EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.4.2023

COM(2023) 212 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par vienoto uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par vienoto uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013

1. Ievads

1.1. Ziņojuma mērķi

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) tika izveidots 2014. gada novembrī kā galvenais pirmais solis ceļā uz banku savienību, lai nodrošinātu kredītiestāžu augstas kvalitātes uzraudzību ES, loģiski un efektīvi īstenotu ES politiku kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā un konsekventi piemērotu vienoto noteikumu kopumu. VUM tika iecerēts kā integrēta sistēma, kurā sadarbojas Eiropas Centrālā banka (ECB) kā pārvalstiska iestāde un valsts kompetentās iestādes (VKI) no eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas noslēgušas ciešas sadarbības nolīgumu ar ECB.

VUM darbības un pienākumu pamatā ir regula, ar kuru ECB tiek uzticēti uzraudzības uzdevumi, – Regula (ES) Nr. 1024/2013 (“VUM regula”). Minētajā regulā ir paredzēts, ka Komisijai 1 ik pēc trim gadiem ir plaši jāpārskata VUM regulas vispārējā piemērošana. Pārskatīšanas mērķis ir noteikt iespējamo ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Pirmā pārskatīšana tika pabeigta 2017. gadā, un Komisijas ziņojums tika publicēts 2017. gada oktobrī 2 . Otrā pārskatīšana bija jāpabeidz 2020. gadā, bet tā tika atlikta līdz 2022. gadam Covid-19 pandēmijas dēļ un tā iemesla dēļ, ka par prioritāti tika izvirzīts darbs saistībā ar 2021. gada banku nozares tiesību aktu paketi. Komisija tagad publicē savu ziņojumu par otro pārskatīšanu.

1.2. Pārskatīšanas tvērums

Pārskatīšanā ir ņemti vērā konstatējumi VUM 2017. gada pārskatīšanas ziņojumā, lai novērtētu, vai tajā laikā konstatētie trūkumi ir pienācīgi risināti. Tā ietver arī jomas, uz kurām attiecas VUM regulas 32. pantā noteiktās pilnvaras un kuras netika novērtētas 2017. gadā veiktajā pārskatīšanā, jo tajā laikā nebija pieejama pietiekama informācija, lai izdarītu secinājumus (piemēram, nebija ciešas sadarbības nolīgumu gadījumu, ko novērtēt). Turklāt pārskatīšanā galvenā uzmanība ir pievērsta gan konkrētām augstas prioritātes norisēm, gan riskiem, kas apdraud banku sektora finanšu stabilitāti:

·atbilstības un piemērotības novērtējumam –, kas ir svarīgs uzraudzības instruments, kurš izmantots lielākajā daļā lēmumu, ko ECB Padome pieņēmusi banku uzraudzības jomā;

·riskiem, kas saistīti ar klimata un vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) faktoriem – klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē ekonomiku un turpmākajos gados var nopietni apdraudēt finanšu stabilitāti;

·nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem –, kas ES politiskajā darba kārtībā ir izvirzīti par augsti prioritāriem jautājumiem;

·trešo valstu grupām situācijā pēc Brexit –, kas ir uzraudzības problēma, kura izriet no tā, ka vairākas lielas trešo valstu bankas iedibina jaunus meitasuzņēmumus ES;

·IKT riskam un kiberriskam –, ņemot vērā finanšu pakalpojumu arvien lielāku digitalizāciju un lielo ģeopolitisko spriedzi.

Pārskatīšanas process ietvēra: i) dokumentu izpēti; ii) VUM ieguldījumu; iii) neformālas intervijas ar visām VKI, kas piedalās VUM, kā arī ar tādām ES VKI, kas nepiedalās VUM; iv) neformālas intervijas ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV) un v) neformālas diskusijas ar nozares ieinteresētajām personām.

Dokumentu izpētes ietvaros Komisijas komanda pārskatīja vairākus publiski pieejamus dokumentus, kā arī ECB sniegtos dokumentus (piemēram, rokasgrāmatas, procedūras un prezentācijas). Procesa gaitā komanda arī daudzkārt sadarbojās ar ECB darbiniekiem, kā arī veica ECB apmeklējumu uz vietas.

Neformālas sanāksmes ar pārstāvjiem no ikvienas no 21 VKI, kas piedalās VUM vai kam ir sadarbības nolīgumi ar VUM, sniedza noderīgu atgriezenisko saiti par VUM vispārējo stāvokli no VKI skatupunkta, par VUM darbībām un par prioritārajām jomām, kuras aptver pārskatīšana. Turklāt noderīgas bija neformālas sanāksmes ar pārstāvjiem no sešām ES VKI, kas nepiedalās VUM, – bija iespēja uzklausīt to viedokli par sadarbību ar VUM.

Komisija arī tikās ar vairākām nozares organizācijām 3 , lai apspriestu to viedokļus par VUM darbību un par prioritārajām jomām, kas ietvertas pārskatīšanas tvērumā.

1.3. Ziņojuma galvenie vēstījumi un struktūra

Pēc pārskatīšanas Komisija secina, ka kopumā VUM darbojas labi. Tas ir kļuvis par nobriedušu, stabilu uzraudzības iestādi, kas sasniedz tā izveides laikā izvirzītos mērķus. Tas palīdz nodrošināt, ka bankas ir labi sagatavotas un kapitalizētas ekonomikas un finanšu krīzēm. Tas arī nodrošina kvalitatīvu un proaktīvu banku uzraudzību, ātri pielāgojoties uzraudzības problēmām, kā tas ir apliecinājies Covid-19 krīzes laikā. Sadarbība VUM ietvaros starp ECB un VKI darbojas labi. Tikpat pozitīvas ir atsauksmes par to, kā darbojas ciešā sadarbība.

Ziņojums ir strukturēts šādi: 2. iedaļā no vēsturiskā skatījuma ir aprakstīta ES uzraudzība un VUM darbība, kā arī VUM attīstība līdz nobriedušai, stabilai uzraudzības iestādei; 3. iedaļā galvenā uzmanība ir pievērsta sadarbības aspektiem, kas ir VUM stūrakmens; 4. iedaļā ir aplūkota uzraudzības darbības kvalitāte un efektivitāte, jo īpaši ņemot vērā neseno Covid-19 krīzi, karu Ukrainā un jaunos riskus; 5. iedaļā ir aplūkota VUM ietekme uz iekšējā tirgus darbību. Visbeidzot, 6. iedaļā ir apkopoti pārskatīšanā izdarītie secinājumi.

2. Vēsturiskais skatījums un pēcpārbaude saistībā ar iepriekšējo ziņojumu

2.1. Pārskats

VUM darbības sākums 2014. gadā iezīmēja būtiskas izmaiņas tajā, kā tiek veikta banku uzraudzība eurozonā. Pēc VUM regulas pieņemšanas 2013. gadā un nozīmīgu eurozonas banku aktīvu kvalitātes pārskatīšanas ECB 2014. gadā uzņēmās pienākumu uzraudzīt kredītiestādes, kas iedibinātas banku savienībā. Tā tieši uzrauga nozīmīgās kredītiestādes (NK): no 2023. gada 1. janvāra tā aptver 111 bankas valstīs, kas piedalās banku savienībā. Šīs tieši uzraudzītās bankas veido 82 % no kopējiem banku aktīviem iesaistītajās valstīs 4 . Mazāk nozīmīgās kredītiestādes (MNK) ECB pārraudzībā uzrauga VKI. Turklāt tikai ECB kompetencē ir pieņemt visus lēmumus, kas jāpieņem par kopējām procedūrām, kuras piemēro gan NK, gan MNK (piemēram, atļaujas izsniegšana un būtiskas līdzdalības iegūšana). ECB arī saglabā pilnvaras tieši uzraudzīt jebkuru MNK, lai nodrošinātu, ka banku savienībā konsekventi tiek piemēroti augsti uzraudzības standarti 5 . Šīs sistēmas pamatā ir spēcīga centrālā iestāde – ECB Banku uzraudzība – un netraucēta koordinācija un sadarbība starp ECB un VKI.

VUM izveidei bija nepieciešama jauna pārvaldības struktūra un jauni procesi un instrumenti, kā arī jauna veida domāšana par banku uzraudzību. Dažos pirmajos gados ECB bija jāizstrādā savs uzraudzības noteikumu kopums, lai īstenotu kvalitatīvu uzraudzības praksi.

ECB 2020. gada oktobrī ieviesa izmaiņas ECB Banku uzraudzības iekšējā organizācijā. Gan VKI, gan citas ieinteresētās personas norādīja, ka reorganizācija ir uzlabojusi to, kā VUM veic uzraudzības darbības, un tā spēju gūt progresu un pielāgoties izaicinājumiem.

Šīs izmaiņas iezīmē turpmāku pāreju uz uzlabotu riskā balstītu uzraudzību un uzraudzības stratēģijas, riska pārvaldības funkcijas un centralizēti koordinēto tematisko uzraudzības pārbaužu lomas nostiprināšanu. Mērķis bija nodrošināt efektīvāku uzraudzību un lielāku konsekvenci uzraudzības rezultātos, kā arī uzlabot uzraudzības darbību pārredzamību un paredzamību.

2.2. Iepriekšējo konstatējumu pēcpārbaude

Komisijas komanda pārskatīja ECB veiktās darbības, lai izskatītu 2017. gada VUM pārskatīšanas ziņojumā noteiktos konstatējumus, un konstatēja, ka tie kopumā ir efektīvi. Svarīgākie no tiem ir izklāstīti un novērtēti turpmāk, savukārt citi ir iekļauti šā ziņojuma īpašajās iedaļās (piemēram, atbilstības un piemērotības novērtējums, sadarbība VUM ietvaros) 6 .

Attiecībā uz iekšējo modeļu apstiprinājumiem 2017. gada VUM pārskatīšanas ziņojumā bija iekļauts visaptverošs novērtējums par ECB un VKI procesu, ko veic attiecībā uz jaunu modeļu apstiprināšanu (“modeļu apstiprināšanas process”) un esošo modeļu pastāvīgu pārskatīšanu (iekšējo modeļu mērķtiecīga pārskatīšana (TRIM)). Tajā ir arī norādīts uz nepadarīto darbu uzkrāšanos modeļu apstiprināšanā, ņemot vērā to, kā tika izveidotas modeļa apstiprināšanas un pārskatīšanas funkcijas, kas, iespējams, pagarināja modeļu apstiprināšanas laiku sākotnējā posmā. Vienlaikus VUM bija pārliecināts, ka nākotnē tas spēs atrisināt nepadarīto darbu uzkrāšanos. Kopš tā laika VUM ir ieviesis procesus, lai racionalizētu modeļu izmeklēšanu un modeļu apstiprināšanas procesu. Tie ietver i) jaunu intensīvu sistēmu modeļu izmeklēšanai un vieglāku apstiprināšanas procesu mazāk būtiskiem pieprasījumiem, pamatojoties uz EBI īstenoto uz iekšējiem reitingiem balstītās (IRB) pieejas sakārtošanas programmu; ii) tādu pieprasījumu apstiprināšanu, – veicot neklātienes novērtējumus, – kas saistīti ar jauno saistību neizpildes definīciju; iii) dažu modeļa apstiprinājuma pieprasījumu integrēšanu tajā tvērumā, uz ko attiecas TRIM izmeklēšana, un iv) to, ka kopš 2021. gada par prioritāti attiecībā uz kredītrisku izvirzīta tādu apstiprinājuma pieprasījumu novērtēšana, kuri saistīti ar tādu jaunu EBI regulatīvo produktu īstenošanu, ko varētu novērtēt, izmantojot iekšējo modeļu izmeklēšanu. Šīs iniciatīvas ir palīdzējušas novērst dažas bažas, kas saistītas ar modeļu apstiprināšanas procesa ilgumu.

Tomēr ir atzīts, ka VUM līmenī trūkst spēju apstrādāt modeļu pieteikumus un izmaiņu pieprasījumus tāpēc, ka trūkst resursu un – dažās jomās – īpašas prasmes (piemēram, attiecībā uz tirgus riska modeļiem), kas joprojām rada kavējumus. Šo aspektu uzsvēra gan nozares ieinteresētās personas, gan pati ECB. Pēdējos gados pēc Brexit no jauna iedibināto trešo valstu banku iesniegto modeļu pieteikumu skaits arī ir veicinājis modeļu apstiprināšanas kavējumus.

Turklāt dažos gadījumos bankas, kas pieteicās modeļa apstiprinājumam, neilgi pirms iestādes veiktās modeļu pārskatīšanas sākuma vai pat pārbaudes sākumā paziņoja iestādei, ka tās nav pabeigušas modeļa īstenošanu, kā paredzēts. Tā rezultātā misijas tika atceltas un VUM nespēja īsā laikā pārdalīt resursus citām misijām.

Šis aspekts joprojām ir kritisks, jo kavēšanās apstiprināšanas procesā var izraisīt nepiemērotu modeļu izmantošanu vai risku, ka tie tiks nepietiekami novērtēti. Tomēr uzraudzības iestādes līmenī nav iespējams nodrošināt pietiekamus resursus, lai nekavējoties reaģētu uz ļoti dažādajām banku prasībām saistībā ar modeļu pieteikumiem, tostarp modeļu izmaiņām.

Attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem un paziņojumu par maksātnespēju vai iespējamo maksātnespēju VUM noslēdza pārskatītu saprašanās memorandu ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Tas nodrošināja ciešāku sadarbību banku krīžu pārvaldīšanas jomā. Pašlaik tiek apspriesti daži turpmāki pasākumi, kuri nodrošinātu vēl labāku sadarbību, un tas liecina par to, ka, pamatojoties uz pieredzi, ECB un VNV sadarbības pakāpe laika gaitā palielinās. Viens no elementiem, kam jāpievērš uzmanība, ir atšķirība starp ECB un VNV dalību to attiecīgajās vadības struktūrās. Lai gan ECB ir pastāvīga novērotāja VNV izpildsesijās un plenārsēdēs (kā noteikts Vienotā noregulējuma mehānisma regulas 43. panta 3. punktā), VNV var tikt uzaicināta uz ECB Uzraudzības valdi kā novērotāja tikai konkrētos darba kārtības jautājumos. Praksē ECB uzaicina VNV uz diskusijām par atsevišķām bankām, kā arī par horizontāliem jautājumiem un politikas jautājumiem, lai nodrošinātu, ka VNV piedalās visās diskusijās, kas saistītas ar tās uzdevumiem. VNV pārstāvja regulāra dalība ECB Uzraudzības valdē veicina abu struktūru labu sadarbību.

Pirmajā pārskatīšanā tika atzīti VUM sasniegumi uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) piemērošanā, konsekventi un ātri iestrādājot regulatīvas izmaiņas tā metodoloģijā. Vairākās jomās ir gūti turpmāki panākumi, jo īpaši attiecībā uz saziņas uzlabošanu ar VKI par metodēm, ko izmanto, lai horizontālā līmenī pielāgotu kopējo uzraudzības komandu (KUK) ierosinātos SREP lēmumus un iekļautu EBI atsauksmes konverģences novērtēšanas darbā. SREP izmēģinājuma metodikas pašreizējā testēšana, kuras mērķis ir izmantot SREP kā standarta metodiku, ko papildina visaptverošs SREP vismaz reizi trijos gados, ir piemērs turpmākai pārejai uz uzraudzības procesu, kurš vairāk vērsts uz banku idiosinkrātiskajiem riskiem, papildus pamatizvērtējumam, ko uzskata par piemērotāku ar banku specifiku saistītajam SREP. Ir svarīgi, lai SREP laikā pieņemtie lēmumi, tostarp lēmumi, kas saistīti ar salīdzinošo novērtēšanu attiecībā pret citām bankām, tiktu pārredzami paziņoti attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņas ar bankām kvalitāti un to izpratni par gaidāmajiem rezultātiem un iznākumiem, kurus sagaida uzraudzības iestādes.

Kredītriska jomā un jo īpaši saistībā ar ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem (INA) pirmajā VUM pārskatīšanas ziņojumā tika norādīts, ka ECB var palielināt banku uzkrājumu līmeni, izmantojot savus uzraudzības instrumentus 7 , saskaņā ar piemērojamajā grāmatvedības regulējumā paredzētajiem ierobežojumiem. Pārskats liecina, ka ECB galvenokārt izmanto morālo pārliecināšanu, lai mudinātu bankas piemērot piesardzīgu uzkrājumu politiku kredītriskam, un izmanto uzraudzībā gaidāmo rezultātu izklāstu kā instrumentu informēšanai par vēlamo iznākumu. Piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā ECB nosūtīja banku vadītājiem vēstules 8 , sniedzot papildu norādījumus un norādot uzraudzībā gaidāmos rezultātus attiecībā uz kredītriska pārvaldību.

Saistībā ar informācijas apmaiņu ar Eiropas Revīzijas palātu (ERP) pirmajā VUM pārskatīšanā tika ierosināts ECB ieviest efektīvāku sistēmu informācijas apmaiņai ar ERP. ECB šo jautājumu ir atrisinājusi, noslēdzot iestāžu nolīgumu ar ERP par informācijas apmaiņu 9 .

Attiecībā uz Administratīvo pārskatīšanas padomi (APP) pirmajā pārskatīšanā tika uzsvērtas iespējamās priekšrocības, ko sniegtu lēmumu pārredzamības uzlabošana, piemēram, publicējot lēmumu kopsavilkumus ECB tīmekļa vietnē, vienlaikus pienācīgi ievērojot konfidencialitātes noteikumus. Kopumā pārredzamība ir palielinājusies, daļēji pateicoties plašākiem skaidrojumiem, kas sniegti ECB Banku uzraudzības tīmekļa vietnē par APP darbību pēdējo gadu laikā, tai skaitā aplūkotajiem jautājumiem un tās judikatūras elementiem.

Visbeidzot, pirmajā pārskatīšanā tika konstatēts, ka ECB būtu varējusi apsvērt iespēju savā maksu metodoloģijā iekļaut lielāku proporcionalitāti. Tas lielā mērā ir panākts ar Uzraudzības maksu regulas 10 pārskatīšanu, kas tika īstenota, sākot no 2020. gada maksu perioda. Ar jauno procesu papildus citiem metodoloģiskajiem uzlabojumiem ieviesa atlaidi minimālās maksas komponentei, kas attiecas uz ECB uzraudzību mazākām MNK.

3. Sadarbības aspekti

3.1. Pārskats

VUM laba darbība un iestādes panākumi, pildot vadošu lomu ES banku uzraudzībā, lielā mērā ir atkarīgi no sadarbības un koordinācijas starp ECB un VKI, kā arī no pastāvīgas informācijas apmaiņas. Pārskatīšanā ir konstatēts, ka pēdējos gados ECB, izmantojot esošos personāla resursus, ir spējusi uzlabot sadarbību ar VKI un veicināt vairākas organizatoriskas un operatīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt koordināciju un komunikāciju lielākajā daļā uzraudzības jomu.

Diskusijās ar VKI kopumā tika atzinīgi vērtēta sadarbības ar ECB kvalitātes palielināšanās. Tajās cita starpā tika uzsvērts atbalsts un apmācība, kas pieejama VKI, konstruktīva un pragmatiska informācijas apmaiņa tīklos un piekļuve VUM izstrādātajiem IT rīkiem, kuri atvieglo konsekventu ziņošanu un uzraudzības pārbaudes. Tika arī atzīts, ka uzraudzības darbības pieaugošā sarežģītība, par ko liecina arī jaunu uzraudzības iniciatīvu skaita pieaugums, prasa ievērojamus resursus gan ECB, gan VKI līmenī. Ja šie resursi nav pieejami, ir jāīsteno risinājumi, kas optimizē uzraudzības procesus.

Uzraudzības pienākumu pieaugums arī ir licis ECB vairāk pievērsties aspektiem, kas rada lielākus riskus pasaules finanšu stabilitātei. Tāpēc dažas iniciatīvas, kuras VKI varētu uzskatīt par prioritārām (piemēram, MNK uzraudzības norādījumu atjaunināšana), dažos gadījumos ir aizkavējušās.

Nozares asociāciju sniegtajās atsauksmēs tika uzsvērtas dažas jomas, kuras VUM varētu risināt, lai uzlabotu informācijas apmaiņu ar uzraudzītajām iestādēm un palielinātu informētību par tā stratēģiju un mērķiem gan individuālā līmenī, gan visā nozarē. Viena no jomām, kurā nozare vēlas uzlabojumus, ir labāka saziņa, jo īpaši saistībā ar tematisko pārskatīšanu un aptauju tvērumu un mērķiem, kas dažkārt bankām var būt resursietilpīgi un saistīti ar īsiem termiņiem. Dažas nozares ieinteresētās personas vēlētos, lai sistemātiskāk tiktu paziņoti arī SREP laikā veiktās salīdzinošās novērtēšanas un tematiskās pārskatīšanas rezultāti.

3.2. Nozīmīgu kredītiestāžu tieša uzraudzība

VUM veiktā NK tiešā uzraudzība ir bijusi efektīva un savlaicīga pat ārkārtas apstākļos (piemēram, pragmatiska SREP īstenošana Covid-19 pandēmijas laikā) un aptver jaunu veidu riskus (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, kiberriski, VSP).

Kopējās uzraudzības komandas (KUK), kuru sastāvā ir ECB un VKI darbinieki, ir NK uzraudzības galvenais pīlārs. VKI un nozares ieinteresēto personu atsauksmes liecina, ka pašreizējā KUK uzraudzības struktūra kopumā ir efektīva ar skaidru ziņošanas kārtību un pienākumiem. Dažos īpašos gadījumos KUK ir saskārušās ar īpašu prasmju (piemēram, valodu, tehnisko zināšanu) trūkumu. VUM regulāri novērtē šajās komandās trūkstošo prasmju veidus, lai, kur iespējams, varētu apmācīt darbiniekus vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Pašreizējais SREP no detalizētas un vispusīgas procedūras attīstās par procesu, kas vairāk balstīts uz risku. Tas nodrošina KUK vairāk laika, kurā tās var pievērties katras NK galvenajiem idiosinkrātiskajiem riskiem. Salīdzinošā novērtēšana, ko veic ECB horizontālās funkcijas visā SREP, ļauj konsekventi un saskaņoti piemērot SREP lēmumus. Kopš pēdējās pārskatīšanas VKI ir vairāk iesaistītas šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz horizontālā līmenī izmantotajām metodēm, ar ko pielāgo KUK ierosinātos SREP lēmumus.

Turklāt VUM ir izstrādājis uzraudzības metodes un procesus, jo īpaši attiecībā uz 2. pīlāra prasību un 2. pīlāra norādījumu piemērošanu, lai uzraudzības procesā ievērotu saskaņotu pieeju. Šī uzraudzības procesu saskaņošana attiecas arī uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem.

Pirms pandēmijas un tās laikā ECB konstatēja, ka būtisku neaizsargātību attiecībā uz NK rada aizdevumi ar pārmērīgi uzkrātām parādsaistībām un ka šim aspektam ir nepieciešama pastiprināta pārbaude un turpmākie pasākumi 11 . Pārmērīgi uzkrātu aizdevumu lielais pieaugums un ar šiem darījumiem saistītie ievērojamie riski, ko veicināja arī līgumu trūkums un zemāka reitingu kvalitāte, kā arī trūkumi banku riska pārvaldībā, mudināja ECB uzskatīt aizņemto līdzekļu finansēšanu par uzraudzības prioritāti (2022.–2024. gadam).

Reaģējot uz izmaiņām procentu likmju vidē, ECB, sākot ar 2021. gada otro pusi, par prioritāti noteica arī procentu likmju riska un kredītriska starpības riska pārvaldības novērtēšanu 12 . ECB 2022. gadā šos riskus iekļāva savās uzraudzības prioritātēs.

3.3. Mazāk nozīmīgu kredītiestāžu netieša uzraudzība

Divpusējas viedokļu apmaiņas laikā VKI sniedza pozitīvas atsauksmes par kvalitāti, kādā ar ECB notiek sadarbība MNK uzraudzības jomā, kas turpināta, balstoties uz 2017. gada pārskatīšanā gūtajiem labajiem rezultātiem šajā jautājumā. VKI norādīja jomas, kurās ir būtiski uzlabojumi:

·pastāvīgs VKI un par attiecīgajām valstīm atbildīgo ECB referentu diskusiju kvalitātes un biežuma pieaugums (praksē to veicina arī virtuālā darba vide);

·tādu augstākās vadības tīklu izveide, kuros apspriež politikas īstenošanu;

·jauno VUM horizontālo funkciju ieguldījums uzraudzības prakses arvien lielākā saskaņošanā;

·iespēja MNK brīvprātīgi izmantot Informācijas pārvaldības sistēmas (IPS) portālu.

Uzraudzības metodes, par kurām VUM līmenī panākta vienošanās attiecībā uz MNK, parasti pieņem VKI, ievērojot zināmu proporcionalitātes pakāpi. VKI ir norādījušas, ka MNK metodika, kas ir būtiska, lai tās nodrošinātu uzraudzības konsekvenci, katru gadu netiek visaptveroši atjaunināta (pēdējā visaptverošā pārskatīšana tika veikta 2020. gadā). Turklāt nesen ir pārskatīti konkrēti MNK metodikas elementi, piemēram, IT riska iekļaušana operacionālajā riskā. Uzraudzības norādījumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku iekļaušanu tiks integrēti MNK metodoloģijā 2023. gadā. Turklāt divpusējās viedokļu apmaiņas ar VKI apstiprināja, ka MNK, jo īpaši mazo un nesarežģīto iestāžu, uzraudzības pārbaužu biežums ir atšķirīgs.

Dažas no iniciatīvām, kas tiek īstenotas brīvprātīgi, arī varētu gūt labumu no to turpmākas integrēšanas, piemēram, IPS izmantošana visām augsta riska un lielas ietekmes MNK un dažiem citiem pašreizējās MNK uzraudzības elementiem, ja ciešo sadarbību ar ECB pamato šādu MNK riska profils. IPS varētu paplašināt, aptverot arī mazas bankas, kurām ir augsta riska darījumdarbības modelis, jo šis aizsardzības pasākums ļautu ECB veikt ciešāku pārraudzību un vajadzības gadījumā pārņemt konkrētu kredītiestāžu tiešu uzraudzību.

Gan attiecībā uz NK uzraudzību, gan attiecībā uz MNK uzraudzību dažas VKI ir norādījušas, ka VUM veiktais ievērojamais darba apjoms dažos gadījumos var radīt slogu VKI, kurām ir mazāki personāla resursiem, piemēram, saistībā ar dalību dažādās iniciatīvās, darba grupās un mācību kursos. Lai risinātu šo problēmu, VUM nesen pievērsās reģionālo speciālo zināšanu centru izveidei. To mērķis ir gūt plašas un padziļinātas zināšanas par kāda konkrēta veida risku, rast risinājumus tā mazināšanai un pēc tam dalīties ar šīm zināšanām visā VUM. Viens no jau izmēģinātajiem piemēriem ir vērtspapīrošanas centra izveide Francijas uzraudzības iestādes (ACPR) vadībā. Šie centri atspoguļo ne tikai ciešo sadarbību starp ECB un VKI, bet arī mērķi optimizēt pieejamos resursus, vienlaikus panākot konsekventus rezultātus visā VUM.

3.4. Ciešas sadarbības nolīgumi

Kopš 2017. gada VUM pārskatīšanas VUM ir noslēdzis divus ciešas sadarbības nolīgumus (CSN) ar Bulgāriju un Horvātiju, kuru iestādes tagad piedalās VUM 13 . CSN ir ļoti specifiska iezīme, jo attiecīgā VKI pievienojas VUM ar nedaudz atšķirīgu pamatu salīdzinājumā ar iesaistīto eurozonas dalībvalstu VKI. Galvenā atšķirība ir tāda, ka dalībvalstu VKI ciešajā sadarbībā piedalās VUM, bet lēmumu pieņemšanas ziņā tās rīkojas, pamatojoties uz norādījumiem, ko VUM sniedz VKI, un tās šos norādījumus pārvērš valsts līmeņa lēmumos.

Pieredze, kas gūta, uzņemot Bulgāriju un Horvātiju, ir bijusi pozitīva. Pirms CSN noslēgšanas notika padziļināta viedokļu apmaiņa un rūpīga sagatavošanās. Tas nodrošināja vienmērīgu procesu, jo īpaši sniedzot Bulgārijas un Horvātijas iestādēm pietiekami daudz laika pielāgot to politiku un praksi jaunizveidotajai sadarbības sistēmai.

Ņemot vērā CSN struktūru, lēmumu pieņemšanas process, kas balstīts uz norādījumiem, aizņem vairāk laika salīdzinājumā ar VUM iekšējo lēmumu pieņemšanu. Viens no piemēriem ir, ka valstu iestādes parasti saņem norādījumus angļu valodā, kas pēc tam ir jāpārtulko valsts valodās un jāievieš ar valsts tiesību aktiem. Turklāt kopīgu pārbaužu uz vietas organizēšana ir apgrūtinoša, jo VUM regulā ECB ir piešķirta tikai “novērotāja” loma pārbaudēs, ko veic CSN valstīs.

Tomēr CSN kopumā darbojas labi, un pēc nolīgumu noslēgšanas vairākās jomās ir gūti strauji panākumi. Tie ietver savlaicīgu tiešās saziņas kanālu izveidi starp uzraudzītajām iestādēm un KUK, uzraudzīto iestāžu netraucētu integrāciju centralizētajā SREP un to, ka VUM izmanto Bulgārijas un Horvātijas uzraudzības speciālās zināšanas par vietējiem jautājumiem un pieredzi ar valsts NK.

3.5. Sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un Brexit ietekme

Daudzām NK, ko uzrauga VUM, ir būtiska darbība starptautiskā līmenī. Šajā saistībā būtiska ir pārrobežu sadarbība un koordinācija finanšu stabilitātes risku apzināšanā un mazināšanā.

Pēdējos gados VUM ir strādājis pie tā, lai padziļinātu tā stratēģisko sadarbību ar trešo valstu iestādēm uzraudzības jautājumos. Tas ar ārpus ES iedibinātām banku un tirgus uzraudzības iestādēm ir parakstījis vairāk nekā 15 saprašanās memorandus, kas publicēti ECB tīmekļa vietnē ar partneriestādes piekrišanu. Šāda veida nolīgums veicina raitu sadarbību uzraudzības jomā un informācijas apmaiņu.

Pēc Brexit kopš 2016. gada starptautiskās bankas veica reorganizāciju, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību ES. Tā rezultātā VUM veica aptuveni 25 ar Brexit saistītas atļauju piešķiršanas procedūras. Tas ietvēra gan jaunu kredītiestāžu iedibināšanu, gan esošo kredītiestāžu pārstrukturēšanu. VUM bija jārisina problēma, kura saistīta ar to integrēšanu salīdzinoši īsā laikposmā, kas bija īpaši sarežģīti lielu starptautisku banku meitasuzņēmumu gadījumos, ņemot vērā atšķirīgus darījumdarbības modeļus.

ECB 2018. gada augustā publicēja uzraudzībā gaidāmos rezultātus attiecībā uz banku uzskaites modeļiem. Tie bija vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka no jauna iedibinātajām iestādēm, kas atrodas VUM uzraudzībā, ir stabilas riska pārvaldības un kontroles sistēmas un ka tās krīzes laikā ir operacionāli noturīgas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un veicot savus uzraudzības uzdevumus nolūkā nodrošināt, ka trešo valstu meitasuzņēmumiem ir pienācīga pārvaldība un riska pārvaldība, VUM pašlaik noslēdz tirdzniecības nodaļās ieviestās uzskaites un riska pārvaldības prakses pārbaudi (“nodaļu kartēšanas pārbaude”). Pārbaudē galvenā uzmanība ir pievērsta uzskaites un riska pārvaldības praksei, kuru īsteno tirdzniecības nodaļās, kas nodarbojas, piemēram, ar tirgus uzturēšanas darbībām, finanšu līdzekļu pārvaldību un atvasinātajiem instrumentiem 14 “ienākošajās Brexit bankās”.

Šī pārbaude ir svarīgs uzraudzības instruments, ar ko VUM var pārbaudīt, vai nozares prakse tuvinās ECB uzraudzības gaidāmajiem rezultātiem, kuri jāsasniedz visām VUM iestādēm, tai skaitā trešo valstu grupu meitasuzņēmumiem ES. Tajā tika konstatēts, ka lielākā daļa ienākošo banku nav sasniegušas VUM noteiktos gaidāmos rezultātus un tām ir dažas “tukšas čaulas” iezīmes. VUM ir noteicis dažādus riska rādītājus katrai tirdzniecības nodaļai, lai labāk atspoguļotu tirdzniecības darbības būtiskumu un visus attiecīgos riskus, ko tā rada. ECB šos trūkumus attiecīgajām bankām novērsīs tiesiskajā kārtībā 2023. gada 2. ceturksnī, ievērojot attiecīgu pakāpeniskumu.

3.6. Sadarbība ar nebanku uzraudzības iestādēm

VUM ir ieviesis vairākus mehānismus sadarbībai ar citām finanšu sektora sabiedrību, piemēram, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību, uzraudzības iestādēm (“nebanku uzraudzības iestādes”). Šis sadarbības veids ir īpaši svarīgs, jo vairākas banku grupas kontrolē apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu sektora sabiedrības, kurām finanšu uzraudzību veic citas uzraudzības iestādes. Turklāt, ņemot vērā to, ka ievērojams skaits VUM uzraudzīto kredītiestāžu emitē vērtspapīrus ES regulētajos tirgos, VUM ir izveidojis saziņas kanālus ar tirgu un vērtspapīru uzraudzības iestādēm.

VUM galvenais mērķis šajā jomā ir informācijas apmaiņa, lai vajadzības gadījumā varētu veikt koordinētu rīcību. VUM ietvaros parasti KUK ir tās, kas nodrošina pienācīgas informācijas plūsmas ar nebanku uzraudzības iestādēm.

Viens no galvenajiem aspektiem ir tas, ka efektīva informācijas apmaiņa starp VUM un nebanku uzraudzības iestādēm ir atkarīga no tā, kā finanšu tirgus uzraudzība tiek organizēta valsts līmenī. Lai gan VUM uzdevumi ietver tikai kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, dažās dalībvalstīs attiecīgās valsts iestādes, kas atbild par finanšu nozaru (banku, apdrošināšanas, vērtspapīru) uzraudzību, ir integrētas vienā uzraudzības iestādē vai sadalītas starp prudenciālās uzraudzības iestādi un finanšu uzraudzības iestādi. Var būt nepieciešams arī mehānisms informācijas apmaiņai starp VUM un trešo valstu tirgus uzraudzības iestādēm. Šajā saistībā kā piemēru var minēt jauno saprašanās memorandu, ko 2021. gadā parakstīja ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija un ECB.

Turklāt VUM ir viens no galvenajiem aktoriem finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā. Tie ir grupas, kuru sastāvā ir banku, apdrošināšanas un ieguldījumu struktūrvienība un uz kurām attiecas papildu uzraudzības noteikumi, kas paredzēti Finanšu konglomerātu direktīvā. Konkrētāk, direktīvā ir paredzēts, ka no nozaru uzraudzības iestādēm, kas atbild par konglomerāta dažādajām struktūrvienībām, vienu ieceļ par koordinatori 15 . Tā kā VUM uzrauga NK, tam bieži tiek uzdots pildīt koordinējošās uzraudzības iestādes lomu attiecībā uz dažiem no lielākajiem finanšu konglomerātiem, kas darbojas ES. Vēl nesen VUM uzmanības centrā šajā jomā bija ikdienas uzraudzība, proti, prioritāro uzraudzības jautājumu noteikšana. Kopš tā laika ECB ir noslēgusi sadarbības nolīgumus ar apdrošināšanas uzraudzības iestādēm, lai veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu par banku un apdrošināšanas konglomerātiem. Turklāt ECB tagad aktīvāk sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, lai apmainītos ar zināšanām un informāciju nolūkā labāk aptvert konglomerātiem raksturīgos riskus, un ir izveidojusi iekšēju strukturētu darba virzienu finanšu konglomerātu jomā.

3.7. Progress, kas gūts, sadarbojoties citās nepārtrauktās uzraudzības jomās

Atbilstība un piemērotība

Kā atzīts pirmajā VUM ziņojumā, atbilstības un piemērotības (AUP) novērtējumi veido lielāko daļu no lēmumiem, ko ECB Padome pieņēmusi pēc ECB Uzraudzības valdes priekšlikuma.

Kopš iepriekšējās VUM pārskatīšanas ir panākts ievērojams progress, uzlabojot sadarbību ar VKI FAP novērtējumu jomā. VKI to ir plaši atzinušas diskusijās, kas notika pārskatīšanas laikā. Tās kopumā atzinīgi vērtē VUM sasniegtos rezultātus, jo īpaši tos, kas saistīti ar risku izvērtēšanā balstītu lēmumu pieņemšanas sistēmu un jaunu IT rīku ieviešanu.

ECB kopā ar VKI veido AUP tīklu, kas izstrādā un atjaunina attiecīgās rokasgrāmatas un veidnes, kuras nepieciešamas, lai nepārtrauktajā uzraudzībā padarītu novērtējumus un AUP novērtēšanas procedūru apstiprināšanas procesu konsekventāku, racionalizētāku un efektīvāku. Šie dokumenti aptver tādus galvenos elementus kā, piemēram: i) interviju veidnes dažādiem vadības amatiem, tai skaitā personām, kas pilda pamatfunkcijas; ii) norādījumu izstrādi, lai nodrošinātu, ka visās AUP procedūrās un lēmumos tiek izmantots konsekvents formulējums; iii) AUP rokasgrāmatu, kurā sniegts apraksts par VUM politiku, praksi un procesiem, ko piemēro, novērtējot nozīmīgu kredītiestāžu vadības struktūru locekļu piemērotību, un iv) rokasgrāmatu, ar kuru atbalsta KUK un VKI lietu izskatītājus VUM AUP nostāju ikdienas piemērošanā, kad tie sagatavo AUP novērtējuma projektu.

Kopš iepriekšējās VUM pārskatīšanas VUM ir pastiprinājis savu darbību, lai efektīvāk pieņemtu AUP lēmumus. Tas ir vienkāršojis lēmumu pieņemšanas procesu, ieviešot deleģēšanas procesu un paātrināto procedūru mazāk sarežģītiem lēmumiem, un pievērsies attiecīgu IT rīku izstrādei, lai tiktu galā ar daudzajiem AUP novērtējumiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu uzraudzību. Dažos īpašos gadījumos tas ir apsvēris ad hoc risinājumus, kuru mērķis ir risināt AUP jautājumus, kas specifiski dažām dalībvalstīm, un pēta veiksmīgu pieeju īstenošanu līdzīgos gadījumos.

Turklāt 2018. gadā VUM ieviesa alternatīvu atbilstības un piemērotības procesu (AAUPP). Tā ir paātrināta lēmumu pieņemšanas procedūra, kas palielina efektivitāti, saīsina AUP lēmumu pieņemšanas laiku un ļauj vairāk uzmanības pievērst riskiem. Šajā procedūrā tā vietā, lai izstrādātu sākotnēju priekšlikumu VKI līmenī un kopīgu VKI/ECB novērtējumu, VKI ir atbildīga par priekšlikuma izstrādi kopā ar KUK locekli. Pēc tam priekšlikumu iesniedz tieši VUM sekretariātam kvalitātes pārbaudei un ECB augstākajiem vadītājiem pieņemšanai 16 .

Lai racionalizētu AUP novērtēšanu un pārvaldītu lielo informācijas apjomu, VUM ir strādājis pie IT rīku uzlabošanas. VUM ir sācis izmantot IPS portālu –, kas ieviests 2021. gada sākumā, lai atbalstītu uzraudzības procesu –, lai bankas varētu tieši un drošā veidā pārsūtīt visus AUP pieteikumiem nepieciešamos dokumentus. Attiecīgo informāciju par AUP procesu, piemēram, atjauninātas procedūras un veidnes, augšupielādē iekšējā tīklā, lai VKI varētu viegli piekļūt jaunākajai dokumentācijai.

Attiecībā uz rīkiem, kas īpaši izstrādāti AUP novērtēšanas atbalstam, VUM ar divām VKI izmēģina mašīnmācīšanās rīku, kurš atvieglo AUP anketu lasīšanu un novērtēšanu un informē par iespējamām bažām procesa sākumposmā. Mērķis ir līdz 2023. gada pirmajai pusei plaši izvērst šā rīka izmantošanu.

Kaut arī tiek atzīts progress, kas panākts kopā ar VKI 17 , joprojām pastāv problēmas, jo īpaši tāpēc, ka valstu sistēmas nav saskaņotas un pastāv valstu specifika. To ir uzsvērušas dažas VKI, kuras norādīja uz VUM darbības ierobežojumiem, ko rada turpmākas saskaņošanas trūkums. Banku tiesību aktu paketē, ko Komisija ierosināja 2021. gada oktobrī, ir iekļauts priekšlikums turpmākai tiesiskā regulējuma saskaņošanai attiecībā uz AUP novērtējumiem. Pašlaik pakete tiek apspriesta Eiropas Parlamentā un Padomē.

Izpildes un sankciju piemērošanas pilnvaras

2017. gada VUM pārskatīšanas ziņojumā ir norādīts, ka ir vajadzīga plašāka praktiskā pieredze, lai novērtētu ECB izpildes un sankciju piemērošanas pilnvaras. Aptuveni astoņus gadus pēc VUM izveides tas ir pierādījis, ka tas ir pakāpeniski ieguvis šādu pieredzi. Pēdējais VUM ziņojums par sankciju piemērošanas darbībām 18 liecina, ka izpilde galvenokārt ir vērsta uz prudenciālo prasību pārkāpumiem iekšējās pārvaldības jomā (saskaņā ar VUM uzraudzības prioritātēm 2021. gadam). Turklāt tas liecina, ka pieaug sankciju piemērošanas darbības, kas vērstas pret uzraudzības pārskatu sniegšanas pienākumu pārkāpumiem. Attiecībā uz metodoloģiju ECB 2021. gada martā publicēja rokasgrāmatu par administratīvo sodu noteikšanu, kas uzlaboja pārredzamību.

Papildus savām izpildes pilnvarām ECB var piemērot periodiskus soda maksājumus 19 , ja tiek pastāvīgi pārkāpta regula vai ECB uzraudzības lēmums. Līdz šim šo izpildes instrumentu ECB ir izmantojusi nelielā skaitā gadījumu.

VUM izmanto savas sankciju piemērošanas pilnvaras tikai attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvas (KPD) transponēšanu iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos. Tomēr atšķirības tajā, kā dalībvalstis īsteno svarīgus sankciju režīma elementus, mazina ECB spēju piemērot atbilstīgas sankcijas konsekventā veidā.

Banku tiesību aktu paketes priekšlikuma mērķis ir saskaņot dažas uzraudzības un sankciju piemērošanas pilnvaras ES. Pirmkārt, tā mērķis ir paplašināt sankciju piemērošanas pilnvaru tvērumu, pievienojot papildu prudenciālās prasības attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem piemēro administratīvos sodus un sankcijas. Otrkārt, tā mērķis ir piešķirt VKI lielākas pilnvaras attiecībā uz noteikumu izpildes panākšanu, ieviešot tiesību aktos periodiskus soda maksājumus, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ātri izpilda prudenciālās prasības. Tāpēc ar KPD VI priekšlikumu uzraudzības iestādēm tiktu nodrošināti efektīvi, samērīgi un atturoši izpildes un sankciju piemērošanas instrumenti.

4. Banku uzraudzības pielāgošana jauniem izaicinājumiem

4.1. Pārskats

Problēmas, ar kurām saskaras banku nozare kopš globālās finanšu krīzes, ir apliecinājušas, ka uzraudzības prakses stiprināšana ir svarīga ekonomikai kopumā. Efektīva un kvalitatīva banku uzraudzība, kā arī saziņa un sadarbība pārrobežu un starpnozaru uzraudzības jomā ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiek ātri identificēti un novērsti riski kredītiestāžu drošumam un stabilitātei, kā arī finanšu stabilitātei. Lai to panāktu, uzraudzības iestādēm ir rūpīgi jānosaka savi mērķi, jāizstrādā un jāuztur uz nākotni vērsts finanšu stabilitātes risku novērtējums, kā arī jāievēro proaktīva, integrēta pieeja banku uzraudzībai un to spējai ekstrapolēt visā finanšu nozarē, lai sasniegtu vēlamos mērķrādītājus.

Pārskatīšanā ir novērtētas četras uzraudzības problēmu jomas:

·reakcija uz Covid-19 krīzi;

·IT un kiberrisku uzraudzība;

·uzraudzības problēmas, kas saistītas ar klimata riskiem;

·uzraudzības problēmas, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Šajā pārskatīšanā VUM reakcija uz karu Ukrainā tika novērtēta tikai netieši, ņemot vērā paaugstinātā ģeopolitiskā riska ietekmi uz banku finansiālo stabilitāti un banku uzraudzību, jo īpaši uz kiberrisku un kredītrisku. Jānorāda, ka VUM, līdzīgi kā tas reaģēja uz Covid-19 pandēmiju, ātri un visaptveroši reaģēja 20 , lai mazinātu būtiskākos riskus. Šie riski ietvēra vairāku uzraudzīto banku pakļautību Krievijai, sankciju ietekmi, kiberuzbrukumus un jaunās enerģētiskās krīzes izraisītās makroekonomiskās prognozes pasliktināšanos. VUM savās uzraudzības prioritātēs 2023.–2025. gadam ir noteicis, ka karš Ukrainā un jaunie riski ir viena no būtiskākajām jomām, kas rada bažas 21 . VUM pēc Covid-19 pandēmijas ir pierādījis, ka tas spēj īsā laikā pielāgoties jauna veida krīzei, pat ja vēl ir pāragri novērtēt veikto pasākumu ilgtermiņa ietekmi.

4.2. Reakcija uz Covid-19 pandēmiju

No banku uzraudzības viedokļa Covid-19 pandēmijas uzliesmojums bija būtisks pārbaudījums VUM spējai ātri pielāgoties uzraudzības problēmām. Kā atzīst VKI un nozares ieinteresētās personas, tiek uzskatīts, ka VUM reakcija uz pandēmiju ir bijusi ātra un elastīga. Uzraudzības iestādēm pieejamie instrumenti ir bijuši pietiekami un efektīvi, lai risinātu krīzes ietekmi kā daļu no plašākas publiskās politikas reakcijas uz pandēmiju. Sadarbība starp ECB, VKI un Eiropas uzraudzības iestādēm krīzes laikā arī darbojās labi.

Pat ja varētu būt grūti precīzi noteikt atsevišķu kapitāla un likviditātes glābšanas pasākumu ietekmi (fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi tika veikti vienlaikus ES un valstu līmenī), efektīvi ir bijuši šādi VUM veiktie pasākumi pandēmijas seku novēršanai:

·darbības atvieglošanas pasākumi: šie pasākumi, kurus nozare uzskatīja par īpaši noderīgiem, piemēram, ilgāki termiņi uzraudzības pienākumu izpildei (piemēram, tādu korektīvo pasākumu īstenošanai, kas izriet no nesen veiktajām pārbaudēm uz vietas un iekšējo modeļu izmeklēšanas), tika veikti laikus un nodrošināja bankām nepieciešamās spējas risināt krīzes tūlītējās sekas;

·banku risku pastāvīga uzraudzība: pandēmijas uzliesmojums priekšplānā izvirzīja vajadzību stiprināt un padziļināt kredītriska pārvaldības uzraudzību. Lielākā daļa VKI atzinīgi novērtēja ieskatus, kas gūti no banku atbildēm uz “Vēstuli vadītājiem”;

·ieteikums par dividenžu sadali: ECB ieteikums par dividendēm attiecībā uz nozīmīgām kredītiestādēm bija efektīvs un saglabāja kapitālu 28 miljardu EUR apmērā bankās, kas pandēmijas laikā darbojās kā papildu kapitāla rezerve. Tomēr ieteikuma praktiskā piemērošana MNK, lai gan visas VKI to izpildīja, bija mazāk efektīva, un ievērojams skaits MNK joprojām izmaksā dividendes 22  – jautājums, kuram ieinteresētās personas pievērsa uzmanību no vienlīdzīgu konkurences apstākļu viedokļa;

·rezervju izmantojamība: Covid-19 pandēmijas laikā ECB ļāva bankām ķerties pie 2. pīlāra norādījumos paredzētā papildu pašu kapitāla un izmantot kapitāla un likviditātes rezerves, lai izturētu to bilanču un likviditātes pozīciju iespējamo pasliktināšanos. Ņemot vērā veikto publiskā un monetārā atbalsta pasākumu apmēru, bankas nesaskārās ar lieliem zaudējumiem, turklāt maksimālās sadalāmās summas 23 ierobežojumu un šķietamo tirgus ierobežojumu (piemēram, iespējamās tirgus stigmas ietekmes) dēļ neizmantoja savas rezerves.

Covid-19 pandēmija ir izcēlusi banku uzraudzības jomas, kuras varētu uzlabot. Cita starpā pieredze ar pragmatisku SREP ir sniegusi vērtīgu ieskatu par parastā SREP iespējamajiem vienkāršojumiem normālos laikos. Kredītriska jomā Covid-19 pandēmija atklāja būtiskus trūkumus banku kredītriska pārvaldībā, kam pirms pandēmijas uzraudzības iestādes pievērsa mazāk uzmanības zemā ieņēmumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvara dēļ 24 (piemēram, novirzes kredītriska politikā attiecībā uz iecietības pasākumiem, tādu aizdevumu identificēšanu, kuri, visdrīzāk, netiks atmaksāti, un rezervju veidošanu). Pasākumi šo trūkumu novēršanai arī turpmāk būs pastiprinātas uzraudzības rūpīgas pārbaudes joma.

4.3. IKT riski / kiberriski

Starp riskiem, kas radušies pēdējo 5–10 gadu laikā pēc finanšu pakalpojumu arvien lielākas digitalizācijas un banku izmantoto datu apjoma eksponenciālā pieauguma, uzraudzības programmas prioritāte ir bijusi IKT risku un kiberrisku uzraudzības uzlabošana. Kā divi svarīgākie temati ir minēti kiberriski un ārpakalpojumu riski. VUM to ir atzinis, nosakot IKT risku / kiberrisku uzraudzību par augstas prioritātes jomu īstermiņā un vidējā termiņā.

Pārskatīšanā tika konstatēts, ka VUM oficiālās uzraudzības pilnvaras IKT risku / kiberrisku novēršanai ir pietiekamas un pat vēl lielākas, ja ņem vērā tās, kas piešķirtas ar gaidāmo Digitālās darbības noturības aktu. Ņemot vērā līdz šim novērotos kiberuzbrukumus, tiek uzskatīts, ka IKT riska un kiberriska uzraudzības sistēma ir atbilstoša. Attiecībā uz iesniedzamajiem atveseļošanas plāniem 2022./2023. gadā tika pieprasīts kiberriska scenārijs, un attiecībā uz 2024. gadu tiek apsvērts kiberriska stresa tests, lai novērtētu, kādā līmenī ir banku sagatavotība kiberincidentiem.

Tas, ka bankas izmanto IT ārpakalpojumus, rada bažas par koncentrācijas riskiem (paļaušanos uz nelielu skaitu pakalpojumu sniedzēju), paļaušanos uz grupas iekšējām struktūrvienībām trešās valstīs (iespējamo ģeopolitisko risku dēļ) un par risku, ko rada ārpakalpojumu darbību ķēžu rašanās. Tāpēc ECB ir pieprasījusi NK katru gadu iesniegt visu ārpakalpojumu pasākumu reģistru. Mērķis ir sniegt ECB informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu riskus, kuri izriet no ārpakalpojumu pasākumiem, ar galīgo mērķi panākt stabilākus ārpakalpojumu mehānismus visās NK. Turklāt ECB un VKI spēj veikt ārpakalpojumu risku horizontālu analīzi. Tādējādi KUK var salīdzināt savu banku ārpakalpojumu riskus attiecībā pret citām bankām un kopumā novērtēt finanšu sektora savstarpējos savienojumus ar trešām personām, kas ir pakalpojumu sniedzēji, un iespējamo koncentrācijas risku iestāžu un nozaru līmenī. Pirmās iesniegšanas termiņš bija paredzēts 2022. gada jūlijā, un ECB jau ir pabeigusi pirmo horizontālo analīzi. Tā tiks izmantota turpmākajās uzraudzības darbībās.

Attiecībā uz ECB un VKI sadarbību pārskatīšanā tika konstatēts, ka sadarbība darbojas labi. Daudzas VKI atzinīgi novērtēja ar kiberrisku saistīto VUM tīkla darbu, kurā VKI un ECB regulāri apmainās ar informāciju. Dažas VKI norādīja, ka ECB lomu MNK uzraudzībā šajā jautājumā varētu stiprināt, piemēram, izstrādājot paraugpraksi MNK vajadzībām. ECB, uzsākot jaunu iniciatīvu attiecībā uz NK, varētu arī nodrošināt lielāku skaidrību, vai VKI būtu jāsagaida, ka šī iniciatīva tiks paplašināta, attiecinot to arī uz MNK uzraudzību.

Būtisks jautājums, kas izrietēja no pārskatīšanas, bija IKT resursu, kiberriska resursu un speciālo zināšanu trūkums uzraudzības aprindās gan VKI, gan ECB līmenī. Ņemot vērā, ka talantu piesaistē šajā jomā konkurē arī citi tirgus aktori, speciālistu pieņemšana darbā var būt sarežģīta. Gan ECB, gan VKI personāla apmācība ir svarīga, taču tā šo jautājumu atrisinās tikai daļēji.

4.4. Klimata pārmaiņas

Tā kā ar klimata pārmaiņām saistītie riski ir būtiski finanšu sistēmas stabilitātei un līdz ar to arī prudenciālajai uzraudzībai, VUM bija ievērojami lielākā mērā jāiesaistās šajā jomā, īstenojot vairākas uzraudzības iniciatīvas. Šīs iniciatīvas, kas īstenotas labu laiku pirms lielākajā daļā citu trešo valstu jurisdikciju uzraudzības iestāžu veiktajiem līdzīgiem pasākumiem, ir piemēri VUM pielāgošanās spējai un spējai proaktīvi risināt jaunās uzraudzības problēmas. Tas veicina to, ka VUM plaši tiek uztverts kā līderis šajā jaunajā riska jomā.

Līdera lomas ieņemšana uzraudzības darbā, kas saistīts ar klimata pārmaiņu risku, nozīmē rast piemērotus risinājumus vairākiem globāliem jautājumiem, kuri parasti nav risināti, pievēršoties tradicionālajiem riskiem. Šiem jautājumiem ir uz nākotni vērsts raksturs, kāds piemīt ar klimatu saistītajiem riskiem, un tie ir saistīti ar to, ka trūkst jau pieejamu, detalizētu un salīdzināmu datu.

Lai palīdzētu to mazināt, 2020. gadā VUM izdeva rokasgrāmatu par uzraudzībā gaidāmajiem rezultātiem attiecībā uz to, kā bankām būtu piesardzīgi jāpārvalda un pārredzami jāatklāj ar klimatu saistītie riski. ECB novērtēja atbilstību šiem gaidāmajiem rezultātiem, bet bankām bija jāveic arī pašnovērtējuma procedūra. Lai papildinātu šīs konkrētā brīža novērtējuma procedūras, ECB regulāri publicē jaunāko informāciju par progresu, ko bankas panākušas attiecībā uz klimata un vides risku atklāšanu, sniedzot tirgus dalībniekiem paraugprakses piemērus. Turklāt 2022. gadā ECB veica stresa testa procedūru attiecībā uz klimata risku nolūkā novērtēt, cik sagatavotas ir bankas, lai risinātu finanšu un ekonomikas satricinājumus, kas izriet no klimata riska. Tas arī mudināja bankas aktīvi vākt datus un izstrādāt aizstājējvērtības to riska darījumiem. Rezultāti liecina, ka bankām pašlaik nav stabilu stresa testu sistēmu attiecībā uz klimata risku un trūkst attiecīgu datu. ECB 2022. gadā veica arī pirmās pārbaudes uz vietas, kas bija veltītas klimata riskam.

VUM pārskatīšanā apliecinājās laba sadarbība starp ECB un VKI attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Kā piemēru divvirzienu informācijas apmaiņai un sadarbībai attiecībā uz riskiem klimata jomā, ECB ir izmantojusi attiecīgo uzraudzības praksi, kas jau ir ieviesta dažās VKI, un paplašinājusi to attiecībā uz visu VUM. Tas ir veicinājis turpmāku dialogu un līdz ar to arī vienprātību par paraugpraksi. Pārskatīšanas laikā VKI ir plaši atzinušas sadarbības kvalitāti un apjomu šajos jautājumos. Kopumā VKI ir ļoti apmierinātas ar izmantoto uzraudzības pieeju, vienprātīgi norādot, ka ir vajadzīga pakāpeniska pieeja ar klimatu saistītiem riskiem, lai pastāvīgi palielinātu informētību par šiem riskiem nozarē un ietekmētu nepieciešamās izmaiņas.

ECB ir atbalstījusi VKI, nodrošinot apmācības programmas. Ir izveidotas arī klimata riskiem paredzētas horizontālas komandas un kopīgs tīkls. VKI tos izmantoja, lai sniegtu ieguldījumu ECB ar klimatu saistītajos produktos, piemēram, tās rokasgrāmatā par uzraudzībā gaidāmajiem rezultātiem un 2022. gada stresa testa izveidē attiecībā uz klimata risku. ECB ir arī nodrošinājusi iespēju VKI ļaut MNK piedalīties dažās procedūrās, piemēram, 2022. gada tematiskajā pārskatīšanā par klimata un vides riskiem. 

Vienlaikus dažas VKI ir izstrādājušas un publicējušas savas pamatnostādnes uzraudzītajām MNK par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem, kas papildina ECB pamatnostādnes, kuras paredzētas NK. Lai gan pārskatīšanā neapliecinājās, ka minētā rezultātā MNK tika piemēroti būtiski atšķirīgi gaidāmie rezultāti, tika konstatēts, ka, neraugoties uz vairākiem ECB veiktajiem pasākumiem – rokasgrāmatu par klimata riskiem, vairākām apaļā galda diskusijām par risku uzraudzību klimata jomā un VKI ar klimata risku saistītās uzraudzības pieeju izvērtēšana un salīdzinoša novērtēšana –, pastāv uzskats, ka koordināciju starp VKI to pieejās attiecībā uz MNK varētu vairāk uzlabot; koordinācijas trūkums MNK līmenī var radīt atšķirīgus uzraudzībā gaidāmos rezultātus un praksi attiecībā uz MNK. ECB varētu minētajām uzraudzības praksēm veikt salīdzinošo novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka uzraudzības pieejas šajā jaunajā riska jomā tiek vairāk saskaņotas. Šīs salīdzinošās novērtēšanas analīzes rezultātus pēc tam varētu integrēt MNK uzraudzības metodikā, lai nodrošinātu konsekventu pieeju uzraudzības praksēm.

KUK 2022. gadā veica tematisko pārskatīšanu par riskiem, kas saistīti ar klimatu un vidi, un atzinīgi novērtēja atbalstu, kas saņemts no ECB horizontālajām funkcijām, jo īpaši ņemot vērā pārskatīšanu, kura tiek veikta vienlaikus ar SREP. Svarīgs nākamais solis būs klimata riska integrēšana regulārajā SREP, lai nodrošinātu, ka klimata risku uzraudzība kļūst par daļu no regulārā uzraudzības procesa. Šajā nolūkā VUM strādā pie savas uzraudzības metodikas uzlabošanas.

4.5. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana (NILL/TFN)

Papildus tiešajai negatīvajai ietekmei, ko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana (NILL/TF) atstāj uz sabiedrību, šāda darbība var arī mazināt uzticēšanos atsevišķām bankām un finanšu nozarei kopumā, kaitējot tās reputācijai un potenciāli ietekmējot tās stabilitāti un pienācīgu darbību. NILL/TFN prasību pārkāpumi bieži vien ir saistīti ar trūkumiem iekšējās riska pārvaldības kontrolēs bankās. Komisijas 2019. gadā publicētajā ziņojumu kopumā 25 par NILL/TFN skaidri ilustrēti vairāki uzraudzības gadījumi, kuros nebija novērsti NILL/TF riski.

Tāpēc ir būtiski, lai prudenciālās uzraudzības iestādes ņemtu vērā NILL/TF risku prudenciālo ietekmi un lai tās un NILL/TFN iestādes efektīvi sadarbotos. ECB, veicot savus prudenciālās uzraudzības uzdevumus, jāņem vērā NILL/TF riski no uzraudzītās iestādes prudenciālās stabilitātes skatupunkta, jo ECB pilnvaras ierobežo tas, ka ECB nav NILL/TFN uzraudzības iestāde.

Kopš pēdējās VUM pārskatīšanas ar vairākiem ES tiesību aktu grozījumiem ir sīkāk precizēta mijiedarbība starp prudenciālo uzraudzību un NILL/TFN uzraudzību un prudenciālās uzraudzības iestādēm ir piešķirtas pilnvaras rīkoties attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar NILL/TFN, tādās jomās kā SREP, atļauju piešķiršana un AUP novērtējumi 26 .

Kopš 2019. gada un tiesību aktu izmaiņu rezultātā ECB ir sistemātiski apsvērusi NILL/TF risku prudenciālo ietekmi SREP ietvaros 27 . ECB ar vairākām EEZ dalībvalstu kredītiestāžu un finanšu iestāžu NILL/TFN uzraudzības iestādēm ir noslēgusi daudzpusēju nolīgumu, kas palīdzēja palielināt informācijas apmaiņu. Kopš 2019. gada tādu NILL/TFN uzraudzības iestāžu skaits, kas ir parakstījuši daudzpusējo nolīgumu ar ECB, pārsniedz 50.

Turklāt ECB kopš pēdējā Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma par NILL 28 , kurā norādīts uz dažiem ECB kavējumiem attiecīgās NILL/TF informācijas paziņošanā NILL/TFN uzraudzības iestādēm, ir uzlabojusi savu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz NILL/TF informācijas apmaiņu ar NILL/TFN uzraudzības iestādēm. ECB 2019. gadā izveidoja horizontālu struktūrvienību, kas pievēršas NILL/TFN tematiem no prudenciālā viedokļa un darbojas kā centrālais kontaktpunkts dažādām iestādēm 29 . Struktūrvienība nodrošina tehnisko atbalstu un vienotu metodiku NILL/TFN jautājumiem, lai palīdzētu KUK, nodrošinot labāku koordināciju un konsekventu uzraudzības pieeju 30 . Piemēram, horizontālā struktūrvienība sniedz sarakstu ar prudenciāliem brīdinājuma signāliem, ko KUK integrē SREP, kā rezultātā prudenciālajā uzraudzībā proaktīvi tiek atspoguļota iespējamo NILL/TF risku prudenciālā ietekme. Tā arī sniedz atbalstu MNK uzraudzībai ECB pārraudzības funkcijas kontekstā.

ECB kā novērotāja piedalās arī NILL/TFN uzraudzības kolēģijās. Kā norādīts EBI ziņojumā26, šāda dalība nodrošina papildu kanālu informācijas apmaiņai starp ECB un NILL/TFN uzraudzības iestādēm par tām nozīmīgajām kredītiestādēm, attiecībā uz kurām šādas kolēģijas ir izveidotas. Turklāt ECB kā prudenciālās uzraudzības iestāde sniedz ieguldījumu EBI NILL/TFN datubāzē (EuReCA).  

Tomēr šajā jomā vēl ir jāpanāk progress NILL/TF risku uzraudzības pieeju saskaņošanā. Ņemot vērā to, ka katrai NILL/TFN iestādei ir sava NILL/TF risku novērtēšanas metodika, ECB ir jārīkojas ar dažādām metodēm. Tas var palielināt nekonsekvences risku tajā, kā NILL/TF riski tiek risināti, un tajā, kā šo risku prudenciālā ietekme tiek atspoguļota uzraudzītajās iestādēs.

Lai novērstu šos trūkumus, Komisija ierosināja 31 izveidot ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), kurai būtu būtiska loma sadarbības stiprināšanā un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņas veicināšanā starp visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas tādējādi turpinātu uzlabot to, kā NILL/TF risku prudenciālā ietekme tiek atspoguļota prudenciālajā uzraudzībā.

5. VUM ietekme uz iekšējā tirgus darbību

Banku savienības izveides pabeigšana joprojām ir viena no ES politikas prioritātēm. Izveidojot VUM un vienoto noregulējuma mehānismu, jau ir gūts ievērojams progress virzībā uz vienotāku banku pakalpojumu tirgu. Tie tika izveidoti, lai novērstu problēmas, ko radījušas iepriekšējās finanšu krīzes. Dažos gadījumos tas izraisīja integrētu pārrobežu banku grupu sadalīšanu pa valstīm, lai banku krīzes pārvaldītu ar resursiem valsts līmenī. VUM visai banku savienībai izveidoja spēcīgu banku uzraudzību, kas palīdz novērst banku pakalpojumu tirgus sadrumstalotību un īstenot patiesas Eiropas intereses. Tomēr pastāvīgie politikas un politiskie izaicinājumi banku savienības izveides pabeigšanā līdz šim ir izrādījušies par šķēršļiem pilnībā efektīva banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ietekme, ko VUM efektivitāte pati par sevi var radīt uz iekšējo tirgu, ir ierobežota. Centralizētās banku uzraudzības darbības, ko VUM veic kopš tā izveides, tai skaitā tās, kuras veiktas, reaģējot uz pēdējo gadu krīzēm, var uzskatīt par būtisku ieguldījumu uzticēšanās veidošanā starp dalībvalstīm, nodrošinot, ka ES banku nozare ir noturīgāka, un uzlabojot sadarbību banku uzraudzības jomā visā ES 32 . Sadarbībā ar VKI ir tiešām gūts nepārprotams progress, ņemot vērā to integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, labāku saziņu un līdzdalību uzraudzības prioritāšu un stratēģijas noteikšanā, kā arī uzlabotu uzraudzības resursu apvienošanu pārrobežu pārbaudēm. Turklāt VUM ir veicinājis efektīvu riska samazināšanu ES banku nozarē, gūstot ievērojamu progresu banku tāda riska pārvaldības uzlabošanā, kas saistīts ar INA 33 . Tomēr, lai gan pēdējos gados VUM ir turpinājis darboties labāk un tas ir nobriedis un attīstījies par iestādi, tā ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību joprojām ierobežo banku savienības politiskie izaicinājumi. Praksē tie zināmā mērā izpaužas tirgus segmentācijā atbilstoši valstu robežām, kā arī ierobežotā konsolidācijā bankām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs.

Viena no bažām, kas tika pausta VUM izveides laikā, bija saistīta ar risku, ka tas varētu radīt atšķirīgus iesaistīto dalībvalstu banku un neiesaistīto dalībvalstu banku integrācijas modeļus, kas tādējādi sadrumstalotu iekšējo tirgu. Praksē šīs bažas nav īstenojušās, no vienas puses, tāpēc, ka integrācija iesaistīto dalībvalstu banku sistēmā joprojām nav pietiekama, un, no otras puses, tāpēc, ka sadarbība starp ECB un neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir bijusi raita, jo īpaši tāpēc, ka tiek izmantotas kolēģijas un informācijas apmaiņa, kuras pamatā ir stabilas sistēmas (saprašanās memorandi).

6. Secinājumi

Pārskatīšanā veiktā un šajā ziņojumā izklāstītā analīze apstiprina viedokli, ka VUM ir kļuvis par nobriedušu organizāciju, kas darbojas labi. Vairāk nekā astoņus gadus kopš VUM izveides ir pierādījies, ka tas ir respektēta uzraudzības iestāde, kas spēj pildīt VUM regulā noteiktās pilnvaras.

Kopš pēdējās VUM pārskatīšanas VUM ir turpinājis uzlabot savu uzraudzības praksi un vēl vairāk nostiprināt savu autoritāti. Pēdējos gados tas ir izstrādājis saskaņotāku, pārredzamāku un salīdzināmāku uzraudzības praksi, piemēram, attiecībā uz banku 2. pīlāra prasību un 2. pīlāra norādījumu noteikšanu, kā arī veiktajiem atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Šiem uzlabojumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz ciešo sadarbību starp ECB un VKI, kas ir svarīgs un unikāls VUM darbības virziens. Pārskatīšanas laikā saņemtās atsauksmes par šo sadarbību bija ļoti pozitīvas un uzsvēra savstarpējo uzticēšanos, kas pastāv starp ECB un VKI, tai skaitā tām, kas piedalās VUM, īstenojot ciešo sadarbību. Tas savukārt ļauj VUM turpināt attīstīt uz risku balstītu pieeju uzraudzībā, kā to parāda SREP izmēģinājuma procedūra. Tas nodrošina efektīvu resursu sadali.

Ir arī izrādījies, ka VUM spēj ātri pielāgoties jaunām uzraudzības problēmām, kā arī neparedzētiem nevēlamiem notikumiem. Pārskatīšanā tika konstatēts, ka VUM kopumā tiek slavēts, tostarp no nozares ieinteresēto personu puses, par tā ātro un elastīgo pieeju Covid-19 krīzes radīto problēmu risināšanā. Vienlaikus ir pierādījies, ka VUM ir proaktīvs un spējīgs īstenot uz nākotni vērstu pieeju banku uzraudzībā, par ko liecina tā centieni klimata risku jomā.

Pārskatīšanā arī izvirzījās dažas jomas, kurām būs jāturpina pievērsties. Pirmkārt, VUM ir problēmas ar tādu prasmju pieejamību, kas vajadzīgas, lai veiktu uzraudzību ļoti specializētās jomās. Tas ierobežo iespēju par prioritāti noteikt darbu tādās jomās kā IKT riski / kiberriski un iekšējo modeļu novērtējumi. Otrkārt, pārskatīšanā gūtajos konstatējumos uzsvērta ārējās saziņas un sadarbības nozīme. Lai gan uzraudzības iniciatīvu pārredzamība attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm ir uzlabojusies, joprojām svarīga ir saziņa ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tās saprot, kādus rezultātus un iznākumus sagaida uzraudzības iestādes. Pēdējos gados VUM ir arī veltījis lielas pūles sadarbībā ar citām uzraudzības iestādēm, piemēram, vienoto noregulējuma mehānismu, Eiropas Banku iestādi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādēm, nebanku uzraudzības iestādēm un uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Šajā nolūkā VUM ir noslēdzis saprašanās memorandus ar daudzām no tām. Turpmākajos gados ir svarīgi nodrošināt to efektīvu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz sadarbību ar nebanku uzraudzības iestādēm, tādējādi nodrošinot labākus uzraudzības iznākumus. Trešā un pēdējā joma, kurai būs jāpievērš papildu uzmanība, bet kura neietilpst VUM kontrolē, ir saistīta ar saskaņošanu konkrētās likumdošanas jomās. Pārskatīšanā ir konstatētas grūtības, ar kurām VUM saskaras tādās jomās kā atbilstības un piemērotības novērtēšana, sankciju piemērošanas pilnvaras un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana, kurās VUM lielā mērā ir atkarīgs no valstu tiesību aktiem. Uzraudzībai par labu nāktu saskaņotāks tiesiskais regulējums, jo tādējādi tiktu kliedētas bažas par nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem VUM ietvaros.

Kopumā pārskatīšanā nav noteiktas jomas, kurām šajā posmā būtu vajadzīgas būtiskas izmaiņas VUM regulā. Pamatojoties uz pārskatīšanas laikā gūtajām atziņām, Komisija secina, ka banku savienības uzraudzības pīlārs tagad ir labi izveidots un darbojas efektīvi. Tāpēc tai būtu jāveicina uzticēšanās iespējām, ko varētu sniegt pabeigta banku savienība, jo īpaši iekšējam tirgum.

(1)

  VUM regulas  32. pants.

(2)

  2017. gada VUM pārskatīšanas ziņojums .

(3)

 Notika diskusijas ar galvenajām banku asociācijām, kas darbojas Eiropas līmenī, piemēram, Eiropas Banku federāciju, Eiropas Finanšu tirgu asociāciju, Eiropas Krājbanku un banku mazumtirdzniecības pakalpojumu grupu, Eiropas Publisko banku apvienību un Eiropas Celtniecības sabiedrību federāciju.

(4)

Uzraudzīto iestāžu saraksts (jaunākā versija: 2023. gada janvāris) ir pieejama šeit: https://www.bankingsupervision.europa.eu/banking/list/html/index.lv.html  

(5)

  VUM regulas 6. pants.

(6)

Uz dažiem ļoti specifiskiem konstatējumiem attiecas konstatējumi citās iedaļās: neefektīva resursu izmantošana saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesu [3.7. un 4.5. iedaļa], kopējās uzraudzības komandas, kurām nav pietiekamu darbinieku vai valodu prasmju [3.2. iedaļa].

(7)

Banku uzraudzības kompetentās iestādes saskaņā ar VUM regulējumu nav pilnvarotas piemērot īpašus noteikumus, pamatojoties uz grāmatvedības standartiem. Tomēr prudenciālās uzraudzības sistēma nodrošina pieeju vairākiem instrumentiem, ar ko ietekmē banku uzkrājumu līmeni, kad grāmatvedības metode nav pietiekami piesardzīga un varētu izraisīt prudenciālos riskus uzraudzītajām bankām.

(8)

  Vēstule vadītājiem .

(9)

Iestāžu nolīgums starp ECB un ERP par informācijas apmaiņu: MOU_ECA-ECB.pdf .

(10)

  Uzraudzības maksu regula .

(11)

ECB publicēja nozīmīgu kredītiestāžu vadītājiem nosūtītu vēstuli, kurā izklāstīti uzraudzībā gaidāmie rezultāti attiecībā uz darījumiem ar pārmērīgi uzkrātu parādsaistību īpatsvaru ( Darījumi ar pārmērīgi uzkrātu parādsaistību īpatsvaru ), pamatojoties uz 2017. gadā publicētajiem norādījumiem.

(12)

Šī pievēršanās procentu likmju riska pārvaldībai ir īpaši svarīga tādu grūtību kontekstā, ar kurām dažas ASV vidēja lieluma bankas saskārās 2023. gada martā/aprīlī.

(13)

2023. gada 1. janvārī Horvātija pievienojās eurozonai. Tā arī kļuva par pilntiesīgu VUM locekli.

(14)

  The desks mapping review – integrating Brexit banks into European banking supervision .

(15)

Finanšu konglomerātu direktīvā ir noteikta sistēma, saskaņā ar kuru uzraudzības jomā veic sadarbību starp visām uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas finanšu konglomerāta vienību uzraudzībā. Turklāt direktīvā ir noteikti kritēriji koordinatora iecelšanai, kas ir uzraudzītājs, kurš uzņemas vadību, lai īstenotu papildu uzraudzības pilnvaras.

(16)

  Šī procedūra, kas sākotnēji bija piemērojama 11 dalībvalstīm un iestādēm, kuru kopējie aktīvi ir mazāki par 3 miljardiem EUR, 2022. gadā tika paplašināta, attiecinot to uz visām VUM dalībvalstīm un iestādēm ar kopējiem aktīviem līdz 10 miljardiem EUR.

(17)

Vadības struktūras locekļu atbilstības un piemērotības novērtējumu vidējais apstrādes laiks ir samazinājies par 33 % – no 164 dienām 2017. gadā līdz 110 dienām 2021. gadā. Kopējais apstrādes laiks atbilstības un piemērotības procedūrām, kas pabeigtas 2021. gadā, bija vidēji 3,7 mēneši.

(18)

  2021. gada Ziņojums par sankciju piemērošanu .

(19)

  VUM pamatregulas 129. pants paredz, ka VUM var izmantot periodiskus soda maksājumus.

(20)

  Supervisors’ reaction to the war in Ukraine (europa.eu) .

(21)

  ECB Banku uzraudzība – VUM uzraudzības prioritātes 2023.–2025. gadam .

(22)

No 2020. gada marta līdz 2021. gada septembrim 925 MNK izmaksāja dividendes par kopējo summu 2,9 miljardi EUR.

(23)

Ar Kapitāla prasību direktīvu (KPD) tika ieviests maksimālās sadalāmās summas jēdziens, kas liek uzraudzības iestādēm automātiski ierobežot peļņas sadali, ja bankas kopējais kapitāls ir mazāks par tās 1. pīlāra, 2. pīlāra un KPD rezervju prasību summu.

(24)

Ir vērts norādīt, ka pirms pandēmijas uzliesmojuma ECB īstenoja vairākas uzraudzības iniciatīvas, lai ES banku nozarē veicinātu INA uzkrājuma samazināšanu un piesardzīgu pārvaldību. Tā sniedza uzraudzības norādījumus par INA atbilstīgu klasifikāciju, pārvaldību un rezervju veidošanu INA zaudējumu segšanai. Tā arī noteica banku uzraudzībā gaidāmos rezultātus, kas attiecas uz uzkrājumu veidošanu INA zaudējumu segšanai. Kopumā ECB INA stratēģija ir palīdzējusi samazināt INA visā ES banku nozarē.

(25)

  Ziņojums par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes

(26)

Sk. jo īpaši KPD 91. un 97. pantu, kas grozīts ar KPD V.

(27)

SREP pamatnostādņu īstenošana, ko ECB veica 2019. gadā, atspoguļo tās modro pieeju NILL/TF riskiem.

(28)

Pēc Revīzijas palātas veiktās revīzijas ECB ir ieviesusi vienkāršotu informācijas apmaiņas procesu saskaņā ar NILLN nolīgumu (sk. ziņojumu “ES centieni apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku sektorā ir sadrumstaloti, un to īstenošana ir nepietiekama” .

(29)

NILL/TFN iestādes un finanšu ziņu vākšanas vienības.

(30)

Jaunās EBI SREP pamatnostādnes arī nodrošina konsekventu un saskaņotu uzraudzības pieeju NILL/TF riskiem ( Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodiku uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesam (SREP) un uzraudzības stresa testiem | Eiropas Banku iestāde ) .

(31)

  Komisijas priekšlikums par Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai izveidi

(32)

Šajā saistībā ECB nesen ir pieņēmusi saprašanās memorandu ar sešām ES VKI, kas nepiedalās VUM, kā paredzēts VUM regulas 3. panta 6. punktā.

(33)

Saskaņā ar ECB datiem INA apjoms ES banku nozarē kopš 2015. gada ir samazinājies par 64 %. Sk. saiti: https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/speeches/date/2023/html/ssm.sp230208~4ee762ce05.en.html