—

Génesis Seguros Generales Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros (Génesis) vārdā – M. D. Garayalde Niño un A. I. Alpera Plazas, abogadas, kā arī V. Venturini Medina, procurador,

—

Spānijas valdības vārdā – B. Plaza Cruz, pārstāve,

—

Grieķijas valdības vārdā – K. Georgiadis, kā arī Z. Chatzipavlou un G. Alexaki, pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

—

Eiropas Komisijas vārdā – E. Gippini Fournier, pārstāvis,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 27. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Génesis Seguros Generales Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros (turpmāk tekstā – “Génesis”) un Boys Toys SA, kas ir sabiedrības Pool Angel Tomás SL tiesību pārņēmēja, no vienas puses, un Administración del Estado, no otras puses, saistībā ar Oficina Española de Patentes y Marcas (Spānijas Patentu un preču zīmju birojs, turpmāk tekstā – “OEPM”) lēmumu noraidīt Génesis iebildumus pret Spānijas valsts preču zīmes “Rizo’s” reģistrāciju.

3

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Kodificēta versija) (OV L 299, 25. lpp.). Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās datumu, pamatlietā joprojām ir piemērojama Direktīva 89/104.

4

Šīs direktīvas 4. pantā ar virsrakstu “Precīzāki [papildu] iemesli [pamatojumi] atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām” ir noteikts:

“1.   Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

2.   “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

[..]

[..].”

5

Regula Nr. 40/94 ir atcelta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās datumu, šajā lietā joprojām ir piemērojama pirmā minētā regula, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Regulu (EK) 1992/2003 (OV L 296, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “grozītā Regula Nr. 40/94”).

6

Grozītās Regulas Nr. 40/94 8. panta ar virsrakstu “Relatīvs atteikuma pamatojums” 1. un 2. punktā ir noteikts:

1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

2.   Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:

[..].”

7

Grozītās Regulas Nr. 40/94 14. panta ar virsrakstu “Valsts tiesību aktu papildu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem” 1. punktā ir paredzēts, ka Kopienas preču zīmju spēkā esamību nosaka tikai un vienīgi šīs regulas noteikumi un ka attiecībā uz citiem jautājumiem Kopienas preču zīmes pārkāpumus reglamentē valsts tiesību akti, kas attiecas uz attiecīgās valsts preču zīmes pārkāpumiem saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 X daļas noteikumiem.

8

Grozītās Regulas Nr. 40/94 26. pantā, kurā paredzēti nosacījumi, kādiem jāatbilst Kopienas preču zīmes pieteikumam, ir noteikts:

“1.   Pieteikums par Kopienas preču zīmi ietver:

2.   Par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu jāmaksā reģistrācijas nodeva un, ja vajadzīgs, viena vai vairākas nodevas par kategoriju.

3.   Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam jāatbilst nosacījumiem, kas noteikti 157. pantā minētajā īstenošanas regulā.”

9

Grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantā ar virsrakstu “Iesniegšanas datums” ir paredzēts:

“Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieteikuma iesniegšanas datums ir tas datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentus ar 26. panta 1. punktā minēto informāciju [Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)] vai, ja pieteikumu iesniedz dalībvalsts galvenajam birojam vai Beniluksa Preču zīmju birojam, attiecīgajā birojā, ar nosacījumu, ka iesniedzējs viena mēneša laikā pēc minēto dokumentu iesniegšanas samaksā reģistrācijas nodevu.”

10

Grozītās Regulas Nr. 40/94 32. pantā ar virsrakstu “Pieteikuma iesniegšanas Kopienas līmenī un valsts līmenī līdzvērtība” ir paredzēts, ka “pieteikums par Kopienas preču zīmi, kam ir atzīts iesniegšanas datums, dalībvalstīs ir līdzvērtīgs parastai pieteikuma iesniegšanai šajās valstīs, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes tiesības attiecībā uz pieteikumu par Kopienas preču zīmi”.

11

Grozītās Regulas Nr. 40/94 97. pantā ar virsrakstu “Piemērojamie tiesību akti” ir noteikts:

“1.   Kopienas preču zīmju tiesas piemēro šīs regulas noteikumus.

2.   Attiecībā uz visiem jautājumiem, ko šī regula neaptver, Kopienas preču zīmju tiesa piemēro savas valsts tiesību aktus, tostarp tai saistošos starptautisko privāttiesību aktus.

3.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādāk, Kopienas preču zīmju tiesa piemēro procesuālos noteikumus, kas reglamentē tā paša veida procesus saistībā ar valsts preču zīmēm tajā valstī, kur attiecīgā tiesa atrodas.”

12

Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 5. noteikumā ar virsrakstu “Pieteikuma iesniegšana” ir paredzēts:

13

2001. gada 7. decembra Likuma 17/2001 par preču zīmēm (Ley 17/2001 de Marcas, 2001. gada 8. decembraBOE Nr. 294, 45579. lpp.) 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā ir noteikts, kas ir uzskatāms par agrākām preču zīmēm:

“[..]

[..]

[..].”

14

Likuma 17/2001 11. panta ar virsrakstu “Pieteikuma iesniegšana” 6. punktā ir noteikts:

“Kompetentā iestāde, kura saņem reģistrācijas pieteikumus, saņemšanas brīdī reģistrē pieteikuma numuru un tā iesniegšanas datumu, stundu un minūti tā, kā to nosaka normatīvie akti.”

15

Likuma 17/2001 13. pantā ir paredzēts:

“1.   Pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā kompetentā iestāde saskaņā ar 11. panta noteikumiem saņem dokumentus ar 12. panta 1. punktā norādīto informāciju.

2.   Iesniegšanas datums pieteikumiem, kas nosūtīti pa pastu, ir datums, kurā pasts saņem dokumentus ar 12. panta 1. punktā norādīto informāciju, ar nosacījumu, ka pieteikums tiek iesniegts atvērtā aploksnē un nosūtīts ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apliecinājumu, kas ir adresēta iestādei, kuras kompetencē ir pieteikumu saņemšana. Pastam ir jāreģistrē pieteikuma iesniegšanas diena, stunda un minūte.

3.   Ja kāda no iepriekšējos punktos minētajām administratīvajām iestādēm vai vienībām, saņemot pieteikumu, nepiereģistrē stundu, kurā pieteikums ir iesniegts, tiek uzskatīts, ka pieteikums ir iesniegts dienas pēdējā stundā. Ja nav norādīta iesniegšanas minūte, tiek uzskatīts, ka tā ir stundas pēdējā minūte. Ja nav norādīta ne iesniegšanas stunda, ne minūte, tiek uzskatīts, ka tā ir attiecīgās dienas pēdējā stunda un minūte.”

16

No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka 2003. gada 12. decembra rītā, attiecīgi plkst. 11.52 un 12.13, Génesis elektroniski iesniedza ITSB divus Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, proti, par vārdisku preču zīmi “Rizo” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 28., 35. un 36. klasē pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām izpratnē, kā arī par vārdisku preču zīmi “Rizo, El Erizo” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 35. un 36. klasē minētā nolīguma izpratnē.

17

No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu tāpat izriet, ka tajā pašā dienā, bet plkst. 17.45 Pool Angel Tomás SL iesniedza OEPM pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “Rizo’s” reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē minētā nolīguma izpratnē.

18

Génesis cēla iebildumus pret valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, uzskatot, ka Kopienas vārdiskas preču zīmes “Rizo” un “Rizo, El Erizo” ir agrākas nekā minētā preču zīme.

19

Tā kā ar 2004. gada 9. decembra lēmumu OEPM iebildumus noraidīja, Génesis iesniedza sūdzību, lūdzot OEPM konstatēt, ka tai piederošās Kopienas preču zīmes ir agrākas, pamatojoties uz apstākli, ka pieteikums par šīm preču zīmēm bija iesniegts elektroniski 2003. gada 12. decembrī un ka tieši šis datums ir jāņem vērā.

20

Ar 2005. gada 29. jūnija lēmumu OEPM šo sūdzību noraidīja. OEPM atkārtoti norādīja, ka saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantu ir jāuzskata, ka pamatlietā aplūkojamo Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 2004. gada 7. janvārī, proti, faktiskajā dokumentācijas iesniegšanas datumā, un ka šis datums ir vēlāks nekā Spānijas preču zīmes “Rizo’s” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums.

21

Izskatot Génesis celto prasību par šo pēdējo lēmumu, Tribunal Superior de Justicia de Madrid [Madrides Augstākās tiesas] Administratīvo lietu palātas Otrā nodaļa savā 2008. gada 7. februāra spriedumā apstiprināja pieteiktās Spānijas preču zīmes “Rizo’s” reģistrācijas pamatotību. Minētā tiesa uzskatīja, ka datums, kurā bija iesniegts pretstatīto Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikums, bija datums, kurā faktiski tika iesniegti dokumenti, nevis 2003. gada 12. decembris, datums, kurā pieteikums bija nosūtīts elektroniski.

22

Tādēļ Génesis iesniedza iesniedzējtiesā kasācijas sūdzību par minēto spriedumu. Savā kasācijas sūdzībā Génesis, pirmkārt, apstrīd to, kā Tribunal Superior de Justicia de Madrid interpretē Kopienas preču zīmju pieteikuma iesniegšanas datumu, un norāda, ka, pareizi interpretējot grozītās Regulas Nr. 40/94 26. un 27. pantu, par pieteikumu iesniegšanas datumu būtu jāuzskata datums, kurā pieteikumi pārsūtīti ITSB un kurā ITSB tos saņēmis. Tātad pamatlietā esot bijis jāizmanto 2003. gada 12. decembris. Otrkārt, Génesis uzskata, ka, neatzīstot, ka Kopienas preču zīmes “Rizo” un “Rizo, El Erizo” ir agrākas, Tribunal Superior de Justicia de Madrid ir pārkāpusi Likuma 17/2001 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu.

23

Šādos apstākļos Tribunal Supremo nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [grozītās Regulas Nr. 40/94] 27. pantu var interpretēt tādējādi, ka ir iespējams ņemt vērā ne tikai datumu, bet arī stundu un minūti, kad ITSB ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums (ja šāda informācija ir reģistrēta), lai noteiktu prioritāti laikā attiecībā pret valsts preču zīmi, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, ja valsts tiesību aktos par valsts preču zīmes reģistrāciju pieteikuma iesniegšanas laikam ir nozīme?”

24

Ir jānorāda, ka iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir balstīts uz premisu, ka Kopienas preču zīmju un valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumi ir iesniegti vienā un tajā pašā dienā.

25

Lai gan no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka OEPM, kā arī iesniedzējtiesa, izskatot sūdzību, uzskata, ka Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir vēlāks nekā valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, šis apstāklis tomēr neietekmē lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību.

26

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums (2003. gada 15. maija spriedums lietā C-300/01 Salzmann, Recueil, I-4899. lpp., 29. un 31. punkts; 2007. gada 7. jūnija spriedums apvienotajās lietās no C-222/05 līdz C-225/05 van der Weerd u.c., Krājums, I-4233. lpp., 22. punkts, kā arī 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-210/06 Cartesio, Krājums, I-9641. lpp., 67. punkts). Valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (iepriekš minētais spriedums lietā Cartesio, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Génesis gan pirmās instances tiesā, gan iesniedzējtiesā apstrīdēja tēzi, ka Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir vēlāks nekā valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, un šis jautājums ir pēdējā minētajā tiesā izskatāmā strīda priekšmets. Līdz ar to neizrādās – vismaz acīmredzami –, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nebūtu nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka izvirzītā problēma būtu hipotētiska.

28

Tādēļ ir jāsniedz atbilde uz prejudiciālo jautājumu.

29

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj ņemt vērā ne tikai dienu, bet arī stundu un minūti, kad ITSB ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, lai noteiktu, vai šāda preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, ja valsts tiesību aktos par valsts preču zīmes reģistrāciju pieteikuma iesniegšanas stundai un minūtei šajā ziņā ir nozīme.

30

Vispirms ir jāatgādina, ka Eiropas Savienībā preču zīmju aizsardzību raksturo vairāku aizsardzības režīmu līdzāspastāvēšana.

31

Pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 89/104 preambulas pirmo apsvērumu tās mērķis ir tuvināt valstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, lai novērstu pastāvošās būtiskās atšķirības, kas var kavēt preču brīvu apriti un pakalpojumu sniegšanas brīvību un var izraisīt konkurences izkropļojumus kopējā tirgū.

32

Lai gan ir tiesa, ka saskaņā ar Direktīvas 89/104 preambulas trešo apsvērumu “neliekas, ka pašlaik būtu vajadzīgs uzsākt dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm visaptverošu tuvināšanu”, tomēr šajā direktīvā tiek saskaņotas galvenās materiālo tiesību normas šajā jomā, proti, atbilstoši šim pašam apsvērumam, valstu tiesību normas, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus darbību, un šis apsvērums neizslēdz, ka tiek veikta pilnīga šo normu saskaņošana (1998. gada 16. jūlija spriedums lietā C-355/96 Silhouette International Schmied, Recueil, I-4799. lpp., 23. punkts, 2003. gada 11. marta spriedums lietā C-40/01 Ansul, Recueil, I-2439. lpp., 27. punkts, un 2011. gada 22. septembra spriedums lietā C-482/09 Budějovický Budvar, Krājums, I-8701. lpp., 30. punkts).

33

Tomēr Direktīvas 89/104 preambulas piektajā apsvērumā tostarp ir precizēts, ka “dalībvalstis ir [..] tiesīgas noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību; tā kā tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes [pārbaudes pēc savas ierosmes] procedūru, vai abas šīs procedūras”.

34

Tādēļ ir jākonstatē, ka Direktīvā 89/104 nav normu attiecībā uz valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas kārtību vai to iesniegšanas datuma noteikšanu. Tā kā šajā jomā dalībvalstis var brīvi paredzēt savas īpašas normas, dažādās dalībvalstīs šīs normas līdz ar to var būt atšķirīgas.

35

Otrkārt, no grozītās Regulas Nr. 40/94 preambulas otrā apsvēruma izriet, ka šīs regulas mērķis ir izveidot tādu Kopienas preču zīmju sistēmu, saskaņā ar kuru šīm preču zīmēm ir vienāda aizsardzība un tās ir spēkā visā Savienības teritorijā (šajā ziņā skat. 2011. gada 12. aprīļa spriedumu lietā C-235/09 DHL Express France, Krājums, I-2801. lpp., 41. punkts).

36

Šī Kopienas preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, kuru veido īpašu normu kopums un kurai ir īpaši mērķi, un kuru piemēro neatkarīgi no jebkādās valsts tiesību sistēmas (skat. tostarp 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C-238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I-9375. lpp., 65. punkts; 2009. gada 16. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-202/08 P un C-208/08 P American Clothing Associates/ITSB un ITSB/American Clothing Associates, Krājums, I-6933. lpp., 58. punkts, kā arī 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā C-479/09 P Evets/ITSB, 49. punkts).

37

Kopienas preču zīmju sistēmai, ņemot vērā, ka tā ir autonoma sistēma un nav atkarīga no valsts sistēmām, ir savas īpašas normas attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas kārtību, kas ietvertas grozītajā Regulā Nr. 40/94 un Regulā Nr. 2868/95. Konkrēti, grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantā ir īpaša norma attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, un šajā sakarā nav nekādas norādes uz valsts tiesību normām.

38

Šajos apstākļos, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jānoskaidro, pirmkārt, vai grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantā ietvertais jēdziens “Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē, ka ir jāņem vērā ne tikai šā pieteikuma iesniegšanas diena, bet arī stunda un minūte.

39

Otrkārt, gadījumā, ja jēdziens “Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums” grozītās Regulas Nr. 40/94 27. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nenozīmē, ka būtu jāņem vērā šā pieteikuma iesniegšanas stunda un minūte, ir jāpārbauda, vai Eiropas Savienības tiesības neļauj tomēr ņemt vērā šos elementus saskaņā ar valsts tiesībām, lai noteiktu, vai Kopienas preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei ir nozīme.

40

Vispirms ir jānorāda, ka gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas principa, gan no vienlīdzīgas attieksmes principa izriet prasība, ka Savienības tiesību norma, kurā tās nozīmes un tvēruma noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. tostarp 1984. gada 18. janvāra spriedumu lietā 327/82 Ekro, Recueil, 107. lpp., 11. punkts; 2000. gada 19. septembra spriedumu lietā C-287/98 Linster, Recueil, I-6917. lpp., 43. punkts; 2010. gada 21. oktobra spriedumu lietā C-467/08 Padawan, Krājums, I-10055. lpp., 32. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Budějovický Budvar, 29. punkts).

41

Turklāt saskaņā ar judikatūru tādu terminu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un tiesiskā regulējuma, kura daļu tie veido, īstenojamos mērķus (skat. tostarp 2005. gada 10. marta spriedumu lietā C-336/03 easyCar, Krājums, I-1947. lpp., 21. punkts; 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C-549/07 Wallentin-Hermann, Krājums, I-11061. lpp., 17. punkts; 2010. gada 29. jūlija spriedumu lietā C-151/09 UGT-FSP, Krājums, I-7587. lpp., 39. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Budějovický Budvar, 39. punkts).

42

Visbeidzot, nepieciešamība pēc Savienības tiesību normas dažādu valodu versiju vienveidīgas interpretācijas prasa gadījumā, ja šīs versijas atšķiras, attiecīgo tiesību normu interpretēt atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai struktūrai un mērķim, kurā šī tiesību norma ietilpst (1996. gada 24. oktobra spriedums lietā C-72/95 Kraaijeveld u.c., Recueil, I-5403. lpp., 28. punkts; 2007. gada 19. aprīļa spriedums lietā C-63/06 Profisa, Krājums, I-3239. lpp., 14. punkts, kā arī 2011. gada 15. decembra spriedums lietā C-585/10 Møller, 26. punkts).

43

No grozītās Regulas Nr. 40/94 27. panta dažādu valodu versiju salīdzinošā vērtējuma izriet, ka šīs versijas zināmā mērā atšķiras.

44

Piemēram, minētā panta versijās čehu, vācu, ungāru, slovāku, somu un zviedru valodā – gan to virsrakstā, gan tekstā – ir norāde uz iesniegšanas dienu (“Den podání”, “Anmeldetag”, “A bejelentés napja”, “Deň podania”, “Hakemispäivä”, “Ansökningsdag”), savukārt šī paša panta versijās lietuviešu un poļu valodā ir precizēts, ka iesniegšanas datums (“Padavimo data”, “Data zgłoszenia”) atbilst dienai (“diena”, “dzień”), kurā ir iesniegts pieteikums.

45

Turpretim citās valodu versijās ir izmantota tikai tāda vārdkopa kā Kopienas preču zīmes “iesniegšanas datums”.

46

Tomēr ir jāatzīst, ka atšķirības starp šīm valodu versijām ir relatīvas, jo parastajā izpratnē termins “datums” parasti nozīmē mēneša dienu, mēnesi un gadu, kurā pieņemts akts vai iestājies fakts. Tāpat parastajā izpratnē norāde uz dienu, kurā pieņemts akts vai iestājies fakts, nozīmē nepieciešamību norādīt arī mēnesi un gadu.

47

Tomēr pienākums norādīt datumu vai dienu parastajā izpratnē nenozīmē pienākumu norādīt stundu un – vēl jo mazāk – minūti. Tātad no apstākļa, ka grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantā nav tiešas norādes uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas stundu un minūti, izriet, ka Kopienu likumdevējs nav uzskatījis, ka šādas norādes būtu nepieciešamas, lai noteiktu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi un tādējādi to, vai tā ir agrāka nekā kāda cita preču zīme.

48

Šāda interpretācija izriet arī no grozītās Regulas Nr. 40/94 27. panta konteksta. Konkrēti, Regulas Nr. 2868/95 5. noteikumā, kurā precizētas formalitātes, kas jāpilda ITSB, dalībvalsts centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam vai Beniluksa Preču zīmju birojam Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas gadījumā, ir paredzēts tikai pienākums atzīmēt pieteikumā tā saņemšanas datumu, nevis šā datuma stundu un minūti.

49

Ir jāatzīst, ka, ja Kopienu likumdevējs būtu uzskatījis, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas stunda un minūte ir jāņem vērā kā šā pieteikuma “iesniegšanas datuma” elementi grozītās Regulas Nr. 40/94 27. panta izpratnē, šāds precizējums būtu bijis jāiekļauj Regulā Nr. 2868/95.

50

Šajā sakarā apstāklis, ka saskaņā ar ITSB tīmekļa vietnē minētajiem norādījumiem Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir tas, kurā ITSB ir iesniegti grozītās Regulas Nr. 40/94 26. pantā paredzētie dokumenti pēc Centrāleiropas laika (GMT + 1), tomēr neļauj secināt, ka šāda pieteikuma iesniegšanas stundai un minūtei ir nozīme, lai noteiktu, vai preču zīme ir agrāka. Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 61. punktā, šāda norāde uz stundu vienīgi ļauj noteikt datumu, kad pieteikums iesniegts ITSB.

51

Tāpat Génesis minētajam apstāklim, ka tad, kad Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumi tiek iesniegti elektroniski, ITSB de facto apliecina šo pieteikumu iesniegšanas datumu un stundu, arī nav nozīmes.

52

Ir taisnība, ka saskaņā ar Biroja priekšsēdētāja 2011. gada 18. aprīļa lēmuma Nr. EX-11-03 par elektroniskajiem paziņojumiem, ko nosūta Birojs vai kas nosūtīti Birojam (“Pamatlēmums par elektroniskajiem paziņojumiem”), 10. panta 2. punktu elektroniska Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma saņemšanu apstiprina, nosūtot pieteikuma nosūtītājam elektronisko paziņojumu, kurā norāda minētā pieteikuma saņemšanas datumu un stundu. Tomēr no tā paša 10. panta 2. punkta izriet, ka paziņojumā, ar kuru apstiprina minētā pieteikuma saņemšanu, ir ietverts teksts, saskaņā ar kuru saņemšanas datums tiek uzskatīts par iesniegšanas datumu, ja vien noteiktajā termiņā tiks samaksāta nodeva, šajā sakarā neatsaucoties uz pieteikuma saņemšanas stundu.

53

Katrā ziņā, ņemot vērā, ka saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 40/94 25. panta 1. punktu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums var tikt iesniegts pēc izvēles vai nu ITSB, vai dalībvalsts centrālajā rūpnieciskā īpašuma birojā, vai arī Beniluksa Preču zīmju birojā, gadījumā, ja būtu jāņem vērā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas stunda un minūte, šādam pienākumam būtu skaidri jāizriet no vispārpiemērojamām normām, nevis no ITSB priekšsēdētāja lēmuma par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanu elektroniski.

54

No visa iepriekš minētā izriet, ka grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pantā ietvertais jēdziens “Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums” nozīmē, ka ir jāņem vērā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas kalendāra diena, nevis tās stunda un minūte.

55

Turpinājumā vēl ir jāpārbauda, vai Eiropas Savienības tiesības neļauj tomēr ņemt vērā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas stundu un minūti saskaņā ar valsts tiesībām, lai noteiktu, vai Kopienas preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei ir nozīme.

56

Šajā sakarā pietiek atgādināt, ka atbilstoši tam, kas norādīts šā sprieduma 37. punktā, Kopienas preču zīmju sistēmai kā autonomai sistēmai ir savas īpašas normas attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, kurās nav norādes uz valsts tiesību normām.

57

Līdz ar to Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu var noteikt tikai saskaņā ar Savienības tiesību normām un dalībvalstu tiesībās paredzētajiem risinājumiem šajā ziņā nevar būt ietekme.

58

Pirmkārt, kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 63. punktā, no grozītās Regulas Nr. 40/94 14. panta, to aplūkojot kopsakarā ar tās 97. pantu, izriet, ka valsts tiesību aktu piemērošana attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kas neietilpst grozītās Regulas Nr. 40/94 piemērošanas jomā.

59

Otrkārt, ja tiktu atzīts, ka tādā situācijā kā pamatlietā, proti, kad uz Kopienas preču zīmi atsaucas, lai iebilstu pret valsts preču zīmes reģistrāciju, šīs Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu nosaka, ņemot vērā valsts tiesību normas, tad tiktu apdraudēta Kopienas preču zīmes aizsardzības vienveidība. Ņemot vērā – kā atgādināts šā sprieduma 34. punktā –, ka dalībvalstis var brīvi paredzēt valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas kārtību, pastāvētu risks, ka Kopienas preču zīmes aizsardzības apjoms būtu atšķirīgs dažādās dalībvalstīs.

60

Secinājumu, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu var noteikt tikai saskaņā ar Savienības tiesību normām, neatspēko grozītās Regulas Nr. 40/94 32. pants, saskaņā ar kuru pieteikums par Kopienas preču zīmi, kam ir atzīts iesniegšanas datums, dalībvalstīs ir līdzvērtīgs parastai pieteikuma iesniegšanai šajās valstīs, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes tiesības attiecībā uz pieteikumu par Kopienas preču zīmi.

61

Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 65. punktā, ar minēto tiesību normu netiek mainīts Kopienas jēdziens “iesniegšanas datums” un netiek paredzēta valstu tiesību pakārtota piemērošana, bet vienīgi tiek atzīts, ka Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti ITSB, ir tāds pats juridiskais spēks kā tiem, kas iesniegti valstu birojos.

62

No tā izriet, ka Eiropas Savienības tiesības neļauj ņemt vērā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas stundu un minūti saskaņā ar valsts tiesībām, lai noteiktu, vai Kopienas preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei šajā ziņā ir nozīme.

63

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka grozītās Regulas Nr. 40/94 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj papildus dienai ņemt vērā arī stundu un minūti, kad ITSB ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, lai noteiktu, vai šī preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, lai gan saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei šajā ziņā ir nozīme.

64

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1992/2003, 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj papildus dienai ņemt vērā arī stundu un minūti, kad Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, lai noteiktu, vai šī preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, lai gan saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei šajā ziņā ir nozīme.