīkojumā norāda, ka prasības pieteikumā ir “apsūdzības pret Vācijas sabiedriskajām raidorganizācijām un citām valsts iestādēm”. Ar šādu apelācijas sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu kvalifikāciju nepieņemamā veidā tiek diskreditēti apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvotie fakti. Šāda negatīva prasības pieteikuma raksturošana par “apsūdzībām ”liecina, ka Pirmās instances tiesa nav izvērtējusi pārmetumu ārkārtējo nozīmi un ar tiem saistītos Kopienu tiesību pārkāpumus nav pārbaudījusi saistībā ar to nozīmi prasījumu pamatojumā. Tādējādi Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam. Veids, kādā tika vērtēti apelācijas sūdzības iesniedzēja atturīgie argumenti ir pamats arī aizdomām par objektivitātes trūkumu un šaubām par taisnīgu tiesu.

Pārsūdzētais rīkojums ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līguma pamatprincipiem. Tajā nav ņemta vērā Kopienu paustā griba attīstīt un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Pirmās instances tiesas rīkojumā ir nepareizi izprasta arī atklātības principa nozīme, kas ir izteikts Kopienu apliecinājumā un gribas izpausmē attiecībā uz demokrātiju. Pirmās instances tiesa nav izskatījusi jautājumu, vai atbildētājas lēmums ir saderīgs ar Kopienu mērķiem. Tādējādi pārsūdzētais rīkojums pārkāpj spēkā esošās Kopienu tiesības.

Tam nav nozīmes, ka tā izvirzīto prasījumu daļa, kuras priekšmets bija piekļuve strīdīgajiem Komisijas dokumentiem, pilnībā tika atrisināta. Lai gan atbildētāja Pirmās instances tiesā atzina laikrakstā publicētās Komisijas vēstules autentiskumu, apelācijas sūdzības iesniedzējs tomēr paskaidroja, ka ar šo atbildētājas apstiprinājumu netiek atrisināta pamata lieta. Šī argumenta pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs īpaši norādīja, ka attiecīgais laikraksts nav atbildētājas iestāde, kas nodarbojas ar oficiālu dokumentu publicēšanu.

Šādu iemeslu dēļ pārsūdzētais Pirmās instances tiesas rīkojums ir jāatceļ.

(1)  OV C 331, 42. lpp.