Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CA0112

Lieta C-112/13: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums ( Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A / B  u.c. LESD 267. pants — Valsts konstitūcija — Obligāts blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei — Valsts likuma atbilstības gan Savienības tiesībām, gan valsts konstitūcijai pārbaude — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Atbildētāja domicila vai zināmas uzturēšanās vietas dalībvalsts teritorijā neesamība — Jurisdikcijas noteikšana atbildētāja ierašanās tiesā gadījumā — Prombūtnē esoša atbildētāja likumiskais pārstāvis

OV C 409, 17.11.2014, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 409/10


Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A/B u.c.

(Lieta C-112/13) (1)

(LESD 267. pants - Valsts konstitūcija - Obligāts blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei - Valsts likuma atbilstības gan Savienības tiesībām, gan valsts konstitūcijai pārbaude - Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās - Atbildētāja domicila vai zināmas uzturēšanās vietas dalībvalsts teritorijā neesamība - Jurisdikcijas noteikšana atbildētāja ierašanās tiesā gadījumā - Prombūtnē esoša atbildētāja likumiskais pārstāvis)

2014/C 409/14

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētāji: B, C, D, E, F, G, H

Rezolutīvā daļa:

1)

Savienības tiesības, it īpaši LESD 267. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru vispārējas jurisdikcijas tiesām, kas izskata lietu apelācijas kārtībā vai kā pēdējās instances tiesas, gadījumā, ja tās uzskata, ka valsts likums ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam, ir pienākums tajās notiekošo tiesvedību ietvaros vērsties konstitucionālajā tiesā ar lūgumu vispārēji atcelt likumu, nevis konkrētajā gadījumā vienkārši nepiemērot šo likumu, ja šīs procedūras prioritārais raksturs gan pirms šāda lūguma iesniegšanas valsts tiesai, kas ir atbildīga par likumu atbilstības konstitūcijai pārbaudi, gan arī attiecīgā gadījumā pēc tam, kad šī tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par minēto lūgumu, liedz šīm vispārējas jurisdikcijas tiesām īstenot savu iespēju vai izpildīt savu pienākumu vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem. Savukārt Savienības tiesības, it īpaši LESD 267. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj šādu valsts tiesisko regulējumu, ja minētajām vispārējas jurisdikcijas tiesām ir iespēja:

jebkurā tiesvedības brīdī, kurš tām liekas piemērots, un pat vispārēja likumu atbilstības konstitūcijai pārbaudes blakusprocesa noslēgumā uzdot Tiesai ikvienu prejudiciālu jautājumu, kādu tās uzskata par nepieciešamu,

veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību pagaidu tiesisko aizsardzību tiesā, un

šāda blakusprocesa noslēgumā nepiemērot attiecīgo valsts tiesību normu, ja tiesas uzskata, ka tā ir pretrunā Savienības tiesībām.

Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai valsts tiesiskais regulējums var tikt interpretēts kā atbilstošs šīm Savienības tiesību prasībām;

2)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. pants, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja valsts tiesa saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieceļ prombūtnē esošas personas likumisku pārstāvi atbildētājam, kuram pieteikums par lietas ierosināšanu nav ticis izsniegts informācijas par dzīvesvietu neesamības dēļ, šī prombūtnē esošā atbildētāja likumiskā pārstāvja ierašanās tiesā nenozīmē šī atbildētāja ierašanos tiesā minētās regulas 24. panta izpratnē, kas pamatotu šīs tiesas starptautisko jurisdikciju.


(1)  OV C 226, 3.8.2013.


Top