This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52026PC0186
Proposal for a COUNCIL DECISION determining the criteria and the procedure for establishing the position to be taken on behalf of the European Union within the Council of Europe as regards the requests for accession of third parties to the Council of Europe Convention on Cybercrime (‘Budapest Convention’)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz trešo personu lūgumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz trešo personu lūgumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
COM/2026/186 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.5.2026
COM(2026) 186 final
2026/0101(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz trešo personu lūgumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tādu valstu lūgumiem pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”), kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis un kuras nav piedalījušās minētās konvencijas izstrādē, nolūkā pievienoties Budapeštas konvencijai saskaņā ar minētās konvencijas 37. pantu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Budapeštas konvencija
Budapeštas konvencija (CETS 185) tika parakstīta 2001. gada 23. novembrī Budapeštā, Ungārijā, un tā stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses, izņemot Īriju, kas to ir parakstījusi, taču vēl nav ratificējusi. Savienības un Eiropas Padomes attiecību pamatā ir 2007. gada Saprašanās memorands starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību 1 . Savienībai ir novērotājas statuss Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY).
Budapeštas konvencijā ir 48 panti, kas paredz i) kriminālatbildības noteikšanu par attiecīgām darbībām, sākot no nelikumīgas piekļuves datiem un sistēmu traucējumiem un beidzot ar krāpšanu digitālajā vidē un seksuālu vardarbību pret bērniem atspoguļojošiem materiāliem; ii) procesuālās pilnvaras izmeklēt kibernoziedzību un nodrošināt elektroniskos pierādījumus saistībā ar jebkuru noziegumu un iii) efektīvu starptautisko sadarbību. Budapeštas konvenciju papildina pirmais papildu protokols, kas attiecas uz kriminālatbildības noteikšanu par rasistiska un ksenofobiska rakstura darbībām, kas izdarītas, izmantojot datorsistēmas (CETS 189), un otrais papildu protokols par pastiprinātu starptautisko sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (CETS 224).
2.2.Eiropas Padomes Ministru komiteja un tās darba sagatavošanas struktūras un Konvencijas par kibernoziegumiem komiteja
Eiropas Padomes Ministru komiteja ir Eiropas Padomes lēmumu pieņemšanas struktūra. Tās loma un funkcijas ir aprakstītas Eiropas Padomes Statūtu (“statūti”) IV nodaļā. Tās sastāvā ir dalībvalstu ārlietu ministri. Eiropas Padomes Ministru komiteja tiekas reizi gadā ministru līmenī un reizi nedēļā vietnieku līmenī (dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Eiropas Padomē).
Eiropas Padomes Ministru komitejai palīdz birojs un palīggrupas, kas regulāri tiekas, lai pirms lēmumu pieņemšanas padziļināti izskatītu konkrētus jautājumus. Šīs palīggrupas ir neformālas deputātu darba struktūras, un tām nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru. Tās sagatavo lēmumus pieņemšanai Eiropas Padomes Ministru komitejā, ideālā gadījumā bez debatēm. Lēmumus par uzaicinājumiem pievienoties Budapeštas konvencijai sagatavo GR-J (Juridiskās sadarbības grupas ziņotājs).
Konvencijas par kibernoziegumiem komiteja (T-CY) pārstāv Budapeštas konvencijas Puses. Pamatojoties uz Budapeštas konvencijas 46. pantu, apspriešanās ar minēto komiteju mērķis ir veicināt Budapeštas konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, informācijas apmaiņu un jebkādu turpmāku grozījumu izskatīšanu.
2.3.Eiropas Padomes Ministru komitejas un Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas (T-CY) paredzētais akts ar juridiskām sekām Savienībā
Saskaņā ar Budapeštas konvencijas 37. panta 1. punktu Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc apspriešanās ar konvencijas līgumslēdzējām valstīm un to vienprātīgas piekrišanas saņemšanas – ar Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas (T-CY) starpniecību – var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies minētās konvencijas izstrādē, pievienoties Budapeštas konvencijai.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Tiek ierosināts nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejā un tās darba sagatavošanas struktūrās, kā arī Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY) uz valstu pievienošanos Budapeštas konvencijai, noteikt saskaņā ar divpakāpju pieeju. Pirmkārt, ar šo lēmumu, kura pielikumā izklāstīti pamatprincipi un kritēriji, kas jāpiemēro, otrajā posmā ierosinot Savienības nostāju attiecībā uz konkrētiem trešo valstu pievienošanās lūgumiem. Šajā otrajā posmā Komisija ierosinās sīki izstrādātu nostāju par katru tādas valsts pievienošanās pieprasījumu, kura nav Budapeštas konvencijas Puse, saskaņā ar šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem pamatprincipiem un kritērijiem. Komisija šādu sīki izstrādātu nostāju rakstiska dokumenta veidā nosūtīs Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.
Savienība pašlaik piemēro šādu pieeju saistībā ar konkrētu citu starptautisko organizāciju iekšējām lēmumu pieņemšanas procedūrām, jo īpaši transporta nozarē Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā 2 un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomē 3 .
Komisija ierosina iepriekš aprakstīto procedūru, ņemot vērā procesa īpatnības Eiropas Padomē attiecībā uz to valstu lūgumiem pievienoties Budapeštas konvencijai, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis un kuras nav piedalījušās minētās konvencijas izstrādē, nolūkā pievienoties Budapeštas konvencijai saskaņā ar minētās konvencijas 37. pantu.
Konkrētāk, Eiropas Padomes iekšējie noteikumi paredz, ka Budapeštas konvencijas līgumslēdzējas valstis parasti var paust iebildumus pret lūgumu pievienoties minētajai konvencijai divus mēnešus pēc tam, kad T-CY sekretariāts ir izsūtījis lūgumu visām līgumslēdzējām valstīm. Ļoti īsais termiņš starp brīdi, kad konvencijas dalībvalstis saņem lūgumu par pievienošanos Budapeštas konvencijai, un brīdi, kad tām jāpieņem lēmums šajā jautājumā, var apdraudēt lēmuma par Savienības nostāju savlaicīgu sagatavošanu un pieņemšanu Padomē saskaņā ar Līguma 218. panta 9. punktu.
Lai nodrošinātu Savienības nostājas saskaņotību visā procesā, ierosinātais divu līmeņu process būtu jāpiemēro lēmumiem par lūgumiem pievienoties Budapeštas konvencijai saskaņā ar minētās konvencijas 37. pantu.
Tāpēc ar šo tiek ierosināts, pamatojoties uz LESD 218. panta 9. punktu, pieņemt Padomes lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem šādu lēmumu pieņemšanā.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras vai nolīguma dalībniece 4 .
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Lēmumi, kurus Eiropas Padomes Ministru komiteja kopā ar tās darba sagatavošanas struktūrām un Budapeštas konvencijas Pušu komiteju ir aicināta pieņemt, t. i., lēmumi par uzaicinājumu valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis un nav piedalījušās Budapeštas konvencijas izstrādē, pievienoties minētajai konvencijai, ir lēmumi ar juridiskām sekām. Turklāt, neskarot Savienības kompetenci citās jomās, uz kurām attiecas Budapeštas konvencija, piemēram, kriminālatbildības noteikšanu par konkrētiem rīcības veidiem, Puses sadarbojas saskaņā ar Budapeštas konvencijas III nodaļas (“Starptautiskā sadarbība”) 23. panta noteikumiem pēc iespējas plašākā mērogā izmeklēšanās vai tiesvedībā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai lai vāktu pierādījumus elektroniskā formā par noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm tiek noteikts pienākums jomās, kas ietilpst Savienības kompetencē.
Paredzētais lēmums nepapildina un negroza Budapeštas konvencijā noteikto institucionālo struktūru.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētajam lēmumam ir mērķi un komponenti tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un noteikumu minimuma noteikšana noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai kibernoziedzības jomā.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 82. panta 1. punkts un 83. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 82. panta 1. punktam un 83. panta 1. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.
2026/0101 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz trešo personu lūgumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu un 83. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvencija par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”) stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā.
(2)Dalībvalstis ir Eiropas Padomes dalībvalstis; visas dalībvalstis, izņemot Īriju, ir Budapeštas konvencijas Puses. Budapeštas konvencija neparedz iespēju Savienībai kļūt par minētās konvencijas Pusi.
(3)Saskaņā ar Budapeštas konvencijas 37. panta 1. punktu Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc apspriešanās ar konvencijas līgumslēdzējām valstīm un to vienprātīgas piekrišanas saņemšanas var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies minētās konvencijas izstrādē, pievienoties Budapeštas konvencijai.
(4)Eiropas Padomē īstenotā procedūra paredz apspriešanos ar Budapeštas konvencijas Pusēm par lēmumiem attiecībā uz pieteikumiem par pievienošanos minētajai konvencijai. Pušu vienprātīga piekrišana ir jāsaņem ar Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas (T-CY) starpniecību, pirms Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņem lēmumu par šiem jautājumiem. Eiropas Padomes Ministru komitejas lēmumus sagatavo darba sagatavošanas struktūra, proti, GR-J (Juridiskās sadarbības grupas ziņotājs). Lai procedūrā attiecībā uz citu valstu pievienošanos Budapeštas konvencijai pilnībā iesaistītu Puses, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, parasti Budapeštas konvencijas Puses tiek aicinātas Pušu apspriešanās posmā izteikt jebkādus iebildumus vai izvirzīt jautājumus saistībā ar lēmumiem par pievienošanās lūgumiem. Pēc tam konsensa gadījumā Eiropas Padomes Ministru komiteja šādus lēmumus apstiprina bez debatēm.
(5)Saskaņā ar minēto procedūru jebkura valsts, kura ir Budapeštas konvencijas Puse, var izteikt iebildumus pret lūgumu pievienoties minētajai konvencijai, tādējādi faktiski liedzot lūguma iesniedzējai valstij pievienoties Budapeštas konvencijai. Iemesli iebildumu izteikšanai nav jāpaskaidro.
(6)Eiropas Padomē neoficiāli ieviestie iekšējie noteikumi parasti paredz, ka Budapeštas konvencijas līgumslēdzējas valstis var paust iebildumus pret lūgumu pievienoties minētajai konvencijai divus mēnešus pēc tam, kad Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas (T-CY) sekretariāts ir izsūtījis lūgumu visām Pusēm. Ļoti īsais termiņš starp brīdi, kad konvencijas dalībvalstis saņem lūgumu par pievienošanos Budapeštas konvencijai, un brīdi, kad tām jāpieņem lēmums šajā jautājumā, var apdraudēt lēmuma par Savienības nostāju savlaicīgu sagatavošanu un pieņemšanu Padomē saskaņā ar Līguma 218. panta 9. punktu.
(7)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejā un Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY) attiecībā uz lūgumiem par pievienošanos Budapeštas konvencijai, jo minētā konvencija attiecas uz Savienības kompetences jautājumiem.
(8)Ņemot vērā īso laikposmu starp pievienošanās lūguma saņemšanu un lēmumu, kas par minēto lūgumu jāpieņem Eiropas Padomes Ministru komitejai un Konvencijas par kibernoziegumiem komitejai (T-CY), būtu jāievieš efektīva procedūra un mērķi un kritēriji, kas jāpiemēro, lai noteiktu nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz lūgumiem par pievienošanos Budapeštas konvencijai, neskarot dalībvalstu kā Budapeštas konvencijas Pušu tiesības un pienākumus.
(9)Nostājai, kas jāieņem Savienības vārdā, vajadzētu būt balstītai uz dokumentu, ko Komisija savlaicīgi iesniedz Padomei, lai to varētu apspriest un apstiprināt. Komisijai šis dokuments būtu jāsagatavo, pamatojoties uz pielikumā izklāstītajiem mērķiem un kritērijiem, un būtu jāņem vērā Eiropas Padomes nodrošinātie materiāli, kā arī attiecīgā gadījumā informācija, ko sniegusi Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).
(10)Komisijai būtu jācenšas sākt šāda dokumenta sagatavošanu, tiklīdz tā no Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas (T-CY) sekretariāta ir saņēmusi apstiprinājumu, ka saņemts pievienošanās lūgums, lai Padomē varētu notikt arī jebkādas pienācīgas apspriešanās. Komisijas dokumentā būtu jānorāda, vai dalībvalstis Savienības vārdā tiek aicinātas atbalstīt vai iebilst pret tādas valsts pievienošanās lūgumu, kas nav Budapeštas konvencijas Puse, tādējādi paužot nostāju par to, vai Eiropas Padome minētajai valstij var nosūtīt uzaicinājumu pievienoties Budapeštas konvencijai, un tas būtu jāiesniedz laikus, lai to varētu apspriest un apstiprināt. Pamatojoties uz minēto Komisijas dokumentu, Padomei būtu jānosaka Savienības nostāja attiecībā uz lūgumiem par pievienošanos Budapeštas konvencijai.
(11)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz pieteikumiem par pievienošanos Budapeštas konvencijai, ir jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir Budapeštas konvencijas Puses, Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY), kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, un Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Padomes Ministru komitejā un tās darba sagatavošanas struktūrās, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs.
(12)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(13)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija [ar (..) vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.] VAI
[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.]
(14)Šis lēmums neskar iespēju, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumus, pamatojoties uz LESD 218. panta 9. punktu, ar kuriem nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē, jo īpaši jomās, kuras ir ārpus šā lēmuma darbības jomas, tostarp tad, ja Savienības dalītā kompetence vēl nav īstenota.
(15)Šā lēmuma īstenošanas nolūkos dalībvalstīm un Komisijai būtu jārīkojas ciešā sadarbībā saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY) un Eiropas Padomes Ministru komitejā un tās darba sagatavošanas struktūrās, ja minētās struktūras ir aicinātas pieņemt lēmumus par tādu valstu lūgumiem pievienoties Budapeštas konvencijai, kuras vēl nav minētās konvencijas Puses, nosaka saskaņā ar šā lēmuma 2. pantā izklāstīto procedūru un mērķiem un kritērijiem, kas izklāstīti šim lēmumam pievienotajā pielikumā.
2. pants
1. Ja notiek apspriešanās ar Konvencijas par kibernoziegumiem komiteju (T-CY) saskaņā ar Budapeštas konvencijas 37. pantu saistībā ar to, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņem lēmumu par 1. pantā minēto valstu lūgumiem pievienoties Budapeštas konvencijai, Komisija laikus pirms minētās apspriešanās beigām iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai dokumentu, kurā izklāstīts 1. pantā minētais projekts nostājai, kas jāieņem Savienības vārdā.
2. Dokumentus, ko Komisija iesniedz, ievērojot 1. punktu, balsta uz šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem mērķiem un kritērijiem, un tajos ņem vērā visu attiecīgo informāciju un materiālus, ko Eiropas Padomes nodrošinājusi pirms jebkādām apspriešanām, un, attiecīgā gadījumā, jebkādu informāciju, ko sniegusi Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).
3. Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, kā minēts 1. pantā, ir jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir Budapeštas konvencijas Puses, Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā (T-CY), kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, un Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Padomes Ministru komitejā un tās darba sagatavošanas struktūrās, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.5.2026
COM(2026) 186 final
PIELIKUMS
dokumentam Priekšlikums
Padomes lēmumam,
ar ko nosaka kritērijus un procedūru, lai noteiktu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz trešo personu lūgumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
PIELIKUMS
Mērķi un kritēriji tam, kā noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomē attiecībā uz uzaicinājumiem pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (“Budapeštas konvencija”)
Mērķi
1. Veicināt ciešāku starptautisko sadarbību kibernoziedzības apkarošanā un digitālo pierādījumu apmaiņā.
3. Veicināt pamattiesību ievērošanu un tādu garantiju ieviešanu, kas saistītas ar procesuālajām pilnvarām un starptautisko sadarbību.
2. Turpināt tiesību aktu un stratēģisko satvaru saskaņošanu.
4. Nodrošināt efektīvas spēju veidošanas darbības.
Kritēriji
Izvērtējot tādas valsts lūgumu pievienoties Budapeštas konvencijai, kura nav tās Puse, Komisija ņem vērā šādus aspektus.
1. Tiesību akti kibernoziedzības jomā: novērtēt, cik lielā mērā valsts tiesību akti, kas ir spēkā valstī, kura lūdz pievienošanos, attiecas uz Budapeštas konvencijas aptvertajiem nodarījumiem un procesuālajām pilnvarām un vai aizsākto reformu nolūks ir panākt ciešāku saskaņotību ar minēto konvenciju.
2. Tiesiskums un pamattiesības: izvērtēt, vai valsts, kas nav konvencijas Puse, ir parakstījusi starptautiskus pamattiesību aizsardzības regulējumus un ir īstenojusi pasākumus valsts līmenī, lai aizsargātu šīs tiesības, tai skaitā tiesības netikt pakļautam necilvēcīgam un pazemojošam sodam vai nāvessodam, un novērtēt, cik lielā mērā uz valstu procesuālo pilnvaru īstenošanu attiecas pietiekami nosacījumi un garantijas.
3. Saskaņošana ar Savienības nostāju kibernoziedzības jomā: novērtēt, cik lielā mērā valsts, kas lūdz pievienošanos, atbalsta nostāju, kura ir saderīga ar nostāju, ko Savienība pieņēmusi starptautiskos forumos (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā), jo īpaši attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par rīcību, pamattiesību ievērošanu un nosacījumiem un garantijām, kas piemērojamas procesuālajām pilnvarām un starptautiskās sadarbības pasākumiem.
4. Pašreizējais sadarbības līmenis: novērtēt, cik lielā mērā sadarbības līmenis starp Savienības kompetentajām iestādēm un tās valsts iestādēm, kura lūdz pievienošanos, ir būtisks un vai lūguma iesniedzējas valsts pievienošanās var veicināt turpmāku sadarbību gan ar Savienības dalībvalstīm, gan citām Budapeštas konvencijas Pusēm.
5. Sadarbība ar Eiropas Padomi: novērtēt, cik lielā mērā tās valsts iestādes, kura lūdz pievienošanos, ir sadarbojušās ar Eiropas Padomi un piedalījušās attiecīgos pasākumos.
