Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CN0564

    Lieta C-564/08 P: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-68/04 SGL Carbon AG /Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 18. decembrī iesniedzis SGL Carbon AG

    OV C 69, 21.3.2009, p. 21–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    21.3.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 69/21


    Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-68/04 SGL Carbon AG/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 18. decembrī iesniedzis SGL Carbon AG

    (Lieta C-564/08 P)

    (2009/C 69/38)

    Tiesvedības valoda — vācu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs: SGL Carbon AG (pārstāvji — M. Klusmann un K. Beckmann, advokāti)

    Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

    atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-68/04 (SGL Carbon AG/Komisija);

    atbilstoši samazināt naudas sodu, kas prasītājam ir uzlikts apstrīdētā Komisijas 2003. gada 3. decembra lēmuma 2. punktā;

    pakārtoti, nosūtīt lietu Pirmās instances tiesai otrreizējai izskatīšanai;

    piespriest atbildētājai apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Šī apelācijas sūdzība ir par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība pret Komisijas 2003. gada 3. decembra Lēmumu 2004/420/EK par aizliegtu vienošanos elektrotehnisku un mehānisku ogles un grafīta produktu tirgū.

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelāciju pamato ar diviem apelācijas pamatiem, ar kuriem tiek apgalvots ka Tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības, kā arī procesuāla kļūda.

    Pirmajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, nav ņemti vērā tās apgalvojumi pirmajā instancē par kļūdainu kaptīvā apgrozījuma izmantošanu atsaucoties uz tirgus apjomu, lai noteiktu naudas sodu sākumsummu. Turpinājumā tas apgalvo, ka tas, ka no materiālo tiesību viedokļa apelācijas sūdzības iesniedzējam ir noteikta pārmērīgi liela sākumsumma, ir diskriminācijas aizlieguma un samērīguma principa, kā arī EKL 253. panta pārkāpums.

    Otrajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nosakot naudas soda sākumsummu apelācijas sūdzības iesniedzējam, ir pieļauta kļūda vērtējumā, pārsniedzot Tiesas rīcības brīvību. Tādējādi Tiesa ir pārkāpusi arī diskriminācijas aizliegumu un samērīguma principu. Tā bez tiesiska pamatojuma ir novērsusies pati no savas judikatūras, kas ir nelabvēlīgi prasītājam, attiecībā uz pieļaujamo naudas sodu vispārīgu noteikšanu atbilstoši tirgus daļas kategorijai. Lai gan agrākos līdzīgos nolēmumos Tiesa uzskatīja par katrā ziņā atbilstošām 5 % tirgus daļu kategorijas, šajā lietā par pamatu ir ņemtas 10 % tirgus daļu kategorijas, kas nelabvēlīgi ietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju kā uzņēmumu, kurš ir klasificēts savas kategorijas beigās.


    Top