Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-21/06 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 22. decembrī iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-544/09 P)

2010/C 51/41

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma, J. Möller un B. Klein)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru Vācijas Federatīvās Republikas prasība par Komisijas 2005. gada 9. novembra lēmumu lietā C25/2004 par valsts atbalstu zemes ciparu televīzijas (DVB-T) ieviešanai apgabalā Berlin-Brandenburg tika noraidīta kā nepamatota. Lēmumā atbalsta pasākumu Komisija uzskatīja par nesaderīgu ar iekšējo tirgu (LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

Vācijas Federatīvā Republika kopumā norāda piecus apelācijas sūdzības pamatus, ar kuriem tā iebilst, ka Pirmās instances tiesa neesot atzinusi Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu un tādēļ nepamatoti noraidījusi prasību.

Pirmkārt, tā vietā, lai ņemtu vērā atbalstīto raidorganizāciju pasākumam kopumā veiktās izmaksas, uzmanību pievēršot tikai pārejas no analogās zemes televīzijas uz DVB-T ļoti ierobežotajam laikposmam, Pirmās instances tiesa esot kļūdaini noraidījusi pasākuma pamudinošo ietekmi. Blakus pašai pārejai šis pasākums kopumā ietverot arī pienākumu, sniedzot DVB-T pakalpojumus, piecu gadu laikā uzturēt programmu piedāvājumu neatkarīgi no praktiski neprognozējamās tirgus piekrišanas. Tādēļ vērtējumā esot jāiekļauj arī pakārtotās izmaksas šajā obligātajā raidīšanas laikposmā.

Otrkārt, apstiprinot, ka atbalsta pasākumu piemērotību Komisija varēja noliegt jau tāpēc, ka mērķis, kā ticis apgalvots, varēja tikt sasniegts arī ar alternatīviem regulējošiem pasākumiem, Pirmās instances tiesa esot pārmērīgi paplašinājusi Komisijas pārbaudes mērogu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Saskaņā ar LESD atbalsta kontroles noteikumu mērķi salīdzinājums ar alternatīviem pasākumiem neietilpstot pieļaujamajā Komisijas pārbaudes procedūrā. Šajā sakarā Vācijas valdība arī norāda, ka Pirmās instances tiesa dalībvalstīm uzliekot pierādīšanas pienākumu, ka Komisijas piedāvātie alternatīvie pasākumi jau no paša sākuma būtu bijuši neefektīvi. Tas esot pretrunā tiesiskās drošības principam, vispārējiem pierādīšanas pienākuma sadales principiem un atbalsta kontroles mērķim.

Treškārt, izskatot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Pirmās instances tiesa neesot ievērojusi Savienības pamattiesības, kuras kā primārās tiesības saistot visas Savienības iestādes visās to darbībās. Ja, lai atteiktu atbalsta atļaujas piešķiršanu, pietiku tikai ar norādi uz šķietami iespējamiem alternatīvajiem regulēšanas pasākumiem, tad netiktu ievērots, ka regulēšanas pasākumi negatīvi ietekmē uzņēmumu pamattiesības brīvi veikt saimniecisko darbību. Šis apstāklis esot bijis vismaz jāizvērtē, kas neesot ticis izdarīts.

Ceturtkārt, norādot uz alternatīvajiem regulēšanas pasākumiem, Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi LESD 107. panta 3. punktā paredzētos iekšējā tirgus un nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem jēdzienus, jo tā neesot atzinusi, ka regulēšanas pasākumi tāpat ietekmē konkurenci. Vispārējais pieņēmums, ka ikviens regulēšanas pasākums šīs tiesiskās intereses negatīvi ietekmē mazāk nekā atbalsts, radot nepieļaujami sašaurinātu pieeju.

Piektkārt, Vācijas Federatīvā Republika iebilst, ka Pirmās instances tiesa Komisijas izstrādāto tehnoloģiskās neitralitātes jēdzienu esot pārņēmusi, neņemot vērā, ka līdz ar to būtībā tiekot noraidīts Vācijas iestāžu nospraustais pasākuma mērķis. Tehnoloģiskā neitralitāte esot piemērots saderības pārbaudes kritērijs tikai tad, ja atbalsta mērķis esot pāreja uz ciparu apraidi kā tādu. Pārejas uz DVB-T apgabalā Berlin-Brandenburg atbalsta gadījumā atbalsts dažādu iemeslu dēļ esot piešķirams tieši šim pārraides veidam, kamēr pārraidei, izmantojot kabeli un satelītu, atbalsts neesot bijis vajadzīgs. Nosakot atbalsta pasākuma likumīgo mērķi, dalībvalstīm esot vērtēšanas brīvība.