“Vai 34. pantu Direktīvā 93/38/EEK (1) (kas ir analoģisks 36. pantam Direktīvā 92/50/EEK (2)) jāinterpretē kā dispozitīva norma, kas atļauj iestādei, kas ir pilnvarota slēgt līgumu, – tad, kad kandidātu atlase tiek veikta, balstoties uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma metodi, – vispārējā veidā noteikt sludinājumā par konkursu vai konkursa noteikumos kritērijus, atstājot konkursa komisijai iespēju nepieciešamības gadījumā precizēt un / vai papildināt šos kritērijus, to veicot pirms aplokšņu, kas satur piedāvājumus, atvēršanas, un ja šādi kritēriju neievieš jaunas prasības salīdzinājumā ar tām, kas tika ietvertas sludinājumā par konkursu, vai, otrādi, minētais noteikums ir jāinterpretē kā imperatīva norma, kas uzliek iestādei, kas ir pilnvarota slēgt līgumu, pienākumu analītiskā kārtā noteikt atlases kritērijus sludinājumā par konkursu vai konkursa noteikumos, un jebkurā gadījumā pirms pretendenti nosūta savus piedāvājumus un pirms uzaicinājuma piedalīties konkursā izziņošanas, un kas nepieļauj, ka konkursa komisija var jebkādā veidā iespaidot konkursa gaitu, precizējot vai papildinot šos kritērijus, vai nosakot apakšdaļas vai apakšpunktus attiecībā uz katru konkursa kritēriju, jo, lai nodrošinātu caurskatāmību visai informācijai par pretendentu atlasi, šādai informācijai jābūt paredzētai sludinājumā par konkursu vai konkursa noteikumos.

Attiecīgi, vai ar Kopienas tiesībām būtu saderīgi piemērot tradicionālu un nostiprinātu Consiglio di Stato judikatūras interpretācijas metodi, saskaņā ar kuru konkursa komisija var iekļaut jaunus kritērijus pirms aplokšņu, kas satur piedāvājumu aprakstus, atvēršanas.

Vai, ņemot vērā to, ka minētais noteikums var tikt interpretēts dažādi, jo tajā parādās vārds ''iespējami'', iestāde, kas ir pilnvarota slēgt līgumu, ir tiesīga izdot konkursā piedalīšanās noteikumus, kas attiecībā uz atlases kritērijiem (it īpaši, organizācijas un atbalsta veidiem) paredz – ņemot vērā vairākus sarežģītus kritērijus, attiecībā uz kuriem sludinājums par konkursu nav sniedzis precīzu informāciju, un nav tos uzskaitījis, – ka šī iestāde ir tiesīga piešķirt punktus, vai tomēr minētais noteikums uzliek pienākumu maksimāli skaidri formulēt kritērijus, pat ja šie kritēriji netika uzskaitīti sludinājumā par konkursu, un vai gadījumā, ja minētais noteikums ir likumisks, tāpēc ka tā ir dispozitīva norma un ka nav obligāti jāuzskaita visi elementi, konkursa komisijai ir tiesības – ko sludinājums par konkursu tai nepiešķir nepārprotamā veidā, – precizēt vai papildināt kritērijus (vienkārši vērtējot katru elementu pēc tā svarīguma un individuāli, kur saskaņā ar sludinājumu par konkursu maksimāli saņemamo punktu skaits ir 25), vai, tomēr, burtiski ir jāpiemēro sludinājumā par konkursā paredzēto, piešķirot punktus balstoties uz dažādu un kompleksu elementu vērtējumu, kas savukārt ir paredzēti lex specialis.

Vai ir iespējams šī noteikuma ietvaros vispārēji atzīt – neatkarīgi no sludinājumā par konkursu paredzētā –, ka konkursa komisija, kas vērtē iesniegtos piedāvājumus, novērtējot piedāvājumus balstoties uz ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma metodi – bet tikai tad, kad vērtējamie elementi ir ārkārtīgi sarežģīti, – ir tiesīga vispārējā veidā ierobežot pašas iepriekš noteikto rīcību, precizējot parametrus sludinājumā par konkursu paredzēto kritēriju piemērošanai, un vai šādas tiesības konkursa komisija var īstenot, paredzot apakšdaļas vai apakšpunktus attiecībā uz sludinājumā par konkursu minētājiem kritērijiem, vai vienkārši paredzot precīzākus kritērijus sludinājumā par konkursu vai noteikumos minēto kritēriju piemērošanai, protams, vienmēr pirms aplokšņu atvēršanas.