1a)

Vai produktam, lai to kvalificētu par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, ir jābūt tādam, kas spēj pierādāmi sasniegt solītos rezultātus konkrētas slimības vai veselības traucējuma sakarā vienīgi, ievērojot uztura režīmu, ko nosaka, lai ārstētu šo slimību vai veselības traucējumu, ņemot vērā konkrētā veselības traucējuma vai slimības noteiktās prasības pārtikas uzņemšanai?

1b)

Vai šajā kontekstā tikai tad ir jāuzskata, ka uztura režīms tiek ievērots, ja kāda persona savu uztura uzņemšanas veidu izmaina tādējādi, ka tiek lietotas citas vai papildu uzturvielas, kuras organisms uzņem gremošanas procesā?

1c)

Vai. lai produktu kvalificētu par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, papildus tiek izvirzīta arī prasība, lai attiecīgais veselības traucējums vai slimība, kura ārstēšanai attiecīgais produkts ir paredzēts, prasītu ievērot uztura režīmu tādējādi, ka pacients uzņem produktā esošās uzturvielas, kuras nevar tikt uzņemtas ar parasto uzturu?

1d)

Vai īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai medicīniskā iedarbība ir jāpanāk tikai ar to, ka tās sastāvā ietilpst visas vai dažas uzturvielas, kuras nevar tikt uzņemtas ar parasto uzturu, tomēr pacientam ir obligāti vajadzīgas viņa dzīvībai svarīgo funkciju saglabāšanai?

2a)

Vai produkta klasifikācija par uztura bagātinātāju nepieļauj, ka attiecīgais produkts var tikt klasificēts arī kā īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika?

2b)

Ja atbilde ir noliedzoša – kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu, ka konkrētu uztura bagātinātāju nevar klasificēt par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku?

2c)

Vai “uztura režīms” Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē var tikt ievērots arī, izmantojot “uztura bagātinātājus” Direktīvas 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem izpratnē?

2d)

Vai pārtika par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku kļūst jau tad, ja tās sastāvā ietilpst uzturvielas, kuras var tikt uzņemtas arī, lietojot uztura bagātinātājus vai citu pārtiku, kam tomēr ir īpašs sastāvs, ņemot vērā konkrētu saslimšanu vai veselības traucējumu?

3)

Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai zāles atšķirtu no īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas un vai zāles ir jānošķir no īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas?

4)

Vai Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā ietvertā prasība, kas paredz, ka sastāvdaļām, kas vajadzīgas, lai produktu varētu kvalificēt par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, ir jāiedarbojas, ja tiek ievērots uztura režīms, ko nevar panākt, tikai pārveidojot parasto uzturu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pacients, attiecībā uz kura slimību vai veselības traucējumu tiek laista tirgū īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, nevar pietiekami apmierināt savas uztura vajadzības, uzņemot vispārēji pieejamu pārtiku?

5a)

Vai frāze “kuru uztura režīmu nevar izstrādāt, tikai pārveidojot parasto uzturu” Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā ir relatīva tiktāl, ciktāl šī prasība ir jāuzskata par izpildītu arī tad, ja, ņemot vērā attiecīgo slimību vai veselības traucējumu, vajadzīgo uzturvielu uzņemšanu ar vispārēji pieejamu pārtiku (īpaši uztura bagātinātājiem) var panākt tikai ar īpašu piepūli?

5b)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu, ka piepūle, kas saistīta ar vispārēji pieejamas pārtikas uzņemšanu, izpilda Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā ietverto prasību “kuru uztura režīmu nevar izstrādāt, tikai pārveidojot parasto uzturu”? Vai šis nosacījums ir jāuzskata par izpildītu īpaši jau tad, ja pacientam vairāki vispārēji pieejami uztura bagātinātāji būtu jālieto atsevišķi?

6a)

Kas ir jāsaprot ar uzturvielu Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē?

6b)

Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu, vai konkrēta attiecīgā produkta sastāvdaļa ir klasificējama par uzturvielu Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē?

7a)

Vai Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā ietvertā prasība “ārsta uzraudzībā lietojama” ir izpildīta jau tad, ja šo produktu izsniedz aptiekā bez ārsta receptes?

7b)

Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu, vai saistībā ar konkrētu produktu tiek izpildīta prasība par lietošanu ārsta uzraudzībā Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē?

7c)

Kādas sekas ir iespējamam faktam, ka šī prasība par lietošanu ārsta uzraudzībā Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē konkrētajā gadījumā vai pat vispārīgi netiek izpildīta?

8a)

Vai ir jāuzskata, ka par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku runa ir tikai tad, ja to NEvar lietot bez ārsta uzraudzības?

8b)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu, vai attiecīgo pārtiku var lietot arī bez ārsta uzraudzības?