This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62020TN0735
Case T-735/20: Action brought on 15 December 2020 — Planistat Europe and Charlot v Commission
Lieta T-735/20: Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Planistat Europe un Charlot/Komisija
Lieta T-735/20: Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Planistat Europe un Charlot/Komisija
OV C 53, 15.2.2021, p. 49–50
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.2.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/49 |
Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Planistat Europe un Charlot/Komisija
(Lieta T-735/20)
(2021/C 53/65)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Planistat Europe (Parīze, Francija), Hervé-Patrick Charlot (Parīze) (pārstāvis: F. Martin Laprade, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
konstatēt, ka Eiropas Komisijai ir ārpuslīgumiskā atbildība saskaņā ar LESD 340. pantu par:
|
līdz ar to:
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt Hervé-Patrick Charlot nodarīto morālo kaitējumu 150 000 EUR apmērā; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājam radītos mantiskos zaudējumus 11 600 000 EUR apmērā; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai segt pilnībā visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies Planistat un Hervé-Patrick Charlot. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir balstīts uz rūpības pienākuma un tiesību uz labu pārvaldību neizpildi, kā iemesls ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un pēc tam Eiropas Komisijas paustie apmelojošie paziņojumi, kas vērsti pret prasītājiem, kuru nevainību Francijas kasācijas tiesa esot ar galīgu nolēmumu apstiprinājusi 2016. gada 16. jūnijā. Šajā ziņā prasītāji apgalvo:
|
2. |
Otrais pamats ir balstīts uz tiesību uz labu pārvaldību neievērošanu, kā arī tiesību uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu saistībā ar nosodāmo bezatbildību, ar kādu 2003. gada 19. martāOLAF par prasītājiem sniedza apmelojošu paziņojumu Francijas iestādēm. Šajā ziņā prasītāji apgalvo:
|
3. |
Trešais pamats ir balstīts uz konfidencialitātes pienākuma attiecībā uz personas datiem neievērošanu, tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kā arī uz nevainīguma prezumpcijas principa neievērošanu attiecībā uz informācijas “noplūdēm” no OLAF par tā 2003. gada 19. marta apmelojošā paziņojuma saturu. Šajā ziņā prasītāji uzskata, ka:
|
4. |
Ceturtais pamats ir balstīts uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kā arī uz nevainīguma principa pārkāpumu, Komisijai, iestājoties lietā kā civilprasītājai un sniedzot publisku paziņojumu 2003. gada jūlijā. Prasītāji apgalvo:
|