EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 17.6.2025

COM(2025) 822 final

2025/0176(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz aizsardzības gatavību, aizsardzības investīciju sekmēšanu un nosacījumiem aizsardzības industrijai groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, (EK) Nr. 1272/2008, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2019/1021 un (ES) 2021/697

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis saprast steidzamo nepieciešamību stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) spēju atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību, saskaroties ar jauniem drošības apdraudējumiem. Šis konflikts, kas turpinās, ir atklājis nepilnības Eiropas aizsardzības vidē, parādot, cik svarīgi ir nekavējoties palielināt EDTIB ražošanas jaudu un pilnībā izmantot tās inovācijas potenciālu, jo īpaši paātrinot inovācijas ciklus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Padomes aicinājumu Eiropas Komisijai paātrināt darbu visos virzienos, lai apņēmīgi paaugstinātu Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam, šā priekšlikuma mērķis ir padarīt Savienības tiesisko regulējumu tādu, kas veicina aizsardzības industrijas spēju ātru palielināšanu un inovācijas stiprināšanu, lai sasniegtu tādu aizsardzības gatavības līmeni, kas var ticami atturēt no bruņotas agresijas un novērst jebkādu šādas agresijas risku.

Priekšlikumā ir ņemta vērā ievērojamā aizsardzības investīciju nepietiekamība, kas uzkrājusies pēdējo gadu desmitu laikā un kuras dēļ ir vajadzīgas ārkārtīgas pūles, lai aizsardzības gatavību atjaunotu līdz 2030. gadam. Tajā ir ņemts vērā arī tas, ka pašreizējais tiesiskais regulējums šai vajadzībai nav pielāgots un tāpēc jāpielāgo, lai aizsardzības gatavības mērķi sasniegtu 2030. gadam.

Konkrētāk, šajā Komisijas priekšlikumā ir paredzēts paplašināt spēkā esošos noteikumus ar aizsardzību saistītos tiesību aktos un Eiropas Aizsardzības fonda kontekstā, kā arī ar aizsardzību nesaistītos tiesību aktos, lai novērstu regulatīvos šķēršļus un veicinātu ES aizsardzības gatavību un industrijas attīstību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Visi tiesību akti, kurus skar šis priekšlikums, ietver noteikumus, kuru mērķis ir samazināt slogu dalībvalstīm un nozarei vai palīdzēt tām pildīt pienākumus, kas tām ir uzlikti ar attiecīgajiem tiesību aktiem, lai šādi tiesību akti būtu vieglāk piemērojami un mazāk apgrūtinoši. Uzskata, ka minētie noteikumi ir jāattiecina arī uz ES mēroga aizsardzības tirgu, lai atbalstītu dalībvalstu aizsardzības gatavību un veicinātu konkurētspējīgas un inovatīvas Eiropas aizsardzības industrijas attīstību. 

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie pasākumi Eiropas aizsardzības tirgus stiprināšanai ir izstrādāti, pamatojoties uz spēkā esošajiem politikas noteikumiem un papildinot tos nolūkā uzlabot Eiropas aizsardzības spējas un atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību.

Saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) Komisija nodrošina, ka tās tiesību akti atbilst paredzētajam mērķim, ir pielāgoti ieinteresēto personu vajadzībām un samazina slogu, vienlaikus arī sasniedzot savus mērķus. Tāpēc šis priekšlikums ir daļa no REFIT programmas un samazina nevajadzīgu slogu aizsardzības industrijai, saskaņojot to ar noteikumiem, kurus pašlaik piemēro dažādajām procedūrām un sistēmām.

Šajā priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta aizsardzības gatavības faktiskajām vajadzībām, padarot tiesību aktu mērķu sasniegšanu efektīvāku un mazāk apgrūtinošu uzņēmumiem un publiskajām iestādēm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Ar šo priekšlikumu tiek grozītas spēkā esošās ES regulas. Tāpēc šā priekšlikuma juridiskais pamats ir tāds pats kā grozāmo regulu juridiskais pamats. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un Regulu (ES) Nr. 528/2012, atbilstošais juridiskais pamats attiecībā uz minētajiem grozījumiem ir LESD 114. pants. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (ES) 2019/1021, atbilstošais juridiskais pamats attiecībā uz minētajiem grozījumiem ir LESD 192. panta 1. punkts. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (ES) 2021/697, atbilstošais juridiskais pamats attiecībā uz minētajiem grozījumiem ir LESD 173. panta 3. punkts, 182. panta 4. punkts, 183. pants un 188. panta otrā daļa.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Tāpēc pienākumus, izņēmumus vai atkāpes, ko tieši un netieši uzliek ar Savienības tiesību aktiem, var grozīt tikai Savienības līmenī. No ierosinātajām izmaiņām, kuru mērķis ir nodrošināt aizsardzības gatavību un vienkāršošanu, labumu gūs dalībvalstis, nozare un Komisija.

•Proporcionalitāte

Noteikumu paplašināšana vai īpašu atbrīvojumu ieviešana dažādos ES tiesību aktos aizsardzības jomā vienkāršo tiesisko regulējumu, ieviešot minimālās izmaiņas spēkā esošajos pienākumos, lai precizētu un konkretizētu dalībvalstu aizsardzības gatavības vajadzības, kam turpmāk būtu jāpiešķir tāda pati uzmanība kā citām jomām, uz kurām attiecas minētie noteikumi, vienmēr paredzot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Tāpēc šis priekšlikums attiecas tikai uz tām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ieguvumus aizsardzības gatavībai no viena un tā paša tiesiskā regulējuma dažādās ES jomās.

Paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šajos tiesību aktos ir ietverti noteikumi, kuros ņemta vērā situācija un aizsardzības nozares augošās vajadzības, un tie nodrošina, ka prasības lieki nenoslogo aizsardzības gatavību, ražošanu un piegādes ķēdes procesus. Šā priekšlikuma mērķis ir galu galā padarīt šādus tiesību aktus vieglāk piemērojamus un mazāk apgrūtinošus.

Tāpēc efektivitātes labad vispiemērotākais risinājums šķiet kopīgs priekšlikums par dažādiem attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami aizsardzībai, proti, priekšlikums par Omnibus paketi aizsardzības gatavības jomā. Konkrētāk, regulas izvēle šim priekšlikumam ir pamatota ar nepieciešamību izmantot to pašu juridisko instrumentu kā grozāmajiem tiesību aktiem.

Mērķtiecīgie grozījumi attiecas tikai uz piemērojamiem elementiem, kas tagad tiks attiecināti uz aizsardzības mērķiem un tāpēc ir piemēroti iekļaušanai vienā priekšlikumā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas. 

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām bija visaptverošs process un ietvēra sabiedrisko aptauju, kurā varēja piedalīties līdz 2025. gada 22. aprīlim, kā arī vairākas mērķtiecīgas sanāksmes ar dalībvalstīm, attiecīgajiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem no Savienības un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Konkrētāk, pēc atklātas sabiedriskās apspriešanas 2025. gada aprīlī un plašām apspriešanām Eiropas Aizsardzības fonda starpposma izvērtēšanā 2 Komisijas dienesti apkopoja datus, pierādījumus un ierosinājumus no dalībvalstīm, nozares un citām ieinteresētajām personām par juridiskiem, regulatīviem un administratīviem šķēršļiem, kas ierobežo Eiropas aizsardzības industrijas spēju paplašināt ražošanu ar lielāku elastību un līdz 2030. gadam panākt aizsardzības gatavību. Aizsardzības gatavības Omnibus paketē ir paredzēti gan tūlītēji, gan korektīvi pasākumi un ilgtermiņa stratēģiski risinājumi šo šķēršļu pārvarēšanai.

Daudzas ieinteresētās personas, dalībvalstis, kā arī industrijas dalībnieki izteica piezīmes par ķimikāliju regulējumu, jo īpaši par Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulu 3 . Viņu galvenās bažas bija par to, ka dažādo procesu agrīnajos posmos netika ņemti vērā aizsardzības un drošības apsvērumi, minot, piemēram, notiekošās diskusijas par perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS). Vairākas ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka dalībvalstu iespējas aizsardzības interesēs pieļaut valsts izņēmumus (REACH regulas 2. panta 3. punkts) ir pārāk ierobežotas. Turklāt tika arī minēts, ka atbrīvojumi aizsardzības jomā dažādos tiesību aktos ir formulēti atšķirīgi un tāpēc nav juridiskās skaidrības.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Neattiecas.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Par Komisijas Regulu (ES) Nr. 1907/2006 (REACH)

Par Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par ķīmisko vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

Par Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdiem

Par Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

–precizēt un vienkāršot piešķiršanas kritērijus, ieviešot iespēju izvēlēties tikai visatbilstošākos piešķiršanas kritērijus un īstenojot EAF ar gada vai daudzgadu darba programmām;

–precizēt noteikumus, kas piemērojami tiešai piešķiršanai;

–atvieglot netiešas pārvaldības izmantošanu;

–vienkāršot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un līdzfinansējošo dalībvalstu tiesības piekļūt attīstības projektu rezultātiem;

–noteikt, ka izmaksas par testēšanas darbībām, kas veiktas ārpus Savienības teritorijas (piem., Ukrainā), ir attiecināmas finansējuma saņemšanai.

2025/0176 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz aizsardzības gatavību, aizsardzības investīciju sekmēšanu un nosacījumiem aizsardzības industrijai groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, (EK) Nr. 1272/2008, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2019/1021 un (ES) 2021/697

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu, 188. panta otro daļu un 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai sekmētu dalībvalstu investīcijas aizsardzībā, ir jālikvidē regulatīvais slogs saistībā ar aizsardzības gatavību. Šāda sekmēšana laika gaitā atbalstīs aizsardzības industrijas izaugsmi un palīdzēs atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību.

(2)Lai gan vairāki Savienības tiesību aktu instrumenti nodrošina dalībvalstīm nepieciešamo elastību tādu darbību veikšanai, kas veicina aizsardzības industrijas izvēršanu, bieži vien aizsardzības gatavību kavē valsts tiesību akti un īstenošana. Tas attiecas, piemēram, uz iespēju dalībvalstīm izmantot atbrīvojumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 4 piemērošanas, ja tas nepieciešams aizsardzības interesēs, arī aizsardzības gatavības nolūkā.

(3)Ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotais tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo aizsardzības gatavības mērķim. Lai aizsargātu valstu un Savienības drošības intereses, kā to prasa ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, ir vajadzīga elastība un spars. Vienlaikus ir būtiski saglabāt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Ir norādes, ka Regulas (EK) Nr. 1907/2006 īstenošanā dažās dalībvalstīs nav pilnībā ņemta vērā minētajā regulā paredzētā elastība. Pašreizējo izņēmumu aizsardzības jomā var uzlabot, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un varētu rīkoties ātrāk. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt spēkā esošo valsts izņēmumu aizsardzības jomā tvērumu Regulā (EK) Nr. 1907/2006, dodot dalībvalstīm iespēju vajadzības gadījumā atļaut plašākus atbrīvojumus, vienlaikus saglabājot pamatpienākumu līdzsvarot aizsardzības un drošības vajadzības ar veselības un vides aizsardzību.

(4)Līdzīgas izmaiņas būtu jāizdara citos ar ķimikālijām saistītos tiesību aktos, kuros ir paredzēts līdzvērtīgs valsts mēroga atbrīvojums, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 5 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 6 , lai nodrošinātu saskaņotu normatīvo vidi aizsardzības gatavībai.

(5)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1021 7 tiek īstenota Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos pievienotais Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Puse nevar piešķirt atbrīvojumus, ja saskaņā ar Konvenciju ir pieņemts lēmums ķimikāliju iekļaut Konvencijas A, B vai C pielikumā papildus atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Konvenciju, ja vien Puse minētajai iekļaušanai nepiekrīt; tādējādi aizsardzības gatavības vajadzības Savienībā būtu jārisina sagatavošanas posmos, pirms Konvencijā starptautiskā līmenī tiek noteikti aizliegumi vai ierobežojumi. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai attiecīgā informācija tiktu savākta, novērtēta un iesniegta riska pārvaldības izvērtēšanas posma vajadzībām procesā, kur notiek vielas iekļaušana Konvencijas sarakstā, jo šajā posmā Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja var apsvērt potenciālus izņēmumus no iespējamiem kontroles pasākumiem attiecībā uz konkrēto vielu.

(6)Nevar izslēgt, ka informācija par ķīmisko vielu izmantošanu satur sensitīvu informāciju, kas ir jāaizsargā. Tāpēc dalībvalstīm, pienācīgi ņemot vērā starptautiskās tiesības, būtu jāļauj noteikt izņēmumus no Regulas (ES) 2019/1021 13. panta 1. punktā paredzētajām ziņošanas prasībām, pamatojoties uz valsts vai Savienības aizsardzības un drošības interešu aizsardzību, lai aizsargātu sensitīvu informāciju.

(7)Ziņojumā par Eiropas Aizsardzības fonda (EAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 8 , starpposma izvērtējumu ir apstiprināta fonda vispārējā efektivitāte un atbilstība, vienlaikus uzsverot nepieciešamību vēl vairāk racionalizēt procedūras un, ja iespējams, mazināt administratīvo slogu un minētajā regulā ieviest precizējumu, vienkāršošanu un elastību, lai atvieglotu EAF īstenošanu. Tāpēc Regula (ES) 2021/697 būtu jāgroza, ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš 2021. gada, un atsauksmes, kas saņemtas apspriešanās, kuras rīkotas EAF starpposma izvērtēšanas kontekstā.

(8)Pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz EAF īstenošanu ierobežo netiešās pārvaldības izmantošanu, attiecinot to tikai uz izņēmuma gadījumiem. Taču, lai veicinātu ātrākus un vienkāršākus inovācijas ciklus, ļaujot EAF efektīvāk reaģēt uz jaunām aizsardzības vajadzībām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kā arī rentablāku EAF īstenošanu, var būt vajadzīga elastīgāka netiešās pārvaldības izmantošana. Tāpēc ir jāievieš iespēja elastīgāk izmantot netiešo pārvaldību, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāti pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības principi un ka netiešās pārvaldības izmantošana tiek stingri uzraudzīta un izvērtēta, lai garantētu Savienības līdzekļu optimālu izlietošanu.

(9)Prasība, ka visai infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko izmanto EAF finansēto projektu īstenošanai, ir jāatrodas Savienības un asociēto valstu teritorijā, lai tie būtu tiesīgi saņemt finansējumu, ierobežo Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes potenciālu gūt labumu no testēšanas iespējām, kas sniedz unikālas priekšrocības. Lai novērstu šo ierobežojumu, ir jāparedz, ka par izmaksām, kas saistītas ar testēšanas pasākumu veikšanu trešās valstīs, piemēram, Ukrainā, var pretendēt uz EAF finansējumu. Testēšana Ukrainā sniedz iespējas, kas Savienībā nav viegli pieejamas, piemēram, ātri pieejamus rezultātus, 24 stundu testēšanu un testēšanu kaujas laukā, kas var ievērojami uzlabot aizsardzības tehnoloģiju un ražojumu izstrādi un validēšanu. Turklāt testēšana Ukrainā var atvieglot reālās pieredzes par mūsdienu karu iekļaušanu aizsardzības tehnoloģiju un ražojumu turpmākā izstrādē, tādējādi nodrošinot tehniskas un stratēģiskas priekšrocības Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajai un industriālajai bāzei. Ļaujot saņemt finansējumu par ārpus Savienības teritorijas veiktu testēšanas darbību izmaksām, EAF varētu atbalstīt efektīvāku un inovatīvāku aizsardzības risinājumu izstrādi, galu galā palīdzot uzlabot Savienības aizsardzības spējas.

(10)EAF starpposma izvērtējums liecina, ka pašreizējie piešķiršanas kritēriji šā fonda priekšlikumu novērtēšanai ir pārāk sarežģīti, neskaidri un grūti piemērojami praksē. Tas ir radījis nevajadzīgu administratīvo slogu un neskaidrības Komisijai un pieteikumu iesniedzējiem, galu galā kavējot EAF efektīvu īstenošanu. Ir jāvienkāršo piešķiršanas kritēriji un jāievieš lielāka elastība to piemērošanā, lai izvērtēšanu padarītu efektīvāku, pārredzamāku un lietderīgāku. Iespēja izvēlēties attiecīgu piešķiršanas kritēriju apakškopu saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus konkrētajiem mērķiem ļautu veikt pielāgotu un mērķtiecīgu izvērtējumu, tādējādi nodrošinot labāku saskaņotību ar EAF prioritātēm un mērķiem.

(11)EAF īstenošanu ir kavējusi prasība pieņemt gada darba programmas, un tā rezultātā procedūras bija sarežģītas, tāpēc ir grūti nodrošināt EAF atbalstīto darbību paredzamību un nepārtrauktību. Lai risinātu šo jautājumu un nodrošinātu lielāku elastību EAF pārvaldībā, ir jāievieš iespēja īstenot EAF, izmantojot gada vai daudzgadu darba programmas. Tas ļautu Komisijai labāk plānot un koordinēt atbalstu aizsardzības pētniecības un izstrādes darbībām, vienlaikus ļaujot arī lietderīgāk izmantot resursus un uzlabot sinerģiju starp dažādiem projektiem un iniciatīvām. Atļaujot izmantot daudzgadu darba programmas, fonds varētu labāk atbalstīt ilgtermiņa pētniecības un izstrādes projektus, veicināt sadarbību starp ieinteresētajām personām un galu galā palīdzēt uzlabot Savienības aizsardzības spējas.

(12)Lai vēl vairāk uzlabotu EAF efektivitāti un lietderību, ir būtiski nodrošināt Komisijai elastību, kas nepieciešama, lai pārvaldītu programmu tā, ka tiek optimizēta resursu izmantošana un mazināts administratīvais slogs. Šajā nolūkā būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var izmantot tiešu piešķiršanu, noteiktos apstākļos pieļaujot racionālāku un paātrinātu procedūru. Būtu jāveicina centienu nepārtrauktība un aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu efektīva īstenošana, vienlaikus ievērojot pārredzamības, taisnīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Komisijai vajadzētu būt iespējai labāk reaģēt uz aizsardzības nozares mainīgajām vajadzībām, būtu jāveicina ieinteresēto personu sadarbība un jāuzlabo inovatīvu un efektīvu aizsardzības risinājumu izstrāde, tādējādi uzlabojot Savienības drošību un dalībvalstu aizsardzības spējas.

(13)EAF ir potenciāls veicināt inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju un risinājumu izstrādi, izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums ir pārāk sarežģīts un tajā trūkst skaidrības par nosacījumiem pirmskomercializācijas iepirkumam EAF ietvaros, tādējādi kavējot tā efektīvu izmantošanu. Ir jāvienkāršo un jāprecizē nosacījumi iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, jo pašreizējie noteikumi veicina vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vienā un tajā pašā procedūrā (iepirkums no vairākiem avotiem), kas ne vienmēr ir piemērota aizsardzības nozarei. Šā ierobežojuma atcelšana nodrošinās skaidrāku un efektīvāku publiskā iepirkuma regulējumu pirmskomercializācijas posmā, ļaujot EAF labāk atbalstīt inovatīvu risinājumu izstrādi, novērst plaisu starp pētniecību un ieviešanu tirgū un radīt spēcīgu stimulu dalībvalstīm ieguldīt aizsardzības pētniecībā un izstrādē.

(14)Pašreizējais EAF tiesiskais regulējums nav nodrošinājis dalībvalstīm pietiekamas piekļuves tiesības attīstības projektu rezultātiem, jo īpaši dalībvalstīm, kas līdzfinansē šādus projektus. Lai kliedētu šīs bažas un veicinātu sadarbīgāku pieeju aizsardzības pētniecībai un izstrādei, ir jāpiešķir līdzfinansējošajām dalībvalstīm tiesības piekļūt attīstības projektu rezultātiem ar taisnīgiem nosacījumiem. Šādu piekļuves tiesību izmantošanas nosacījumi būtu jānosaka līgumattiecībās starp saņēmējiem un valsts iestādēm, kas līdzfinansē darbību. Tas vienkāršos sarunu procesu starp dalībvalstīm un industriju un saīsinās dotāciju piešķiršanas laiku, tādējādi veicinot racionālāku sadarbību aizsardzības pētniecībā un izstrādē.

(15)Lai maksimāli palielinātu ieguvumus no izmaiņām Regulā (ES) 2021/697, šīs regulas grozījumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Lai gan dažus noteikumus, piemēram, tos, kas attiecas uz piešķiršanas kritērijiem, nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku to būtības dēļ, citi, piemēram, tie, kas attiecas uz finansējuma likmēm vai testēšanu ārpus Savienības teritorijas, var uzlabot EAF finansēto projektu efektivitāti un lietderību. Lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiek izlietoti pēc iespējas lietderīgāk, šie noteikumi būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra.

(16)Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006, (EK) Nr. 1272/2008, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2019/1021 un (ES) 2021/697 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis attiecībā uz vielām — tīrā veidā, maisījumā vai izstrādājumā — var pieļaut izņēmumus no šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.”.

2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1272/2008

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis attiecībā uz vielām, maisījumiem un izstrādājumiem, kas minēti I pielikuma 2.1. iedaļā, var pieļaut izņēmumus no šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.”

3. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 528/2012

Regulas (ES) Nr. 528/2012 2. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Dalībvalstis attiecībā uz biocīdiem — tīrā veidā vai apstrādātā izstrādājumā — var pieļaut izņēmumus no šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.”.

4. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/1021

Regulu (ES) 2019/1021 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu papildina ar šādu 14) punktu:

“14) “aizsardzības gatavība” ir dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu gatavība reaģēt uz krīzi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK* 1. panta 10) punktā un attiecas uz aizsardzību;”;

_________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/81/oj).”;

(2)regulas 3. pantā pievieno šādu 4.a punktu:

“4.a Vācot, novērtējot un iesniedzot informāciju Konvencijas 8. panta 7. un 8. punktā minētās riska pārvaldības izvērtēšanas vajadzībām, Komisija un dalībvalstis pienācīgi ņem vērā aizsardzības gatavību un aizsardzības nozares specifiku, arī ietekmi uz aizsardzības ražošanas piegādes ķēdēm.”;

(3)regulas 13. panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Vajadzības gadījumā dalībvalstis var noteikt izņēmumus no šā panta, pamatojoties uz valsts un aizsardzības interešu aizsardzību, lai aizsargātu sensitīvu informāciju, ar noteikumu, ka šādi izņēmumi attiecīgā gadījumā neapdraud Savienības un dalībvalstu ziņošanas pienākumu izpildi saskaņā ar Konvenciju.”.

5. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/697

Regulu (ES) 2021/697 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 6a) punktu:

“6a) “pārrobežu MVU” ir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, izņemot tās, kurās veic uzņēmējdarbību tiesību subjekti, kas sadarbojas konsorcijā un kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;”;

(b)panta 17) punktu aizstāj ar šādu:

“17) “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;”;

(2)regulas 4. pantā pievieno šādu 6. punktu:

“6. Budžeta saistības, kas attiecas uz Programmu un aptver darbības, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.”;

(3)regulas 8. panta 2. punktā otro teikumu svītro;

(4)regulas 9. panta 2. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko darbībā iesaistītie saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšanai, kā minēts 10. panta 3. punkta f) apakšpunktā, var atrasties vai tikt turēti ārpus dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas, kā noteikts darba programmā. Tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm un atbilst 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 20. un 23. panta prasībām.”;

(5)regulas 11. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dažos pienācīgi pamatotos apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509* 198. pantu, arī gadījumos, kas paredzēti minētā panta pirmās daļas e) punktā.”;

________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj ).”;

(6)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 203. pantu katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem, kas izklāstīti darba programmā:

(a)tā ieguldījums izcilībā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka gaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām;

(b)tā ieguldījums Eiropas aizsardzības industrijas inovācijā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, kas iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē;

(c)tā ieguldījums Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes konkurētspējā, radot jaunas tirgus iespējas Savienībā un ārpus tās robežām un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

(d)tā ieguldījums atkarības no ārpussavienības avotiem mazināšanā un piegādes drošības stiprināšanā;

(e)tā ieguldījums pārrobežu sadarbībā starp tiesību subjektiem, kas iedibināti dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, jo īpaši ar MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas sniedz būtisku pievienoto vērtību darbībai, kā saņēmējiem, apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, vai kā citiem tiesību subjektiem piegādes ķēdē;

(f)tā darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte;

(g)tā ieguldījums efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, arī izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma, tehniskās apkopes un iznīcināšanas procesos;

(h)tā ieguldījums Eiropas aizsardzības industrijas turpmākā integrācijā visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz galīgā ražojuma vai tehnoloģijas kopīgu izmantošanu, īpašumtiesībām vai uzturēšanu.

2.Darba programmā sīki izklāsta atlases procedūras, kā arī 1. punktā norādīto piešķiršanas kritēriju piemērošanu. Ietver kritēriju svērumu, punktu skaita sliekšņus un attiecīgā gadījumā noteikumus ex aequo priekšlikumu izskatīšanai, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus.”;

(7)regulas 13. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, atbalsts no Fonda nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām par 10. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, neskarot augstākas finansējuma likmes, ko var piemērot saskaņā ar šā panta 3. punktu.”;

(b)panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) pasākumam var piešķirt palielinātu līdzekļu piešķiršanas likmi, kā minēts šajā apakšpunktā, ja vismaz 10 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti MVU, kas ir iedibināti dalībvalstīs vai asociētās valstīs un kas piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi tiesību subjekti piegādes ķēdē.

Līdzekļu piešķiršanas likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas ir iedibināts dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, kurās saņēmēji, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības, ir iedibināti un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi tiesību subjekti piegādes ķēdē, bet nepārsniedzot papildu 5 procentpunktus.

Līdzekļu piešķiršanas likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst divkāršai procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir pārrobežu MVU, kā definēts 2. panta 6a) punktā, kas piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi tiesību subjekti piegādes ķēdē;”;

(8)regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neatkarīgi no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 201. panta prasībām pārbauda tikai koordinatora finansiālās spējas.”;

(9)regulas 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) konkrētos gadījumos var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem)”;

(10)regulas 22. pantu svītro;

(11)regulas 23. pantu groza šādi:

(a)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību savas ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumu un eksporta politikas jomā. Attiecībā uz sūtījumiem dalībvalstis cenšas izmantot vispārīgās sūtījumu licences, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (EK) 2009/43* 5. pantā, un izvairīties no nesamērīgiem administratīviem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu darbību raitu īstenošanu.

4. Neskarot šā panta 3. punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot Fonda atbalstītas izstrādes darbības, Komisiju informē pirms ikviena īpašumtiesību nodošanas gadījuma neasociētai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektam, kurš notiek trijos gados pēc galīgā maksājuma darbībai. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai 3. pantā noteiktajiem mērķiem, no Fonda piešķirto atbalstu atmaksā.”;

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/43/oj).”;

(b)pievieno šādu 6. punktu:

“6. Tiesības piekļūt izstrādes darbību rezultātiem piešķir valsts iestādēm, kas darbību līdzfinansē, saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, par kuriem ir jāvienojas ar saņēmējiem, kas rada šos rezultātus.

Šādu piekļuves tiesību izmantošanas noteikumus un nosacījumus nosaka līgumattiecībās starp saņēmējiem un valsts iestādēm, kas darbību līdzfinansē.”;

(12)regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Fondu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 110. panta 2. punktā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.”

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2021/697 9. panta 2. punkta otro daļu un 13. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

(1)    Kopīgā baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030, JOIN(2025) 120 final, 19.3.2025.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149.–177. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1.–849. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/oj).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1272/oj).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/528/oj).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1021/oj).

(8)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/697/oj ).