52024DC0073

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.2.2024

COM(2024) 73 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2021.–2024. gadam īstenošanu un atbilstīgumu un Ieteikumu par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm

A.IEVADS

Visu šo laiku, kopš Padome pieņēma 4. Eiropas Savienības sporta darba plānu 2021.–2024. gadam 1 , sports ir veicis savu uzdevumu Eiropas kultūras, vēstures un tradīciju kontekstā. Tā unikālā un vienojošā ietekme mūsu sabiedrībā uzliek arī lielu atbildību kā spēkam, kas veicina pārmaiņas, nodrošinot sociālo attīstību, ekonomisko aktivitāti un veselīgākas un saliedētākas kopienas.

Pašreizējā ES darba plānā galvenā uzmanība ir vērsta uz godprātīgumu un vērtībām sportā, sporta sociālekonomiskajiem un vides aspektiem, kā arī dalības sportā un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu.

Apstākļi, kādos šis plāns tika īstenots, bija sarežģīti un izaicinoši. Sporta pasaule turpināja cīņu ar Covid-19 pandēmijas sekām, kuras papildināja Krievijas agresīvais karš Ukrainā un tam sekojošais periods, kas nesa inflāciju, augstas enerģijas cenas un ģeopolitisko spriedzi, kura savukārt ietekmēja sporta sacensības. Ar šīm norisēm saistīto problēmu risināšana ir darbs, kas jāveic vēl papildus pamatprioritātēm, piemēram, veselības, līdztiesības un drošības veicināšanai. Apstrīdēšanas procedūras Eiropas tiesās ir palielinājušas Eiropas sporta dimensijas pamanāmību un redzamību. Konkrētāk, ir pastiprinājušās diskusijas par Eiropas sporta modeli, tādējādi piesaistot sabiedrības uzmanību.

Visā šajā laikposmā ES sporta darba plāns ir bijis stabils balsts, kas palīdz lielāko vērību veltīt sporta politikas pamatprioritātēm, vienlaikus nodrošinot sporta nozares atveseļošanas un noturības vajadzības.

ES darba plāns nodrošina pamatu dialogam un sadarbībai starp dalībvalstīm, Padomi un Komisiju. Kā noteikts ES darba plānā — Padome aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par plāna īstenošanu un atbilstīgumu. Tas tiks izmantots kā bāze, sagatavojot nākamo ES darba plānu, kas tiks pieņemts 2024. gada pirmajā pusē.

Šajā ziņojumā ietvertā informācija tika iegūta, īstenojot plašu apspriešanos. Sabiedriskās apspriešanas aptauja tiešsaistē deva iespēju dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sniegt rakstiskas atsauksmes. No dalībvalstīm, starptautiskajām un Eiropas sporta nozares iestādēm, nacionālajām olimpiskajām komitejām, valstu antidopinga organizācijām un citām ieinteresētajām personām kopumā tika saņemtas 72 atbildes. Papildus tam Komisija organizēja sanāksmi, lai no respondentiem iegūtu vēl citas kvalitatīvas atsauksmes.

Šis ziņojums ir balstīts uz novērtējumu attiecībā uz progresu, kas panākts ES darba plāna galvenajās politikas jomās. Šeit ir sniegts pārskats par plānoto pasākumu īstenošanu un aplūkota izmantoto instrumentu un darba metožu efektivitāte. Ziņojums ietver ieteikumus turpmākām darbībām un sadarbībai sporta jomā. Papildus tam šajā ziņojumā ir izvērtēts, kā tiek īstenots Ieteikums par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm 2 .

B.IZVĒRTĒJUMS / ZIŅOŠANA

1.Darba metodes

ES sporta darba plāns tika īstenots, izmantojot vairākus izveidotus darba formātus un ziņošanas mehānismus, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir uzlaboti un izstrādāti sīkāk. Tie ietvēra Padomes secinājumus, debates, ekspertu grupas, savstarpējas mācīšanās pasākumus, konferences un seminārus, ES sporta ģenerāldirektoru sanāksmes un pētījumus.

Tika izveidotas divas ekspertu grupas — zaļā sporta jautājumos un sporta nozares atveseļošanai un noturībai Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās. Šīs grupas vadīja Komisija, aktīvi piedaloties dalībvalstu iestādēm, kā arī novērotājiem un sporta kustību ekspertiem. Tās sagatavoja ziņojumus un ieteikumus, kā arī nodrošināja platformu zināšanu un paraugprakses apmaiņai.

ES darba plāna īstenošanas periodā ievērojami izvērsās savstarpējas mācīšanās pasākumi, kuros dalībvalstis piedalījās, lai apmainītos ar informāciju un pieredzi konkrētos tematos. Liela nozīme kopīgo problēmu risināšanai izstrādātās politikas virzībā bija augsta līmeņa sanāksmēm un konferencēm, piemēram, neformālām ES sporta ģenerāldirektoru sanāksmēm, kā arī Padomē rīkotajām politikas debatēm.

Komisija veica pētījumus par tematiskajiem jautājumiem un turpināja izstrādāt iniciatīvas un kampaņas, piemēram, ES Sporta forumu, Eiropas Sporta nedēļu, kampaņu “HealthyLifestyle4All” (“Veselīgs dzīvesveids ikvienam”) un iniciatīvu SHARE (SportHub: Alliance for Regional development in Europe). Šo pētījumu un kampaņu mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām izstrādāt un īstenot sporta politiku un pasākumus.

Sporta federācijām, apvienībām un citām sporta nozares ieinteresētajām personām ir liela nozīme sporta politikas īstenošanā, un to viedoklis ir svarīgs devums politikas apspriešanas procesā. Šādā nolūkā sporta kustība aktīvi piedalījās ikgadējā ES Sporta forumā un citās konferencēs. Tā ar lielu interesi sekoja arī ekspertu grupu darbam.

Komisija sadarbojās arī ar starptautiskām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC), Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA).

Šīs darba metodes ir palīdzējušas stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, Padomi, Komisiju un sporta nozares ieinteresētajām personām. Tās ir uzlabojušas koordināciju ES līmenī un nodrošinājušas iespēju apmainīties ar vērtīgām zināšanām un pieredzi, kā īstenot ES darba plānu. Tomēr var būt nepieciešamas zināmas korekcijas pasākumu plānojumā, lai nodrošinātu regulārāku ziņošanu par sasniegtajiem rezultātiem un viegli atkārtojamus rezultātus.

2.Darbības un rezultāti

2.1. Ekspertu grupas

Ekspertu grupas ziņojumā par zaļo sportu 3 tika aplūkotas iespējas, kā Eiropas sporta sistēma varētu vislabāk veicināt vides ilgtspēju, un sniegti ieteikumi, kas galvenokārt attiecas uz publiskajām iestādēm un nacionālajām sporta organizācijām. Tie ietvēra aicinājumu sporta un ilgtspējas “čempioniem” veicināt zaļo sportu, izveidot zināšanu apmaiņas struktūras, kā arī valsts un Eiropas līmenī finansēt atbalstu pārējai uz zaļāku sportu. Ziņojums apliecināja, ka sports ir lielā mērā atkarīgs no citām nozarēm un ka tā galvenā ietekme uz klimatu ir saistīta ar līdzjutēju un dalībnieku ceļošanu uz sacensībām.

Ekspertu grupas ziņojumā par atveseļošanu un noturību 4 tika izklāstīta Covid-19 pandēmijas būtiskā ietekme, kas bija jūtama visā sporta nozarē. Ziņojumā tika aprakstīta arī ietekme, ko radīja pandēmijai sekojošās krīzes, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresīvo karu Ukrainā un pieaugošajām enerģijas izmaksām. Papildus krīzes tiešajai ietekmei un reaģēšanai uz to ziņojumā tika aplūkota arī tās saistība ar plašākiem jautājumiem, piemēram, ilgtspēja un pārvaldība. Tādējādi ziņojumā tika uzsvērta sporta organizāciju nozīmīgā loma riska stratēģiju pieņemšanā un neparedzētu situāciju plānošanā.

2.2. Prezidentvalstu rīkoti pasākumi un savstarpējas mācīšanās pasākumi

Dalībvalstis, kuras šajā laikā bija ES prezidentvalstis, organizēja konferences, seminārus un ES sporta ģenerāldirektoru sanāksmes. Šie pasākumi sniedza plašas zināšanas un politikas ievirzes tādās jomās kā sporta diplomātija, inovācija, ilgtspēja, godprātīgums un līdztiesība.

Papildus tam izrādījās, ka arvien populārāka metode ir savstarpējas mācīšanās pasākumi, kurus dalībvalstis organizē, lai padziļinātā veidā dalītos ar zināšanām specifiskākās jomās.

Visu prezidentvalstu rīkoto pasākumu un citu pasākumu saraksts ir pieejams I pielikumā. Lai gan ES darba plāna īstenošanas periods vēl nav beidzies, gandrīz visi šajā pielikumā norādītie pasākumi un notikumi jau ir veiksmīgi īstenoti. Šis kopīgais sasniegums atspoguļo dalībvalstu, prezidentvalstu, Padomes, Komisijas un citu ieinteresēto personu stingro apņemšanos sniegt savu pienesumu un sadarboties saskaņā ar ES darba plānu.

2.3. Citas iniciatīvas ES darba plāna atbalstam

Lai pastiprinātu prioritāro jomu ietekmi un sasniegtu ES darba plāna galvenos mērķus, Komisija īstenoja dažādus saistītus pasākumus, kas papildināja darbības un attiecīgos mērķus.

Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir pastiprināt dialogu un sadarbību. ES Sporta forums ir galvenā publiskā platforma politikas dialogam starp sporta nozares ieinteresētajām personām, kur var apspriest svarīgas problēmas un jomas, kurās notiek sadarbība ES darba plāna ietvaros. Tas tiek organizēts reizi gadā, ikreiz pulcējot līdz pat 400 dalībniekiem no visas Eiropas; tie pārstāv sporta federācijas, klubus, valsts un reģionālās iestādes, akadēmisko aprindu pārstāvjus, sportistus un NVO.

Papildus tam Komisija 2020. gadā izveidoja Augsta līmeņa grupu jautājumos par dzimumu līdztiesību sportā ar 15 ekspertiem, kuri pārstāv dažādas jomas; tie savu darbu sāka 2021. gadā. Šīs grupas sagatavotais ziņojums par dzimumu līdztiesību sportā 5 ietvēra rīcības plānu ar ieteikumiem Komisijai, dalībvalstīm, valstu un starptautiskām sporta organizācijām un tautas sporta nodibinājumiem dažādās tematiskajās jomās, piemēram, dalība sportā, vienlīdzīga attieksme, līderība un pasākumi drošas sporta vides nodrošināšanai.

Kampaņa “HealthyLifestyle4All”, kas tika īstenota no 2021. gada līdz 2023. gadam, popularizēja veselīgu dzīvesveidu visām paaudzēm un sociālajām grupām, sasaistot sportu un aktīvu dzīvesveidu ar veselības, pārtikas un citām politikas jomām, tādējādi sniedzot ieguldījumu prioritārajā jomā, kas paredz palielināt dalību sportā un veselību veicinošās fiziskās aktivitātēs. Šās iniciatīvas ietvaros tika pausts aicinājums dot ieguldījumu un tā rezultātā tika saņemti 102 solījumi no sporta nozares ieinteresētajām personām, t. sk. pašas Komisijas, dalībvalstīm, vietējām iestādēm, sporta federācijām, tautas sporta organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ziņojumā “Veselīga dzīvesveida apskats” ir sniegts pārskats par rezultātiem un piedāvāta projektu finansējuma rokasgrāmata 6 .

Eiropas Sporta nedēļa — vēl viens instruments, ar kuru mobilizēt centienus, lai veicinātu dalību sportā, — ir kļuvusi arvien veiksmīgāka un sniedz iespēju sporta organizācijām, kopienām un citiem dalībniekiem no visas ES un tās kaimiņvalstīm plašākā sabiedrībā popularizēt dalību fiziskās aktivitātēs un sportā. Šī nedēļa ir Komisijas ikgadējās kampaņas #BeActive (“Esi aktīvs”) galvenā daļa, kas plaši popularizē ES darba plānu un sportu visā ES. Par spīti Covid-19 pandēmijai kampaņas pasākumi ir turpinājušies, īstenojot tās #BeActive@Home (“Esi aktīvs mājās”) sadaļu. 2022. gads bija pasākumu ziņā īpaši veiksmīgs, jo tajos piedalījās vairāk nekā 13 miljoni dalībnieku 40 valstīs un reģionos. 2023. gadā notika 36 000 pasākumu, kuri piesaistīja gandrīz 11 miljonus cilvēku. Kopš 2022. gada Komisija kampaņas ietvaros piešķir sporta izcilības balvas #BeActive Awards četrās kategorijās, proti, “izglītība”, “darbavieta”, “vietējais varonis” un “visas paaudzes”.

Programmas “Erasmus+” sporta pasākumi popularizē dalību sportā, fiziskajās aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā. Ar programmas finansiālo atbalstu šie pasākumi nodrošina stabilu pamatu Eiropas mēroga sadarbības veicināšanai. Tie ir paredzēti gan sociālo, gan ar sportu saistīto problēmu risināšanai, un to prioritātes 7 ir pienācīgi saskaņotas ar ES darba plānā ietvertajām prioritātēm. Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, programmas budžets 2021.–2027. gadā ir dubultojies, un šobrīd tas ir 470 miljoni EUR. Arvien populārākas kļūst iespējas iesaistīties partnerībās, turklāt maza mēroga partnerību izveidošana ir ļāvusi sadarbībā iesaistīties lielākam skaitam tautas sporta organizāciju. Piemēram, 2023. gadā Komisija saņēma rekordlielu skaitu priekšlikumu, t. i., 1500, kas ir par 17 % vairāk nekā 2022. gadā. Tāpat 2023. gadā pirmo reizi tika īstenoti mācību mobilitātes projekti sporta treneriem.

Komisija iesaistījās arī citās jomās, kuras veicina sporta un fizisko aktivitāšu integrēšanu. 2023. gada 30. maijā tā organizēja Sporta un inovācijas samitu, kur pulcēja pētniekus, uzņēmumus un politikas veidotājus ar mērķi apspriest dažādas iespējas un veidot jaunas partnerības sportistu panākumu, ilgtspējas un digitalizācijas jomā. Ar balvām #BeInclusive EU Sport Awards izsaka atzinību organizācijām, kuras izmanto sportu, lai uzlabotu sociālo iekļaušanu. Kopš 2022. gada atzinība ir izteikta projektiem, kuri parāda, kā pārvarēt aizspriedumus, sekmē dzimumu līdztiesību un demonstrē sporta nozīmi ES vērtību un miera veicināšanā, piemēram, integrējot Ukrainas bēgļus.

ES darba plāna ietvaros Komisija veicināja ar faktiem pamatotas politikas īstenošanu, apkopojot datus, kas iegūti pētījumos un aptaujās, t. sk. 2021. gada pētījumā par cīņu pret anabolisko steroīdu un cilvēka augšanas hormonu izmantošanu sportā Eiropas Savienībā 8 un 2022. gada pētījumā par Eiropas sporta modeli 9 . 2023. gadā tika sākts pētījums par sportistu tiesībām liela mēroga sporta pasākumos un to kontekstā, kura galīgo ziņojumu plānots iesniegt 2024. gadā. Papildus tam Eirobarometra 2022. gada aptaujā par sportu un fiziskajām aktivitātēm 10 tika iegūti kvantitatīvi dati par to, cik bieži ES iedzīvotāji nodarbojas ar sportu un fiziskajām aktivitātēm, un par vairākiem saistītajiem jautājumiem, piemēram, brīvprātīgo darbu sportā, ilgtspēju un līdztiesību. Īpatsvars, cik bieži eiropieši nodarbojas ar sportu, arī tiek izmantots kā viens no svarīgākajiem rādītājiem sporta politikā.

2.4.Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

ES un Eiropas Padomi vieno kopēji centieni attiecībā uz sportu, īpaši — lai tas kļūtu par sabiedrisku labumu un līdzekli cilvēktiesību un Eiropas vērtību īstenošanai. Šis princips tiek likts to ES un Eiropas Padomes kopīgo projektu pamatā, kuri pievēršas naida runas apkarošanai sportā, bērnu drošībai un aizsardzībai, kā arī dzimumu līdztiesībai.

Cīņā pret dopingu sportā Komisija sadarbojas ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA). Padomes Sporta jautājumu darba grupa ir turpinājusi sagatavošanas darbu attiecībā uz ES pilnvarām saskaņā ar Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm. Padomes rezolūcija tika atjaunināta 2023. gadā, lai ietvertu tajā jaunās prakses un izmaiņas tiesību aktu jomā 11 .

Komisija un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC) sadarbojas jautājumos par korupcijas apkarošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu atgūšanu Āzijā, Klusā okeāna reģionā, Āfrikā un starptautiskā mērogā, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas pārskatīšanas mehānismu.

Lai sasniegtu ES darba plāna mērķus, Komisija arī uztur labas attiecības ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO). Papildus tam Komisija ir parakstījusi Vienošanos par sadarbību ar Eiropas Futbola asociāciju savienību (UEFA) 12 un Eiropas Olimpisko komiteju (EOK) 13 .

2.5. Sadarbība veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanā starp nozarēm

Padomes Ieteikumā par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm 14 dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt valsts stratēģijas un rīcības plānus fiziskās aktivitātes popularizēšanai, kā arī cieši sadarboties savā starpā un ar Komisiju. Ieteikumā ir pausts aicinājums atbalstīt PVO, lai savāktu attiecīgos datus un apkopotu īpaši valstīm adresētus pārskatus. Panāktais progress tiek pārraudzīts, izmantojot sistēmu ar 23 rādītājiem.

Strukturētā sadarbība starp PVO un Komisiju kopumā vērtējama pozitīvi. Dalībvalstu sasniegtie īstenošanas rezultāti attiecībā uz 23 rādītājiem palielinājās no 64,7 % 2015. gadā līdz 74,5 % 2018. gadā, un vēl līdz 75,7 % 2021. gadā. Sasniegumi atpaliek tikai divos rādītājos — 7. rādītājā (sporta klubi veselības programmai) un 18. rādītājā (Eiropas pamatnostādnes par infrastruktūru uzlabošanu fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā).

Lielākā daļa dalībvalstu un ieinteresēto personu uzskata, ka Ieteikums un tā rādītāji, kā arī rezultāti un dati joprojām ir atbilstīgi (sīkāku informāciju skat. II pielikumā).

3.Atsauksmes par ES sporta darba plāna īstenošanu

Dalībvalstu un ieinteresēto personu atsauksmes par ES darba plāna īstenošanu tika apkopotas, izmantojot atklātu tiešsaistes aptauju un apspriežoties ar respondentiem ieinteresēto personu sanāksmēs.

Analīze liecināja, ka attiecībā uz prioritātēm, zināšanu un pieredzes apmaiņu un darba metodēm ir pausta plaša atzinība. Lielākā daļa aptaujāto uzskatīja, ka ekspertu grupas, pētījumi un pasākumi bija ļoti atbilstoši. Arī savstarpējas mācīšanās pasākumi tika vērtēti pozitīvi.

Tomēr respondenti norādīja, kā varētu uzlabot rezultātu īstenošanu un ietekmi, t. i., uzlabot rezultātu izplatīšanu un informācijas plūsmu un paplašināt pieredzes apmaiņas iespējas. Vairāki respondenti atbildēja, ka tie priekšroku dod komunikācijai klātienē un tīklošanai. Tika uzsvērta arī darba nepārtrauktības un turpinātības nozīme.

Atsauksmes attiecībā uz turpmāko darbu: īss pārskats

Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas, kuras piedalījās apspriešanā, īpašu uzmanību vērsa uz turpmāk norādītajiem tematiem.

Profesionālais sports — godprātība un vērtības sportā:

Øpopularizēt un turpināt attīstīt Eiropas sporta modeli;

Øīpašu uzmanību pievērst godprātības vērtībām sportā, kā arī antidopinga, korupcijas apkarošanas un labas pārvaldības pasākumiem.

Sporta sociālekonomiskā un vides dimensija:

Øīstenot visaptverošāku pieeju, kas nodrošina līdztiesīgas un taisnīgas iespējas nodarboties ar sportu;

Øturpināt popularizēt un vairot dzimumu līdztiesību un iekļaušanu visās jomās — no pārvaldības struktūrām līdz dalībai tautas sportā;

Øīpašu uzmanību vērst uz ilgtspēju sportā — vides un ekonomikas aspektos.

Tautas sports — dalība sportā un veselību veicinošās fiziskajās aktivitātēs:

Øveicināt dalību tautas sportā, īpaši pievēršoties tautas sporta un vietējo organizāciju vajadzībām;

Øizmantot holistisku pieeju, veicinot veselīgu dzīvesveidu;

Øizcelt brīvprātīgā darba nozīmi sportā;

Øaizsargāt jauniešus un nepilngadīgos bērnus sportā, t. sk. tautas sporta līmenī.

Instrumenti — darba metodes:

Ømudināt organizēt tikšanās klātienē un labās prakses apmaiņu;

Ønodrošināt regulārāku informācijas izplatīšanu par sasniegtajiem rezultātu, kā arī piekļuvi informācijai, datiem un ziņojumiem;

Øveicināt elastīgas dialoga un sadarbības metodes.

C. TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Komisija atzinīgi novērtē no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes. Īstenojot ES sporta darba plānu, Komisija konstatēja, ka darba metodes kopumā darbojas labi. Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt atbalstu zināšanu un pieredzes apmaiņai, un atzīst, ka šajā jomā tā varētu uzņemties svarīgo koordinatora funkciju.. Komisija ir gatava risināt problēmas, kas tika aktualizētas attiecībā uz dažiem darba formātiem un pasākumiem, un ir apņēmusies turpināt to uzlabošanu.

Dalībvalstu un ieinteresēto personu novērtējums un atsauksmes kopumā liecina, ka attiecīgajām politikas prioritātēm veltītā uzmanība ir atbilstoša, taču, iespējams, tās ir jāpārskata, ņemot vērā pašreizējo un turpmāko notikumu attīstību, piemēram, Krievijas agresīvo karu Ukrainā, ES paplašināšanos vai globālo interesi par Eiropas sportu. Attiecībā uz zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī tīklošanu vērojama vispārēja apmierinātība. Komisija piekrīt šim novērtējumam.

Ziņojuma secinājumi sniedz ieskatu par jomām, kurām turpmāk jāpievēršas pamatīgāk. Kopumā šis jomas var iedalīt šādās grupās: i) Eiropas sporta modeļa popularizēšana, ii) uz vērtībām balstītas sporta pārvaldības veidošana un liela mēroga sporta pasākumu organizēšana Eiropā, iii) finansiālā ilgtspēja, iv) augstu godprātības standartu ievērošana, v) sportistu, kuri veido profesionālo karjeru, tiesību aizstāvība, vi) līdztiesības un pārstāvības nodrošināšana un vii) tautas sporta un brīvprātīgā darba nozīmes atzinīgāka novērtēšana.

Ir redzama skaidra politiskā griba un nepieciešamība turpināt veltīt īpašu uzmanību ilgtspējīgai attīstībai, aplūkojot gan ekonomisko dzīvotspēju, gan klimata pārmaiņu ietekmi uz sportu un zaļus, inovatīvus un iekļaujošus risinājumus, ko tā var nest. Plānā, iespējams, ir jāņem vērā arī pārmaiņas, ko nesusi tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība, un to ietekme uz sportu.

Princips nodrošināt līdztiesīgu un taisnīgu piekļuvi visiem, kuri vēlas nodarboties ar sportu, joprojām ir viena no darba kārtības galvenajām prioritātēm; šajā jautājumā ir skaidri redzams, ka ir jāturpina nodrošināt tādas vajadzības un risināt tādas problēmas, ar kurām saskaras sportā nepietiekami pārstāvētās iedzīvotāju grupas, t. sk., sievietes, personas, kas nāk no nelabvēlīgas vides, arvien lielāka vecāka gadagājuma cilvēku grupa, kā arī personas ar hroniskām slimībām vai invaliditāti.

Ņemot vērā atziņas, kas tika gūtas ES darba plāna īstenošanas plašākā kontekstā, ir jāapsver arī iespēja lielāku uzmanību vērst uz sporta ārējiem un diplomātiskajiem aspektiem, t. sk. Eiropas vērtību popularizēšanu.

Šo prioritāro jomu pamatā ir godprātības un vērtību aizstāvības un veicināšanas lielā nozīme sportā, kas tiek pastiprināta vai nu novēršot korupciju, dopinga izmantošanu, diskrimināciju, vardarbību un neiecietību (piemēram, naida runu), vai veicinot un aizstāvot sociālo iekļaušanu, līdztiesību, iecietību un cilvēktiesības. Sportā ir jānodrošina droša vide, kurā cilvēki var apgūt prasmes un veidot pozitīvas sociālās saites. Tas ir būtisks elements, kas palīdz nodrošināt, ka sports Eiropā joprojām pilnvērtīgi pilda savu uzdevumu kā vienojošs, saliedējošs un iespējas veidojošs spēks mūsu sabiedrībās, kopienās un ekonomikās.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņemt šo ziņojumu zināšanai.

Nākamā ES sporta darba plāna kontekstā Padome tiek aicināta izskatīt šajā ziņojumā minētās atsauksmes, kas tika sniegtas par prioritātēm attiecībā uz turpmāko darbu un darba metodēm.

Prezidentvalsts tiek aicināta izmantot šo ziņojumu kā pamatu nākamā ES sporta darba plāna sagatavošanai 2024. gada pirmajā pusē.

(1)

OV C 419, 4.12.2020., 1–11. lpp.

(2)

OV C 354, 4.12.2013., 1.–5. lpp.

(3)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/0e76da18-9e26-11ee-b164-01aa75ed71a1 .

(4)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a482583b-b3a7-11ee-b164-01aa75ed71a1 .

(5)

https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/684ab3af-9f57-11ec-83e1-01aa75ed71a1 .

(6)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3c4366d4-89b5-11ee-99ba-01aa75ed71a1 .

(7)

Sporta jomas prioritātes ir i) veselīga dzīvesveida visiem popularizēšana, ii) godprātības un vērtību veicināšana sportā, iii) sporta izglītības un izglītošanās ar sporta palīdzību veicināšana, iv) vardarbības izskaušana un rasisma, diskriminācijas un neiecietības novēršana sportā un v) cīņa pret vardarbīgu radikalizāciju.

(8)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/76890558-f016-11eb-a71c-01aa75ed71a1 .

(9)

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d10b4b5b-e159-11ec-a534-01aa75ed71a1 .

(10)

https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2668 .

(11)

OV C 185, 26.5.2023., 29.–34. lpp.

(12)

C(2022) 3721 final.

(13)

C(2022) 257 final.

(14)

OV C 354, 4.12.2013., 1.–3. lpp.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.2.2024

COM(2024) 73 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2021.–2024. gadam īstenošanu un atbilstīgumu un Ieteikumu par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm

I PIELIKUMS

Prioritārā joma — aizsargāt godprātīgumu un vērtības sportā

Pamatjautājums	Temats	Mērķis	Darba formāts	Rezultāti / termiņš	Vadītājs(-i)
Droša vide sportā 1	Aizskarošas izturēšanās, ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, un visu veidu diskriminācijas, novēršana	-Izpratnes veicināšana, -paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc ekspertu grupas labas pārvaldības jautājumos Ieteikumiem par jauno sportistu drošību un bērnu tiesību aizsardzību sportā (2016. gads) 2 un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par bērnu aizsardzību sportā (2019. gads) 3 .	Padome un darba sagatavošanas struktūras Konference par drošu vidi sportā	2023. gada 22. septembris, Valensija	Prezidentvalsts Spānija
			Politikas debates — Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome	2023. gada 24. novembris, Brisele	Prezidentvalsts Spānija
Antidopings 4	Koordinācijas un informācijas apmaiņas nodrošināšana, īpaši saistībā ar WADA un CAHAMA sanāksmēm	-ES un tās dalībvalstu nostāju sagatavošana Ad hoc Eiropas komitejas Pasaules Antidopinga aģentūras jautājumos (CAHAMA) un Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) sanāksmēm saskaņā ar Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību WADA Dibināšanas valdē un dalībvalstu nostāju saskaņošanu pirms WADA sanāksmēm 5 (vai jebkuru turpmāku dokumentu šajā saistībā), -paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana.	Padome un tās darba sagatavošanas struktūras (vajadzības gadījumā atbalsta eksperti) ES koordinācija un nostāja		Prezidentvalstis, Komisija
			Rezolūcija par ES dalībvalstu pārstāvību un nostāju saskaņošanu WADA	2023. gada 15. un 16. maijs	Prezidentvalsts Zviedrija
			Konference par antidopingu	2022. gada 7. un 8. novembris, Prāga	Prezidentvalsts Čehija
Sports un izglītība	-Sports kā personisko, sociālo un mācīšanās prasmju satvars un iecietības, solidaritātes, iekļautības, kā arī citu sporta vērtību un ES vērtību veicināšana 6 -Prasmes un kvalifikācijas sportā: sportisti un darbinieki, galvenokārt treneri	-Izpratnes veicināšana, -paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par to, kā ar sporta palīdzību veicināt ES kopīgās vērtības 7 .	Ieinteresēto dalībvalstu grupa (savstarpējās mācīšanās pasākums)	2022. gada 12. un 13. maijs, Berlīne	Vācija
			Konference par sporta nozīmi un ietekmi bērnu dzīvē “Konference par sportu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem bērnībā: atbilstošu fizisko aktivitāšu sociālie aspekti”	2022. gada 7. un 8. februāris, Parīze	Prezidentvalsts Francija
			Ģenerāldirektoru sanāksme (īpaši pievēršoties profesionāliem sportistiem un sporta kustībām kā paraugam)	2022. gada 21. septembris, Prāga	Prezidentvalsts Čehija
			Konference Nav īstenota, taču jautājums aplūkots Eiropas Izglītības samita ietvaros	2023. gada 30. novembris, Brisele	Komisija
	Sportista dubultkarjera	-Izpratnes veicināšana, -paraugprakses apmaiņa, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par sportistu dubultkarjeru 8 .	Padome un darba sagatavošanas struktūras Politikas debates	2021. gada 30. novembris, Brisele	Prezidentvalsts Slovēnija
Dzimumu līdztiesība	-Palielināt sieviešu īpatsvaru, īpaši treneru vidū un vadošos amatos sporta organizācijās un sporta klubos -Vienādi nosacījumi (tostarp samaksa) sievietēm un vīriešiem sportistiem, treneriem, amatpersonām, darbiniekiem u. c. -Plašāk atspoguļot sieviešu sporta sacensības plašsaziņas līdzekļos, pastiprināt cīņu pret aizspriedumiem utt.	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes 2014. gada 21. maija secinājumiem par dzimumu līdztiesību sportā 9 un pēc ekspertu grupas labas pārvaldības jautājumos Ieteikumiem par dzimumu līdztiesību sportā (2016. gads) 10	Konference par dzimumu līdztiesību sportā	2023. gada 14. un 15. novembris, Madride	Prezidentvalsts Spānija, Komisija
			Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes secinājumi par sievietēm un līdztiesību sporta jomā	2023. gada 24. novembris	Prezidentvalsts Spānija
			Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības jautājumos	2021. gada 1. janvāris–2022. gada 15. marts	Komisija
Sporta diplomātija	Sporta diplomātija ES ārējo attiecību kontekstā	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes secinājumiem par sporta diplomātiju 11 .	Konference Sporta diplomātija ES ārējo attiecību kontekstā	2021. gada 3. un 4. jūnijs, Lisabona	Prezidentvalsts Portugāle
			Ieinteresēto dalībvalstu grupa	2023. gada 23. un 24. oktobris, Dubrovnika	Horvātija
Eiropas sporta modelis	-Slēgtu sporta sacensību ietekme uz organizēta sporta sistēmu, ņemot vērā sporta specifiku -Iespējamās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas sporta organizācijas un federācijas (pagaidu nosaukums)	-Zināšanu palielināšana, -faktiskās un juridiskās situācijas analīze, -izpratnes veicināšana.	Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes rezolūcija par Eiropas sporta modeļa galvenajām iezīmēm	2021. gada 30. novembris	Prezidentvalsts Slovēnija
	-		Pētījums par Eiropas sporta modeli	2022. gada aprīlis	Komisija
Sportistu tiesības	Sportistu tiesības un darba nosacījumi, jo īpaši saistībā ar dalību sporta pasākumos (cita starpā mārketinga tiesības, vārda brīvība, tiesiskā aizsardzība, nediskriminēšana)	-Izpratnes veicināšana, -zināšanu palielināšana, -faktiskās un juridiskās situācijas analīze.	Pētījums	2023.–2024. gads	Komisija
Labas pārvaldības izveide un veicināšana sportā	Tādu ar pārvaldību saistītu šķēršļu apzināšana, kas jānovērš sportā	-Paraugprakses apmaiņa, -salīdzinošā novērtēšana.	Konference (Pagaidām) nav īstenota	2022.–2023. gads	Bulgārija Zviedrija
Cīņa pret manipulācijām ar sporta sacensībām	Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām (“Maglingenas konvencija”)	-Sadarbībā ar Komisiju izskatīt iespējas, kā rast izeju no strupceļa attiecībā uz konvenciju, lai dotu iespēju ES un visām tās dalībvalstīm pabeigt savus attiecīgos ratifikācijas procesus un pievienoties konvencijai, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par korupcijas apkarošanu sportā 12 .	Padome un darba sagatavošanas struktūras Nav īstenots	2021.–2022. gads	Prezidentvalstis Komisija

Prioritārā joma — sporta sociālekonomiskā un vides dimensija

Pamatjautājums	Temats	Mērķis	Darba formāts	(Iesp.) rezultāti / termiņš	Vadītājs(-i)
Inovācija un digitalizācija	Inovācija sportā visās dimensijās un visos sporta nozares līmeņos (tostarp vietējos sporta klubos)	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par sportu kā inovāciju un ekonomikas izaugsmes virzītājspēku 13 .	Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes secinājumi par inovāciju sportā	2021. gada 18. maijs	Prezidentvalsts Portugāle
		-	Seminārs “Inovācija sportā: ārpus ierastā”	2021. gada 16. un 17. jūnijs, Lisabona	Prezidentvalsts Portugāle
		-	Ieinteresēto dalībvalstu grupa “Sadarbība inovācijai: inovācijas veicināšana Eiropas augstu sasniegumu sportā un tautas sportā”	2021. gada 30. un 31. augusts, Sofija	Bulgārija
			Ieinteresēto dalībvalstu grupa (galvenokārt pievēršoties digitālo rīku izmantošanai treneru izglītībā) 14	2023. gada 21. un 22. marts, Frankfurte	Vācija Horvātija
			Seminārs “Inovācija Eiropas sportā”	2023. gada 19. oktobris, Gente	Beļģija
Zaļais sports	-Izglītība ilgtspējīgam sportam -Videi labvēlīga sporta prakse, infrastruktūra un pasākumi -Sporta un tā prakses attīstība, ņemot vērā klimata pārmaiņas	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -izpratnes veicināšana, -priekšlikuma izstrādāšana vienotai sistēmai ar kopīgām saistībām, ņemot vērā Eiropas Klimata paktu.	Ekspertu grupa	Ekspertu grupa zaļā sporta jautājumos 2021.–2023. gads	Komisija
			Ieinteresēto dalībvalstu grupa “Kāda ir ES paraugprakse bezatkritumu un bezoglekļa sporta pasākumu īstenošanai?” Ceļā uz zaļu un ilgtspējīgu kursu sporta jomā	2022. gada 3. un 4. marts, Strasbūra	Prezidentvalsts Francija
			Ieinteresēto dalībvalstu grupa (Pagaidām) nav īstenota		Nīderlande
			Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes rezolūcija “Sports un fiziskā aktivitāte kā daudzsološi ietekmes līdzekļi uzvedības pārveidei par labu ilgtspējīgai attīstībai”	2022. gada 4. aprīlis	Prezidentvalsts Francija
Sporta infrastruktūra	Ilgtspējīga plānošana, būvniecība un uzturēšana	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -izpratnes veicināšana.	Ieinteresēto dalībvalstu grupa (savstarpējās mācīšanās pasākums) “Sporta infrastruktūra: ilgtspējīga plānošana, būvniecība un uzturēšana”	2021. gada 16. un 17. septembris, Minhene	Vācija
		-	Konference “Ilgtspējīga un piekļūstama sporta infrastruktūra”	2022. gada 22. septembris, Prāga	Prezidentvalsts Čehija
		-	Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes secinājumi par ilgtspējīgu un piekļūstamu sporta infrastruktūru	2022. gada 29. novembris	Prezidentvalsts Čehija
Liela mēroga sporta pasākumi	-Eiropas kā liela mēroga sporta pasākumu norises vietas nākotne -Liela mēroga sporta pasākumi, ko kopīgi rīko vairākas valstis -Ilgtspējīga plānošana un īstenošana -Pozitīvi ieguvumi uzņemošām pilsētām vai reģioniem (tostarp jauniešu iesaiste)	-Paraugprakses apmaiņa, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos 15 un pēc ekspertu grupa sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos ieteikumiem par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (2016. gads) 16 , -turpmāki pasākumi pēc deklarācijas, kas parakstīta 2018. gada 31. maija neformālajā ministru sanāksmē Parīzē 17 .	Ieinteresēto dalībvalstu grupa vai konference “Liela mēroga sporta pasākumu nozīme”	2023. gada 17. un 18. janvāris Kopīgi organizēta ar Nīderlandi	Somija un Nīderlande
				2024. gads	Spānija
	ES sporta perspektīva 2024. gada olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs		Ģenerāldirektoru sanāksme	2022. gada 15. un 16. jūnijs, Parīze	Prezidentvalsts Francija
Investīcijas sportā un fiziskajā aktivitātē	-Sporta ieguldījums reģionālajā attīstībā -Iespējas izmantot ES finansēšanas programmas (Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), REACT-EU, struktūrfondi un citas ES finansēšanas programmas)	-Situācijas analīze, -paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par sporta ekonomisko aspektu un tā radītajiem sociāli ekonomiskajiem ieguvumiem 18 , -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari un šīs nozares atveseļošanu 19 .	Ieinteresēto dalībvalstu grupa (Pagaidām) nav īstenota	2021. gads	Itālija
			Kopu sanāksme Nav īstenota, taču jautājums aplūkots SHARE (SportHub: Alliance for Regional development in Europe) iniciatīvas, kā arī Sporta un inovācijas samita ietvaros	2023. gada 30. maijs	Komisija
Sporta nozares atveseļošanas un noturības pret krīzēm pastiprināšana Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās	-Pandēmijas vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme uz profesionālo sportu, augstu sasniegumu (elites) sportu un tautas sportu -Iespējama nepieciešamība veikt strukturālas izmaiņas sporta sistēmā -Publisko iestāžu nozīme -Finansēšanas iespējas	-Situācijas analīze, -paraugprakses apmaiņa, -stratēģijas izstrāde, -turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari un šīs nozares atveseļošanu.	Konference (Pagaidām) nav īstenota	2021. gads	Spānija
			Ekspertu grupa	Ekspertu grupa “Sporta nozares atveseļošanas un noturības pret krīzēm pastiprināšana Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās” 2021.–2023. gads	Komisija

Prioritārā joma — dalības sportā un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšana

Pamatjautājums	Temats	Mērķis	Darba formāts	(Iesp.) rezultāti / termiņš	Vadītājs(-i)
Atbilstošu sporta un fiziskās aktivitātes iespēju radīšana visām paaudzēm	Sporta un fiziskās aktivitātes stratēģiskā attīstība vietējā līmenī	-Paraugprakses apmaiņa, -zināšanu palielināšana, -turpmāki pasākumi pēc Padomes secinājumiem par bērnu motorisko prasmju, fizisko un sporta aktivitāšu veicināšanu (2015. gads) 20 .	Ieinteresēto dalībvalstu grupa	2022. gada 23. un 24. novembris, Ķelne	Vācija
	Sporta nozīmes un ietekmes palielināšana bērnu dzīvē		Konference — īstenota (sk. iedaļā “Sports un izglītība”)	2022. gada 7. un 8. februāris, Parīze	Prezidentvalsts Francija
			Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes secinājumi par sportu un fizisko aktivitāti kā daudzsološiem ietekmes līdzekļiem uzvedības pārveidei par labu ilgtspējīgai attīstībai	2022. gada 4. aprīlis	Prezidentvalsts Francija
Fiziskās aktivitātes popularizēšana	-Fiziskās aktivitātes visa mūža garumā uzraudzība -Starpnozaru sadarbība ar attiecīgajām iestādēm (cita starpā ar skolām) -Plašsaziņas līdzekļu nozīme	-Izpratnes veicināšana, -zināšanu palielināšana, -paraugprakses apmaiņa.	Konference “Fiziskās aktivitātes visa mūža garumā uzraudzība”	2021. gada 24. septembris, Bleda	Prezidentvalsts Slovēnija
			Padome un darba sagatavošanas struktūras Padomes secinājumi par fizisko aktivitāti visa mūža garumā	2021. gada 30. novembris	Prezidentvalsts Slovēnija

II pielikums. Ziņojums par to, kā tiek īstenots Ieteikums par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm 21

Konteksts

Padomes Ieteikumā par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm, kas tika pieņemts 2013. gada novembrī, dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt valsts stratēģijas un rīcības plānus fiziskās aktivitātes popularizēšanai visās saistītajās nozarēs, tostarp (bet ne tikai) sporta un veselības jomā. Ar to dalībvalstis tiek arī mudinātas cieši sadarboties savā starpā un ar Komisiju, regulāri apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Visbeidzot, Ieteikumā Komisija tiek aicināta sadarboties ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), lai vāktu attiecīgos datus un sagatavotu īpaši valstīm adresētus pārskatus un analīzes.

Panāktā progresa pārraudzība ir balstīta uz 23 rādītāju sistēmu. Šo darbu veic PVO, Veselību veicinošu fizisko aktivitāšu (HEPA) valsts kontaktpunktu tīkls; šos kontaktpunktus ir iecēlušas dalībvalstis un Komisija. Projektu bija paredzēts īstenot no 2019. gada vidus līdz 2022. gada vidum, taču tā plānošanu ietekmēja Covid-19 pandēmijas radītās problēmas. Tādējādi projekta rezultāti tika iesniegti tika 2023. gada pirmajā pusgadā.

HEPA tīkls

Sadarbība ar PVO un īpaši tās Eiropas reģionālo biroju ir pierādījusi savu nemainīgo nozīmīgumu un savstarpēji nodrošināto labumu. Ar HEPA valsts kontaktpunktu tīkla atbalstu tā pozitīvi veicināja HEPA pārraudzību un novērošanu dalībvalstīs.

Valsts kontaktpunktu tīkls ir kļuvis par uzticamu un noderīgu tīklu. Kopš 2019. gada tīkla darbība ir vēl vairāk uzlabota, tostarp stiprinot tās starpnozaru sadarbību valsts līmenī. Tika iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, rūpīgi apkopojot un daloties ar politikas veidošanai svarīgu informāciju par HEPA visās dalībvalstīs. Papildus tam darba rezultātā tika sagatavoti kvalitatīvi un pamatoti ziņojumi par situāciju Eiropā un atjaunināta PVO Eiropas veselības informācijas portāla datubāze.

Kopš 2019. gada HEPA valsts kontaktpunktu tīkls ir organizējis astoņas sanāksmes, kuras tika veltītas kontaktpunktu spēju uzlabošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu datu vākšanas sistēmu. Papildus tam kontaktpunkti aplūkoja un apsprieda fizisko aktivitāšu inovatīvos risinājumus un labu praksi.

PVO organizēja vēl citus pasākumus kontaktpunktiem, lai tie varētu iesaistīties starptautiskā, reģionālā un starpvalstu sadarbībā. Kontaktpunkti varēja piedalīties “HEPA Eiropa” konferencēs, kas ir PVO vadīts forums veselību veicinošu fizisko aktivitāšu izpētes, politikas un prakses attīstīšanai, kas tiek īstenota labākas veselības un labklājības nolūkā. Tika organizētas arī sanāksmes ar citiem tīkliem, piemēram, PVO augsta līmeņa grupu uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos. Tika īstenoti īpaši darbsemināri, kuros apsprieda jautājumu, kā stiprināt sadarbību un daudznozaru iniciatīvas, lai veicinātu HEPA popularizēšanu.

PVO nodrošināja atbalstu atsevišķām valstīm, lai tās izstrādātu ar faktiem pamatotas fizisko aktivitāšu pamatnostādnes, ieteikumus, kā arī ceļvežus fizisko aktivitāšu politikas izstrādei dažādās nozarēs.

Datu vākšana

PVO uzlaboja fizisko aktivitāšu pārraudzību dalībvalstīs un izstrādāja jaunus rīkus fizisko aktivitāšu popularizēšanai. Dati, kurus attiecībā uz ES HEPA rādītājiem kopš 2015. gada vāca dalībvalstis ar HEPA valsts kontaktpunktu palīdzību, tagad ir pieejami PVO Eiropas veselības informācijas portāla datubāzē 22 . Šajā datubāzē, izmantojot interaktīvu vizualizācijas rīku, tiek sniegti dati par fizisko aktivitāšu rādītāju novērošanu un pārraudzību valsts un reģionālā līmenī.

Projekta galvenais rezultāts ir 2021. gada fizisko aktivitāšu faktu lapas par ES un tās 27 dalībvalstīm 23 . Pamatojoties uz iepriekš gūto pieredzi, 2021. gadā tika organizēta uzlabota dalībvalstu aptauja, īstenojot trešo datu vākšanas kārtu attiecībā uz fizisko aktivitāšu regularitāti un politikas pasākumiem HEPA popularizēšanai dažādās nozarēs. Tā ietvēra jautājumus par tendencēm, progresu un pārmaiņām, kas notikušas kopš 2015. gada ES mērogā un visās 27 ES dalībvalstīs.

Lai atbalstītu HEPA politiku un pasākumus, ziņojumā “Esi aktīvs! Nepietiekamu fizisko aktivitāšu problēmas risināšana Eiropā” 24 tika izvērtēti fizisko aktivitāšu sociālekonomiskie ieguvumi. Šis ziņojums liecina, ka, paaugstinot fizisko aktivitāšu līmeni, tiek radīta ievērojami pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību un ekonomiku. Ieguldījumi fizisko aktivitāšu politikā uzlabo gan individuālo labklājību, gan sabiedrības veselību, papildus tam no katra ieguldītā 1 EUR radot ekonomiskos ieguvumus 1,7 EUR apmērā. Tādējādi Eiropā nepietiekami aktīvu cilvēku paredzamais mūža ilgums tiktu pagarināts par 7,5 mēnešiem, novēršot vairāk nekā 10 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā un ietaupot dalībvalstīm kopumā 8 miljardus EUR gadā.

PVO ir izplatījusi vairākus citus ziņojumus, t. sk. par tehniskajiem instrumentiem, kas palīdzētu uzlabot fizisko aktivitāšu praksi darbavietā, īpašu uzmanību veltot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī atbalsta materiālus sporta klubiem, kas popularizētu veselību veicinošas fiziskās aktivitātes. Tā ir izstrādājusi arī revīzijas instrumentus veselības veicināšanai sporta klubos.

Attiecībā uz fizisko aktivitāšu regularitātes salīdzinājumu starp dalībvalstīm joprojām neatrisināts ir jautājums par dažkārt pretrunīgiem datiem, kas iegūti, izmantojot dažādus apsekošanas instrumentus. Uzticamu datu pieejamība ir būtisks elements, kas virza politikas veidošanas procesu. Saistībā ar to Komisija, veicot jaunu Eirobarometra aptauju 25 , ir ieguvusi atbilstošus datus par sportu un fiziskajām aktivitātēm.

Turklāt Komisija ir piešķīrusi līdzekļus saistītās statistikas metodikas uzlabošanai. Papildus ES sporta nozares pieejamās statistikas un datu apskatam 26 tā īsteno pētījumu, kas tika sākts 2022. gadā, lai sniegtu atbalstu saskaņotas sporta statistikas izstrādei ES, t. sk. attiecībā uz statistiku un datiem par veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm. Pētījuma mērķis ir uzlabot salīdzināmo datu faktu bāzi un sagatavošanu, lai nodrošinātu efektīvāku ES līmeņa politikas veidošanu sporta un fizisko aktivitāšu jomā.

Rezultāti

Rezultāti, kas tika iegūti HEPA rādītāju 2021. gada datu vākšanas kārtā, liecināja, ka īstenošana kopumā ir stabilizējusies, un dalībvalstu sasniegto 23 rādītāju vidējais īpatsvars palielinājās no 64,7 % 2015. gadā līdz 74,5 % 2018. gadā, un vēl līdz 75,7 % 2021. gadā. Attiecībā uz šo ir jāpatur prātā Covid-19 pandēmijas radītā ietekme, kas neļāva piedalīties sporta un fiziskajās aktivitātēs vai uz laiku tās apturēja.

Būtiski palielinājās īstenošanas rezultāti attiecībā uz vairākiem rādītājiem, piemēram, attiecībā uz 15. rādītāju (HEPA iekļaušana sporta pedagogu mācībās), 20. rādītāju (programmas fiziskās aktivitātes veicināšanai darbavietā) un 21. rādītāju (programmas vietējiem intervences pasākumiem, kas paredzēti, lai popularizētu fizisko aktivitāti vecāka gadagājuma cilvēku vidū), attiecībā uz vairākiem citiem rādītājiem progress palēninājās, savukārt attiecībā uz dažiem netika panākts progress, jo maksimālie rādītāji tika sasniegti jau 2018. gadā. Lielākā daļa valsts līmeņa fiziskās aktivitātes politiku un rīcības plānu tika īstenoti ar daudznozaru pieeju, veiksmīgi aptverot tās nozares, kas atzītas par svarīgām HEPA popularizēšanai.

Pozitīvas tendences galvenokārt tika novērotas attiecībā uz šādiem rādītājiem: valsts ieteikumi par fizisko aktivitāti (23 valstis), fizisko aktivitāšu novērošanas sistēmu izmantošana (26 valstis), vismaz viena valsts politika “sports visiem” vai rīcības plāns HEPA popularizēšanai (visas valstis), finansējums, kas piešķirts tieši HEPA popularizēšanai (23 valstis), valsts koordinācijas mehānismu izmantošana (19 valstis), pasākumi konkrētām mērķgrupām (20 valstis), īpaša sistēma, kas nodrošina sociāli nelabvēlīgu grupu piekļuvi sporta un fiziskām aktivitātēm (21 valsts), valsts vadlīnijas vai programma, ar kuru tiek veicinātas veselības speciālistu konsultācijas fizisko aktivitāšu jomā vai norīkojumi vingrojumiem (18 valstis), sporta izglītības nodarbības skolās (visas valstis), pasākumi, kas popularizē aktīvu nokļūšanu darbā (17 valstis), pasākumi fiziskās aktivitātes veicināšanai darbavietā (20 dalībvalstis) un kampaņa informēšanai par fiziskajām aktivitātēm un sabiedrības informētības uzlabošanai (23 valstis).

Divi rādītāji izceļas ar zemiem īstenošanas rezultātiem, t. i., 7. rādītājs (sporta klubi veselības programmai) un 18. rādītājs (Eiropas pamatnostādnes par infrastruktūru uzlabošanu fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā). Tikai sešas valstis ziņoja, ka ir izmantojušas “HEPA Eiropa” tīkla un Starptautiskās asociācijas “Sports visiem” (Association for International Sport for All) sagatavotās pamatnostādnes sporta klubiem attiecībā uz veselības programmām. Vēl deviņas valstis informēja, ka ir izmantojušas līdzīgas valsts vadlīnijas vai programmas, kas izstrādātas, lai mudinātu sporta klubus popularizēt veselību uzlabojošas sporta aktivitātes un/vai veselības veicināšanas pasākumus. Tikai piecas valstis ziņoja, ka tās ir sistemātiski piemērojušas 2011. gadā sagatavotās Eiropas pamatnostādnes “Infrastruktūras uzlabošana brīvā laika fiziskajām aktivitātēm vietējā mērogā” (IMPALA) 27 .

Atklātajā tiešsaistes aptaujā, kas tika īstenota 2023. gada vasarā par Ieteikuma saturu un atbilstīgumu, lielākā daļa respondentu atbildēja, kas tas joprojām ir atbilstīgs vai ir daļēji atbilstīgs. Saskaņā ar vēl vienu aptauju, kas tika organizēta HEPA valsts kontaktpunktiem, lielākā daļa kontaktpunktu uzskatīja, ka Ieteikumā galvenā uzmanība ir veltīta pareizajiem mērķiem un prioritātēm un ka struktūra un darba metodes ir atbilstošas. Pastāvēja arī vienprātība, ka īstenotais darbs nodrošina atbilstīgus rezultātus un datus. Tika uzskatīts, ka prioritāra uzmanība jāpievērš 4. rādītājam (HEPA popularizēšanas koordinācijas mehānisms), 10. rādītājam (fizisko aktivitāšu pārraudzība un novērošana) un 1. rādītājam (ieteikumi par fizisko aktivitāti). Piemēra nolūkos sniegtie ierosinājumi ietvēra rādītāju izvērtēšanu, kas balstīta uz datu pieejamību, pārraudzības mehānismu uzlabošanu dažās dalībvalstīs, kā arī aktīvāku apmaiņu ar labus praksi, kas dalībvalstīs tiek izmantota HEPA politikas izstrādē un īstenošanā.

Turpmākā rīcība

Kopš Ieteikuma īstenošanas sākuma attiecībā uz HEPA popularizēšanu un pārraudzību dalībvalstīs ir vērojams vispārējs progress, taču būs nepieciešams turpmāks atbalsts, lai novērstu atlikušās nepilnības. Tas attiecas uz 7. un 18. rādītāju, kuros ir redzamas lielākas strukturālās nepilnības. Vēl svarīgāk — neraugoties uz ļoti labajiem panākumiem, kas tika sasniegti Ieteikuma īstenošanā, dati, kuri tika apkopoti par iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm, liecina, ka to līmenis joprojām ir pārāk zems, tādēļ ir nepieciešami papildu pasākumi, lai palielinātu fizisko aktivitāti kopumā.

Tādēļ Komisija turpinās sadarbību ar PVO, lai atbalstītu dalībvalstis jautājumos par veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm, izvirzot vispārēju mērķi, kas paredz veicināt PVO globālā mērķrādītāja — līdz 2030. gadam par 15 % samazināt fizisko aktivitāšu trūkuma līmeni dalībvalstīs — sasniegšanu.

(1)

LESD 165. panta 2. punkts: “Savienības rīcības mērķi ir (..) attīstīt Eiropas dimensiju sportā, (..) sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti.”

(2)

https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/core/api/front/expertGroupAddtitionalInfo/25000/download .

(3)

OV C 419, 12.12.2019., 1. lpp.

(4)

LESD 165. panta 2. punkts: “Savienības rīcības mērķi ir (..) attīstīt Eiropas dimensiju sportā, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās (..).”

(5)

OV C 192, 7.6.2019., 1. lpp.

(6)

LESD 165. panta 1. punkts: “Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā (..) tās sociālo un audzinošo nozīmi.”

(7)

OV C 196, 8.6.2018., 23. lpp.

(8)

OV C 168, 14.6.2013., 10. lpp.

(9)

OV C 183, 14.6.2014., 39. lpp.

(10)

https://ec.europa.eu/assets/eac/sport/library/policy_documents/expert-group-gender-equality_en.pdf .

(11)

OV C 467, 15.12.2016., 12. lpp.

(12)

OV C 416, 11.12.2019., 3. lpp. (sk. 26. punktu).

(13)

OV C 436, 5.12.2014, 2. lpp.

(14)

Turpmāki pasākumi pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par treneru lomu sabiedrībā ( OV C 423, 9.12.2017., 6. lpp. ) un pēc Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par iespēju nodrošināšanu treneriem, uzlabojot iespējas apgūt prasmes un kompetences ( OV C 196, 11.6.2020., 1. lpp. ).

(15)

OV C 212, 14.6.2016., 14. lpp.

(16)

https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/core/api/front/expertGroupAddtitionalInfo/23271/download .

(17)

https://www.sports.gouv.fr/IMG/pdf/declarationjop2024_europe_en.pdf .

(18)

OV C 449, 13.12.2018., 1. lpp.

(19)

OV C 214 I, 29.6.2020., 1. lpp.

(20)

OV C 417, 15.12.2015., 48. lpp.