Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62020CB0641

    Lieta C-641/20: Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 5. maija rīkojums (Tribunal du travail de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VT/Centre public d'action sociale de Líège (CPAS) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2008/115/EK – Trešo valstu pilsoņu, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešana – Atgriešanas lēmums – Vēršanās tiesā – Pagaidu uzturēšanās tiesības un tiesības uz sociālo palīdzību laikā, kad tiek izskatīta apelācija)

    OV C 310, 2.8.2021, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    2.8.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 310/8


    Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 5. maija rīkojums (Tribunal du travail de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VT/Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)

    (Lieta C-641/20) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2008/115/EK - Trešo valstu pilsoņu, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešana - Atgriešanas lēmums - Vēršanās tiesā - Pagaidu uzturēšanās tiesības un tiesības uz sociālo palīdzību laikā, kad tiek izskatīta apelācija)

    (2021/C 310/09)

    Tiesvedības valoda – franču

    Iesniedzējtiesa

    Tribunal du travail de Liège

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: VT

    Atbildētājs: Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)

    Rezolutīvā daļa

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 5. un 13. pants, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 2. punkta un 47. panta, kā arī šīs direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kas nepiešķir ipso jure apturošu iedarbību pārsūdzībai, ko trešās valsts valstspiederīgais ir iesniedzis par atgriešanās lēmumu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta izpratnē, kas attiecībā pret viņu ir ticis pieņemts pēc tam, kad kompetentā iestāde atsauca viņa bēgļa statusu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, 11. pantu, un attiecīgi – viņa pagaidu uzturēšanās tiesības un tiesības uz viņa pamatvajadzību apmierināšanu, līdz tiek pieņemts lēmums par šo pārsūdzību, tādā izņēmuma gadījumā, ja šis valstspiederīgais, kurš cieš no smagas slimības, šī lēmuma izpildes gadījumā var tikt pakļauts nopietnam riskam, ka viņa veselības stāvoklis nopietni un neatgriezeniski pasliktināsies. Šajā kontekstā valsts tiesai, kurā tiek izskatīts strīds, kura iznākums ir saistīts ar atgriešanās lēmuma seku iespējamu apturēšanu, ir jāuzskata, ka pārsūdzība, kas iesniegta par šo lēmumu, ir ar ipso jure apturošu iedarbību, jo tā ietver argumentāciju, kura nešķiet acīmredzami nepamatota un kuras mērķis ir pierādīt, ka šī lēmuma izpilde pakļautu trešās valsts valstspiederīgo nopietnai un neatgriezeniskai viņa veselības stāvokļa pasliktināšanās iespējai.


    (1)  OV C 44, 8.2.2021.


    Top