Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CN0929

Lieta C-929/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. decembrī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – kriminālprocess pret CD

OV C 201, 15.6.2020, p. 7–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 201/7


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. decembrī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – kriminālprocess pret CD

(Lieta C-929/19)

(2020/C 201/10)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

CD

Citas puses tiesvedībā:

CLD, GLO, ȘDC, PVV, SC Complexul Energetic Oltenia SA, Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casație și Justiție – Direcția Națională Anticorupție

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (1), 2. un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, – Curtea Constituțională a României (Rumānijas Konstitucionālā tiesa), – pieņem nolēmumu, kurā uzliek pienākumu de plano [automātiski] atkārtoti izskatīt visas korupcijas lietas, kuras noteiktā laikposmā (no 2003. gada līdz 2019. gada janvārim) pirmajā instancē tika izspriestas Augstākās tiesas Krimināllietu palātā un kuras [šobrīd] tiek izskatītas apelācijas instancē?

2.

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un 19. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta (2. punkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, konstatē augstākās instances tiesas palātas kolēģijas sastāva nelikumību, pretēji interpretācijai, kura ir izmantota pēdējās minētās tiesas pastāvīgā un vienotā organizatoriskā un tiesu praksē?

3.

Vai Savienības tiesību pārākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj valsts tiesai nepiemērot saskaņā ar valsts tiesībām saistošo Konstitucionālās tiesas spriedumu, kas ir pasludināts lietā, kas ir saistīta ar konstitucionālo konfliktu?

4.

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta (2. punktā) minētā frāze “tiesību aktos noteiktā tiesa” var tikt interpretēta tādējādi, ka tā ietver tādas specializētas tiesas kolēģijas formālo iecelšanu, kuras specializācija atšķiras no to veidojošo tiesnešu specializācijas?


(1)  OV 2017, L 198, 29. lpp.


Top