EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.5.2024

COM(2024) 206 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas veselības savienība: kopīga rīcība cilvēku veselības labā

Eiropas veselības savienība: kopīga rīcība cilvēku veselības labā

1.Ievads

Komisijas pilnvaru termiņš Urzulas fon der Leienas vadībā sākās gandrīz pirms pieciem gadiem ar vērienīgiem ES plāniem rīkoties veselības jomā. Komisija apņēmās atbalstīt dalībvalstis, lai tās varētu nemitīgi uzlabot veselības aprūpes sistēmu kvalitāti un ilgtspēju 1 , risināt tādas nopietnas sabiedrības problēmas kā vēža profilakse un aprūpe, nodrošināt, ka Eiropā ir cenas ziņā pieejamu zāļu ilgtspējīgs piedāvājums, un maksimāli palielināt digitālās veselības potenciālu. Šīs iniciatīvas ir kļuvušas par galvenajiem pīlāriem redzējumā, ko šodien saucam par Eiropas veselības savienību.

Nepilnu mēnesi pēc tam, kad darbu sāka jaunā Komisija, sākās Covid-19 pandēmija, kurā dzīvību zaudēja miljoniem cilvēku un tika nodarīts nepieredzēts veselības un sociālekonomiskais kaitējums. Pandēmija pasauli pārsteidza negaidīti, atklāja stratēģiskās atkarības un nepietiekamu sagatavotību. Pēc pirmajiem sarežģījumiem ES reaģēja konkrēti un izlēmīgi, demonstrējot solidaritātes spēku bezprecedenta veselības apdraudējuma novēršanā, atjaunojot saimniecisko un sabiedrisko dzīvi un izceļot vajadzību pēc strukturālākiem un tālejošākiem risinājumiem.

2020. gada jūnijā iesniegtā ES Vakcīnu stratēģija 2 bija Eiropas veiksmes stāsts, kas palīdzēja ES piegādāt vakcīnas, kuras Eiropā izglāba vismaz 1,4 miljonus cilvēku 3 . Rūpniecības tempa pieaugums bija nepieredzēts, sākot no izstrādes, izvērtēšanas, atļauju piešķiršanas, ražošanas un izeviešanas – tādējādi vakcīnas bija pieejamas visiem iedzīvotājiem vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem, lai arī kur ES viņi dzīvotu. Eiropiešiem un partnervalstīm tika sagādāti 4,6 miljardi devu. Visakūtākajā fāzē pret Covid-19 tika vakcinēti vairāk nekā 80 % pieaugušo ES iedzīvotāju (vismaz primārās vakcinācijas kurss) – tas bija vēsturisks visas Eiropas mēroga pasākums aizsargāt mūsu iedzīvotājus. Pēc tam tika radīts ES digitālais Covid sertifikāts, kas palīdzēja no jauna atvērt Eiropas sabiedrību un atjaunot uzņēmējdarbību, kā arī ļāva cilvēkiem atsākt droši ceļot, tādējādi cenšoties panākt, lai Eiropas Savienībā atjaunotos normāla dzīve.

Eiropas sadarbība un solidaritāte sniedzās tālu aiz mūsu robežām, un ES un dalībvalstis kļuva par pasaulē vislielāko vakcīnu piegādātāju, kad vakcīnas bija ārkārtīgi nepieciešamas. Vairāk nekā 530 miljoni devu tika ziedoti valstīm ar zemiem ienākumiem un valstīm ar vidējiem ienākumiem. Savienība arī nodrošināja vairāk nekā 190 miljonu medicīnisko un individuālo aizsardzības līdzekļu, piemēram, masku vai cimdu, piegādi partnervalstīm. Šie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami bez ciešas sadarbības starp Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu, ES aģentūrām un starptautiskajiem dalībniekiem. ES galvenā loma starptautiskajā arēnā nodrošināja, ka vakcinēties varēja visi iedzīvotāji, arī visneaizsargātākie, kuri dzīvo smagā humanitārajā situācijā, nestabilā vai konfliktu skartā teritorijā. ES digitālais Covid sertifikāts kļuva par starptautiskas mobilitātes vispasaules standartu un atbalstīja saimnieciskās darbības atsākšanu pasaulē.

Eiropas apņēmība un koordinētā pieeja ļāva, cik vien iespējams ātri un efektīvi tikt galā ar Covid-19 pandēmiju. Tomēr šī traumatiskā pieredze deva skarbu, bet svarīgu mācību. Atklājās vājās vietas Eiropas veselības aprūpes sistēmās un izgaismojās vajadzība pēc spēcīgākas pieejas “Viena veselība”, kuras pamatā ir harmoniskas saiknes starp cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, no vienas puses, un vidi, no otras puses. Tas arī nostiprināja saikni starp veselību un Savienības ekonomikas noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju. Radās arī vajadzība pēc lielākas ES līderības globālās veselības plānā, atzīstot veselības kā ģeopolitiska faktora nozīmi.

Iespējams, visvairāk pandēmija akcentēja sabiedrības veselības izvirzīšanos politiskās darba kārtības priekšplānā un parādīja, ka Savienība var ļoti jūtami papildināt valstu politiku un radīt pievienoto vērtību iedzīvotāju ikdienas dzīves un labklājības uzlabošanā. Šāda pieeja attaisno iedzīvotāju skaidri paustās cerības, kas attiecas uz viņu veselības aizsardzību un veicināšanu. Jaunākās Eirobarometra un sabiedriskās domas 4 , 5 aptaujas liecina, ka veselība ir viena no Eiropas iedzīvotāju galvenajām prioritātēm. Eiropas veselības savienība ir izveidota, lai attaisnotu viņu cerības.

Investīcijas veselībā vienmēr atmaksājas. Pandēmija parādīja, ka sabiedrības veselība ir priekšnoteikums tam, lai sabiedrība un ekonomika spētu funkcionēt. Veselības krīze pirmām kārtām maksā cilvēku dzīvības, tā var traucēt cilvēku un preču brīvu kustību, ko ES ir apņēmusies sargāt, var apturēt ekonomikas izaugsmi un ierobežot būtiskas sociālās funkcijas, sākot no izglītības, veselības aprūpes pakalpojumiem līdz pat demokrātijas funkcionēšanai.

Pēdējos piecus gadus aizēnoja ne tikai Covid-19 pandēmija, bet arī smagas ģeopolitiskas problēmas, it īpaši Krievijas bezpamata agresijas karš pret Ukrainu, Tuvo Austrumu krīze un klimata pārmaiņu un digitālās pārveides augošā ietekme — tam visam bija un joprojām ir dziļa ietekme uz ES iedzīvotāju veselību un ne tikai.

Eiropas veselības savienība ir mūsu atbilde uz šo strauji mainīgo situāciju pasaulē. Tās pamatā ir principi, ka taisnīga piekļuve ir cilvēka pamattiesības un ka veselības politikai vairs nevar novilkt pirmspandēmijas robežas — kopīgai rīcībai Eiropas līmenī ir izšķiroša nozīme Eiropas sabiedrības labklājībā, mūsu stratēģiskajā autonomijā un ģeopolitiskajā stabilitātē.

Ar šo jauno pieeju dalībvalstis sagatavojas, veic prevenciju un aizsargā savus pilsoņus, strādājot kopā, ja ir vajadzīga vienota Eiropas rīcība. Tās pamatā ir vairāki nozīmīgi pīlāri:

·jauns veselības krīzes regulējums: efektīvi noteikumi veselības apdraudējumu novēršanai un jauna Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde, kas ES un dalībvalstīm ļauj labāk sagatavoties un kopīgi reaģēt uz jaunām krīzēm;

·medicīnisko preču piedāvājuma drošība: Visiem cenas ziņā pieejamas, piekļūstamas un inovatīvas ārstēšanas metodes un zāles;

·mūsdienīga un inovatīva veselības politika: labāk aizsargāta mūsu iedzīvotāju veselība un likts lietā jauno tehnoloģiju potenciāls.

Būtiski, ka to atbalstīja visvērienīgākā ES veselības finansēšanas programma vēsturē – “ES – veselībai”.

Visas darbības Eiropas veselības savienības ietvaros ir izstrādātas un īstenotas tā, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību un veselību. Un ar šīm darbībām Eiropas Savienība ir veikusi revolucionārus pasākumus, lai visā Eiropā aizsargātu un veicinātu veselību un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas.

2.Stiprinām ES iedzīvotāju veselības drošību

2.1Novēršam nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus

Mūsdienu pasaulē, kura kļūst arvien mobilāka un starpsavienotāka, ES iedzīvotāji cer, ka valdības viņus pasargās no veselības apdraudējumiem, kas var viegli tikt pāri valstu robežām. Pēdējo piecu gadu pieredze visnotaļ ir parādījusi, ka dalībvalstīm uz veselības krīzēm ir jāreaģē kopā un koordinēti.

Jaunie ES noteikumi par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir reakcija uz šo nepieciešamību un ir ES veselības drošības sistēmas pamatu pamats. Šie stingrākie noteikumi, kas ir spēkā kopš 2022. gada decembra, ļauj ES prognozēt nopietnus veselības apdraudējumus — ne tikai infekcijas slimībām, bet arī vides, klimata vai ķīmiskajiem riskiem —, un atbilstoši tiem sagatavoties un reaģēt. Piemēram, Komisija kopā ar Veselības drošības komiteju tagad var ātri pieņemt norādījumus par reakcijas pasākumiem, ar kuriem novērst jaunus apdraudējumus, vai izsludināt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Savienības līmenī, kas rosinātu pastiprinātu koordināciju un varētu aktivizēt medicīnisko pretasākumu ārkārtas finansējumu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām, arī izstrādā visaptverošu Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu.

Šodien ES spēj labāk palīdzēt dalībvalstīm un partnervalstīm sagatavoties veselības satricinājumiem un reaģēt, kad iestājas krīze. Stiprāka ES Veselības drošības komiteja nodrošina labāku sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Veselības drošības komitejai bija svarīga loma, lai Komisija spētu koordinēt ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju, kā arī 2022. gadā saistībā ar pērtiķu baku un ebolas uzliesmojumiem. Šodien tā aktīvi cīnās pret putnu gripu dzīvniekiem un cilvēkiem 6 un citiem iespējamiem apdraudējumiem. Ja ārkārtas situācija ir smagāka, nekā Eiropas vai cita pasaules valsts spēj reaģēt, tā, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, var lūgt palīdzību, kas var ietvert ārkārtas medicīnisko atbalstu.

Uzraudzībai ir izšķiroša nozīme veselības aizsardzībā, un, pateicoties datu apmaiņai, ES spēj labāk uzraudzīt pārnēsājamu slimību tendences, atklāt uzliesmojumus un izvērtēt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti. Komisija palīdz dalībvalstīm stiprināt valstu uzraudzības sistēmas, arī notekūdeņu monitoringu, un ES Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) savieno ar citām ES brīdināšanas sistēmām.

Zinātne palīdzēja pasaulei izkļūt no pandēmijas, un zinātniskā sadarbība ir arī pareizākais ceļš uz drošāku un veselīgāku nākotni. ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, kas ierindojas pie lielākajām pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas programmām pasaulē, ir atbalstījušas projektus dažādās jomās, arī mRNS ilgtermiņa pētniecību, kas veicināja Covid-19 vakcīnu izstrādi. Reaģējot uz pandēmiju, Komisija apņēmās piešķirt miljardu eiro koronavīrusu pētniecībai, arī plaša mēroga klīnisko izmēģinājumu veikšanai visā ES. Ar finansiālu atbalstu 100 miljonu EUR vērtībā Eiropas Investīciju banka palīdzēja Eiropas uzņēmējsabiedrībai BioNTech izmantot mRNS tehnoloģiju Covid-19 kandidātvakcīnas izstrādei. Komisija ir izveidojusi pasaules līmeņa sabiedrības veselības laboratoriju tīklu (DURABLE) un 2024. gada martā iecēlusi pirmās sešas 7 ES sabiedrības veselības references laboratorijas, palīdzot palielināt laboratoriju spējas visā ES un popularizēt labu praksi. Turklāt ES un dalībvalstis vienojās racionalizēt un izmantot pētniecības centienus, izmantojot Eiropas partnerību jautājumos par gatavību pandēmijām.

Covid-19 pandēmija izcēla būtisko vajadzību pēc stabilām ražošanas jaudām un noturīgām piegādes ķēdēm, atklājot būtisku ievainojamību, kas ietekmē globālo veselību un ekonomikas stabilitāti. Reaģējot uz to, Eiropas Komisija izveidoja Covid-19 vakcīnu rūpnieciskās ražošanas veicināšanas darba grupu 8 . Šī darba grupa cieši sadarbojās ar nozarē ieinteresētajām personām, lai mazinātu vakcīnu ražošanas vājās vietas, efektīvi kartētu piegādes ķēdes un nodrošinātu ilgtermiņa ražošanas jaudu Eiropā, tādējādi stimulējot turpmākus pasākumus attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm, ne tikai Covid-19 vakcīnām.

Pēdējie pieci gadi un pandēmijas pārvaldības pieredze parādīja šo iniciatīvu lielo vērtību iedzīvotāju, jo īpaši visapdraudētāko un visneaizsargātāko iedzīvotāju, piemēram, bērnu, vecu cilvēku un personu ar invaliditāti, veselības aizsardzībā un bezprecedenta veselības krīzes pārvarēšanā.

2.2Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveide

Covid-19 pandēmijā izgaismojās, cik liela nozīme veselības ārkārtas situācijās ir medicīniskajiem pretpasākumiem, piemēram, diagnostikai, vakcīnām, terapijai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tā arī parādīja, ka ES un dalībvalstu finansējumam bija būtiska nozīme, lai Covid-19 vakcīnu izstrādē varētu izmantot matrices RNS jeb mRNS tehnoloģijas. ES atbalstam bija izšķiroša nozīme dzīvību glābjošu vakcīnu izstrādē rekordīsā laikā.

2021. gadā Komisija izveidoja Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA). HERA ir izveidota ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, nozari un pilsonisko sabiedrību ar nolūku stiprināt kritisku medicīnisko pretpasākumu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un taisnīgu sadali, lai eiropiešus pasargātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Veselības krīzes apstākļos kopīgs iepirkums var būt ļoti būtisks, lai palielinātu dalībvalstu pirktspēju un nodrošinātu vienādus produktus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Orientējoši, HERA iepirka vakcīnas divas nedēļas pēc pirmajām pazīmēm par pērtiķu baku uzliesmojumu ES 2022. gadā 9 . HERA arī nodrošina piekļuvi pandēmijas un pirmspandēmijas vakcīnām, lai eiropiešus pasargātu no putnu gripas.

HERA vada rūpniecības, pētniecības un inovācijas centienus, lai radītu nākamās paaudzes līdzekļus, ar kuriem novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus. Lai nodrošinātu maksimālu elastību, tā strādā ir duālā režīmā: vienā režīmā tā koncentrējas uz gatavību, un otrs režīms tiek aktivizēts tikai ārkārtas situācijās. Kad ir izsludināta sabiedrības veselības ārkārtas situācija, Padome var aktivizēt ES pasākumu ārkārtas regulējumu, lai nodrošinātu krīzei svarīgu medicīnisko pretpasākumu piedāvājumu 10 . Veselības krīžu padome, balstoties uz HERA valdes pašreizējo darbu, koordinē dalībvalstu darbības jautājumos, kas saistīti ar medicīnisko pretpasākumu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un izplatīšanu krīzes un sagatavošanās laikā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Veselības krīžu padome un Veselības drošības komiteja cieši koordinē savu darbu.

Lai pastiprinātu gatavību veselības jomā, HERA ir izveidojusi Globālo notekūdeņu monitoringa sistēmu 11 , kas var kļūt par starptautisku novērošanas sistēmu epidēmijas draudu un uzliesmojumu savlaicīgai atklāšanai un reāllaika monitoringam. Apzinot apdraudējumus un izvērtējot, kā tos vislabāk novērst ar medicīniskiem pretpasākumiem, HERA izveido plašu iniciatīvu klāstu, kas ļautu ES ātri reaģēt uz “slimību X” 12 . Komisija un Eiropas Investīciju banka arī izveidoja HERA Invest, kas ir 100 miljonu EUR papildinājums programmai InvestEU, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi visneatliekamākajos pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumos, ko finansē no programmas “ES – veselībai”.

Ar šīm darbībām HERA nodrošina, ka ES spēj ātri un vajadzīgajā apjomā izstrādāt un saražot pretpasākumus. Var mobilizēt ārkārtas pētniecības finansējumu, un var aktivizēt ES klīnisko pārbaužu tīklus savlaicīgai uzticamu datu ģenerēšanai. Krīzes laikā ES FAB, kas ir pastāvīgi gatavu ražotņu tīkls visā ES, varētu saražot 325 miljonus vakcīnas devu gadā. Turklāt, pateicoties 1,65 miljardu EUR investīcijai, Komisija ir izveidojusi medicīnisko pretpasākumu stratēģiskos krājumus un strādā pie aprīkojuma, ar ko reaģēt uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem ES civilās aizsardzības mehānisma rescEU ietvaros, lai uzlabotu gatavību un izmantotu par drošības tīklu gadījumā, ja ar dalībvalstu krājumiem nepietiek.

2.3Lielākas ECDC un EMA pilnvaras

Pateicoties pandēmijā gūtajai pieredzei, Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) pilnvaras tika paplašinātas, lai varētu sagatavoties, novērst, koordinēt un pārvaldīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu ietekmi uz zālēm un medicīniskām ierīcēm. Ar paplašinātajām pilnvarām EMA arī veicinās koordinētu ES līmeņa reakciju uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, sniedzot zinātniskas konsultācijas un recenzējot pieejamos zinātniskos pierādījumus par zālēm.

Būtiska nozīme ES reakcijā uz Covid-19 pandēmiju ir bijusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Tagad, kad ir novērtēts dalībvalstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu īstenošanas stāvoklis un šo plānu saistība ar Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu, kā paredzēts Regulā par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, ECDC gan dalībvalstīm, gan Komisijai var izdot ieteikumus par pasākumiem un starpposma mērķiem, kas jānosaka. Aģentūra stiprina integrētās uzraudzības sistēmas un koordinē jauno ES references laboratoriju (ESRL) tīklu. ECDC izveido ES veselības darba grupu ātrās reaģēšanas pasākumiem liela uzliesmojuma gadījumā, papildinot Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

3.Zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēku izcelsmes vielu drošuma, pieejamības un piekļuves uzlabošana

3.1.Visiem piekļuve drošām, cenas ziņā pieejamām un inovatīvām zālēm

Visā Eiropā pacientiem un veselības aprūpes sistēmām iespēja dabūt zāles nav vienlīdzīga, dažkārt zāļu trūkst un konkrētu slimību gadījumā zāļu vispār nav. Lai šīs problēmas risinātu, Komisija 2020. gada novembrī nāca klajā ar jaunu Eiropas Zāļu stratēģiju 13 un 2023. gada aprīlī ierosināja pēdējo divdesmit gadu laikā visnozīmīgāko ES farmācijas noteikumu reformu.

Ierosinātā reforma ietver pārstrādātu stimulu sistēmu, lai mudinātu uzņēmumus sasniegt sabiedrības veselības mērķus, proti, nodrošināt savlaicīgāku un vienlīdzīgāku piekļuvi zālēm visās 27 dalībvalstīs un izpildīt ES pacientu, jo īpaši visneaizsargātāko pacientu, piemēram, bērnu, vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti, neapmierinātās medicīniskās vajadzības. Tāpēc reformā ir ierosināti vairāki pasākumi, lai veicinātu piekļuvi, jo īpaši mazākās dalībvalstīs, par kurām uzņēmumi parasti aizmirst to mazā, komerciāli nepievilcīgā tirgus dēļ. Tikpat svarīgi ir tas, ka ierosinātie mērķtiecīgākie stimuli un plašākie vienkāršojumi palīdzēs Eiropas farmācijas nozarei noturēties par novatoru un pasaules līderi.

Kad ierosināto reformu būs pieņēmušas abas likumdevējiestādes, Eiropas pacienti, it sevišķi tie, kuri dzīvo mazākās valstīs, varēs saņemt zāles ātrāk. Zāļu izstrādātāji saņems lielāku zinātnisko un regulatīvo atbalstu no EMA, savukārt MVU un bezpeļņas izstrādātāji gūs labumu no papildu atvieglojumiem. Uzņēmumi varēs izmantot paātrinātas un vienkāršotas zāļu novērtēšanas un reģistrēšanas procedūras, savukārt digitalizācija tām samazinās administratīvo slogu. “Regulatīvās smilškastes” atbalstīs inovāciju progresīvajās tehnoloģijās, arī veselības biotehnoloģijā, un nodrošinās, lai tiesību sistēma atbilstu nākotnes vajadzībām, un reizē saglabās visaugstākos kvalitātes un drošības standartus. Ļaujot tirgū ātrāk nonākt ģenēriskām un biolīdzīgām zālēm un vienkāršojot tirdzniecības atļauju piešķiršanas procedūras, ar reformu ir paredzēts pacientiem nodrošināt arī ātrāku piekļuvi lētākiem, toties augstas kvalitātes produktiem.

Papildinot šos likumdošanas pasākumus, Eiropas Komisija atbalsta sadarbības projektus 14 , kuru mērķis ir apmainīties ar informāciju par cenu noteikšanas, maksājumu un iepirkumu politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību cenas ziņā un rentabilitāti un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju. Pašlaik Komisija izvērtē priekšlikumus, lai vairākām dalībvalstīm dotu iespēju piešķirt publisko finansējumu radikālas zāļu inovācijas atbalstam, īstenojot pirmo veselībai svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (Med4Cure). Šā projekta mērķis ir atbalstīt inovatīvu ārstēšanas metožu un jaunu tehnoloģiju, piemēram, mRNS platformu, izstrādi un pirmreizēju ieviešanu rūpniecībā, lai cīnītos pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, retām slimībām un vēzi.

3.2.Kritiski svarīgu zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības nodrošināšana

Zāļu trūkuma risks ir nopietna veselības aprūpes problēma gan ES, gan pasaulē. Eiropas veselības savienība šo problēmu risina gan ar regulatīviem, gan nozares pasākumiem.

Farmācijas noteikumu reformā ir ierosināti pasākumi, kas stiprinās kritiski vissvarīgāko zāļu piegādes drošību, un EMA tiek piešķirta lielāka loma deficīta mazināšanas pasākumu koordinēšanā. 2023. gada oktobrī 15 Komisija ierosināja īstermiņa un vidēja termiņa papildu pasākumus, ar kuriem nodrošināt sistēmiskāku un koordinējošāku darbību zāļu trūkuma novēršanai. Piemēram, 2023. gada decembrī tika publicēta Savienības kritiski svarīgo zāļu saraksta pirmā redakcija 16 ar vairāk nekā 200 aktīvajām vielām, kuru piegādes nepārtrauktība ir prioritāte. Turklāt platformas “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP) mērķis būs piesaistīt ES līdzekļus, lai turpinātu atbalstīt biotehnoloģiju un kritiski svarīgu zāļu izstrādi un ražošanu.

2024. gada aprīlī Komisija izveidoja Kritiski svarīgo zāļu aliansi 17 kā sadarbības platformu, kas koncentrējas uz deficīta rūpniecisko dimensiju. Aliansē apvienojušies publiskā un privātā sektora dalībnieki no Eiropas veselības un industriālās ekosistēmas, lai ierosinātu ieteikumus, kā stiprināt piegādes drošību un kritiski svarīgu zāļu globālās piegādes ķēdes. Pamatojoties uz kritiski svarīgu zāļu neaizsargātības novērtējumu, alianse izskatīs iespējamos veidus, kā mazināt strukturālus riskus, un pastiprinās piedāvājumu, veicinot diversifikāciju, kā arī vajadzības gadījumā modernizējot un palielinot ražošanas jaudu ES līmenī. Alianses darbs tiks izmantots arī nākotnē varbūtējā likumdošanas iniciatīvā par ES kritiski svarīgu zāļu aktu.

2017. gadā ar Medicīnisko ierīču regulu (MIR) un Regulu par in vitro diagnostiku (IVDR) tika izveidots jauns, stingrāks ES tiesiskais regulējums, lai garantētu labāku sabiedrības veselības un pacientu drošības aizsardzību, ņemot vērā drošības apsvērumus, jo īpaši attiecībā uz mākslīgajām krūtīm un gūžām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem no 2025. gada beigām tiks pakāpeniski ieviesta datubāze EUDAMED, kas sniegs ES mēroga pārskatu par visu medicīnisko ierīču tirgū esošo izstrādājumu aprites ciklu, uzlabojot kopējās sistēmas pārredzamību un tirgus uzraudzības iestāžu spēju pienācīgi uzraudzīt tirgu. MIR un IVDR tiesību aktu grozījumi 2023. un 2024. gadā pagarina pārejas periodus un nodrošina kritiski svarīgo ierīču piedāvājuma nepārtrauktību. Turklāt Komisija ir iedibinājusi neleģislatīvas darbības, lai atbalstītu nozari un mazinātu deficīta risku. Šogad Komisija sāks mērķtiecīgu ES medicīnisko ierīču tiesību aktu izvērtēšanu, arī strukturālu novērtēšanu par ietekmi uz medicīnisko ierīču pieejamību un uz medicīnisko ierīču sistēmas inovāciju un konkurētspēju ES, kas būs pirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu risinājumu noteikšanu nākotnē.

3.3.Cīņa ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem

Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir viens no mūsdienu lielākajiem veselības apdraudējumiem. Pašlaik ES katru gadu vairāk nekā 35 000 cilvēku mirst no infekcijām, kas ir rezistentas pret zālēm, un bez apņēmīgas rīcības šis skaitlis vienas paaudzes laikā pieaugs. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem stipri ietekmē ekonomiku un veselības aprūpes sistēmas, un tiek lēsts, ka veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zudumi ir mērāmi aptuveni 1,5 miljardos EUR gadā.

Kā atzīts ES stratēģiskajā pieejā attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē 18 , vide ir mikrobu rezistences rezervuārs, par ko vajadzīga dziļāka izpratne un rīcība, jo vairākas zāļu (piemēram, antibiotiku vai pretsēnīšu līdzekļu) atliekas var nonākt vidē, cilvēkiem un dzīvniekiem tās lietojot. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija 2023. gadā ieteikumā, kurā izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, tostarp ES līdz 2030. gadam par 20 % samazināt antibiotiku patēriņu cilvēku vidū, ierosināja līdz šim vērienīgākās ES darbības pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, atbalstot stingrākas globālās saistības attiecībā uz šo rezistenci.

Farmācijas tiesību aktu pārskatīšana ietver papildu un inovatīvus stimulus farmācijas uzņēmumiem izstrādāt jaunus pretmikrobu līdzekļus.

Jauna kopīga rīcība ar 50 miljonu EUR vērtu ES finansējumu palīdz ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģijai, Islandei un Ukrainai veikt ieteiktās darbības. Komisija atbalsta jaunu antibiotiku un alternatīvu ārstēšanas metožu pētniecību un izstrādi, lai novērstu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Šajā sakarā noderīga būs nākotnes Eiropas partnerība attiecībā uz “Vienas veselības” rīcību pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem 19 . Tā arī uzlabo piekļuvi jaunizstrādātiem antimikrobiāliem līdzekļiem, piemēram, izmantojot nākotnes kopīgu antimikrobiālo līdzekļu iepirkumu, un sāk vilcējstimula izmēģinājuma projektu ieņēmumu garantijas veidā.

Visā pasaulē Komisija apvienojas spēkiem ar PVO, lai atjauninātu sarakstu ar prioritāriem baktēriju un sēnīšu patogēniem, veiktu attīstībā esošo antimikrobiālo līdzekļu un diagnostikas analīzi un izstrādātu mērķproduktu profilus. Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksme par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem 2024. gada septembrī ir nozīmīgs notikums, kas var panākt konkrētus rezultātus pasaules līmenī.

3.4.Drošas un plaši pieejamas cilvēku izcelsmes vielas

Lai tiem, kas ziedo vai saņem tādas vielas kā, piemēram, asinis, audus un šūnas, būtu visaugstākā iespējamā aizsardzība, Komisija 2022. gada jūlijā ierosināja jaunus noteikumus. Nākamajos mēnešos tiks oficiāli pieņemta jauna regula, ar ko atjaunina noteikumus par cilvēku izcelsmes vielu (CIV) drošumu un kvalitāti 20 , lai stiprinātu visu to pacientu aizsardzību, kuru ārstēšanai izmanto transfūziju, transplantāciju vai medicīnisko apaugļošanu. Tā uzlabo piekļuvi drošām un pārbaudītām CIV terapijām un rada vairāk iespēju pacientiem visā ES saņemt nepieciešamo ārstēšanu neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Tajā pašā laikā jaunie CIV noteikumi atbalstīs inovāciju.

4.Noturīgas, pieejamas un iekļaujošas veselības aprūpes sistēmas

4.1Noturīgākas veselības aprūpes sistēmas

Jāstiprina Eiropas veselības aprūpes sistēmas, lai risinātu tagadējās un nākotnes problēmas, piemēram, sabiedrības novecošanu, nepārnēsājamu slimību pieaugošo izplatību, klimata pārmaiņas un paaugstinātu infekcijas slimību risku. Noturīgām veselības aprūpes sistēmām ir vajadzīgas ilgtspējīgas investīcijas un kvalificēts darbaspēks. Eiropas veselības savienība atbalsta dalībvalstu centienus.

Ar šādu mērķi Komisija 2020. gada maijā ierosināja programmu “ES – veselībai”, un tās 4,7 miljardu EUR budžets (pēc DFS vidusposma pārskatīšanas) 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ir vislielākā summa, kas jebkad piešķirta veselības politikai ES līmenī.

No programmas “ES – veselībai” tiek finansētas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, atbalstīt veselības nozares darbaspēku un integrēt valstu veselības aprūpes sistēmas, veidojot pamatu noturīgām, uz pacientu orientētām sistēmām. Tā mums ir arī ļāvusi ātri reaģēt uz veselības ārkārtas situācijām, piemēram, Covid-19 pandēmiju un pērtiķu baku uzliesmojumu 2022. gadā. Tā ir gatava atbalstīt darbības saistībā ar Eiropas veselības datu telpu un pastiprina centienus uzveikt vēzi un retās slimības. Sinerģija ar ES pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir veicinājusi pētniecību un inovāciju daudzās dažādās veselības jomās. Piemēram, 2023. gadā tika sākta Eiropas partnerība veselības un aprūpes sistēmu pārveidei 21 .

Izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, dalībvalstis savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ar veselības aprūpi saistītiem pasākumiem piešķīra 43 miljardus EUR 22 . Minēto pasākumu mērķis ir cita starpā risināt infrastruktūras nepilnības, darbaspēka trūkumu, digitalizācijas vajadzības un trūkumus primārajā aprūpē. Komisija Eiropas pusgada ietvaros sniedz dalībvalstīm politikas norādes un ar veselību saistītus ieteikumus. Kohēzijas politikas fondi, to vidū Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds Plus, palīdz dalībvalstīm uzlabot to veselības aprūpes sistēmu noturību, piekļūstamību un efektivitāti. Izmantojot 2020. gadā pieņemtās Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) un Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), ES atbalsts veselības aprūpes sistēmām saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmām ir palielināts par 16,7 miljardiem EUR līdz kopumā vairāk nekā 32 miljardiem EUR. Kohēzijas politikas fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā veselības jomai ir paredzēti aptuveni 12,6 miljardi EUR, no kuriem aptuveni 1,3 miljardi EUR ir piešķirti veselības aprūpes digitalizācijai un e-veselībai.

Tehniskā atbalsta instruments papildina šos ES finansēšanas instrumentus, pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedzot tām speciālās zināšanas, kas vajadzīgas, lai īstenotu reformas, kuru mērķis ir uzlabot to veselības aprūpes sistēmu noturību, piekļūstamību un iekļautību.

Pandēmijas apstākļos arī Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ar gandrīz 5 miljardiem EUR palīdzēja dalībvalstīm finansēt ar veselību saistītus pasākumus. No tiem 22 % veltīti pasākumiem, kas veikti darba vietā, lai nodrošinātu drošu atgriešanos darbā.

Stabils veselības aprūpes jomas darbaspēks ir noturīgu veselības aprūpes sistēmu pamatā. Tomēr ES pašlaik saskaras ar ievērojamu veselības aprūpes speciālistu trūkumu, ko izraisa liela spriedze darbā un nepietiekami darba aizsardzības nosacījumi. Turklāt veselības aprūpes darbaspēks noveco. Lai palīdzētu novērst darbaspēka un prasmju trūkumu, Komisija ir pieņēmusi rīcības plānu 23 ar mērķtiecīgām saistībām, kas palīdzēs uzlabot veselības aprūpes speciālistu darba apstākļus.

Turklāt mainīgā veselības aprūpes vide prasa vairāk pūļu, lai nodrošinātu veselības aprūpes darbaspēkam vairāk apmācības un attīstības iespēju, lai labāk izmantotu mākslīgā intelekta un digitālo rīku potenciālu un risinātu konkrētas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar daudzdisciplināru geriatrisko aprūpi un klimata pārmaiņu izraisītu ietekmi uz veselību. Komisija atbalsta dalībvalstis veselības aprūpes darbaspēka plānošanā 24 , kas vajadzīga, lai noturētu veselības aprūpes darbiniekus un pilnveidotu un pārkvalificētu Eiropas veselības aprūpes darbaspēku 25 . Saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu Komisija izveidoja veselības ekosistēmas prasmju partnerību 26 , kā arī plaša mēroga prasmju partnerību Eiropas veselības nozarei.

4.2 Nepārnēsājamu slimību profilakse

80 % no visām slimībām, kas skar ES iedzīvotājus, ir nepārnēsājamas slimības. To vidū ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis, diabēts un neiroloģiskās slimības, arī garīgās veselības problēmas. Patlaban vairāk nekā 90 % nāves gadījumu ES ir saistīti ar šīm slimībām. 2022. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar ES iniciatīvu nepārnēsājamo slimību jomā “Veselīgāka sabiedrība”, kas tika izstrādāta kopā ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, lai samazinātu izplatītāko nepārnēsājamo slimību radīto slogu 27 . Tās pieci virzieni aptver sirds un asinsvadu slimības, diabētu, hroniskas elpceļu slimības, garīgās veselības un neiroloģiskus traucējumus, kā arī transversālus veselības determinantus, tostarp vidiskus, komerciālus un ar dzīvesveidu saistītus riska faktorus. Iniciatīva nosaka prioritātes, paraugpraksi un jomas, kurās jārīkojas.

Vides piesārņojums un klimata pārmaiņas pasliktina situāciju saistībā ar nepārnēsājamām slimībām. Ar Eiropas zaļa kursa iniciatīvām 28 un jo īpaši ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu 29 Komisija ir rīkojusies vēl plašāk, lai novērstu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu. Neraugoties uz būtiskiem gaisa kvalitātes uzlabojumiem dažu pēdējo desmitgažu laikā, gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais ar vidi saistītais veselības apdraudējums, kas tiek saistīts ar ievērojamu mirstību (tiek lēsts, ka katru gadu Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 250 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu) un saslimstību 30 . Arī Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir izvirzīts mērķrādītājs līdz 2030. gadam ES par vairāk nekā 55 % samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību (tā izraisītus priekšlaicīgas nāves gadījumus) (salīdzinājumā ar 2005. gadu).

Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, kas 2021. gadā tika izveidots saskaņā ar ES Klimatadaptācijas stratēģiju, vāc pierādījumus un apkopo speciālās zināšanas, kas noder politikas veidošanā par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. COP28 Klimata samitā 2023. gada novembrī Komisija apstiprināja pirmo deklarāciju ES dalībvalstīm par klimatu un veselību. Šajā deklarācijā ir izklāstīti būtiski pasākumi veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, pētniecības veicināšanai un uzvedības pielāgošanai, kas nepieciešami, lai mazinātu ar klimatu saistītos veselības apdraudējumus.

4.3Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

2022. gadā 2,7 miljoniem cilvēku ES tika diagnosticēts vēzis. Vēzis laika gaitā tieši skars arvien vairāk ES iedzīvotāju un būtiski ietekmēs Eiropas veselības aprūpes sistēmas un ekonomiku, un tā ir viena no mūsdienu lielākajām problēmām veselības jomā. Tādēļ, lai novērstu un ārstētu vēzi, ir vajadzīga steidzama, konkrēta un kolektīva rīcība ES līmenī. Šis ir holistisks plāns, kas pirmo reizi apvieno zinātniekus, pacientus un pētniekus.

2021. gada februārī pandēmijas akūtākajā posmā Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, pastiprinot savu politisko apņemšanos aktīvāk cīnīties pret vēzi. ES vēža pētniecības uzdevums 31 tika sākts 2021. gada septembrī, radot izšķiroši nozīmīgas zināšanas un pierādījumus, kas palīdz dalībvalstīm īstenot efektīvas vēža apkarošanas stratēģijas. Ar 4 miljardu EUR finansējumu un rekordlielu skaitu projektu, darbību un iniciatīvu tika sākts Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kas, vienmēr izmantojot pieeju “cilvēks pirmajā vietā”, pievēršas četriem galvenajiem Vēža uzveikšanas plāna pīlāriem: profilaksei, agrīnai atklāšanai, vienlīdzīgai piekļuvei ārstēšanai un dzīves kvalitātei. Kopā ar visām iesaistītajām personām un kopīgiem centieniem valstu un ES līmenī Eiropas Vēža uzveikšanas plāns apvieno ievērojamus resursus, koordinē darbības, mazina sadrumstalotību un nevienlīdzību starp valstīm un nodrošina efektīvāku un vienlīdzīgāku rīcību cīņā pret vēzi, centrā izvirzot pacientus.

Profilakse ir iedarbīgāka nekā ārstēšana. Tiek lēsts, ka aptuveni 40 % vēža gadījumu Eiropas Savienībā ir profilaktiski novēršami. Viens no Vēža uzveikšanas plāna mērķiem ir izskaust dzemdes kakla vēzi un citus vīrusu izraisītus vēža veidus. Komisija 2024. gadā nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par vakcīnnovēršamiem vēža veidiem, lai palīdzētu ES dalībvalstīm pastiprināt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) un B hepatīta vīrusu (HBV).

Zināšanas par profilaksi ir spēcīgs instruments, un Komisija strādā, lai atjauninātu un paplašinātu uz pierādījumiem balstītos ieteikumus, kas ietverti Eiropas Pretvēža rīcības kodeksā, un izstrādā mobilo lietotni vēža profilaksei, lai sniegtu skaidru un pieejamu informāciju par vēža riska faktoriem.

Tabakas lietošana joprojām ir galvenais novēršamu vēža veidu cēlonis. Komisija arī veic visaptverošu novērtējumu par vispārējo tiesisko regulējumu tabakas kontroles jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm audzināt no tabakas brīvu paaudzi. Turklāt Komisija joprojām ir apņēmības pilna īstenot Vēža uzveikšanas plānā noteikto mērķi samazināt kaitīgu alkohola patēriņu, kas joprojām ir sabiedrības veselības problēma Eiropas Savienībā. Agrīna atklāšana uzlabo vēža ārstēšanas un dzīvības glābšanas iespējas. 2022. gadā, pirmo reizi gandrīz 20 gadu laikā ES nāca klajā ar modernām un zinātniski pamatotām vēža skrīninga pamatnostādnēm 32 , kā uzlabot agrīnu atklāšanu; šīs pamatnostādnes aptver vēža veidus, kas kopā veido vairāk nekā pusi no visiem jaunajiem ik gadu diagnosticētajiem saslimšanas gadījumiem. Mērķis ir panākt, lai 90 % cilvēku, kuriem nepieciešams veikt krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningu, iespēju veikt šo skrīningu saņemtu līdz 2025. gadam, un paplašināt iedzīvotāju vēža skrīninga programmas, iekļaujot tajās arī citus vēža veidus, piemēram, plaušu un prostatas vēzi.

Darbaspēka aizsardzība pret vēzi ir ārkārtīgi svarīga, lai veicinātu arodveselību un nodrošinātu ilgtspējīgu darbaspēku. Eksponētība kancerogēniem darbavietā nopietni apdraud darba ņēmēju veselību un var izraisīt ilgstošas veselības komplikācijas, tostarp dažādus vēža veidus. Eiropas Savienība šajā ziņā ir guvusi ievērojamus panākumus, pieņemot visaptverošus tiesību aktus un darba drošības pasākumus, kuru mērķis ir pēc iespējas mazināt eksponētību kancerogēniem. Šā pilnvaru termiņa laikā ES Vēža uzveikšanas plāna ietvaros ES turpināja noteikt arodekspozīcijas robežvērtības vēzi izraisošām vielām.

Lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, līdz 2025. gadam tiks izveidots pirmais ES Visaptverošas vēža ārstēšanas centru tīkls, kas gādās, lai 90 % no visiem atbilstīgajiem pacientiem ir piekļuve šiem centriem, tādējādi samazinot vēža aprūpes atšķirības. Pirmais ES Vēža jomā pastāvošas nevienlīdzības reģistrs sniedz būtisku informāciju par vēža tendencēm un pakalpojumiem, palīdzot politikas veidotājiem labāk izprast un novērst nevienlīdzību. Turklāt plānā aicināts strādāt pie tā, lai vēža jomā strādājošajiem nodrošinātu labāku piekļuvi zālēm un apmācību. Dzīves kvalitātes jomā 2022. gada februārī izveidotais Vēzi uzveikušo jauniešu tīkls piedāvā palīdzību gados jauniem pacientiem, izmantojot līdzbiedru atbalstu, un ES vēža pētniecības uzdevuma paspārnē ir sākts dialogs ar vēzi pārslimojušajiem jauniešiem, tādējādi sniedzot papildu finansējuma iespējas no programmas “ES — veselībai” un programmas “Apvārsnis Eiropa”. Plāna prioritāte ir gādāt par to cilvēku dzīves kvalitāti, kuru dzīvi ir ietekmējis vēzis, un turpinās darbs, lai izbeigtu diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

Nosakot pamatnostādnes vēža profilaksei, skrīningam, diagnostikai, ārstēšanai un pacienta aprūpei pēc vēža uzveikšanas, Vēža uzveikšanas plāns paredz augsta līmeņa aprūpi visās dalībvalstīs un novērš atšķirības attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai ārstēšanai, tādējādi novēršot nepilnības un sniedzot cerības visiem vēža pacientiem un viņu ģimenēm. Plāns parāda, cik efektīva ES līmeņa koordinācija var būt ES iedzīvotāju veselības un labbūtības uzlabošanā.

4.4Reto slimību problēmas risināšana

Retās slimības, kas skar 8 % ES iedzīvotāju jeb 36 miljonus eiropiešu, ir vēl viens svarīgs piemērs tam, ka sadarbība ES līmenī ir būtiska. Ir tūkstošiem retu slimību, to vidū daži vēža veidi, bet katra slimība skar tikai salīdzinoši nelielu pacientu skaitu. Tādēļ ir jāapkopo dati, speciālās zināšanas un resursi ES līmenī, jo kopīga rīcība ir visefektīvākā.

Eiropas references tīkli (ERT) apvieno specializētus veselības aprūpes sniedzējus dažādās valstīs un veicina sadarbību, pētniecību un ārstēšanas izstrādi. Ņemot vērā, ka reto slimību diagnosticēšanas vidējais laiks ir 5 gadi, 24 ERT ir veicinājuši virtuālas konsultācijas vairāk nekā 3800 pacientiem, palīdzot nodot speciālās zināšanas un noteikt diagnozes, ārstēšanas plānus un sniegt atbildes pacientiem un viņu ģimenēm. ERT ir izstrādājuši vairāk nekā 400 klīnisko vadlīniju, izveidojuši pacientu reģistrus ar datiem par vairāk nekā 50 000 pacientu un efektīvi uzlabo reto slimību pacientu aprūpi visā Eiropā. Turpinās darbs pie ERT integrēšanas valstu veselības aprūpes sistēmās, izstrādājot reto slimību pacientu konsultēšanas algoritmus.

Turklāt nesenie pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie pētījumi parādīja, ka genomika dod lielas iespējas rast risinājumu daudzos neatrisinātos reto slimību gadījumos. Tāpēc ES turpina ieguldīt iniciatīvā “1+ miljons genomu”, lai iegūtu vajadzīgo datu kritisko masu, kas sniegs drošu piekļuvi genomikai visā kontinentā, nepārsūtot ļoti sensitīvus datus.

4.5Garīgās veselības aizsardzība

Krīzes gadījumā parasti visvairāk cieš visneaizsargātākās personas. Jau pirms Covid-19 pandēmijas garīgās veselības problēmas skāra aptuveni katru sesto ES iedzīvotāju (84 miljonus cilvēku), kas radīja izmaksas vairāk nekā 600 miljardus EUR apmērā (vairāk nekā 4 % no IKP). Līdz ar 2023. gada jūnijā pirmoreiz pieņemto Visaptverošo pieeju garīgajai veselībai tika atvērta jauna vērienīga ES rīcības sadaļa šajā jomā. Šīs pieejas pamatā ir trīs pamatprincipi: profilakse, cīņa pret stigmatizāciju, piekļuve kvalitatīvai aprūpei un ārstēšanai un reintegrācija, garīgās veselības pielīdzināšana fiziskajai veselībai, atbalsts garīgajai veselībai visās politikas jomās, sākot no izglītības līdz digitalizācijai un pilsētplānošanai, un dabas un tīras vides pozitīvās nozīmes atzīšana gan garīgajā, gan fiziskajā veselībā.

Dalībvalstu un ES ieinteresēto personu atbalstam ES programmas piedāvā finansēšanas iespējas 1,23 miljardu EUR apmērā 20 pamatiniciatīvām. Piemēram, ES paraugprakses portāls iepazīstina ar vadošajām un daudzsološajām garīgās veselības praksēm, kas var iedvesmot citus rīkoties. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) rīkotās izpratnes veicināšanas kampaņas palīdz risināt ar darbu saistītus garīgās veselības jautājumus. ES arī sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt uz profilaksi vērstas pieejas garīgās veselības jomā. Šajos centienos īpaša uzmanība tiek pievērsta visneaizsargātākajām personām, jo īpaši bērniem un jauniešiem. Iniciatīvas ietver kopā ar UNICEF veidotu projektu, kura mērķis ir “veicināt visaptverošu, uz profilaksi vērstu pieeju bērnu veselībai”, un bērnu un jauniešu garīgās veselības tīkla izveidošanu. Viena no Eiropas Jaunatnes gada (2022) svarīgākajām politikas jomām bija veicināt jauniešu personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi. Īpaša uzmanība tika pievērsta garīgajai veselībai. Eiropas Jaunatnes gada ietvaros tika sāktas vairākas ar garīgo veselību saistītas iniciatīvas, piemēram, Padomes 2022. gada Ieteikums “Ceļi uz panākumiem skolā” un ekspertu grupa labbūtības atbalstam skolā. Šī ekspertu grupa izstrādāja un 2024. gada maijā publicēja konkrētas pamatnostādnes politikas veidotājiem un pedagogiem par labbūtību un garīgās veselības problēmu risināšanu skolā. ES un dalībvalstis arī gatavo Eiropas partnerību smadzeņu veselības jomā (pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” paspārnē), kas aptvers arī pētniecību garīgās veselības jomā un attīstīs ekosistēmu pētniecības un inovācijas darbību atvieglošanai un koordinēšanai.

Izmantojot programmu “ES — veselībai”, Komisija finansē projektus, kuru mērķis ir atbalstīt migrantu un bēgļu garīgās veselības un psihosociālās labbūtības uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem no Ukrainas. No programmas “ES — veselībai” tiek atvēlēti vairāk nekā 34 miljoni EUR, lai palīdzētu bēgļiem no Ukrainas, kuriem steidzami nepieciešams atbalsts garīgās veselības problēmu risināšanai un traumu pārvarēšanai, tostarp īstenojot projektu sadarbībā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju ar mērķi sniegt pirmās psiholoģiskās palīdzības atbalstu Ukrainas pārvietotajām un kara skartajām personām. Tiek īstenoti arī tādi papildu projekti kopā ar nevalstiskajām organizācijām, kuru mērķis ir apzināt paraugpraksi migrantu un bēgļu garīgās veselības un psiholoģiskās labbūtības uzlabošanai.

4.6Digitalizācijas iespēju izmantošana veselības jomā

Eiropas veselības datu telpa (EVDT) ir Eiropas veselības savienības pamatiniciatīva un revolucionāra pieeja, kas tiecas izmantot digitalizācijas potenciālu un dot pacientiem iespēju labāk kontrolēt savus veselības datus un dalīties ar tiem. Komisija to ierosināja 2022. gada maijā, 2024. gada martā tika panākta politiska vienošanās ar likumdevējiem un Eiropas Parlaments to pieņēma 2024. gada aprīlī. EVDT ieviesīs skaidrus noteikumus par elektronisko veselības datu izmantošanu un veicinās labāku veselības aprūpes sniegšanu, pētniecību, inovāciju un politikas veidošanu, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības standartus.

Pacientiem būs tūlītēja, viegla bezmaksas piekļuve saviem datiem elektroniskā formātā, un viņi varēs šos datus kopīgot ar veselības aprūpes speciālistiem visās dalībvalstīs. Apmaiņa ar dokumentiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, piemēram, pacientu veselības pārskatiem, e-receptēm, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, attēliem, attēlu aprakstiem un slimnīcas izrakstiem, notiks vienotā Eiropas formātā. Pacienti saņems labāku veselības aprūpi neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības valstī viņi atrodas. Tas arī samazinās nevajadzīgu un dārgu invazīvu medicīnisko procedūru un testu atkārtošanos.

Vienlaikus EVDT dos iespēju izmantot veselības datus pētniecībai, inovācijai, politikas veidošanai un regulatīvām darbībām, ievērojot ļoti stingrus nosacījumus attiecībā uz šo personas datu aizsardzību. Tas virzīs pētniecību un inovāciju, atbalstīs svarīgu jaunu ārstēšanas metožu izstrādi, palīdzēs konstatēt zāļu blakusparādības un stiprināt veselības aprūpes sistēmas. ES iegulda jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, apvienojot dažādus veselības datu veidus un avotus. Šajā nolūkā Eiropas veselības datu telpas un specializētu datu infrastruktūru (piemēram, iniciatīva “1+ miljons genomu”, Vēža attēldiagnostikas Eiropas platforma vai Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (EOSC-Life)) nodrošinātie dati apvienojumā ar augstas veiktspējas datošanu veicinās agrīnu atklāšanu, prognozēšanu un profilaksi, vēl vairāk uzlabojot diagnostiku un ārstēšanu.

5.Globālā veselība

Covid-19 pandēmija vēl vairāk uzsvēra, ka mūsu savstarpēji saistītajā pasaulē veselība ir globāla politikas joma ar skaidru ģeopolitisko dimensiju. Pandēmija apliecināja, ka steidzami vajadzīga saskaņotāka ES pieeja globālajai veselībai un ciešāka globālā sadarbība, ņemot vērā savstarpēji saistītus veselības apdraudējumus, piemēram, pandēmijas, planētas trīskāršo krīzi (klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums un biodaudzveidības zudums) un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Šie apdraudējumi, visticamāk, pieaugs, un ES un pasaulei ir jābūt gatavai reaģēt.

ES bija galvenā loma Covid-19 vakcīnu, terapijas līdzekļu un diagnostikas straujā izstrādē, paplašināšanā un taisnīgā izplatīšanā. Aptuveni divas trešdaļas, proti, 3,1 miljards, ES saražoto vakcīnu devu

tika eksportētas uz citām pasaules valstīm, glābjot miljoniem dzīvību. ES bija viena no Covid apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvas (ACT-A) izstrādātājām un spēcīga tās atbalstītāja, kā arī lielākā vakcīnu ziedotāja mehānismam COVAX, kas ir daudzpusēja iniciatīva vienlīdzīgai piekļuvei Covid-19 vakcīnām visā pasaulē. ES ir apņēmības pilna turpināt šo ceļu un, piemērojot pieeju “Viena veselība”, ir apņēmusies novērst un apkarot veselības apdraudējumus visā pasaulē.

Veicinot dažādošanu, ES arī cenšas samazināt piegādes ķēdes neaizsargātību, ko rada atkarība. Ņemot vērā farmaceitisko produktu sarežģītību, ES rūpniecībai jābūt piekļuvei plašam būtisku resursu klāstam. Tirdzniecības politikas un partnerību mērķis ir atvērt jaunus tirgus un dažādot piegādes avotus un papildināt pastiprinātos centienus samazināt pārmērīgo atkarību no kritiski svarīgām piegādes ķēdēm, rūpīgi īstenojot preferenciālas tirdzniecības nolīgumus un darbu starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un PTO.

ES digitālais Covid sertifikāts kļuva par globālu standartu starptautiskās ceļošanas atvieglošanai, un tā bija visizplatītākā sistēma, kas darbojās starptautiskā līmenī. Šo sistēmu izmantoja 51 ārpussavienības valsts un teritorijas četros kontinentos. 2023. gada 1. jūlijā ES nodeva Covid-19 digitālās sertifikācijas sistēmu PVO, izveidojot globālu sistēmu veselības dokumentu globālai verifikācijai nolūkā nodrošināt labāku veselību visiem un aizsargāt iedzīvotājus visā pasaulē no veselības apdraudējumiem.

ES pastāvīgi veic daudzpusēju darbu jaunas globālas veselības kārtības veidošanā, izmantojot stratēģiskāku un efektīvāku iesaisti. Tas ietver stabilas globālās pārvaldības veidošanu, par prioritāti nosakot starptautiskās partnerības un dialogu daudzpusējā, reģionālā un divpusējā līmenī, vēršoties pret dezinformāciju un nodrošinot efektīvāku finansējumu. ES ir kļuvusi arvien aktīvāka daudzpusējos forumos, tostarp G7, G20, ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī PVO, un saskaņā ar tās Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu ir viens no lielākajiem līdzekļu devējiem globālajos fondos (piemēram, Pandēmiju fondā, GAVI, Pasaules fondā).

Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Gazā, ES ir atbalstījusi pacientu medicīnisko evakuāciju (Medevac). Kopš sākās Krievijas karš pret Ukrainu, ir veiktas vairāk nekā 3100 medicīniskās evakuācijas operācijas, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM). Komisija ir cieši sadarbojusies ar PVO, jo īpaši izveidojot ES Medevac centru Polijā, lai atbalstītu Ukrainu, un norīkojot dalībvalstu medicīnas ekspertus, lai atbalstītu PVO operācijas Gazā.  

ES ir vadošā loma sarunās par Nolīgumu par pandēmijām, kura mērķis ir stiprināt starptautiskos noteikumus par gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.

Komisija 2022. gada novembrī publicēja jaunu ES Globālās veselības stratēģiju, lai nodrošinātu saskaņotu, efektīvu un mērķtiecīgu pieeju visā pasaulē 33 . Stratēģijā pirmām kārtām ir pausta ES apņemšanās atkārtoti apliecināt savu atbildību un vadošo lomu pasaules veselības jomā, pamatojoties uz tādām pamatvērtībām kā solidaritāte, taisnīgums un cilvēktiesību ievērošana. Minētā stratēģija izvirza globālo veselību par būtisku ES ārpolitikas pīlāru, kas atspoguļo Eiropas veselības savienības ārējo dimensiju, un par Global Gateway svarīgu elementu, kas veido vienlīdzīgas partnerības ar partnervalstīm, pamatojoties uz dalītu un kopīgu atbildību. Global Gateway ietvaros ES un dalībvalstis palīdz novērst nevienlīdzību, uzlabot veselības drošību un palielināt veselības sistēmu noturību visā pasaulē, sadarbojas ar globālajiem partneriem, lai visā pasaulē nodrošinātu taisnīgu piekļuvi diagnostikai, vakcīnām un ārstēšanai, gatavību pandēmijām, profilaksi un veselības ārkārtas situāciju agrīnu atklāšanu. Iniciatīva “Eiropas komanda” attiecībā uz vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanu un to pieejamību Āfrikā (MAV+) ir mobilizējusi finansējumu vairāk nekā 1,3 miljardu EUR apmērā no ES, dalībvalstīm un Eiropas finanšu iestādēm, lai īstenotu darbības, izmantojot 89 projektus kontinentālā, reģionālā un vietējā līmenī. Piemēram, Ruandā Global Gateway sniedz vairāk nekā 103 miljonu EUR vērtu atbalstu vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanai uz vietas un piekļuvei tām, tostarp vietējai ražotnei, kurā ražo mRNS tehnoloģijas vakcīnas. ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAC) veselības jomas partnerības satvarā ES arī strādā pie tā, lai padziļinātu sadarbību vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanas jomā un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas. Globālās veselības stiprināšana ir ieguldījums globālajā veselības drošībā, ilgtspējīgas attīstības mērķos un visu cilvēku veselības aizsardzībā neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

6.Skats nākotnē

Kopumā, pateicoties sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm, Eiropas Savienības pozīcija veselības jomā tagad ir daudz spēcīgāka nekā pirms pieciem gadiem. Taču pašapmierinātībai šeit nav vietas. Vēl ir daudz darāmā, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu veselības politiku. Tāpēc veselībai arī turpmāk jābūt politiskai prioritātei.

Turpinās rasties aizvien jauni apdraudējumi, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš rezistencei pret antimikrobiāliem līdzekļiem, klimata pārmaiņu izraisītiem veselības apdraudējumiem un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem apdraudējumiem. Lai turpinātu stiprināt mūsu veselības drošību, ir vajadzīga sadarbība dažādos līmeņos — Eiropas, valstu, reģionālā un globālā līmenī.

Papildus slimību uzliesmojumiem ES saskaras ar virkni veselības problēmu. Zāļu trūkums visā Eiropā neļauj īstenot hronisku slimību, piemēram, vēža un diabēta, ārstēšanas plānus. Līdzās citām darbībām kritiski svarīgu zāļu trūkuma novēršanai, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūras un Kritisko zāļu alianses veiktajam darbam, īpaši svarīgi būs pieņemt ierosināto ES farmācijas tiesību aktu reformu, lai uzlabotu piekļuvi zālēm un to pieejamību. Lai palīdzētu dalībvalstīm piekļūt zālēm retu slimību ārstēšanai un bāreņzālēm, varētu sīkāk izpētīt iespējas, ko piedāvā, piemēram, Kopīgā iepirkuma instruments.

Tāpat Eiropa gūtu labumu no pastiprinātiem medicīniskiem pētījumiem un bioteholoģijas un bioražošanas veicināšanas saskaņā ar neseno paziņojumu “Nākotnes veidošana saskaņā ar dabu: biotehnoloģijas un bioražošanas veicināšana Eiropas Savienībā” 34 . Jaunu zāļu, diagnostikas un ārstēšanas lēnā izstrāde ikvienu padara neaizsargātu pret turpmākām slimībām un apgrūtina esošo slimību pārvaldību. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir lielisks piemērs. Ir būtiski ieguldīt jaunu antimikrobiālo līdzekļu, antimikrobiālo līdzekļu alternatīvu un ātrās diagnostikas līdzekļu pētniecībā, vienlaikus izsekojot rezistentu baktēriju izplatību un identificējot jaunus apdraudējumus. Lai to panāktu, vairākām nozarēm ir cieši jāsadarbojas saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, veicinot pētniecību un vēl vairāk atbalstot piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku lietošanu. Lai paātrinātu antimikrobiālo līdzekļu un medicīnisko pretlīdzekļu pētniecību un izstrādi saistībā ar turpmākām pandēmijām, kopā ar dalībvalstīm būtu jāturpina darbs, lai padarītu klīniskos izmēģinājumus Eiropas Savienībā pievilcīgus, efektīvus un ātrus. Būtu jāturpina stiprināt Eiropas mēroga klīniskos izmēģinājumus.

Vienlaikus, mācoties no pieredzes, kas gūta saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un apzinoties gaidāmās grūtības, veselības aprūpes sistēmas būtu vēl vairāk jāstiprina, galveno uzmanību pievēršot noturīgam un labi apmācītam veselības aprūpes darbaspēkam. Komisija turpinās atbalstīt valstu veselības aprūpes sistēmu reformēšanu, sniedzot konsultācijas un finansējumu no ES fondiem.

Eiropas sabiedrība noveco, un tas ietekmē veselības politiku, tostarp politikas jomas, kas skar veselīgu ilgmūžību un nepārnēsājamas slimības, ieskaitot neirodeģeneratīvas slimības. Tādēļ ir jāizpēta, kā rīkoties ilgmūžības aspektā, lai mūsu sabiedrība, pat novecojot, saglabātu veselību. Lai atrastu efektīvas zāles novājinošu slimību, piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimību, ārstēšanai un galu galā to ārstēšanas metodes, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi pētniecībā un starptautiska sadarbība. Veselības aprūpes nākotne būs atkarīga arī no individuālām medicīnas pieejām. Progress genomikas un datu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, jomā var palīdzēt pielāgot ārstēšanu, uzlabot tās efektivitāti un mazināt blakusparādības.

Nepārnēsājamas slimības joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm. ES ir apliecinājusi apņemšanos apkarot nepārnēsājamas slimības, galveno uzmanību pievēršot profilaksei cilvēka dzīves laikā, veselīga dzīvesveida veicināšanai un politikas koordinācijai starp nozarēm, kā paraugu izmantojot Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un stiprinot esošās iniciatīvas, piemēram, iniciatīvu “Veselīgāka sabiedrība”, lai pievērstos svarīgām problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām. Ar 2023. gada paziņojumu par garīgo veselību Komisija arī turpmāk par prioritāti izvirzīs visneaizsargātākās grupas mūsu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem. Eiropas veselības savienība jau gatavojas stāties pretī šīm problēmām. EVDT var radikāli mainīt veselības aprūpi ES, maksimāli izmantojot digitālās veselības milzīgo potenciālu. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma, kas darbojas līdz 2027. gadam, turpinās sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šajā jomā, tostarp izmantojot programmu “ES — veselībai” un programmu “Digitālā Eiropa”. Ir svarīgi arī izpētīt, kā mākslīgo intelektu integrēt veselības aprūpē un veselības aprūpes speciālistu digitālo prasmju pilnveidē, lai uzlabotu efektivitāti, piekļūstamību un ilgtspēju.

Nopietni veselības apdraudējumi – no pieaugošiem pandēmiju vai epidēmiju apdraudējumiem līdz klimata pārmaiņu un nepārnēsājamu slimību ietekmei uz veselību – ir savstarpēji saistīti un tos veicina planētas trīskāršā krīze. Lai panāktu spēcīgu, inovatīvu un iekļaujošu Eiropas veselības savienību, ir vajadzīga sadarbība visos līmeņos, izmantojot pieeju “Viena veselība”.

Turklāt turpmākajos gados, gatavojoties Savienības paplašināšanai, būs jānodrošina, ka gaidāmā paplašinātā Eiropas Savienība ir noturīga pret veselības problēmām un ka sabiedrības veselības politika ir labi koordinēta starp dalībvalstīm un ar pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm.

7.Secinājums

Covid-19 pandēmija bija globāla veselības krīze, kas kardināli mainīja pasauli. Tas bija pārbaudījums mūsu sabiedrībai, ekonomikai un mūsu eiropeiskajai dzīvesziņai. Tā arī izcēla vājos punktus veselības aprūpes sistēmās un ļāva mums gūt skaidras atziņas. Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās izmantotās inovatīvās darba metodes liecina, ka ES, radoši piemērojot noteikumus, var rīkoties spēcīgi un vienoti iedzīvotāju labā. Visnoderīgākā mācība bija arī visvienkāršākā, proti, mēs esam stiprāki un izturētspējīgāki, ja Komisija un visas ES dalībvalstis sadarbojas solidāri un kopā ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem apvieno savus spēkus labākai globālai reakcijai.

Šā pilnvaru termiņa laikā Komisija un dalībvalstis apvienoja spēkus, lai visaptveroši reaģētu uz gadsimta lielākajiem veselības apdraudējumiem. Vienlaikus tika veikti vēl nepieredzēti pasākumi, lai ne tikai novērstu pandēmiju, bet rīkotos plašāk. Balstoties uz krīzes laikā izrādīto solidaritāti un apņēmību, ES ir izveidojusi spēcīgu un noturīgu Eiropas veselības savienību visiem tās iedzīvotājiem. Eiropas veselības savienības mērķis ir gādāt, lai visas dalībvalstis būtu labāk sagatavotas un uz turpmākām veselības krīzēm reaģētu kopīgi. Ir jāveicina Eiropas inovācija un konkurētspēja veselības aprūpes nozarē, lai ar visu nepieciešamo dalībnieku atbalstu varētu risināt pacientu vajadzības. Lai nodrošinātu optimālu veselības aprūpi, solidaritāte un sadarbība iet roku rokā ar noturību, cerībām, drošību un iedzīvotāju gaidu apmierināšanu visur, ieskaitot lauku apvidus un attālus reģionus. Eiropas veselības savienība darbojas, lai rūpētos par iedzīvotāju vajadzībām, Eiropas Savienības centrā izvirzot vienlīdzīgu piekļuvi un aprūpi.

Turpmākajos gados Eiropas veselības savienība turpinās attīstīties un augt, lai vēl vairāk veicinātu cilvēku veselību un labbūtību visā ES un ārpus tās.

Kopš 2019. gada pasaule ir neatgriezeniski mainījusies. Un tā turpinās mainīties. Pateicoties spēcīgai Eiropas veselības savienībai, ES tagad ir labāk sagatavota tam, kas būs nepieciešams iedzīvotāju veselībai nākotnē.

(1)

  mission-letter-stella-kyriakides_en.pdf (europa.eu)

(2)

  ES vakcīnu stratēģija (europa.eu) .

(3)

  https://www.who.int/europe/news/item/16-01-2024-covid-19-vaccinations-have-saved-more-than-1.4-million-lives-in-the-who-european-region--a-new-study-finds  

(4)

  EP 2021. gada rudens aptauja:  Defending Democracy|  Empowering Citizens - 2022. gada februāris - - Eirobarometra aptauja (europa.eu) .

(5)

  Sabiedriskā doma ES koronavīrusa krīzes laikā – 2. kārta (europa.eu) .

(6)

  Veselības drošības komitejas atzinums par zoonotisko putnu gripu – Eiropas Komisija (europa.eu) .

(7)

 Baktēriju rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem; vektoru pārnēsāti vīrusu patogēni; jaunradušies, grauzēju pārnēsāti un zoonotiski vīrusu patogēni; augsta riska, jaunradušies un zoonotiski bakteriālie patogēni; Legionella baktērijas; difterija un garais klepus.

(8)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/coronavirus-response/task-force-industrial-scale-covid-19-vaccines_en  

(9)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_4363

(10)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52021PC0577

(11)

  Darboties sāk GLOWACON: globāla iniciatīva notekūdeņu monitoringam sabiedrības veselības labā – Eiropas Komisija (europa.eu) .

(12)

 Ar slimību X saprot zināšanas, ka nopietnu starptautisku epidēmiju var izraisīt patogēns, par kuru pašlaik nav zināms, ka tas cilvēkam izraisa slimību. Slimība X ir starp PVO prioritārā saraksta patogēniem (Pasaules Veselības organizācijas definīcija).

(13)

  https://health.ec.europa.eu/medicinal-products/pharmaceutical-strategy-europe_lv  

(14)

 Valsts kompetento iestāžu cenu noteikšanas un kompensācijas jautājumos un publisko veselības aprūpes finansētāju grupā (NCAPR). 

(15)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_23_5190

(16)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_6377

(17)

  https://health.ec.europa.eu/health-emergency-preparedness-and-response-hera/overview/critical-medicines-alliance_en

(18)

  eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52019DC0128

(19)

  https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/european-partnerships-horizon-europe/health_en

(20)

  Politiska vienošanās tika panākta 2023. gada decembrī.

(21)

 https://www.thcspartnership.eu/

(22)

 Dati 2024. gada 28. februārī. Datu pamatā ir atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata pīlāru izsekojamības metodika, un tie atbilst politikas jomai “Veselības aprūpe: noturība, ilgtspēja, pietiekamība, pieejamība, piekļūstamība un kvalitāte, tostarp digitalizācija un infrastruktūra”.

(23)

https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=27472&langId=en

(24)

  Projekts “JA HEROES” | Veselības aprūpes darbaspēka plānošanas projekts .

(25)

  Projekts “BeWell” – nākotnes veselības nozares darbaspēka stratēģija par digitālām un zaļām prasmēm (bewell-project.eu) .

(26)

  https://pact-for-skills.ec.europa.eu/about/industrial-ecosystems-and-partnerships/health_en

(27)

  https://knowledge4policy.ec.europa.eu/health-promotion-knowledge-gateway/eu-burden-non-communicable-diseases-key-risk-factors_en

(28)

  https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

(29)

https://environment.ec.europa.eu/strategy/zero-pollution-action-plan_en

(30)

Skatīt, piemēram, https://www.eea.europa.eu/publications/harm-to-human-health-from-air-pollution/.

(31)

 https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/eu-missions-horizon-europe/eu-mission-cancer_en

(32)

Padomes Ieteikums (2022. gada 9. decembris) par profilakses stiprināšanu ar agrīnas atklāšanas palīdzību: jauna Eiropas Savienības pieeja vēža skrīningam . - EUR-Lex (europa.eu) .

(33)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7153

(34)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_24_1570