EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2023

COM(2023) 547 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par galvenajiem Padomes 2022. gada 19. decembra Regulas (ES) 2022/2576 izskatīšanā gūtajiem konstatējumiem attiecībā uz vispārējo gāzes piegādes situāciju Savienībā

Ievads

Reaģējot uz pasaules enerģijas tirgu traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) pieņēma plānu REPowerEU, lai taupītu enerģiju, ražotu tīru enerģiju un diversificētu enerģijas piegādes nolūkā palielināt Eiropas stratēģisko noturību un padarīt to mazāk atkarīgu no Krievijas gāzes importa.

2022. gada aprīlī pēc Eiropadomes lūguma Komisija saskaņā ar plānu REPowerEU izveidoja ES Enerģijas platformu ar trim mērķiem: 1) pieprasījuma agregēšana un kopīga gāzes iepirkšana, 2) pēc iespējas efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, 3) starptautiska informētība.

Kopš kara sākuma situācija gāzes tirgū pakāpeniski ir pasliktinājusies. Krievijas centieni gāzes piegādes Eiropai izmantot par ieroci, sašaurināja tirgu un izraisīja krasu gāzes cenu pieaugumu. Vairumtirdzniecības cena 2022. gadā pārsniedza pirmskrīzes līmeni vidēji piecas reizes, krīzes pīķī 2022. gada vasarā sasniedzot pat 300 EUR/MWh 2 .

Tāpēc 2022. gada 19. decembrī Padome pieņēma ārkārtas Padomes Regulu (ES) 2022/2576 par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu (“regula”).

Šī regula nodrošina pagaidu juridisko pamatu:

-labākai gāzes iepirkumu koordinācijai (II nodaļa),

-pasākumiem, ar kuriem novērš pārmērīgas gāzes cenas un pārmērīgu tekošās dienas svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos (III nodaļa),

-pasākumiem, ko īsteno, ja gāzes nozarē ir ārkārtas stāvoklis (IV nodaļa).

Regulas 30. pants nosaka, ka “[l]īdz 2023. gada 1. oktobrim Komisija šo regulu izskata, ņemot vērā vispārējo situāciju ar gāzes piegādēm Savienībā, un iesniedz Padomei ziņojumu, kurā apkopoti galvenie konstatējumi, kas izdarīti minētajā izskatīšanā. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, var ierosināt šīs regulas darbības termiņu pagarināt.”

Saskaņā ar iepriekš minēto šajā ziņojumā ir aprakstīts, kā Komisija regulu ir īstenojusi, un sniegts pārskats par galvenajiem konstatējumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem par regulas noteikumiem.

PĀRSKATS PAR II NODAĻU (LABĀKA GĀZES IEPIRKUMU KOORDINĀCIJA)

Komisija ir īstenojusi gāzes iepirkumu koordināciju, proti, tā i) ir izveidojusi mehānismu ziņošanai par gāzes līgumiem un konkursiem, lai padarītu gāzes tirgus pārredzamākus, un ii) organizē pieprasījuma agregēšanu, konkursus, savietošanu un ir izveidojusi kopīga gāzes iepirkuma mehānismu (kopīga iepirkuma mehānismu). Ziņojumā Komisija izklāstījusi 2023. gada 14. jūlijā pieejamos rezultātus un datus par konkursiem un līgumiem, kas paziņoti līdz minētajam datumam, kā arī ar AggregateEU atbalstu organizētā kopīgā iepirkuma mehānisma pirmo divu pieprasījuma agregēšanas un konkursa kārtu rezultātus 3 .

Gāzes pieprasījuma agregēšanas un konkursu koordinēšana turpināsies līdz regulas darbības beigām.

Pārskats par 1. sadaļu “Gāzes iepirkumu koordinēšana Savienībā” (3. un 4. pants)

1.Pārredzamība un informācijas apmaiņa (regulas 3. pants)

Enerģētiskā krīze atklāja ES atkarību no Krievijas fosilās degvielas un negatīvo ietekmi, ko radīja koordinētas ES dalībvalstu rīcības trūkums, Krievijai gāzes piegādes izmantojot par ieroci; tas izraisīja augstas cenas un piegādes drošības krīzi. Lai samazinātu ES atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un pazeminātu cenas, tika uzskatīts, ka ir būtiski labāk koordinēt gāzes iepirkumus no ārējiem piegādātājiem. Tāpēc regulas 3. panta 4 mērķis ir nodrošināt gāzes iepirkumu labāku koordināciju ES un enerģētisko solidaritāti starp ES dalībvalstīm. Tas būtu jāpanāk, sniedzot Komisijai pārskatu par gaidāmajiem konkursiem vai līgumiem par gāzes pārdošanu un pirkšanu. Šajā nolūkā dabasgāzes uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas izmanto gāzi, ir jānosūta Komisijai paziņojumi par visiem gaidāmajiem konkursiem vai līgumiem, kuru apjoms pārsniedz 5 TWh gadā.

Saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka vajadzīga vēl lielāka koordinācija attiecībā uz konkursiem vai līgumiem (piemēram, ja konkursi vai līgumi var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus darbību, piegādes drošību vai solidaritāti vai attiecībā uz tiem varētu būt noderīgs kopīga iepirkuma mehānisms), Komisija šādiem uzņēmumiem var izdot ieteikumus, pirms tam informējot ES Enerģijas platformas Ad hoc koordinācijas padomi.

Statistika par 3. pantā paredzētajiem paziņojumiem un ieteikumiem

Regulas 3. pantā paredzēto paziņojumu drošai iesniegšanai Komisija nodrošināja vairākus vienlīdz pieņemamus un drošus kanālus. Tas ļāva kliedēt uzņēmumu bažas par drošību un konfidencialitāti, kad tie sniedz informāciju ES dalībvalstīm, ievērojot konfidencialitātes prasības.

Galvenie konstatējumi. Kopumā Komisija uzskata, ka 3. panta īstenošana nodrošināja lielāku pārredzamību attiecībā uz plānotajiem konkursiem un līgumiem par gāzes pārdošanu un pirkšanu tiktāl, ciktāl tas Komisijai nodrošināja labāku priekšstatu par gaidāmajiem konkursiem.

Vienīgie paziņojumi, pēc kuru saņemšanas tika sniegti ieteikumi saskaņā ar regulas 3. pantu, bija paziņojumi no uzņēmumiem, kuri plānoja izsludināt konkursu. Regulas īstenošanas gaitā radās vairākas problēmas — par dažiem komerciāliem līgumiem tika paziņots pēc fakta, un uzņēmumi nevēlējās dalīties ar komerciāli sensitīvu informāciju. Daļa nozares pārstāvju arī apšaubīja regulas interpretāciju, jo īpaši par to, kurā brīdī notiekošu sarunu laikā paziņojums iesniedzams.

Komisija nevar precīzi novērtēt, cik daudz paziņojumu netika iesniegti, lai arī uz tiem attiecas 3. panta prasības. Tam par iemeslu ir fakts, ka piekļuve datu kopām par parakstītiem komerciāliem līgumiem ir ierobežota vai nepilnīga.

Secinājums. Pienākums paziņot par konkursiem vai līgumiem par gāzes pārdošanu un pirkšanu ir kļuvis par jaunu veidu, kā palielināt pārredzamību un novērst pārsolīšanu. Paziņojumi par līgumiem ir izrādījušies problemātiskāki, jo pirmslīguma posms uzņēmumiem ir ļoti sensitīvs.

Turpretī attiecībā uz konkursu iepriekšēju paziņošanu noteikums ir izrādījies vieglāk īstenojams nekā attiecībā uz līgumiem. Turklāt, ņemot vērā, ka AggregateEU darbojas, izmantojot konkursus, Komisijas izdotie ieteikumi šķiet relevantāki, ja tos adresē uzņēmumiem, kas plāno konkursus, kuriem varētu izmantot AggregateEU.

Vēl viena gūtā atziņa ir tāda, ka labāka Komisijas piekļuve plašākai datu kopai par parakstītiem komerciāliem līgumiem (izmantojot agregētus un anonimizētus datus) varētu uzlabot pienākuma paziņot par līgumiem un konkursiem izpildes panākšanu un nodrošināt atsevišķu konkursu vai līgumu ietekmes rūpīgāku novērtēšanu.

2.Ad hoc koordinācijas padome (regulas 4. pants)

Komisija ar 2023. gada 13. janvāra lēmumu (C(2023) 407 final 5 ) izveidoja Ad hoc koordinācijas padomi. 2023. gada 16. februārī Ad hoc koordinācijas padome pieņēma reglamentu un līdz 2023. gada 14. jūlijam rīkoja sešas sanāksmes.

Ad hoc koordinācijas padomi vada Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Marošs Šefčovičs, un tās locekļi ir dalībvalstu iestāžu iecelti augsta līmeņa pārstāvji. Novērotāja statusā piedalās Enerģētikas kopienas sekretariāts, un pēc uzaicinājuma sanāksmēs par abpusēji svarīgiem jautājumiem piedalās Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses.

Ad hoc koordinācijas padome tika izveidota, lai atvieglotu kopīga iepirkuma mehānisma koordināciju, jo īpaši pieprasījuma agregēšanu. Komisijai ir arī jāapspriežas ar Ad hoc koordinācijas padomi par ieteikumu projektiem saskaņā ar 3. panta 2. punktu un jāinformē tā par ietekmi, ko rada attiecīgo uzņēmumu dalība kopīga iepirkuma mehānismā.

Galvenie konstatējumi. Komisija uzskata, ka Ad hoc koordinācijas padome ir pilnībā izpildījusi savu uzdevumu veicināt kopīga iepirkuma mehānisma koordināciju valstu līmenī, tai skaitā pieprasījuma agregēšanu. Ad hoc koordinācijas padomes locekļiem un novērotājiem bija būtiska nozīme spēcīga un pastāvīga politiskā atbalsta saglabāšanā ES Enerģijas platformai, kopīga iepirkuma mehānisma veicināšanā un informācijas sniegšanā attiecīgajām valstu iestādēm un iesaistītajiem uzņēmumiem. Valstu apaļā galda sanāksmes, ko organizēja Ad hoc koordinācijas padomes locekļi, bija svarīgas, lai mobilizētu pieprasījuma pusi un koordinētu to industriju līdzdalību, kurās ir liela gāzes un enerģijas izmantošanas intensitāte. Viņi arī aktīvi sadarbojās ar valstu finanšu iestādēm (valsts attīstību veicinošām bankām un eksporta kredīta aģentūrām), lai izpētītu, kā iegūt un nodrošināt garantijas pircējiem, kuri nav pietiekami kredītspējīgi.

Ad hoc koordinācijas padomes locekļi un novērotāji regulāri apsprieda visus galvenos ES Enerģijas platformas aspektus, apmainījās ar paraugpraksi un sniedza vērtīgas atsauksmes par jautājumiem, kas saistīti ar kopīgā iepirkuma mehānisma īstenošanu. ES dalībvalstis apsprieda arī regulas piemērošanu, jo īpaši obligāto pieprasījuma agregēšanu.

Ar Ad hoc koordinācijas padomes locekļiem apspriedās arī par ieteikumu projektiem, kas izdoti attiecībā uz regulas 3. pantu (sīkāku informāciju sk. iepriekšējā sadaļā). Tomēr saņemto atsauksmju nav daudz, un tās attiecās tikai uz nelielu skaitu ieteikumu.

Secinājums. Ad hoc koordinācijas padomes darbībai kopīgā iepirkuma mehānisma sekmīgā īstenošanā bija būtiska nozīme. Tā nodrošināja ES dalībvalstu lielāku iesaistīšanos un plašu nozares līdzdalību.

Pārskats par 2. sadaļu “Pieprasījuma agregēšana un kopīgs iepirkums” (regulas 5.–11. pants)

3.Pieprasījuma agregēšana un kopīgs iepirkums (regulas 5.–8. pants)

I.AggregateEU: pakalpojumu sniedzēja atlase

Komisija kopīga iepirkuma mehānismu izstrādāja un īstenoja ar uzņēmuma PRISMA European Capacity Platform GmbH palīdzību, kas tika izraudzīts par pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar regulu.

Galvenie konstatējumi. Komisija uzskata, ka regulas noteikumi par pakalpojumu sniedzēja atlasi un nolīgšanu ļāva izraudzīties kvalificētu pakalpojumu sniedzēju AggregateEU plānošanai, izstrādei, ekspluatācijai un uzturēšanai.

Komisijas kā līgumslēdzējas iestādes vadībā un pastāvīgi sadarbojoties ar to, PRISMA nodrošināja AggregateEU darbības uzsākšanu savlaicīgi pirms ES krātuvju piepildīšanas, gatavojoties 2023./2024. gada apkures sezonai.

PRISMA kopīga iepirkuma mehānismu uzprojektēja, izstrādāja un ieviesa nepilnu trīs mēnešu laikā, izmantojot esošās spējas un rīkus cauruļvadu jaudas piešķiršanai, saskaņā ar konkursa specifikācijas noteikumiem un regulas mērķiem. Regulā nebija skaidri norādīts, kā īstenot kopīga iepirkuma mehānismu, bet Komisija un PRISMA līdz šim ir paveikuši turpmāk minētos darbus.

·Izveidoja mehānismu AggregateEU, balstoties uz Komisijas sagatavoto projektu un saskaņā ar tās norādījumiem.

·Reģistrēja dalībniekus PRISMA platformā saskaņā ar nozares standartiem un apstrādāja pieteikumus AggregateEU saskaņā ar regulas 8. un 9. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem. 2023. gada 14. jūlijā AggregateEU bija reģistrēti vairāk nekā 150 uzņēmumu.

·Organizēja pieprasījuma agregēšanas kārtas, kurās uzņēmumi varēja detalizēti izklāstīt savu pieprasījumu, tai skaitā visu nepieciešamo informāciju par apjomiem, laika grafiku un piegādes punktiem — sk. tabulu iii) punktā (AggregateEU: sākotnējie rezultāti).

·Apkopoja pārdevēju piegādes piedāvājumus un viskonkurētspējīgākos piedāvājumus savietoja ar agregēto pieprasījumu, sadalot piedāvājumus proporcionāli nepietiekamas apgādes gadījumā — sk. tabulu iii) punktā (AggregateEU: sākotnējie rezultāti).

·Apkopoja informāciju par sarunu statusu un līgumu slēgšanu starp pircējiem un pārdevējiem par sakritīgajām pozīcijām.

Lai AggregateEU darbību saskaņotu ar darījumdarbības praksi un standartiem un nodrošinātu, ka nozare to plaši pieņem, mehānisms ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar industriju un Industrijas konsultatīvajā grupā pārstāvētajām ieinteresētajām personām. Šī neoficiālā ekspertu grupa, kuras sastāvā ir 27 ES uzņēmumi un 11 novērotāji, kuriem ir pieredze gāzes tirdzniecībā pasaules tirgos, bija galvenais forums, kurā industrijas pārstāvji varēja iesaistīties, un tā izrādījās ļoti noderīga, lai diskusijās par pakalpojumiem, kas izstrādājami AggregateEU ietvaros, prezentētu industrijas redzējumu.

PRISMA iesaistei, ar ko pārvaldīja vienu no Eiropas vadošajām gāzes jaudas tirdzniecības platformām, bija svarīga nozīme, lai panāktu kopīga iepirkuma mehānisma uzticamību un industrijas dalībnieku uzticēšanos un paļāvību šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību.

Secinājums. Pakalpojumu sniedzēja atbalsts bija svarīgs, lai Komisija pienācīgā laika periodā varētu sekmīgi īstenot kopīga iepirkuma mehānismu.

Tomēr, aplūkojot pakalpojuma īstenošanu regulas kontekstā, būtu bijis lietderīgāk tās noteikumos par atlases kritērijiem prioritāti noteikt pakalpojumu aprakstam, nevis IT rīka tehniskajām prasībām.

II.AggregateEU izstrāde

AggregateEU projekta galvenais mērķis bija nodrošināt pieprasījuma agregēšanu, rīkot konkursus ar starptautiskiem gāzes piegādātājiem un pieprasījumu savietot ar piegādātāju piedāvājumiem.

Komisija un pakalpojumu sniedzējs AggregateEU ieviesa, organizējot konkursa kārtas, un katrā no tām tika veiktas šādas darbības:

Galvenie konstatējumi. Novērtētajā periodā AggregateEU kopumā labprātāk piedalījās lielāki uzņēmumi, nevis mazāki uzņēmumi. Līdz šim AggregateEU reģistrējušies kopumā vairāk nekā 150 dažāda lieluma uzņēmumi no visas piegādes ķēdes.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja AggregateEU nodrošināto elastīguma pakāpi un tās šķietami nekropļojošo ietekmi uz tirgus mehānismiem. Jo īpaši viņi novērtēja pieejamos produktu veidus (piegāde uz valstu balansēšanas punktiem vai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem), ikmēneša profilu un piegādes datumus.

Daži dalībnieki atzinīgi novērtēja arī iespēju piedāvāt un pēc tam atsaukt pieprasījumu un iespēju iesaistīties sarunās ar savietotajiem partneriem par noteikumiem, kas nav iesniegti AggregateEU. Savukārt citi tirgus dalībnieki un dažas valstu iestādes lūdza, lai AggregateEU nodrošinātu, ka pircēju pieprasījumiem un piegādātāju piedāvājumiem ir saistošāks raksturs, nevis brīvprātīgs, kā tas ir tagad.

Pēc pirmās konkursa kārtas daži dalībnieki lūdza veikt pielāgojumus, lai nodrošinātu labāku atbilstību saviem patēriņa modeļiem. Regulatīvā satvara elastīgums un struktūra Komisijai deva iespēju šos lūgumus daļēji apmierināt un vēl vairāk uzlabot AggregateEU darbību, starp konkursa kārtām mainot un atjauninot tās piedāvātās iespējas. Piemēram, atbildot uz dažu energoietilpīgu industriju dalībnieku lūgumiem, jaunākie piegādes datumi otrajā konkursa kārtā tika pagarināti līdz 20 mēnešiem, t. i., līdz 2025. gada martam.

Tomēr, tā kā dalībniekiem nebija stingra juridiskā pamata ziņošanai par līgumiem, kopumā bija ierobežotas atsauksmes par noslēgtajiem līgumiem.

Visbeidzot, ģeogrāfiskais ierobežojums dalībai AggregateEU no pircēja puses sagādāja zināmas problēmas dažām lielām korporatīvām organizācijām, kas balstās uz Apvienotajā Karalistē, Šveicē vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētiem meitasuzņēmumiem.

Secinājums. Kā to apstiprināja pircēju un pārdevēju labais līdzdalības līmenis kopīga iepirkuma mehānismā un pirmo divu kārtu rezultāti, kopumā dalībnieki lielākoties atzinīgi vērtēja AggregateEU koncepciju, tās piedāvātos pakalpojumus un Komisijas un pakalpojumu sniedzēja atsaucību, atbildot uz viņu lūgumiem. Lielākā daļa ES dalībvalstu pauda atzinību arī ES Enerģijas platformas Ad hoc koordinācijas padomes sanāksmē, kā arī dažādās viedokļu apmaiņās (tai skaitā Industrijas konsultatīvās grupas sanāksmēs). 

Dalībnieku īstenota ziņošana par sarunu un līgumu slēgšanas posmu rezultātiem varēja būt detalizētāka. Tas, visticamāk, būtu palīdzējis labāk novērtēt AggregateEU lietderību un panākumus.

III.AggregateEU: sākotnējie rezultāti

Līdz 2023. gada 14. jūlijam Komisija bija izsludinājusi divas konkursa kārtas ar šādiem rezultātiem:

Paredzēts, ka nākamās konkursa kārtas tiks izsludinātas līdz 2023. gada beigām.

Galvenie konstatējumi. Saskaņā ar regulas 8. pantu kopīga iepirkuma mehānismā, izmantojot AggregateEU, kā pircēji varēja piedalīties uzņēmumi, kas iedibināti ES un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas pusēs. Kā pārdevēji varēja piedalīties visi uzņēmumi. No pircēju un pārdevēju vidus tika izslēgti uzņēmumi, kuri saistīti ar Krievijas Federāciju vai uz kuriem attiecas ES ierobežojošie pasākumi, kas ieviesti, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā.

Kopumā 2023. gada 14. jūlijā AggregateEU bija reģistrēti 154 uzņēmumi. Šis skaits ietver uzņēmumus, kas iedibināti ES, un uzņēmumus, kas iedibināti Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, jo īpaši Ukrainā, Moldovā un Serbijā, kuri izrādīja ievērojamu interesi par AggregateEU, aktīvi piedalījās un bija pienācīgi pārstāvēti konkursu kārtās. Lielākā daļa bija gāzes un tirdzniecības uzņēmumi. Tomēr bija pārstāvēti arī tiešie rūpnieciskie lietotāji.

Pirmo divu konkursa kārtu rezultāti, kuros tika agregēts pieprasījums 27,5 mljrd. m³ apmērā, jau pārsniedza regulā noteikto obligāto pieprasījuma agregēšanu (13,5 mljrd. m³).

Arī piegādātāji ir aktīvi iesaistījušies, pirmajās divās kārtās piedāvājot 33,9 mljrd. m³, kā rezultātā radās ievērojams piedāvājuma pārpalikums.

Kopīga iepirkuma mehānisma mērķis bija radīt jaunas tirgus un uzņēmējdarbības iespējas pircējiem un piegādātājiem Eiropā. Krīzes apstākļos tas ir nodrošinājis tirgus dalībniekiem rīku, kas dod iespējas atrast un veidot līgumattiecības ar potenciāli jauniem partneriem un iepirkt gāzi konkurenciāla konkursa apstākļos neatkarīgi no to lieluma un patēriņa modeļa.

Joprojām pastāv iespēja sniegt atsauksmes par kopīga iepirkuma mehānismu. Dažas ES dalībvalstis un tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka kopīga iepirkuma mehānisms ir palīdzējis stiprināt piegādes drošību un dažos gadījumos tas, iespējams, ir veicinājis cenu pazemināšanos un palīdzējis mazināt svārstīgumu tirgū. Šķiet, ka kopīga iepirkuma mehānisms ir arī veicinājis tirgus pārredzamības palielināšanos (izmantojot piedāvājuma un cenu informācijas atklāšanu). Tomēr dažas ES dalībvalstis un tirgus dalībnieki attiecībā uz mehānisma pievienoto vērtību ir bijuši piesardzīgāki.

Kopīga iepirkuma mehānisms tika izstrādāts, lai sniegtu īpašu labumu industrijām, kas patērē daudz gāzes, un mazākiem tiešajiem lietotājiem, dodot tiem iespēju nodrošināt gāzes piegādi par konkurētspējīgām cenām, tieši sadarbojoties ar ražotājiem un eksportētājiem, kas darbojas vairumtirdzniecībā un LNG tirgos.

Daži pircēji ir ziņojuši, ka kopīga iepirkuma mehānisms palīdzēja samazināt to gāzes cenas esošajos līgumos, kas noslēgti ārpus AggregateEU. Vairāki līgumi ir noslēgti arī pēc savietošanas, kas veikta AggregateEU. Tas pierāda, ka piegādātāju piedāvājumi AggregateEU bija cenu ziņā konkurētspējīgi. Vienlaikus daži nozares dalībnieki ir norādījuši, ka saņemtās cenu kotācijas bija augstākas par tirgus cenu vai vienādas ar to un ka netika piesaistīti jauni piegādes avoti papildus tiem, kas jau bija zināmi dalībniekiem.

Secinājums. AggregateEU izraisīja daudzu tirgus dalībnieku interesi, ko apliecina agregētie un piedāvātie apjomi. Pirmās divas konkursa kārtas tika organizētas no 2023. gada aprīļa līdz jūlijam, kad situācija tirgū salīdzinājumā ar 2022. gada vasaru stabilizējās. Tas, ka kopējie apjomi, kas agregēti vien pirmajās divās kārtās, divkāršoja obligāto pieprasījuma agregēšanu, parādīja, ka tirgus dalībnieki gāzes pieprasījuma agregēšanu uzskata par ļoti noderīgu krīzes kontekstā. Tas liecina par to, ka tirgus dalībnieki varētu būt ieinteresēti līdzīga uz brīvprātības principa balstīta mehānisma izveidē.

4.Finansiālie aspekti (regulas 8. panta 3. punkts)

Saskaņā ar regulas 8. panta 3. punktu Komisija novērtēja vajadzību pēc likviditātes palīdzības, arī garantijām, AggregateEU dalībniekiem, un organizēja informatīvus pasākumus, lai nodrošinātu šādu palīdzību. Pasākumi bija vērsti uz i) visu iesaistīto personu vajadzību un finanšu produktu apzināšanu, lai vislabāk apmierinātu šīs vajadzības, un ii) tādu publisko finanšu iestāžu tīkla izveidi, kuras vēlas nodrošināt šādus produktus.

Piemēram, garantijas standarta kredītvēstules veidā galvenokārt kalpo mazāku gāzes uzņēmumu vajadzībām, ļaujot tiem risināt kredītspējas jautājumus, un energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuriem nav iepriekšējas pieredzes pasaules gāzes tirgū un kuriem nav iedibinātu attiecību ar piegādātājiem. Garantijām ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas AggregateEU, neatkarīgi no to profila un jomām, kurās tie darbojas, var gūt maksimālu labumu no kopīga iepirkuma mehānisma.

Politiskā un ekspertu līmenī organizētie informatīvie pasākumi ietvēra daudzas daudzpusējas un divpusējas sanāksmes un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par konkrētiem tematiem, kas tika organizēti ar Eiropas finanšu iestādēm, valsts attīstību veicinošām bankām, iestādēm un dažādām to apvienībām, piemēram, Eiropas Ilgtermiņa ieguldītāju asociāciju un Bernes Savienību, kā arī diskusijas par konkrētiem tematiem ES dalībvalstu reģionālo grupu darbsemināros un sanāksmēs.

ES Enerģijas platformas Ad hoc koordinācijas padomes locekļiem bija svarīga loma, palīdzot Komisijai novērtēt to teritorijā iedibināto Eiropas uzņēmumu, kuri darbojās AggregateEU, vajadzības pēc garantijām un sazināties ar valstu finanšu iestādēm.

Tīkls tika veidots šādi.

Tādējādi, balstoties uz Komisijas novērtējumu, AggregateEU varēja sniegt informāciju par finanšu produktiem, kas pieejami attiecīgajām personām.

Galvenie konstatējumi. Tīkls nodrošināja labu ģeogrāfisko pārklājumu, jo īpaši pateicoties Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eksfin iesaistei, kas spēj nodrošināt garantijas attiecībā uz dabasgāzi daudzās valstīs iedibinātiem uzņēmumiem. Dažas publiskās finanšu iestādes nespēja sniegt garantijas to dekarbonizācijas mandātu dēļ un/vai ierosināja izveidot suverēnu Komisiju vai Eiropas Investīciju bankas garantiju. Dažas arī norādīja, ka nav intereses no pircējiem.

Secinājums. Būtu vērts apsvērt, kā varētu plānot turpmākus centienus sniegt pielāgotu, cenas ziņā pieejamu finansiālu atbalstu 7 garantiju un citu instrumentu veidā. Tie varētu nodrošināt nelielu gāzes uzņēmumu un energoietilpīgu industriju aktīvāku dalību kopīga iepirkuma mehānismā, jo tiem vajadzētu būt galvenajiem labuma guvējiem no ES Enerģijas platformas.

5.Dabasgāzes piegādes, kas no kopīgā iepirkuma izslēgtas (regulas 9. pants)

Komisija īstenoja regulas 9. pantu, pieprasot uzņēmumiem, kas darbojas AggregateEU, parakstīt apliecinājumu ar godavārdu 8 par atbilstību aizliegumam piegādāt Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāzi.

Galvenie konstatējumi. Dalībnieki uzdeva jautājumus par īpašumtiesību un kontroles definīciju 9 . Komisijai radās arī dažas tehniskas un praktiskas grūtības, novērtējot AggregateEU savietoto dabasgāzes piegāžu izcelsmi. Komisija un PRISMA nodrošināja atbilstību, izmantojot apliecinājumu ar godavārdu un vajadzības gadījumā veicot papildu kontrolpārbaudes (piemēram, pārbaudot darījumu partnerus un veicot LNG izsekošanu).

Secinājums. Komisija turpinās darīt visu iespējamo, lai pārbaudītu gāzes izcelsmi un uzraudzītu Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāzes izslēgšanu, izmantojot apliecinājumu ar godavārdu un vajadzības gadījumā veicot papildu kontrolpārbaudes.

6.AggregateEU obligāta izmantošana (regulas 10. pants)

Balstoties uz 2023. gada 14. jūlijā pieejamo informāciju, tiek uzskatīts, ka pieprasījuma agregēšanas pienākumus saskaņā ar regulas 10. panta 2. punktu ir izpildījušas 19 ES dalībvalstis. Daudzām no tām pirmajās divās kārtās agregētais pieprasījums vien divkārt vai pat vairākkārt pārsniedza obligāto pieprasījuma agregēšanas apjomu.

Galvenie konstatējumi. Ņemot vērā kopīga iepirkuma mehānisma novitāti, pieprasījuma agregēšanas pienākums bija labs veids, kā mobilizēt pieprasījumu dažās ES dalībvalstīs.

Dažām ES dalībvalstīm, kurām nebija piemērotu uzraudzības un izpildes panākšanas instrumentu, bija jāpaļaujas tikai uz Komisijas novērtējumu, kas varēja būt tikai indikatīvs.

Secinājums. Obligāta pieprasījuma agregēšana palīdzēja mobilizēt pieprasījumu dažās ES dalībvalstīs. Citās valstīs lielā interese par dalību AggregateEU izraisīja ievērojamu apjomu agregēšanu, kas ievērojami pārsniedza obligātos līmeņus.

Šā noteikuma faktiskas izpildes panākšanai varētu būt nepieciešams skaidrāks pienākums ES dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, piemēram, pieņemt saistošus instrumentus, lai nodrošinātu atbilstību prasītajam pieprasījuma agregēšanas līmenim; vienlaikus jāņem vērā, ka vajadzētu izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas, jo īpaši dalībvalstīm ar ierobežotu gāzes patēriņu.

7.Gāzes iepirkšanas konsorcijs (regulas 11. pants)

Regulas 11. pantā ir noteikts, ka uzņēmumi var “koordinēt iepirkuma līguma nosacījumu elementus” saskaņā ar konkurences noteikumiem.

Netika izveidots neviens gāzes iepirkšanas konsorcijs, iespējams, ar to saistītās sarežģītības un laika ierobežojumu dēļ, ko radīja nepieciešamība ieviest kopīga iepirkuma mehānismu pirms gāzes uzpildes sezonas sākuma.

Tā vietā, apspriežoties ar valstu iestādēm un tirgus dalībniekiem, Komisija nolēma ierosināt divus sadarbības modeļus, proti, modeli “starpnieks” (“agent-on-behalf”) 10 un “centrālais pircējs” 11 , lai atvieglotu Eiropas uzņēmumu dalību kopīga iepirkuma mehānismā.

Šie divi modeļi varētu būt īpaši noderīgi uzņēmumiem, kuri, iesniedzot pieprasījumu, nevar sasniegt apjoma robežvērtību, kuriem nav pieredzes sarunās par gāzes iepirkuma līgumiem pasaules tirgū (piem., energoietilpīga industrija) vai kuriem nav nepieciešamās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazifikācijas vai krātuvju jaudas.

2023. gada 14. jūlijā AggregateEU bija norādīti 16 uzņēmumi, kuri bija ieinteresēti sniegt pakalpojumus kā starpnieki, un 11 uzņēmumi, kuri bija ieinteresēti tos sniegt kā centrālie pircēji.

Regulā ir noteikts, ka “[z]emāku cenu tālāknodošana būtu svarīgs kopīgā iepirkuma izdošanās rādītājs, jo tā ir ļoti svarīga patērētājiem”. Tāpēc Komisija pieprasīja, lai uzņēmumi, kas piedāvā centrālā pircēja pakalpojumus, no saviem klientiem iekasē maksu par piedāvātajiem pakalpojumiem, bet pašas preces izmaksas nodod tālāk.

Galvenie konstatējumi. Regulas 11. pants tika iecerēts kā atbalsta rīks ārkārtas situācijā, un tas bija pietiekams, lai Komisijai atvieglotu konsorciju izveides procesu (lai gan neviens no tiem netika izveidots) un izstrādātu citus uzņēmumu sadarbības modeļus saskaņā ar ES konkurences noteikumiem. Uzņēmumu sadarbība var dot iespēju mazākiem un nepieredzējušiem uzņēmumiem lietderīgi un izdevīgi apvienot savu pieprasījumu, piekļūt pasaules gāzes tirgiem, tai skaitā LNG piegādātājiem, un nodrošināt piegādes par konkurētspējīgām cenām. Tas atbilst nedaudzajām atsauksmēm, kuras saņemtas no dažiem industrijas dalībniekiem, kas liecina, ka šie sadarbības modeļi būtu varējuši palielināt viņu dalību AggregateEU.

Tomēr, ņemot vērā līdz šim gūto nelielo pieredzi, nav iespējams izdarīt vispārējus secinājumus par šo modeļu pilnīgu piemērošanu.

Secinājums. Krīzes apstākļos Komisija uzskata, ka visi iepriekš minētie sadarbības modeļi varētu būt dzīvotspējīgi risinājumi. Tam piekrīt arī daži industrijas spēlētāji, kuri norāda uz faktu, ka šie sadarbības modeļi varētu palīdzēt palielināt kopīgā iepirkuma mehānisma sniegtos ieguvumus. Tomēr ārpus ārkārtas situācijas tieši Eiropas gāzes tirgus normālai darbībai, ko virza konkurence, būtu jānosaka, vai un kā uzņēmumi varētu vēlēties sadarboties gāzes iegādē, ievērojot ES konkurences noteikumus.

Pārskats par 3. sadaļu “LNG kompleksu, gāzes krātuvju un cauruļvadu izmantojuma uzlabošanas pasākumi” (regulas 12.–14. pants)

Regulā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību un atvieglot LNG un gāzes krātuvju jaudu sekundāro tirdzniecību. Pasākumi, kuru mērķis ir padarīt to pārredzamāku, ir līdzīgi tiem, kas attiecas uz dabasgāzes transportēšanu, izmantojot cauruļvadus, un tie ievērojami palīdz optimizēt LNG un krātuvju jaudu izmantošanu ES.

8.Sekundārās jaudas rezervēšanas platforma LNG kompleksu izmantotājiem un gāzes krātuvju izmantotājiem (regulas 12. pants)

Galvenie konstatējumi. Atsevišķi uzglabāšanas un LNG operatori ir izveidojuši sekundārās jaudas rezervēšanas platformas, un tās tagad ir ieviestas un darbojas. Gas Infrastructure Europe (GIE) ir repozitorijs, kurā ir saites uz sekundārās jaudas rezervēšanas platformām, ko piedāvā infrastruktūras operatori.

Sekundārā rezervēšana ļauj lietderīgāk iedalīt jaudas, kas netiek izmantotas primārajos tirgos. Papildu pārredzamība šajā jomā ļauj tirgus dalībniekiem vieglāk atrast jaudas izmantošanas iespējas visā ES tirgus infrastruktūrā, jo īpaši tad, ja ES tiek importēti lieli LNG apjomi.

Secinājums. Līdzīgi noteikumi ir iekļauti pārskatītās Gāzes regulas (Regula (EK) Nr.715/2009) (Ūdeņraža un gāzes tirgu dekarbonizācijas pakete) 10. pantā, kurus Komisija ierosināja 2021. gada decembrī un par kuriem pašlaik notiek likumdevēju sarunas.

9.LNG kompleksu un gāzes krātuvju pārredzamības platformas (regulas 13. pants)

Galvenie konstatējumi. GIE pārvalda divas galvenās platformas, kas aptver visas ES dalībvalstis, kā arī Apvienoto Karalisti un Ukrainu — Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI) attiecībā uz gāzes uzglabāšanu un Aggregated LNG Storage Inventory (ALSI) attiecībā uz LNG.

Pēc regulas stāšanās spēkā šīm platformām tika pievienoti jauni elementi, tai skaitā informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz šiem pakalpojumiem, par nolīgtajām un pieejamām krātuvju un LNG kompleksu jaudām, tarifiem utt. Pašlaik platformas aptver gandrīz visus ES lielos LNG termināļus (šajās platformās nav tikai 5 LNG sistēmas operatoru) un 98 % ES krātuvju (šajās platformās nav tikai 3 krātuvju sistēmas operatoru).

Lielāka pārredzamība nodrošina labāku un visaptverošāku pārskatu par LNG un krātuvju tirgiem ES. Tā arī ļauj efektīvāk izmantot šīs infrastruktūras. Lielāka pārredzamība ES LNG tirgū sniedz arī iespēju piesaistīt papildu piegādātājus.

Secinājums. Līdzīgi noteikumi ir iekļauti pārskatītās Gāzes regulas (Regula (EK) Nr. 715/2009) (Ūdeņraža un gāzes tirgu dekarbonizācijas pakete) 31. pantā, kurus Komisija ierosināja 2021. gada decembrī un par kuriem pašlaik notiek likumdevēju sarunas.

10.Lietderīgāka pārvades jaudu izmantošana (regulas 14. pants)

Regulas 14. panta mērķis ir uzlabot transportēšanas jaudu izmantošanu, ņemot vērā izmaiņas gāzes plūsmu virzienā ES. Pašreizējās pārslodzes vadības procedūru vadlīnijās ir noteiktas procedūras “izmanto vai zaudē” (UIOLI). Tomēr šīs procedūras attiecas tikai uz pārslogotiem starpsavienojuma punktiem un ir izstrādātas ļoti īsiem vai ļoti ilgiem termiņiem.

14. pantā ir paredzēts piemērot UIOLI procedūras visiem starpsavienojuma punktiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav pārslogoti. 14. panta piemērošanai ir divas pamatiespējas: i) ieviešot jaunu mēneša UIOLI procedūru, kas izklāstīta regulā, vai ii) paplašinot esošās UIOLI procedūras un attiecinot tās uz visiem — ne tikai pārslogotiem — starpsavienojumiem.

Galvenie konstatējumi. Neviena ES dalībvalsts neizvēlējās jauno mēneša UIOLI procedūru, bet izvēlējās pārslodzes vadības procedūru vadlīnijās paredzētās procedūras, kas atļautas saskaņā ar regulu.

Secinājumi. Ietekme, ko attiecībā uz gāzes pārvadi rada 14. panta piemērošana, tiks novērtēta vēlākais līdz 2024. gada beigām, izmantojot parametru, kurš rāda pārvades jaudas, kas rezervētas, izmantojot UIOLI procedūras. Tādējādi varēs noteikt, cik bieži ir īstenotas UIOLI procedūras un cik tās bijušas noderīgas.

PĀRSKATS PAR III NODAĻU (PASĀKUMI, AR KURIEM NOVĒRŠ PĀRMĒRĪGAS GĀZES CENAS UN PĀRMĒRĪGU TEKOŠĀS DIENAS SVĀRSTĪGUMU ENERĢĒTIKAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU TIRGOS)

Pārskats par 1. sadaļu “Solidaritāte attiecībā uz gāzi elektroapgādei, būtiskām industrijām un aizsargājamiem lietotājiem” (15.–22. pants)

1.Pagaidu tekošās dienas rīks, ar kuru pārvalda pārmērīgu svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos (regulas 15.–17. pants)

Regulas 15.–17. pantā noteikts, ka tirdzniecības vietām, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti (atvasinātie instrumenti, kuru bāzes aktīvs ir gāze vai elektroenerģija), ir jāizveido pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismi (IVM). Šā pasākuma mērķis ir pasargāt tirgus dalībniekus no akūta svārstīguma līmeņa šādos tirgos, pieprasot, lai tirdzniecības vietu izveidotie mehānismi novērstu lielas cenu svārstības tirdzniecības dienas laikā.

Ņemot vērā tirgoto instrumentu daudzveidību un dažādos likviditātes līmeņus enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos, regulā ir noteikti tikai IVM darbības pamatparametri un noteikts, ka tie ir jāpielāgo katra līguma un tirdzniecības vietas īpatnībām. Regula arī dod iespēju tirdzniecības vietām ieviest IVM, integrējot tos esošajos bloķēšanas mehānismos, nevis izveidojot papildu mehānismu.

2023. gada 30. jūnijā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar regulas 17. pantu, publicēja ziņojumu, kurā dokumentētas iespējamās atšķirības IVM īstenošanā tirdzniecības vietās un izvērtēta pasākuma lietderība 12 .

Galvenie konstatējumi. Savā ziņojumā EVTI norāda, ka īstenotie IVM kopumā šķita atbilstoši kalibrēti, taču jāņem vērā, ka novērtējums veikts laikā, kad nebija pierādījumu par ieilgušām svārstīguma epizodēm, kas ietekmētu enerģētikas preču atvasināto instrumentu tirdzniecību. Regulas 15.–17. pantā izklāstītie pasākumi tika piemēroti 17 tirdzniecības vietām 13 . EVTI konstatējumos norādīts, ka tirdzniecības vietas IVM īstenoja nedaudz atšķirīgi, kas skaidrojams ar katras tirdzniecības vietas un līguma īpatnībām. Atšķirības jo īpaši bija saistītas ar:

·“atsauces cenas” izvēli, dažu līgumu zemo likviditāti dažās tirdzniecības vietās, kā rezultātā tirdzniecības vietas atsauces cenas noteikšanai kā aizstājējvērtību izmantoja cenas citās tirdzniecības vietās;

·atsauces cenas un cenu robežu atjaunošanas biežums ar zemu likviditāti, kas noveda pie garākiem intervāliem starp šādiem atjaunojumiem;

·plašas “cenu koridora” robežas, kas nav piemērotas nelikvīdiem līgumiem.

Kopumā EVTI novērtējums ir tāds, ka šīs atšķirības ir pamatotas un ka tirdzniecības vietas IVM ir īstenojušas pienācīgi. Tomēr EVTI arī norāda, ka IVM nav piemērots nelikvīdiem līgumiem, kuru īstenošanas grūtības, šķiet, pārsniedz jebkādu iespējamo ieguvumu. EVTI ziņo, ka IVM kopš to ieviešanas bija iedarbinājusi tikai viena tirdzniecības vieta un tas, visticamāk, bija kļūdainu rīkojumu dēļ. Ņemot vērā enerģētikas preču atvasināto instrumentu tirgu ierobežoto svārstīgumu šajā periodā, šķiet, ka tirdzniecības vietas IVM ir kalibrējušas pienācīgi.

Attiecībā uz mehānisma efektivitāti EVTI norāda, ka, ņemot vērā to, ka nav pierādījumu par ieilgušām svārstīguma epizodēm, kas ietekmētu enerģētikas preču atvasinātos instrumentus attiecīgajā periodā 14 , tai ir “ierobežotas iespējas sniegt IVM lietderības novērtējumu kā par pozitīvu, tā par negatīvu ietekmi”. Jebkurā gadījumā tā uzskata, ka liela svārstīguma epizodes 2022. gadā bija saistītas ar stresu, kas ietekmēja gāzes un elektroenerģijas tirgus pamatrādītājus, un ar Krievijas mēģinājumiem dabasgāzes piegādes Eiropai izmantot par ieroci, nevis ar nesakārtotu tirdzniecību, ko paredzēts atrisināt ar IVM un bloķēšanas mehānismiem kopumā.

Visbeidzot, EVTI norāda, ka IVM saderība ar spēkā esošajiem pienākumiem attiecībā uz bloķēšanas mehānismiem, kā arī tā īstenošana vairākās tirdzniecības vietās, pielāgojot esošos bloķēšanas mehānismus, liecina, ka tā mērķi varētu sasniegt saskaņā ar esošajiem Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (FITD) noteikumiem un ka sasniedzamais mērķis neattaisnoja vēl viena bloķēšanas mehānismu slāņa izveidi.

EVTI ziņojuma pamatā ir dati, kas savākti par laiku no 2023. gada februāra līdz maijam, kas ir periods, kurā gāzes tirgus svārstīgums samazinājās līdz ārkārtīgi zemam līmenim. Tomēr vasarā, vispirms jūnija sākumā un pēc tam augustā, gāzes finanšu tirgos, jo īpaši Title Transfer Facility, bija vērojamas dažas būtiska tekošās dienas svārstīguma epizodes; bieži vien cenu svārstības vienā dienā pārsniedza 10 % (dažos gadījumos pat 20 % vai vairāk).

Tas liecina, ka, lai gan līdzsvars gāzes tirgū kopš 2022. gada ir ievērojami uzlabojies un ES ir spējusi veiksmīgi aizstāt lielu gāzes daudzumu, ko iepriekš piegādāja Krievija, enerģētikas tirgos joprojām pastāv zināma nestabilitāte. Tirgu darbību var traucēt un, iespējams, izraisīt pārmērīgi lielu tekošās dienas svārstīgumu tādi riski kā, piemēram, atlikušā Krievijas gāzes importa pilnīga un pēkšņa pārtraukšana, infrastruktūras incidenti, nelabvēlīgi laika apstākļi vai būtisks gāzes pieprasījuma pieaugums visā pasaulē. Ievērojams svārstīgums var rasties arī tad, ja tirgus dalībnieki reaģē uz ziņām par iespējamu piegādes trūkumu (pat tad, ja šāds trūkums tomēr neīstenojas).

Pēc enerģētiskās krīzes, kad tūlītēja atgriešanās pie iepriekšējā status quo energoapgādes jomā nav iespējama, un tā kā ES ir atkarīga no LNG piegādēm, ir būtiski nodrošināt enerģētikas finanšu tirgu stabilitāti, izvairoties no pārmērīga cenu svārstīguma. Pašlaik nav skaidrs, vai nākamajos mēnešos atkārtosies svārstīguma epizodes (kas palielinājās 2023. gada vasarā). EVTI norāda, ka, tā kā apskatāmajā periodā nebija ieilguša svārstīguma, tai bija ierobežotas iespējas sniegt IVM lietderības novērtējumu par iespējamu pozitīvu vai negatīvu ietekmi.

Secinājums. Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms var palīdzēt ierobežot dramatiskas cenu svārstības un izlīdzināt cenu izmaiņas ļoti svārstīgos tirgos. Tam var būt arī netieša tirgu disciplinējoša ietekme.

Tomēr EVTI neatrada iemeslu IVM padarīt par pastāvīgu ES tiesiskā satvara elementu, taču tās novērtējums tika veikts laikā, kad nebija ieilguša svārstīguma. EVTI uzskata, ka esošo bloķēšanas mehānismu pienācīga īstenošana un piemērošana saskaņā ar FITD II, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, izmantojot IVM, varētu sasniegt mērķi ierobežot pārmērīgu tekošās dienas cenu svārstīgumu, neieviešot otru bloķēšanas mehānismu slāni IVM formā. Būtu jāapsver arī nesenā politiskā vienošanās par FITD / Finanšu instrumentu tirgus regulas pārskatīšanu. Turpmāka energoproduktu tirgu un IVM ietekmes uzraudzība dažos tuvākajos mēnešos dalībvalstīm varētu būt noderīga, lai tās varētu formulēt labāk informētu viedokli par vajadzību pēc IVM īslaicīga pagarinājuma. Kā norādījusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde 15 , nākotnē saspringtā situācija gāzes tirgū var radīt specifiskus riskus un neaizsargātību ar gāzi saistītu atvasināto instrumentu tirgos, kas varētu “palielināt tirgus norišu atstāto iespaidu” un “cenu spiedienu uz atvasinātajiem instrumentiem”. Minēto risku analīze “vēl ir jāturpina, lai novērstu datu iztrūkuma un datu sadrumstalotības problēmas”. Komisija turpinās dalībvalstīm sniegt informāciju par darbu šajā jautājumā.

2.LNG cenas novērtējums un etalons (regulas 18.–22. pants)

Regulas 18. pantā noteikts, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) katru dienu jāsagatavo un jāpublicē:

·LNG cenas novērtējums, kas sākas ne vēlāk kā 2023. gada 13. janvārī, un

·ikdienējās LNG cenas etalons uz 2023. gada 31. martu.

LNG cenas novērtējums un etalons tika ieviesti, lai tirgū nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo pārredzamību. Tas, ka nebija ticama rādītāja cenai, par kādu ES dalībvalstis iepirka LNG starptautiskos tirgos, radīja situāciju, ka pagājušā gada krīzes laikā tās konkurēja par gāzes piegādes nodrošināšanu. Tam savukārt, iespējams, bija būtiska nozīme augšupvērstā cenu spiediena radīšanā. Jau no paša sākuma tas bija paredzēts kā pastāvīgs pasākums, kas pēc iespējas drīzāk iekļaujams Regulā par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT), jo tas tika uzskatīts par nepieciešamu saistībā ar to, ka pēc Krievijas mēģinājumiem cauruļvada gāzi padarīt par ieroci strukturāli izmainījās LNG nozīme ES gāzes piegādēs. Tomēr 2022. gada enerģētiskā krīze parādīja, cik steidzami vajadzīgs pārredzamības rīks, kas objektīvi atspoguļotu cenu, par kādu LNG kravas tika ievestas Eiropā. Šajā kontekstā pasākums tika iekļauts regulā, skaidri norādot, ka tas tiks iekļauts REMIT kā pastāvīgs pasākums (kā to apliecina regulas 57. apsvērums).

Galvenie konstatējumi. LNG cenu novērtējums kopš tā ieviešanas ir nodrošinājis tirgum lielāku pārredzamību, balstoties uz obligātu objektīvu ziņošanu un atspoguļojot starptautiskās gāzes cenas. Kopš tā publicēšanas dabasgāzes etalonu cenas ES (Title Transfer Facility) ir pakāpeniski samazinājušās atbilstoši LNG cenas novērtējumam. Lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir uzticams un objektīvs, ar regulu ACER ir piešķirtas īpašas pilnvaras vākt un apstrādāt vajadzīgos tirgus datus. ACER tagad regulāri publicē šādus cenu novērtējumus:

·Ziemeļrietumeiropas,

·Dienvideiropas un

·ES LNG cena.

LNG cenas etalons šo pārredzamību nostiprināja vēl vairāk, jo tas sniedz informāciju par starpību starp ES LNG cenas novērtējumu un Title Transfer Facility līguma ar tuvāko mēneša termiņu norēķinu cenu, kas ir ES visbiežāk izmantotais regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums un plaši atzīts par visreprezentatīvāko ES gāzes cenu aizstājējvērtību.

Tā kā faktiskā cena, par kādu LNG nonāk ES, ir padarīta pārredzamāka, tirgus dalībnieki ES dalībvalstīs ir labāk informēti par tirgus cenām, un ES dalībvalstis var labāk savstarpēji koordinēties, lai solidāri nodrošinātu LNG piegādes, tādējādi izvairoties no nevajadzīga spiediena izdarīšanas uz tirgu.

2023. gada 14. martā Komisija pieņēma priekšlikumu grozīt Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT). Priekšlikums ietver gan LNG cenas novērtējumu, gan etalonu. Tomēr paredzams, ka pārskatītās REMIT regulas galīgā pieņemšana un stāšanās spēkā notiks pēc pašreizējās regulas termiņa beigām.

Secinājums. Komisija uzskata, ka būtu ļoti svarīgi, lai relevantie pieņemtie pagaidu pasākumi tiktu paplašināti, lai saglabātu LNG importa cenu lielāku pārredzamību un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES dalībvalstīm solidaritātes garā, vienlaikus atbalstot dalībvalstis stabilas piegādes nodrošināšanā, lai apmierinātu ES enerģijas vajadzības. Tāpēc līdzīgi pastāvīgi pasākumi ir iekļauti REMIT priekšlikumā.

PĀRSKATS PAR IV NODAĻU (PASĀKUMI, KO ĪSTENO, JA GĀZES NOZARĒ IR ĀRKĀRTAS STĀVOKLIS)

1.Standarta noteikumi attiecībā uz solidaritāti (regulas 23. un 26.–28. pants)

Lai vēl vairāk stiprinātu solidaritātes pasākumus 16 nopietna gāzes piegādes trūkuma gadījumā un risinātu gadījumus, kad starp ES dalībvalstīm nav divpusēju solidaritātes nolīgumu, regulā ir noteikti solidaritātes standarta noteikumi, kas piemērojami, ja nav divpusēju nolīgumu. Solidaritātes standarta noteikumi solidaritātes pienākumu attiecina uz kritiskajiem gāzes apjomiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, tādējādi novēršot elektroenerģētisko krīzi. Tagad solidaritāte būtu jānodrošina arī ES dalībvalstīm, kurās ir LNG kompleksi.

Standarta noteikumu pamatā ir princips, ka ir jānodrošina solidaritāte pret taisnīgu kompensāciju, un maksimālo kompensāciju veido šādi elementi:

1)gāzes cena,

2)uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas,

3)tiesvedības izmaksas ES dalībvalstij, kas piegādā gāzi, un

4)netiešās izmaksas, kas neatspoguļojas gāzes cenā, piem., kompensācija par industrijas apcirpšanu, kas nedrīkst pārsniegt 100 % no gāzes cenas.

Solidaritātes standarta noteikumi arī novērš nepilnības Gāzes piegādes drošības regulas solidaritātes noteikumos, proti, ka pieprasošām ES dalībvalstīm prioritāte nav jāpiešķir piedāvājumiem, kuru pamatā ir tirgus pasākumi. Regula arī uz laiku paplašināja solidaritātes aizsardzību, attiecinot to uz elektroapgādes drošībai kritisko gāzes apjomu, un uz laiku solidaritātes pienākumu attiecināja arī uz ES dalībvalstīm ar LNG kompleksiem.

Solidaritātes mehānismu piemēro tikai nopietnā ārkārtas situācijā, tāpēc to nevar pārbaudīt realitātē. Tāpēc IV nodaļā aprakstītā situācija tikusi simulēta izmēģinājumā, kā izklāstīts nākamajā sadaļā. Turklāt 2023. gada maijā Gāzes koordinācijas grupai tika nosūtīta anketa 17 .

Galvenie konstatējumi izmēģinājuma rezultāti 

Lai testētu lomas un pienākumus situācijā, kad gāzes nozarē ir ES mēroga ārkārtas stāvoklis, kā arī lai testētu solidaritātes noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu un regulu, Komisija 2022. gada decembrī kopā ar ES dalībvalstīm, pārvades sistēmu operatoriem un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSOG) veica izmēģinājumu.

Kopumā izmēģinājums apliecināja ES dalībvalstu, Komisijas un ENTSOG gatavību situācijām, kad gāzes nozarē ir ārkārtas stāvoklis, un to, ka Gāzes piegādes drošības regula un regula nodrošina pienācīgu satvaru reaģēšanai ārkārtas situācijās, jo īpaši solidaritātes pieprasījumu gadījumā. Tomēr tika konstatētas arī vairākas problēmas, kuru novēršanai nepieciešami turpmāki pasākumi.

·Solidaritātes noteikumi izmēģinājuma laikā tika atzīti par būtiskiem piegādes drošībai, ja tie ir noteikti iepriekš. Taču līdz šim ir parakstīts tikai ierobežots skaits divpusēju nolīgumu (7 no 40). Dalībvalstīm ir sarežģīti izlemt, kas ir taisnīga kompensācija, un, ja tā nav iepriekš noteikta, tika uzskatīts, ka solidaritātes pieprasīšana un nodrošināšana ir apgrūtināta.

·Tika konstatēts, ka nav juridiska pamata pieprasīt solidaritāti kaimiņos esošai ES dalībvalstij, ar kuru nav tieša cauruļvada savienojuma. Šī iespēja Gāzes piegādes drošības regulā nav skaidri minēta, taču tajā ir noteikumi par gadījumu, kad divas ES dalībvalstis ir savienotas caur trešo valsti.

·Solidaritātes piešķiršanas un prioritāšu noteikšanas procedūra tika atzīta par neskaidru gadījumos, kad kāda ES dalībvalsts saņem divus pieprasījumus. Ja tirgus neļauj apmierināt abus pieprasījumus, ir vairākas iespējas: proporcionāls piešķīrums, piešķīrums, pamatojoties uz secību, kādā pieprasījumi saņemti (rindas kārtībā), vai piešķīrums atkarībā no summas, kas saņemta kā kompensācija.

·Vairākas ES dalībvalstis uzskatīja regulā noteiktais mainītais pieprasījumu iesniegšanas periods vismaz 72 stundas pirms norādītā piegādes laika varētu radīt sarežģījumus. Dalībnieki pauda vēlmi, lai solidaritātei, ko nodrošina ar cauruļvadu palīdzību, tiktu piemērots 24 stundu periods, savukārt 72 stundu periods varētu būt joprojām relevants gadījumos, kad solidaritāti nodrošina ar LNG.

·LNG formā sniegtās solidaritātes pieprasīšanas un saņemšanas juridiskais pamats ir jāprecizē sīkāk, tai skaitā par līgumiskām problēmām attiecībā uz kravu novirzīšanu un kompensāciju izmaksāšanu trešām personām, kuģu pieejamību, iespējamo apjoma neatbilstību starp solidaritātes pieprasījumu un attiecīgā kuģa apjomiem un maksājumu garantēšanas veidiem.

Secinājums. Komisijas secinājumi ir šādi.

·Būtu pastāvīgi jānosaka, ka tad, ja nav divpusēju nolīgumu, ir piemērojami solidaritātes standarta noteikumi. Tādējādi tiktu nodrošināta permanentas ES apgādes drošības arhitektūras izveide, vienlaikus atbrīvojot ES dalībvalstis no pienākuma parakstīt divpusējus nolīgumus.

·Ņemot vērā jauno enerģētikas situāciju ES, kurā LNG ir kļuvusi par galveno gāzes piegādes avotu, piegādes drošībai ir būtiski, ka solidaritāte tiek attiecināta arī uz LNG. Regulā cauruļvadu gāzei un LNG piemēroti vieni un tie paši noteikumi, bet tie vairs neatbilst reālajai situācijai. Tādēļ būtu lietderīgi noteikumus pielāgot, ņemot vērā LNG tirgus specifiku.

·Kritiskie gāzes apjomi ir paredzēti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību tā, lai gāzes krīze neietekmētu elektroenerģijas sistēmas darbību. Bez regulā ierosinātajiem līdzekļiem varētu izpētīt alternatīvus mehānismus, kā to nodrošināt.

2.Aizsargājamo lietotāju nebūtiskais patēriņš (regulas 24. pants)

Gāzes piegādes drošības regulas 2. pantā aizsargājamie lietotāji ir definēti kā gāzes sadales tīklam pieslēgti mājsaimniecības lietotāji. ES dalībvalstis savu aizsargājamo lietotāju kategorijām var nolemt pievienot arī šādus patērētājus, ja tie kopā neveido vairāk kā 20 % no kopējā gāzes patēriņa gadā:

1)sadales tīklam pieslēgti mazie un vidējie uzņēmumi,

2)būtisku sociālo pakalpojumu sniedzēji;

3)centralizētās siltumapgādes iekārtas.

Dalībvalstīm ir jāievieš stingri pasākumi, ar kuriem minētajiem aizsargājamajiem lietotājiem nodrošina piegādi un novērš atslēgšanu no gāzes piegādes pat tad, ja gāzes nozarē ir ārkārtas stāvoklis.

Tomēr 2022. gada enerģētiskās krīzes laikā un pēc tam, kad tika pieņemta Padomes Regula (ES) 2022/1369 (2022. gada 5. augusts) par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, pieauga visu sektoru brīvprātīgas pieprasījuma samazināšanas nozīme.

Tāpēc ar regulas 24. pantu tika ieviesta iespēja ES dalībvalstīm veikt pasākumus, lai samazinātu aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, ar nosacījumu, ka šie lietotāji nav uzskatāmi par mazaizsargātiem lietotājiem, kā definēts 3. panta 3. punktā Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.

Galvenie konstatējumi. 2023. gada 12. maijā Komisija nosūtīja Gāzes koordinācijas grupas locekļiem anketu, lūdzot viņus sniegt atsauksmes, tai skaitā par noteikumiem, kas saistīti ar aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, un par pārrobežu gāzes plūsmu aizsardzības papildpasākumiem. Rezultāti bija šādi:

·vairākas ES dalībvalstis norādīja, ka tās šo elastīgāko pieeju aizsargājamo lietotāju jēdzienam uzskata par lietderīgu, jo tā, piemēram, varētu atbrīvot apjomus kritiski svarīgām industrijām, un tam uz mājsaimniecībām būtu salīdzinoši neliela ietekme (piemēram, tām vajadzētu termostatu noregulēt uz nedaudz zemāku atzīmi);

·dažas ES dalībvalstis norādīja, ka šo noteikumu ir grūti piemērot praksē, jo ir sarežģīti uzraudzīt aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu ārpus gada griezuma.

Secinājums. Komisija secina, ka jēdziens “aizsargājamo lietotāju nebūtisks patēriņš” pašreizējo vai turpmāko pieprasījuma samazināšanas centienu kontekstā ir lietderīgs. 

3.Pārrobežu plūsmu aizsardzības pasākumi (regulas 25. pants)

Gāzes piegādes drošības regulas 12. panta 5. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ES dalībvalstis nedrīkst nepamatoti ierobežot pārrobežu gāzes plūsmas. Tomēr procedūra šajā jautājumā var ilgt līdz pat nedēļai, kā rezultātā krīzes laikā pārrobežu plūsmas var tikt nepamatoti apturētas.

Tāpēc ar regulas 25. pantu tika ieviesti papildu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu pārrobežu gāzes plūsmas; tie Komisijai dod iespējas likt attiecīgajai ES dalībvalstij nekavējoties koriģēt savas darbības.

Galvenie konstatējumi. Regulas (ES) 2017/1938 12. pantā definētais ārkārtas stāvoklis nekad nav ticis izsludināts, un tāpēc noteikums nav testēts. Tomēr ar iepriekš minētās anketas palīdzību Gāzes koordinācijas grupas locekļi tika aicināti paust savu viedokli par šo jautājumu. Viņu atbildes var iedalīt šādās kategorijās.

Atbildes uz šo anketu rāda, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka pārrobežu plūsmu aizsardzības pasākumi ir noderīgi vai nu tāpēc, ka viņi uzskata, ka regulas 25. panta jaunie noteikumi ir lietderīgi, vai tāpēc, ka viņi uzskata, ka Gāzes piegādes drošības regulas 12. panta 5. punkts jau pašlaik būtu pastāvīgi jāievēro.

Secinājums. Komisija secina, ka ir svarīgi censties saglabāt pārrobežu plūsmu aizsardzības pasākumus, kā arī saīsināt procedūru, lai krīzes laikā garantētu pārrobežu plūsmas. 

SECINĀJUMS

Vispārējā gāzes piegādes situācija Savienībā

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa enerģētikas jomā ir panākusi vēl nepieredzētas izmaiņas. Neraugoties uz lielu samazinājumu plūsmās no Krievijas (– 70 miljardi kubikmetru (mljrd. m³) 2022 gadā), labu ES gāzes tirgus apgādi ir izdevies noturēt, pateicoties LNG piegādes apjomu pieaugumam (+ 50 mljrd. m³ 2022. gadā), importam pa cauruļvadiem no partneriem, kas nav Krievija, un gāzes pieprasījuma samazināšanai (– 58 mljrd. m³ 2022. gadā), kas šogad ir palīdzējis panākt vēsturiski augstu krātuvju piepildījuma līmeni un Uzglabāšanas regulā noteikto pienākumu gāzes krātuves piepildīt par 90 % izpildīt jau augustā 18 .

Šī pāreja bija iespējama, pateicoties tam, ka ES un tās dalībvalstis sekmīgi īstenoja pasākumus visās galvenajās enerģētikas rīcībpolitikas jomās; tā ir ES Enerģijas platforma, krātuvju piepildījuma rīcībpolitika ES līmenī, gāzes pieprasījuma samazināšana, elektroenerģijas maksimumslodzes samazināšana, atjaunīgo energoresursu straujāka apguve un mērķorientēti infrastruktūras modernizācijas pasākumi (+ 25 mljrd. m³ jaunas LNG regazifikācijas jaudas).

Gāzes līdzsvara situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad gāzes cenas pieauga līdz nepieredzētam līmenim, pārsniedzot 300 EUR/MWh. Tomēr karš nav beidzies, un gāzes cenas joprojām ir augstākas un svārstīgākas nekā pirms 2021. gada vasaras, kad Krievija gāzes sektoru sāka izmantot par ieroci. Tā kā ar Enerģijas platformu saistītie 2022. gada rīcībpolitikas pasākumi joprojām dod augļus , pieprasījuma samazinājuma pienākuma termiņš ir pagarināts līdz 2024. gada martam un krātuvju piepildījuma mērķrādītāji ir sasniegti, skats uz nākamo ziemu kopumā ir pozitīvāks nekā pirms 2022./2023. gada ziemas. Tomēr joprojām pastāv būtiski riski gāzes piegādes drošībai ES, piemēram: Krievijas importa pilnīga un pēkšņa pārtraukšana, infrastruktūras incidenti, nelabvēlīgi laika apstākļi, gāzes pieprasījuma palielināšanās Eiropā vai citur, kas radītu konkurenci uz LNG kravām, lielāka gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai sausuma vai neplānotu kodoliekārtu darbības pārrāvumu dēļ. Tie visi ir riska faktori, kas, it sevišķi tad, ja tie iestājas vienlaikus, var tirgos radīt saspringtu situāciju un atkal izdarīt spiedienu uz cenām.

Turklāt pozitīvās prognozes attiecībā uz 2023./2024. gada ziemu realizēsies tikai tad, ja tiks saglabāta enerģijas bilance, kas pagājušajā gadā tika panākta, pateicoties ES dalībvalstu centieniem un īstenotajiem rīcībpolitikas pasākumiem. Ja gāzes bilance pasliktināsies un iestāsies daži no iepriekš minētajiem riskiem, ES piegādes drošība varētu tikt apdraudēta. Tādēļ ir nepieciešama pastāvīga modrība un cieša tirgus uzraudzība. ES ir jābūt gatavai arī sliktākajiem scenārijiem.

Komisijas atzinums par regulas termiņa pagarināšanu

Pamatojoties uz šajā ziņojumā izklāstītajiem galvenajiem konstatējumiem, kas gūti regulas īstenošanas pirmajos mēnešos, Komisija uzskata, ka tās noteikumiem ir bijusi svarīga nozīme gāzes tirgus stabilizēšanā un pienācīgas gāzes piegādes nodrošināšanā ES un ka regula ir svarīga ES gāzes piegādes drošības rīkkopas daļa.

Ņemot vērā iepriekš minētos joprojām pastāvošos riskus, tirgus dalībnieku interesi un iespējas gūt labumu no kopīgā iepirkuma un solidaritātes mehānisma, Komisija apsver, vai neierosināt pagarināt dažu vai visu regulas pasākumu darbības termiņu un kā dažus no regulas pasākumiem varētu integrēt strukturālākā veidā.

Šajā nolūkā par piemērotu tiesību aktu, kurā integrēt konkrētus kopīga iepirkuma mehānisma un solidaritātes mehānisma aspektus (pamatojoties uz konstatējumiem un pieredzi, kas gūta regulas piemērošanā), ir atzīta pārskatītā Gāzes regula (Regula (EK) Nr. 715/2009) (Ūdeņraža un gāzes tirgu dekarbonizācijas pakete). Likumdevēji pašlaik strādā pie šī jautājuma.

(1)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010.

(2)

   Tas attiecas gan uz TTF (Title Transfer Facility) nākotnes līgumiem ar tuvāko mēneša termiņu, gan uz TTF tūlītējiem līgumiem (ar nākamās dienas termiņu).

(3)

     AggregateEU ir pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisms, ko saskaņā ar Padomes Regulu 2022/2576 pārvalda PRISMA — pakalpojumu sniedzējs ES Enerģijas platformas ietvaros.

(4)

     Direktīvas 3. pantā ir noteikts: “1. Savienībā iedibināti dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi vai dalībvalstu iestādes, kas iecerējuši izsludināt konkursu gāzes iepirkumam vai sākt sarunas ar dabasgāzes ražotājiem vai piegādātājiem no trešām valstīm par gāzes iepirkumu apjomā virs 5 TWh/gadā, vienīgi labākas koordinācijas nolūkos informē Komisiju un attiecīgā gadījumā to dalībvalsti, kurā ir iedibināti minētie uzņēmumi, par gāzes piegādes līguma vai saprašanās memoranda noslēgšanu vai par konkursa gāzes iepirkumam izsludināšanu.”

(5)

     Komisijas lēmums ir pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32023D0208(02) .

(6)

     Ar ERAB darbības valstu sarakstu var iepazīties tīmekļvietnē https://www.ebrd.com/where-we-are.html .

(7)

     Ja valsts atbalsts ir finansiāls atbalsts garantiju vai citā veidā, uz to attiecas valsts atbalsta kontrole saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu.

(8)

     Attiecīgā veidlapa pieejama tīmekļvietnē https://aggregateeu.prisma-capacity.eu/support/solutions/articles/36000429400-how-to-fill-out-the-declaration-of-honor- .

(9)

   8. pantā (Dalība pieprasījuma agregēšanā un kopīgā iepirkumā) ir noteikts:

“1. Dalība pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā ir atvērta un pārredzama visiem Savienībā iedibinātiem dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem neatkarīgi no pieprasītā apjoma. Dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem liedz kā piegādātājiem, ražotājiem un pircējiem piedalīties pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā tad, ja:

a) uz kurām [uz tiem] attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai

apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b) kuras [tie] tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c) kuras tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

(10)

     Saskaņā ar to pircēji varētu izvēlēties, ka cits uzņēmums darbojas kā starpnieks, kas sniedz pakalpojumus (piemēram, rezervē laika nišas LNG terminālī).

(11)

     Saskaņā ar to vairāki pircēji varētu lūgt citam uzņēmumam rīkoties kā pircējam viņu vārdā un iegādāties gāzi.

(12)

     Ar ziņojumu var iepazīties tīmekļvietnē: https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/2023-06/ESMA70-156-6509_Final_Report_Intra-day_Volatility_Management_Mechanism.pdf.

(13)

     CapMan AD (Beļģija), 42 Financial Services (Čehija), European Energy Exchange (Vācija — gan regulētais tirgus, gan organizētā tirdzniecības sistēma), MEFF Power (Spānija), CIMD SV SA (Spānija), Tradition Espana (Spānija), Griffin Markets Europe (Francija), TPICAP EU (Francija), Tradition Paris (Francija), Hellenic Energy Exchange (Grieķija), Hungarian Derivative Energy Exchange (Ungārija), Marx Spectron Europe (Īrija), Borsa Italiana SPA — IDEM (Itālija), ICE Endex Markets BV (Nīderlande), Nasdaq Oslo ASA (Norvēģija) un OMIP — Polo Portugues SGMR SA (Portugāle).

(14)

     Pamatā esošā informācija tika apkopota divos piegājienos no 2023. gada februāra līdz maijam.

(15)

     Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, 'TRV Risk Analysis: EU natural gas derivatives markets: risks and trends', 2023. gada 12. maijs.

(16)

     Sākotnēji paredzēti Regulas (ES) 2017/1938 13. pantā, kurā noteikti “solidaritātes mehānismi”, kas piemērojami kā galējs pasākums nopietnā situācijā, kad gāzes nozarē ir ārkārtas stāvoklis, un ko regulē divpusēji solidaritātes nolīgumi starp ES dalībvalstīm.

(17)

     Gāzes koordinācijas grupa ir pastāvīga padomdevēja grupa, kas koordinē piegādes drošības pasākumus, it sevišķi krīžu laikā. Sk.: Komisijas ekspertu grupu un līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu) .

(18)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1032 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).