Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 7. jūlija spriedumu lietā T-111/07 Agrofert Holding a.s./Eiropas Komisija 2010. gada 27. septembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-477/10 P)

()

2010/C 328/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Smulders, P. Costa de Oliveira un V. Bottka)

Pārējie lietas dalībnieki: Agrofert Holding a.s., Zviedrijas Karaliste, Somijas Republika, Dānijas Karaliste un Polski Koncern Naftowy Orlen SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība attiecas uz tādu izņēmumu no tiesībām uz piekļuvi dokumentiem interpretāciju, kas saistīti ar i) pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību (turpmāk tekstā — “izmeklēšanas” izņēmums), ii) fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību (turpmāk tekstā — “komerciālo interešu” izņēmums), iii) Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību (turpmāk tekstā — “lēmumu pieņemšanas procesa” izņēmums) un iv) juridisko konsultāciju aizsardzību (turpmāk tekstā — “juridisko konsultāciju” izņēmums). Tie ir noteikti attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) (turpmāk tekstā — “Regula 1049/2001”) 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā, 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā, 4. panta 3 punkta otrajā daļā un 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

Konkrētāk, šī apelācijas sūdzība attiecas uz šo izņēmumu piemērošanu dokumentiem, kuri ietilpst Komisijas lietas materiālos attiecībā uz apvienošanās kontroles procedūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2) (turpmāk tekstā — “Apvienošanās regula”).

Komisija uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā sakarā ar minēto izņēmumu interpretāciju, neņemot vērā īpatnības, kas piemīt konkurences tiesību procedūrām, un garantijas, ko sniedz Apvienošanās regula uzņēmumiem, kuri piedalās apvienošanās procedūrās. It īpaši Vispārējā tiesa savā spriedumā neesot mēģinājusi panākt patiesu un saskaņotu līdzsvaru starp diviem šajā lietā piemērojamajiem tiesiskajiem regulējumiem. Tā vietā Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi noteikumus par piekļuvi dokumentiem un līdz ar to ir padarījusi nepiemērojamus apvienošanās noteikumus.

Pirmais jautājums, kas iesniegts izskatīšanai Tiesā, ir par Apvienošanās regulā un LESD 339. pantā noteiktā pienākuma ievērot dienesta noslēpumu apjomu saistībā ar izņēmumu no piekļuves tiesībām, it īpaši “izmeklēšanas” un “komerciālo interešu” izņēmumu, interpretēšanu.

Otrais Tiesai iesniegtais jautājums attiecas uz Vispārējās tiesas secinājumu, ka šajā lietā nav īpašu apstākļu, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem, nepastāvot Komisijas pienākumam konkrēti un individuāli izvērtēt katru pieprasīto dokumentu un sniegt sīkāku atteikuma pamatojumu attiecībā uz katra pieprasītā dokumenta saturu.

Trešais jautājums ir par “izmeklēšanas” izņēmuma šauru interpretāciju, saskaņā ar kuru šis izņēmums nav piemērojams pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par administratīvās apvienošanās kontroles procedūras izbeigšanu.

Ceturtais Tiesai iesniegtais jautājums attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu apjomu, lai pierādītu, ka iepazīšanās ar dokumentiem var it īpaši kaitēt “komerciālo interešu”, “lēmumu pieņemšanas procesa” un “juridisko konsultāciju” aizsardzībai.

Visbeidzot, piektais Tiesai uzdotais jautājums attiecas uz noteikuma par daļēju piekļuvi interpretāciju. Saskaņā ar Komisijas nostāju — lai tā varētu efektīvi veikt savu izmeklēšanu attiecībā uz apvienošanos, tai ir jāievēro savi pienākumi atbilstoši Apvienošanās regulai, it īpaši tie, kas saistīti ar dienesta noslēpumu, neatkarīgi no tā, vai tās lēmums ir kļuvis galīgs. Turklāt gadījumos, kad procesuālie noteikumi, kas reglamentē konkrētu darbību jomu, atbilstoši judikatūrā sniegtajai interpretācijai piešķir aizsardzību noteiktiem dokumentiem, tādiem kā Komisijas iekšējie dokumenti, esot jāatzīst, ka uz šādiem dokumentiem attiecas vispārīgā prezumpcija par nepieejamību saskaņā ar Regulu 1049/2001. Vispārējās tiesas spriedums radot šaubas par apjomu, kādā Komisija spēj veikt savu izmeklēšanu šajā jomā, kā arī par pušu, kas tai iesniegušas dokumentus, tiesībām, un šīs apelācijas sūdzības mērķis ir ļaut Tiesai sniegt skaidrojumus par pareizo pieeju.

Līdz ar to Komisija iesniedz šo apelācijas sūdzību, lai ļautu Tiesai lemt par pamata jautājumiem, kas radušies saistībā ar Vispārējās tiesas spriedumu, un sniegt abu attiecīgo tiesību aktu konsekventu un saskaņotu interpretāciju.

(1)  OV L 145, 43. lpp.

(2)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.).