52023SC0230

Rīcības nepieciešamība

Finanšu nozarē un ārpus tās ir vērojama tehnoloģiju virzīta tendence uz datu plašāku izmantošanu un datu kopīgošanu. Saskaņā ar 2020. gadā publicēto digitālā finansējuma stratēģiju starp Komisijas darba kārtības svarīgākajām prioritātēm ir arī uz datiem balstīta finansējuma veicināšana. Datu ekonomikai, ko virza datu radīšana un izmantošana, ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Salīdzinot ar citām nozarēm, finanšu pakalpojumi ir lielākais datu lietotājs Savienībā, un tiem ir plašas saiknes ar citām nozarēm. Tāpēc turpmāka novatoriskā potenciāla atraisīšana šajā nozarē ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu Komisijas plašāka mēroga datu stratēģiju.

Neraugoties uz ievērojamo potenciālu, daudzus jauninājumus kavē tas, ka, neskaitot maksājumu kontus, uz kuriem attiecas pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva, finanšu pakalpojumu klientiem nav efektīvas kontroles pār saviem datiem. Tas apgrūtina datu apmaiņu ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri tos būtu varējuši izmantot, lai sniegtu uz datiem balstītus finanšu un informācijas pakalpojumus klientiem. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, klientiem trūkst uzticēšanās un tāpēc tie vilcinās dalīties ar saviem datiem. Otrkārt, pat ja klienti vēlētos dalīties ar saviem datiem, praksē tas ir grūti, jo īpaši tāpēc, ka nav skaidri juridiskie aspekti attiecībā uz datu lietotāju piekļuvi šādiem datiem. Treškārt, izņemot maksājumu kontus, klientu dati un datu saskarnes finanšu nozarē reti ir pieejamas, un, ja ir pieejamas, tas lielākoties nenotiek standartizēti, tādējādi datu apstrāde tiek sadārdzināta. Visbeidzot, datu turētājiem trūkst stimulu izstrādāt augstas kvalitātes saskarnes, kas atbilst darbības prasībām datu lietotāju uzņēmējdarbības kontekstā.

Tādējādi jauniem tirgus dalībniekiem un mazākiem inovatīvu pakalpojumu sniedzējiem ir grūtāk piedāvāt pielāgotus produktus un pakalpojumus, kas varētu labāk atbilst konkrētām klientu vajadzībām, savukārt patērētāji nevar piekļūt šiem inovatīvajiem pakalpojumiem un ierobežotās konkurences dēļ maksā augstāku maksu par pakalpojumiem. Turklāt pastāvošie šķēršļi neļauj uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), gūt labumu no labākiem, ērtākiem un automatizētiem finanšu pakalpojumiem. Šie šķēršļi arī rada neoptimālu klientu pieredzi finanšu iestādēs, palēninot to digitālo pārveidi, un trešo personu datu lietotājiem liedz izmantot uzņēmējdarbības iespējas. Attiecībā uz ekonomiku kopumā tas aptur virzību uz datiem balstītu uzņēmējdarbības modeļu izmantošanu, kā rezultātā samazinās privātie ieguldījumi, samazinās inovatīvu pakalpojumu ieviešana un kopumā trūkst paļāvības un uzticēšanās attiecībā uz datu kopīgošanu.

Problēmas ir kopīgas visām ES dalībvalstīm, un, tā kā finanšu datu turētāji un potenciālie lietotāji finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū bieži darbojas vairākās dalībvalstīs, ir maz ticams, ka dalībvalstis vienas pašas varētu atrisināt šīs problēmas. Turklāt pašreizējais ES tiesiskais regulējums nepietiekami risina iepriekš izklāstītās problēmas. Lai gan ES ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm saistībā ar Eiropas Datu stratēģiju, tie vēl ir jāpapildina nozaru līmenī, lai panāktu to pilnīgu ietekmi. Ir vajadzīgi jauni nozaru noteikumi ES finanšu pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu mērogojamus un efektīvākus uzņēmējdarbības modeļus, kuros var pilnībā izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības, ar mērķi nodrošināt klientiem – gan patērētājiem, gan uzņēmumiem – lielāku kontroli pār to, kā piekļūst viņu finanšu datiem un kā tos izmanto.

Politikas risinājumi

Sagatavojot šo ietekmes novērtējumu, tika rasti dažādi politikas risinājumi. Politikas risinājumos tika ņemts vērā arī darbs, ko veikusi Komisijas ekspertu grupa Eiropas finanšu datu telpas jautājumos, un ieinteresēto personu atsauksmes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā un mērķtiecīgajā apspriešanā par atvērto finanšu darbību. Analizētie politikas risinājumi ir sagrupēti pēc konkrētiem mērķiem, kas tika formulēti, reaģējot uz identificētajiem problēmu cēloņiem: A) palielināt klientu uzticēšanos datu kopīgošanai finanšu nozarē; B) uzlikt datu turētājiem pienākumu kopīgot klientu datus ar datu lietotājiem; C) veicināt klientu datu un saskarņu standartizāciju un D) veicināt augstas kvalitātes saskarņu ieviešanu klientu datu kopīgošanā.

Politikas risinājumi tika analizēti, ņemot vērā to efektivitāti konkrēto mērķu sasniegšanā, to lietderību saistīto izmaksu ziņā un to saskaņotību ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu datu apmaiņas jomā.

Vēlamā politikas risinājuma ietekme

Rūpīgas analīzes rezultātā tika konstatēts, ka vēlamā politikas risinājumu pakete ir šāda:

·pieprasīt tirgus dalībniekiem nodrošināt klientiem atvērtās finanšu darbības atļaujas infopaneļus, noteikt atbilstības noteikumus attiecībā uz piekļuvi klientu datiem un pilnvarot Eiropas uzraudzības iestādes izdot pamatnostādnes par persondatu izmantošanas perimetru (A.3. risinājums);

·noteikt, ka datu lietotājiem jābūt piekļuvei atlasītām klientu datu kopām visā finanšu nozarē (B.2. risinājums);

·pieprasīt tirgus dalībniekiem izstrādāt kopīgus standartus klientu datiem un saskarnēm attiecībā uz datiem, uz kuriem attiecas obligāta piekļuve saskaņā ar konkrēto mērķi B, finanšu datu kopīgošanas shēmu ietvaros (C.1. risinājums);

·pieprasīt, lai datu turētājiem būtu ieviestas lietojumprogrammu saskarnes (API) apmaiņā pret kompensāciju, īstenojot kopīgos standartus attiecībā uz klientu datiem un saskarnēm, kas izstrādātas kā daļa no finanšu datu kopīgošanas shēmām saskaņā ar mērķi C, un pieprasīt shēmas dalībniekiem vienoties par līgumisko atbildību (D.3. risinājums).

Atvērtās finanšu darbības politikas risinājums pozitīvi ietekmētu sabiedrību un vidi, kā arī pamattiesības un MVU. Klienti, kas vēlas dalīties ar saviem datiem, gūtu labumu no jauniem produktiem un pakalpojumiem, kas uzlabotu viņu ekonomiskos rezultātus. Tajā pašā laikā šīs iniciatīvas rūpīgi definētā darbības joma izslēgtu datu kopas, kurās ir vislielākais risks izraisīt neaizsargātu patērētāju finansiālo atstumtību. Turklāt atvērtās finanšu darbības atļauju infopaneļi apvienojumā ar atbilstības noteikumiem un persondatu izmantošanas perimetriem aizsargātu klientus no jebkādas citas iespējamas negatīvas ietekmes uz datu aizsardzību un privātuma tiesībām.

Klienta dati tiktu kopīgoti tikai pēc klienta pieprasījuma un persondatu gadījumā saskaņā ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), tādējādi palielinot vispārējo klientu uzticēšanos datu kopīgošanai. Tiktu paredzēts, ka datu turētājiem jānodrošina piekļuve visas finanšu nozares klientu datu kopām, radot augstu pievienoto vērtību datu lietotājiem un zemu risku klientiem finansiālās atstumtības ziņā. Tas nodrošinātu lielāku konkurenci, labāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un labāku klientu pieredzi, izmantojot automatizāciju. Prasība tirgus dalībniekiem ievērot sistēmu, izstrādājot kopīgus datu un saskarnes standartus, ietekmēs datu turētājus, datu lietotājus un klientus un atvieglos tiešu savienojamību starp datu turētājiem un lietotājiem, tādējādi samazinot datu piekļuves un apstrādes izmaksas.

Datu turētāju tiesības pieprasīt saprātīgu kompensāciju par standartizētu tehnisko saskarņu nodrošināšanu sniegtu tiem skaidrus stimulus veikt nepieciešamos ieguldījumus labas kvalitātes saskarnēs un paātrinātu ieviešanu viscaur nozarē. Lai gan datu turētājiem būs jāiegulda tehniskajās saskarnēs, to izveidošanas izmaksas laika gaitā tiks pārnestas uz datu lietotājiem. Ierobežojot šīs kompensācijas apmēru saskaņā ar Datu akta priekšlikuma noteikumiem, kas ierobežo tās izmaksas tādu datu lietotāju gadījumā, kuri ir MVU, tiek kontrolēts nevēlamas pret konkurenci vērstas ietekmes risks.

MVU, kas var būt datu lietotāji vai klienti, abos gadījumos gūtu labumu no atvērtās finanšu darbības sistēmas. Gadījumā, ja tie ir klienti, tiktu stiprināta to drošība un uzticība datu apmaiņai, un tie varētu piekļūt novatoriskākiem pakalpojumiem, kas varētu samazināt to izmaksas un veicināt konkurētspēju. Gadījumā, ja MVU ir datu lietotāji, tie uzņemtos izmaksas, kas saistītas ar atvērtās finanšu darbības atļauju infopaneļu nodrošināšanu un licencēšanu attiecībā uz piekļuvi klientu datiem, savukārt inovatīvi pakalpojumi varētu palielināt to efektivitāti, un datu standartizācija pavērtu jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Paredzams, ka iniciatīva atvieglos tādu inovatīvu jaunuzņēmumu ienākšanu tirgū, kuri piedāvātu jauna veida pakalpojumus ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

Lai gan iniciatīvas ietekme tiks uzraudzīta no dienas, kad tā stāsies spēkā, izvērtēšana būtu jāveic ne agrāk kā trīs gadus pēc tās īstenošanas. Tādējādi rezultāti tiks balstīti uz pietiekamu novērošanas periodu.

Choose the experimental features you want to try