Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK norāda, ka augstas inflācijas periodi rada īpašas problēmas sociālajiem partneriem un ka koplīguma sarunu kārtas un līgumi varētu neatrisināt inflācijas pieauguma problēmu. Komiteja norāda arī uz plašo mehānismu klāstu , ar kuru palīdzību koplīgumu procesā tiek mēģināts atalgojumu sasaistīt ar inflācijas tendencēm, lai izvairītos no negaidīta pirktspējas zuduma , un ka sociālie partneri var arī pieņemt ad hoc mehānismus inflācijas krīzes pārvarēšanai . Eiropas Savienībā joprojām pastāv prasmju un darbaspēka trūkums, un tiek ziņots, ka tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmumu ieguldījumiem un izaugsmei. Tajā pašā laikā gandrīz 25 % darbspējīgā vecuma cilvēku Eiropas Savienībā joprojām ir neaktīvi[1]. Tas norāda, cik svarīga ir labi izstrādāta aktīva darba tirgus politika. Vajadzīga paraugprakses apmaiņa par valsts nodarbinātības dienestu reformām, lai paaugstinātu to efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem.

EESK norāda, ka augstas inflācijas periodi rada īpašas problēmas sociālajiem partneriem un ka koplīguma sarunu kārtas un līgumi varētu neatrisināt inflācijas pieauguma problēmu. Komiteja norāda arī uz dažādiem katrai valstij raksturīgiem mehānismiem , ar kuru palīdzību koplīgumu procesā tiek mēģināts atalgojumu sasaistīt ar inflācijas tendencēm, lai izvairītos no negaidīta pirktspējas zuduma. Eiropas Savienībā joprojām pastāv prasmju un darbaspēka trūkums, un tiek ziņots, ka tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmumu ieguldījumiem un izaugsmei. Tajā pašā laikā gandrīz 25 % darbspējīgā vecuma cilvēku Eiropas Savienībā joprojām ir neaktīvi[1]. Tas norāda, cik svarīga ir labi izstrādāta aktīva darba tirgus politika. Vajadzīga paraugprakses apmaiņa par valsts nodarbinātības dienestu reformām, lai paaugstinātu to efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem.

Balsojuma rezultāts

Par:

82

Pret:

111

Atturas:

7

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Kā noteikts Direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kurās koplīguma sarunu aptvērums ir mazāks par 80 %, būtu ātri jānodrošina koplīguma sarunas veicinošu nosacījumu satvars un, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, jāizstrādā savi valsts rīcības plāni koplīguma sarunu veicināšanai. Eiropas Komisijai būtu jāsniedz attiecīgs atbalsts, tostarp pastāvīgai spēju veidošanai, un jāveic attiecīgi izpildes panākšanas pasākumi.

Kā noteikts Direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kurās koplīguma sarunu aptvērums ir mazāks par 80 %, būtu jānodrošina koplīguma sarunas veicinošu nosacījumu satvars un, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, jāizstrādā savi valsts rīcības plāni koplīguma sarunu veicināšanai. Eiropas Komisijai būtu jāsniedz attiecīgs atbalsts, tostarp pastāvīgai spēju veidošanai, un jāveic attiecīgi izpildes panākšanas pasākumi . Tomēr Direktīva par adekvātu minimālo algu patlaban vēl tiek izskatīta EST lietā C-19/23, kurā tiek apšaubīta tās likumība .

Balsojuma rezultāts

Par:

81

Pret:

119

2Atturas:

7

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Pirktspējas saglabāšana ir viens no kritērijiem, kas arī būtu jāņem vērā, koriģējot minimālo algu. EESK atzinīgi vērtē likumā noteiktās minimālās algas palielinājumu, kas paredzēts 2025. gadā, it īpaši ievērojamo pieaugumu lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu[1]. Runājot par jaunajām 2025. gada likmēm, tā norāda, ka var novērot strukturālus uzlabojumus, kas ir cieši saistīti ar Direktīvas par adekvātu minimālo algu noteikumiem [2].

Kā norādīts Direktīvā par adekvātu minimālo algu, likumā noteiktas minimālās algas pirktspēja ir viens no kritērijiem, kas arī būtu jāņem vērā, nosakot vai koriģējot minimālo algu. EESK norāda uz likumā noteiktās minimālās algas palielinājumu, kas paredzēts 2025. gadā, it īpaši ievērojamo pieaugumu lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu[1]. Runājot par jaunajām 2025. gada likmēm, tā norāda, ka minimālās algas ir palielinātas virs inflācijas līmeņa un ir vērojami strukturāli uzlabojumi [2].

Balsojuma rezultāts

Par:

84

Pret:

124

Atturas:

4

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī minimālā ienākuma sistēmas vispārēji stabilizējošā ietekme uz ekonomiku. EESK uzstāj, ka ir svarīgi minimālo ienākumu mainīt līdz ar inflāciju, it īpaši reizē ar dzīves dārdzības palielināšanos , un tas būtu jādara regulāri . Ļoti svarīgi ir arī labāk īstenot Padomes 2023. gada janvāra ieteikuma par adekvātu minimālo ienākumu noteikumus, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu[1].

Šajā kontekstā būtu jāņem vērā arī minimālā ienākuma sistēmas vispārēji stabilizējošā ietekme uz ekonomiku. Dalībvalstīm būtu regulāri jānovērtē minimālais ienākums un vajadzības gadījumā jāveic pielāgojumi, lai reaģētu uz mainīgajām situācijām, it īpaši uz dzīves dārdzības palielināšanos. Ļoti svarīgi ir arī labāk īstenot Padomes 2023. gada janvāra ieteikuma par adekvātu minimālo ienākumu noteikumus, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu[1].

Balsojuma rezultāts

Par:

82

Pret:

121

Atturas:

4

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Piekļuve cenas ziņā pieņemamai un veselīgai pārtikai ir jāiekļauj pamatpreču un pakalpojumu sistēmā, jo tie ir saistīti ar Eiropas zaļā kursa mērķi “veselīgi cilvēki un veselīga planēta”[1].

Piekļuve cenas ziņā pieņemamai un veselīgai pārtikai ir jāuzlabo, nodrošinot labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai Eiropas Savienībā saistībā ar Eiropas zaļā kursa mērķi “veselīgi cilvēki un veselīga planēta”[1].

Balsojuma rezultāts

Par:

87

Pret:

120

Atturas:

2

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzsver, ka – līdztekus citiem sociālajiem ieguldījumiem – ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā, tostarp veselības aprūpē, izglītībā un kopīgi pievēršoties veselības un mājokļu vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstīgus un cenas ziņā pieejamus sociālos mājokļus. Mērķtiecīgs atbalsts sociālās ekonomikas organizācijām var palīdzēt stiprināt sociālo infrastruktūru, radīt kvalitatīvas darbvietas un nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem pamatpakalpojumiem. Komiteja brīdina, ka tos nedrīkst apdraudēt lielāki ieguldījumi aizsardzības rūpniecībā, it īpaši situācijā, kad daudzas dalībvalstis saskaras ar fiskāliem ierobežojumiem un atgriežas pie finansējuma samazināšanas sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem. Tā arī aicina veikt pasākumus, kas veicina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti, lai varētu veikt ieguldījumus kopējā labuma vārdā .

EESK uzsver, ka – līdztekus citiem sociālajiem ieguldījumiem – ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā, tostarp veselības aprūpē, izglītībā un kopīgi pievēršoties veselības un mājokļu vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstīgus un cenas ziņā pieejamus sociālos mājokļus. Mērķtiecīgs atbalsts sociālās ekonomikas organizācijām var palīdzēt stiprināt sociālo infrastruktūru, radīt kvalitatīvas darbvietas un nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem pamatpakalpojumiem. Komiteja arī aicina veikt pasākumus, kas veicina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti, lai varētu veikt ieguldījumus dažādos kopējā labuma aspektos. EESK uzsver, ka vienmēr ir jānodrošina pamatpakalpojumu finansēšana .

Balsojuma rezultāts

Par:

86

Pret:

123

Atturas:

3

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka ir svarīgi veicināt izņēmumus Eiropas iekšējā tirgus un konkurences noteikumu piemērošanā attiecībā uz pamatpakalpojumu sniegšanu, lai aizsargātu iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem pat tad, ja pastāv sabiedrisko pakalpojumu saistības[1].

EESK uzskata, ka ir svarīgi veicināt Eiropas iekšējā tirgus un konkurences noteikumu piemērošanu attiecībā uz pamatpakalpojumu sniegšanu, lai aizsargātu iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem pat tad, ja pastāv sabiedrisko pakalpojumu saistības[1].

[1] Report-2022 essential-services-EAPN.

[1] Report-2022 essential-services-EAPN.

Balsojuma rezultāts

Par:

96

Pret:

121

Atturas:

3

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads un tā sociālās konverģences sistēma joprojām ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko var uzraudzīt dalībvalstu pieņemto politiku un pasākumus, kuru mērķis ir risināt pirktspējas zuduma izraisīto krīzi un novērst tās ietekmi uz nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī risināt visas ar to saistītās problēmas Eiropas ekonomikā un sabiedrībā. EESK uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt distributīvās ietekmes novērtējumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka visu jomu politikas pasākumi nepalielina nabadzību vai nevienlīdzību[1], un vienlaikus uzmanību pievērst arī dzimumu un jaunatnes perspektīvai. Attiecīgā gadījumā visās sociālās politikas jomās būtu jāņem vērā dezagregētu datu atbilstoša izmantošana. EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumu un politikas izstrādē ir svarīgi sociālos rādītājus ņemt vērā tādā pašā mērā kā ekonomikas rādītājus.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads un tā sociālo rezultātu pārskats joprojām ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko var uzraudzīt dalībvalstu pieņemto politiku un pasākumus, kuru mērķis ir risināt pirktspējas zuduma izraisīto krīzi un novērst tās ietekmi uz nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī risināt visas ar to saistītās problēmas Eiropas ekonomikā un sabiedrībā . Turklāt EESK uzskata, ka sociālās konverģences sistēma ir iespēja uzlabot valstu centienu koordināciju, lai panāktu augšupēju sociālo konverģenci. Tam būtu jāveicina arī labāka pašreizējās pārvaldības struktūras izmantošana Eiropas Savienībā . EESK uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt distributīvās ietekmes novērtējumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka visu jomu politikas pasākumi nepalielina nabadzību vai nevienlīdzību[1], un vienlaikus uzmanību pievērst arī dzimumu un jaunatnes perspektīvai. Attiecīgā gadījumā visās sociālās politikas jomās būtu jāņem vērā dezagregētu datu atbilstoša izmantošana. EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumu un politikas izstrādē ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā sociālos rādītājus.

Balsojuma rezultāts

Par:

96

Pret:

130

Atturas:

2

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK atzīst, ka darba samaksas un minimālās algas palielināšana ir svarīgs elements cīņā pret pirktspējas samazināšanos un tās ietekmi uz nevienlīdzību, atstumtību un marginalizāciju un centienos nodrošināt labklājības pārdali. EESK uzsver Direktīvas par adekvātu minimālo algu pozitīvo ietekmi uz atalgojuma pieaugumu. Tā mudina dalībvalstis turpināt īstenošanu, lai sasniegtu tajā noteiktos mērķus, tostarp izstrādāt valsts rīcības plānus, kura mērķis ir palielināt koplīguma sarunu aptvērumu, ja tas ir mazāks par 80 % .

EESK atzīst, ka darba samaksa un minimālā alga, tāpat kā sociālā aizsardzība, aktīva darba tirgus politika un nodokļu sistēmas, ir svarīgi elementi centienos taisnīgā veidā cīnīties pret pirktspējas samazināšanos , lai tādējādi samazinātu tās ietekmi uz nevienlīdzību, atstumtību un marginalizāciju un nodrošinātu labklājības pārdali.

Balsojuma rezultāts

Par:

90

Pret:

119

Atturas:

5

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK iesaka: lai mazinātu nevienlīdzības, sociālās atstumtības un marginalizācijas risku, ko rada pirktspējas zudums, vajadzētu ieviest atbilstošu cenu politiku atbilstošajā līmenī dažādās jomās, tostarp enerģijas cenu griestus, it īpaši attiecībā uz enerģijas izmaksām, lai novērstu spekulācijas ar šo pamatresursu, ņemot vērā to ietekmi uz citām būtiskām precēm, piemēram, pārtiku un tās cenām. Šajā saistībā būtu ieteicams reformēt ES enerģijas tirgus darbību, lai nodrošinātu efektīvu energosistēmu, kas nodrošina cenas ziņā pieejamu energoapgādi.

EESK iesaka: lai mazinātu nevienlīdzības, sociālās atstumtības un marginalizācijas risku, ko rada pirktspējas zudums, vajadzētu ieviest atbilstošu cenu politiku atbilstošajā līmenī dažādās jomās, tostarp enerģētikas politikā , ņemot vērā enerģijas cenu ietekmi uz citām būtiskām precēm, piemēram, pārtiku un tās cenām. Šajā saistībā būtu ļoti ieteicams veicināt pāreju uz zaļo enerģiju un reformēt ES enerģijas tirgus darbību, lai nodrošinātu efektīvu energosistēmu, kas nodrošina cenas ziņā pieejamu energoapgādi.

Balsojuma rezultāts

Par:

86

Pret:

126

Atturas:

6

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads un tā sociālās konverģences sistēma joprojām ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko var uzraudzīt dalībvalstu pieņemto politiku un pasākumus, kuru mērķis ir risināt pirktspējas zuduma izraisīto krīzi un novērst tās ietekmi uz nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī risināt visas ar to saistītās problēmas Eiropas ekonomikā un sabiedrībā. EESK uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt distributīvās ietekmes novērtējumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka visu jomu politikas pasākumi nepalielina nabadzību vai nevienlīdzību, un vienlaikus uzmanību pievērst arī dzimumu un jaunatnes perspektīvai. Visās sociālās politikas jomās būtu jāņem vērā dezagregētu datu atbilstoša izmantošana. EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumu un politikas izstrādē ir svarīgi sociālos rādītājus ņemt vērā tādā pašā mērā kā ekonomikas rādītājus.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads un tā sociālo rezultātu pārskats joprojām ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko var uzraudzīt dalībvalstu pieņemto politiku un pasākumus, kuru mērķis ir risināt pirktspējas zuduma izraisīto krīzi un novērst tās ietekmi uz nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī risināt visas ar to saistītās problēmas Eiropas ekonomikā un sabiedrībā . Turklāt EESK uzskata, ka sociālās konverģences sistēma ir iespēja uzlabot valstu centienu koordināciju, lai panāktu augšupēju sociālo konverģenci. Tam būtu jāveicina arī labāka pašreizējās pārvaldības struktūras izmantošana Eiropas Savienībā . EESK uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt distributīvās ietekmes novērtējumu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka visu jomu politikas pasākumi nepalielina nabadzību vai nevienlīdzību, un vienlaikus uzmanību pievērst arī dzimumu un jaunatnes perspektīvai. Visās sociālās politikas jomās būtu jāņem vērā dezagregētu datu atbilstoša izmantošana. EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumu un politikas izstrādē ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā sociālos rādītājus.

Balsojuma rezultāts

Par:

93

Pret:

130

Atturas:

2

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka ieguldījumi cilvēkos un ekonomikā, taisnīgi nodokļi, kvalitatīvi un cenas ziņā pieejami sabiedriskie pakalpojumi, kā arī mērķtiecīgs atbalsts neaizsargātākajiem cilvēkiem – līdztekus īstermiņa un ilgtermiņa rūpniecības politikai un centieniem uzlabot konkurētspēju – ir būtiski pasākumi, lai mazinātu dzīves dārdzības krīzi un aizsargātu pret turpmākiem satricinājumiem.

EESK uzskata, ka ieguldījumi cilvēkos un ekonomikā, progresīvi nodokļi, kvalitatīvi un cenas ziņā pieejami sabiedriskie pakalpojumi, kā arī mērķtiecīgs atbalsts neaizsargātākajiem cilvēkiem – līdztekus īstermiņa un ilgtermiņa rūpniecības politikai un centieniem uzlabot konkurētspēju – ir būtiski pasākumi, lai mazinātu dzīves dārdzības krīzi un aizsargātu pret turpmākiem satricinājumiem.

Balsojuma rezultāts

Par:

111

Pret:

109

Atturas:

4

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK pieņem zināšanai Eiropas Sociālo tiesību komitejas neseno ziņojumu par dzīves dārdzības krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām un EESK atzinīgi vērtē Eiropas Sociālo tiesību komitejas neseno ziņojumu par dzīves dārdzības krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām un mudina dalībvalstis ievērot ieteikumus [1].minētās komitejas ieteikumus Eiropas Padomes Eiropas Sociālās hartas dalībvalstīm [1].

[1] Cost of Living Crisis - Social Rights - Eiropas Sociālo tiesību komiteja (ECSR).

[1] Cost of Living Crisis - Social Rights - Eiropas Sociālo tiesību komiteja (ECSR).

Balsojuma rezultāts

Par:

140

Pret:

76

Atturas:

15