21.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/13

—

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-625/13, ciktāl Vispārējā tiesa noraidīja prasību attiecībā uz tālāk uzskaitītajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē:

Konsultācijas uzņēmējdarbībā attiecībā uz mazumtirdzniecības punktu, mazumtirdzniecības centrāļu un reklāmas izveidi un ekspluatēšanu; tirdzniecības veicināšana (trešo personu interesēs), reklāma, komercdarījumu vadīšana, komerciāla administrēšana, tiešsaistes reklāma datortīklā, reklāmas materiāla izplatīšana (informācijas lapiņas, prospekti, bezmaksas laikraksti, paraugi), avīžu abonēšanas pakalpojumi trešo personu interesēs; darījumu informācijas sniegšana un izpēte; pasākumu, izstāžu rīkošana komerciālos vai reklāmas nolūkos, reklāmas vadība, reklāmas laukumu noma, radio un televīzijas reklāma, veicināšana ar reklāmu (35. klase);

Telekomunikācijas, paziņojumu un attēlu pārraide ar datoru palīdzību, interaktīvās teleapraides pakalpojumi saistībā ar preču prezentāciju, sakari, izmantojot datortermināļus, sakari (pārraides) atvērtā vai slēgtā globālajā tīmeklī (38. klase).

—

attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar apelācijas sūdzību tiek lūgts daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lieta T-625/13, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidījusi prasību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē.

2.

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

3.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Kopienas kolektīvās preču zīmes, kuras veido norāde uz konkrēto preču ģeogrāfisko izcelsmi, galvenā funkcija saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu nav norādīt komerciālo izcelsmi, bet vienīgi garantēt ar šo preču zīmi piedāvāto un pārdoto preču un pakalpojumu kolektīvo izcelsmi, proti, ka produkti nāk no uzņēmuma, kas atrodas tādā ģeogrāfiskā reģionā, kas atzīts kā Kopienas kolektīva preču zīme, un kuram ir tiesības izmantot šo Kopienas kolektīvo preču zīmi.

4.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā ir jāsecina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ģeogrāfiskā izcelsme ir jāņem vērā kā atbilstošs faktors gan novērtējot konkrēto preču un/vai pakalpojumu līdzību, gan/vai, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

5.

Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu salīdzinot ar agrāku Kopienas kolektīvu preču zīmi, kuru veido ģeogrāfiska norāde, aptvertās preces un/vai pakalpojumus ar precēm un/vai pakalpojumiem, kas aptverti ar Kopienas individuālu preču zīmi, apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā tam, vai konkrētās preces un pakalpojumi ir vai nav līdzīgi, ņemot vērā to raksturu, galamērķi, gala lietotājus un/vai to izplatīšanas kanālus, nav izšķiroša nozīme. Drīzāk ir jāmēģina noskaidrot, vai konkrētajām precēm un/vai pakalpojumiem var būt tā pati ģeogrāfiskā izcelsme.

6.

No Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet:

7.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pazīmes, kuras Vispārējā tiesa ir konstatējusi saistībā ar “DARJEELING”, var tikt attiecinātas uz tādiem pakalpojumiem, kā piemēram, konsultācijas uzņēmējdarbībā vai telekomunikācijās un šajā ziņā palielinātu apstrīdētās preču zīmes pievilcību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka Vispārējā tiesa nav pamatojusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru ar preču zīmi “DARJEELING” asociētās pazīmes nevar tikt attiecinātas uz 35. un 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas pats par sevi ir uzskatāms par kļūdu tiesību piemērošanā.