1)

Vai Kopienas Muitas kodeksa (kurš tika izveidots ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1) […]) 221. panta 1. punkts un 221. panta 3. punkts redakcijā pirms grozījumiem, kas tikuši ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 2700/2000 (2) […] 1. panta 17. punktu, ir jāsaprot tādējādi, ka dokuments, kurā ir nosaukta nodokļa summa un kuru muitas iestādes dara zināmu muitas parādniekam, par muitas nodokļa summas paziņojumu muitas parādniekam Muitas kodeksa 221. panta 1. punkta un 221. panta 3. punkta izpratnē tiek uzskatīts tikai tad, ja, pirms šī summa ar minēto dokumentu tiek paziņota parādniekam, muitas iestādes nodokļa summu ir iegrāmatojušas (tas ir, šī summa ir reģistrēta grāmatvedībā vai kādā citā nesējā, kas pilda šo funkciju)?

2)

Vai Muitas kodeksa (Regulas (EEK) Nr. 2913/92) 221. panta 1. punkta, saskaņā ar kuru pirms nodokļa summas paziņošanas tai jābūt iegrāmatotai, pārkāpuma tādā ziņā, ka (2004. gada 2. jūlija) paziņojums par muitas parādu tika sniegts pirms (2005. gada otrajā ceturksnī notikušās) iegrāmatošanas, sekas ir tās, ka pārvaldes iestāžu tiesības uz vēlāku iekasēšanu zūd?

3)

Vai Muitas kodeksa 221. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja nevar tikt sniegts pierādījums par muitas parāda iepriekšēju iegrāmatošanu, iespējamam parādniekam nevar tikt sniegts tiesiski atbilstošs paziņojums par muitas parādu?

4)

Vai parādniekam sniegts paziņojums par muitas parādu Padomes Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 221. panta 1. punkta izpratnē, nepastāvot muitas parāda iegrāmatošanai pirms šī paziņojuma sniegšanas, ir uzskatāms par spēkā neesošu vai neeksistējošu, kādēļ muitas iestādes nevar prasīt nodokļa parāda samaksu, izņemot gadījumu, kad vēlāk pēc muitas parāda iegrāmatošanas ir sniegts jauns paziņojums tam paredzētā termiņa ietvaros?

1)

Vai Muitas kodeksa 202. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces Kopienas muitas teritorijā ir ievestas pretlikumīgi jau tāpēc, ka kopsavilkuma deklarācijā atbilstoši Muitas kodeksa 43. pantam šīs preces ir norādītas ar nepareizu apzīmējumu, lai gan:

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Muitas kodeksa 202. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona (kuģu aģents), kas kopsavilkuma deklarāciju sniedz sava uzdevuma devēja (rēderejas) vārdā un uz tā rēķina, par “personu, kas pretlikumīgi ievedusi preci” šajā muitas teritorijā šīs tiesību normas pirmā ievilkuma izpratnē ir uzskatāma tikai nepareizu apzīmējumu norādīšanas kopsavilkuma deklarācijā dēļ?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša: vai Muitas kodeksa 202. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tāda valsts tiesību norma kā Vispārējā likuma par muitu un akcīzēm 24. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru persona, kas kopsavilkuma deklarāciju ir nodevusi citas personas vārdā un uz tā rēķina, automātiski ir uzskatama par muitas parāda parādnieku un tai nav iespējas pierādīt, ka preces pretlikumīgā ievešanā tā nav piedalījusies un nav zinājusi vai tai saprātīgi nav bijis jāzina, ka muitas teritorijā preces ir ievestas pretlikumīgi?

4)

Vai Muitas kodeksa 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tāda valsts tiesību norma kā Vispārējā likuma par muitu un akcīzēm 24. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru tiek kavēta tiešas pārstāvības, tas ir, pārstāvības, ko veic persona, kas darbojas uzdevuma devēja vārdā un uz tā rēķina, izmantošana, jo nepareizu apzīmējumu norādīšanas kopsavilkuma deklarācijā gadījumā šī persona automātiski ir uzskatama par atbildīgo par muitas parādu?

5)

Vai gadījumā, ja tiek sniegta kopsavilkuma deklarācija, kurā ievestā prece ir norādīta ar nepareizu apzīmējumu, kā rezultātā atbilstoši Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202. panta 1. punktam ir radies muitas parāds, persona, kas ir aizpildījusi un parakstījusi kopsavilkuma deklarāciju, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir [citas] personas, kura preces ir ievedusi Kopienas muitas teritorijā, tieša vai netieša pārstāve, ir uzskatāma par tādu, kas ir veikusi preces pretlikumīgu ievešanu, un līdz ar to par muitas parādnieku šīs regulas 202. panta 3. punkta pirmā ievilkuma izpratnē, ja, iesniedzot kopsavilkuma deklarāciju, tā ir balstījusies tikai uz datiem, ko tai ir sniedzis kuģa, ar kuru preces tikušas ievestas Kopienā, kapteinis, un, ņemot vērā uz kuģa esošo un pienākšanas ostā izkraušanai paredzēto konteineru ļoti lielo skaitu, tai faktiski nav bijis iespējams pārbaudīt muitas iestādēm [pārbaudei] nodoto konteineru saturu saistība ar to, vai tas patiešām atbilst tās rīcībā nodotajiem dokumentiem, uz kuru pamata tikusi sastādīta kopsavilkuma deklarācija?

6)

Vai kuģa kapteinis un kuģošanas uzņēmums, kuru viņš pārstāv, ir uzskatāms par tādu, kas ir veicis preces pretlikumīgu ievešanu Kopienā, un līdz ar to par muitas parādnieku Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202. panta 3. punkta pirmā ievilkuma izpratnē, ja, pamatojoties uz kapteiņa sniegtajām norādēm, tā pārstāvis ir nodevis kopsavilkuma deklarāciju, kurā ievestā prece ir norādīta ar nepareizu apzīmējumu, kā rezultātā atbilstoši šīs regulas 202. panta 1. punktam preces pretlikumīgas ievešanas Kopienā dēļ ir radies muitas parāds?

7)

Ja atbilde uz piekto un/vai sesto jautājumu ir noraidoša: vai piektajā un/vai sestajā jautājumā minētās personas norādītajos apstākļos var tikt uzskatītas par muitas parādnieku Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202. panta 3. punkta otrā ievilkuma izpratnē?