Lieta C‑339/09

Skoma‑Lux s. r. o.

pret

Celní ředitelství Olomouc

(Nejvyšší správní soud lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Pozīcijas 2204 un 2206 – Raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām – Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija no 15,8 % līdz 16,1 % – Kukurūzas spirta un biešu cukura pievienošana ražošanas laikā

Sprieduma kopsavilkums

Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Raudzēts dzēriens, kas iegūts no vīnogām, kuram ražošanas laikā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts – Klasifikācija kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2206

(Padomes Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma pozīcija 2206; Komisijas Regula Nr. 1719/2005)

Regula Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām un kas tiek tirgots 0,75 litru pudelēs, ar spirta tilpumkoncentrāciju no 15,8 % līdz 16,1 %, kam tā ražošanas procesā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts, ir klasificējams minētās regulas I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2206.

Neapšaubāmi, preces mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tas minētajai precei ir raksturīgs, un šo raksturīgumu var novērtēt, ievērojot preces objektīvās pazīmes un īpašības. Tomēr preces mērķis ir būtisks kritērijs tikai tad, ja klasifikāciju nevar veikt, pamatojoties tikai uz produkta objektīvajām pazīmēm un īpašībām.

(sal. ar 47. un 48. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2010. gada 16. decembrī (*)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Pozīcijas 2204 un 2206 – Raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām – Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija no 15,8 % līdz 16,1 % – Kukurūzas spirta un biešu cukura pievienošana ražošanas laikā

Lieta C‑339/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 2. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 24. augustā, tiesvedībā

Skoma‑Lux s. r. o.

pret

Celní ředitelství Olomouc.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], E. Levits un M. Safjans [M. Safjan] (referents),

ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],

sekretārs K. Malaceks [K. Malacek], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 9. septembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Skoma‑Lux s. r. o. vārdā – M. Filoušs [M. Filouš], advokát,

–        Celní ředitelství Olomouc vārdā – M. Brazda [M. Brázda], pārstāvis,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

–        Grieķijas valdības vārdā – G. Kanelopuls [G. Kanellopoulos], kā arī Z. Hadzipavlu [Z. Chatzipavlou] un V. Karra [V. Karra], pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Bujona [L. Bouyon], L. Jelineks [L. Jelínek] un M. Šimerdova [M. Šimerdová], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005 (OV L 286, 1. lpp.), I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) pozīcijas 2204 un 2206.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Skoma‑Lux s. r. o. (turpmāk tekstā – “Skoma‑Lux”) un Celní ředitelství Olomouc (Olomocas muitas direkcija) par preces ar nosaukumu “sarkanais deserta vīns Kagor VK”, kas ir ievesta no Čehijas Republikas, klasifikāciju KN.

 Atbilstošās tiesību normas

3        KN, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz pasaules mēroga preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētu sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju un izveidota ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtu starptautisku konvenciju, kura Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). KN pārņem no HS sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas, un vienīgi septītais un astotais cipars veido tai īpašas KN apakšgrupas.

4        Lai nodrošinātu visplašākos paskaidrojumus par Harmonizētās sistēmas piemērošanu, Pasaules muitas organizācija regulāri publicē paskaidrojumus par Harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “PPHS”). Tāpat, lai nodrošinātu KN piemērošanu, Eiropas Komisija izstrādā paskaidrojumus par šo nomenklatūru atbilstoši Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajam ievilkumam. Šie paskaidrojumi, ko regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, neaizstāj PPHS, bet ir uzskatāmi par to papildinājumu un izmantojami vienlaicīgi ar tiem.

5        HS 2002. gada redakcijā, kura ir piemērojama pamata lietas faktiskajiem apstākļiem, pozīcijas 2204 nosaukums ir “Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto”.

6        Pozīcijas 2204 PPHS ir norādīts:

“2204.10      – dzirkstošais vīns

                  – citādi vīni; vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu:

2204.21 – – tarā ar 2 l vai mazāku tilpumu

2204.29      – – citādi

2204.30 – citāda vīnogu misa

I)       Svaigu vīnogu vīns

Šajā pozīcijā var tikt klasificēts tikai tāds vīns, kurš ir svaigu vīnogu misas spirta raudzēšanas gala produkts.

Šajā pozīcijā ir iekļauti:

[..]

4)      tā sauktie liķiera vīni (kvalificēti arī kā deserta vīni, utt.), kas ir vīni ar augstu alkohola saturu, kurus parasti iegūst no misas ar augstu cukura daudzumu, kur tikai daļa no šī cukura ir kļuvusi par alkoholu raudzēšanas procesā; šie vīni dažkārt rodas, pievienojot koncentrētu misu, mistelles vai spirtu. Kā dažus no šiem vīniem var minēt Kanāriju salu vīnus, Kipras vīnus, Lacryma Christi, madeiru, Malagas vīnus, Marsala, portvīnus, Malvāzijas vīnus, Samas vīnus, heresu u.c.

[..]” [Neoficiāls tulkojums]

7        HS 2002. gada redakcijā ir iekļauta arī pozīcija 2206 ar nosaukumu “Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti”.

8        Saskaņā ar pozīcijas 2206 PPHS:

“Šajā pozīcijā ir iekļauti visi raudzētie dzērieni, izņemot tos, kuri ir minēti no 2203 līdz 2205.

Tostarp [šajā pozīcijā] ir iekļauti:

[..]

10)      ingveralus un augu alus – gāzēti dzērieni, kuri ir gatavoti, pievienojot cukuru, ūdeni un ingveru vai atsevišķus augus, un raudzēti, izmantojot raugu.

Visi šie dzērieni var būt dabīgi dzirkstoši vari arī tiem mākslīgā veidā ir pievienots oglekļa dioksīds. Šie dzērieni ir klasificēti [šajā pozīcijā] arī tad, ja tiem ir pievienots spirts vai ja alkohola saturs tajos ir iegūts otras raudzēšanas procesā, ja vien tie saglabā šajā pozīcijā klasificējamo produktu pazīmes.

[..]”

9        KN redakcija, kas ir piemērojama attiecīgajiem pamata lietas faktiem, izriet no Regulas Nr. 1719/2005, kas stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī.

10      KN pirmajā daļā ir ievada noteikumu grupa. Šīs daļas I sadaļas, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A nodaļā ar nosaukumu “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir paredzēts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

1.      Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]”

11      KN otrajā daļā ir muitas nodokļu saraksts. Šīs daļas IV sadaļā ar nosaukumu “Pārtikas rūpniecības ražojumi; dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji” ir 22. nodaļa ar nosaukumu “Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis”, kurā tostarp ir pozīcijas no 2203 līdz 2206 ar šādu formulējumu:

“2203 00 Iesala alus:

                  [..]

2204               Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto:

                  [..]

2205               Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām:

                  [..]

2206 00 Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti:

                  [..].”

12      Muitas nodokļu saraksta 22. nodaļā ir arī papildpiezīmes ar šādu formulējumu:

“[..]

5.      Apakšpozīcijas 2204 21 11 [līdz] 2204 21 99 un 2204 29 12 [līdz] 2204 29 99 attiecas uz:

a)      vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu, t.i., produktu:

–        kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 tilp. %, bet ir mazāka par 15 tilp. % un

–        kas iegūts, pievienojot vīna destilācijā iegūtu produktu neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. %;

b)      destilācijai spirtotu vīnu, t.i., produktu:

–        kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 24 %,

–        kas iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurā nav atlieku cukura, nerektificētu produktu, kas iegūts vīna destilācijā un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 tilp. %, un

–        kurā maksimālais gaistošais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, ir 1,5 g/l;

c)      desertvīniem, t.i., produktiem:

–        kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 17,5 tilp. % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %, un

–        kuri ražoti no vīnogu misas vai vīna, kas iegūstams no vīnogu šķirnēm, kuras akceptētas izcelsmes trešā valstī desertvīna ražošanai, un kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12 tilp. %:

–        sasaldējot vai

–        rūgšanas laikā vai pēc rūgšanas pievienojot:

–        produktus, kas iegūti vīna destilācijā, vai

–        koncentrētu vīnogu misu vai attiecībā uz atsevišķiem kvalitatīviem desertvīniem, kas ietilpst sarakstā, kurš jānosaka par vīniem, ko tradicionāli gatavo šādā veidā, tiešā siltumā koncentrētu vīnogu misu, kas neatkarīgi no šīs operācijas atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai, vai

–        šo produktu maisījumu.

[..]”

 Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

13      2006. gada 18. janvārī Skoma‑Lux iesniedza Celní úřad Olomouc (Olomocas muitas iestāde) deklarāciju par preču, kuras ir marķētas kā “sarkanais deserta vīns Kagor VK”, laišanu brīvā apgrozībā. Šīs preces, kuru izcelsmes valsts ir Moldova, tika deklarētas KN pozīcijā 2204.

14      Pārbaudot šo muitas deklarāciju, Celní úřad Olomouc no šīm precēm noņēma paraugu, lai noteiktu tajā esošā spirta, cukura un ūdens izcelsmi. No veiktajām analīzēm izriet, ka šajā paraugā vismaz 25 % cukura nav radušies no vīnogu sulas, bet, iespējams, ir iegūti, izmantojot maisījumu no vīnogu sulas, biešu cukura un cukura, kas ir radies kukurūzas cietes hidrolīzes rezultātā. No šīm pašām analīzēm izriet, ka minētās preces ir ražotas, izmantojot saldinātu vīnogu sulu, kam ir pievienots kukurūzas spirts, kas radīja pārtraukumu rūgšanas procesā.

15      Ar 2006. gada 28. novembra lēmumu Celní úřad Olomouc, ņemot vērā šīs analīzes, uzskatīja, ka attiecīgās pamata lietā minētās preces būtu jāklasificē KN pozīcijā 2206, pamatojoties ar to, ka runa neesot par liķiera vīnu, jo tā ražošanas laikā šī prece ir bagātināta nevis ar vīna destilācijas rezultātā radušos produktu, bet ar citas izcelsmes spirtu.

16      2007. gada 5. aprīlī Celní ředitelství Olomouc noraidīja Skoma‑Lux celto prasību par šo Celní úřad Olomouc lēmumu.

17      2007. gada 4. decembrī, izskatot Skoma‑Lux iesniegto prasību, Krajský soud v Ostravě (Ostravas apgabaltiesa) atcēla minēto Celní ředitelství Olomouc lēmumu un lietu nosūtīja atpakaļ atkārtotai izskatīšanai. Krajský soud v Ostravě uzskatīja, ka attiecīgās pamata lietā minētās preces esot jāklasificē KN pozīcijā 2204, norādot, ka cukura vai spirta pievienošana neatkarīgi no to izcelsmes neradot izmaiņas minēto preču būtiskās pazīmēs, proti, tajā, ka tās ir ražotas no svaigām vīnogām.

18      Celní ředitelství Olomouc iesniedza kasācijas sūdzību par Krajský soud v Ostravě lēmumu Nejvyšší správní soud (Augstākā administratīvā tiesa), norādot, ka pamata lietā minētās preces esot jāklasificē KN pozīcijā 2206. Tā kā ir ticis konstatēts, ka šo preču sastāvā ir kukurūzas spirts, tās nav iegūtas tikai no vīnogām.

19      Tomēr uzskatot, ka lietas, kas tai ir jāizskata, rezultāts ir atkarīgs no piemērojamā Savienības tiesiskā regulējuma interpretācijas, Nejvyšší správní soud nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai preces, kuras ir marķētas kā “sarkanais deserta vīns Kagor VK”, kas pildīts 0,75 litra pudelē, ar spirta tilpumkoncentrāciju no 15,8 % līdz 16,1 %, kurām to ražošanas laikā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts, proti, vielas, kas nav iegūtas no svaigām vīnogām, ir klasificējamas [KN] pozīcijā 2204 vai pozīcijā 2206?”

 Par prejudiciālo jautājumu

 Par pieņemamību

20      Savos apsvērumos Skoma‑Lux būtībā apgalvo, ka sarkanā deserta vīna Kagor VK pazīmes neatbilst prejudiciālajā jautājumā aprakstīto preču pazīmēm. Skoma‑Lux uzskata, ka šis vīns ir iegūts vīnogu misas raudzēšanas procesā, kurš ir apturēts, pievienojot vīna spirtu vai vīna destilātu, lai iegūtu nepieciešamo spirta saturu.

21      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saistībā ar LESD 267. pantā noteikto procedūru tikai valsts tiesa, kura iztiesā prāvu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu pieņemt nolēmumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tātad gadījumā, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (skat. it īpaši 2001. gada 13. marta spriedumu lietā C‑379/98 PreussenElektra, Recueil, I‑2099. lpp., 38. punkts, kā arī 2010. gada 8. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑316/07, no C‑358/07 līdz C‑360/07, C‑409/07 un C‑410/07 Stoß u.c., Krājums, I‑0000. lpp., 51. punkts).

22      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums (skat. it īpaši 2007. gada 7. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no C‑222/05 līdz C‑225/05 van der Weerd u.c, Krājums, I‑4233. lpp., 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Turklāt, ja Tiesai ir jāsniedz prejudiciālais nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums ir valsts tiesai papildus izskaidrot kritērijus, kuru lietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, jo Tiesas rīcībā var nebūt visas šim uzdevumam nepieciešamās informācijas. Tādējādi valsts tiesa katrā ziņā ir labākā pozīcijā, lai veiktu šo uzdevumu. Tomēr, lai tai sniegtu lietderīgu atbildi, Tiesa var sadarbības ar valsts tiesām kontekstā tai sniegt visas norādes, ko tā uzskata par vajadzīgām (skat. it īpaši 2009. gada 16. jūlija spriedumu lietā C‑56/08 Pärlitigu, Krājums, I‑6719. lpp., 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Līdz ar to kā to norāda Komisija, Tiesai ir jāpārformulē tai uzdotais jautājums tādējādi, ka tā mērķis ir aplūkot jautājumu, vai raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām, kas tiek tirgots 0,75 litra pudelēs un kura spirta tilpumkoncentrācija ir no 15,8 % līdz 16,1 %, kam tā ražošanas laikā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts (turpmāk tekstā – “attiecīgais dzēriens”), ir klasificējams KN pozīcijā 2204 vai pozīcijā 2206.

 Par Regulas (EK) Nr. 600/2006 piemērošanu

25      Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Nejvyšší správní soud atsaucas uz Komisijas 2006. gada 18. aprīļa Regulu (EK) Nr. 600/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 106, 5. lpp.). Ar šo regulu, kura ir pieņemta, pamatojoties uz Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar kuru Komisijai ir piešķirtas tiesības izskaidrot tarifu pozīciju saturu, KN pozīcijā 2206 ir klasificēts produkts, kura pazīmes atbilst attiecīgajam dzērienam.

26      Šajā sakarā Komisija savos apsvērumos norāda, ka minētā regula ir pieņemta, ievērojot dažādo tarifu klasifikāciju, kuru sarkanajam deserta vīnam Kagor VK izmanto dalībvalstu muitas iestādes.

27      Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka regulai, kurā ir precizēti nosacījumi klasificēšanai tarifu pozīcijā vai apakšpozīcijā, ir konstitutīvs raksturs un tā nav piemērojama ar atpakaļejošu spēku (skat. it īpaši 2001. gada 7. jūnija spriedumu lietā C‑479/99 CBA Computer, Recueil, I‑4391. lpp., 31. punkts, un 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C‑403/07 Metherma, Krājums, I‑8921. lpp., 39. punkts).

28      Saskaņā ar Regulas Nr. 600/2006 preambulas 1. apsvērumu tā ir pieņemta, lai nodrošinātu KN vienādu piemērošanu. Tomēr nav šaubu, ka minētā regula ir stājusies spēkā 2006. gada 9. maijā, proti, pēc deklarācijas par pamata lietā minēto preču brīvu laišanu apgrozībā iesniegšanas, un tai nav nekāda atpakaļejoša spēka.

29      Šādos apstākļos Regula Nr. 600/2006 pamata lietā nav piemērojama. Tādējādi prejudiciālais jautājums ir jāizvērtē, ņemot vērā Regulu Nr. 2658/87 ar grozījumiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1719/2005.

 Par lietas būtību

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

30      Skoma‑Lux norāda, ka attiecīgā dzēriena īpašās organoleptiskās pazīmes un objektīvās īpašības, kā arī tā mērķis atbilst KN pozīcijā 2204 klasificētajām precēm. Šajā ziņā vairāku dalībvalstu muitas iestādes esot sniegušas saistošas muitas izziņas par sarkanā deserta vīna Kagor VK klasifikāciju minētajā pozīcijā.

31      Celní ředitelství Olomouc uzskata, ka atbilstoši PPHS minētais dzēriens ir klasificējams KN pozīcijā 2206, jo tas satur tādu pievienoto spirtu, kurš nav radies vīna destilācijas rezultātā.

32      Čehijas valdība uzsver, ka spirtam, kas ir KN pozīcijā 2204 klasificētu dzērienu sastāvā, ir jārodas tikai vīnogu raudzēšanas procesa rezultātā. Tā kā attiecīgā dzēriena sastāvā daļēji ir spirts, kas nav vīna spirts, tam esot piemērojama KN pozīcija 2206, kurā ir ietverti visi raudzētie dzērieni, kurus nevar klasificēt citās KN 22. nodaļas pozīcijās.

33      Grieķijas valdība uzskata, ka attiecīgajam dzērienam esot piemērojama KN pozīcija 2206. Pirmkārt, ņemot vērā KN 22. nodaļas 5. papildpiezīmi, šo dzērienu nevarot klasificēt pozīcijā 2204, jo tā ražošanā izmantotais etilspirts nav radies no vīna destilācijas. Otrkārt, KN pozīcijā 2206 esot ietverti dzērieni, kuriem esot ļauts pievienot kukurūzas etilspirtu ar nosacījumu, ka tiek saglabātas pamatprodukta būtiskās pazīmes, kā tas esot minētā dzēriena gadījumā.

34      Komisija uzskata, ka PPHS neaizliedzot pievienot vīnam spirtu, kas nav radies no vīnogām. Tādējādi principā attiecīgais dzēriens esot jāklasificē KN pozīcijā 2204. Tomēr, ja, ražošanas laikā pievienojot biešu cukuru un kukurūzas spirtu, raudzēta dzēriena, kas iegūts no svaigām vīnogām, pazīmes tiek izmainītas tik ļoti, ka produkta īpašības būtiski atšķiras no starptautiskos vai valsts tiesību aktos noteiktām KN pozīcijā 2204 [ietvertu] tipisku produktu organoleptiskām un ķīmiskām īpašībām, un īpaši, ja vismaz puse no dzērienā panāktās spirta tilpumkoncentrācijas nav radusies no svaigām vīnogām, Komisija uzskata, ka ir pamats attiecīgo dzērienu klasificēt KN pozīcijā 2206. Attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm esot jāizvērtē šo atšķirību pakāpe.

 Tiesas atbilde

35      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas [KN] pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (skat. it īpaši 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑142/06 Olicom, Krājums, I‑6675. lpp., 16. punkts, un 2010. gada 20. maija spriedumu lietā C‑370/08 Data I/O, Krājums, I‑4401. lpp., 29. punkts).

36      Tāpat ir jāatgādina, ka Kopējā muitas tarifa nodaļu piezīmes, tāpat kā PPHS, ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu šī tarifa piemērošanu, un tās pašas par sevi sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (skat. it īpaši 1997. gada 20. novembra spriedumu lietā C‑338/95 Wiener SI, Recueil, I‑6495. lpp., 11. punkts, un 2010. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑123/09 Roeckl Sporthandschuhe, Krājums, I‑4065. lpp., 29. punkts).

37      Šajā gadījumā HS pozīcijas 2204 tekstā ir minēts “svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus”. Šīs pozīcijas PPHS ir precizēts, ka attiecībā uz svaigu vīnogu vīnu minētajā pozīcijā var tikt klasificēts tāds vīns, kurš ir vienīgi svaigu vīnogu misas spirta raudzēšanas gala produkts.

38      Starp šiem svaigo vīnogu vīniem pozīcijā 2204 ir minēti liķiera vīni, saukti arī par desertvīniem, attiecībā uz kuriem netiek apstrīdēts, ka KN 22. nodaļas 5. papildpiezīmes c) punktā minētā spirta tilpumkoncentrācija atbilst attiecīgajam dzērienam. Turklāt netiek apstrīdēts, ka ar minēto dzērienu nav izpildīti 5. papildpiezīmes a) un b) punktā paredzētie nosacījumi, kas attiecas uz svaigu vīnogu misu, kuras fermentācijas process ir apturēts, pievienojot spirtu, un destilācijai spirtotu vīnu.

39      Turklāt ar KN 22. nodaļas 5. papildpiezīmes c) punktu liķiera vīniem vienīgi raudzēšanas procesa laikā vai pēc tā tiek atļauts pievienot vai nu produktu, kas iegūts vīna destilācijā, vai koncentrētu vīnogu misu vai šo produktu maisījumu.

40      Tādējādi pretēji tam, ko norāda Komisija, no pozīcijas 2204 PPHS, aplūkojot tās kopā ar KN 22. nodaļas 5. papildpiezīmes c) punktu, skaidri un nešaubīgi izriet, ka liķiera vīna sastāvā esošam spirtam, neatkarīgi no tā, vai tas ir spirta raudzēšanas produkts vai ir [dzērienam] pievienots, ir jābūt iegūtam tikai no vīnogām.

41      No tā izriet, ka attiecīgais dzēriens, kam tā ražošanas laikā ir pievienots kukurūzas spirts, nevar tikt klasificēts KN pozīcijā 2204, un nav nepieciešams izvērtēt, vai liķiera vīna sastāvā minētās pozīcijas izpratnē var būt biešu cukurs.

42      Pēc šī secinājuma ir jākonstatē, ka, ņemot vērā tā objektīvās pazīmes un īpašības, attiecīgais dzēriens atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai to varētu klasificēt KN pozīcijā 2206.

43      Minētajā pozīcijā ir ietverti “citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti”. PPHS ir precizēts, ka šajā pozīcijā ir iekļauti visi raudzētie dzērieni, kuri nav paredzēti pozīcijā 2203 līdz 2205.

44      Pirmkārt, no iepriekš minētā izriet, ka attiecīgo dzērienu nevar ietvert KN pozīcijā 2204. Ņemot vērā tā sastāvu, to nevar klasificēt arī KN pozīcijā 2203 00, kas attiecas uz “iesala alu”, ne arī pozīcijā 2205, kas attiecas uz “vermutu un citiem svaigo vīnogu vīniem, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām”.

45      Otrkārt, attiecībā uz spirta un cukura pievienošanu attiecīgajam dzērienam ir jānorāda, ka pozīcijas 2206 PPHS ir noteikts, ka dzērieni ir klasificējami šajā pozīcijā pat tad, ja tiem ir pievienots spirts. Turklāt dzērienu, kuram cukurs ir pievienots tā ražošanas procesā, var klasificēt pozīcijā 2206. Šajā ziņā HS 10. paskaidrojošajā piezīmē par pozīciju 2206 ir norādīts, ka minētajā pozīcijā ir iekļauts ingveralus un augu alus, kuri ir gatavoti, pievienojot cukuru, ūdeni un ingveru vai atsevišķus augus.

46      Treškārt, tāpat saskaņā ar pozīcijas 2206 PPHS spirta pievienošana šajā pozīcijā ietvertajiem dzērieniem neliedz šiem dzērieniem saglabāt savu klasifikāciju tiktāl, ciktāl tie saglabā šajā pozīcijā klasificēto produktu, proti, raudzētu dzērienu pazīmes. No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka attiecīgā dzēriena garša, krāsa un smarža atbilst dzērienam, kas ir ražots no vīnogām. Attiecīgi šis dzēriens nav zaudējies īpašās raudzēta dzēriena organoleptiskās pazīmes (šajā ziņā skat. 2009. gada 7. maija spriedumu lietā C‑150/08 Siebrand, Krājums, I‑3941. lpp., 37. punkts).

47      Ceturtkārt, attiecībā uz Skoma‑Lux argumentu, ka, tā kā sarkano deserta vīnu Kagor VK ir paredzēts dzert kā vīnu, tas esot jāklasificē KN pozīcijā 2204, ir jāatgādina, ka, protams, preces mērķis var arī būt objektīvs klasifikācijas kritērijs tiktāl, ciktāl tas minētajai precei ir raksturīgs, un šo raksturīgumu var novērtēt, ievērojot tās objektīvās pazīmes un īpašības (skat. 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑183/06 RUMA, Krājums, I‑1559. lpp., 36. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Roeckl Sporthandschuhe, 28. punkts). Tomēr produkta mērķis ir būtisks kritērijs tikai tad, ja klasifikāciju nevar veikt, pamatojoties tikai uz produkta objektīvajām pazīmēm un īpašībām (šajā ziņā skat. 1976. gada 16. decembra spriedumu lietā 38/76 Industriemetall LUMA, Recueil, 2027. lpp., 7. punkts). No visa iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā tā objektīvās pazīmes un īpašības, ir skaidrs, ka attiecīgajam dzērienam ir piemērojama tikai KN pozīcija 2206.

48      Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 2658/87, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām un kas tiek tirgots 0,75 litru pudelēs, ar spirta tilpumkoncentrāciju no 15,8 % līdz 16,1 %, kam tā ražošanas procesā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts, ir klasificējami KN pozīcijā 2206.

 Par tiesāšanās izdevumiem

49      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka raudzēts dzēriens, kas iegūts no svaigām vīnogām un kas tiek tirgots 0,75 litru pudelēs, ar spirta tilpumkoncentrāciju no 15,8 % līdz 16,1 %, kam tā ražošanas procesā ir pievienots biešu cukurs un kukurūzas spirts, ir klasificējami minētās regulas I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2206.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – čehu.