EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.7.2025
SWD(2025) 193 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS
[…]
Pavaddokuments dokumentam
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai,
ar ko attiecībā uz vielu pievienošanu un robežvērtību noteikšanu tās I, III un IIIa pielikumā groza Direktīvu 2004/37/EK
{COM(2025) 418 final} - {SEC(2025) 217 final} - {SWD(2025) 191 final} - {SWD(2025) 192 final}
1.Rīcības nepieciešamība
1.1.Pamatojiet! Kāda ir risināmā problēma?
Vēzis joprojām ir galvenais ar darbu saistītas nāves cēlonis ES, kam seko sirds un asinsvadu slimības. Saskaņā ar aplēsēm katru gadu aptuveni 80 000 cilvēku ES zaudē dzīvību kancerogēnu iedarbības darba vietā dēļ.
Lai uzlabotu arodslimību profilaksi ES, Komisija pastāvīgi atjaunina Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu direktīvu 2004/37/EK (“CMRD”). Šis pārskatīšanas process palīdz vēl vairāk samazināt arodslimību izplatību ES, uzlabojot profilaksi, kas ir viens no galvenajiem mērķiem ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam (“ES darba aizsardzības stratēģiskais satvars”).
Šajā sestajā CMRD pārskatīšanā Komisija pēc diskusijām ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) Ķīmisko vielu darba grupas locekļiem ir noteikusi, ka iespējamai rīcībai prioritāras ir šeit norādītās piecas vielas, vielu grupas un vielas, kas rodas procesa laikā:
·robežvērtību noteikšana kobaltam un neorganiskajiem kobalta savienojumiem, policikliskajiem aromātiskajijem ogļūdeņražiem (“PAO”), 1,4-dioksānam un izoprēnam, un
·iekļaušana CMRD darbības jomā ar tās I pielikumu attiecībā uz metināšanas izgarojumiem.
Saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem vairāk nekā 2,6 miljoni darba ņēmēju ES ir eksponēti vienai no šīm 5 vielām. Ja netiks īstenota rīcība ES līmenī, nākamo 40 gadu laikā būtu vairāk nekā 29 000 plaušu vēža gadījumu un 27 000 ar vēzi nesaistītu gadījumu.
Darba ņēmējus, uzņēmumus un dalībvalstis īpaši ietekmē nepietiekama arodekspozīcijas novēršana kobaltam un tā neorganiskajiem savienojumiem, PAO, 1,4-dioksānam un metināšanas izgarojumiem. Savukārt, savāktie pierādījumi liecina, ka darba ņēmēji ir eksponēti izoprēna līmenim, kas ir zemāks par veselībai drošu robežvērtību, kuru savā atzinumā noteikusi Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komiteja (RAC), un tie liecina, ka pašreiz arodeksponētība izoprēnam tiek novērsta pietiekami.
1.2.Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?
Šīs iniciatīvas mērķis ir izpildīt CMRD 16. pantā noteiktos juridiskos pienākumus attiecībā uz robežvērtību noteikšanu un novērst ar darbu saistītus nāves gadījumus un slimības saskaņā ar ES darba aizsardzības stratēģiskā satvara otro galveno mērķi. Ar šo iniciatīvu tiks īstenoti šādi konkrētie mērķi:
·vēl vairāk uzlabot darba ņēmēju aizsardzību pret eksponētību kobalta un tā neorganiskajiem savienojumiem PAO un 1,4-dioksānam ES ar darba devēju pieņemtiem atbilstīgiem riska pārvaldības pasākumiem,
·palielināt CMRD skaidrību un efektivitāti, to atjauninot ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, kas ļauj noteikt robežvērtības,
·atvieglot īstenošanu un veicināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem, ES līmenī, pieņemot minimālās prasības, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, un
·nodrošināt lielāku skaidrību par CMRD darbības jomu attiecībā uz metināšanas izgarojumiem, lai uzņēmumi veiktu obligāto riska novērtējumu un piemērotu visas prasības, ja saskaņā ar riska novērtējumu darba ņēmēji varētu būt eksponēti kancerogēniem, mutagēniem vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām.
1.3.ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība
Rīkojoties ES līmenī, šī iniciatīva:
·uzlabos skaidrību un izpildes panākšanu – nosakot robežvērtības papildu vielām vai vielu grupām, tiks nodrošināti kopīgi atsauces rādītāji, ko darba devēji, darba ņēmēji un izpildītāji izmanto kā praktisku instrumentu atbilstības vispārējām prasībām novērtēšanai, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās nav spēkā esošu robežvērtību. Metināšanas izgarojumu iekļaušana CMRD I pielikumā arī palīdzēs novērst skaidrības trūkumu par šo izgarojumu iespējamo bīstamību darba ņēmējiem un līdz ar to novērst atbilstošu riska pārvaldības pasākumu trūkumu;
·nodrošinās līdzīgu minimālo aizsardzības līmeni visā ES – valsts robežvērtības kobaltam un tā neorganiskajiem savienojumiem, PAO un 1,4-dioksānam dalībvalstīs, kur tās pastāv, ievērojami atšķiras. Piemēram, tajās dalībvalstīs, kurās tādas ir, valsts robežvērtības kobaltam svārstās no 10 līdz 500 μg/m³. Ja netiks īstenota rīcība ES līmenī, visticamāk, saglabāsies ļoti atšķirīgi darba ņēmēju aizsardzības līmeņi;
·veicinās vienlīdzīgākus konkurences apstākļus – izmaksas, kas saistītas ar zemāku valsts robežvērtību ievērošanu, parasti ir augstākas, un tas rada konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kas darbojas tirgos, kuros valsts robežvērtības nav noteiktas vai tās ir mazāk stingras. ES robežvērtību noteikšana palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarei, samazinot atšķirību diapazonu un palielinot noteiktību, ka visās dalībvalstīs ir noteikta pamatdefinīcija vai izpildāma robežvērtība. Tas arī samazinās regulējuma sarežģītību, ko rada noteikumi, kuri ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, palīdzot samazināt atbilstības nodrošināšanas administratīvo slogu uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū;
·samazinās ar robežvērtību noteikšanu saistīto slogu – robežvērtību noteikšanas process ir ļoti sarežģīts, un tam ir vajadzīga augsta līmeņa zinātniskā ekspertīze, kā arī ietekmes novērtējums un apspriešanās ar ieinteresētajām personām (atkarībā no valstu prakses). ES līmeņa arodekspozīcijas robežvērtību noteikšanas ES būtiska priekšrocība ir tā, ka ar to tiek novērsta vajadzība dalībvalstīm veikt pašām savu analīzi, tai skaitā zinātnisku novērtējumu, tādējādi, iespējams, ļaujot ievērojami ietaupīt administratīvās izmaksas.
2.Politikas risinājumi
2.1.Kādi ir apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi? Vai kāds no tiem ir vēlamais? Pamatojiet!
2.1.1.Vielas, kas noteiktas par prioritārām robežvērtību noteikšanai
Katrai vielai, uz kuru attiecas robežvērtību noteikšana (kobalts un tā neorganiskie savienojumi, PAO un 1,4-dioksāns) un kurai pašlaik nav saistošas robežvērtības ES līmenī, tika noteikti vairāki politikas risinājumi attiecībā uz robežvērtībām. Šie politikas risinājumi vienmēr ietver robežvērtības, ko noteikusi RAC (zinātniskie eksperti), ja tādas ir, un robežvērtības, ko ieteikusi trīspusējā ACSH (ieinteresētās personas).
Turklāt kā politikas risinājumi tiek izvēlēti citi būtiski atsauces punkti nolūkā nodrošināt plašu līmeņu klāstu novērtēšanai. Šo papildu politikas risinājumu pamatā galvenokārt bija jaunā metodika, ar ko nosaka uz risku balstītas robežvērtības kancerogēniem, kam robežvērtības nav noteiktas, un spēkā esošās valstu robežvērtības.
Attiecībā uz izoprēnu savāktie pierādījumi liecina, ka pašreizējais un nākotnes arodekspozīcijas līmenis jau tagad ir zemāks par veselībai drošu robežvērtību, ko savā atzinumā noteikusi RAC. Lai gan ACSH ietvaros uzņēmumu, darba ņēmēju un dalībvalstu pārstāvji vienprātīgi atbalstīja izoprēna robežvērtības noteikšanu, darba ņēmēju aizsardzības uzlabošanai nešķiet nepieciešama rīcība ES līmenī. Tāpēc attiecībā uz šo konkrēto vielu netika apsvērts neviens politikas risinājums.
2.1.2.Metināšanas izgarojumi, procesā radusies viela, ko iekļauj CMRD I pielikumā
Savāktie pierādījumi liecina, ka daži darba devēji nezina, ka to metināšanas procesos var izdalīties izgarojumi, kas satur kancerogēnus, mutagēnus vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas. Tāpēc šie darba devēji var neievērot, cik lielā mērā viņu darba ņēmējiem ir bīstama eksponētība metināšanas izgarojumiem. Šā iemesla dēļ apsvērtais politikas risinājums attiecībā uz metināšanas izgarojumiem ir to iekļaušana CMRD I pielikumā nolūkā uzlabot juridisko skaidrību un palielināt informētību par metināšanas izgarojumu iespējamo bīstamību.
2.1.3.Vēlamie risinājumu
Pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kā vēlamais risinājums attiecībā uz kobaltu un neorganiskiem kobalta savienojumiem, PAO, 1,4-dioksānu un metināšanas izgarojumiem ir saglabātas ACSH ieteiktās robežvērtības, jo tās nodrošina vislabāko līdzsvaru efektivitātes, lietderības un saskaņotības ziņā.
2.2.Kas atbalsta šo izvēli?
Oficiālās divposmu apspriešanās ietvaros sociālie partneri atbalstīja to vielu sarakstu, kuras jāiekļauj CMRD sestajā pārskatīšanā. Valdības, darba devēji un darba ņēmēju pārstāvji ACSH atbalsta vēlamos risinājumus attiecībā uz kobaltu un tā neorganiskajiem savienojumiem, PAO, 1,4-dioksāna un metināšanas izgarojumiem, tai skaitā ierosinātos pārejas periodus, kuru mērķis ir mazināt tehniskās un ekonomiskās problēmas darba devējiem saistībā ar kobaltu un tā neorganiskajiem savienojumiem un PAO.
3.Vēlamā risinājuma ietekme
3.1.Vēlamo risinājumu sniegtie ieguvumi
Attiecībā uz darba ņēmējiem paredzams, ka vēlamie risinājumi attiecībā uz četrām vielām nākamajos 40 gados novērsīs aptuveni 1700 plaušu vēža gadījumu un 19 000 ar vēzi nesaistītu gadījumu. Šie novērstie saslimšanas gadījumi veido ietaupījumus līdz pat 1,16 miljardiem EUR.
Vēlamie risinājumi arī sniegtu ieguvumus uzņēmumiem, samazinot darba kavējumus, ražīguma zaudējumus un apdrošināšanas maksājumus par aptuveni 7 miljoniem EUR nākamo 40 gadu laikā. Aplēstajos ieguvumos uzņēmumiem nav iekļauta atsevišķa pozitīva ietekme, piemēram, uzlabota juridiskā skaidrība. Turklāt vēlamie risinājumi arī sniegtu ieguvumus publiskajām iestādēm kā izmaksu ietaupījumus, kas saistīti ar veselības aprūpes izdevumiem 26,65 miljonu EUR apmērā, un novērstu ar robežvērtību noteikšanu saskaņā ar valsts procesiem saistītās izmaksas līdz 3,75 miljonu EUR apmērā.
3.2.Vēlamā risinājuma izmaksas
Kopējās uzņēmumu pielāgošanas izmaksas saistībā ar vēlamo risinājumu 40 gadu laikā būtu līdz 3,3 miljardiem EUR. Tā kā nav pierādījumu, pielāgošanās izmaksas nav iespējams sadalīt ieguldījumos papildu riska pārvaldības pasākumos (pirmajā gadā un atkārtoti) un darbības izbeigšanas izmaksās. Tomēr paredzams, ka vēlamo risinājumu paketē paredzētais pārejas periods attiecībā uz kobaltu un tā neorganiskajiem savienojumiem un PAO nodrošinās mazāku darbības izbeigšanas gadījumu skaitu salīdzinājumā ar scenāriju, kurā paredzētas tādas pašas robežvērtības bez pārejas periodiem un kurš saskaņā ar aplēsēm izraisītu 209 darbības izbeigšanas gadījumus. Tāpēc darbības izbeigšanas izmaksām vajadzētu būt daudz mazākām par 2,6 miljardiem EUR, kas sagaidāmas bez pārejas perioda. Turklāt uzņēmumiem būs jāsedz arī uzraudzības un administratīvās izmaksas aptuveni 535 miljonu EUR apmērā 40 gadu laikā. Kopumā vēlamo risinājumu izraisītās uzņēmumu kopējās izmaksas tajā pašā periodā sasniedz aptuveni 3,8 miljardus EUR. Lielākajai daļai uzņēmumu šīs izmaksas būtu mazākas (un bieži vien daudz mazākas) par 1 % no apgrozījuma. Jāatzīmē, ka ar darbības izbeigšanas gadījumu skaitu aplēstās izmaksas, visticamāk, izrādīsies pārvērtētas.
Kopumā vēlamo risinājumu pakete 40 gadu laikā publiskajām iestādēm izmaksātu aptuveni 66 miljonus EUR, no kuriem vairāk nekā 95 % ir saistīti ar pielāgošanās, uzraudzības un administratīvajām izmaksām, kas attiecas uz ugunsdzēsēju aizsardzību pret eksponētību PAO. Pārējie 5 % attiecas uz transponēšanas izmaksām.
3.3.Kāda būs ietekme uz uzņēmumiem, t. sk. MVU un mikrouzņēmumiem?
Atbilstības nodrošināšanas izmaksu daļa salīdzinājumā ar apgrozījumu vai darbības bruto produkciju MVU ir lielāka nekā lieliem uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā nozarē. Tāpēc vēlamo risinājumu pakete, visticamāk, MVU ietekmēs vairāk salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem.
Turklāt pastāv lielāka iespēja, ka darbības izbeigšana MVU skars biežāk nekā lielākus uzņēmumus. Tāpēc vēlamo risinājumu paketē paredzētie pārejas pasākumi sniegs lielāku ieguvumu MVU nekā lieliem uzņēmumiem. MVU būs vairāk laika ieguldījumu plānošanai, un tam būtu arī jāsamazina darbības izbeigšanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar to pašu iespēju paketi bez pārejas periodiem.
Tāpēc, lai gan ietekme uz MVU ir lielāka nekā uz lielākiem uzņēmumiem, tai joprojām vajadzētu būt ierobežotai. Pārejas pasākumi palīdz izvairīties no finansiālu ierobežojumu radīšanas tādā veidā, kas kavētu MVU izveidi un attīstību.
3.4. Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes?
Kopumā paredzams, ka publiskās iestādes 40 gadu laikā iztērēs 66 miljonus EUR (aptuveni 1,65 miljonus EUR gadā). Dalībvalstu līmenī šīm izmaksām, visticamāk, būs ierobežota ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldes iestādēm. Turklāt šīs izmaksas mazinās ieguvumi no vēlamajiem risinājumiem (aptuveni 30 miljoni EUR), jo īpaši saistībā ar veselības aprūpes izmaksu ietaupījumiem.
3.5.Vai ir paredzama cita būtiska ietekme?
Vēlamo risinājumu paketei varētu būt zināma netieša negatīva ietekme uz zaļo pārkārtošanos vai digitālo pārkārtošanos sakarā ar darbības izbeigšanas gadījumiem tādās svarīgās nozarēs kā koksēšanas rūpnīcas, cita krāsaino metālu metalurģija, ogļu darvas destilācija un grafīta un oglekļa elektrodu ražošana. Šīm nozarēm ir būtiska nozīme aprites ekonomikas attīstībā, zaļās infrastruktūras ražošanā un pusvadītāju ražošanā. Tomēr paredzams, ka darbības izbeigšanas risku mazinās vēlamo risinājumu paketē paredzētie pārejas pasākumi, jo īpaši pārejas periods attiecībā uz PAO. Tāpēc vispārējai netiešai ietekmei uz zaļo un digitālo pārkārtošanos vajadzētu būt ierobežotai.
4.Turpmākie pasākumi
4.1.Kad politika tiks pārskatīta?
Ierosinātās CMRD pārskatīšanas efektivitāte tiks novērtēta, izvērtējot ES direktīvas par darba drošību un veselības aizsardzību darbā, kā paredzēts Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantā.
