Ziņotājs : Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas mērs Atsauces dokumenti : Paziņojums “Prasmju savienība” (COM(2025) 90 final) STEM izglītības stratēģiskais plāns (COM(2025) 89 final) Pamatprasmju rīcības plāns (COM(2025) 88 final)

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Teritoriālā kohēzija

1.

uzsver, ka ieguldījumi prasmēs ir būtiski Eiropas ilgtermiņa konkurētspējai, noturībai un kohēzijai, it īpaši tāpēc, ka noteikti reģioni saskaras ar demogrāfiskām pārmaiņām, asāku globālo konkurenci par talantiem un nepieciešamību īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ar šo pieeju vērība būtu jāvelta reģionu nevienlīdzībai, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuriem draud iespējamība, ka tie tiks atstāti novārtā;

2.

vēlreiz atzīmē, cik svarīga ir teritoriālā kohēzija, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi prasmju attīstības ieguvumiem visos reģionos, veicot īpašus intervences pasākumus, lai pārvarētu strukturālos šķēršļus lauku, attālos un mazāk attīstītos apvidos, tostarp tādus šķēršļus kā jauniešu emigrācija, ierobežotas nodarbinātības iespējas un izglītības infrastruktūras nepilnības;

3.

iesaka pieņemt vietējiem apstākļiem pielāgotas stratēģijas, lai prasmju attīstības iniciatīvas saskaņotu ar īpašiem reģionālajiem ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem apstākļiem. Ar šīm stratēģijām būtu jāvelta aktīvi pūliņi, lai atdzīvinātu ilgtspējīgas tradicionālās ekonomikas nozares, mainītu jauniešu migrācijas tendences un veicinātu migrantu un patvēruma meklētāju integrācijas paātrināšanu;

4.

atzīmējot vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu, Komiteja uzsver to tuvumu iedzīvotājiem un to unikālo spēju pielāgot izglītības iniciatīvas vietējiem apstākļiem. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu aktīvi jāintegrē vietējā izglītības infrastruktūrā progresīvas digitālās tehnoloģijas, lai varētu efektīvi reaģēt uz reģionālo sociālekonomisko realitāti;

5.

uzskata, ka ir būtiski novērst teritoriālo nevienlīdzību, veicot mērķorientētas, reģiona vajadzībām pielāgotas investīcijas, it īpaši lauku, attālos apvidos un tādos apvidos, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, kā arī mazāk attīstītās pilsētu nomalēs, jo tos bieži ietekmē tādas problēmas neatbilstoša infrastruktūra, ierobežota piekļuve kvalitatīvai izglītībai un jauniešu emigrācija. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, ir būtiski likt uzsvaru uz izglītības infrastruktūru un savienojamības uzlabošanu;

6.

iesaka stiprināt reģionālo konkurētspēju, saskaņojot vietējās darbaspēka apmācības programmas ar reģionālās rūpniecības priekšrocībām un inovācijas potenciālu, lai nodrošinātu darbaspēka prasmju atbilstību un lielu pieprasījumu pēc tām;

7.

uzsver, ka Prasmju savienība ir jāveido, pilnībā respektējot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principu un nodrošinot vietējo un reģionālo pašvaldību jēgpilnu iesaisti prasmju politikas izstrādē un īstenošanā;

Izglītības un apmācības sistēmu modernizācija

8.

uzsver, ka ir svarīgi ar dinamisku publiskā un privātā sektora partnerību palīdzību veidot reģionālās prasmju ekosistēmas, lai veicinātu sadarbību starp vietējām iestādēm, izglītības iestādēm, uzņēmumiem un inovācijas centriem. Šīm ekosistēmām būtu jāatbilst reģionu ekonomikas profiliem un jāveicina nozīmīgu, ļoti pieprasītu prasmju attīstība;

9.

vienlaikus ir būtiski, lai Prasmju savienība būtu iekļaujoša. Vienlīdzīga piekļuve prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām ir jānodrošina neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm, jauniešiem, migrantiem, personām ar invaliditāti un lauku un perifēro reģionu iedzīvotājiem, lai zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā neviens netiktu atstāts novārtā;

10.

vērš uzmanību uz to, ka izglītības un apmācības sistēmās visā Eiropā ir steidzami jāintegrē digitālā inovācija; svarīgi faktori šajā jomā ir atbildīga izmantošana un izpratne par kiberdrošību, mācību programmu atjaunināšana un mūsdienīgu pedagoģisko metožu ieviešana. Šīs iniciatīvas ir ļoti svarīgas, lai izglītojamajiem nodrošinātu stabilas digitālās kompetences un visaptverošas STEM prasmes, kas ir būtiskas, lai nākotnē gūtu panākumus darba tirgū;

11.

atzīmē augstskolu stratēģisko lomu sagatavot cilvēkus atbilstīgi jaunām profesionālām prasībām, it īpaši STEM jomās, kas ir cieši saistītas ar zaļo un digitālo ekonomiku. Cenšoties mazināt neatliekamo prasmju trūkumu, augstskolām sadarbībā ar privāto sektoru var būt lietderīgi modernizēt mācību programmas un apmācības metodes, lai varētu prognozēt turpmākos uzdevumus, kas, iespējams, vēl nepastāv, un sagatavotu izglītojamos to izpildei;

12.

uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās un turpmākās darba tirgus vajadzības, var būt lietderīgi augstskolas un uzņēmumus, it īpaši MVU, stratēģiski iesaistīt izglītības reformā un prasmju saskaņošanā, it īpaši STEM disciplīnās;

13.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot profesionālo izglītību un apmācību (PIA), un iesaka novērst sistēmiskus resursu ierobežojumus, veicināt PIA pievilcību un līdzsvarot profesionālās prasmes un plašākās kompetences. Šādas reformas ir vajadzīgas, lai PIA ciešāk saskaņotu ar mainīgajām darba tirgus vajadzībām;

14.

vērš uzmanību uz nepieciešamību modernizēt izglītības un apmācības sistēmas, veicot ieguldījumus digitālajā inovācijā, kas paredz atbildīgu izmantošanu un izpratni par kiberdrošību, un stiprinot uzņēmumu un MVU iesaisti un ieviešot mūsdienīgas pedagoģiskās metodes;

15.

uzsver, ka steidzami jānovērš mācībspēku trūkums, it īpaši STEM jomās, uzlabojot apmācību un darba apstākļus, pielāgojot mācību priekšmetu sadali mācībspēkiem ar dažādām prasmēm atbilstīgi satura un mācību programmu specializācijas pakāpei, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu pedagogiem un tādā veidā tieši reaģējot uz pedagogu trūkumu;

Integrācija darba tirgū

16.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt pielāgotas stratēģijas, ar kurām darba tirgū integrēt neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus, ilgtermiņa bezdarbniekus un gados vecākus darba ņēmējus. Šajās stratēģijās būtu jāiekļauj tādi elementi kā specializēta kopienas līmeņa infrastruktūra un atbalsta sistēmas, kas veicina iekļaujošus un noturīgus darba tirgus;

17.

uzsver, ka joprojām ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt pamatprasmes, tostarp rakstpratību, rēķinpratību, digitālo pratību, eksaktās zināšanas un pilsonisko līdzdalību. Šādas prasmes ir pamats jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai un ienākšanai darba tirgū, it īpaši arvien sarežģītākos tehnoloģiskos un sociālos apstākļos;

18.

uzsver, cik svarīga ir mācīšanās darba vietā un praktiskās pieredzes gūšana; norāda, ka būtiski ir investēt duālās izglītības sistēmās, kas apvieno māceklību un mācības arodskolā, un tādā veidā nodrošināt it īpaši jauniešiem un neaizsargātām personām piekļuvi darba tirgum, vienlaikus veidojot uzņēmumu un potenciālo darbinieku saikni;

19.

atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai novērstu pedagogu trūkumu, it īpaši STEM jomās. Pedagogu apmācības kvalitātes uzlabošana, profesionālo darba apstākļu uzlabošana un mērķtiecīga atbalsta piedāvāšana pedagogiem ir būtiski soļi, lai nodrošinātu ilgtspējīgus izglītības rezultātus;

20.

atbalsta neaizsargātu grupu, tostarp migrantu, ilgstošo bezdarbnieku un gados vecāku darba ņēmēju, iekļaušanu darba tirgū, ko var panākt, izmantojot mērķtiecīgas apmācības programmas un īpašu kopienas līmeņa atbalsta infrastruktūru;

Reģionu konkurētspēja un inovācija

21.

uzsver, ka jāvienkāršo un labāk jāsaskaņo reģionālajām prasmju iniciatīvām paredzētie ES finansēšanas instrumenti un tie jāpapildina ar efektīvu tehnisko atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu reģionālo prasmju stratēģiju efektīvu īstenošanu un ietekmi;

22.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot kvalifikāciju pārnesamību un atzīšanu Eiropas Savienībā, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un pilnībā izmantotu vienotā tirgus sniegtās iespējas un talantus reģionālajā ekonomikā;

23.

uzsver, ka vajadzīgi ES finanšu instrumenti, kas piedāvā uzņēmumiem subsīdijas eksperimentiem ar darba procesiem, kuri atbilst dažādu grupu vajadzībām, piemēram, tādām kā lielāka elastība, nepilna laika darbs, darba organizēšana saviem spēkiem vai apspriežoties un kultūras pārmaiņu programmu izstrāde, lai vairāk darbinieku varētu vieglāk iekļauties;

24.

uzsver, ka, izmantojot visaptverošu, uz datiem balstītu pieeju reģionālo prasmju apzināšanai, var ievērojami uzlabot politikas pasākumu precizitāti, nodrošinot spēju reāllaikā reaģēt uz reģionālā darba tirgus vajadzībām;

25.

mudina veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo tā ir būtiska, lai apmainītos ar paraugpraksi, kopīgi risinātu problēmas, nodrošinātu studentu un speciālistu mobilitāti un veidotu noturīgas prasmju sistēmas, kas atbilst kopīgiem uzdevumiem;

26.

iesaka izstrādāt mērķorientētu reģionālo politiku intelektuālā darbaspēka emigrācijas mazināšanai, piemēram, atbalstīt privātas iniciatīvas un veicināt daudzu dalībnieku partnerības starp akadēmiskajām aprindām, pārvaldes iestādēm un nozarēm, jo tādējādi var būtiski veicināt reģionālo inovāciju un saglabāt vērtīgu cilvēkkapitālu;

27.

aicina Eiropas konkurētspējas, noturības un sociālās kohēzijas stratēģiskajā plānošanā par prioritāti skaidri noteikt prasmju attīstību, lai varētu risināt problēmas, ko rada globālā talantu konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas un zaļā un digitālā pārkārtošanās;

28.

aicina īstenot proaktīvu pieeju, lai Eiropas darbaspēku sagatavotu nākotnes darba tirgus prasībām, risinot apzinātās kritiskās problēmas, piemēram, reģionu nevienlīdzība, nepietiekamas jauniešu un pieaugušo pamatprasmes, nepietiekami PIA ieguldījumi un šķēršļi neaizsargātu iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū;

29.

atbalsta mūžizglītības un iekļaujošas izglītības politiku kā pamatinstrumentus, kas uzlabo Eiropas ekonomisko drošību un novērš reģionu vai sociālo grupu atstumtību laikā, kad ekonomikā notiek pārveidojošas pārmaiņas;

Lielākas iespējas vietējām un reģionālajām pašvaldībām

30.

atbalsta ciešāku sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām strukturētos dialogos, jo tie paver iespēju ņemt vērā dažādās reģionālās perspektīvas un vietējās vajadzības un, balstoties uz tām, sniegt visaptverošu informāciju ES politikas veidotājiem;

31.

uzsver, ka izglītības politikai jābūt elastīgai un pielāgojamai, lai varētu ātri reaģēt uz ekonomikas svārstībām un pārmaiņām darba tirgū. Šai elastībai ir izšķiroša nozīme noturīgas ekonomikas attīstības un nodarbinātības saglabāšanā;

32.

atbalsta daudzvalodu un duālās izglītības sistēmas, jo tās uzlabo starpkultūru kompetences un nodarbināmību, it īpaši pārrobežu reģionos, sagatavo cilvēkus dažādiem darba tirgiem visā Eiropā un veicina iekļautību izglītības jomā;

33.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma stratēģijas “Prasmju savienība” īstenošanā, jo tās tieši sadarbojas ar iedzīvotājiem un pārrauga vietējo izglītības un apmācības infrastruktūru;

34.

aicina proaktīvi censties veicināt efektīvas reģionālās prasmju partnerības un publiskā un privātā sektora sadarbību, izmantojot skaidrus mehānismus, atbilstošu finansējumu un administratīvo atbalstu, jo tās vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju efektīvi vadīt un īstenot reģionālās prasmju attīstības stratēģijas;

35.

uzsver, cik svarīgi ir dot vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju atbalstīt vietējo pielāgošanos zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, izveidojot stratēģiskas partnerības starp izglītības iestādēm, privātiem uzņēmumiem un inovācijas kopām, lai uzlabotu vietējo dalībnieku spējas orientēties šo pārkārtošanās procesu ekonomiskajā dimensijā;

Mūžizglītība un pastāvīga pielāgošanās

36.

uzsver, ka ir svarīgi par prioritāti noteikt agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, it īpaši nelabvēlīgā situācijā esošās kopienās, lai uzlabotu pamatprasmju attīstību un ilgtermiņa izglītības rezultātus;

37.

atbalsta individuālo mācību kontu plašāku ieviešanu, lai veicinātu mūžizglītību un atvieglotu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas nepieciešama spējai pielāgot karjeru;

38.

iesaka palielināt ieguldījumus mikroapliecinājumos un elastīgos mācību risinājumos, kas nodrošina mērķtiecīgu prasmju uzlabošanu atbilstoši tūlītējām nozaru vajadzībām;

39.

aicina stiprināt dzimumu līdztiesības iniciatīvas STEM jomās, izmantojot mērķorientētu informēšanu, dzimumsensitīvas mācīšanas metodes un karjeras atbalstu, lai ievērojami palielinātu sieviešu līdzdalību un noturēšanu šajās darbavietās;

40.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt digitālo drošību, medijpratību un izglītošanu kiberdrošības jautājumos visos izglītības līmeņos, lai visus cilvēkus sagatavotu drošai dalībai digitālajā sabiedrībā;

41.

aicina mazināt finanšu un uzņēmējdarbības prasmju trūkumu; uzsver, ka jāinvestē iniciatīvās, kuru mērķis ir uzlabot it īpaši jauniešu finanšpratību, un ka izglītības iestāžu darbā būtiska nozīme ir uzņēmējdarbības izglītības programmām, lai attīstītu uzņēmējdarbības garu un prasmes, kas vajadzīgas inovācijai un uzņēmumu izveidei;

42.

iesaka sniegt lielāku atbalstu gados vecāku darba ņēmēju pastāvīgai izglītošanai un integrācijai darba tirgū, jo tas dod iespēju izmantot viņu pieredzi un atvieglo zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē;

43.

iesaka izstrādāt visaptverošas stratēģijas, kas neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzi labāk integrē formālās kvalifikācijas sistēmās, atzīstot dažādus mācīšanās veidus;

44.

vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir izglītības sistēmās, piemēram, integrējot formālo un ikdienējo klimatizglītību, uzlabot riskgatavību un spējas reaģēt uz krīzēm, lai nodrošinātu nepārtrauktību un noturību izglītības nodrošināšanā ārkārtas situācijās;

45.

atbalsta efektīvākas saiknes veidošanu starp izglītību, pētniecības iestādēm un rūpniecību, neapdraudot izglītības iestāžu neatkarību un intelektuālo integritāti, un šāda saikne veidojama gan strauji mainīgajās tehnoloģiju nozarēs, gan svarīgās sociālās kohēzijas jomās, lai uzlabotu praktisko prasmju izmantošanu un inovācijas rezultātus.