Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-470/11 Total un Elf Aquitaine/Komisija 2015. gada 10. jūlijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-351/15 P)

(2015/C 294/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un F. Dintilhac)

Pārējie lietas dalībnieki: Total SA, Elf Aquitaine SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus.

Pirmajā un otrajā apelācijas sūdzības pamatā ir teikts, ka pārsūdzētajā spriedumā ir kļūdaini noraidīts Komisijas arguments, ka prasība nav pieņemama. Pirmā apelācijas sūdzības pamata ietvaros Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisijas grāmatveža 2011. gada 24. jūnija un 8. jūlija vēstules rada saistošas tiesiskas sekas. Grāmatveža vēstules esot tikai vienkārši pieprasījumi veikt samaksu saistībā ar lēmuma par metakrilātiem izpildi, un ar tām tiek sagatavota iespējama šā lēmuma piespiedu izpilde pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-217/06 (1), ar kuru tika samazināts Arkema uzliktais naudas sods, kaut arī ar tajā pašā dienā pieņemto spriedumu lietā T-206/06 (2) (kas pēc tam tika atstāts negrozīts ar Tiesas rīkojumu lietā C-421/11 P (3)) atbildētājām uzliktais naudas sods tika saglabāts tādā pašā apmērā. Grāmatveža vēstules vēl gluži neesot piespiedu izpilde un tajās neesot noteikta Komisijas “galīgā nostāja”. Turklāt grāmatveža vēstules nerada saistošas tiesiskas sekas, kas atšķirtos no tām, kas izriet no lēmuma par metakrilātiem, kurš savukārt vairs nav pārsūdzams, jo atbildētājas ir izmantojušas visus pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz faktu, ka pārsūdzētajā spriedumā nav ievēroti principi par lis pendens un no Tiesas rīkojuma lietā C-421/11 P izrietošo res judicata.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības trešais pamats, kas attiecas uz pamatojuma pretrunīgumu, tiek izvirzīts pakārtoti – gadījumam, ja Tiesa noraidītu pirmo un otro pamatu. Vispārējā tiesa 113. punktā esot nepareizi konstatējusi, ka Komisija ir pilnībā īstenojusi savas tiesības gan attiecībā pret Arkema, gan attiecībā pret solidāri līdzatbildīgajām atbildētajām, kaut arī Vispārējā tiesa 9. punktā ir pareizi norādījusi, ka Arkema izsaka nožēlu, ka nevar pilnvarot Komisiju ieturēt jebkādu summu, lai kāda tā būtu, gadījumā, ja tās prasība Kopienu tiesā vainagotos ar panākumiem. Šī pretruna pamatojumā ietekmē Vispārējās tiesas argumentāciju pēc būtības šajā lietā un ir uzskatāma par pietiekamu iemeslu pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.

(1)  ECLI:EU:T:2011:251

(2)  ECLI:EU:T:2011:250

(3)  ECLI:EU:C:2012:60