Indonēzija ir ES 30. lielākā preču tirdzniecības partnere pasaulē un ES piektā tirdzniecības partnere ASEAN 2025. gadā, savukārt ES ir Indonēzijas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere, kas veido 6 % no tās kopējā tirdzniecības apjoma. Divpusējā tirdzniecība starp abām partnerēm 2025. gadā sasniedza 28,9 miljardus EUR, ES eksportam sasniedzot 10,2 miljardus EUR un ES importam – 18,7 miljardus EUR. Indonēzijas eksports uz ES galvenokārt ietver lauksaimniecības produktus, parastos metālus, ķīmiskās vielas, mehānismus un ierīces, taukus un eļļas, kā arī apavus. ES eksportā uz Indonēziju lielā mērā dominē rūpniecības ražojumi, tostarp iekārtas un ierīces, transporta aprīkojums un ķīmiskie produkti. Divpusējā pakalpojumu tirdzniecība starp ES un Indonēziju 2024. gadā sasniedza 9,3 miljardus EUR, ES eksportam sasniedzot 5,8 miljardus EUR un ES importam – 3,5 miljardus EUR. 2024. gadā ES ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms Indonēzijā bija 24,7 miljardi EUR, savukārt Indonēzijas ĀTI apjoms ES bija 1,3 miljardi EUR.

Indonēzija, kas kopš 1995. gada ir PTO dalībvalsts, pašlaik izmanto tirdzniecības preferences ar ES saskaņā ar vispārējo preferenču shēmu (“VPS”), kurā tā ir otrā lielākā saņēmēja. 2024. gadā 44 % no tās eksporta uz ES bija tiesības uz samazinātiem tarifiem saskaņā ar VPS. Tomēr Indonēzija izstāsies no VPS sistēmas 2027. gada 1. janvārī, ņemot vērā tās statusu “vidēji augsti ienākumi” pēdējo trīs gadu laikā.

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASEAN valstīm. Tolaik mērķis bija risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp plašākiem reģioniem. Tomēr pilnvarojumā bija paredzēta divpusēju sarunu iespēja gadījumā, ja nav iespējams panākt vienošanos par kopīgām sarunām un ja šādas divpusējas sarunas ir politiski pieņemamas un ekonomiski nozīmīgas.

Komisija 2009. gada 8. maijā ziņoja 133. panta komitejai – kāda tā bija zināma tajā laikā – par grūtībām, ar kurām nācās saskarties ES un ASEAN sarunās, ko abas puses bija vienojušās pārtraukt. 133. panta komiteja lūdza Komisiju izpētīt iespējas atsevišķām divpusējām sarunām ar vairākām ASEAN valstīm, un 2009. gada decembrī Padome apstiprināja šo pieeju.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu 2009. gada beigās nolēma izpētīt, kā varētu padziļināt tirdzniecības attiecības starp ES un Indonēziju. Viņi uzdeva redzējuma grupai ar Indonēzijas un ES pārstāvjiem sagatavot ieteikumus par to, kā veidot attiecības nākamajā līmenī. Redzējuma grupa 2011. gada 4. maijā ieteica “noslēgt visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (CEPA) starp ES un Indonēziju, kura pamatā būtu brīvās tirdzniecības zona un uzlabota piekļuve tirgum, spēju veidošana un tirdzniecības un ieguldījumu veicināšana”. Liela uzmanība tika pievērsta Indonēzijas lielajam potenciālam valsts lieluma ziņā, pašreizējam un gaidāmajam izaugsmes tempam, tās ekonomikas pārvirzei uz ražošanas eksportu, jauniem pakalpojumiem, lielākai atvērtībai un makroekonomikas stabilitātei. Liela nozīme bija arī papildināmībai starp ES un Indonēzijas ekonomiku, jo ES eksportē uz Indonēziju daudz atšķirīgākus ražojumus nekā Indonēzija uz Eiropu.

ES un Indonēzija veica kopīgu darbības jomas izpēti, lai noteiktu turpmākā tirdzniecības nolīguma darbības jomu un vērienīgumu. Darbības jomas izpēte tika pabeigta 2016. gada aprīlī, un tā parādīja, ka sarunu rezultātā varētu tikt noslēgts tirdzniecības nolīgums, kas būtu abu Pušu interesēs.

Padome 2016. gada 13. jūlijā pilnvaroja Komisiju sākt divpusējas BTN sarunas ar Indonēziju. Sarunas par visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (“CEPA” jeb “nolīgums”) starp ES un Indonēziju 2016. gada 19. jūlijā oficiāli sāka Indonēzijas tirdzniecības ministrs Thomas Lembong un ES vēstnieks Indonēzijā Vincent Guérend. Pirmā sarunu kārta notika Briselē 2016. gada 20. un 21. septembrī. Papildus sarunām tika veikts arī tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums. Pēc deviņu gadu sarunu procesa un 19 sarunu kārtām ES un Indonēzija 2025. gada 23. septembrī pabeidza sarunas par CEPA.

Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir juridisks instruments, kas atļauj parakstīt CEPA starp Eiropas Savienību un Indonēziju.

CEPA pilnībā atbilst Savienības politikai, un tādēļ ES nevajadzēs grozīt savus noteikumus, regulējumu vai standartus nevienā regulētā jomā. Turklāt tāpat kā visi citi tirdzniecības nolīgumi, par ko Komisija ir risinājusi sarunas, CEPA pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus un nodrošina, ka tiek pilnībā saglabātas valdību tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs un ka tas ir viens no šo nolīgumu pamatprincipiem.

Saskaņā ar Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumu 2/15 par ES un Singapūras BTN visas jomas, uz kurām attiecas CEPA, ir ekskluzīvā ES kompetencē un, konkrētāk, LESD 91. panta, 100. panta 2. punkta un 207. panta darbības jomā. Tiesa atvasināja ES ekskluzīvo kompetenci no kopējās tirdzniecības politikas tvēruma atbilstīgi LESD 207. panta 1. punktam un no LESD 3. panta 2. punkta (pamatojoties uz sekundārajos tiesību aktos esošo kopējo noteikumu ievērošanu).

Padomei iesniegtais CEPA neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.

Šī iniciatīva tiešā veidā tiecas sasniegt Savienības ārējās darbības mērķi un palīdz īstenot politisko prioritāti “ES kā spēcīgāka dalībniece pasaules norisēs”. Tā atbilst ES globālās stratēģijas ievirzēm, kas paredz sadarboties ar citiem un atbildīgā veidā pārveidot ārējās partnerības, lai sasniegtu ES ārējās prioritātes. Tā veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.

CEPA IIN veica neatkarīgu konsultāciju uzņēmumu konsorcijs, ko vadīja Development Solutions, un to pasūtīja Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts.

REFIT procedūras uz CEPA neattiecas. Tomēr tajā ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecību un ar to saistītās procedūras, samazinās ar eksportu saistītās izmaksas un tādējādi dos iespēju lielākam skaitam MVU darboties abos tirgos. Īpaša MVU veltīta nodaļa pievēršas uzlabotai informācijas apmaiņai un sadarbībai ar Indonēziju ar MVU saistītos jautājumos. Tarifu atcelšana, tai skaitā elektroniskajiem sakariem, vienkāršotas un digitalizētas muitas procedūras un saderīgākas tehniskās prasības samazinās ar eksportu saistītās izmaksas un ļaus MVU ar zemākiem tirdzniecības apjomiem konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem. Tas arī uzlabo MVU spēju piedalīties piegādes ķēdēs, digitālajā tirdzniecībā un publiskajā iepirkumā un sniegt pakalpojumus Indonēzijas tirgū. CEPA arī veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi tirgum un samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.

Ar CEPA arī izveido vietējās konsultantu grupas, kurās līdzsvaroti pārstāvētas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Vietējās konsultantu grupas var iesniegt viedokļus un ieteikumus par CEPA darbību un īstenošanu, un tās tiekas reizi gadā.

Kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, Komisija velta arvien vairāk resursu, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus. Komisija 2025. gada novembrī publicēja savu piekto ikgadējo īstenošanas un izpildes ziņojumu. Ziņojuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu priekšstatu par ES BTN īstenošanu, izceļot sasniegumus un novēršamos trūkumus. Šim ziņojumam būtu jābūt par pamatu atklātām diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību kopumā par BTN darbību un tā īstenošanu. Ziņojums, ko publicē reizi gadā, ļaus regulāri uzraudzīt notikumu attīstību, norādot arī uz to, kā ir tikuši risināti identificētie prioritārie jautājumi. Ziņojumā ES un Indonēzijas CEPA tiks iekļauts pēc tā stāšanās spēkā.

Nepiemēro.

Īstenojot CEPA 2. nodaļu, ES un Indonēzija atcels tarifus vairāk nekā 98 % tarifa pozīciju un gandrīz 100 % vērtības izteiksmē. 80 % tiks liberalizēti jau spēkā stāšanās brīdī. Pēc piecu gadu pakāpeniskas atcelšanas liberalizācija sasniegs 96 % no divpusējās tirdzniecības. Piemēram, Indonēzija atcels augstos nodokļus rūpniecības ražojumiem, piemēram, mehāniskajiem transportlīdzekļiem (pašreizējie tarifi līdz 50 %), mašīnām un elektroiekārtām, zālēm un ķīmiskajām vielām, lauksaimniecības pārtikas produktiem. Ar nolīgumu arī atcels vai būtiski samazinās ES nodokļus lielākajai daļai Indonēzijas preču, ko eksportē uz ES.

CEPA 3. nodaļā ir ietverti izcelsmes noteikumi, kas nodrošina, ka nolīgumā paredzētās tarifa preferences var izmantot tikai attiecībā uz ražojumiem, kas ir būtiski pārstrādāti ES vai Indonēzijā.

CEPA 4. nodaļa palīdzēs uzņēmumiem, kas tirgojas ar precēm starp ES un Indonēziju, savus ražojumus vieglāk un ātrāk atmuitot. Tas palīdzēs nodrošināt efektīvu muitas kontroli, lai importētās preces atbilstu visiem importētājvalsts noteikumiem, tai skaitā prasībām, kas saistītas ar drošumu, drošību un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Nolīgumā jo īpaši ir iekļauti noteikumi par muitas procedūrām, kas jāievēro uz robežas, saistības nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai par piemērotajiem tarifiem un kopīgi muitas tiesību aktu principi.

CEPA 5. nodaļā ir iekļauts arī divpusējs aizsardzības mehānisms, kas ļauj ES un Indonēzijai noteikt pagaidu pasākumus, ja preferenciālā importa ievērojams pieaugums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu to iekšzemes ražošanas nozarei.

CEPA 6. nodaļa par sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) jautājumiem attiecas uz pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku un augu veselību. Tā saglabā veidu, kādā ES pieņem un īsteno savus pārtikas nekaitīguma noteikumus neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz iekšzemē ražotiem vai importētiem produktiem. Nolīgumā ir atkārtoti apstiprināti PTO SFS līguma principi. ES un Indonēzija pastiprinās kopīgo darbu SFS jautājumos, lai nodrošinātu ātru intervenci ārkārtas situācijās, kas saistītas ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importu un eksportu.

CEPA 7. nodaļas mērķis ir novērst tehniskos šķēršļus preču tirdzniecībai starp ES un Indonēziju. Tādās svarīgās nozarēs kā elektronika, mašīnbūve un energoefektīvi ražojumi tiek atzīti ES reģistrētu akreditētu struktūru sertifikāti un testēšanas pārskati, kas novērš vajadzību pēc dārgām un laikietilpīgām atkārtotām pārbaudēm un atkārtotas sertifikācijas Indonēzijā. CEPA ietver arī racionalizētas marķēšanas procedūras. CEPA nodrošina labāku regulatīvo pārredzamību un paredzamību, uzlabojot ieinteresēto personu un iestāžu iespējas sniegt atsauksmes par otras Puses tehnisko noteikumu projektiem un atvēlot pietiekami daudz laika, lai pielāgotos pirms to stāšanās spēkā. Tas arī pilnvaro abas Puses pieņemt un piemērot attiecīgos starptautiski atzītos standartus kā pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem. Īpašs CEPA pielikums par autobūvi nodrošina, ka ES transportlīdzekļiem ar nolīgumā norādītajiem ANO tipa apstiprinājuma sertifikātiem Indonēzijā netiek piemērotas papildu testēšanas vai marķēšanas prasības, tādējādi samazinot izmaksas un laiku līdz laišanai tirgū.

CEPA 8. nodaļa arī paplašinās iespējas ES un Indonēzijas pakalpojumu sniedzējiem un ieguldītājiem un nodrošinās paredzamāku tirdzniecības vidi. Tas jo īpaši garantēs, ka ES pakalpojumu sniedzēji un ieguldītāji CEPA noteiktajās nozarēs netiks diskriminēti attiecībā pret to partneriem Indonēzijā. Pateicoties skaidriem, taisnīgiem un savlaicīgiem procesiem, ES uzņēmējiem būs vieglāk iegūt licences vai kvalifikācijas, kas vajadzīgas pakalpojumu sniegšanai. Tas nodrošinās, ka ES pakalpojumu sniedzējiem konkrētās nozarēs nebūs vajadzīga vietēja klātbūtne (piemēram, filiāle), noteikts skaits operatoru vai noteikta darījumu vērtība Indonēzijā.

Lai gan CEPA veicina tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas starp ES un Indonēziju, tas skaidri aizsargā katras Puses tiesības reglamentēt, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus. 

CEPA 9. nodaļa nodrošina, ka kapitālu, kas nepieciešams saskaņā ar nolīgumu liberalizēto darījumu veikšanai, piemēram, ārvalstu uzņēmuma izveidei, praksē ir atļauts pārvietot no ES uz Indonēziju un otrādi. Tajā pašā laikā abas puses vajadzības gadījumā joprojām var piemērot savus tiesību aktus un noteikumus, piemēram, bankrota gadījumos vai darījumos ar vērtspapīriem.

CEPA 10. nodaļa rada paredzamu, drošu un taisnīgu digitālās tirdzniecības vidi. Tā jo īpaši nodrošina brīvas pārrobežu datu plūsmas, aizliedzot nepamatotas lokalizācijas prasības un aizliedzot muitas nodokļus par elektronisku nosūtīšanu. Tajā ir paredzēti saistoši noteikumi, kas veido patērētāju uzticēšanos un nodrošina juridisko noteiktību uzņēmumiem un atbalsta inovāciju.

CEPA 11. nodaļā ir izklāstīti noteikumi, kas nodrošina, ka publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ES uzņēmumiem ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas.

ES un Indonēzija ir vienojušās par intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību un īstenošanu 12. nodaļā. CEPA jo īpaši nodrošina tiešu aizsardzību 221 ES un 72 Indonēzijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (“ĢIN”), kas attiecas uz lauksaimniecības pārtikas produktiem, piemēram, ES gaļas izstrādājumiem un sieriem un Indonēzijas garšvielām un kafiju. Šis augstais ĢIN aizsardzības līmenis stiprina eksporta potenciālu augstvērtīgās lauksaimniecības pārtikas nozarēs, nodrošinot ekskluzīvu apzīmējumu un palīdzot ražotājiem tirgot augstākās kvalitātes produktus.

CEPA 13. nodaļa nodrošina, ka abās jurisdikcijās tiek saglabāti efektīvi konkurences tiesību akti, ko īsteno funkcionāli neatkarīgas iestādes, kurām jārīkojas pārredzami un nediskriminējoši, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Nolīgumā ir paredzēta arī sadarbība starp iestādēm. Tajā ir ietverti noteikumi par subsīdijām, pretmonopola pasākumiem un valstij piederošiem uzņēmumiem.

CEPA 14. nodaļa ir arī nozīmīgs solis tirdzniecības un ieguldījumu atvēršanā un piegādes ķēžu nodrošināšanā starp ES un Indonēziju enerģētikas un izejvielu jomā.

CEPA 15. nodaļā ir sniegts visaptverošs satvars tirdzniecībai un ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai ar juridiski saistošām saistībām, kas ir izpildāmas, izmantojot CEPA strīdu izšķiršanas mehānismu. CEPA nodrošina arī platformu dialogam un sadarbībai ar tirdzniecību saistītos vides un klimata jautājumos, tostarp palmu eļļas nozarē. Tajā ir iekļauti īpaši noteikumi par dabas resursu aizsardzību un pārvaldību, nosakot saistības attiecībā uz mežu saglabāšanu, bioloģisko daudzveidību, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu.

Ar CEPA 16. nodaļu tiek izveidots satvars ES un Indonēzijas sadarbībai, lai stiprinātu politiku un noteiktu programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību.

Nolīguma 17. nodaļā ir izklāstīti pamatprincipi un darbības pamatnostādnes ekonomiskajai sadarbībai un spēju veidošanai jomās, uz kurām attiecas tā darbības joma.

Nolīgumā ir arī 18. nodaļa, kas veltīta MVU, un vairāki citi noteikumi, kas dod labumu šādiem uzņēmumiem, piemēram, tādas vienotas publiski pieejamas digitālās platformas izveide, kas sniedz informāciju par to, kā piekļūt otras Puses tirgiem un veikt uzņēmējdarbību otras Puses tirgos, MVU kontaktpunktu izveide, komercdarījumu digitalizācija utt.

CEPA 19. nodaļa veicina pārredzamus, koordinētus un uz pierādījumiem balstītus noteikumus, kas atbilst iekšzemes tiesību aktiem, atbalsta sabiedriskās politikas mērķus un ņem vērā uzņēmumu un ieinteresēto personu intereses. Pusēm jo īpaši katru gadu jāpublicē galveno plānoto noteikumu saraksts, izskaidrojot to mērķi un termiņus.

CEPA 20. nodaļa uzlabo paredzamību, pārskatatbildību un taisnīgumu ar tirdzniecību saistītā regulējumā. Garantējot savlaicīgu publicēšanu, atvērtu piekļuvi informācijai, taisnīgus administratīvos procesus un neatkarīgas pārsūdzības iespējas, tas stiprina uzticēšanos regulatīvajām sistēmām un mazina nenoteiktību uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām.