This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CN0105
Case C-105/08: Action brought on 6 March 2008 — Commission of the European Communities v Portuguese Republic
Lieta C-105/08: Prasība, kas celta 2008. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika
Lieta C-105/08: Prasība, kas celta 2008. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika
OV C 116, 9.5.2008, p. 15–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
9.5.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 116/15 |
Prasība, kas celta 2008. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika
(Lieta C-105/08)
(2008/C 116/26)
Tiesvedības valoda — portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Alfonso)
Atbildētāja: Portugāles Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, apliekot uz citām valstīm veiktus procentu maksājumus ar lielākiem nodokļiem nekā procentus, kas samaksāti Portugāles teritorijā rezidējošām sabiedrībām, Portugāles Republika ierobežo hipotekārā kredīta un cita veida kredītu pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs un citās valstīs, kas noslēgušas EEZ līgumu, rezidējošiem finanšu uzņēmumiem un tāpēc neizpilda pienākumus, kas tai ir saskaņā ar EKL 49. un 56. pantu un EEZ līguma 36. un 40. pantu; |
— |
piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Likumā par uzņēmumu nodokli (LUN) ir paredzēti atšķirīgi nodokļi ienākumiem no procentiem, kas samaksāti finanšu uzņēmumiem, atkarībā no tā, vai šie uzņēmumi ir vai nav rezidenti Portugāles teritorijā.
Portugālē nerezidējošiem finanšu uzņēmumiem samaksātiem procentiem piemērojamais nodoklis faktiski veido daudz lielāku nodokļu nastu nekā tā, kas par līdzīgiem ienākumiem ir rezidējošiem nodokļu maksātājiem. Tādējādi valsts tiesību akti attur nerezidējošus finanšu uzņēmumus no pakalpojumu, it īpaši hipotekārā kredīta, piedāvāšanas Portugāles tirgū un liedz Portugāles iedzīvotājiem saņemt kredīta pakalpojumus, ko varētu sniegt šie uzņēmumi. Minētie tiesību akti tādējādi ierobežo EKL 49. un 56. pantā un atbilstošajos EEZ līguma pantos paredzētās pamatbrīvības.