Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62010CN0556

    Lieta C-556/10: Prasība, kas celta 2010. gada 26. novembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

    OV C 38, 5.2.2011, p. 5–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    26/11/2010
    Author:
    Tiesa
    Form:
    Tiesu informācija
    Authentic language:
    vācu valoda
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Case affecting:
    • request to establish failure to fulfil an obligation 31991L0440 pielikums II
    • request to establish failure to fulfil an obligation 31991L0440 pants 10 .7
    • request to establish failure to fulfil an obligation 31991L0440 pants 6.3
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 14.2
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 30 .4
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 4.2
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 6.2
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 7.3
    • request to establish failure to fulfil an obligation 32001L0014 pants 8.1
    Link

    5.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 38/5

    Prasība, kas celta 2010. gada 26. novembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

    (Lieta C-556/10)

    2011/C 38/07

    Tiesvedības valoda — vācu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un H. Støvlbæk)

    Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

    Prasītājas prasījumi:

    1)

    atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika, transponējot pirmo dzelzceļa tiesiskā regulējuma pakotni, nav izpildījusi

    —

    Direktīvas 91/440/EEK (1) 6. panta 3. punktā un II pielikumā, kā arī Direktīvas 2001/14/EK (2) 4. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā,

    —

    Direktīvas 2001/14/EK 6. panta 2. punktā,

    —

    Direktīvas 2001/14/EK 7. panta 3. punktā un 8. panta 1. punktā un

    —

    Direktīvas 2001/14/EK 30. panta 4. punktā, lasot to kopā ar Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 7. punktu,

    paredzētos pienākumus;

    2)

    piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Direktīvu 91/440/EEK un 2001/14/EK mērķis ir vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve sliežu ceļu infrastruktūrai visiem uzņēmumiem un uz konkurenci orientēta, dinamiska un pārraugāma dzelzceļa pakalpojumu tirgus veicināšana Eiropā. Direktīvas 91/440/EEK 6. panta 3. punktā esot noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītāja “būtisko funkciju” veikšana ir jāuztic iestādēm vai sabiedrībām, “kas pašas nesniedz nekādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus”.

    Komisija uzskata, ka Vācijā nav nodrošināta direktīvā paredzētā infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība, veicot būtiskas funkcijas, jo vairākas no šīm “būtiskajām funkcijām” esot uzdots veikt sabiedrībai, kura juridiski gan esot neatkarīga, tomēr ietilpstot kontrolakciju sabiedrībā, kurai citu starpā pieder arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumi.

    Direktīvā 2001/14/EK paredzētajai neatkarībai esot jāizpaužas ne vien juridiski, bet arī organizatoriskajā un lēmumu pieņemšanas aspektā. No tā izrietot, ka uzņēmums, kuram uzticēts veikt būtiskās funkcijas, ar uzņēmumu, kurš sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, vienā kontrolakciju sabiedrībā drīkstētu būt tikai tādā gadījumā, ja tas no minētā ir šķirts ne vien juridiski, bet arī ir pierādams, ka tie neveido vienu saimniecisku vienību, proti, ir no tā saimnieciski neatkarīgs. Tātad, ja kontrolakciju sabiedrības ietvaros meitas sabiedrība veic “būtiskās funkcijas”, ir jāveic aizsargpasākumi, lai mātes sabiedrība un meitas sabiedrība nevarētu darboties kā saimnieciska vienība un tādējādi — kā vienots uzņēmums. Šie piemērotie un pietiekamie aizsargpasākumi, kuri varētu nodrošināt arī infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, Vācijā tomēr neesot tikuši veikti. Vācijā radītie aizsargpasākumi neesot bijuši pietiekami, lai nodrošinātu būtisko funkciju neatkarīgu izpildi, novērstu interešu konfliktus un liegtu kontrolakciju sabiedrībai kontrolēt būtiskās funkcijas veicošo sabiedrību.

    Pirmkārt, neatkarīguma prasību izpildes pārraudzība neesot uzticēta autonomai iestādei un konkurentiem neesot pārsūdzības iespēju neatkarības prasības pārkāpuma gadījumā. Otrkārt, būtiskās funkcijas veicošās sabiedrības darbinieku, proti, vadošo struktūru un darbinieku, neatkarība no kontrolakciju sabiedrības neesot nodrošināta šādu iemeslu dēļ:

    —

    kontrolakciju sabiedrības pašas vai citu tajā ietilpstošu sabiedrību valdes locekļiem neesot ierobežojumu ieņemt vietu arī būtiskās funkcijas veicošās sabiedrības valdē;

    —

    neesot paredzēts, ka būtiskās funkcijas veicošās sabiedrības valdes locekļi, kā arī tās vadošais personāls, kuram uzticētas būtiskās funkcijas, pēc tam, kad tie vairs neieņem amatu attiecīgajā sabiedrībā, noteiktu skaitu gadu nevar ieņemt vadošus amatus kontrolakciju sabiedrībā vai citās kontrolakciju sabiedrības kontrolētās sabiedrībās;

    —

    būtiskās funkcijas veicošās sabiedrības valde netiekot iecelta atbilstoši skaidri definētiem noteikumiem un tai neesot paredzētas atbilstošas saistības, lai nodrošinātu pilnīgu lēmumu pieņemšanas autonomiju;

    —

    būtiskās funkcijas veicošajai sabiedrībai neesot pašai sava, atsevišķās vai nepiederošām personām nepieejamās telpās strādājoša personāla, kura komunikācija ar kontrolakciju sabiedrību un pārējiem tās kontrolētajiem uzņēmumiem aprobežojas vien ar oficiāliem paziņojumiem, kas saistīti ar būtisko funkciju izpildi;

    —

    neesot panākta informātikas sistēmu nepieejamība nepiederošiem un tādējādi nevarot izslēgt, ka kontrolakciju sabiedrība var iegūt informāciju par būtisko funkciju veikšanu.

    Papildus iepriekš izklāstītajam infrastruktūras pārvaldītāja neatkarīguma, pildot būtiskas funkcijas, prasības pārkāpumam Vācijas Federatīvā Republika neesot izpildījusi Direktīvās 91/440 un 2001/14 paredzētos pienākumus, jo tā

    —

    neesot pietiekami skaidri transponējusi Direktīvas 2001/14/EK prasības par infrastruktūras maksājumiem un neesot izstrādājusi nosacījumus saistībā ar pilnu izmaksu principa nepareizu piemērošanu;

    —

    neesot veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai infrastruktūras izmantotājiem uzliktu pienākumu samazināt infrastruktūras izmaksas un infrastruktūras maksājumus par piekļuvi sliežu ceļu tīklam;

    —

    neesot pilnvarojusi regulējošo iestādi īstenot tās tiesības saņemt informāciju arī ar piemērotu sankciju palīdzību.

    (1)  Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.)

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.).

    Top