This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62010TN0406
Case T-406/10: Action brought on 15 September 2010 — Emesa-Trefilería and Industrias Galyca v Commission
Lieta T-406/10: Prasība, kas celta 2010. gada 15. septembrī — Emesa-Trefilería un Industrias Galyca /Komisija
Lieta T-406/10: Prasība, kas celta 2010. gada 15. septembrī — Emesa-Trefilería un Industrias Galyca /Komisija
OV C 301, 6.11.2010, p. 55–55
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
6.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 301/55 |
Prasība, kas celta 2010. gada 15. septembrī — Emesa-Trefilería un Industrias Galyca/Komisija
(Lieta T-406/10)
()
2010/C 301/87
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Emesa-Trefilería, SA (Arteixo, Spānija) un Industrias Galyca, SA (Vitoria, Spānija) (pārstāvji — A. Creus Carreras un A. Valiente Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām; |
— |
pakārtoti — atcelt vai samazināt prasītājām noteikto naudas sodu; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt šīs tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savā prasības pieteikumā prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4387, galīgā redakcija, lietā COMP/38.344 — priekšspriegojuma tērauds, kurā Komisija konstatēja, ka prasītājas kopā ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpušas LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, būdamas Eiropas un/vai valsts/reģionāla mēroga turpinātas vienošanās vai saskaņotas darbības dalībnieces priekšspriegojuma tērauda nozarē. Turklāt tās lūdz atcelt vai samazināt tām noteikto naudas sodu.
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
Pirmkārt, tās apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (“ECPK”) 6. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētās pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā, jo naudas sodu noteica pārvaldes iestāde, kurai ir vienlaikus gan izmeklēšanas, gan soda noteikšanas pilnvaras.
Otrkārt, tās apgalvo, ka Komisija ir nelikumīgi atteikusies piešķirt prasītājām noteikto naudas sodu samazinājumu saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par sadarbību (1), jo lēmums lielā mērā ir pamatots ar pierādījumiem, ko sniegusi Emesa.
Visbeidzot, tās iebilst, ka Komisija ir nelikumīgi atteikusies prasītājām piešķirt daļēju atbrīvojumu saskaņā ar 2002. gada Paziņojuma par sadarbību 23. punktu, lai gan Emesa ir sniegusi izšķirošus pierādījumus par pārkāpuma ilgumu un smagumu.
(1) Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002 C 45, 3. lpp.).