24.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/25

—

atcelt Padomes 2011. gada 9. maija Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Īstenošanas lēmumu 2011/302/KĀDP, ar kuru Lēmuma 2011/273/KĀDP pielikums ir aizstāts ar 2011. gada 23. maija lēmuma pielikumā ietverto tekstu, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantu.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Prasītājs norāda, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo attiecīgās sankcijas ir piemērotas, iepriekš viņu neuzklausot, nesniedzot iespēju īstenot savu aizstāvību, nedz arī informējot par apstākļiem, kas ir bijuši šo pasākumu veikšanas pamatā.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Prasītājs kritizē Padomi par to, ka tā attiecībā uz viņu ir noteikusi ierobežojošus pasākumus, neinformējot viņu par šo pasākumu pamatojumu, lai nodrošinātu viņam iespēju īstenot savu aizstāvību. Prasītājs pārmet atbildētājai, ka tā ir vienīgi sniegusi vispārīgu un standartizētu formulējumu, precīzi neminot faktiskos un tiesiskos apstākļus, no kuriem ir atkarīgs tās lēmuma juridiskais pamatojums, un apsvērumus, kas ir bijuši tā pieņemšanas pamatā.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas ar tiesībām uz efektīvu tiesas aizsardzību saistītās garantijas. Prasītājs apgalvo, ka viņš ne tikai nav varējis atbilstoši paust savu viedokli Padomei, bet, nepastāvot nekādām norādēm apstrīdētajā lēmumā par tā pamatā esošajiem specifiskajiem un konkrētajiem iemesliem, viņš nav arī varējis pienācīgi sagatavot savu Vispārējā tiesā celto prasību.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vispārīgais samērīguma princips.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz īpašumu tiktāl, ciktāl ierobežojošie pasākumi un konkrētāk — naudas līdzekļu iesaldēšana, ir uzskatāmi par nesamērīgu prasītāja pamattiesību brīvi rīkoties ar savu īpašumu apdraudējumu.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiktāl, ciktāl naudas līdzekļu iesaldēšanas un pārvietošanās brīvības ierobežošanas pasākumi ir atzīstami arī par nesamērīgu prasītāja pamattiesību apdraudējumu.