EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.11.2023

COM(2023) 690 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2023) 690 final} - {SWD(2023) 691 final} - {SWD(2023) 692 final} - {SWD(2023) 693 final} - {SWD(2023) 694 final} - {SWD(2023) 695 final} - {SWD(2023) 696 final} - {SWD(2023) 697 final} - {SWD(2023) 698 final} - {SWD(2023) 699 final}

2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

I. Ievads                                 

ES paplašināšanās ir ilgtermiņa stabilitātes, miera un labklājības virzītājspēks visā kontinentā. Dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums spēcīgā, stabilā un vienotā Eiropā, kuras pamatā ir kopīgas vērtības. Tas ir spēcīgs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas veicināšanas instruments. Ticamas, uz nopelniem balstītas izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir būtisks pārmaiņu virzītājspēks, kas stiprina mūsu kolektīvo drošību un sociālekonomisko labklājību. Tas ir svarīgs nosacījums izlīguma un stabilitātes veicināšanai Eiropas kontinentā. ES paplašināšanās ģeopolitiskā nozīme tika vēlreiz izcelta 2022. gadā: Krievijai uzsākot neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, Moldovas Republika 1 , Gruzija un Ukraina iesniedza pieteikumus, lai kļūtu par ES dalībvalstīm, un Eiropadome 2 atzina Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas Eiropas perspektīvu un piešķīra Ukrainai un Moldovai kandidātvalstu statusu. Kandidātvalsts statusa piešķiršana Bosnijai un Hercegovinai 2022. gada decembrī bija svarīgs solis, lai saglabātu paplašināšanās procesa dinamiku.

Patlaban Rietumbalkānu valstīm, Turcijai 3 , Ukrainai, Moldovai un Gruzijai ir vēsturiska iespēja cieši saistīt savu nākotni ar Eiropas Savienību. Pievienošanās ir un arī turpmāk būs uz nopelniem balstīts process, kas pilnībā atkarīgs no katras paplašināšanās partnervalsts objektīvā veikuma. Tāpēc paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būs apņēmīgi jārīkojas, lai īstenotu nepieciešamās reformas un panāktu konkrētu un ilgtspējīgu progresu, sākot ar ES pievienošanās procesa pamatprincipiem. Paplašināšanās politikas stūrakmeņi joprojām ir tiesiskums, jo īpaši tiesu iestāžu neatkarība un darbība, kā arī cīņa pret korupciju, pamattiesības, ekonomika, demokrātisko iestāžu darbība un valsts pārvaldes reforma.

Dalība ES ir stratēģiska izvēle. Partneriem ir stingri un nepārprotami jāpieņem un jāsekmē ES vērtības. Saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku vairāk nekā jebkad agrāk liecina par kopīgām vērtībām un stratēģisko orientāciju jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā.

II. Svarīgākie notikumi 

Vienota reakcija uz Krievijas agresijas karu

Aizvadītos divus gadus iezīmēja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) Ukrainā ir reģistrējis vairāk nekā 27 000 civiliedzīvotāju upuru, tostarp 9600 nogalināto 4 , un paredzams, ka precīzs bojāgājušo skaits būs daudz lielāks. Joprojām ir ļoti nepieciešama humānā palīdzība: 17,6 miljoniem cilvēku Ukrainā, proti, 49 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita 5 , un 6,2 miljoniem cilvēku valstīs, kuras uzņem bēgļus 6 , vēl aizvien ir vajadzīga daudznozaru humānā palīdzība. Kara dēļ ir izpostīta un iznīcināta rūpniecības infrastruktūra un īpašumi, traucēta tirdzniecība, sarukuši ieguldījumi, novājināts cilvēkkapitāls un nodarīts milzīgs kaitējums videi.

ES reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu bija iepriekš nebijusi, vienota, apņēmīga un tūlītēja. Eiropas Savienības 27 dalībvalstis un to partnervalstis visā pasaulē nosodīja neprovocēto un nepamatoto agresijas karu. Tās rīkojās ātri, izolējot Krieviju politiski un ekonomiski, nosodot starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un atbalstot pasākumus, lai panāktu atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem un citiem pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar Krievijas agresijas karu. Eiropas Savienība līdz šim ir pieņēmusi 11 vērienīgu sankciju paketes, kas vērstas pret Krieviju un Baltkrieviju. Apliecinot savu nelokāmo atbalstu Ukrainai, ES turpina šai valstij sniegt plašu humāno, finansiālo, ekonomisko un militāro atbalstu. Izmantojot pieeju “Eiropas komanda”, ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes līdz šim ir mobilizējušas 82,6 miljardus EUR (2023. gada septembris; tostarp 25 miljardus EUR militārajā atbalstā), tostarp finansējumu, kas tika piešķirts bēgļu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Padome līdz 2025. gada martam pagarināja pagaidu aizsardzības statusu cilvēkiem, kas aizbēguši no kara pret Ukrainu, tādējādi nodrošinot noteiktību vairāk nekā 4 miljoniem ukraiņu, kas pašlaik dzīvo ES. Reaģējot uz Krievijas veikto Ukrainas Melnās jūras ostu bloķēšanu, ES kopā ar Ukrainu un Moldovu kopš 2022. gada maija īsteno ES un Ukrainas solidaritātes joslas, kas savieno Ukrainu un Moldovu ar Eiropas Savienību, atvieglojot šo valstu tirdzniecību ar ES un pārējo pasauli, tostarp attiecībā uz tādiem svarīgiem produktiem kā graudi. Komisija atbalsta virkni pasākumu, lai uzraudzītu un reģistrētu videi nodarīto kaitējumu. ES turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Eiropas Komisija kopā ar Ukrainu un G7 partneriem 2023. gada janvārī izveidoja Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformu, lai koordinētu atbalstu saistībā ar neatliekamām Ukrainas finanšu vajadzībām un turpmāku ekonomikas atveseļošanu un atjaunošanu.

Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā ierosināja īpašu vidēja termiņa finansēšanas instrumentu, kas nodrošinās Ukrainai saskaņotu, paredzamu un elastīgu atbalstu laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Jaunais Ukrainas mehānisms 7 atbalstīs centienus saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un veicinās atveseļošanu. Plānots, ka 2024.–2027. gadā mehānismam tiks piešķirtas dotācijas un aizdevumi 50 miljardu EUR apmērā.

ES arī pieņēma divus visaptverošus atbalsta pasākumu kopumus Moldovai 8 , jo īpaši nolūkā novērst Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz valsti. Moldova ir saskārusies ar lielu bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, strauji augošu inflāciju, energoapgādes apdraudējumu, gaisa telpas pārkāpumiem un daudzām naidīgām hibrīddarbībām, piemēram, inscenētiem protestiem, masveida dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu rada bailes plašākā reģionā, tostarp Gruzijā. Šajā kontekstā drošība un aizsardzība, hibrīddraudu un kiberdrošības draudu novēršana joprojām ir viena no prioritārajām ES un Gruzijas sadarbības jomām. Kopumā Gruzijas bruņotajiem spēkiem ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību ir piešķirti 62 miljoni EUR.

Eiropas Komisija 2022. gada decembrī ierosināja pieņemt enerģētikas atbalsta paketi Rietumbalkānu valstīm 1 miljarda EUR apmērā 9 . Ievērojamā enerģētikas atbalsta pakete, kas ir vērsta uz neatliekamām, īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām reģionā, palīdzēja Rietumbalkānu partneriem sākt mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrināt dekarbonizāciju un uzlabot reģiona energoapgādes drošību. ES pastiprināja atbalstu kiberdrošības jomā, arī ņemot vērā vairākus kiberuzbrukumus Rietumbalkānu valstīs. Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā Briselē līdzorganizēja augsta līmeņa kiberdrošības konferenci.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ietekmējis paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, jo īpaši Ukrainu kā agresijas upuri, un ES dalībvalstis, radot būtiskas ekonomiskas un sociālas problēmas. Saskaroties ar pieaugošo ārējo nestabilitāti, stratēģisko konkurenci un draudiem drošībai, ES ir uzņēmusies lielāku starptautisko atbildību un veikusi turpmākus izšķirošus pasākumus, lai mazinātu valstu atkarību un veidotu stabilāku ekonomisko pamatu. Šie mērķi ir svarīgi visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.

ES paplašināšanās gūst jaunu impulsu

Paplašināšanās darba kārtība guva jaunu impulsu 2022. gada jūnijā, kad Eiropadome apstiprināja Komisijas ieteikumus, atzīstot Ukrainas, Moldovas un Gruzijas Eiropas perspektīvu un piešķirot Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu. Tas notika pēc tam, kad 2022. gada pavasarī šīs trīs valstis iesniedza pieteikumus dalībai Savienībā un tā paša gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar saviem atzinumiem 10 .  Eiropas perspektīva ir stiprinājusi valstu apņēmību īstenot reformas, kas nepieciešamas saistībā ar pievienošanās procesu Savienībai, jo īpaši Komisijas atzinumos minētos pasākumus/prioritātes. Komisija sava regulārā paplašināšanās dokumentu kopuma ietvaros, kurā no šā gada ir iekļauta Ukraina, Moldova un Gruzija, ziņo par šo pasākumu/prioritāšu izpildi.

Rietumbalkānos 2022. gada jūlijā notika pirmā starpvaldību konference par pievienošanās sarunām ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, kam sekoja ES acquis analītiskās pārbaudes (izvērtēšanas) process, kuru plānots pabeigt 2023. gada decembrī. Eiropadome 2022. gada decembrī Bosnijai un Hercegovinai piešķīra ES kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka šī valsts īstenos pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2022. gada oktobra paziņojumā par paplašināšanās politiku 11 . Kosova 12* 2022. gada decembrī iesniedza pieteikumu par dalību ES. Eiropas Savienība 2023. gada pavasarī vienojās liberalizēt vīzu režīmu ar Kosovu no 2024. gada 1. janvāra.

Turpinājās augsta līmeņa sadarbība ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Komisija 2022. gada novembrī notikušās Berlīnes procesa Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes laikā paziņoja par ievērojamu enerģētikas atbalsta paketi 1 miljarda EUR apmērā, lai, piešķirot dotācijas, palīdzētu Balkānu valstīm pārvarēt enerģētikas krīzes tiešās sekas un stiprinātu izturētspēju īstermiņā un vidējā termiņā. ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksme notika 2022. gada decembrī Tirānā. Tas, ka augstākā līmeņa sanāksme pirmo reizi tika organizēta šajā reģionā, skaidri apliecināja pilnīgu un viennozīmīgu apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu. ES atzinīgi novērtēja izrāvienu sarunās par trim jauniem kopējā reģionālā tirgus nolīgumiem, kas atvieglo pārvietošanās un nodarbinātības brīvību visā reģionā. Augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros tika pieņemts ceļvedis viesabonēšanas izmaksu samazināšanai starp ES un Rietumbalkānu valstīm.

ES līderi 2023. gada 6. oktobrī valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Granadā atkārtoti apstiprināja, ka paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums miera, drošības, stabilitātes un labklājības nodrošināšanā 13 . Viņi uzsvēra, ka valstīm, kuras vēlas kļūt par dalībvalstīm, ir jāaktivizē reformu centieni, jo īpaši tiesiskuma jomā, atbilstīgi pievienošanās procesam raksturīgajam nopelnu principam un ar ES palīdzību. Vienlaikus Savienībai ir jānodrošina vajadzīgais iekšējais pamats un reformas turpmākas paplašināšanās īstenošanai, lai pabeigtu Eiropas Savienības izveidi. Konkrēti paužot ES atbalstu paplašināšanās partneriem, ir būtiski mobilizēt atbilstošu finansējumu, tostarp saistībā ar spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu 14 .

Berlīnes procesa augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2023. gada 16. oktobrī un pirmo reizi tika organizēta šajā reģionā — Tirānā, tika panākts progress kopējā reģionālā tirgus jomā, proti, tika parakstīts nolīgums par vecmāšu, veterinārārstu, medmāsu un farmaceitu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un vairāki kopīgi paziņojumi saistībā ar reģionālo sadarbību. Tā bija arī iespēja ar reģiona līderiem apspriest ES izaugsmes plānu Rietumbalkāniem un svinīgi atklāt Eiropas Koledžas pārstāvniecību Tirānā, tostarp sākt studentu uzņemšanu 2024./25. akadēmiskajam gadam.

Pievienošanās sarunas ar Turciju saskaņā ar Padomes lēmumu kopš 2018. gada ir apturētas. Turcija joprojām ir svarīga Eiropas Savienības partnere un kandidātvalsts, un tās stratēģiskais mērķis ir iestāšanās ES. Tomēr Turcija turpināja attālināties no ES — galvenokārt tāpēc, ka turpinājās tās regress pamattiesību un tiesiskuma jomā, tostarp saistībā ar tiesu varas neatkarību, kā arī netika veiktas reformas vairākos ar nozarēm saistītos jautājumos.

ES un Turcijas paziņojums joprojām bija galvenais sadarbības satvars migrācijas jomā un turpināja sniegt rezultātus, neraugoties uz pastāvīgajām ar tā īstenošanu saistītajām grūtībām. Turcijā joprojām uzturas 3,6 miljoni bēgļu. Turcija arī turpināja aktīvi iesaistīties migrācijas problēmu risināšanā Vidusjūras austrumdaļas maršrutā. Komisija sagaida, ka Turcija ievēros ES un Turcijas paziņojumā noteiktās saistības saskaņā ar Eiropadomes 2021. gada oktobra secinājumiem, tostarp novērsīs neatbilstīgu migrāciju pa sauszemes un jūras ceļiem un atsāks atgriešanu.

Saskaņā ar 2021. gada Eiropadomes secinājumiem 15 par pozitīvu darba kārtību ar Turciju Komisija iesaistījās augsta līmeņa dialogā ar Turcijas iestādēm par lauksaimniecību un lauku attīstību, klimata pārmaiņām, kā arī pētniecību un inovāciju, un uzsāka jaunizveidotās Turcijas investīciju platformas darbību. Nākamais ES un Turcijas augsta līmeņa dialogs par migrāciju un drošību ir plānots 2023. gada 23. novembrī. ES ir stratēģiski ieinteresēta nodrošināt stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un attīstīt abpusēji izdevīgas sadarbības attiecības ar Turciju. Eiropadome 2023. gada jūnijā aicināja Augsto pārstāvi un Komisiju iesniegt Eiropadomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās 16 , pamatojoties uz Eiropadomes apzinātajiem instrumentiem un iespējām, un nolūkā turpināt darbu stratēģiskā un tālredzīgā veidā.

Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma ES attiecības ar Ukrainu ir sasniegušas nebijušu līmeni. Kijevā 2023. gada februārī notika 24. ES un Ukrainas samits un komisāru kolēģijas un Ukrainas valdības tikšanās. Kijevā 2023. gada 2. oktobrī notika pirmā ES un Ukrainas neformālā ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Ukraina, ES un 27 dalībvalstis. ES atkārtoti apliecināja savu nelokāmo atbalstu un apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī valsts virzību uz dalību ES.

Moldovā 2023. gada 1. jūnijā notika otrā Eiropas politiskās kopienas sanāksme, kurā piedalījās 45 Eiropas valstu vadītāji, lai apspriestu kopīgus centienus miera un drošības jomā, kā arī energoatkarību, savienojamību un mobilitāti Eiropā.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir vēl vairāk izcēlis nepieciešamību pēc vienotības un solidaritātes starp ES un tās tuvākajiem partneriem un tādējādi arī pielāgošanās kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) nozīmi paplašināšanās procesā. Tas, ka Albānija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija turpināja pilnībā saskaņot savu politiku ar ES, joprojām skaidri liecināja par šo valstu stratēģisko izvēli pievienoties ES. Ukrainas vispārējā sadarbība un pielāgošanās ES KĀDP kļuva intensīvāka. Arī fakts, ka ievērojami paaugstinājās Moldovas un Bosnijas un Hercegovinas saskaņotības līmenis ar KĀDP, kā arī Kosovas vienpusējā saskaņošana bija nozīmīgs apliecinājums šo valstu stratēģiskajai virzībai uz ES, lai gan sankciju īstenošana Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir problemātiska. Pārskata periodā Serbija saglabāja saskaņošanas tendenci, un tiek sagaidīts, ka tā prioritārā kārtā izpildīs savas saistības un pakāpeniski pielāgosies ES KĀDP, tostarp attiecībā uz ES ierobežojošiem pasākumiem, saskaņā ar tās sarunu programmu, kā arī izvairīsies no darbībām un paziņojumiem, kas ir pretrunā ES nostājām ārpolitikā. Gruzijas saskaņotība ar KĀDP joprojām ir zema, un sagaidāms, ka valsts šo tendenci apvērsīs. Pārskata periodā Turcija nav guvusi panākumus saistībā ar pielāgošanos KĀDP, un tās saskaņotības līmenis joprojām ir ļoti zems. Turcija joprojām atteicās pievienoties ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju. Tās retorika, atbalstot teroristu grupējumu Hamas pēc tā veiktajiem uzbrukumiem Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, ir pilnīgā pretrunā ES nostājai. Tajā pašā laikā Turcija kopā ar ANO, īstenojot Melnās jūras graudu iniciatīvu, sekmēja Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru līdz brīdim, kad Krievija vienpusēji pārtrauca šā mehānisma darbību. Partneri turpināja sniegt vērtīgu ieguldījumu kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās.

Rietumbalkānu valstis, Turcija, Ukraina, Moldova un Gruzija turpināja saskaņot savu nostāju ar ES pozīciju, balsojot par lielāko daļu attiecīgo ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Albānija kā ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle turpināja aktīvi iesaistīties starptautisko tiesību, ANO Statūtu un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības veicināšanā un aizstāvībā.

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Moldova un Ukraina pievienojās Savienības civilās aizsardzības mehānismam. Tās guva ievērojamus panākumus civilās aizsardzības jomā, palielinot savas administratīvās un operatīvās spējas, apliecinot solidaritāti ar Eiropas Savienību. Savienības civilās aizsardzības mehānismā iesaistītajām valstīm mehānisma ietvaros ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm.

Komisija mudina visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis būt mērķtiecīgākām un stiprināt savu saskaņoto rīcību zaļās pārkārtošanās jomā, jo īpaši piešķirot prioritāti Eiropas zaļā kursa iekļaušanai visās politikas jomās. Valstis, kas ir Enerģētikas kopienas līguma puses, tiek aicinātas īstenot Enerģētikas kopienas Dekarbonizācijas ceļvedī noteiktās saistības un sagatavoties emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai saskaņā ar Enerģētikas kopienas ieteikumu.

III. Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ceļā uz ES

Melnkalnei ir atvērtas visas sarunu sadaļas, no kurām trīs ir provizoriski slēgtas. Nākamais atskaites punkts ir starpposma kritēriju izpilde attiecībā uz tiesiskuma sadaļām. Serbijai ir atvērtas 22 no 35 sarunu sadaļām, no kurām divas ir provizoriski slēgtas. Ceļš uz turpmāku kopu atvēršanu būs atkarīgs no valsts panāktā progresa, jo īpaši no tiesiskuma reformām un attiecību normalizēšanas ar Kosovu.

Komisija saskaņā ar pārskatīto metodiku 17 šā paziņojuma secinājumos un ieteikumos izvērtē pievienošanās sarunu ar Melnkalni un ar Serbiju vispārējo līdzsvaru un ierosina turpmāko rīcību attiecībā uz katru no šīm valstīm. Nākamās valdības pārstāvju konferences varētu notikt pēc tam, kad būs publicēts šis ikgadējais ziņojumu kopums.

Pēc pirmās starpvaldību konferences ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, kas notika 2022. gada 19. jūlijā, Komisija nekavējoties uzsāka izvērtēšanas procesu. Ir notikušas visas sesijas par 1. kopu (“Pamatjautājumi”), 2. kopu (“Iekšējais tirgus”), 3. kopu (“Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme”) un 4. kopu (“Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība”). Patlaban notiek skaidrojošās un divpusējās sesijas par atlikušajām divām kopām, vai arī tās ir plānotas līdz 2023. gada decembrim. Izvērtēšanas ziņojumi par kopu “Pamatjautājumi” Padomē tika iesniegti 2023. gada jūlijā. Iestādes ir konsekventi paudušas savu politisko apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi — integrāciju ES — un vēlmi virzīties uz priekšu pievienošanās sarunās, pamatojoties uz pastāvīgu progresu reformu jomā. 

Pēc 2022. gada oktobrī Bosnijā un Hercegovinā notikušajām vispārējām vēlēšanām janvāra beigās darbu sāka jauna valsts līmeņa Ministru padome, bet 2023. gada maija sākumā darbu sāka jaunā federācijas administratīvās vienības valdība. Pēc kandidātvalsts statusa piešķiršanas 2022. gada decembrī jaunā valdošā koalīcija paziņoja, ka virzība uz ES ir tās koalīcijas līguma galvenā prioritāte, un pauda apņemšanos īstenot atzinumā par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā uzskaitītās 14 galvenās prioritātes, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome pieņēma vairākas stratēģijas (par terorismu, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un migrāciju) un likumprojektus. Parlaments pieņēma vairākus tiesību aktus saistībā ar 14 galvenajām prioritātēm un pasākumiem, kas norādīti Komisijas ieteikumā par kandidātvalsts statusu. Konstitucionālā tiesa atcēla vairākus Serbu Republikas administratīvās vienības pieņemtos juridiskos un politiskos aktus kā neatbilstošus konstitucionālajai un tiesiskajai kārtībai. Kriminālsodu atjaunošana par neslavas celšanu Serbu Republikas administratīvajā vienībā 2023. gada jūlijā ārkārtīgi negatīvi ietekmē pilsoniskās sabiedrības vidi un ir liels solis atpakaļ pamattiesību aizsardzības jomā. Administratīvās vienības asambleja pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas vērsts pret pilsoniskās sabiedrības grupām kā “ārvalstu aģentiem”. Ja šis likumprojekts tiks pilnībā pieņemts, tas būs vēl viens nevēlams un nenoliedzams būtisks solis atpakaļ. Serbu Republikas administratīvā vienība 2023. gada jūnijā pieņēma divus likumus par Konstitucionālās tiesas nolēmumu un Augstā pārstāvja lēmumu nepildīšanu, tādējādi pārkāpjot valsts konstitucionālo un tiesisko kārtību.

ES Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada pavasarī pieņēma lēmumu par vīzu režīma ar Kosovu liberalizāciju. Kosova 2022. gada decembrī iesniedza pieteikumu par dalību ES. Situāciju Kosovas ziemeļos pārskata periodā raksturoja vairākas dažādas intensitātes krīzes saistībā ar vairākām problēmām, un 2023. gada 24. septembrī notikušais vardarbīgais uzbrukums Kosovas policijai bija nopietnākais saasinājums pēdējo gadu laikā. Citas krīzes izraisīja jautājumi par numura zīmēm, kuru rezultātā Kosovas serbi 2022. gada novembrī kolektīvi atkāpās no amatiem Kosovas iestādēs.

Kosova un Serbija attiecīgi 2023. gada februārī un 2023. gada martā noslēdza nolīgumu par virzību uz attiecību normalizēšanu un pieņēma tā īstenošanas pielikumu. Gan Kosovai, gan Serbijai vēl ir jāsāk īstenot attiecīgās no vienošanās izrietošās saistības, kas pusēm ir saistošas un ir daļa no to virzības uz Eiropas Savienību.

ES un Turcija turpināja sadarboties saskaņā ar 2021. gada Eiropadomes secinājumiem. Turcija ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere tādās svarīgās kopīgo interešu jomās kā tirdzniecība, migrācija, terorisma apkarošana, sabiedrības veselība, klimats, enerģētika, transports un reģionālie jautājumi. Pievienošanās sarunas joprojām ir strupceļā, jo Turcija nav apvērsusi negatīvo tendenci attālināties no Eiropas Savienības, un vairākās svarīgās jomās tā ir pieļāvusi būtisku regresu. ES atzīst, ka enerģētikas jomā Turcija joprojām ir svarīga un uzticama tranzītvalsts. ES nekavējoties solidāri reaģēja uz 2023. gada februāra zemestrīcēm, kas skāra Turcijas dienvidaustrumu daļu, ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpniecību nosūtot glābēju komandas un atbalstu natūrā, un palīdzēja mobilizēt starptautiskās sabiedrības atbalstu kopā sešu miljardu eiro apmērā. Abas puses veiksmīgi sadarbojas, lai sniegtu ES apsolīto palīdzību 1 miljarda EUR apmērā. Muitas savienība starp ES un Turciju joprojām sniedz labumu abām pusēm. Būtu jānodrošina ES ierobežojošo pasākumu pilnīga ievērošana, jo īpaši ņemot vērā produktu brīvu apriti ES un Turcijas muitas savienībā.

Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā tika noteikti septiņi soļi, kas Ukrainai jāveic, lai turpinātu virzību uz pievienošanos ES. Eiropadome piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu un aicināja Komisiju ziņot par septiņu soļu īstenošanu, kas ir neatņemama šīs paketes sastāvdaļa.

Komisijas atzinumā par Moldovas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā tika noteikti deviņi soļi, kas Moldovai jāveic, lai turpinātu virzību uz pievienošanos ES. Eiropadome piešķīra Moldovai kandidātvalsts statusu un aicināja Komisiju ziņot par deviņu soļu īstenošanu, kas ir neatņemama šīs paketes sastāvdaļa.

Komisijas atzinumā par Gruzijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā tika noteiktas 12 prioritātes, kas Gruzijai jāīsteno, lai turpinātu virzību uz pievienošanos ES. Eiropadome pauda gatavību piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, tiklīdz šīs prioritātes būs īstenotas. Eiropadome aicināja Komisiju ziņot par šo prioritāšu īstenošanu, kas ir neatņemama šīs paketes sastāvdaļa.

IV. Pievienošanās procesa Eiropas Savienībai pamatjautājumi

Tā dēvētie galvenie pievienošanās procesa Eiropas Savienībai pamatjautājumi irtiesiskums, pamattiesības, demokrātisko iestāžu darbība, valsts pārvaldes reforma un ekonomiskie kritēriji. Iestāžu un pārvaldības kvalitāte ir pamats konkurētspējas, pārticības un sabiedrības labklājības veicināšanai, un tā ir ES acquis ievērošanas pamatnosacījums visās jomās. Pārliecinošas un neatgriezeniskas reformas attiecībā uz pamatjautājumiem ir izšķiroši svarīgas, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis gūtu panākumus ceļā uz pievienošanos ES. Pagājušajā gadā tika novērots progress ar pamatjautājumiem saistīto reformu programmu īstenošanā, kas tika panākts, reaģējot uz attiecīgajos Komisijas atzinumos iekļautajiem ieteikumiem.

Lai nostiprinātu tiesiskumu, ir nepieciešama neatkarīga, objektīva, atbildīga un profesionāla tiesu sistēma, kas darbojas efektīvi un ar pietiekamiem resursiem, bez nepamatotas ārējas iejaukšanās un kurā lēmumi tiek izpildīti efektīvi un savlaicīgi. Dažos gadījumos, piemēram, Albānijā, Moldovā, Serbijā un Ukrainā, tika gūti panākumi un turpinājās tiesu sistēmas reformas. Tomēr lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu tiesu iestādes joprojām ietekmē daudzas problēmas un nepilnības. Dažās valstīs joprojām bija vērojama satraucoša prakse, politiķiem mēģinot publiski nopelt un pakļaut spiedienam tiesnešus, jo īpaši sensitīvās lietās. Joprojām bija spēkā institucionālās kārtība, kas negatīvi ietekmē tiesnešu un prokuroru neatkarību, galu galā ietekmējot pilnvaru līdzsvaru un sadali. Tā rezultātā uzticēšanās tiesu varai kopumā joprojām bija diezgan zema, un sabiedrībā valdīja uzskats par nesodāmību. Vairākās valstīs tieslietu reformu īstenošanas spējas ir ierobežotas pat tad, ja pastāv politiskā griba. Izmeklēšanas un tiesu iestāžu produktivitāte, nodrošinot ticamus rezultātus, ir būtiska, lai panāktu turpmāku progresu ES pievienošanās procesā.

Korupcijas apkarošana joprojām ir paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valdību prioritāte. Visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs joprojām ir plaši izplatīta korupcija, tostarp augsta līmeņa korupcija, un bažas vēl aizvien rada publisko un privāto interešu pārklāšanās. Tika pieliktas zināmas pūles, lai stiprinātu cīņu pret korupciju. Svarīga prioritāte joprojām ir korupcijas apkarošanas pasākumu iekļaušana visneaizsargātākajās nozarēs, savukārt tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir jāpiešķir lielākas pilnvaras un neatkarība. Joprojām pastāv valsts nozagšanas elementi, novērojami draudi demokrātiskajai stabilitātei, augsta līmeņa korupcija un nepamatota oligarhu ietekme, kā arī organizētās noziedzības tīklu mēģinājumi iefiltrēties ekonomikas un politikas sistēmās, valsts pārvaldē un plašsaziņas līdzekļos. Šīs problēmas ir steidzami jārisina, izmantojot sistēmiskas un visaptverošas pieejas. Galvenais panākumu rādītājs būs ticami rezultāti attiecībā uz proaktīvām izmeklēšanām, kriminālvajāšanām un galīgiem notiesājošiem spriedumiem saistībā ar korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lai visi tiesiskuma ķēdes dalībnieki būtu uzticami, tiem ir jāpanāk pārliecinoši rādītāji un rezultāti saistībā ar proaktīvām izmeklēšanām, kriminālvajāšanām un galīgiem notiesājošiem spriedumiem attiecībā uz korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Stabilas un konsolidētas demokrātiskas iestādes un procesi ir pievienošanās procesa Eiropas Savienībai galvenais pīlārs. Komisija ir sākusi īstenot pastiprinātu un vienkāršotu sadarbību ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm attiecībā uz demokrātijas vispārējiem pamatprincipiem neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz vēlēšanu procesu, Parlamenta darbību (tostarp tā lomu valdības darbības un politikas veidošanas pārraudzībā un daudzos gadījumos joprojām pārmērīgo paļaušanos uz paātrinātām procedūrām) vai pilsoniskās sabiedrības lomu.

Lielākajā daļā valstu joprojām bija vērojama izteikta politiskā polarizācija, trūka starppartiju sadarbības un saruka pilsoniskās sabiedrības rīcības iespējas. Tā kā nebija produktīva starppartiju dialoga, iestājās ilgstošs politiskais strupceļš un reformu stagnācija. Dažos gadījumos parlamenta debatēs bija vērojama spriedze, tika izmantoti aizvainojoši izteicieni un dažkārt notika vardarbīgi incidenti.

Vairākās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs tika panākts zināms progress pamattiesību jomā, uzlabojot izpratni par to, cik svarīgas ir šīs tiesības un brīvības. Tajā pašā laikā turpinājās dažas negatīvas tendences — joprojām bija izplatīta ar dzimumu saistīta vardarbība, bet plašsaziņas līdzekļu brīvību joprojām ierobežoja politiskas un ekonomiskas intereses, kas vājina valsts iestāžu kontroli, paver ārvalstu iejaukšanās iespējas un negatīvi ietekmē saziņu par ES. Dažās valstīs tiek īstenotas pozitīvas iniciatīvas bērnu un personu ar invaliditāti tiesību jomā. Tomēr praksē pamattiesību aizsardzību negatīvi ietekmē tiesību aktu un politikas nepietiekama īstenošana un vispārējā tiesiskās aizsardzības mehānismu neefektivitāte. Joprojām ir grūti nodrošināt efektīvu aizsardzību pret visām naida un diskriminācijas formām, tostarp pret naidu un diskrimināciju, kas vērsta pret minoritātēm.

Tiesiskuma, brīvības un drošības jomā tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība starp ES un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm turpināja attīstīties pozitīvā virzienā, lai gan joprojām pastāv problēmas. Rietumbalkānu valstis joprojām ir noziedzīgu darbību un Eiropas Savienībā darbojošos grupējumu centrs, jo tās ir svarīgs cilvēku tirdzniecības upuru, migrantu nelikumīgas ievešanas un nelikumīgu preču, jo īpaši ES ievesto narkotiku, tranzīta punkts. Rietumbalkānu izcelsmes noziedznieki un noziedzīgie tīkli būtiski ietekmē arī smago un organizēto noziedzību citās pasaules daļās. Turcija joprojām ir galvenā tranzītvalsts, caur kuru uz ES tiek veikta heroīna kontrabanda. Organizētās noziedzības grupējumi no Moldovas un Gruzijas aktīvi nodarbojas ar migrantu nelikumīgu ievešanu, organizētiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, cilvēku tirdzniecību, kibernoziegumiem, krāpšanu ar bezskaidras naudas norēķiniem, krāpšanu akcīzes nodokļu jomā un cita veida noziegumiem, piemēram, dokumentu viltošanu. Ukraina ģeogrāfiski atrodas nelikumīgu preču kontrabandas uz ES krustcelēs, un tā ir arī cilvēku tirdzniecības izcelsmes un galamērķa valsts. Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar karu, tostarp ierobežotajām institucionālajām spējām, kas izriet no ievērojamiem organizētās noziedzības apkarošanas resursu zaudējumiem, attiecīgās Ukrainas iestādes apliecināja ievērojamu noturību un operatīvās spējas.

Ņemot vērā šo valstu perspektīvu nākotnē pievienoties ES, ir ārkārtīgi svarīgi ratificēt un pareizi īstenot starptautiskās konvencijas par tiesu iestāžu sadarbības civillietās, jo īpaši tās konvencijas, ko izstrādājusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

Sadarbība terorisma apkarošanas un radikalizācijas novēršanas jomā ir svarīga visām paplašināšanās valstīm. Terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms joprojām bija izaicinājums un drauds drošībai. Hibrīddraudi, tostarp dezinformācija, ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI) un kiberuzbrukumi, jo īpaši pret kritisko infrastruktūru, paplašināšanās valstīm joprojām ir politisks un drošības izaicinājums. Šo draudu biežums krasi pieauga pēc tam, kad Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, un šie draudi joprojām rada ievērojamu risku gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Šajā jomā galvenais sadarbības satvars kopš 2018. gada ir bijis Kopīgais terorisma apkarošanas rīcības plāns Rietumbalkāniem.

Tā kā līdztekus vispārējam neatbilstīgas migrācijas plūsmu pieaugumam Rietumbalkānu maršrutos ir vērojamas mainīgas tendences, ir nepieciešama pastāvīga modrība, jo īpaši attiecībā uz tādu tīklu nelikumīgo darbību, kas nodarbojas ar migrantu nelikumīgu ievešanu un cilvēku tirdzniecību. Rietumbalkānu reģionā ir panākts progress migrācijas pārvaldības spēju jomā. Komisija 2022. gada decembrī nāca klajā ar ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem nolūkā risināt problēmas, kas saistītas ar pieaugošajām neatbilstīgo ieceļotāju plūsmām uz Eiropas Savienību pa Rietumbalkānu maršrutu. Šā rīcības plāna īstenošana ir devusi pirmos rezultātus — migrācijas spiediens uz Rietumbalkānu maršrutu 2023. gadā ir samazinājies, jo īpaši pateicoties ES un Rietumbalkānu partneru pastiprinātai politiskajai, finansiālajai un operatīvajai iesaistei migrācijas jomā un uzlabotai saskaņotībai ar ES vīzu politiku. Vīzu politikas saskaņotība ar ES joprojām ir ļoti svarīga, lai labi darbotos šo partnervalstu bezvīzu režīms ar ES. Būtu jāturpina darbs, lai panāktu progresu visās rīcības plāna jomās.

Lai palīdzētu risināt aktuālās problēmas Vidusjūras austrumdaļas maršrutā, Komisija 2023. gada oktobrī nāca klajā ar ES rīcības plānu par Vidusjūras austrumdaļas maršrutu. Tajā izklāstīti operatīvie pasākumi, lai novērstu neatbilstīgu izceļošanu, apkarotu nelikumīgu ievešanu, nodrošinātu likumīgus ceļus, uzlabotu robežu pārvaldību, atbalstītu sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā un pietiekamas uzņemšanas spējas.

Krievijas kara pret Ukrainu dēļ ir pieaudzis ukraiņu bēgļu skaits. Izšķiroša loma šo bēgļu uzņemšanā ir bijusi Moldovai, kas ir uzņēmusi visvairāk ukraiņu bēgļu uz vienu iedzīvotāju no visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kā arī tādām valstīm kā Melnkalne, Serbija, Albānija un Ziemeļmaķedonija.

Valsts pārvaldes un tiesiskā regulējuma kvalitātei ir izšķiroša nozīme Savienības ilgtermiņa konkurētspējā 18 . Kopumā paplašināšanās procesā iesaistītās valstis valsts pārvaldes kvalitātes ziņā joprojām ir labākajā gadījumā vidēji sagatavotas. Pārskata periodā progress reformu jomā kopumā bija ļoti neliels. Lielākā daļa iepriekšējos gados sniegto ieteikumu joprojām ir spēkā. Parasti profesionālai administrācijai ir vismaz daļēji izveidots formāls juridiskais un institucionālais pamats, bet tas netiek sistemātiski piemērots.

Kopš 2022. gada februārī Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, lielākā daļa no 10 paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir saskārušās ar lielām ekonomiskām un sociālām problēmām. Ukrainā IKP 2022. gadā samazinājās par 29,1 %, jo visu valsti būtiski ietekmēja Krievijas agresijas karš, kas radīja ievērojamu spiedienu uz makroekonomisko stabilitāti. Rietumbalkānu reģiona IKP pieauguma temps 2022. gadā palēninājās līdz 3,2 % salīdzinājumā ar 7,7 % 2021. gadā, kad notika atveseļošanās no COVID-19 ietekmes, taču lejupslīdes intensitāte dažādās valstīs bija atšķirīga: reālā IKP pieaugums samazinājās līdz 6,1 % Melnkalnē, 4,8 % Albānijā, 4 % Bosnijā un Hercegovinā, 3,5 % Kosovā, 2,3 % Serbijā un 2,1 % Ziemeļmaķedonijā. Turcijā IKP pieaugums samazinājās līdz 5,6 %. Moldovā IKP strauji saruka par 5,9 %, savukārt Gruzijā IKP turpināja pieaugt un sasniedza divciparu rādītāju (10,1 %). Ekonomiskās izaugsmes atšķirības starp valstīm galvenokārt noteica kara pret Ukrainu tiešās un netiešās sekas, tostarp tā ietekme uz tirdzniecības sakariem, energoresursiem, pārtikas cenām un bēgļu plūsmām. Desmit valstu ekonomikas perspektīvas joprojām saistās ar lielu nenoteiktību par kara iespējamo turpmāko ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju.

Arvien svarīgāk ir paātrināt strukturālās reformas visās desmit paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, lai vidējā termiņā panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos un sekmētu šo valstu virzību uz ekonomisko kritēriju izpildi, lai tās varētu pievienoties ES. Tas paredz nodrošināt funkcionējošu tirgus ekonomiku un pierādīt spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru ES.

Sīkāks pārskats par situāciju saistībā ar pievienošanās procesa Eiropas Savienībai pamatjautājumiem visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir sniegts 1. pielikumā.

V. Rietumbalkānu valstīs jāpaātrina ekonomiskā konverģence

Pēc sešiem secīgiem izaugsmes palēnināšanās ceturkšņiem 2023. gada pirmajā ceturksnī Rietumbalkānu reģiona ekonomikas produktivitāte pieauga straujāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos. IKP pieauguma temps reģionā nedaudz palielinājās — no 1,6 % iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī līdz 1,7 % pašreizējā ceturksnī, jo vairumā valstu, izņemot Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, bija vērojama produktivitātes pieauguma tempa palielināšanās. Izaugsmi kopumā veicināja neto eksports un ieguldījumu atjaunošanās. Privātā patēriņa rādītāji bija neviennozīmīgi, jo lielākajā daļā valstu tā apjoms samazinājās un dažos gadījumos pat kļuva negatīvs, bet Melnkalnē turpināja pieaugt straujā tempā.

Vēl pirms COVID-19 pandēmijas Rietumbalkānu valstu ekonomikas saskārās ar lielām problēmām, kas liedza tām pilnībā izmantot savu ekonomisko potenciālu. Šīs valstis nebija sekmīgi reformējušas savas ekonomikas struktūras un uzlabojušas konkurētspēju, un tajās bija augsts bezdarba līmenis (jo īpaši jauniešu vidū), liela prasmju neatbilstība, noturīga ēnu ekonomika, nelabvēlīga uzņēmējdarbības vide un zems inovāciju līmenis.

Ieguldījumu videi Rietumbalkānu valstīs ir raksturīgs vājš tiesiskums, valsts atbalsta noteikumu pienācīgas izpildes trūkums, iesakņojusies ēnu ekonomika, slikta piekļuve finansējumam un zems reģionālās integrācijas un savienojamības līmenis. Joprojām saglabājas valsts iejaukšanās ekonomikā, tādējādi palielinot korupcijas risku, kam par iemeslu ir vāja publisko finanšu pārvaldība un normatīvās vides un nodokļu biežas izmaiņas. Ir ļoti nepieciešams modernizēt infrastruktūru. Ieguldījumi būtu jānovirza, izmantojot vienotus projektu reģistrus, un tiem būtu jāatbilst prioritātēm, par kurām panākta vienošanās ar ES.

Galvenais ieguvums no dalības ES ir ekonomiskā konverģence. Rietumbalkānu valstīs konverģence ir zema — no 30 līdz 50 % no ES vidējā rādītāja (pirktspējas paritātes izteiksmē), un tās attīstības tempi nav pietiekami strauji. ES paplašināšanās piektajā kārtā gūtā pieredze liecina, ka dalība ES vienotajā tirgū apvienojumā ar struktūrfondiem pozitīvi ietekmē ekonomisko konverģenci.

Avots: Eurostat, Pasaules Banka.

Avots: Eurostat, Pasaules Banka.

Lai paātrinātu reformas un panāktu lielāku Rietumbalkānu valstu sociālekonomisko konverģenci ar Eiropas Savienību, kā arī palīdzētu šīm valstīm izpildīt prasības dalībai ES, Eiropas Komisija ierosina jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem 19 , lai paātrinātu noteiktu ar dalību ES saistītu priekšrocību izmantošanu un veicinātu reformu īstenošanu vēl pirms faktiskās pievienošanās

VI. Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības 

Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesa un paplašināšanās procesa būtiski elementi ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm un reģionālā sadarbība.

Pēc tam, kad no 2021. gada 1. jūlija sešās Rietumbalkānu valstīs veiksmīgi tika ieviests režīms “viesabonēšana kā mājās”, tika veikti turpmāki sagatavošanās pasākumi, lai samazinātu viesabonēšanas maksu starp Rietumbalkāniem un ES. ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2022. gada decembrī notika Tirānā, tika pieņemts ceļvedis viesabonēšanas izmaksu samazināšanai starp ES un Rietumbalkānu valstīm. Pirmais maksas samazināšanas posms sākās 2023. gada oktobrī. Šā procesa galīgais mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt viesabonēšanas maksu, lietotājam uzturoties ES, līdz līmenim, kas ir tuvs vietējām cenām. ES un Moldovas telekomunikāciju operatori 2023. gada 31. maijā vienojās no 2024. gada janvāra brīvprātīgi samazināt viesabonēšanas tarifus, tādējādi tuvinot Moldovu režīma “viesabonēšanas kā mājās” zonai.

Ir veikts ievērojams tehniskais darbs visās jomās, uz kurām attiecas kopējā reģionālā tirgus iniciatīva. Šā darba mērķis ir nodrošināt cilvēku un speciālistu pārvietošanās un elektronisko pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī atvieglot tirdzniecību un muitas procedūras reģionā, un tas norit Reģionālās sadarbības padomes, Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CBTN) un Rietumbalkānu valstu sešu tirdzniecības un rūpniecības kameru investīciju foruma aizgādnībā. Berlīnes procesa augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2022. gada novembrī, sešu Rietumbalkānu valstu līderi apstiprināja vairākus “mobilitātes nolīgumus”, kas attiecas uz ceļošanu reģionā, izmantojot ID kartes, augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Pēc šo nolīgumu īstenošanas tie nodrošinās tiesības “ceļot, studēt un strādāt” visā reģionā. Ar Transporta kopienas un CBTN aktīvu atbalstu ir izveidotas papildu zaļās un zilās joslas starp Itāliju un attiecīgi Melnkalni un Albāniju, kā arī starp Horvātiju un attiecīgi Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu. Kopumā Transporta kopiena ir sniegusi nozīmīgu atbalstu Rietumbalkānu valstīm paplašināšanās procesā, īstenojot attiecīgo ES acquis transporta jomā, un tā sniegs tādu pašu atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai pēc to ciešākas pievienošanās Transporta kopienai. Tomēr nesaskaņu dēļ par Serbijas un Kosovas statusa jautājumiem joprojām nebija iespējams oficiāli pieņemt aizvien lielāku skaitu ekonomiski svarīgu lēmumu projektu, par kuriem panākta tehniska vienošanās CBTN ietvaros. Reģionam ir jāuzņemas politiskā vadība, lai pabeigtu šo darbu un pieņemtu juridiski saistošus nolīgumus vai lēmumus starp visiem Rietumbalkānu partneriem savu iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lai to panāktu, visiem partneriem jākoncentrējas uz kopējā reģionālā tirgus izveidi, balstoties uz ES noteikumiem un standartiem, un jāizvairās no vienpusējiem pasākumiem, kuri apdraudētu šo darbu.

Kosovas un Serbijas attiecību visaptveroša normalizēšana ES veicinātajā dialogā joprojām ir ļoti svarīga šo valstu nākotnei Eiropā un visa reģiona stabilitātei.

Visām pusēm ir godprātīgi jāīsteno spēkā esošie divpusējie nolīgumi, citstarp Prespas nolīgums starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju un Sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgums starp Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju.

Rietumbalkānu valstīs joprojām ir svarīgi pārvarēt pagātnes konfliktu mantojumu un risināt strīdus, kas radušies 20. gadsimta deviņdesmito gadu konfliktu rezultātā. Vēl ir jāatrisina svarīgi neatrisināti divpusējie jautājumi, citstarp robežu jautājumi un taisnības nodrošināšana kara noziegumos cietušajiem, atlikušo bezvēsts pazudušo personu identificēšana un precīza pagātnes nežēlīgo noziegumu uzskaite reģionālā līmenī. Eiropas Savienībā nav vietas musinošiem izteikumiem vai kara noziedznieku glorificēšanai — neatkarīgi no tā, kura puse tos pauž.

Attiecības starp Turciju un Grieķiju līdz 2023. gada sākumam pasliktinājās, tomēr solidaritāte, ko Grieķijas tauta un valdība izrādīja pēc 2023. gada februāra zemestrīcēm, veicināja attiecību uzlabošanos. Pēc tam notika augsta līmeņa viedokļu apmaiņa, tostarp tikšanās valstu vadītāju līmenī.

Pārskata periodā Turcija neveica neatļautas urbšanas darbības Vidusjūras austrumdaļā.

Lai nodrošinātu stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un lai ES ar Turciju izveidotos sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības, būtiska prasība ir godprātīgi turpināt dialogu un atturēties no vienpusējām darbībām, kas ir pretrunā ES interesēm un ar ko tiek pārkāptas starptautiskās tiesības un ES dalībvalstu suverēnās tiesības. Tiek sagaidīts, ka Turcija viennozīmīgi paudīs apņemšanos uzturēt labas kaimiņattiecības, ievērot starptautiskos nolīgumus un panākt strīdu mierīgu noregulēšanu saskaņā ar ANO Statūtiem, vajadzības gadījumā vēršoties Starptautiskajā Tiesā.

ES joprojām ir apņēmības pilna aizstāvēt savas un dalībvalstu intereses, kā arī saglabāt reģionālo stabilitāti.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Turcija iesaistītos un aktīvi piedalītos sarunās ar mērķi panāktu taisnīgu, visaptverošu un ilgtspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un atbilstīgi principiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Nevajadzētu veikt nekādas vienpusējas darbības, kas varētu radīt saspīlējumu salā un apdraudēt sarunu atsākšanu. Turcijai ir nekavējoties jāatceļ visas darbības un soļi, kas kopš 2020. gada oktobra veikti attiecībā uz Varošu un kas ir pretrunā attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām. Turcijai steidzami jāpilda tās pienākums pilnībā īstenot ES un Turcijas asociācijas nolīguma papildprotokolu un panākt progresu attiecību normalizācijā ar Kipras Republiku. Turcija turpināja iestāties par divu valstu risinājumu pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ietekmējis attiecības ar tās divpusējiem partneriem un kaimiņvalstīm. Ukrainas iestādes ir centušās uzturēt un vēl vairāk stiprināt sadarbību un diplomātiskās saites ar Eiropas valstīm.

Ukrainas attiecības ar Rietumbalkānu valstīm kopumā ir uzlabojušās, bet Ukrainai un Serbijai, kā arī Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikas administratīvajai vienībai ir atšķirīgi viedokļi par šo valstu attiecībām ar Krieviju. Attiecībās ar Gruziju ir novērots zināms saspīlējums, jo īpaši tāpēc, ka Gruzija nepievienojās sankcijām pret Krieviju. Turcija joprojām ir Ukrainas stratēģiskais partneris, un starp šīm valstīm pastāv nozīmīgas divpusējas ekonomiskās attiecības un cilvēku savstarpējie kontakti, par ko liecina divpusējais bezvīzu režīms un 2022. gada februārī parakstītais brīvās tirdzniecības nolīgums. Turcija ir arī nozīmīga Ukrainas starptautiskās Krimas platformas dalībniece.

Pēc tam, kad Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, Moldova pastiprināja sadarbību ar Ukrainu un Rumāniju tādos jautājumos kā humānā palīdzība Ukrainas bēgļiem, energoapgādes drošība, transports un savienojamība. Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma Eiropas Komisija Moldovai ir piešķīrusi humāno palīdzību vairāk nekā 48 miljonu EUR vērtībā, lai atbalstītu gan valstī dzīvojošos ukraiņu bēgļus, gan Moldovas ģimenes, kas viņus uzņem.

Divpusējā sadarbība ar Ukrainu pārskata periodā turpināja uzlaboties. Kopš Krievija uzsāka karu, Moldova ir solidarizējusies ar Ukrainu, balsojusi par attiecīgajām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām un pievienojusies vairākām politiskām deklarācijām starptautiskajās organizācijās, kuras nosoda militāro agresiju. Valsts uzņēma un atbalstīja lielu skaitu bēgļu, lielā mērā paļaujoties uz starptautiskajiem humānās palīdzības sniedzējiem, un aktīvi atbalstīja jaunu tirdzniecības ceļu izveidi saskaņā ar solidaritātes joslu iniciatīvu. Pēc Kahovkas aizsprosta sagraušanas Moldova piedāvāja divpusēju palīdzību Ukrainai, lai cīnītos ar katastrofas humanitārajām sekām.

Gruzija kopš 2008. gada kara ir uzturējusi diplomātiskas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, izņemot Krievijas Federāciju. Abas puses piedalās Ženēvas starptautiskajās apspriedēs, ko kopīgi vada ES, ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Gruzijai ir stratēģiskas partnerattiecības ar Turciju. Gruzija turpina atbalstīt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, tostarp atbalstot ANO rezolūcijas Ukrainas atbalstam, tomēr tā nav pievienojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju. Lidojumu atsākšana starp Krieviju un Gruziju un Ukrainas pilsoņa, bijušā Gruzijas prezidenta Saakašvili veselības stāvoklis cietumā ir radījis papildu diplomātisko spriedzi.

Ukraina, Moldova un Gruzija arī turpina aktīvi piedalīties Austrumu partnerībā.

Teritoriālā sadarbība ļauj paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm strādāt kopā un sadarboties ar kaimiņvalstīm galvenajās sociālajās un ekonomikas nozarēs. Konkrētāk, pārrobežu sadarbības programmas rada dialoga un sadarbības iespējas pašvaldību līmenī, jo tiek iesaistītas kopienas, privātais sektors un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam un ES stratēģija Donavas reģionam joprojām sekmē sadarbību starp dalībvalstīm un kandidātvalstīm, stiprinot administratīvās spējas saistībā ar dažādām ES rīcībpolitikām, tostarp kohēzijas politiku, un piedāvā platformu sadarbībai.

VII. Secinājumi un ieteikumi

I.

1.Strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē ES ir pierādījusi, ka ir gatava rīkoties, nostiprinot savu pozīciju pasaules mērogā. Saskaņā ar Eiropas Savienības mērķi veicināt mieru, tās vērtības un tautu labklājību ES paplašināšanās joprojām ir spēcīgs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas veicināšanas instruments. Ticamas, uz nopelniem balstītas izredzes pievienoties ES ir būtisks pārmaiņu virzītājspēks, kas stiprina mūsu kolektīvo drošību un sociālekonomisko labklājību. Tas ir svarīgs nosacījums izlīguma un stabilitātes veicināšanai Eiropas kontinentā. Reaģējot uz vēsturisku imperatīvu, mums tagad ir jāstrādā pie ES paplašināšanās paātrināšanas un Savienības izveides pabeigšanas. 

2.ES paplašināšanās politika jau ir guvusi jaunu impulsu. Rietumbalkānu valstu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pārliecinošas izredzes kļūt par ES dalībvalstīm ir pašas ES politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs, un pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā tās ir ļoti svarīgas.

Granadas deklarācijā 20 ES līderi atgādina, ka paplašināšanās “[..] ir dzinulis Eiropas pilsoņu ekonomisko un sociālo apstākļu uzlabošanai, atšķirību mazināšanai starp valstīm, un tam ir jāveicina Savienības pamatā esošās vērtības”. Viņi arī norāda, ka gan ES, gan nākamajām dalībvalstīm jābūt gatavām turpmākam Savienības paplašināšanās procesam. Šajā nolūkā Savienībai ir jārada nepieciešamie iekšējie pamatnosacījumi un jāveic nepieciešamās reformas. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai valstis, kuras vēlas kļūt par dalībvalstīm, aktivizētu reformu centienius, jo īpaši tiesiskuma jomā, atbilstīgi pievienošanās procesam raksturīgajam nopelnu principam un ar ES palīdzību.

3.Pagājušajā gadā saistībā ar ES paplašināšanās darba kārtību ir norisinājušies nozīmīgi notikumi.

Eiropadome atzina Ukrainas, Moldovas un Gruzijas Eiropas perspektīvu. ES līderi nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai, tiklīdz tā būs izpildījusi prioritātes, kas norādītas Komisijas atzinumā par Gruzijas pieteikumu dalībai ES.

Rietumbalkānos 2022. gada jūlijā notika pirmā starpvaldību konference par pievienošanās sarunām ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, kam sekoja ES acquis analītiskās pārbaudes (izvērtēšanas) process, kuru plānots pabeigt 2023. gada decembrī. Eiropadome 2022. gada decembrī Bosnijai un Hercegovinai piešķīra ES kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka šī valsts īstenos pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2022. gada oktobra paziņojumā par paplašināšanās politiku. Kosova 2022. gada decembrī iesniedza pieteikumu par dalību ES. Eiropas Savienība 2023. gada pavasarī piekrita liberalizēt vīzu režīmu ar Kosovu no 2024. gada 1. janvāra.

4.Visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm tagad ir vēsturiska iespēja stingri saistīt savu nākotni ar Eiropas Savienību. Komisija ir gatava paātrināt attiecīgo valstu pievienošanās procesus un nodrošināt, lai nākamā paplašināšanās būtu progresa dzinējspēks. Pievienošanās ir un arī turpmāk būs uz nopelniem balstīts process, kas pilnībā atkarīgs no katras valsts objektīvā veikuma. Paplašināšanās politikas stūrakmeņi joprojām ir tiesiskums, ekonomika, demokrātisko iestāžu darbība un valsts pārvaldes reforma. Lai pilnībā izmantotu jauno stimulu, valstīm būs jārīkojas apņēmīgāk, īstenojot nepieciešamās reformas un panākot taustāmu un neatgriezenisku progresu attiecībā uz pamatprincipiem.

5.Turklāt daudzās valstīs ekonomiskā izaugsme ir pārāk lēna, tāpēc konverģence ar ES nenotiek pietiekami ātri. Lai izmantotu Rietumbalkānu reģiona izaugsmes potenciālu, jo īpaši ir nepieciešamas mērķtiecīgas strukturālās reformas. Tiesiskuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir būtiski faktori, lai piesaistītu pietiekami lielus ieguldījumus, kā arī veicinātu tirdzniecības integrāciju, kas ir nepieciešama nolūkā veicināt izaugsmi un tuvināt reģionu ES. Tāpēc Komisija paralēli ierosina jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem 21 . Plānu veido četri pīlāri, kas viens otru papildinās: i) integrācijas padziļināšana ar ES vienoto tirgu, kam jānotiek roku rokā ar ii) tirgu atvēršanu visām Rietumbalkānu kaimiņvalstīm un kopēja reģionālā tirgus izveidi. iii) Lai padziļinātu pašreizējās reformas, ieguldījumu prioritātes un reformas tiks izklāstītas katrai valstij paredzētajās reformu programmās, pamatojoties uz ekonomikas reformu programmām. iv) Šo reformu īstenošana sniegs iespēju saņemt lielāku finansiālo palīdzību.

Divpusēji strīdi, jo īpaši Rietumbalkānos, kavē ne tikai reģionālo ekonomisko integrāciju, bet arī palēnina šo valstu virzību uz ES.. Neatrisinātās problēmas rada nestabilitātes un pat eskalācijas risku, par ko liecina 24. septembra vardarbīgais uzbrukums Kosovas policijai Banjskā, Kosovas ziemeļos. Tāpēc ir svarīgi, lai neatrisinātas problēmas tiktu risinātas un lai iesaistītās puses rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus. Šajā kontekstā gan Kosova, gan Serbija tiek aicināta konstruktīvāk iesaistīties ES veicinātajā dialogā, īstenojot nolīgumu par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā īstenošanas pielikumu, kā arī citus ES veicinātā dialoga ietvaros panāktos nolīgumus bez turpmākas kavēšanās vai priekšnosacījumiem. Tas ietver Serbu vairākuma pašvaldību asociācijas/kopienas izveidi. Attiecību normalizēšana ir būtisks nosacījums abu pušu ceļā uz pievienošanos ES. Ja netiks panākts progress, abas valstis riskē zaudēt svarīgas iespējas.

6.Turcija vēl aizvien ir viena no Eiropas Savienības galvenajām partnerēm būtiskās kopīgu interešu jomās. ES ir stratēģiski ieinteresēta nodrošināt stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un attīstīt abpusēji izdevīgas partnerattiecības ar Turciju.

Padome 2022. gada decembrī atkārtoti uzsvēra, ka Turcija turpina attālināties no Eiropas Savienības un Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski apstājušās un ka patlaban nevar tikt apsvērta sarunu sākšana vai beigšana par turpmākām sadaļām. Šā novērtējuma pamatā esošie fakti joprojām ir aktuāli. Eiropadome 2023. gada jūnijā aicināja Augsto pārstāvi un Komisiju iesniegt Eiropadomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās, pamatojoties uz Eiropadomes apzinātajiem instrumentiem un iespējām, un nolūkā turpināt darbu stratēģiskā un tālredzīgā veidā. Šis ziņojums tiks iesniegts 2023. gadā. Komisija un Augstais pārstāvis līdz 2024. gada beigām sniegs Eiropadomei jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar iepriekšminētajiem pasākumiem.

II.

7.Melnkalnē iestāžu politiskā apņemšanās attiecībā uz šīs valsts pievienošanās procesu Eiropas Savienībai ir valsts galvenā prioritāte un parasti ir atspoguļota politikas lēmumos. Tas ietver stabilu 100 % saskaņotības līmeni ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp sankcijām. Melnkalne ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem. Tomēr pēdējo divu gadu laikā politiskā nestabilitāte, spriedze, demokrātisko un tiesu iestāžu darbības nepilnības un nespēja izveidot pilnvērtīgu valdību ir kavējusi lēmumu pieņemšanas procesus un reformu īstenošanu, tāpēc sarunas ir ievērojami palēninājušās. Komisija uzskata, ka saskaņā ar sarunu programmu pašlaik ir nodrošināts vispārējs līdzsvars starp progresu tiesiskuma sadaļās, no vienas puses, un progresu pievienošanās sarunās visās sadaļās, no otras puses.

Prioritāte turpmākam vispārējam progresam pievienošanās sarunās un pirms virzības uz citu sadaļu vai kopu provizorisku slēgšanu joprojām ir 23. un 24. sadaļā noteikto tiesiskuma jomas starpposma kritēriju izpilde. Lai sasniegtu šo atskaites punktu, Melnkalnei ir jāpieliek lielākas pūles neatrisināto jautājumu risināšanai, arī tādās ļoti svarīgās jomās kā vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī jāpaātrina un jāpadziļina reformas saistībā ar tiesu varas neatkarību, profesionalitāti un pārskatatbildību, tostarp attiecībā uz tiesnešu iecelšanu. Jaunā parlamenta un jaunās valdības izveide notika 2023. gada oktobra beigās. Jaunajai valdībai ir jākoncentrējas uz svarīgāko ar ES saistīto reformu īstenošanu, un būtiska nozīme ir pienācīgai parlamenta darbībai. Darbs ir jāvērš uz to, lai panāktu plašu politisku vienprātību par galvenajām reformām un pastiprinātu uzsvaru uz svarīgākajiem sasniedzamajiem rezultātiem, sekmējot ES integrācijas programmas īstenošanu praksē.

8.Serbijā reformu temps paātrinājās pēc jaunās valdības izveides 2022. gada oktobra beigās, lai gan politiskie notikumi pēc divām traģiskām masu apšaudēm 2023. gada maijā izraisīja īslaicīgu palēninājumu. Tiesiskuma jomā Serbija veica pasākumus, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību un pārskatatbildību, savlaicīgi pieņemot tiesību aktus, ar kuriem praktiski tiek īstenoti 2022. gada konstitūcijas grozījumi. Serbija arī sagatavoja un pieņēma jaunus tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļiem, kuru īstenošana var būtiski uzlabot regulatīvo vidi. Tā uzlaboja saskaņotību ar ES vīzu politiku un atcēla likumu par īpašām publiskā iepirkuma procedūrām lineārās infrastruktūras projektiem. Lai pieņemtu un īstenotu nepieciešamās reformas tiesiskuma jomā, ir vajadzīgs turpmāks darbs un ilgtermiņa politiskā apņemšanās. Ir pieņemts tiesiskais regulējums, kas ļaus nodalīt gāzes nozari, tomēr šobrīd ir vērojama būtiska kavēšanās. Serbija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu, un tas rada nopietnus jautājumus. Serbijai prioritārā kārtā ir jāuzlabo saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp ar ierobežojošiem pasākumiem un paziņojumiem par Krieviju, un jāatturas no darbībām un paziņojumiem, kas ir pretrunā ES nostājām ārpolitikā un citos stratēģiskos jautājumos. Komisija uzskata, ka saskaņā ar sarunu programmu pievienošanās sarunās bija iespējams panākt daudz lielāku progresu. Pastāvīgi jāpievērš uzmanība tam, lai saglabātu vispārējo līdzsvaru starp progresu tiesiskuma sadaļās un attiecību normalizēšanu ar Kosovu, no vienas puses, un progresu pievienošanās sarunās visās sadaļās, no otras puses. Attiecību normalizēšana ir būtisks nosacījums gan Serbijas, gan Kosovas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, un, ja netiks panākts progress, abas valstis riskē zaudēt svarīgas iespējas.

Komisija joprojām uzskata, ka Serbija tehniski ir izpildījusi kritērijus, lai atvērtu 3. kopu (Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme).

Serbijas progress tiesiskuma jomā un attiecību normalizēšana ar Kosovu turpinās noteikt pievienošanās sarunu vispārējo tempu. Paredzams, ka nākamajā gadā Serbija nepārprotami apliecinās savu apņēmību virzīties uz priekšu pievienošanās procesā, paātrinot darbu saistībā ar ES pievienošanās reformu īstenošanu visās jomās. Tiek sagaidīts, ka tiesiskuma jomā Serbija novērsīs trūkumus, it īpaši tādās svarīgās jomās kā tiesu sistēma, korupcijas apkarošana un cīņa pret organizēto noziedzību, plašsaziņas līdzekļu brīvība un valsts līmenī veikta kara noziegumu izskatīšana. Tai arī jāpieliek ticami pūliņi, lai apturētu dezinformāciju, ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulācijas, jāsamazina enerģētikas nozares atkarība no Krievijas, jāstiprina sadarbība ar ES migrācijas jomā un jāuzņemas atbildība par proaktīvu un objektīvu komunikāciju par ES. Serbija ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem.

Serbija joprojām piedalās ES veicinātajā dialogā par attiecību normalizēšanu ar Kosovu, taču tai ir jāapliecina nopietnāka apņemšanās, jāiegulda vairāk pūļu un jāpanāk kompromisi, lai virzītu uz priekšu attiecību normalizēšanas procesu ar Kosovu. Serbijai ir jāpilda savas saistības, ko tā uzņēmusies dialogā, un jāapņemas pilnībā īstenot visus iepriekšējos dialoga nolīgumus, kā arī nolīgumu par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā īstenošanas pielikumu. Tiek sagaidīts, ka valsts iesaistīsies konstruktīvāk, lai varētu risināt sarunas par visaptverošu juridiski saistošu normalizēšanas nolīgumu. Tiek sagaidīts, ka Serbija arī pilnībā sadarbosies izmeklēšanā saistībā ar vardarbīgo uzbrukumu Kosovas policijai 2023. gada 24. septembrī un uzbrukumiem KFOR 29. maijā. Uzbrukuma izdarītāji ir jāaiztur un nekavējoties jāsauc pie atbildības, un Serbijai šajā sakarā ir pilnībā jāsadarbojas un jāveic visi nepieciešamie pasākumi.

9.Ziemeļmaķedonijas iestādes ir konsekventi apgalvojušas, ka to stratēģiskais mērķis joprojām ir pievienošanās ES. Ziemeļmaķedonijai kā sarunās iesaistītajai valstij ir jāīsteno ar ES saistītās reformas, tostarp pamatjautājumu kopas jomās, jo īpaši tiesu sistēmas, korupcijas apkarošana un cīņas pret organizēto noziedzību jomā, kā arī valsts pārvaldes reforma, tostarp valsts finanšu pārvaldības un publiskā iepirkuma jomā. Nopietnas bažas ir izraisījušas dažas izmaiņas Kriminālkodeksā, kas skar daudzas augsta līmeņa korupcijas lietas. Ir ļoti svarīgi stiprināt uzticēšanos tiesu sistēmai un neatlaidīgi cīnīties pret korupciju, tostarp gūstot pārliecinošus panākumus augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgo notiesājošu spriedumu pieņemšanā. Pēc tam, kad Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, valsts ir turpinājusi pilnībā pievienoties visiem lēmumiem ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Ziemeļmaķedonija ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem.

Tā ir apņēmusies prioritārā kārtā uzsākt un panākt attiecīgus konstitucionālus grozījumus, lai Konstitūcijā iekļautu pilsoņus, kuri dzīvo valsts robežās un ir piederīgi citām tautībām. Šī valsts ir labs etniski daudzveidīgas sabiedrības piemērs. Pēc pirmās starpvaldību konferences par ES pievienošanās sarunu procesu ar Ziemeļmaķedoniju 2022. gada jūlijā ES acquis analītiskā pārbaude (izvērtēšana) ir noritējusi raiti. Ziemeļmaķedonija ir aktīvi iesaistījusies un izrādījusi lielu ieinteresētību izvērtēšanas procesā. Izvērtēšanas ziņojums par 1. kopu “Pamatjautājumi” Padomē tika iesniegts 2023. gada jūlijā.

Ņemot vērā Padomes 2022. gada jūlija secinājumus, Komisija cer uz ātru un izlēmīgu turpmāko rīcību saistībā ar izvērtēšanas ziņojumu par 1. kopu “Pamatjautājumi”, tostarp attiecībā uz valsts ceļvežiem saskaņā ar sarunu programmu, lai līdz šā gada beigām varētu atvērt pirmo kopu.

10.Albānijas iestādes ir konsekventi apgalvojušas, ka valsts galvenā prioritāte ir stratēģiskais mērķis pievienoties ES. Albānija ir turpinājusi gūt panākumus ar pamatjautājumu kopu saistītās reformās, tostarp turpinot īstenot visaptverošu tieslietu reformu. Konkrētus rezultātus sasniedza arī Specializētā struktūra korupcijas apkarošanai un cīņai pret organizētās noziedzību (SPAK).  Turpinājās laba sadarbība ar ES dalībvalstīm un ES aģentūrām cīņā pret organizēto noziedzību. Albānija ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem.

Albānija kā nepastāvīgā locekle ir aktīvi iesaistījusies ANO Drošības padomes darbā, arī kā viena no valstīm, kas sagatavoja rezolūciju par Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu. Tas, ka Albānija panāca savas politikas pilnīgu saskaņotību ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ir bijis spēcīgs signāls, kas vēsta par šīs valsts stratēģisko izvēli pievienoties ES un par tās kā uzticamas partneres lomu.

Pēc pirmās starpvaldību konferences par ES pievienošanās sarunu procesu ar Albāniju 2022. gada jūlijā ES acquis analītiskā pārbaude (izvērtēšana) ir noritējusi raiti. Albānija ir aktīvi iesaistījusies un izrādījusi lielu ieinteresētību izvērtēšanas procesā. Izvērtēšanas ziņojums par 1. kopu “Pamatjautājumi” Padomē tika iesniegts 2023. gada jūlijā.

Ņemot vērā Padomes 2022. gada jūlija secinājumus, Komisija cer uz ātru un izlēmīgu turpmāko rīcību saistībā ar izvērtēšanas ziņojumu par 1. kopu “Pamatjautājumi”, tostarp attiecībā uz valsts ceļvežiem saskaņā ar sarunu programmu, lai līdz šā gada beigām varētu atvērt pirmo kopu.

11.Komisija atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas reformu centienus laikā pēc 2022. gada decembra Eiropadomes sanāksmes, kurā šai valstij tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Komisija atzinīgi vērtē arī to, ka 2023. gada janvārī darbu bez kavēšanās sāka jauna Ministru padome. Politisko partiju publiskā apņemšanās sasniegt Eiropas integrācijas stratēģisko mērķi ir devusi pozitīvus rezultātus.

Tika veikti pasākumi un uzņemtas saistības, lai īstenotu galvenās prioritātes un veiktu pasākumus, kas norādīti Komisijas ieteikumā par kandidātvalsts statusu. Ministru padome pieņēma stratēģijas organizētās noziedzības apkarošanai, veica atjauninātu riska novērtējumu un izstrādāja tam pievienotu rīcības plānu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, pieņēma stratēģijas un rīcības plānus migrācijas un terorisma apkarošanas jomā un iecēla uzraudzības iestādi valsts kara noziegumu izskatīšanas stratēģijas īstenošanai. Bosnija un Hercegovina ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem. Kontaktpunkts ar Eiropolu sāka darbu 2023. gada jūnijā. Valsts pieņēma likumus, jo īpaši par godprātību tiesu sistēmā, veicot grozījumus attiecībā uz Augsto tiesnešu un prokuroru padomi, spīdzināšanas novēršanu (ieceļot ombudu par valsts preventīvo mehānismu), ārvalstniekiem, brīvu piekļuvi informācijai un pieņēma rīcības plānu dzimumu līdztiesības jomā. Pārskata periodā ir ievērojami uzlabojusies saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, taču vēl ir daudz darāmā attiecībā uz ierobežojošo pasākumu īstenošanu.

Koalīcijas partiju publiskā apņemšanās sasniegt Eiropas integrācijas stratēģisko mērķi kopš kandidātvalsts statusa piešķiršanas ir devusi pozitīvus rezultātus. Tajā pašā laikā Serbu Republikas administratīvajā vienībā ir norisinājušies negatīvi notikumi. Šī administratīvā vienība aicināja Konstitucionālās tiesas tiesnešus atkāpties no amata un pieņēma likumu, kas paredzēja, ka Konstitucionālās tiesas lēmumi netiks izpildīti, tādējādi pārkāpjot valsts konstitucionālo un tiesisko kārtību. Šajā administratīvajā vienībā arī tika atkārtoti ieviesti kriminālsodi par neslavas celšanu, ierobežojot vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Administratīvajā vienībā ir plānots pieņemt arī likumprojektu, kas vērsts pret pilsoniskās sabiedrības grupām kā “ārvalstu aģentiem”. Ja tas tiks pieņemts, tas pamattiesību jomā iezīmēs vēl vienu būtisku soli atpakaļ. Separātistu darbības, kas grauj valsts vienotību, suverenitāti, teritoriālo integritāti, konstitucionālo kārtību un starptautisko identitāti, apdraud progresu ceļā uz pievienošanos ES.

Vairāki Konstitucionālās tiesas nolēmumi vēl nav pilnībā izpildīti, īpaši attiecībā uz valsts īpašumu. Abu administratīvo vienību asamblejām būtu ātri jāieceļ tiesneši, lai nodrošinātu pilnu Konstitucionālās tiesas sastāvu. Valstij steidzami jāpabeidz īstenot vēl nepabeigtās konstitucionālās un vēlēšanu reformas. Joprojām ir nepieciešamas reformas, lai Konstitūciju saskaņotu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ievērojot Sejdić-Finci judikatūru.

Kopumā Bosnijai un Hercegovinai ir jāturpina darbs, lai īstenotu 14 galvenās prioritātes, kas izklāstītas Komisijas atzinumā par tās pieteikumu dalībai ES, un pasākumus, kas norādīti Komisijas ieteikumā par kandidātvalsts statusu. Pašreizējā situācija saistībā ar 14 galveno prioritāšu īstenošanu ir aprakstīta valsts ziņojumā. Komisija iesaka sākt ES pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz būs panākta pietiekama atbilstība dalības kritērijiem.

Komisija ziņos Padomei par paveikto ne vēlāk kā 2024. gada martā.

12.Pēc tam, kad Kosova 2022. gada decembrī iesniedza pieteikumu dalībai ES, tās valdība turpināja īstenot ES reformu programmu. Kosova guva panākumus, īstenojot jau sen sniegtos ES ieteikumus par vēlēšanu reformu, un tā rezultātā tika pieņemti divi svarīgi vēlēšanu likumi. Kosovai jāpalielina centieni stiprināt tiesiskumu un valsts pārvaldi, kā arī palielināt enerģētisko noturību. Kosova ir palīdzējusi pārvaldīt jauktās migrācijas plūsmas uz ES, sadarbojoties, lai īstenotu ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem. Plānots, ka vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz Kosovas pilsoņiem stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Situāciju Kosovas ziemeļos ir ietekmējušas vairākas dažādas intensitātes krīzes. Kosovas serbi 2022. gada novembrī kolektīvi atkāpās no amatiem Kosovas iestādēs. Pēc viņu atkāpšanās 2023. gada aprīlī četrās pašvaldībās Kosovas ziemeļos tika organizētas vietējās papildvēlēšanas. Ļoti zemā vēlētāju aktivitāte, jo īpaši Kosovas serbu kopienā, liecināja, ka šīs vēlēšanas nepiedāvā ilgtermiņa politisku risinājumu. Vēl joprojām ir svarīgi atjaunot situāciju, kurā Kosovas serbi aktīvi piedalās vietējā pārvaldē, policijas un tiesu iestāžu darbā Kosovas ziemeļos. Visās četrās pašvaldībās pēc iespējas drīzāk ir jāorganizē pirmstermiņa pašvaldību vēlēšanas, kas būtu pilnībā iekļaujošas un kurās bez nosacījumiem piedalītos Kosovas serbi. Kosovai ir jāiesaistās deeskalācijā Kosovas ziemeļos, samazinot Kosovas īpašo policijas spēku pastāvīgo klātbūtni, atvieglojot zemes atsavināšanu un izlikšanas rīkojumu izpildi ziemeļos.

Kosova piedalās ES veicinātajā dialogā par attiecību normalizēšanu ar Serbiju, taču tai ir jāapliecina nopietnāka apņemšanās, jāiegulda vairāk pūļu un jāpanāk kompromisi, lai virzītu uz priekšu attiecību normalizēšanas procesu ar Serbiju. Kosovai ir jāpilda savas saistības, ko tā uzņēmusies dialogā, un jāapņemas pilnībā īstenot visus iepriekšējos dialoga nolīgumus, kā arī nolīgumu par virzību uz attiecību normalizēšanu un tā īstenošanas pielikumu. Tiek sagaidīts, ka Kosova iesaistīsies konstruktīvāk, lai varētu risināt sarunas par visaptverošu juridiski saistošu normalizēšanas nolīgumu. Attiecību normalizēšana ir būtisks nosacījums gan Serbijas, gan Kosovas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, un, ja netiks panākts progress, abas valstis riskē zaudēt svarīgas iespējas.

13.Turcija ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere. Pievienošanās sarunas ar Turciju saskaņā ar Padomes lēmumu kopš 2018. gada ir apturētas, jo Turcija turpināja attālināties no ES. Dialogs par tiesiskumu un pamattiesībām joprojām ir neatņemama ES un Turcijas attiecību sastāvdaļa. Bažas joprojām rada atteikšanās izpildīt atsevišķus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus. Turcija ir nozīmīgs reģionālais dalībnieks ārpolitikas jomā, kas ir svarīgs elements ES un Turcijas attiecību kontekstā, pat ja pastāv atšķirīgi viedokļi par dažiem ārpolitikas jautājumiem. Tās saskaņotības līmenis ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku joprojām bija ļoti zems, proti, 10 %. Turcija nosodīja Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un iesaistījās politiski un diplomātiski, tostarp veicinot tiešas sarunas, strādājot pie deeskalācijas un pamiera, sekmējot Ukrainas graudu eksportu, gūstekņu apmaiņu un sniedzot Ukrainai izšķirīgu un ievērojamu militāro palīdzību. Tomēr Turcija joprojām atteicās pievienoties ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju. Tās retorika, atbalstot teroristu grupējumu Hamas pēc tā veiktajiem uzbrukumiem Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, ir pilnīgā pretrunā ES nostājai.

Tiek sagaidīts, ka Turcija aktīvi atbalstīs sarunas, lai panāktu taisnīgu, visaptverošu un ilgtspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un atbilstīgi principiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Ir svarīgi, lai Turcija atkārtoti apstiprinātu apņemšanos piedalīties ANO vadītajās izlīguma sarunās par Kipru saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, arī to ārējiem aspektiem. Svarīgi arī, lai Turcija izpildītu savu pienākumu nodrošināt ES un Turcijas asociācijas nolīguma papildprotokola pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu.

Sadarbība ar Turciju turpinājās tādās svarīgās kopīgu interešu jomās kā terorisma apkarošana, ekonomika, enerģētika, pārtikas nodrošinājums, migrācija un transports. ES ir stratēģiski ieinteresēta nodrošināt stabilu un drošu vidi Vidusjūras austrumdaļā un attīstīt abpusēji izdevīgas sadarbības attiecības ar Turciju. Komisija un Augstais pārstāvis 2023. gada novembrī iesniegs Eiropadomei ziņojumu, kurā izklāstīs turpmākas iespējas, kā attīstīt šīs attiecības.

14.Komisija atzinīgi vērtē nozīmīgos reformu centienus, ko Ukraina, neraugoties uz Krievijas agresijas karu, ir īstenojusi kopš 2022. gada jūnija Eiropadomes sanāksmes. Komisija uzskata, ka Ukraina ir guvusi ievērojamus panākumus, īstenojot septiņus pasākumus, kas izklāstīti tās 2022. gada jūnija atzinumā, un ir veikusi papildu pasākumus, lai papildinātu un saglabātu šos sasniegumus.

Ukraina ir izveidojusi pārredzamu un uz nopelniem balstītu Konstitucionālās tiesas tiesnešu priekšatlases sistēmu un ir pabeigusi uz godprātību vērstu tiesu pārvaldības struktūru reformu. Ukrainai jāturpina īstenot pieņemtos likumus par tiesnešu atlasi un iecelšanu parastajās tiesās un Konstitucionālajā tiesā. Ukraina ir pastiprinājusi cīņu pret korupciju, pastāvīgi veidojot uzticamu korupcijas lietu izmeklēšanas un notiesājošu spriedumu praksi un nodrošinot galveno korupcijas apkarošanas aģentūru vadītāju pārredzamu iecelšanu amatā. Tā ir veikusi papildu sistēmiskus pasākumus, lai nodrošinātu korupcijas apkarošanas centienu ilgtspēju, tostarp atjaunojusi elektronisko līdzekļu deklarēšanas sistēmu, lai gan ar zināmiem trūkumiem, un ieviesusi valsts korupcijas apkarošanas programmu.

Ukraina ir nostiprinājusi savu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, tostarp saskaņojusi tiesību aktus, jo īpaši politiski redzamu personu definīciju, ar FATF standartiem, un ir pieņēmusi visaptverošu stratēģisko plānu un rīcības plānu tiesībaizsardzības sektora reformai. Ukraina ir arī pastiprinājusi pret oligarhiem vērstus sistēmiskus pasākumus tādās jomās kā konkurence un politisko partiju finansēšana, vienlaikus atliekot pret oligarhiem vērstā likuma piemērošanu. Ukraina ir saskaņojusi savus plašsaziņas līdzekļu tiesību aktus ar ES tiesību aktiem. Tā ir turpinājusi stiprināt mazākumtautību aizsardzību, jo īpaši grozot likumus par mazākumtautībām un izglītību, taču vēl ir jāīsteno Venēcijas komisijas norādītās turpmākās reformas. Šiem reformu procesiem jābūt iekļaujošiem, pilnībā iesaistot mazākumtautību pārstāvjus visos nepieciešamajos posmos.

Lai gan karastāvokļa ieviešanas rezultātā tika pieļauta atkāpe no dažām pamattiesībām, pieņemtie pasākumi ir īslaicīgi un kopumā samērīgi ar situāciju valstī.

Ņemot vērā rezultātus, kas kopš 2022. gada jūnija sasniegti saskaņā ar politiskajiem kritērijiem septiņu soļu ietvaros un ārpus tiem, Komisija uzskata, ka Ukraina pietiekamā mērā izpilda Eiropadomes 1993. gada Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, ar nosacījumu, ka tā turpinās reformu centienus un izpildīs atlikušās prasības saskaņā ar septiņiem soļiem. Pamatojoties uz to, Komisija iesaka Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Turklāt Komisija iesaka Padomei pieņemt sarunu programmu pēc tam, kad Ukraina būs:

– pieņēmusi valdības ierosināto likumu, ar kuru tiek palielināts darbinieku skaits Ukrainas Valsts korupcijas apkarošanas birojā;

– svītrojusi no Korupcijas novēršanas likuma noteikumus, kas ierobežo VKAB pilnvaras turpināt to īpašumu pārbaudi, kuri jau ir pārbaudīti, un ierobežo VKAB pilnvaras pārbaudīt īpašumus, ko deklarētāji ieguvuši līdz darba sākšanai valsts pārvaldē, neskarot noteikumus, kas attiecas uz valsts drošību kara laikā;

– pieņēmusi likumu, kas regulē lobēšanu saskaņā ar Eiropas standartiem un ir daļa no rīcības plāna pret oligarhiem;

– pieņēmusi likumu, kas attiecas uz atlikušajiem Venēcijas komisijas 2023. gada jūnija un 2023. gada oktobra ieteikumiem, kuri saistīti ar likumu par mazākumtautībām, kā arī uz Venēcijas komisijas ieteikumiem, kas saistīti ar likumiem par valsts valodu, plašsaziņas līdzekļiem un izglītību.

Ukrainai ir jāturpina cīņa pret korupciju, gūstot turpmākus panākumus korupcijas izmeklēšanas un notiesājošu spriedumu jomā.

Komisija pastāvīgi uzraudzīs progresu un atbilstību visās jomās, kas saistītas ar sarunu sākšanu, un līdz 2024. gada martam iesniegs ziņojumu Padomei. Komisija ir gatava sākt gatavošanās darbu, jo īpaši acquis analītisko pārbaudi (izvērtēšanu) un sarunu programmas sagatavošanu.

15.Komisija atzinīgi vērtē nozīmīgos reformu centienus, ko Moldova ir īstenojusi kopš Eiropadomes 2022. gada jūnija sanāksmes, neraugoties uz Krievijas agresijas kara pret Ukrainu smago ietekmi uz Moldovu. Komisija uzskata, ka Moldova ir guvusi ievērojamus panākumus, īstenojot deviņus pasākumus, kas izklāstīti tās 2022. gada jūnija atzinumā, un ir veikusi papildu pasākumus, lai papildinātu un saglabātu šos sasniegumus.

Moldova ir ieviesusi vērienīgu tiesnešu un prokuratūras iestāžu pārbaudes procesu, kas ir tās visaptverošas tieslietu reformas pamatā. Tā ir reformējusi savu Augstāko tiesu un nodrošinājusi to, ka darbojas Augstākā tiesnešu padome, kurā strādā pārbaudīti locekļi. Ir reformēta institucionālā un tiesiskā korupcijas apkarošanas sistēma. Valsts ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus par līdzekļu atgūšanu, finanšu noziegumu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. Izmeklēšana pret oligarhiem noritēja sekmīgi, un tiesa aizmuguriski pasludināja notiesājošus spriedumus, lai sauktu pie atbildības oligarhus, kuri bija iesaistīi krāpšanas lietā, kas izsmēla Moldovas valsts līdzekļus, un konfiscēja ievērojamu daudzumu aktīvu.

Ir palielinājies ar korupciju un organizēto noziedzību saistīto izmeklēto lietu skaits. Ir palielinājies arī to gadījumu skaits, kad ir izņemti politiski redzamu personu aktīvi. Moldova, pieņemot vērienīgu rīcības plānu, ir ieviesusi sistēmisku pieeju deoligarhizācijai. Jaunie vēlēšanu, krimināltiesību, plašsaziņas līdzekļu un konkurences tiesību akti stiprina valsts spēju cīnīties pret savtīgām interesēm. Moldova ar ES Iekšējās drošības un robežu pārvaldības atbalsta centra starpniecību ir aktīvi paplašinājusi starptautisko sadarbību ar ES dalībvalstīm un ES aģentūrām.

Tā ir pieņēmusi stratēģijas valsts pārvaldes reformai, nostiprināja valsts finanšu pārvaldību un izveidoja starpiestāžu procesus, kas nepieciešami reformu īstenošanai. Neraugoties uz sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem, tā ir palielinājusi algas, lai noturētu valsts dienestā strādājošos un piesaistītu jaunus darbiniekus. Moldova ieviesa publisko ieguldījumu regulējumu, turpināja sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju un panāca progresu vietējo pašvaldību brīvprātīgā apvienošanā.

Moldova ir ņēmusi vērā ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumus un iesaistījusi pilsonisko sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp izmantojot platformu dialogam un pilsoniskai līdzdalībai parlamentā. Tā ir arī nostiprinājusi cilvēktiesību aizsardzību, tostarp pilnībā transponējot Stambulas konvenciju valsts tiesību aktos.

Ņemot vērā rezultātus, kas kopš 2022. gada jūnija sasniegti saskaņā ar politiskajiem kritērijiem deviņu soļu ietvaros un papildus tiem, Komisija uzskata, ka Moldova pietiekamā mērā izpilda Eiropadomes 1993. gada Kopenhāgenas sanāksmē noteiktos kritērijus attiecībā uz to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, ar nosacījumu, ka tā turpinās reformu centienus un izpildīs atlikušās prasības saskaņā ar deviņiem soļiem. Pamatojoties uz to, Komisija iesaka Padomei sākt pievienošanās sarunas Moldovu. Turklāt Komisija iesaka Padomei pieņemt sarunu programmu pēc tam, kad Moldova būs:

-guvusi ievērojamus panākumus pārbaudītu Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā par tiesnešu un prokuroru pašpārvaldes struktūru locekļiem un jauna ģenerālprokurora iecelšanā, īstenojot uz nopelniem balstītu un pārredzamu procesu;

-piešķīrusi atbilstošus resursus un struktūras Moldovas Korupcijas novēršanas prokuratūrai;

-veikusi turpmākus pasākumus deoligarhizācijas jomā, tostarp pieņemot attiecīgus noteikumus, piemēram, par skaidras naudas maksājumiem un finanšu plūsmām.

Moldovai ir jāturpina cīņa pret korupciju, gūstot turpmākus panākumus korupcijas izmeklēšanas un notiesājošu spriedumu jomā.

Komisija pastāvīgi uzraudzīs progresu un atbilstību visās jomās, kas saistītas ar sarunu sākšanu, un līdz 2024. gada martam iesniegs ziņojumu Padomei. Komisija ir gatava sākt gatavošanās darbu, jo īpaši acquis analītisko pārbaudi (izvērtēšanu) un sarunu programmas sagatavošanu.

16. Komisija atzinīgi vērtē Gruzijas reformu centienus atbilstīgi valsts konstitūcijai, kas paredz, ka integrācija ES ir valsts prioritāte. Lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju atbalsta valsts iestāšanās procesu ES. Lai panāktu vienprātību valsts interešu jautājumos, ir nepieciešama politiskā depolarizācija un pozitīvāka valdošās partijas sadarbība ar opozīcijas partijām un pilsonisko sabiedrību.

Gruzijai ir jāpastiprina pasākumi, lai cīnītos pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, kas vērsta pret ES vērtībām, un jāuzlabo tās saskaņotības līmenis ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Saistībā ar divpadsmit prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Komisijas 2022. gada jūnija atzinumā, Gruzija ir pieņēmusi tiesību aktus un politikas pasākumus par dzimumu līdztiesību un vardarbības pret sievietēm apkarošanu, par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu ņemšanu vērā tiesu darbā un par organizēto noziedzību. Tā ir iecēlusi jaunu valsts tiesībsargu.

Parlamentā ir veikti daži procesuāli pasākumi, lai palielinātu opozīcijas veikto kontroli. Spēcīgas starppartiju politiskās vienprātības panākšana palīdzētu novērst polarizāciju un paātrinātu Gruzijas virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Tika pieņemti grozījumi tiesību aktos un parlamenta reglamentā saistībā ar valsts iestāžu darbību un pārskatatbildību un vēlēšanu sistēmu. Tiesu iestāžu reforma ir ietvērusi pasākumus attiecībā uz tiesu nolēmumu pieejamību, tiesnešu iecelšanas pamatojumu, disciplināriem pasākumiem attiecībā uz tiesnešiem un Augstākās tiesas kandidātu atlasi, taču joprojām ir nepieciešama visaptveroša Augstās Tieslietu padomes reforma. Nolūkā saņemt Venēcijas komisijas atzinumu, Gruzija ir iepazīstinājusi to ar šo tiesisko regulējumu un vairākiem citiem svarīgākajiem tiesību aktiem par Vēlēšanu kodeksu, Korupcijas apkarošanas biroju, Īpašo izmeklēšanas dienestu, Personas datu aizsardzības dienestu, kā arī ar rīcības plānu deoligarhizācijai. Turklāt, iesaistot starptautiskus ekspertus, ir svarīgi izveidot īpašu godprātības pārbaužu sistēmu attiecībā uz visiem vadošajiem amatiem tiesu iestādēs, kā arī izveidot efektīvu mantiskā stāvokļa deklarāciju sistēmu.

Tika pieņemts deogarhizācijas rīcības plāns, kas balstīts uz sistēmisku pieeju, un tika atcelta “personalizētā” pieeja. Tika izveidots Korupcijas apkarošanas birojs. Gruzija pastiprināja starptautisko sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību. Saistībā ar plašsaziņas līdzekļu plurālismu janorāda, ka pēc prezidenta veiktās apžēlošanas no ieslodzījuma tika atbrīvots opozīcijas plašsaziņas līdzekļu direktors, un parlaments pieņēma grozījumus likumā par apraidi, lai to saskaņotu ar ES tiesību aktiem. Tika pieņemta cilvēktiesību aizsardzības stratēģija un izstrādāts rīcības plāns. Tika noslēgts sadarbības memorands starp parlamentu un dažiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai definētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti politikas veidošanas procesos.

Ņemot vērā kopš 2022. gada jūnija sasniegtos rezultātus saistībā ar divpadsmit prioritātēm un papildus tām, Komisija iesaka Padomei piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti šādi pasākumi:

-cīņa pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, kas vērsta ES un tās vērtībām;

-Gruzijas politikas saskaņotības uzlabošana ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku;

-politiskās polarizācijas jautājuma turpmāka risināšana, tostarp veicot iekļaujošāku likumdošanas darbu sadarbībā ar opozīcijas partijām parlamentā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas saistīti ar Gruzijas integrāciju Eiropā;

-brīvu, taisnīgu un uz konkurenci balstītu vēlēšanu procesa īstenošana, jo īpaši 2024. gadā, un pilnībā ievērot EDSO/ODIHR ieteikumus; vēlēšanu reformu pabeigšana laikus pirms vēlēšanām, tostarp nodrošinot pienācīgu vēlētāju pārstāvību;

-parlamentārās pārraudzības īstenošanas pilnveide, jo īpaši attiecībā uz drošības dienestiem; galveno iestāžu, jo īpaši Vēlēšanu administrācijas, Nacionālās bankas un Komunikāciju komisijas, institucionālās neatkarības un objektivitātes nodrošināšana;

-visaptverošas un efektīvas tiesu sistēmas reformas, tostarp visaptverošas Augstās tieslietu padomes un prokuratūras reformas izstrādes pabeigšana un īstenošana, pilnībā īstenojot Venēcijas komisijas ieteikumus un ievērojot pārredzamu un iekļaujošu procesu;

-turpināt darbu saistībā ar Korupcijas apkarošanas biroja, Īpašā izmeklēšanas dienesta un Personas datu aizsardzības dienesta darbības efektivitāti un nodrošināt to institucionālo neatkarību un objektivitāti; iekļaujošā procesā izskatīt Venēcijas komisijas ieteikumus saistībā ar šīm struktūrām; gūt pārliecinošus panākumus korupcijas un organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā;

-uzlabot spēkā esošo rīcības plānu, lai īstenotu daudznozaru sistēmisku pieeju deoligarhizācijai saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, un ievērojot pārredzamu un iekļaujošu procesu, kurā iesaistītas opozīcijas partijas un pilsoniskā sabiedrība; 

-uzlabot cilvēktiesību aizsardzību, tostarp ieviešot vērienīgu cilvēktiesību stratēģiju un nodrošinot pulcēšanās un vārda brīvību; uzsākt objektīvu, efektīvu un savlaicīgu izmeklēšanu gadījumos, kad tiek apdraudēta neaizsargātu grupu, plašsaziņas līdzekļu darbinieku un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu drošība, un saukt pie atbildības vardarbības organizatorus un vardarbības īstenotājus; apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un sadarboties ar to, ļaujot tai jēgpilni iesaistīties likumdošanas un politikas veidošanas procesos, un nodrošināt, ka tā var brīvi darboties.

VIII. Pielikumi

1.Pievienošanās procesa pīlāri

2.Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem galvenie sasniegumi

3.Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem galvenie sasniegumi: pārskats par Ukrainu, Moldovu un Gruziju

4.Trešo personu rādītāji par stāvokli demokrātijas, labas pārvaldības un tiesiskuma jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs

5.Statistikas dati

(1)

Turpmāk “Moldova”.

(2)

EUCO 24/22.

(3)

Atbilstoši Turcijas Republikas pieprasījumam attiecībā uz valsts oficiālā nosaukuma izmantošanu angļu valodā šajā dokumentā angļu valodā nosaukuma “Turkey” vietā izmanto nosaukumu “Türkiye”. Šo administratīvo grozījumu piemēro tikai ES dokumentos izmantotajai nomenklatūrai, to nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, un tam nav juridisku seku. Šī pieeja neskar dalībvalstīs izmantoto nomenklatūru.

(4)

Skaitļi 2023. gada augusta beigās.

(5)

ANO Humanitāro jautājumu koordinācijas birojs, 2023. gada augusts.

(6)

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos, 2023. gada septembris.

(7)

2023/0200 (COD).

(8)

  The European Union will grant the Republic of Moldova another EUR 250 million; Support Package for the Republic of Moldova.

(9)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/AC_23_3196  

(10)

  COM(2022) 405 final , COM(2022) 406 final , COM(2022) 407 final .

(11)

  COM(2022) 528 final .

(12)

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas

atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(13)

https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2023/10/06/granada-declaration/.

(14)

  COM(2023) 336 .

(15)

  EUCO 7/21 .

(16)

  EUCO 7/23.

(17)

  COM(2020) 57 final .

(18)

  COM(2023) 168 final .

(19)

COM(2023) 691.

(20)

  Granadas deklarācija . 

(21)

COM(2023) 691; COM(2023) 692 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.11.2023

COM(2023) 690 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2023) 690 final} - {SWD(2023) 691 final} - {SWD(2023) 692 final} - {SWD(2023) 693 final} - {SWD(2023) 694 final} - {SWD(2023) 695 final} - {SWD(2023) 696 final} - {SWD(2023) 697 final} - {SWD(2023) 698 final} - {SWD(2023) 699 final}

1. pielikums. Pievienošanās procesa pīlāri

Tiesiskums, pamattiesības, demokrātisku iestāžu darbība un valsts pārvaldes reforma, kā arī ekonomiskie kritēriji ir tā dēvētā ES pievienošanās procesa “pīlāri”. Iestāžu un pārvaldības kvalitāte ir pamats konkurētspējas, labklājības un sabiedrības labklājības uzlabošanai, un tas ir pamats spējai ievērot acquis visās jomās. Tāpēc ticamām un neatgriezeniskām pīlāru reformām ir izšķiroša nozīme, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis varētu panākt progresu katra savā ceļā uz pievienošanos ES.

Vairākās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs tika konstatēts zināms progress saistībā ar tiesu sistēmas reformu, pamattiesībām un valsts pārvaldes darbību, tostarp publisko finanšu pārvaldību. Tika konstatēta pastāvīga darba pastiprināšana pie attiecīgajām reformu programmām, jo īpaši Moldovā un Ukrainā. Kopumā progress ekonomisko pievienošanās kritēriju izpildē joprojām bija pārāk lēns, lai būtiski samazinātu ekonomisko plaisu ar ES. 

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir labi piemēri tam, ka reformu programmas tiek virzītas uz priekšu, lai pārveidotu iestādes un sabiedrību, ņemot vērā iespēju pievienoties ES. Tomēr joprojām pastāv daudzi šķēršļi. Lai gan dažādās valstīs atšķirīga, tomēr kopumā pastāv negatīva un satraucoša tendence uz izkliedētu politisko un institucionālo pretestību pārmaiņām, jo īpaši, lai stiprinātu cīņu pret korupciju. Svarīga prioritāte joprojām ir pastāvīga apņemšanās novērst korupciju un saglabāt integritātes kultūru, tostarp integrējot korupcijas apkarošanas pasākumus visneaizsargātākajās nozarēs. Tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir vajadzīgas lielākas pilnvaras un neatkarība, lai garantētu jēgpilnu un objektīvu cīņu pret korupciju. Satraucoši, ka joprojām pastāv valsts nozagšanas elementi, un joprojām tiek novēroti draudi demokrātiskai stabilitātei, augsta līmeņa korupcija un oligarhu nepamatota ietekme, kā arī organizētās noziedzības tīklu mēģinājumi iejaukties valstu ekonomikā, politiskajās sistēmās, pārvaldēs un mediju vidē. Visas šīs problēmas ir steidzami jārisina, izmantojot sistēmiskas un visaptverošas pieejas.

Galvenais rādītājs, ka šīs tendences tiek risinātas, būs ticami rezultāti proaktīvā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgajos notiesājošajos spriedumos saistībā ar korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir būtiski pierādīt savu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūru un krimināltiesu efektivitāti. Lai visi tiesiskuma ķēdes dalībnieki būtu uzticami, tiem būtu jānodrošina stabili rezultāti, veicot mērķtiecīgu finanšu izmeklēšanu, kā rezultātā noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek sistemātiski konfiscēti.

Attiecībā uz pamattiesībām dažās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir panākts zināms progress, lai labāk izprastu šo tiesību un brīvību nozīmi. Vienlaikus pēdējo gadu laikā ir turpinājušās dažas negatīvas tendences, proti, joprojām ir izplatīta ar dzimumu saistīta vardarbība, savukārt mediju brīvību aizvien kavē politiskās un ekonomiskās intereses, kas vājina kontroli pār valsts iestādēm, padara iespējamu ārvalstu iejaukšanos un ierobežo informāciju par ES. Dažās valstīs tiek īstenotas vairākas pozitīvas iniciatīvas attiecībā uz bērnu tiesībām un personu ar invaliditāti tiesībām. Tomēr praksē pamattiesību aizsardzību negatīvi ietekmē nepietiekama tiesību aktu un politikas īstenošana un tiesiskās aizsardzības mehānismu neefektivitāte visās jomās. Joprojām pastāv problēmas nodrošināt efektīvu aizsardzību pret visu veidu naidu un diskrimināciju, tostarp to, kas vērsta pret minoritātēm.

Demokrātisko iestāžu darbība

Stabili un konsolidēti demokrātiskie procesi ir ES pievienošanās procesa centrālais pīlārs. Komisija ir sākusi īstenot pastiprinātu un racionalizētu sadarbību ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm attiecībā uz vispārējo demokrātijas sistēmu neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz vēlēšanu procesu, Parlamenta darbību (tostarp tā pārraudzības lomu pār valdības darbībām un politikas veidošanu un daudzos gadījumos joprojām pārmērīgo paļaušanos uz paātrinātām procedūrām) vai pilsoniskās sabiedrības lomu. Lielākajā daļā valstu joprojām ir ievērojama politiskā polarizācija, partiju sadarbības trūkums un pilsoniskās sabiedrības samazināšanās.

Pārskata periodā notika vairākas vēlēšanas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, tostarp Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Moldovā, Melnkalnē un Turcijā. Lielākajā daļā valstu vēl nav veiktas reformas, lai ņemtu vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) ieteikumus. Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) standarti, kas saistīti ar politisko partiju finansēšanu, vēl ir jāievieš Ziemeļmaķedonijā un Bosnijā un Hercegovinā.

Attiecībā uz parlamentāro darbu polarizācija bieži vien joprojām bija redzama iezīme. Efektīva starppartiju dialoga trūkums izraisīja ilgstošu politisko strupceļu un reformu stagnāciju. Tas tika novērots, piemēram, Melnkalnē, Albānijā, Ziemeļmaķedonijā un Gruzijā. Dažos gadījumos plenārsēdes debatēs bija vērojams saspīlējums, apvainojumi un atsevišķi vardarbīgi incidenti, piemēram, Gruzijā un Kosovā. Neraugoties uz ārkārtējiem apstākļiem, Ukrainā Parlaments ir apliecinājis noturību un stingru politisko gribu, jo īpaši jomās, kas ir būtiskas Ukrainas integrācijai ES. Likumdošanas uzdevumi tika veikti sistemātiski, nodrošinot nepārtrauktu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu.

Tiesu iestādes un pamattiesības

Tiesiskuma nostiprināšanai ir vajadzīgas stabilas, labi funkcionējošas iestādes. Tam nepieciešama neatkarīga, objektīva, pārskatatbildīga un kvalitatīva tiesu sistēma, kas darbojas efektīvi un ar pietiekamiem resursiem, bez nepamatotas ārējas iejaukšanās un kuras lēmumi tiek izpildīti efektīvi un savlaicīgi. Dažos gadījumos tika panākts progress tiesu reformu īstenošanā, piemēram, Albānijā, Moldovā, Serbijā un Ukrainā. Tomēr paplašināšanās procesā iesaistīto valstu tiesu lielākajā daļā iestādes joprojām saskaras ar daudzām problēmām un neaizsargātību. Politiķu mēģinājumi publiski ietekmēt miertiesnešus vai uzbrukt tiem, jo īpaši gadījumos, kad viņi izskata sensitīvas lietas, joprojām ir bīstama prakse, kas atkārtojas vairākās valstīs. Joprojām ir spēkā institucionāli pasākumi, kas negatīvi ietekmē tiesnešu un prokuroru neatkarību, galu galā ietekmējot valsts varas līdzsvaru un nodalīšanu. Rezultātā tiesu iestāžu uzticamība kopumā saglabājās diezgan zema, un sabiedrība kopumā norādīja uz vainīgo nesodāmību. Vairākās valstīs tiesu sistēmas reformas atklāj ierobežotas īstenošanas spējas pat tad, ja ir politiskā griba. Izmeklēšanas un tiesu iestāžu efektivitāte, nodrošinot ticamus rezultātus, ir būtiska, lai panāktu turpmāku progresu pievienošanās procesā. Gruzijas tiesiskais regulējums par tiesu iestāžu darbību prasa turpmākas reformas un izvairīšanos no negatīviem pasākumiem. Turcijā turpinājās ievērojams regress, un joprojām pastāvēja strukturālie trūkumi, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību un kontroles un līdzsvara trūkumu prezidentālajā sistēmā.

Cīņa pret korupciju paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valdībām joprojām ir prioritāte. Korupcija, tostarp augsta līmeņa korupcija, joprojām ir plaši izplatīta, un bažas joprojām rada publisko un privāto interešu saplūšana. Dažos gadījumos koruptīvā prakse un oligarhu ietekme var izraisīt valsts nozagšanas risku. Progress korupcijas efektīvā novēršanā un apkarošanā ir lēns, un ir vajadzīga noturīga sistēmiska pieeja un mērķtiecīga rīcība galvenajās pret korupciju neaizsargātajās nozarēs. Galvenajās nozarēs ir jāuzsāk pretkorupcijas pasākumi vai jāturpina to integrācija, jāveic mērķtiecīgi riska novērtējumi politikas veidošanai un jāievieš efektīvi reformu plāni. Joprojām ir vajadzīga spēcīgāka politiskā griba un skaidri reformu centieni, lai uzlabotu pārredzamību un integritātes kultūru un turpinātu gūt pārliecinošus rezultātus izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgā notiesāšanā, tostarp augstā līmenī. Ir izstrādātas pretkorupcijas stratēģijas un rīcības plāni, un tie ir jāatjaunina un jāīsteno sistemātiski un strukturēti, tostarp izmantojot atbilstošus budžeta resursus un īpašu uzraudzību, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. Publiskais iepirkums, politisko partiju finansēšana, publisko finanšu pārvaldība, enerģētika, transports, veselība, ūdensapgāde, infrastruktūra, dabas resursi un izglītība joprojām ir jomas, kuras īpaši pakļautas korupcijas riskam, un tām ir vajadzīgi stingrāki un vērienīgāki pasākumi. Attiecībā uz represijām kopumā zemie rezultāti rada bažas par izmeklēšanas efektivitāti un turpmākiem pasākumiem tiesā.

Visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs pamattiesības kopumā ir nostiprinātas un aizsargātas ar tiesību aktiem, bet joprojām ir grūti nodrošināt to efektīvu īstenošanu. Līdz ar valstu pievienošanos Eiropas cilvēktiesību instrumentiem un tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis pakāpeniski tiek pabeigts tiesiskais un politiskais regulējums. Tas jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības reformām. Tomēr īstenošana joprojām ir lēna, un joprojām pastāv sistēmiskas nepilnības to politikas jomu finansēšanā, kas pieņemtas, lai stiprinātu cilvēktiesību aizsardzību, atstājot daudzas nozares atkarīgas no līdzekļu devējiem. Pamatojoties uz Albānijas, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas pieredzi, citu kandidātvalstu pievienošanās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai novērotājas statusā palīdzēs izstrādāt visaptverošu uzraudzības un datu vākšanas sistēmu, kas nodrošinās cilvēktiesību jomas tiesību aktu, politikas un stratēģiju efektīvāku īstenošanu.

Lielākajā daļā reģiona tiesībsarga iestādēm un citām neatkarīgām un regulatīvām struktūrām, piemēram, līdztiesības iestādēm, ir būtiska nozīme, uzraugot valstu rīcību cilvēktiesību ievērošanas, aizsardzības un īstenošanas jomā saskaņā ar to starptautiskajām saistībām. Tomēr to faktiskā neatkarība, resursi un spējas joprojām ir nepietiekamas, tāpat kā turpmākie pasākumi saistībā ar ieteikumiem. Reģiona valstu valdībām ir konsekventi jāievēro visi starptautisko un reģionālo cilvēktiesību uzraudzības struktūru ieteikumi, citstarp par apstākļiem ieslodzījuma vietās un spīdzināšanas un sliktas izturēšanās novēršanu. Tas jo īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Ziemeļmaķedonija, Moldova un Serbija, kurās Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas ieteikumi nav sistemātiski ņemti vērā. Pilsoniskā sabiedrība turpina papildināt vai pat aizstāt valdības rīcību, sniedzot pakalpojumus neaizsargātām personām, piemēram, nodrošinot patversmes seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības vai cilvēku tirdzniecības upuriem Albānijā un Serbijā. Rietumbalkānos iepriekšējo gadu ziņojumos paustās bažas un ieteikumi lielā mērā joprojām ir spēkā, un tie ir jārisina steidzamības kārtā. Turcijā cilvēktiesību situācija turpināja pasliktināties un joprojām rada nopietnas bažas, tostarp attiecībā uz dažu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu neīstenošanu, jo īpaši Kavala lietā.

Vārda brīvība, mediju brīvība un plurālisms ir demokrātiskas sabiedrības galvenie pīlāri, kas jāievēro. Netika panākts tikpat kā nekāds progress vai notika pat regress attiecībā uz iepriekšējo ieteikumu īstenošanu Rietumbalkānu reģionā. Vairākās valstīs mediju vidi raksturo izteikta politiskā polarizācija. Plurālismu, neatkarību un kvalitatīvas profesionālas žurnālistikas attīstību vairākās valstīs apdraud mediju koncentrācija un politiskā ietekme uz medijiem. Žurnālistiem joprojām ir slikti darba apstākļi, kas var novest pie pašcenzūras. Nopietnas bažas joprojām raisa gadījumi, kad visā reģionā pret žurnālistiem tiek vērsti draudi, iebiedēšana un vardarbība, kā arī nievājošas piezīmes no valsts amatpersonu puses. Dažās valstīs tiek pieliktas pūles, lai novērstu šo parādību, taču visām valstīm ir jānodrošina sistemātiski turpmākie pasākumi tiesās saistībā ar visām lietām. Nepietiekama žurnālistu aizsardzība un neefektīvi turpmākie pasākumi saistībā ar lietām var negatīvi ietekmēt mediju brīvības īstenošanu.

Kopumā sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību apdraud nepietiekams finansējums un politiskā ietekme. Mediju regulatoru neatkarība ir jāgarantē citstarp ar uz nopelniem balstītu iecelšanu vadības struktūrās. Ja tas tā nav, piemēram, Serbijā, regulatoriem ir jārīkojas objektīvi un pilnībā jāīsteno savas pilnvaras. Jāturpina atbalstīt arī neatkarīgu pašregulējošu struktūru efektīvu darbību. Visām valstīm ir jāpalielina mediju finansējuma pārredzamība. Centieni apkarot Krievijas dezinformāciju ir noveduši pie apraides licenču apturēšanas Moldovā un interneta resursu bloķēšanas Ukrainā. Turcijā turpināja ievērojami pasliktināties situācija attiecībā uz vārda brīvību. Žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, juristi, rakstnieki, opozīcijas politiķi, studenti un sociālo mediju lietotāji turpināja sistemātiski saskarties ar kriminālapsūdzībām un notiesājošiem spriedumiem.

Lielākajā daļā valstu iestādes ir strādājušas, lai izveidotu tiesisko un institucionālo sistēmu, kuras mērķis ir īstenot saistības dzimumu līdztiesības jomā un apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, jo īpaši, transponēt Stambulas konvencijas noteikumus. Konvenciju ir ratificējuši visi paplašināšanās procesā iesaistītie partneri, izņemot Kosovu, kas to neratificēja statusa jautājumu dēļ, un Turcija, kuras galīgo izstāšanos no konvencijas apstiprināja Turcijas Valsts padome. Tomēr ir jāpieliek lielākas pūles, lai dzimumu līdztiesību padarītu par realitāti un nodrošinātu politikas ilgtspēju. Lielākajā daļā reģiona joprojām pastāv ar dzimumu saistīta vardarbība. Visām valstīm ir jāstiprina palīdzība visu veidu vardarbības upuriem. Bažas rada tendence, ka publiskajā diskursā arvien biežāk tiek izmantoti nievājoši apzīmējumi vai naida runa, kas vērsta pret sievietēm politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm, jo īpaši Turcijā, Melnkalnē, Serbijā un Ziemeļmaķedonijā. Ir arī naida runas un vardarbības gadījumi pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām, interseksuāļiem un kvīriem (LGBTIQ), kuru pamattiesības vairākās valstīs bieži tiek apstrīdētas.

Tiesību akti un politika attiecībā uz nediskriminēšanu, naida noziegumu un naida runas apkarošanu parasti ir spēkā, taču ir jānovērš atlikušās nepilnības un trūkumi tiesību aktos, tostarp attiecībā uz aizliegtu diskriminācijas pamatu. Līdztiesības iestādēm un citām iestādēm, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un īstenot un uzraudzīt nediskriminēšanas politiku, ir jānodrošina pietiekami līdzekļi to pilnvaru īstenošanai, tostarp palīdzības sniegšanai cietušajiem, apsekojumu veikšanai un ziņojumu un ieteikumu publicēšanai.

Lai gan mehānismi bērnu tiesību stiprināšanai kopumā ir ieviesti, ir būtiski jāuzlabo iestāžu koordinācija visā reģionā, jo īpaši Kosovā un Ziemeļmaķedonijā, lai nodrošinātu bērnu aizsardzības sistēmu efektivitāti saskaņā ar bērna interesēm. Joprojām ir sarežģīti nodrošināt efektīvu piekļuvi izglītībai bērniem Ukrainā un pārvietotiem Ukrainas bērniem. Ir jāturpina attīstīt bērniem labvēlīgu tiesu sistēmu un jādara pieejami un sistemātiskāk jāizmanto līdzekļi, kas ir alternatīva turēšanai apcietinājumā, bet turēšana apcietinājumā jāizmanto tikai kā pats galējais līdzeklis un uz īsāko piemēroto laikposmu. Nopietnas bažas vēl aizvien rada vardarbība pret bērniem un agrīnas laulības. Vairumā gadījumu trūkst ticamu un salīdzināmu datu, kas sadalīti pēc vecuma un dzimuma, un tie ir būtiski vardarbības pret bērniem novēršanai. Daudzās valstīs, jo īpaši Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Bosnijā un Hercegovinā, bažas rada bez vecāku gādības palikušu bērnu un bērnu, kā arī personu ar invaliditāti aizvien pastāvoša institucionalizācija. Tikai Ziemeļmaķedonija ir panākusi pilnīgu bērnu deinstitucionalizāciju no lielām iestādēm. Lai gan tiek pieliktas pūles, lai stiprinātu mehānismus personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai, būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz pāreju uz kopienā balstītu aprūpi, neatkarīgu dzīvi, piekļūstamību un iekļaušanu.

Pie minoritātēm piederošu personu tiesības visā reģionā joprojām ir nevienmērīgi aizsargātas. Albānijā, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā joprojām ir jāpabeidz tiesiskās sistēmas un īstenošanas mehānismi, savukārt Serbijai un Ziemeļmaķedonijai ir jāīsteno Pamatkonvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību padomdevēju komitejas ieteikumi. Romi joprojām ir vismazāk nodrošinātā kopiena un bieži cieš no diskriminācijas, naida motivētiem incidentiem, kā arī piedzīvo sociālo un ekonomisko atstumtību.

Tieslietas, brīvība un drošība

Rietumbalkāni un Turcija joprojām ir noziedzīgu darbību un organizētu noziedzīgu grupējumu karstie punkti Eiropā, kas kalpo kā svarīgs tranzītmezgls migrantu kontrabandai, cilvēku tirdzniecības upuriem un nelikumīgām precēm, kas ieceļo ES pa dažādiem Balkānu maršrutiem. Šā reģiona noziedznieki un noziedzīgie tīkli būtiski ietekmē arī smagos un organizētos noziegumus citās pasaules daļās, tostarp Latīņamerikā un Dienvidamerikā, kur tiem ir svarīga loma globālajā kokaīna tirdzniecībā, heroīna, kas tiek pārdots uz ES, tranzītā un kur tie veicina cilvēku tirdzniecības upuru, neatbilstīgu migrantu un nelikumīgu preču ievešanu ES valstīs. Heroīna un sintētisko narkotiku tirdzniecībai izstrādātā kriminālā infrastruktūra tiek izmantota kokaīna nelikumīgai tirdzniecībai pa Balkānu maršrutiem abos virzienos, kā arī uz Melnās jūras ostām.

Organizēti noziedzīgi grupējumi no Moldovas un Gruzijas aktīvi nodarbojas ar migrantu kontrabandu, organizētiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, cilvēku tirdzniecību, noziegumiem, kas iespējams tikai kibertelpā, ar bezskaidras naudas norēķiniem saistītu krāpšanu, krāpšanu akcīzes nodokļu jomā, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un citiem saistītiem noziegumiem, piemēram, dokumentu viltošanu. Daudzas no šīm grupām ir polikriminālas, kas nozīmē, ka tās tirgo vairāk nekā vienu nelikumīgu preci. Ukraina atrodas krustcelēs nelikumīgu preču kontrabandas ceļā uz ES, un tā ir arī cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts. Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar karu, tostarp samazinātām institucionālām spējām, kas saistītas ar ievērojamiem individuālā aprīkojuma zudumiem un mazāku finansējumu cīņai pret organizēto noziedzību, attiecīgās Ukrainas iestādes ir apliecinājušas ievērojamu noturību un operatīvās spējas.

Kopš 2022. gada februāra Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis situāciju ar reģionālo noziedzību, tostarp sadarbību starp spēcīgiem reģionāliem noziedzīgiem grupējumiem, kas lielā mērā ir beigusies. Tomēr ir radušies jauni apstākļi, un reģiona noziedzīgas grupas tos izmanto.

ES un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu sadarbība tiesībaizsardzības jomā (tostarp operatīvā līmenī) turpināja attīstīties pozitīvi. Visas Rietumbalkānu valstis ir ratificējušas darbības līgumus ar Eiropolu (izņemot Kosovu, ar kuru ir noslēgta darba vienošanās), un tām ir piekļuve Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA). Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija ir norīkojušas sadarbības koordinatorus Eiropolā Hāgā. Eiropola un Turcijas sadarbības pamatā ir stratēģisks sadarbības nolīgums, kas izslēdz iespēju apmainīties ar persondatiem, bet veicina sadarbību vairākās jomās. Eiropolā tiek norīkots Turcijas sadarbības koordinators, un Turcijai ir arī piekļuve SIENA. Ukraina, Moldova un Gruzija arī noslēdza operatīvās sadarbības līgumus ar Eiropolu, tām ir piekļuve SIENA un atvērti sadarbības biroji Eiropolā. Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu līdzdalības līmenis dalībvalstu vadītajā Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem (EMPACT) kopumā turpināja pieaugt, tomēr bija nevienmērīgs. Turklāt ir vērojama arī pieaugoša tendence, ka paplašināšanās procesā iesaistītās valstis vada vai kopīgi vada operatīvās darbības, kas ir ļoti atzinīgi vērtējama parādība. Visas Rietumbalkānu valstis, kā arī Moldova un Ukraina piedalījās vairākās vienotās rīcības dienās, kurās tika gūti tūlītēji rezultāti attiecībā uz noziedznieku un korumpētu amatpersonu arestiem, [līdzekļu] izņemšanu un jaunu izmeklēšanu sākšanu.

Narkotiku tirdzniecība paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs joprojām ir ienesīgs noziedzīgais tirgus. Lai gan kaņepju izņemšanas ilgtermiņa tendence Rietumbalkānos samazinās, kokaīna izņemšana (jo īpaši jūras ostās) palielinās, savukārt heroīna izņemtšana lielā mērā saglabājās stabila. Izņemot Albāniju, visām Rietumbalkānu valstīm ir vai līdz šim bija valsts narkotiku apkarošanas stratēģija, dažos gadījumos kopā ar rīcības plānu. Informācija par plānu īstenošanu (īstenošanas kvalitāti) nav pieejama, jo lielākajā daļā gadījumu izvērtējums netiek veikts. Turcijas valsts stratēģijas un rīcības plāna termiņš beidzas šogad. Moldova un Gruzija pieņēma gan jaunas stratēģijas, gan rīcības plānus narkotiku apkarošanas jomā, savukārt Ukrainai nav šādas īpašas stratēģijas vai rīcības plāna. Reģionā ir vajadzīgi nopietni centieni, lai izveidotu valsts narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrus (NDO) un valstu agrīnās brīdināšanas sistēmas (NEWS) attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (NPS). Tikai Serbijā ir izveidots un darbojas NDO, savukārt NDO ir ļoti svarīgs narkotiku informācijas sistēmas koordinēšanai un ir priekšnoteikums, lai iesaistītos ES Reitox tīklā (Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls). Izņemot Serbiju, reģionā nav izveidoti citi oficiāli un/vai operatīvi NEWS attiecībā uz NPS, un šis jautājums būtu steidzami jārisina. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs sniedz ilgtermiņa atbalstu vai strādā, pamatojoties uz darba vienošanos vai divpusējiem nolīgumiem ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.

Joprojām tiek īstenots ceļvedis visaptverošai kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontrolei Rietumbalkānos līdz 2024. gadam. 2023. gada maijā tika panākta politiska vienošanās par ceļveža turpināšanu pēc 2024. gada ar Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas informācijas apstrādes centra vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC) atbalstu. Ņemot vērā kājnieku ieroču un vieglo ieroču lielo un pieaugošo skaitu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, ES kopā ar Ukrainu jau ir ieviesusi vairākus preventīvus pasākumus, lai novērstu ieroču nelikumīgas tirdzniecības risku, un Ukrainai būtu jāturpina sadarboties ar starptautisko tiesībaizsardzības kopienu nolūkā novērst šos riskus. Tas ietver atbalstu, ko sniedz Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Ukrainas dalību EMPACT attiecībā uz šaujamieročiem un Eiropas Savienības padomdevējas misijas darbu Ukrainā.

Lai gan nevienmērīgi, tomēr turpinājās progress attiecībā uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Ir vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai saskaņotu un efektīvi īstenotu attiecīgo ES acquis, tostarp preventīvus pasākumus, cietušo agrīnu identificēšanu, aizsardzību un palīdzību cietušajiem, cilvēku tirdzniecības lietu efektīvu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un notiesāšanu.

Lai gan paplašināšanās procesā iesaistīto valstu attiecīgie rezultāti saistībā ar organizētās noziedzības un korupcijas lietu proaktīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem notiesājošiem spriedumiem, jo īpaši augstā līmenī, nevienmērīgi uzlabojas, kopumā tie joprojām ir nepietiekami un prasa neatlaidīgus centienus. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija būtu arvien vairāk jāizmeklē un jāuzsāk kriminālvajāšana par to kā par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu. Finanšu izmeklēšanas izmantošana būtu jāpastiprina un jāizmanto sistemātiskāk, lai likvidētu organizētus noziedzīgus grupējumus un izņemtu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Jaunākās lietas atkal ir izgaismojušas organizēto noziedzīgo grupējumu iefiltrēšanās risku visos krimināltiesību ķēdes līmeņos. Dažu valstu centieni stiprināt savas operatīvās spējas un izskaust korupciju savās tiesu iestādēs ir jāpārvērš konkrētos rezultātos. Ticamu rezultātu gūšana un konsolidēšana ir būtiska, lai atturētu no noziedzīgām darbībām un atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm. Ukrainā, Moldovā un Gruzijā būtu jāturpina cīņa pret īpašo “likumīgo zagļu” parādību.

Albānijai vēl vairāk jāpastiprina centieni apkarot cilvēku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, augsta līmeņa korupciju un apkarot kibernoziedzību (tostarp nosakot kriminālatbildību par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē). Lai gan līdzekļu konfiskācija ir ievērojami palielinājusies, tā joprojām ir ļoti ierobežota salīdzinājumā ar izņemtajām summām (kas tomēr ir samazinājušās). Valstij joprojām nav līdzekļu atguves dienesta. Ievērojami samazinājās arī arestēto narkotiku daudzums. Specializētās struktūras korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai (SPAK) panāca turpmākus rezultātus, un tām būtu jāturpina pilnveidot savus izmeklēšanas rezultātus un notiesājošus spriedumus augsta līmeņa lietās. Nopietnas bažas rada pastāvīgais progresa trūkums cīņā pret organizēto noziedzību Bosnijā un Hercegovinā. Kosova ir guvusi ierobežotus panākumus cīņā pret organizēto noziedzību, un tai būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz proaktīvu izmeklēšanu, notiesājošiem spriedumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kas joprojām ir ļoti zemā līmenī. Ziemeļmaķedonijā pastāv nopietnas bažas par nepamatotu ārējo ietekmi uz Tieslietu padomes un tiesu iestāžu darbu. Dažas izmaiņas kriminālkodeksā, kas pieņemtas paātrinātā parlamentārā procedūrā, ietekmē, aptur vai pat izbeidz lielu skaitu augsta līmeņa korupcijas lietu. Iestādēm ir arī jāpastiprina centieni cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem. Melnkalne uzrādīja iepriecinošus rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību, apcietinot augstākā līmeņa organizēto noziedzīgo grupējumu locekļus un augsta ranga amatpersonas tiesībaizsardzības iestādēs. Tas parāda, cik svarīgi ir konsekventi un publiski apkarot organizētās noziedzības iefiltrēšanos policijā un tiesu iestādēs. Tomēr bažas rada notiesājošu spriedumu trūkums tabakas kontrabandas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, cilvēku tirdzniecības un kibernoziedzības jomā, kā arī ļoti zemais līdzekļu konfiskācijas līmenis. Lai gan notiesājošo spriedumu skaits par finanšu noziegumiem 2022. gadā palielinājās, to pamatā bija vienīgi iespēja vienoties par soda samazināšanu. Serbijas sasniegumi organizētās noziedzības jomā parāda neviennozīmīgu ainu, proti, pieaug izmeklēšanu un apsūdzību skaits (tostarp par cilvēku kontrabandu), bet samazinās pirmās instances un galīgo notiesājošo spriedumu skaits un ir ļoti zems konfiskācijas gadījumu skaits. Lai gan Turcija palielināja dalību kopīgās operācijās ar ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tai ir jāuzlabo cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem, tostarp jāpalielina noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija. Moldova veica vairākas finanšu izmeklēšanas, dažas līdzekļu izņemšanas (un mazākā apjomā — konfiskācijas) un ir guvusi sākotnējus rezultātus attiecībā uz galīgajiem notiesājošiem spriedumiem, kas būtu jākonsolidē. Gruzijā ievērojami palielinājās galīgo notiesājošo spriedumu skaits lietās par “likumīgajiem zagļiem”, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās tika pasludināti notiesājoši spriedumi. Ukraina ir sākusi gūt sākotnējus rezultātus, taču ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai apkarotu smagus organizētās noziedzības veidus, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus finanšu noziegumus.

Lai gan sadarbība terorisma apkarošanas un radikalizācijas novēršanas jomā ir svarīga visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, tā joprojām ir īpaša prioritāte ES sadarbībā ar Rietumbalkāniem. Terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms visās to izpausmēs un neatkarīgi no to izcelsmes joprojām rada problēmas un draudus drošībai. Tika ziņots par vardarbīgu ekstrēmistu arestiem un novērstiem uzbrukumiem. ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forumā, kas notika 2022. gada novembrī, atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir pastiprināt pasākumus, kas veicami, lai apzinātu un novērstu pieaugošos draudus, ko rada Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu. Kopīgais rīcības plāns terorisma apkarošanai Rietumbalkānos joprojām ir galvenais satvars sadarbībai ar reģionu, apvienojot politisko apņemšanos ar atbalstu un regulāru uzraudzību. Reģionā ir panākts progress, Albānijai un Ziemeļmaķedonijai īstenojot lielāko daļu darbību. Turklāt šīs divas valstis 2022. gada decembrī ministru līmenī parakstīja atjauninātus īstenošanas noteikumus, kas vērsti uz vēl nesasniegtajiem mērķiem. Pārējās Rietumbalkānu valstis 2023. gada pirmajā ceturksnī iesniedza jaunus ziņojumus par rīcības plāna īstenošanu. Arī Melnkalne konstatēja ievērojamu progresu, un tiek apspriesta divpusējā nolīguma atjaunināšana ar Eiropas Komisiju. Kopumā ir jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu visu veidu radikalizāciju, tostarp cietumos, veiktu turpmākus pasākumus pēc vardarbīgu ekstrēmistu likumpārkāpēju priekšlaicīgas nosacītas atbrīvošanas no cietumiem un efektīvi vērstos pret teroristisku un ekstrēmistisku saturu tiešsaistē. Kā ziņots Eiropola 2023. gada ziņojumā par terorismu un tā tendencēm, vervēšana joprojām notiek tiešsaistē, pulcējoties neformālās reliģiskās ēkās, kā arī labošanas iestādēs. Serbijā un Albānijā tiek veikta valsts stratēģiju un rīcības plānu pārskatīšana, un tā jau ir pabeigta Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē. Gruzijā, Moldovā un Ukrainā terorisma draudi joprojām ir zemi, un to pretterorisma tiesību akti kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. To stratēģiskajās drošības sistēmās terorisms ir atzīts par apdraudējumu, un ir izveidoti specializēti dienesti. Ir iedibināta operatīvā sadarbība ar Eiropas iestādēm terorisma apkarošanas jomā.

Saskaņošana ar tiesību aktiem par terorisma finansēšanas apkarošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un to efektīva īstenošana joprojām ir nevienmērīga. Attiecībā uz Ziemeļmaķedoniju ir ziņots par progresu tiesību aktu, stratēģiju un īstenošanas jomā, savukārt Bosnijas un Hercegovinas tiesību akti vēl nav apstiprināti parlamentā, un ir jāapkopo rezultāti attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgajiem tiesas nolēmumiem. Albānija, uz kuru attiecas FATF pārbaude, pēdējo sešu mēnešu laikā ir pievērsusies visiem rīcības plāna jautājumiem. FATF 2023. gada jūnijā nolēma ierosināt apmeklējumu uz vietas, pēc kura Albānija 2023. gada oktobrī tika svītrota no “pelēkā saraksta”. Tomēr FATF turpinās uzraudzību, lai pārbaudītu, vai kāda Albānijas brīvprātīga nodokļu saistību izpildes programma (tostarp iespējamās kriminālās amnestijas), ja tāda būtu, atbilst FATF principiem un paraugpraksei. Lai no FATF “pelēkā saraksta” svītrotu Turciju, tās tiesiskais regulējums būtu jāsaskaņo ar FATF rīcības plāna punktiem. Ukrainā, Moldovā un Gruzijā ir spēkā tiesību akti, kas paredz kriminālatbildību par terorisma finansēšanu, taču dažas jomas vēl ir jāsaskaņo ar MONEYVAL ieteikumiem un attiecīgajiem ES tiesību aktiem.

Seši Rietumbalkānu partneri arvien vairāk apzinās, cik svarīga ir stabila sistēma, lai risinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumus. Kosova, Melnkalne un Serbija ir izstrādājušas atbilstīgus tiesību aktus šajā jomā, savukārt Bosnijā un Hercegovinā šādi tiesību akti pastāv tikai daļēji.

Lielākā daļa Rietumbalkānu partneru ir repatriējuši ārvalstu kaujiniekus teroristus un viņu ģimenes locekļus no Sīrijas ziemeļaustrumiem. Bosnija un Hercegovina ir paudusi vēlmi repatriēt visus ārvalstu kaujiniekus teroristus. Lai gan ir spēkā tiesību normas par kriminālvajāšanu pēc viņu atgriešanās, efektīva kriminālvajāšana visā reģionā notikusi nevienmērīgi. Bosnija un Hercegovina uzsāka kriminālvajāšanu pret septiņiem ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kuri bija atgriezušies, savukārt sešām viņus pavadošajām sievietēm tika piespriests nosacīts sods. Albānija izmeklē deviņas lietas attiecībā uz valstspiederīgajiem, kuri joprojām atrodas Sīrijas ziemeļaustrumos, un līdz šim nav izvirzīta apsūdzība vai uzsākta kriminālvajāšana pret 37 sievietēm un bērniem. Melnkalne ir veikusi kriminālvajāšanu pret vienu valstspiederīgo, kurš atgriezās no 2014. gadā uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šos spriedumus raksturo maigi sodi, kas rada bažas. Attiecībā uz izceļošanu, lai piedalītos Krievijas karā pret Ukrainu, izņemot Albāniju, kas ziņoja par vienu savu valstspiederīgo, kurš ir izceļojis, lai cīnītos Ukrainā, neviena no pārējām Rietumbalkānu valstīm neziņoja, ka to pilsoņi pēdējā laikā būtu devušies uz ārvalstu kaujas laukiem. Tomēr atklātie avoti ziņoja par došanos no šī reģiona uz Ukrainu.

Ņemot vērā pastāvīgos draudus no dažādiem teroristu grupējumiem, Turcija turpināja uzskatīt cīņu pret PKK [Kurdistānas Strādnieku partija] un “Gülen” kustības likvidēšanu par prioritāti. PKK joprojām ir iekļauta ES sarakstā, kurā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, kas iesaistītas terorisma aktos. Turcija ir arī turpinājusi aktīvu sadarbību terorisma apkarošanas jomā ar starptautisko sabiedrību kā globālās koalīcijas pret Da’esh, Globālā terorisma apkarošanas foruma un Eiropas Padomes Ekspertu komitejas terorisma jautājumos locekle. Būdama koalīcijas pret Da’esh ārvalstu kaujinieku teroristu darba grupas līdzpriekšsēdētāja, Turcija arī nodrošināja piekļuvi savai gaisa telpai un objektiem koalīcijas pretterorisma operācijām Irākā un Sīrijā. Tomēr Turcija iestādēm būtu jānodrošina, ka valsts pretterorisma tiesību akti un to piemērošana atbilst tiesiskuma principam un ievēro pamattiesības un pamatbrīvības. Turcijai būtu jāsaskaņo pretterorisma tiesību akti ar ES standartiem un jāievēro Venēcijas komisijas atzinums par Likumu par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.

Hibrīddraudi

Hibrīddraudi, tostarp dezinformācija, ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI) un kiberuzbrukumi, jo īpaši pret kritisko infrastruktūru, paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm joprojām ir politiska un drošības problēma. Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā pēc Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu šie draudi joprojām rada ievērojamu risku gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Reaģējot uz neseno kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai un Gruzijas Eiropas perspektīvu, dažādi apdraudētāji, jo īpaši Krievijas sponsorētie apdraudētāji, turpina apšaubīt ES uzticamību un grauj sabiedrības uzticēšanos demokrātiskām iestādēm. Šie apdraudētāji ir turpinājuši iesaistīties manipulācijās ar informāciju un iejaukšanos tieši vai ar pilnvaroto personu starpniecību, bieži vien sinhronizējot savu darbību ar tīšiem traucējumiem dažādās nozarēs un izmantojot ievainojamību.

Kopš pagājušā gada dezinformācija un FIMI ir ievērojami palielinājušās. Attīstoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, notika arī dažādu Kremļa vēstījumu izplatīšana paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, kuriem bija atšķirīgi rezultāti. Tie ir īpaši efektīvi Serbijā, kur daļa vietējo mediju un daži galvenie politiskie spēki izplata prokrieviskus vēstījumus, tostarp visā Rietumbalkānu reģionā. Neraugoties uz ievērojamiem centieniem, noturība pret šiem draudiem joprojām ir vāja, jo ir slikta medijpratība, zema uzticēšanās iestādēm, ierobežota neatkarīgā un profesionālā žurnālistika un mediju brīvība. Līdzīgi, ņemot vērā lēmumu atzīt Eiropas perspektīvu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Moldovai un Ukrainai, šīs trīs valstis ir bijušas mērķis jaunam FIMI kampaņu vilnim, kuru nolūks galvenokārt bija diskreditēt centienus pievienoties ES un vainot Rietumus par pašreizējo situāciju reģionā. Gruzijā īpaši dezinformācijas vēstījumi centās pārliecināt, ka Rietumi cenšas atvērt “otro fronti” pret Krieviju no Gruzijas. Būtu nepieciešama to aktīvāka atspēkošana no iestāžu puses.

Kiberdrošība un kibernoturība joprojām ir galvenā prioritāte visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Dažas valstis gada laikā ziņoja par kiberuzbrukumiem, kas lielā mērā ietekmē valsts pārvaldi un sabiedriskos pakalpojumus. Progress saskaņošanā ar ES acquis kiberdrošības jomā tika novērots Albānijā, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē, Ukrainā un Moldovā. 2023. gada jūnijā Briselē notika augsta līmeņa kiberdrošības konference “Ceļā uz noturīgu kibertelpu Rietumbalkānos”. 2022. gada septembrī fiziskā formātā notika otrais ES un Ukrainas kiberdrošības dialogs.

Pārskata periodā notika vēlēšanas Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Moldovā, Melnkalnē un Turcijā. Nākamajā periodā vēlēšanas tiks organizētas Ziemeļmaķedonijā, Ukrainā, Moldovā un Gruzijā. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu jebkādus trešo valstu un nevalstisko apdraudētāju iejaukšanās mēģinājumus.

Visās valstīs, izņemot Ukrainu, pieauga arī ārvalstu tiešie ieguldījumi. Joprojām trūkst stabilas sistēmas ārvalstu tiešo ieguldījumu kontrolei saskaņā ar ES ĀTI izvērtēšanas regulu lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu, izņemot Moldovu, kurā sistēma ir ieviesta.

Migrācija

Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir izraisījis Ukrainas bēgļu skaita pieaugumu, un tādas valstis kā Moldova, kā arī Melnkalne, Serbija, Albānija un Ziemeļmaķedonija ir bijušas nozīmīgas uzņēmējvalstis.

Neatbilstīga migrācija joprojām ir būtiska problēma gan Rietumbalkānos, gan Turcijā, jo īpaši cīņa pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) datiem 2022. gadā kopējais neatbilstīgās robežu šķērsošanas gadījumu skaits pie ES ārējām robežām no Rietumbalkāniem bija aptuveni 144 100. To skaits ir pieaudzis par 134 % salīdzinājumā ar 2021. gadu (61 600). Tomēr no gada sākuma līdz 2023. gada 31. jūlijam kopējais neatbilstīgo ieceļotāju skaits no Rietumbalkāniem ES samazinājās salīdzinājumā ar to pašu periodu 2022. gadā. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos Rietumbalkānu maršrutā tika konstatēti aptuveni 52 200 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu, kas ir par 26 % mazāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2022. gadā un 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos galvenokārt ieceļoja Sīrijas, Afganistānas un Turcijas valstspiederīgie.

Galvenie faktori, kas rada lielo skaitu cilvēku, kuri ar gaisa transportu ierodas no Turcijas un Serbijas, ir šādi: i) bezvīzu režīms; ii) īsais laiks, kas nepieciešams reģiona šķērsošanai, t. i., vidēji astoņas dienas 2022. gadā salīdzinājumā ar 53 dienām 2021. gadā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem; iii) salīdzinoši zemās cenas, ko piedāvā kontrabandas tīkli reģiona šķērsošanai; un iv) lielākas grūtības iekļūt ES pa citiem maršrutiem (piem., no Vidusjūras rietumiem).

Eiropas Komisijas politikas mērķis ir atbalstīt Rietumbalkānu valstis kā potenciālās nākamās ES dalībvalstis, kas saskaras ar migrācijas spiedienu reģionā. Saskaņā ar ES rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkāniem šis atbalsts ir vispusīgi vērsts uz robežu pārvaldības, patvēruma procedūras un uzņemšanas spēju uzlabošanu, migrantu kontrabandas apkarošanu, sadarbības palielināšanu atpakaļuzņemšanas jomā un neatbilstīgu migrantu, kuriem nav tiesību uzturēties, atgriešanu viņu izcelsmes valstī, patvēruma un aizsardzības sistēmu un uzņemšanas spēju uzlabošanu, kā arī vīzu politikas saskaņošanu. Saskaņā ar Frontex sniegto informāciju 2022. gadā ES dalībvalstis Rietumbalkānos atgrieza 5962 trešo valstu valstspiederīgos, kas ir par 22 % vairāk nekā 2021. gadā. Albānija bija galvenā atgriešanas galamērķa valsts, kam sekoja Serbija un Ziemeļmaķedonija. Turklāt saskaņā ar IOM datiem līdz 2023. gada 8. jūnijam reģiona uzņemšanas centros bija aptuveni 3657 migranti un bēgļi un aptuveni 700 — ārpus uzņemšanas centriem. Salīdzinājumam — kopējā uzņemšanas kapacitāte bija aptuveni 12 172 vietu. Rietumbalkāni piedalās reģionālajā Kontrabandas apkarošanas operatīvajā partnerībā, kas tika uzsākta 2022. gada novembrī, lai atbalstītu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret noziedzīgiem kontrabandas tīkliem un palielinātu robežu pārvaldības spējas.

Līdz 2023. gada septembrim no Turcijas ES (tostarp Grieķijā, Itālijā un Bulgārijā) ieradās 22 421 neatbilstīgs migrants salīdzinājumā ar 22 821 ieceļotāju tajā pašā laikposmā 2022. gadā. Ieceļotāju skaits Grieķijā palielinājās par 123 %, savukārt jūras maršruts uz Itāliju būtiski samazinājās (par 55 %). Ieceļotāju, kas izmanto Zaļo līniju, skaits Kiprā ievērojami samazinājās — par 42 %.

2016. gada ES un Turcijas paziņojums joprojām bija galvenais satvars sadarbībai migrācijas jomā un turpināja sniegt rezultātus, neraugoties uz pastāvīgām problēmām paziņojuma īstenošanā. Turcijai joprojām bija svarīga loma migrācijas jautājuma risināšanā Vidusjūras austrumdaļas maršrutā. Turcija turpināja milzīgos centienus uzņemt 3,6 miljonus bēgļu no Sīrijas un citām valstīm, un ES saglabāja savu būtisko atbalstu. ES Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā bija mobilizējis 6 miljardus EUR, no kuriem 5,1 miljards EUR tika izmaksāts 2023. gada septembrī. Pēc pagaidu finansējuma 535 miljonu EUR apmērā 2020. gadā Komisija turpināja īstenot Padomes pieprasīto 3 miljardu EUR paketi.

Vīzu režīma liberalizācija joprojām ir spēcīgs rīks, ar ko sekmēt tiešus personiskus kontaktus un atbalstīt reformas Rietumbalkānos, kā arī Ukrainā, Moldovā un Gruzijā tiesiskuma, drošības un pamatbrīvību jomā. Kā apstiprināts 2023. gada ziņojumā saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 1 , Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai 2 , Serbijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai ir vēl labāk jāsaskaņo sava vīzu politika ar ES sarakstiem, kur uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir vajadzīga vīza; jo īpaši tās trešās valstis, kas Eiropas Savienībai rada neatbilstīgas migrācijas vai drošības riskus. Vīzu politikas saskaņošana ar ES joprojām ir ļoti svarīga, lai labi darbotos šo partnervalstu bezvīzu režīmi ar ES. Turcija nav panākusi nekādu progresu attiecībā uz joprojām atvērto vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritēriju izpildi pārskata periodā.

Valsts pārvaldes reforma

Valsts pārvaldes un tiesiskā regulējuma kvalitātei ir izšķiroša nozīme ES ilgtermiņa konkurētspējā 3 . Daudzus gadus Eiropas Komisija ir sistemātiski vadījusi un atbalstījusi potenciālās ES dalībvalstis attiecībā uz to, kā veidot stabilu un labi funkcionējošu valsts pārvaldi, pamatojoties uz pieciem labas politikas veidošanas, civildienesta pārvaldības, efektīvas valsts organizācijas un skaidras pārskatatbildības principiem, netraucētu un uz iedzīvotājiem orientētu pakalpojumu sniegšanu un pareizu publisko finanšu pārvaldību. Lai gan paplašināšanās procesā iesaistītās valstis aktīvi iesaistās atbalsta saņemšanā, lielākajā daļā valstu joprojām trūkst vajadzīgās politiskās apņemšanās un vadības, nolūkā risināt sensitīvākas reformas, kas mazinātu galvenokārt klientisma kultūru un veidotu stabilākas un profesionālākas struktūras un sistēmas. Šobrīd lielākajai daļai reformu ir vairāk kosmētisks raksturs, nevis tās ir reformas pēc būtības. Ja valstis nesāks mainīt dominējošo administratīvo kultūru, to valsts pārvaldes iestādēm arī turpmāk būs grūti piesaistīt un noturēt talantus, lai koordinētu un īstenotu politiku, pakalpojumus un ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai veidotu ilgtermiņa labklājību un sabiedrības labbūtību. 

Kopumā paplašināšanās procesā iesaistītās valstis labākajā gadījumā ir mēreni sagatavotas savas valsts pārvaldes kvalitātes ziņā. Pārskata periodā reformu progress kopumā bija ļoti ierobežots. Joprojām ir spēkā lielākā daļa iepriekšējā(-o) gada(-u) ieteikumu. Tipisks modelis ir tāds, ka oficiālais juridiskais un institucionālais pamats profesionālai administrācijai vismaz daļēji ir ieviests, bet netiek sistemātiski piemērots. Lielākajā daļā valstu ir valsts pārvaldes reformu stratēģijas (izņemot Turciju) vai tās tiek atjauninātas. Tomēr to īstenošana ir nevienmērīga un bieži vien nerada ilgtspējīgas reformas vai ilgstoši neietekmē labākas valsts pārvaldes veidošanu. 

Ukrainai ir progresa elementi, bet problēmas joprojām pastāv arī kara apstākļu dēļ. Gruzija un Moldova pēc valsts pārvaldes reformas un saistīto rīcības plānu pieņemšanas ir panākušas zināmu progresu valsts pārvaldes iestāžu stiprināšanā.

Valsts pārvaldes reformu pamatā joprojām ir laba politikas koordinācija un attīstība. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir sistemātiski jāatbalsta politika un tiesību akti ar datiem un pierādījumiem, jāizstrādā tiesību akti un politika iekļaujošā konsultatīvā veidā un jānovērtē to iespējamā ietekme. Laba plānošana un pienācīgs politikas programmas process veicinātu uzticēšanos, noturību un paredzamāku normatīvo vidi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.  

Attiecībā uz cilvēkresursiem un civildienesta pārvaldību lielākajai daļai valstu joprojām ir grūtības izstrādāt un sistemātiski īstenot pārredzamu, saskaņotu un taisnīgu algu sistēmu, kā arī uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanas, paaugstināšanas un atlaišanas sistēmu. Šīs reformas ir vajadzīgas, lai piesaistītu un saglabātu motivētu un kvalificētu personālu un izveidotu profesionālu un labi funkcionējošu civildienestu. Tomēr šādu reformu pārvaldība parasti ir ļoti jutīga. Lai panāktu progresu, izšķiroša nozīme ir dažādu ieinteresēto personu interešu un bažu izpratnei un plaša atbalsta starpniecībai.  

Efektīvu valsts organizāciju un pārskatatbildību joprojām kavē progresa trūkums attiecībā uz valsts struktūru racionalizēšanu un skaidras pārskatatbildības ieviešanu starp ministrijām un pakārtotajām struktūrām (Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā un Moldovā). Administratīvo tiesu spējas un nolēmumu kvalitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu personu tiesības uz administratīvo tiesu (Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā un Moldovā). Pārraudzības struktūru kvalitāte atšķiras, un ieteikumi netiek sistemātiski uzraudzīti, tādējādi ierobežojot efektīvu līdzsvara un atsvara sistēmu un sistēmiskas uzlabošanas iespējas. Lai uzlabotu daudzlīmeņu pārvaldību, ir vajadzīga labāka sadarbība un koordinācija starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, nodrošinot pakalpojumu kvalitāti visos līmeņos un saskaņojot administratīvos pienākumus ar resursiem un spējām. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp centrālo, reģionālo un vietējo valdību, kā arī noteikumu, procedūru un standartu saskaņotu piemērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos, visās valstīs ir jāpieliek lielākas pūles.

Digitālo administratīvo pakalpojumu sniegšana joprojām ir visprogresīvākā valsts pārvaldes reformu programmas joma, jo īpaši Albānijā, Serbijā un Ukrainā. Lai gan citām valstīm tās vēl ir jāpanāk, visām valstīm ir jāturpina nodrošināt, ka sabiedriskie pakalpojumi ir vienlīdz pieejami cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu digitālo tehnoloģiju vai prasmju. Ir arī iespējams vēl vairāk racionalizēt administratīvos procesus un samazināt regulatīvo slogu sabiedrībai un uzņēmumiem.  

Publisko finanšu pārvaldības sistēmas efektivitātes un integritātes trūkums mazina uzticēšanos un ietekmē gan publisko ieņēmumu veidošanu, gan izdevumu pārvaldību lielākajā daļā paplašināšanās valstu. Budžeta pārredzamība un publisko izdevumu efektivitāte ir būtiski jautājumi, jo īpaši laikā, kad palielinās fiskālie ierobežojumi. Publiskā iepirkuma sistēmās joprojām ir pārāk daudz nepilnību, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas efektīvu sadali. Vadības pārskatatbildības kultūra un iekšējās un ārējās revīzijas nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju, bet tā vēl nav norma. Aktīvu un ieguldījumu pārvaldības kvalitāte ir krietni jāuzlabo, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis varētu novērst atšķirības ar ES dalībvalstīm infrastruktūras jomā un gūt labumu no turpmākās dalības ES, tostarp ieguldījumu finansējuma.  

Pilsoniskā sabiedrība

Brīva un spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir jebkuras demokrātiskas sistēmas būtiska sastāvdaļa. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir aktīva un dinamiska pilsoniskā sabiedrība, kas uzrauga valdības rīcību un veicina politikas veidošanu. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas arī turpmāk sniedz pakalpojumus, jo īpaši palīdz neaizsargātām personām un piedalās humānās palīdzības sniegšanā saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu.

Biedrošanās un pulcēšanās brīvība ir nostiprināta tiesiskajā regulējumā un parasti tiek izmantota. Tomēr joprojām ir vajadzīgas reformas, lai pilnībā piemērotu starptautiskos standartus, un īstenošanai jābūt daudz konsekventākai. Pilsoniskā sabiedrība saskārās ar pastāvīgu spiedienu, un tās iespējas brīvi darboties turpināja sarukt, jo tika piemēroti ierobežojumi tās un cilvēktiesību aizstāvju aktivitātēm. Stratēģisko tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), tostarp tiesvedību, ko īsteno valsts amatpersonas, izmantošana Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā satraucoši pieaug, un tā ir vērojama arī citās valstīs, piemēram, Albānijā. Tāpat ir būtiski, lai drošības pasākumi netiktu izmantoti ļaunprātīgi, piem., lai tos neinstrumentalizētu, vēršoties pret politiskajiem oponentiem vai kritiķiem, izmantojot pretterorisma tiesību aktus Turcijā, brīvu piekļuvi informācijai Melnkalnē un vēl neatceltus pārmērīgas kontroles un ziņošanas noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu Kosovā. Tomēr satraucošākās tendences ir saistītas ar “ārvalstu aģentu likumu” izstrādi, kas noved pie pilsoniskās sabiedrības organizāciju stigmatizācijas un apspiešanas. Tādi likumi tika ierosināti Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikas vienībā un Gruzijā (taču Gruzijā vēlāk likums tika atsaukts starptautiskā un vietējā spiediena dēļ).

Ir jāpanāk ievērojams progress, piemēram, Gruzijā, Serbijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā, lai uzlabotu publiskā finansējuma pieejamību un pārredzamību, kas būtu jāsadala, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Lai gan Moldovā tika uzlabots filantropijas un ziedojumu tiesiskais regulējums, Albānijā un Melnkalnē joprojām nav pieņemti tiesību akti par brīvprātīgo darbu. Ir jāuzlabo pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģistrācijas procesi, tostarp Albānijā, Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē.

Neraugoties uz to, ka ir izstrādāta politika, lai stiprinātu pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi vai valdības sadarbību ar pilsonisko sabiedrību Albānijā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā un Ukrainā, to īstenošana ir nepietiekama un bieži vien ir atkarīga no līdzekļu devēju finansējuma. Politikas veidošanā lielākā daļa valstu atzīst pilsoniskās sabiedrības vērtīgo ieguldījumu. Ir arī mehānismi atklātai sabiedriskai apspriešanai, taču ir jāuzlabo to piemērošana. Ilgstoši nepilnības ir vērojamas institucionalizētajos mehānismos, kas nodrošina pilsoniskās sabiedrības un valdības sadarbību. Ir svarīgi, lai valdības garantētu apstākļus pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnai un iekļaujošai līdzdalībai politikas veidošanā.

Ekonomika                                    

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī 10 paplašināšanās procesā iesaistītās valstis saskārās ar būtiskām ekonomiskām un sociālām problēmām. Ukrainā 2022. gadā IKP samazinājās par 29,1 %, jo visu valsti būtiski ietekmēja Krievijas agresīvais karš, kas radīja ievērojamu spiedienu uz makroekonomisko stabilitāti. Rietumbalkānu reģiona IKP pieaugums 2022. gadā palēninājās līdz 3,2 % salīdzinājumā ar 7,7 %, kad notika atgūšanās no Covid-19 izraisītās recesijas 2021. gadā. Tomēr lejupslīdes apmērs dažādās valstīs atšķīrās, reālā IKP pieaugumam samazinoties līdz 6,1 % Melnkalnē, 5,6 % Turcijā, 4,8 % Albānijā, 4 % Bosnijā un Hercegovinā, 3,5 % Kosovā, 2,3 % Serbijā un 2,1 % Ziemeļmaķedonijā. Moldovā IKP strauji samazinājās par 5,9 %, savukārt Gruzijā IKP turpināja pieaugt divciparu līmenī (10,1 %). Ekonomiskās izaugsmes atšķirības valstīs galvenokārt noteica Krievijas kara Ukrainā tiešās un netiešās sekas, t. sk. tā ietekme uz tirdzniecības saitēm, enerģiju, pārtikas cenām un migrāciju. Ekonomikas perspektīvas 10 valstīs joprojām ir saistītas ar lielu nenoteiktību par kara turpmāko ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju.

2022. gadā valstis pieņēma fiskālos pasākumus, lai mazinātu kara un augošo enerģijas un pārtikas cenu ekonomisko ietekmi. Tā kā enerģijas cenas ir ievērojami samazinājušās no to augstākā līmeņa, pasākumi tagad būtu pakāpeniski jāatceļ, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāta fiskālā konsolidācija un sociālā aizsardzība ir vērsta uz tiem, kam tā ir vajadzīga. Pēc ievērojama paātrinājuma inflācija Rietumbalkānos, Moldovā un Gruzijā sāka palēnināties no tās augstākā līmeņa 2022. gada rudenī. Arī Turcijā 2023. gada 1. pusgadā inflācija samazinājās, bet tad globālais cenu spiediens apvienojumā ar neortodoksālo monetāro politiku izraisīja lielu liras vērtības kritumu un inflācijas kāpumu divu desmitgažu līmenī (2022. gada oktobrī — vairāk nekā 85 %). Ukrainā piegādes ķēžu pārrāvumi, augstākas ražošanas izmaksas un naudas drukāšana, ko Valsts banka veica kara finansēšanai, izraisīja spēcīgu inflācijas kāpumu, kas 2022. gada beigās sasniedza 26,6 % maksimumu, pēc tam inflācija sāka mazināties.

Rietumbalkānu un Turcijas darba tirgiem joprojām ir raksturīga vispārēja zema aktivitāte (īpaši sieviešu un jauniešu vidū), augsts nodarbinātības līmenis un kvalificētu darba ņēmēju intelektuālā darbaspēka emigrācija. Joprojām pastāv strukturāla prasmju neatbilstība, ko izraisa nepietiekami ieguldījumi cilvēkkapitālā un vājas izglītības sistēmas. Tam nepieciešama aktīvāka darba tirgus politika, pastiprināts divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un ieguldījumi prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Šajā kontekstā Rietumbalkānu partneri 2021. gadā apņēmās izveidot garantijas jauniešiem shēmas saskaņā ar ES modeli. No 2023. gada vidus lielākā daļa no tiem bija izveidojuši starpministriju ekspertu grupas, lai izstrādātu īstenošanas plānus. Trīs jau bija pieņēmuši savus plānus, un 2023. gadā daži jau sāka izmēģinājuma programmu. Moldovas un Gruzijas darba tirgi 2022. gadā darbojās salīdzinoši labi, gūstot labumu no kvalificētu bēgļu ierašanās, kuri bēga no Krievijas kara pret Ukrainu un mobilizācijas Krievijā, lai gan joprojām pastāv strukturālas nepilnības. Tomēr augsts neoficiālās nodarbinātības līmenis joprojām ir galvenais jautājums visās partnervalstīs. Ukrainā bēgļu plūsmas un iekšējā pārvietošana kopā ar milzīgo kapitāla iznīcināšanu dramatiski ietekmēja darba tirgu, ko jau raksturoja salīdzinoši zems aktivitātes līmenis un intelektuālā darbaspēka emigrācija. Būs jāpieliek lielas pūles, lai pēc kara beigām atjaunotu funkcionējošu darba tirgu un novērstu prasmju trūkumu. Šajā ziņā izšķiroša nozīme būs sociālā dialoga stiprināšanai, tostarp sociālo partneru spēju veidošanai.

Arvien svarīgāk ir tas, lai visas 10 paplašināšanās procesā iesaistītās valstis paātrinātu strukturālās reformas, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu atveseļošanos un gūtu panākumus, izpildot abus ekonomiskos kritērijus dalībai ES — nodrošināt funkcionējošu tirgus ekonomiku un pierādīt spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku ietekmi ES.

Runājot par funkcionējošu tirgus ekonomiku, pašlaik nevar uzskatīt, ka kādai no Rietumbalkānu valstīm ir pilnībā funkcionējoša tirgus ekonomika, un, neraugoties uz progresu dažās valstīs, atbilstības līmenis atšķiras. Lai gan Bosnija un Hercegovina joprojām ir agrīnā sagatavošanās posmā un pēdējā gada laikā nav panākts progress, lielākā daļa pārējo partneru panāca zināmu vai labu progresu funkcionējošas tirgus ekonomikas veidošanā un sasniedza mērenu vai labu sagatavotības līmeni. Turcijas tirgus ekonomika ir labi pavirzījusies uz priekšu, bet joprojām pastāv nopietnas bažas par tās darbību, jo tā atslābina galvenos elementus, piemēram, monetārās politikas īstenošanu un institucionālo un regulatīvo vidi. Kopš vēlēšanām ir veikti pasākumi, lai mazinātu dažas no šīm bažām. Moldova un Ukraina ir agrīnā posmā/dažādā sagatavotības līmenī, savukārt Gruzija ir mēreni sagatavota. Attiecībā uz to spēju tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus spēkiem, tikai Turcijai ir labs sagatavotības līmenis. Serbija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija ir mēreni sagatavotas, Albānijai un Gruzijai ir zināms sagatavotības līmenis, Bosnija un Hercegovina un Moldova ir agrīnā posmā/ir zināmā sagatavotības līmenī, savukārt Kosova un Ukraina ir agrīnā posmā.

Kopīgi saskaņoto politikas norāžu īstenošanas līmenis turpināja pasliktināties visā Rietumbalkānu reģionā un Turcijā: tas pazeminājās no 50,8 % 2020. gadā līdz 42,9 % 2021. gadā un līdz 40,8 % 2022. gadā. Politikas norāžu īstenošana ir būtiska, lai valstis varētu vēl vairāk saskaņot savu ekonomiku ar ES un sagatavoties to turpmākai dalībai Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas un uzraudzības sistēmā. Ir jāuzlabo fiskālā ilgtspēja, jāveicina cilvēkkapitāla attīstība un jāveido noturība pret turpmākiem satricinājumiem. Būtu jāturpina centieni veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju, pamatojoties uz ES standartiem, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

2. pielikums. Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem īstenošana

Sekmīgi tiek īstenots 2020. gada 6. oktobrī pieņemtais ekonomikas un investīciju plāns (EIP) Rietumbalkāniem 4 . Plāna mērķis ir ciešāka integrācija un sociālekonomisko atšķirību mazināšana starp reģionu un ES, palīdzot reģionam zaļajā un digitālajā pārkārtošanās un tuvinot Rietumbalkānus ES vienotajam tirgum. Plāns tiek īstenots, izmantojot ES dotāciju paketi 9 miljardu EUR apmērā un Rietumbalkānu garantiju mehānismu, ar ko paredzēts piesaistīt investīcijas līdz pat 20 miljardu EUR apmērā.

Paredzams, ka šo investīciju ietekmi uz reģiona ekonomiku pastiprinās konkrēti sasniegumi kopējā reģionālā tirgus un ekonomikas reformu programmu īstenošanā, kā arī pastāvīgais progress tiesiskuma, publisko finanšu pārvaldības un valsts pārvaldes reformas jomā.

Līdz šim ES ir apstiprinājusi vai piešķīrusi finansējumu 4,29 miljardu EUR apmērā dotāciju veidā, un paredzams, ka tā piesaistīs vairāk nekā 10,76 miljardus EUR investīcijās no citiem avotiem. Tas ietver finansējumu 54 pamatprojektiem saskaņā ar Rietumbalkānu investīciju satvaru (WBIF), divpusējām un daudzvalstu darbībām saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un IPARD (IPA lauku attīstībai) finansējumu lauksaimniecības pasākumu atbalstam. Turklāt ES ir apstiprinājusi 21 garantijas nodrošināšanu no Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA+), kas piesaistīs ievērojamas investīcijas ar banku un starptautisko finanšu iestāžu starpniecību.

Ieguldījumi transporta savienojamībā ir vērsti uz nepieciešamās infrastruktūras izveidi autotransportam, dzelzceļa un ūdensceļu transportam saskaņā ar Eiropas transporta tīklu prioritātēm. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī esošās infrastruktūras modernizēšanai un zaļināšanai, lai veicinātu viedas mobilitātes risinājumus saskaņā ar zaļo programmu.

Galvenie pamatprojekti, kas apstiprināti saskaņā ar WBIF kā daļa no EIP, ir vērsti uz: i) X koridora Serbijas-Bulgārijas dzelzceļu; ii) Miera lielceļu (Peace Highway), kas savieno Kosovu un Serbiju; iii) Vc koridora automaģistrāli Bosnijā un Hercegovinā, kas savieno valsti ar Adrijas jūru, Ungāriju un Horvātiju; iv) Zilo lielceļu (Blue Highway) Albānijā; v) VIII koridora automaģistrāli Ziemeļmaķedonijā; un vi) citiem automaģistrāļu un dzelzceļa starpsavienojumiem un apvedceļiem reģionā.

Šie projekti papildina iepriekšējos gados pieņemtās investīcijas savienojamības jomā, no kurām vairākas ir pabeigtas pēdējos mēnešos. Tie ietver Vc koridora Tarčinas automaģistrāles posmu, Ivana tuneli Bosnijā un Hercegovinā un IV koridora Bar-Vrbnica dzelzceļa posmu Melnkalnē.

Sadarbībā ar Transporta kopienas līguma Pastāvīgo sekretariātu reģions arī turpina darbu pie reformu pasākumiem, īstenojot piecus nozaru rīcības plānus (dzelzceļš, autoceļi, ceļu satiksmes drošība, transporta atvieglošana, ūdens transports un multimodalitāte) un ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju Rietumbalkāniem. Sešu partneru apstiprinātais piecu gadu mainīgais darba plāns kalpo par papildu plānošanas instrumentu reformām un infrastruktūrai, kas reģionam ir jānosaka par prioritāti turpmākajos gados.

Šo rīcības plānu īstenošanu un esošās infrastruktūras modernizāciju atbalsta droša un ilgtspējīga transporta programma 80 miljonu EUR apmērā, ko WBIF operatīvā padome pieņēma 2023. gada jūnijā. Tā finansē viedus un ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus, kas izmanto dekarbonizāciju un digitalizāciju.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas laikā reģionā veiksmīgi tika ieviestas “zaļās joslas”, transporta atvieglošanas pasākumu ietvaros starp Rietumbalkāniem un ES valstīm tiek izveidotas līdzīgas zaļās un zilās joslas (jūras ceļu šķērsošanas vietās). Pašlaik tās tiek izmēģinātas ar Grieķiju, Itāliju un Horvātiju, un tiek apspriestas joslas uz Serbijas un Ungārijas robežas.

Visbeidzot, priekšlikuma par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulas pārskatīšanu ietvaros ir izveidots Rietumbalkānu koridors, kas iekļauts visaptverošajā tīklā un daļēji pamattīklā. Tas apliecina ES apņemšanos nodrošināt savienojamību reģionā, kas tiek uzskatīts par neatņemamu ES transporta tīkla sastāvdaļu.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību ilgtspējīgam transportam EIP ietvaros līdz šim ir apstiprināti 1,74 miljardi EUR saskaņā ar WBIF un piešķirti saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 5,7 miljardus EUR no citiem avotiem.

Pārejas uz tīru enerģiju un savienojamības pamatprojekti ir vērsti uz investīcijām atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātes “renovācijas vilni” un pārejas no oglēm atvieglošanu. Tiek atbalstīta arī enerģētiskā drošība un piegādes dažādošana.

2022. gada oktobrī Komisija paziņoja par 1 miljarda EUR vērtu enerģētikas atbalsta paketi reģionam. Puse no summas ir mērķtiecīgs atbalsts neaizsargātām sociālajām grupām un uzņēmumiem, bet otra puse ir paredzēta enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanai, jo īpaši ar ieguldījumiem energoefektivitātes pasākumos, piegādes dažādošanā un atjaunojamo energoresursu ražošanā. Lielākā daļa tiešā atbalsta tika izmaksāta 2023. gada sākumā, savukārt investīciju prioritāšu noteikšana un pieņemšana notiek 2023. gadā.

WBIF operatīvā padome līdz šim ir pieņēmusi 18 EIP investīciju projektus, kas vērsti uz saules/fotoelementu spēkstaciju būvniecību (piem., Albānijā, Kosovā un Ziemeļmaķedonijā), vējparkiem (piem., Serbijā), hidroelektrostaciju atjaunošanu (piem., Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā), elektroenerģijas pārvades tīkliem (piem., Balkānu elektroenerģijas koridors) un energoefektivitāti. ES arī atbalsta un nodrošina ieguldījumus gāzes starpsavienojumos, lai nodrošinātu enerģijas avotu labāku diversifikāciju.

Lai veicinātu atjaunīgo enerģiju un energoefektivitāti un atbalstītu progresu publisko un privāto ēku renovācijā, Komisija ar 2022. gada decembrī parakstīto iemaksu nolīgumu papildināja reģionālo energoefektivitātes programmu ar 100 miljoniem EUR. Par finansējumu 45 miljonu EUR apmērā īpašam garantiju mehānismam projektiem, kas galvenokārt saistīti ar energoefektivitāti un atjaunīgajiem energoresursiem, 2022. gada aprīlī tika saņemts pozitīvs atzinums no WBIF Operatīvās darbības padomes, un tas pašlaik tiek apspriests.

2022. gada decembrī Rietumbalkāni saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu pieņēma 2030. gada mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā. Līdz ar to tās pašlaik izstrādā savus attiecīgos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kuros izklāstīti pasākumi šo mērķrādītāju sasniegšanai. Komisija un Enerģētikas kopiena sadarbojas ar Rietumbalkāniem arī, lai kā daļu no to pievienošanās procesa izstrādātu reģionālu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Pāreja no oglēm reģionā, kura lielākā daļa ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā, būs liels sociālekonomisks izaicinājums. Tāpēc Komisija ir atbalstījusi sadarbības platformu ogļu ieguves reģioniem Rietumbalkānos un Ukrainā, atspoguļojot līdzīgu ES iniciatīvu. Jau ir notikušas vairākas divpusējas apmaiņas ar ES reģioniem, savukārt citas tiek plānotas.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību saskaņā ar EIP tīrai enerģijai līdz šim ir apstiprināti 617 miljoni EUR saskaņā ar WBIF un piešķirti saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 1,3 miljardus EUR no citiem avotiem.

Turklāt WBIF operatīvā padome sniedza pozitīvu atzinumu par sešu brīvas piekļuves garantiju nodrošināšanu, kas, paredzams, radīs būtiskus ieguldījumus energoinfrastruktūrā, energoefektivitātē un pārejā. Par līgumiem pašlaik notiek sarunas.

EIP prioritātes transporta un enerģētikas jomā papildina centienus vides un klimata pārmaiņu jomā. Kopā tās palīdz īstenot zaļo programmu Rietumbalkāniem, ko pieņēma kopā ar EIP un apstiprināja Rietumbalkānu līderi ar Sofijas deklarāciju 2020. gada novembrī. Piecu pīlāru programma balstās uz regulatīvajām reformām un investīcijām reģionā, lai to saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, jo īpaši tādās jomās kā enerģētikas pārkārtošana, piesārņojuma novēršana, aprites ekonomika, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ilgtspējīga pārtikas ražošana. Programmas īstenošanu veicina EIP pamatprojekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu transportu, enerģētikas pārkārtošanu un atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu.

Reģionā īsteno detalizētu programmas rīcības plānu, ko vadītāji apstiprināja Brdo samitā 2021. gada oktobrī. Lai gan Reģionālās sadarbības padomei vēl aizvien bija svarīga loma reģionālo iniciatīvu koordinēšanā saskaņā ar zaļo programmu, Komisija noslēdza ar Austrijas Vides aģentūru 11 miljonus EUR vērtu programmu “EU4Green”, lai palīdzētu katram partnerim izstrādāt savas stratēģijas un reformas.

Papildus iepriekš minētajiem enerģētikas un transporta projektiem ES atbalstītās investīcijas zaļās programmas ietvaros koncentrējas uz atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku, vides aizsardzību un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Saskaņā ar 7. pamatiniciatīvu WBIF operatīvā padome un Komisija līdz šim ir apstiprinājušas finansējumu septiņiem investīciju projektiem ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas jomā visās sešās partnervalstīs (tostarp galvaspilsētās Podgorica, Skopje, Belgrada un Sarajevo) un trim programmām atkritumu apsaimniekošanas atbalstam (Albānijā, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā). Pastāv arī virkne divpusēju programmu par bioloģisko daudzveidību un vides aizsardzību konkrētās teritorijās (piem., Prespas ezers). Ir arī reģionāla programma piesārņojuma apkarošanai pilsētās, atbalstot Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, kas palīdz pilsētām izstrādāt plānus un īstenot izmēģinājuma projektus šajā jomā.

Zaļo pārkārtošanos lauksaimniecības pārtikas jomā lielā mērā īsteno, izmantojot IPARD. EIP ietvaros līdz šim ir piešķirti 152 miljoni EUR, lai atbalstītu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas modernizāciju.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību vides aizsardzībai un klimata pārmaiņām EIP ietvaros līdz šim ir apstiprināti 633 miljardi EUR saskaņā ar WBIF un piešķirti saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA un IPARD programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 685 miljonus EUR no citiem avotiem.

Turklāt WBIF operatīvā padome ir sniegusi pozitīvu atzinumu par četru brīvas piekļuves garantiju nodrošināšanu saistībā ar zaļo pārkārtošanos, pievēršoties pilsētu ilgtspējīgai pārejai, oglekļa piesaistītājiem un zaļajām obligācijām. Līgumi tiek sagatavoti parakstīšanai 2023. gadā.

EIP arī atbalsta reģionu tā digitālajā pārveidē, izmantojot tehnisko palīdzību un investīcijas. Galvenā uzmanība ir pievērsta regulatīvajām reformām, kas veicina digitālo pakalpojumu tirgus attīstību, un investīciju veicināšanai inovatīvos digitālajos risinājumos un digitālajā infrastruktūrā. Līdz šim WBIF ietvaros ir apstiprināti divi projekti, kas saistīti ar platjoslu Serbijā un IKT laboratorijām Albānijā.

Attiecībā uz tiesiskā regulējuma reformu Komisija uztur ar reģionu ikgadēju regulatīvo dialogu par digitālo politiku un atbalsta Rietumbalkānu regulāros augsta līmeņa samitus digitālajā jomā. Dialogā 2023. gada 30. jūnijā Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija parakstīja asociācijas nolīgumus programmai “Digitālā Eiropa” (DIGITAL). Dalība DIGITAL ļaus valstīm piedalīties Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā, kas atbalsta uzņēmumus un publisko sektoru zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. Sešas valstis 2022. gadā parakstīja Deklarāciju par interneta nākotni, kurā izklāstīts uzticama interneta redzējums un principi. Reģions ir pilnībā saistīts arī ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes darbu.

Komisija kopā ar Reģionālās sadarbības padomi ir palīdzējusi panākt reģionālo viesabonēšanas nolīgumu, kas ar 2021. gada 1. jūliju ieviesa reģionā shēmu “viesabonēšanas kā mājās”. Pirmais brīvprātīgais datu viesabonēšanas maksas samazinājums, ko veica vadošie ES un Rietumbalkānu operatori, stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Operatori arī vienojās par pakāpenisku samazināšanu turpmākajos gados, sasniedzot izlīdzinājumu, lai līdz 2028. gadam cenas tuvinātu shēmai “viesabonēšana kā mājās”.

Vienlaikus ES veicina jaunu digitālo risinājumu izstrādi dažādiem Rietumbalkānu ekonomikas aspektiem, tostarp transportam, enerģētikai, loģistikai, valdībai un tirdzniecībai. Liela iniciatīva, kas veicina šādus risinājumus, ir ikgadējais Balkathon, kurā apbalvo inovatīvus digitālās pārkārtošanās projektus.

Tiek gatavota reģionāla programma “EU4Digital”. Tās budžets ir 15 miljoni EUR, un to ir plānots īstenot trīs gadu laikā. Programmas mērķis ir sniegt pienesumu darbam, ko pašlaik veic kopējā reģionālā tirgus / reģionālās digitālās telpas ietvaros, kam pamatā ir Digitālās programmas Rietumbalkāniem mērķi.

Kiberdrošība joprojām ir svarīgs EIP elements. Tika pabeigts reģiona kiberdrošības vajadzību novērtējums, un tiek rīkoti vairāki tehniskās palīdzības pasākumi, izmantojot Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumentu (TAIEX), lai uzlabotu sagatavotību kiberincidentiem.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību digitālajai pārejai EIP ietvaros līdz šim ir apstiprināti vairāk nekā 50 miljoni EUR saskaņā ar WBIF un piešķirti saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 240 miljonus EUR no citiem avotiem.

Turklāt WBIF operatīvā padome ir apstiprinājusi vienas atvērtas piekļuves garantijas nodrošināšanu šajā jomā, proti, digitālās pārveides platformai.

Atbalsts privātajam sektoram koncentrējas uz mērķtiecīgu finansējumu, izmantojot īpašus garantiju mehānismus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu sākt darbību, ieviest jauninājumus un kļūt konkurētspējīgi. Izmantojot IPARD, līdzīgs atbalsts tiek sniegts arī lauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai.

Ir jārada atbilstoši apstākļi privātā sektora attīstībai un izaugsmei, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU). Tas ir galvenais elements ekonomikas politikas dialogā ar Rietumbalkānu partneriem, kas katru gadu notiek, izmantojot ekonomikas reformu programmas (ERP) un no tām izrietošos ekonomikas politikas ieteikumus, kas saskaņoti ar EIP prioritātēm.

Privātā sektora atbalsts, jo īpaši tas, kas vērsts uz inovācijas veicināšanu un divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās stiprināšanu, pašlaik tiek sniegts, izmantojot sešas īpašas privātā sektora finansējuma apvienošanas shēmas: MVU Go Green, Klimata programma, “Zaļais finansējums iekļaušanai” (Green Finance for Inclusion), “Ilgtspējīga piekļuve finansējumam uzņēmējdarbībai”(Sustainable Access to Finance for Entrepreneurship), Go Digital un Green for Growth, kas veicina zaļo kreditēšanu.

Komisija arī atbalsta Western Balkans Six (WB6) tirdzniecības kameru investīciju forumu, lai sekmētu Rietumbalkānu un citu valstu ekonomiskās intereses. Tas jo īpaši finansē reģionālo piegādātāju attīstības programmu, kuras mērķis ir palīdzēt radīt saiknes/iespējas vietējiem piegādātājiem.

Visbeidzot, plašākas EFIA+ ietvaros Komisija uzsāka vairākas iniciatīvas saskaņā ar Rietumbalkānu garantiju mehānismu. Tā ietver 10 garantiju shēmas, lai nodrošinātu vispārēju izaugsmes finansējumu MVU un lauksaimniecības riska dalīšanas mehānismu, kā arī iekļaujošas izaugsmes un divējādās pārkārtošanās veicināšanu. Par tām pašlaik tiek slēgti līgumi.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību privātā sektora attīstībai EIP ietvaros līdz šim ir apstiprināts 341 miljons EUR saskaņā ar WBIF un piešķirts saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 2,1 miljardu EUR no citiem avotiem.

Sestā prioritārā joma, ko atbalsta EIP, ir attīstīt cilvēkkapitālu un inovāciju, tostarp jauniešus, izglītību un inovāciju. Reģiona ministri 2021. gada jūlijā apstiprināja deklarāciju, ar kuru to valstis apņemas ievērot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un īstenot EIP pamatiniciatīvu “Garantija jauniešiem”. ES un Rietumbalkānu samitā 2021. gada oktobrī tika sākta visaptveroša programma inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā (“Inovācijas programma”).

“Garantija jauniešiem” ir aktivizēšanas shēma, lai nodrošinātu, ka jaunieši Rietumbalkānos noteiktā laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses un apmācības piedāvājumu. Shēma paredz reformas un spēju veidošanu izglītības un profesionālās apmācības, nodarbinātības, darba pakalpojumu un sociālās aizsardzības jomā. Visi Rietumbalkānu partneri, izņemot Bosniju un Hercegovinu (kur darbs ir procesā), ir pieņēmuši valsts īstenošanas plānus pamatiniciatīvai “Garantija jauniešiem” un izveidojuši koordinācijas mehānismus, un daži jau tos izmēģina.

Kopš 2022. gada beigām Rietumbalkāniem ir pieejams ES vienādranga tehniskās palīdzības mehānisms SOCIEUX+. Tas specializējas nodarbinātības, darba un sociālās aizsardzības jomā un sniedz īstermiņa palīdzību partnervalstu valsts un vietējām iestādēm, kas strādā atbilstīgajās nozarēs. Pašlaik Rietumbalkānos noris 26 darbības, kas galvenokārt saistītas ar sociālo aizsardzību, darbaspēku un nodarbinātību.

Programma Rietumbalkāniem inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā turpina stabili virzīt reģionu uz ciešāku sadarbību šajās politikas jomās. Daudzi ES dalībvalstu un Rietumbalkānu partneru sadarbības centieni ir nostiprinājuši galvenās jomas, piemēram, atbalstu augstākās izglītības sistēmu modernizācijai, rūpniecības sadarbībai un viedai ražošanai, inovācijas ekosistēmu stiprināšanai, medicīniskā personāla apmācībai, digitalizācijai un kiberdrošībai.

Inovācijas programmas galvenais īstenošanas instruments ir programma “Apvārsnis Eiropa”, kurai tagad ir pievienojušies visi seši Rietumbalkānu partneri. Reģionam ir arī piekļuve PTA politikas atbalsta instrumentam, un tas ir palielinājis savu iesaisti un līdzdalību tādās ES pētniecības iniciatīvās kā, piem., COST un EUREKA. Ziemeļmaķedonija un Serbija ir iesaistītas programmā “Erasmus+”, savukārt citi četri partneri izmanto programmas “Erasmus+” starptautiskās dimensijas atbalstu. Kopš 2023. gada “Erasmus+” Eiropas universitātes iniciatīva ir atvērta visu Rietumbalkānu augstākās izglītības iestāžu dalībai pilntiesīgu partneru statusā. Eiropas universitātes ir starptautiskas augstākās izglītības iestāžu alianses, kas attīsta ilgtermiņa strukturālu un stratēģisku sadarbību, veidojot nākotnes universitātes un popularizējot Eiropas vērtības un identitāti. Rietumbalkānu partneri ir arī pilnībā iesaistīti ES iniciatīvās kultūras jomā, tostarp pamatprogrammā “Radošā Eiropa” un iniciatīvā Jaunais Eiropas “Bauhaus”. Šī iniciatīva veicina inovāciju, ilgtspēju, iekļaušanu un estētiku infrastruktūrā un citos projektos, un tā ir īpaši saistīta ar zaļās programmas īstenošanu.

ES palīdzība šajā jomā ietver arī ciešu sadarbību ar Rietumbalkāniem veselības jomā. Reģions joprojām ir iesaistīts ES Veselības drošības komitejas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbā, un tam ir piekļuve kopīgam medicīnas preču iepirkumam. ES finansē projektu saistībā ar noturību pret veselības krīzēm Rietumbalkānos un investīciju projektu, lai paplašinātu universitātes Bērnu slimnīcu Belgradā.

Attiecībā uz finansiālo palīdzību cilvēkkapitāla attīstībai EIP ietvaros līdz šim ir apstiprināti 368 miljoni EUR saskaņā ar WBIF un piešķirti saskaņā ar divpusējām un daudzvalstu IPA programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs papildu 477 miljonus EUR no citiem avotiem.

EIP sešas prioritātes ir balstītas — un to ietekmi pastiprina — reģiona apņemšanās (un ES atbalsts) izveidot Rietumbalkānos kopējo reģionālo tirgu, kas pamatotos uz četrām pārvietošanās brīvībām. Būtisks sasniegums 2022. gada beigās bija trīs nolīgumu par cilvēku pārvietošanās brīvību noslēgšana reģionā. To sekmīga īstenošana atvieglos ceļošanu un augstākās izglītības kvalifikāciju un noteiktu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. ES atbalsta kopējā tirgus attīstību ar Reģionālās sadarbības padomes un CBTN starpniecību.

Visbeidzot, ekonomikas un investīciju plāna panākumi ir atkarīgi no tā, vai visi partneri īsteno paraugpraksi tiesiskuma, publisko finanšu un investīciju pārvaldības jomā un veicina profesionālu un efektīvu valsts pārvaldi.

3. pielikums. Ekonomikas un investīciju plāna (EIP) īstenošana — pārskats par Ukrainu, Moldovu un Gruziju

2021. gadā ES un tās piecas Austrumu partnervalstis nāca klajā ar Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plānu 5 (EIP). Tā mērķis ir atbalstīt ekonomikas atveseļošanos pēc divus gadus ilgas sociāli un ekonomiski kaitīgas veselības krīzes. Plāna mērķis ir arī īstenot zaļo un digitālo pārveidi, kas vajadzīga, lai veidotu inovatīvu, vidiski ilgtspējīgu, sociāli iekļaujošu un noturīgu ekonomiku.

Kopš sākās Krievijas neizprovocētais agresijas karš pret Ukrainu, EIP ir ieguvis pilnīgi jaunu sociālekonomisko un politisko nozīmi. Tas ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu ES reakcijai, kas vērsta pret ietekmi, ko atstāj karš pret Ukrainu, nodrošinot likviditāti un mobilizējot investīcijas, kas vajadzīgas, lai palīdzētu Ukrainas un arī Moldovas ekonomikai turpināt darboties. EIP ir arī daļa no ES atbalsta šo divu valstu, kā arī Gruzijas integrācijai ES ekonomikā un enerģētikas, digitālajā un transporta tirgū. Tas ir viens no galvenajiem mehānismiem, kura mērķis ir atvieglot to pievienošanās centienus un dot piekļuvi Eiropas integrācijas sniegtajām priekšrocībām.

Plāna mērķis ir 2021.–2027. gadā reģionā mobilizēt investīcijas līdz 17 miljardiem EUR, piesaistot ES dotācijas un garantijas 2,3 miljardu EUR apmērā. EIP īstenošanā ietilpst arī papildu politikas pasākumi un tehniskais atbalsts.

No 2023. gada septembra tika mobilizēti 6,2 miljardi EUR, izmantojot divpusējas un reģionālas dotācijas, finansējuma apvienošanas darbības un garantijas EIP prioritāšu atbalstam Ukrainā, Moldovā un Gruzijā. 3,5 miljardi EUR no šīs summas ir paredzēti valsts pamatprojektu īstenošanas atbalstam. Līdz šim mobilizēto investīciju apmērs EIP ietvaros veido 40 % no mobilizējamās investīciju mērķa summas 17 miljardu EUR apmērā. 2023. gada pirmajā pusē, pateicoties plānam, strauji pieauga investīcijas. Paredzams, ka, noslēdzot jaunus garantijas nolīgumus ar finanšu partneriestādēm “EFIA+” instrumenta ietvaros, plāna īstenošana vēl vairāk paātrināsies.

Ilgtspējīgs transports

Ilgtspējīga transporta savienojamība reģionā ir bijusi viena no galvenajām prioritātēm kopš Austrumu partnerības uzsākšanas 2009. gadā. 2021. gada decembrī ES un tās austrumu partnervalstis atjaunoja apņemšanos stiprināt transporta pamatsavienojumus, galveno uzmanību pievēršot paplašinātajam indikatīvajam TEN-T pamattīklam, tostarp savienojumiem pāri Melnajai jūrai. Galveno gaisa, autoceļu, dzelzceļa, jūras un iekšzemes ūdensceļu savienojumu uzlabojumiem ir milzīgs potenciāls veicināt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, tirgus integrāciju un pārrobežu tirdzniecību reģionā un starp reģionu un ES. Kopš 2021. gada transporta savienojamības atbalstam ir mobilizēti 1,2 miljardi EUR.

Ukrainā un Moldovā ES ir izpildījusi savu apņemšanos atbalstīt ES un Ukrainas solidaritātes joslu iniciatīvas īstenošanu. Solidaritātes joslas ir prioritāras transporta asis, kas savieno Ukrainu un Moldovu ar ES. Tās ir galvenais ceļš uz pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību no Ukrainas un uz Ukrainu, un tās ir kļuvušas par valsts ekonomikas glābšanas rīku. Komisija ir sadarbojusies ar ES dalībvalstīm, Ukrainu, Moldovu, starptautiskajiem partneriem un uzņēmumiem, kā arī pārvadātājiem, lai paplašinātu un uzlabotu solidaritātes joslu darbību. Komisija koncentrējas uz transporta un loģistikas izmaksu samazināšanu solidaritātes joslās, izmantojot racionalizētas procedūras, modernizējot infrastruktūru un pilnībā izmantojot visu maršrutu potenciālu. Šajā sakarā deviņi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projekti, kuru kopējais ES atbalsts ir gandrīz 250 miljoni EUR, uzlabos dzelzceļa un autoceļu pārrobežu punktus starp kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm (Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju) un Ukrainu un Moldovu.

Komisija 2022. gadā sadarbojās ar Moldovas iestādēm, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Investīciju banku (EIB), lai atbalstītu ziemeļu-dienvidu dzelzceļa ass atjaunošanu. Galvenais mērķis ir uzlabot Moldovas dzelzceļa tīkla jaudu, jo īpaši attiecībā uz svara normām un braukšanas ātrumu; tīkls aptver aptuveni 128 km Vălcineț-Ocnița-Ungheni-Chișinău-Căinari koridorā. Tas papildina īstermiņa investīcijas, kuru mērķis ir ātri modernizēt galveno autoceļu robežšķērsošanas punktu starp Ukrainu un Slovākiju un iegādāties aprīkojumu, piemēram, skenerus un ģeneratorus, prioritāriem robežšķērsošanas punktiem starp Ukrainu un ES dalībvalstīm. Komisija mobilizēja 20 miljonus EUR dotācijās, izmantojot ārpolitikas instrumentu, kā arī aizdevumu 12 miljonu EUR apmērā no ERAB.

Gruzijā ES un EIB turpināja ieguldīt austrumu-rietumu automaģistrālē, īpašu uzmanību pievēršot “melnajiem punktiem”, kas ir ceļa posmi, kuros ir īpaši liels ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaits. ES un EIB turpinās atbalstīt šā svarīgā koridora attīstību par kopējo summu 446 miljoni EUR (tostarp 16,8 miljoni EUR dotācijās). Atbalstot 2. pamatiniciatīvu Gruzijā, ES arī uzsāka visaptverošu priekšizpēti, lai novērtētu papildu prāmju/palīglīniju, kas savienotu Gruziju ar Bulgāriju pār Melno jūru, komerciālo dzīvotspēju.

2022. gada novembrī Ukraina, Moldova un Gruzija kļuva par novērojošiem dalībniekiem Transporta kopienas struktūrās. Tas valstīm dos konkrētus ieguvumus saistībā ar attiecīgā ES transporta acquis īstenošanu un indikatīvā TEN-T tīkla attīstību to teritorijās, kā arī labas prakses apmaiņu ar Rietumbalkānu reģionālajiem partneriem un ES dalībvalstīm. Transporta kopienas līguma (TCT) Pastāvīgais sekretariāts jau ir sācis sadarboties ar novērojošajiem dalībniekiem dažādos līmeņos, lai iepazīstinātu viņus ar Transporta kopienas darbu, iesaistītu tos TCT tehnisko komiteju darbā un sāktu darbu pie dažiem galvenajiem TCT nodevumiem (piemēram, rīcības plāniem attiecībā uz dzelzceļu, autoceļiem, ceļu satiksmes drošību, transporta veicināšanu, ūdens transportu un multimodalitāti).

Moldova un Ukraina pievienojās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam attiecīgi 2023. gada maijā un jūnijā. Tam būtu jāveicina ciešāka sadarbība transporta nozarē un jāatbalsta paplašinātā TEN-T īstenošana.

Finansējuma pieejamības atvieglošana MVU

Kopš EIP uzsākšanas ES ir aktīvi atbalstījusi tās austrumu partneru centienus aktivizēt savu ekonomiku pēc diviem ļoti grūtiem gadiem, kuros bija pārvietošanās ierobežojumi un tirdzniecības traucējumi Covid-19 dēļ. ES ir pievērsusi īpašu uzmanību MMVU finansējuma vajadzību apmierināšanai, mobilizējot 1,5 miljardus EUR kredītlīnijās un uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumos, lai palīdzētu uzņēmumiem atsākt darbību, atgūt zaudētās tirgus daļas un digitalizēt un modernizēt savu darbību. ES atbalstītās kredītlīnijas MMVU piedāvā labākus aizņemšanās nosacījumus, jo īpaši ierosinot garākus termiņus, samazinātas nodrošinājuma prasības, īpaši pielāgotu tehnisko palīdzību un investīciju stimulus. ES sadarbībā ar BGK sniedza Ukrainai garantiju 10 miljonu EUR apmērā, lai dotu iespēju atjaunot aizdevumus MVU, kas nebūtu tiesīgi saņemt jaunu finansējumu ar notiekošo karu saistīto risku dēļ.

Tirdzniecības atvieglošana

2022. gada oktobrī ES izveidoja Austrumu partnerības tirdzniecības palīdzības dienestu, kura mērķis ir atvieglot uzņēmumu piekļuvi ar tirdzniecību saistītai informācijai. Palīdzības dienests ir tiešsaistes portāls ar detalizētu piekļuvi tirgus informācijai (piemērojamie eksporta un importa noteikumi, tarifu un netarifu pasākumi, nodevas, nodokļi, procedūras u. c.), tirdzniecības statistikai un analītiskām atziņām par ES un Austrumu partnerības valstu tirgu potenciālu. Katrā valstī ir veikti netarifu (regulatīvo, procesuālo) pasākumu apsekojumi, lai noteiktu šķēršļus preču un pakalpojumu tirdzniecībai un sniegtu ieteikumus to pārvarēšanai.

“EU4Business” īstenošana — uzņēmumu savienošanas projekts turpinājās 2022. gadā un 2023. gada sākumā. Projekta mērķis ir veicināt tirdzniecības attiecības un uzņēmējdarbības partnerības Austrumu partnervalstīs, veidojot tiltus starp MVU un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām (UAO) ES un to Austrumu partnerības līdzbiedriem. Tika izstrādāta mobilitātes shēma, kas nodrošina apmaiņu starp MVU un abu reģionu UAO.

Ilgtspējīga enerģētika un ekonomikas dekarbonizācija

Kopš EIP uzsākšanas ir panākts ievērojams progress ārkārtīgi svarīgajā ilgtspējīgas enerģētikas jomā, kur visā Austrumu partnerības reģionā jau ir mobilizēti ieguldījumi 1,6 miljardu EUR apmērā.

2022. gadā programma “EU4Energy” turpināja atbalstīt Ukrainu, Moldovu un Gruziju to tiesiskā un regulatīvā enerģētikas regulējuma izveidē. Programma arī palīdzēja austrumu partneriem radīt labvēlīgu vidi atjaunīgās enerģijas un zaļākas energoresursu struktūras attīstībai. Programma sniedz nozīmīgu atbalstu Ukrainai un Moldovai pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla pēcsinhronizācijas procesā. Tā arī atbalstīja Ukrainu tās energosistēmas pašreizējā rekonstrukcijā, veicinot piegādes drošību reģionā.

Tika turpināta sadarbība ar Starptautisko Atjaunojamo energoresursu aģentūru (IRENA). Mērķis bija apzināt apstākļus un šķēršļus atjaunojamo energoresursu attīstībai un integrācijai Austrumu partnerības valstīs.

Ukrainā ES atbalstītā Energoefektivitātes fonda (EEF) pamatiniciatīva (104 miljoni EUR, ko sedz ES) turpināja sekmīgi īstenot savu energoefektivitātes investīciju programmu daudzdzīvokļu ēkās. Līdz 2023. gada marta beigām EEF iesaistīja gandrīz 80 000 mājsaimniecību, un daudzdzīvokļu ēkās tika pilnībā vai daļēji pabeigts 261 projekts (vairāk nekā 80 % no tiem bija pamatīga renovācija). 2022. gadā EEF ieviesa jaunu “atjaunošanas” programmu, kas atbalsta karā nestrukturāli bojātu dzīvojamo ēku ātru remontu.

Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerības (E5P) ietvaros ES līdzfinansēja vairākus ERAB vadītus projektus energoefektivitātes un centralizētās siltumapgādes jomā Ukrainā. Centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekti aptver Žitormiru, Ternopiļu, Ļvivu, Lucku un Čerņivcus ar kopējo budžetu aptuveni 110 miljoni EUR un ERAB aizdevuma ieguldījumu 48 miljonu EUR apmērā. Turpinās Dņipro publisko ēku energoefektivitātes projekti, kuru budžets ir 39 miljoni EUR, tostarp ERAB aizdevuma ieguldījums 20 miljonu EUR apmērā. 2023. gada martā EIB sāka lielu jaunu programmu sabiedrisko ēku renovācijai Ukrainā (līdz 1000 slimnīcām un skolām), piešķirot dotācijas no ES un programmas E5P. Līdz ar to tagad tiks aptverti arī ar energoefektivitāti nesaistīti aspekti, piemēram, bumbu patversmes, labāki ugunsdrošības pasākumi un labāka piekļuve personām ar invaliditāti. Svarīgs darba virziens, kas aizsākās 2022. gadā un joprojām turpinās, ietver divas ES finansētas ārkārtas palīdzības programmas attiecībā uz iekšzemē pārvietotu personu mājokļiem.

Moldovā energoefektivitātes programma tika parakstīta 2022. gadā (ko finansēja ar 15 miljonu EUR dotāciju un diviem aizdevumiem 30 miljonu EUR apmērā no ERAB un EIB). Tā ir pirmā valsts mēroga energoefektivitātes iniciatīva Moldovā. Galvenās ēku kategorijas, uz kurām attiecas programma, ir publiskās ēkas, kas pieder valstij un/vai pašvaldībām. Kopējās investīcijas tiek lēstas aptuveni 94 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar programmu E5P Kišiņevas publisko ēku energoefektivitātes programma tika finansēta otrajā īstenošanas posmā, un tās mērķis ir atjaunot 119 publiskas ēkas. Tika pabeigts Beļci rajona centralizētās siltumapgādes 1. posms (kopējais budžets 11 miljoni EUR, ERAB aizdevums 7 miljonu EUR apmērā) un sākts 2. posms (18 miljoni EUR kopējais budžets, 14 miljoni EUR ERAB aizdevums).

Gruzijā mērķsadarbības projekts ar enerģētikas regulatīvo komisiju, ko īstenoja Austrijas un Vācijas vadīts konsorcijs, noslēdzās 2023. gada aprīlī. Tas ietvēra darbības, kas veicina enerģijas tirgus attīstību, tostarp veicina Gruzijas Nacionālā enerģētikas un ūdens apgādes regulatora lomu tirgus regulēšanā, atjaunojamās enerģijas integrācijā un energoefektivitātē. 2021.–2022. gadā Moldovai tika sniegts ES atbalsts 135 miljonu EUR apmērā, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem iedzīvotāju segmentiem tikt galā ar pieaugošajām enerģijas izmaksām un atbalstītu valsts ilgtermiņa sociālekonomisko atveseļošanu, energoapgādes drošību un enerģētikas pārkārtošanu. Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonds, kuru pārvalda Enerģētikas kopienas sekretariāts un kuru kopīgi vada Eiropas Komisija, ir finansējis modernu gāzes iekārtu piegādi Ukrainas gāzes pārvades sistēmas operatoram gandrīz 7,6 miljonu EUR vērtībā, lai atjaunotu bojātās un atbrīvotajās teritorijās esošās iekārtas.

Gruzijā E5P ietvaros tika īstenots energoefektivitātes projekts kalnu reģionu skolām (2,6 miljonu EUR dotācija). KfW un ERAB īsteno paralēlu programmu publisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai, ko atbalsta ar ES dotāciju 13 miljonu EUR apmērā.

ERAB vadītais Klimata pārmaiņu finanšu un tehnoloģiju pārneses centrs — “EU4Climate window”) palīdz MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu samazināt savu ietekmi uz vidi, kā arī enerģijas un ūdens izmaksas, ieviešot inovatīvas un videi nekaitīgas tehnoloģijas.

Pašreizējā programma “EU4Climate” ir palīdzējusi partnervalstīm uzlabot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku un virzīties uz mazemisiju un klimatnoturīgu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Ir uzsākts jauns projekts ar Eiropas Vides aģentūru kā īstenošanas partneri, lai palīdzētu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai izveidot efektīvu pārvaldības sistēmu rīcībai klimata jomā.

Dabas resursu apsaimniekošana, klimats un vide

2022. gadā investīcijās aprites ekonomikā tika izmantots finansējums, ko darīja pieejamu MVU atbalsts. To papildināja regulatīvais atbalsts un konsultāciju pakalpojumi uzņēmumiem, ko galvenokārt sniedza ar programmas “EU4Environment” starpniecību. Ukrainā ES turpināja atbalstīt paplašinātas ražotāja atbildības shēmu izveidi dažādām atkritumu plūsmām. Turklāt tika pabeigtas rūpniecisko atkritumu kartes Gruzijas un Ukrainas reģioniem. Moldovā tika pabeigti priekšizpētes novērtējumi par Vulkenešti brīvās ekonomiskās zonas un Trahomas industriālā parka pārveidošanu par vides industriālajiem parkiem. Moldovā tika pabeigts esošo paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu novērtējums un sniegti politikas ieteikumi. Tie ietvēra ieteikumus, kas uzlabotu paplašinātas ražotāja atbildības īstenošanas tiesisko regulējumu attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un bateriju atkritumiem. Attiecībā uz regulatīvo atbalstu Gruzija saņēma palīdzību, lai atjauninātu savu valsts atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 2016.–2030. gadam un izstrādātu jaunu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu 2022.–2026. gadam. Valdība šos dokumentus pieņēma 2022. gada augustā. Tie ietver atjauninātus mērķrādītājus, risina jautājumus, kas saistīti ar bioloģiski noārdāmiem un bīstamiem atkritumiem, un izklāsta prasības attiecībā uz paplašinātas ražotāja atbildības shēmām.

Attiecībā uz konsultatīvo atbalstu, pateicoties sadarbībai ar Uzņēmējdarbības attīstības organizāciju, pieciem vīna un apģērbu nozares MVU Moldovā tika izstrādāti ekoinovāciju novērtējumi un ceļveži. Līdzīgu konsultatīvu atbalstu saņēma astoņi Gruzijas MVU no lauksaimniecības un viesmīlības nozarēm. Produkti no trim uz eksportu orientētiem uzņēmumiem Ukrainā un pieciem Gruzijā tiek novērtēti, izmantojot produkta vidiskās pēdas metodiku.

Ūdens infrastruktūrā Ukrainā, Moldovā un Gruzijā pastāvīgi trūkst kapitālieguldījumu, apkopes un remonta. Tāpēc EIP mērķis ir turpināt uzlabot ūdensapgādi un sanitāriju un palīdzēt praksē īstenot upju baseinu apsaimniekošanas plānus. Ar ES atbalstu Ukrainā, Moldovā un Gruzijā tiek īstenoti vairāki investīciju projekti. Krievijas agresijas kara kontekstā ES finansējums ir palīdzējis 6,9 miljoniem cilvēku Ukrainā atgūt piekļuvi tīram ūdenim. ES ir piesaistījusi finansējumu ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā sadarbībā ar vairākām starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp AFD, EIB, ERAB, KfW un NEFCO.

Lai sniegtu tehnisko atbalstu reformām un investīcijām ūdensapgādes nozarē, 2022. gada sākumā tika sākta programmas “EU4Environment — Water and Data” īstenošana, un tā deva pirmos rezultātus. Visās partnervalstīs atsākās valstu politikas dialogi par ūdeni. Programmas ietvaros Gruzijā tika uzsākta jaunu upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde un turpinājās darbs pie Dņipro upes baseina apsaimniekošanas plāna Ukrainā. Atbalsts ieguldījumu apzināšanai mežsaimniecībā, bioloģiskajā daudzveidībā un dabas aizsardzībā ir sākuma posmā. Tomēr Ukraina un Moldova ir panākušas progresu šajā jomā, tām pievienojoties ES LIFE programmai.

Atbalsts, kura mērķis ir noteikt ieguldījumus mežsaimniecībā un aizsargājamās teritorijās, ir sākumposmā.

Digitālā infrastruktūra un pakalpojumi

Izmantojot EIP, ES ir apņēmusies mobilizēt līdz 1,5 miljardiem EUR publiskās un privātās investīcijās, lai atbalstītu reģiona digitālo pārveidi saskaņā ar ES standartiem. Plānā ir arī paredzēts ar digitālo savienojamību saistītu pamatiniciatīvu kopums, kas kopīgi ar austrumu partneriem ir noteiktas kā investīciju prioritātes. Šie projekti iekļaujas plašākā stratēģijā “Global Gateway”. 

Kopš EIP uzsākšanas ES ir aktīvi sadarbojusies ar Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm, ES dalībvalstīm un privāto sektoru, lai atbalstītu digitālos projektus reģionā. Tostarp ātra un cenas ziņā pieejama interneta ieviešanu Gruzijas lauku apvidos, kā arī pamata sagatavošanu digitālā kabeļa būvniecībai, kas caur Melno jūru savieno ES ar Gruziju un Dienvidkaukāza reģionu. ES iesaiste šajos projektos ir bijusi būtiska, lai nodrošinātu to atbilstību ES digitālajiem standartiem, jo īpaši jomā, kas attiecas uz kiberdrošību (5G rīkkopa) un atvērtu piekļuvi internetam.

Digitālās ekonomikas jomā iniciatīvas “EU4Digital” ietvaros tika īstenoti deviņi izmēģinājuma pasākumi starp ES dalībvalstīm un Ukrainu, Moldovu un Gruziju attiecībā uz e-komerciju, e-muitu un e-parakstu, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas Savienības digitālajam vienotajam tirgum. Komisija veicināja brīvprātīgu viesabonēšanas vienošanos noslēgšanu starp telekomunikāciju operatoriem ES, Ukrainā un Moldovā, sniedzot taustāmus ieguvumus sabiedrībai un uzņēmumiem.

Moldovā un Gruzijā tika izstrādātas valsts platjoslas stratēģijas, lai reģionā veicinātu ieguldījumus ātrdarbīgā un cenas ziņā pieejamā internetā. Tas ietvēra 70 miljonu EUR līdzieguldījumus, ko EIB un Pasaules Banka veica Gruzijā, lai izvērstu platjoslas pakalpojumus lauku kopienās. Starptautiskās savienojamības cena pētniecības un izglītības iestādēm pēdējos gados ir samazinājusies par 70 %. Turklāt starp ES, Moldovu un Ukrainu tika izveidotas divas īpaši ātras digitālās automaģistrāles (līdz 400 Gb/s), lai veicinātu sadarbību pētniecībā un inovācijā, tostarp dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma mobilizētais papildu finansējums ir sniedzis atbalstu valsts noturīgajai digitālajai pārveidei, tostarp reģistru sadarbspējai, elektroniskajai identitātei, kas saskaņota ar ES standartiem, un datu dublējumiem. Atbalsts arī palīdz saskaņot Ukrainas tiesību aktus ar attiecīgo ES telekomunikāciju viesabonēšanas acquis, lai valsts varētu pievienoties ES shēmai “viesabonēšana kā mājās”.

Veselība un veselības aprūpes sistēmas

Moldovā ES un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vakcīnu ieviešanas projekts sniedza tehnisku atbalstu Veselības ministrijai un citām ieinteresētajām personām, izstrādājot vakcinācijas pakalpojumu sniegšanas plānus, valstu imunizācijas ārkārtas rīcības plānus un riska novērtējumu saistībā ar valsti, kas uzņem bēgļus. Līdzekļi tika piešķirti aukstuma ķēdes un IT iekārtu iegādei. Tostarp datoru un aprīkojuma iegādei valsts noliktavām un 10 reģionālajām vakcīnu noliktavām, kā arī 15 transportlīdzekļu iegādei, lai valsts sabiedrības veselības aģentūra varētu veikt atbalstošos uzraudzības apmeklējumus. ES atbalstīja komunikācijas kampaņas 10 no 37 apgabaliem ar viszemāko vakcinācijas pārklājumu.

Gruzijā tika sniegta mērķtiecīga tehniskā palīdzība ar mērķi izstrādāt protokolu kvalitatīvai formatīvai imunizācijas pētniecībai un integrētu apmācības paketi veselības aprūpes darbiniekiem par ikdienas imunizāciju un vakcināciju pret Covid-19. ES un PVO projekts nodrošināja arī aukstuma ķēdes aprīkojumu, lai stiprinātu vakcīnu uzglabāšanas infrastruktūru valsts un rajonu līmenī.

Cilvēkkapitāls

EIP uzmanības centrā ir atbalsts izglītības reformai, tostarp pamatizglītībai, augstākajai izglītībai un profesionālajai izglītībai, profesionālajai apmācībai un mūžizglītībai. EIP atbalsta cilvēkkapitāla attīstībai galvenie elementi ir iespēju nodrošināšana jauniešu un studentu apmaiņai (piem., izmantojot “Erasmus+”) un lielāki ieguldījumi pētniecības spējās.

Studentu apmaiņas jomā 2022. gadā 3507 studenti no Ukrainas, Moldovas un Gruzijas varēja studēt ES universitātēs, un 429 studenti — vienā no trīs valstu universitātēm. Kopumā 2504 akadēmisko mācībspēku pārstāvji varēja pavadīt laiku citā Eiropas universitātē, un 1864 — vienā no trīs valstu universitātēm.

Ukrainā ES jau ilgu laiku ir atbalstījusi izglītības nozari, aptuveni sadalot to četrās jomās: atbalsts pamatizglītībai/vidējai izglītībai un reformai “Jaunā Ukrainas skola” (2 miljoni EUR); atbalsts profesionālās izglītības un apmācības (PIA) reformām (16 miljoni EUR kā tehniskā palīdzība) un atjaunošanai (21 miljons EUR); un atbalsts augstākajai izglītībai, piešķirot dotācijas Ukrainas austrumu universitātēm, kas 2014. gadā pārvietotas Krievijas agresijas dēļ (dažādas dotācijas, 10 miljoni EUR).

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir novedis pie esošā atbalsta pielāgošanas un papildu prioritātēm, lai varētu sniegt ārkārtas atbalstu (piemēram, elektroģeneratori PIA skolām). Turklāt ES: i) atjaunojusi skolu telpas — budžeta atbalsts 66 miljonu EUR apmērā (papildus 34 miljoniem EUR no Eiropas Komisijas pārvaldītiem projektiem); ii) iepirkusi skolas autobusus (14 miljoni EUR); un iii) saskaņā ar U-LEAD II posmu “Vietējo skolu noturības atjaunošana” nodrošinājusi 5 miljonus EUR, lai kara skartās pašvaldības padarītu par noturīgiem vietējo sabiedrisko pakalpojumu, jo īpaši izglītības, sniedzējiem nolūkā mazināt Krievijas agresijas kara pret Ukrainu vietējo ietekmi.

2022. gadā ES piešķīra 12 miljonus EUR izglītības un nodarbinātības atbalstam Moldovā, no kuriem 10 miljoni EUR bija paredzēti izglītībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un atbilstību un mūžizglītības iespējas visiem. Otra summa 2 miljonu EUR apmērā bija paredzēta tam, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, politiku un spēju uzlabot piekļuvi darba tirgum un nodrošināt labākus darba apstākļus valstī.

Gruzijā prasmju attīstības un atbilstošas darba tirgus vajadzību programmas (48,5 miljoni EUR) mērķis ir atbalstīt prasmju stiprināšanu, lai apmierinātu privātā sektora vajadzības, uzlabojot PIA kvalitāti. 2022. gadā no šīs programmas budžeta atbalsta daļas tika izmaksāti 7 miljoni EUR. Īpaši panākumi tika gūti, ieviešot jaunu metodiku PIA kvalifikācijas attīstībai, lai Gruzijas sistēmu tuvinātu ES un starptautiskajiem standartiem.