Prasība, kas celta 2015. gada 2. novembrī – LL/Parlaments

(Lieta T-615/15)

(2016/C 027/84)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LL (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis – Julius Petrulionis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Par maksājuma pareizību un tā atgūšanas pamatotību un tiesiskumu

Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs Lēmumā D (2014) 15503 ir pilnīgi nepamatoti un prettiesiski nolēmis, ka prasītajam ir nepamatoti izmaksāta summa EUR 37 728 apmērā; un, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 80. pantu tas nepamatoti un prettiesiski ir uzdevis Eiropas Parlamenta grāmatvedim atgūt no prasītāja maksājumu EUR 37 728 apmērā un atbilstoši noteiktajai kārtībai par to informēt prasītāju ar Paziņojumu par parādu Nr. 2014–575.

Prasītājs apgalvo, ka, pieņemdams lēmumu, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs ir ņēmis vērā tikai divus apstākļus: OLAF atskaiti un faktu, ka prasītājs nav sniedzis pierādījumus, ka maksājums ir ticis izlietots paredzētajam mērķim. Tomēr nav ievākta nekāda informācija, ar ko apstiprina, ka viņš būtu izmantojis saņemto maksājumu ne tā, kā bija paredzēts, pārkāpdams Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. pantu.

Par noilguma termiņu un saprātīga termiņa, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu piemērošanu

Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra Lēmumā D (2014) 15503 un Paziņojumā par parādu Nr. 2014–575 nav ievērots Finanšu Regulas 81. pantā un Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 93. pantā noteiktais noilguma termiņš un ka nav ievērotas no saprātīga termiņa, tiesiskās noteiktības un no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izrietošās prasības.

Prasītājs apgalvo, ka attiecīgās ES iestādes ir nepamatoti, negodprātīgi un nesaprātīgi ilgi novilcinājušas savu pilnvaru īstenošanu un attiecīgo lēmumu pieņemšanu. Šādi ir pārkāptas prasītāja tiesības, tostarp tiesības uz aizstāvību un šo tiesību atbilstoša īstenošana, jo ilgajā laikposmā, kāds bija starp notikumiem, par kuriem tika veikta izmeklēšana, un attiecīgo lēmumu pieņemšanu, prasītajam objektīvi nebija iespējas aizstāvēties pret izvirzītajām apsūdzībām, iesniegt pierādījumus un veikt visas citas nepieciešamās darbības izmeklējamās situācijas taisnīgam atrisinājumam.