EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.1.2023

COM(2023) 24 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jaunā Eiropas “Bauhaus” progresa ziņojums

Saturs

1.    Kopsavilkums    

2.    JEB finansējums    

3.    Īstenošana dalībvalstīs    

4.    JEB ietekme uz ES rīcībpolitisko vidi    

4.1.    JEB ES rīcībpolitiku veidošanā    

4.2.    Komisija no vārdiem ķeras pie darbiem    

5.    Izglītība un prasmes    

6.    Augoša atbalstītāju un īstenotāju kopiena    

6.1    Partneri    

6.2.    Draugi    

6.3    Augsta līmeņa apaļais galds    

6.4    Valstu kontaktpunkti    

7.    JEB laboratorija    

7.1    Komisijas vadītie projekti    

7.2. Kopienas vadītie projekti    

8.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” 2021. un 2022. gada balvas    

9.    Komunikācija, sabiedrības iesaistīšana, pasākumi    

9.1.    Komunikācija un sabiedrības iesaistīšana    

9.2.    JEB pasākumi    

9.2.1. Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls 2022. gadā    

9.2.2. Citi ar JEB saistīti Eiropas Komisijas pasākumi    

9.2.3. Ar JEB saistīti pasākumi ārpus Eiropas    

1.Kopsavilkums

Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB) tika izveidots, lai pārvērstu Eiropas zaļo kursu taustāmās pārmaiņās, kuras uzlabo praktisko ikdienas dzīvi, un pārmaiņās ēkās, sabiedriskās vietās, kā arī modē un mēbelēs. Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas mērķis ir radīt jaunu dzīvesveidu, kas ilgtspēju apvieno ar labu dizainu, kas rada mazāk oglekļa emisiju un kas ir iekļaujošs un cenas ziņā pieejams visiem, vienlaikus respektējot Eiropā un ārpus tās esošo daudzveidību.

Tikai divus gadus pēc JEB darbības sākšanas tas jau ir kļuvis par Eiropas zaļā kursa pārveides katalizatoru, nodrošinot sociālo iekļaušanu un līdzdalību. Iniciatīva ir kļuvusi par kustību ar aktīvu un augošu kopienu no visām ES dalībvalstīm un ārpus tām.

Vienlaikus, pateicoties plašam dažādu ES programmu finansējumam, JEB ir sācis īstenot reālas pārmaiņas uz vietas. 2022. gadā tika izraudzīti un darbību sāka pirmie seši JEB demonstrējumprojekti. 2023. gadā sekos nākamie 10 projekti. Lai gan JEB nav pašam savas ES programmas, JEB projektos jau ir ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni EUR no tādām DFS programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), LIFE, Vienotā tirgus programma un “Digitālā Eiropa”. JEB īpašu uzmanību pievērsa mazāku iniciatīvu un projektu atbalstam, piemēram, jau 38 projektiem ir piešķirtas JEB balvas.

Ar 600 oficiālām partnerorganizācijām, sākot no ES mēroga tīkliem līdz vietējām iniciatīvām, JEB sasniedz miljoniem iedzīvotāju. Iniciatīvai ir izdevies apvienot cilvēkus no dažādām jomām, sākot no mākslas un dizaina, kultūras un radošajām nozarēm, kultūras mantojuma institūcijām līdz pedagogiem, zinātniekiem un inovatoriem, vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskajām iniciatīvām, un viņiem visiem ir būtiska loma JEB īstenošanā. Piemēram, pirmie draugi (uzņēmumi un publiskās struktūras) iniciatīvu atbalsta dažādos veidos, arī ar privātiem ieguldījumiem. Valstu kontaktpunktu tīkls izplata JEB aktivitātes tieši uz vietas. Attiecīgajā nodaļā izklāstīti īstenošanas piemēri dalībvalstīs.

Papildus darbībām, pasākumiem un projektiem, ko sākusi pati Komisija, JEB ir arī mudinājis un iedvesmojis daudzus vietējos, reģionālos un valsts mēroga dalībniekus veidot pašiem savas JEB iniciatīvas. Tās visas nav iespējams pieminēt ziņojumā, taču lielākā daļa JEB projektu un kopienu ir atspoguļoti JEB infopanelī 1  — interaktīvā kartē, kas attīstīsies, JEB kopienai turpinot augt.

JEB ir ne tikai radījis savu kustību, bet arī iedvesmojis citus strādāt kopā, pamatojoties uz JEB vērtībām. Piemēram, Eiropas kokrūpniecības nozare ir izveidojusi Wood4Bauhaus 2  — atvērtu platformu nolūkā uzrunāt būvniecības nozari un visas iesaistītās ieinteresētās personas. Nesen izveidotā Eiropas Modes alianse 3 ir vēl viens piemērs starpvalstu iniciatīvai, kas iedvesmojusies no JEB.Eiropas vadošās radošās modes organizācijas ir izveidojušas aliansi ar mērķi veicināt plaukstošu, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas modes ekosistēmu.

Šie ir tikai daži piemēri, kas liecina par to, kā JEB palīdz pārveidot mūsu ekonomiku un sabiedrību un sasniegt mūsu klimata mērķus. JEB atbalsta un sekmē arī citas Komisijas rīcībpolitiskās iniciatīvas, piemēram, Būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu vai vairāku ekosistēmu pārkārtošanās ceļvežus. 2023. gadā JEB izveidos JEB akadēmiju, kas būs tā ieguldījums Eiropas Prasmju gadā, un organizēs apmācības par ilgtspējīgu būvniecību, aprites principiem un biobāzētiem materiāliem nolūkā paātrināt nozares pārveidi.

JEB ir kļuvis par ticamu un spēcīgu stāstu par pārveidi, kas nevienu neatstāj novārtā. Tas sazinās tieši ar iedzīvotājiem, izmantojot dažādus saziņas kanālus. Lai iesaistītos vēl vairāk, 2023. gadā JEB izveidos savu LinkedIn kontu.

Lai JEB padarītu taustāmu, ir vajadzīgi skaidri kritēriji projektu un iniciatīvu novērtēšanai. Kopā ar šo ziņojumu Komisija publicē JEB kompasu — pirmo izvērtēšanas rīku, kas projektu izstrādātājiem dod iespēju pārbaudīt savu projektu atbilstību JEB principiem. Tajā ir izskaidrots, ko nozīmē trīs JEB vērtības — ilgtspēja, iekļaujīgums un pievilcība — un kā tās var integrēt un apvienot ar līdzdalības un transdisciplinaritātes darba principiem. Balstoties uz šo kompasu, tiks izstrādāti detalizētāki novērtēšanas rīki, sākot ar būvētajai videi paredzētu rīku. Pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem 2024. gadā.

Komisija turpinās strādāt, lai novērstu šķēršļus, tai skaitā birokrātiskos un juridiskos, kuri apgrūtina darbu cilvēkiem, kas īsteno vietējās iniciatīvas uz vietas. Šajā kontekstā 2023. gadā JEB laboratorijas īstenotā regulējuma analīze sniegs pirmos rezultātus, piemēram, darbseminārā par biobāzētiem būvmateriāliem, kas būs saistīts arī ar JEB akadēmiju. Komisija, izmantojot JEB laboratorijas projektu inovatīvam finansējumam, turpinās meklēt jaunus veidus, kā finansēt mazākas struktūras, kurām ir grūti piekļūt ES finansējuma shēmām.

JEB vēlas iedvesmot iedzīvotājus, dodot visiem pārliecību izteikties un piedalīties. Tāpēc viens no JEB svarīgākajiem uzdevumiem ir ciešāk piesaistīt tos reģionus un valstis, kur līdz šim ir bijis maz JEB darbību, un uzrunāt sektorus, kas JEB kopienā ir nepietiekami pārstāvēti, tai skaitā sociālās ekonomikas dalībniekus, kā arī jaunākās paaudzes. Turklāt JEB vēl vairāk sadarbosies ar radošajām un kultūras nozarēm, jo tām ir izšķirīga nozīme šajā iniciatīvā, it īpaši attiecībā uz pievilcības vērtības integrāciju un jaunu nozīmju izplatīšanu.

Komisija arī turpinās strādāt, lai JEB integrētu ES programmās, arī tajās, kas tiek dalīti pārvaldītas kohēzijas politikas ietvaros, un palielinātu iniciatīvas finansējumu. 2023. un 2024. gadā JEB īpašajiem uzaicinājumiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijās un kopās tiks piešķirti 106,3 miljoni EUR. 2023. gads ir Eiropas Prasmju gads, un šajā kontekstā JEB nākamais gada balvu konkurss tematiski koncentrēsies uz izglītību, un tā ģeogrāfiskais tvērums tiks paplašināts, papildus ES dalībvalstīm aptverot arī Rietumbalkānus.

JEB arvien vairāk raudzīsies pāri robežām un uzrunās partnerus citur pasaulē.

Eiropas Komisija turpinās virzīt un atbalstīt JEB, vienlaikus paļaujoties uz JEB kopienas entuziasmu, kas ļaus kustībai organiski augt un paplašināties, kā arī uz ES iestāžu un valstu iestāžu iesaistīšanos tās attīstības atbalstīšanā un veicināšanā, lai jaunais Eiropas zaļais kurss nestu iekļaujošu, pievilcīgu un ilgtspējīgu šodienu un rītdienu visiem.

2. JEB finansējums

Viens no galvenajiem JEB iniciatīvas izaicinājumiem bija mobilizēt līdzekļus, lai atbalstītu un stimulētu inovatīvus un transdisciplinārus projektus, kas iemieso JEB vērtības un ļauj īstenot zaļo kursu uz vietas. Īpaša uzmanība tika pievērsta inovācijai, saiknei starp kultūru un tehnoloģijām un mazāku iniciatīvu un projektu finansēšanai.

Iniciatīvas īstenošanā apvienojās vairākas ES programmas. Divi galvenie pīlāri ir “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Ieguldījumu sniedz arī Vienotā tirgus programma, programma “Digitālā Eiropa” un programma LIFE 4 . Veiksmīgi mobilizējot šīs dažādās ES programmas, 2021. un 2022. gadā JEB īstenošanu atbalstīja vairāki īpaši JEB veltīti uzaicinājumi, kuru kopējais apjoms sasniedza 106,3 miljonus EUR. JEB iniciatīva darbojās kā jau pastāvošo finansēšanas mehānismu un rīcībpolitikas programmu savienotājs un veicinātājs. Pārskats par uzaicinājumiem, kas sagrupēti pa pārveides jomām, ir sniegts turpmāk tabulās 5 .

Kā aprakstīts paziņojumā par Jauno Eiropas “Bauhaus”, JEB mērķis ir panākt reālas pārmaiņas uz vietas, inovācijai labvēlīgu ekosistēmu, kā arī produktus un pakalpojumus, kas uzlabo mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vienlaikus veicina domāšanas veida izmaiņas ilgtermiņā, un šie vērienīgie mērķi ir atspoguļoti arī pirmo JEB veltīto uzaicinājumu mērķos. Piemēram, seši JEB bākas demonstrējumprojekti tiks īstenoti 14 vietās (12 ES dalībvalstīs — Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Portugālē, Zviedrijā un Slovēnijā —, kā arī Norvēģijā un Turcijā). Tie aptvers ēku renovāciju, apritīgumu, mākslu, kultūras mantojumu, izglītību, viedās pilsētas, piekrastes zonas, pilsētu un lauku reģenerāciju un citas jomas. Sešu demonstrējumprojektu mērķis ir līdz to pabeigšanai panākt dziļas pārvērtības ar reāliem rezultātiem, kurus var pielāgot un izmantot, lai no tiem mācītos citos kontekstos, tādējādi gūstot ilgtermiņa ieguvumus.

Otrā demonstrējumprojektu paaudze sekos Eiropas pilsētiniciatīvā kohēzijas politikas ietvaros. Ar 2022. gada rudenī izsludināto konkursu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tiks piešķirti līdz 50 miljoniem EUR, lai atbalstītu inovatīvus JEB risinājumus pilsētvides problēmām, cita starpā šādās jomās: būvniecība un renovācija atbilstīgi apritīguma un oglekļneitralitātes principiem, kultūras mantojuma saglabāšana un pārveidošana, ēku pielāgošana un pārveidošana ar mērķi nodrošināt cenas ziņā pieejamu mājokļu risinājumus un pilsētvides reģenerācija.

Turklāt 2022. gada jūlijā Komisija un Eiropas Investīciju banka laida klajā finanšu instrumenta modeli — “Jaunā Eiropas “Bauhaus” teritoriālās attīstības modeli”. Šis brīvprātīgais instruments palīdzēs ES dalībvalstu kohēzijas politikas vadošajām iestādēm izveidot finanšu instrumentus un mobilizēt kohēzijas programmas nolūkā piesaistīt publiskos un privātos resursus JEB projektu atbalstam.

Ar uzaicinājumu “Atbalsts Jaunā Eiropas “Bauhaus” vietējām iniciatīvām” kohēzijas politika pievēršas nepieciešamībai veidot vietējo pašvaldību spējas, lai tās varētu veicināt vietējos pārveides procesus, izmantojot JEB. Minētais uzaicinājums ir vērsts arī uz fizisko telpu, tai skaitā lauku apvidu, pārveidošanu atbilstoši JEB principiem. 20 mazākas un vidējas pašvaldības tagad saņem pielāgotu, multidisciplināru ekspertu atbalstu uz vietas, lai savas JEB idejas pārvērstu par realitāti, īstenojot projektus, sākot no jauniem mākslas centriem un radošām darba telpām līdz romu iekļaušanai un pamestu rūpniecisko teritoriju reģenerācijai.

Papildus tiešajam JEB projektu finansējumam, kas tiek sniegts kohēzijas politikas ietvaros, Komisija komisāres E. Ferreiras vadībā ir parakstījusi partnerības nolīgumus (PN) un programmas 2021.–2027. gada kohēzijas fondu īstenošanai ar visām 27 dalībvalstīm, PN vai programmās iekļaujot konkrētas atsauces uz JEB. Šī pastiprinātā dalībvalstu apņemšanās atbalstīt Jauno Eiropas “Bauhaus” kohēzijas politikas programmās paver ceļu tā īstenošanas integrēšanai citās jomās reģionālā un vietējā līmenī 2021.–2027. gada periodā. Atbalsts JEB projektiem uz vietas jau ir paredzēts konkrētās darbības programmās, piemēram, Taisnīgas pārejas fonds sniegs atbalstu vienā no Vācijas ogļu reģioniem Saksijā-Anhaltē.

Vēl viena svarīga mūsu dzīves telpu un dzīvesveida pārveides dimensija ir saistīta ar industriālajām ekosistēmām. JEB atbalsta arī inovācijas jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, tai skaitā JEB digitālos risinājumus.Digitālo risinājumu izmantošana JEB iniciatīvu atbalstam kļūst aizvien svarīgāka, un par šo tēmu ir izstrādāts projekts digiNEB.eu, kura mērķis ir veicināt saikni starp digitālo kopienu un JEB kopienu un palielināt visu JEB ieinteresēto personu informētību par ES digitālajiem risinājumiem, izveidojot Eiropas mēroga JEB digitālo ekosistēmu.

JEB iniciatīva ne tikai atbalsta inovācijas jaunu tehnisku un tehnoloģisku sasniegumu ziņā, bet arī pēta jaunu un tradicionālu tehnoloģiju kombinācijas un vietējās amatniecības un zināšanu pielāgošanu jaunai situācijai. Piemēram, JEB bija veltīts pirmais partnerības projekta WORTH II uzaicinājums, un tajā tika atlasītas 65 uzņēmumu partnerības ar jaunām, uz dizainu balstītām darījumdarbības idejām 6 . Cits uzaicinājums — 2021 EIT Community NEB Booster — sniedz atbalstu un finansējumu 20 daudzsološiem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem 50 000 EUR vērtībā katram.

JEB arī palīdz iedzīvotājiem un kopienām kļūt par aktīviem dalībniekiem, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos vietējā kontekstā. Izmantojot līdzdalīgu pieeju, JEB cenšas iesaistīt pilsonisko sabiedrību un visu vecumu un visdažādāko grupu cilvēkus. Piemēram, divi EIT kopienas JEB iniciatīvas izsludinātie JEB veltītie uzaicinājumi bija vērsti uz maza mēroga projektiem, un tajos liela uzmanība tika pievērsta kopienas risinājumu kopradei ar iedzīvotājiem. Pēc 2021. gada sākotnējā pilotprojekta panākumiem 2022. gada uzaicinājumos “Jaunā Eiropas “Bauhaus” publiskās telpas koprade” un “Jaunā Eiropas “Bauhaus” iedzīvotāju iesaiste” tika atlasīti 18 iedzīvotāju iesaistes projekti no 14 valstīm.

Papildus JEB veltītajiem uzaicinājumiem un pasākumiem iniciatīvu veicina arī vairāki uzaicinājumi un pasākumi, kas sniedz ieguldījumu JEB, iekļaujot JEB kā konteksta elementu vai prioritāti (neparedzot īpašu budžeta piešķīrumu JEB). Tāds, piemēram, ir nesen izsludinātais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par mācīšanās no līdzbiedriem shēmu augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides jomā, un tādi būs turpmākie uzaicinājumi par mākslinieku rezidencēm programmas Culture Moves Europe ietvaros.

Visbeidzot, vairāki JEB pasākumi veicināja Eiropas Jaunatnes gada norisi 2022. gadā, piemēram, “Erasmus+” iniciatīvas DiscoverEU 7 ietvaros Komisija laida klajā JEB maršrutu, lai palīdzētu 18 gadus veciem jauniešiem apceļot Eiropu videi draudzīgā veidā.

1. tabula. JEB veltītie uzaicinājumi un pasākumi pārmaiņu veikšanai uz vietas, kuri atbalsta būvētās vides un dzīvesveida pārveidi vietējā līmenī

2. tabula. JEB veltīti uzaicinājumi un pasākumi nolūkā pārveidot inovācijai labvēlīgu vidi, kuri atbalsta inovācijas, kā mērķis ir integrēt ilgtspēju, iekļaušanu un estētiku jaunos risinājumos un produktos

3. tabula. Uzaicinājumi un pasākumi jaunu nozīmju izplatīšanai, kuri liek pārvērtēt mūsu skatījumu un domāšanas veidu saistībā ar pamatvērtībām — estētiku, ilgtspēju un iekļaušanu

3. Īstenošana dalībvalstīs

JEB savā darbībā un rīcībpolitikās integrē arvien vairāk dalībvalstu. Daļēji tas tiek darīts ar valstu kontaktpunktu starpniecību, daļēji — ar dalībvalstu ministriju un JEB partneru un draugu starpniecību. Šajā nodaļā ir aprakstīti daži piemēri konkrētām dalībvalstu darbībām:

·Somijas valdība sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Zviedrijas valdību un Igaunijas valdību 2022. gada novembrī Espo (Somijā) organizēja augsta līmeņa pasākumu “New European Bauhaus Goes Into the Woods” [“Jaunais Eiropas “Bauhaus” dodas mežā”] 8 . Pasākumā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, kā arī biobāzētu materiālu potenciālam būvniecības nozares virzīšanā uz oglekļneitralitāti. Piedaloties Somijas un Igaunijas premjerministriem, kā arī Zviedrijas premjerministra vietniekam un komisāram Sinkēvičam, Komisijas priekšsēdētāja U. fon der Leiena paziņoja par Jaunā Eiropas “Bauhaus” akadēmijas darbības sākšanu. Eiropas Prasmju gada (2023) kontekstā šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt zaļās un digitālās prasmes būvniecības nozarē;

·Zviedrijas Ilgtspējīgu pilsētu padome un 6 Zviedrijas ziemeļu pilsētas sāka iniciatīvu “Visioner i norr” [“Ziemeļu vīzijas”] 9 , iesaistot 11 radošās komandas, kuru darbs ir vērsts uz pāreju uz klimatneitrālām un ilgtspējīgām pilsētām un kuras šajā nolūkā izstrādā JEB pieejas, pamatojoties uz šo 6 pilsētu unikālajiem izejas punktiem un procesiem;

·Spānijā JEB bija viens no faktoriem, kas veicināja jaunā Likuma par augstas kvalitātes arhitektūru 10 , kurā iekļautas tādas vērtības kā ilgtspēja, kvalitāte, iekļaušana un piekļūstamība, ātru pieņemšanu. Likumdošanas process tika sagatavots līdzdalības procesā, kas norisinājās paralēli JEB līdzizstrādes posmam un balstījās uz sinerģiju ar šo ES iniciatīvu;

·JEB ir iekļauts jaunajā Īrijas nacionālajā arhitektūras rīcībpolitikā “Places for People” [“Vietas cilvēkiem”] 11 , kas tika izziņota 2022. gada maijā;

·JEB iedvesmoja jauno Slovākijas Republikas kultūras un radošās industrijas stratēģiju 2030. gadam 12 ;

·JEB nodrošināja konceptuālo pamatu Slovākijas un Austrijas projektam “Year of Climate Care 2022” [“Rūpēm par klimatu veltītais gads (2022)”] 13 , kas tika īstenots Slovākijas Republikas prezidenta aizgādībā. Par projekta kuratori tika iecelta Mária Beňačková Rišková no JEB augsta līmeņa apaļā galda (HLRT). Projekts ietvēra virkni pasākumu, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņām un to ietekmei uz kopienām, tai skaitā uz radošajām nozarēm;

·Grieķijas valdība nesen valdībā izveidoja transdisciplināru darba grupu, kas nodarbojas ar JEB. Šajā daudzlīmeņu darba grupā darbojas pārstāvji gan no Vides un enerģētikas ministrijas, gan Kultūras ministrijas, profesori no visām Grieķijas arhitektūras skolām, būvinženieri, Grieķijas Tehniskās palātas un Grieķijas Arhitektu asociācijas pārstāvji, kā arī pašvaldību pārstāvji;

·Vācijas Vides aģentūra (UBA) Vācijā ir sākusi iekšēju pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt ieteikumus pilsētvides attīstībai: “Advancing the New European Bauhaus: Sustainable Mobility and Resilient Urban Spaces for a Better Quality of Life (AdNEB)” [“Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanas veicināšana: ilgtspējīga mobilitāte un noturīga pilsētvide labākai dzīves kvalitātei”] 14 ;

·Francijā pēc uzaicinājuma “Engagés pour la qualité du logement de demain” [“Apņemšanās nodrošināt rītdienas mājokļu kvalitāti”] 15 , ko izsludināja Francijas Kultūras ministrija un Mājokļu ministrija, 97 būvētiem projektiem tika piešķirts izcilības zīmogs par cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem mājokļiem, kas atbilst JEB principiem, un 20 projektiem tika piešķirts individuāli pielāgots atbalsts;

·par mājokļiem atbildīgo ES ministru neformālajā konferencē, kas 2022. gada martā tika organizēta Francijas prezidentūras laikā, ES mājokļu ministri paziņoja, ka viņi veicinās JEB un citus Komisijas rīkus un iniciatīvas (piemēram, renovācijas vilni), kas apkaro pārmērīgu zemes platību aizņemšanu un cenšas veidot iekļaujošu, piekļūstamu un piemērotu dzīves vidi 16 ;

·turklāt daudzās dalībvalstīs, sākot 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmas, 2022. gadā tika rīkoti augsta līmeņa pasākumi, kuros piedalījās komisāre E. Ferreira un valdības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvji un kuros cita starpā tika uzsvērti JEB centieni un idejas jaunajā plānošanas periodā.

4. JEB ietekme uz ES rīcībpolitisko vidi

4.1. JEB ES rīcībpolitiku veidošanā

Kā izklāstīts Paziņojumā par Jauno Eiropas “Bauhaus”, iniciatīvas pamatā ir daudzveidīgs ES rīcībpolitiskais konteksts. JEB galvenais mērķis ir nevis regulēt, bet gan drīzāk iedvesmot citas Komisijas iniciatīvas un integrēt JEB vērtības un principus ES rīcībpolitiku veidošanā. Daļēji to nodrošina finansējums vairākās ES programmās, un daļēji — cieša sadarbība starp JEB komandu un citiem Komisijas dienestiem. Lai veicinātu šo apmaiņu, ir izveidota koordinācijas komiteja, kas apvieno vairāk nekā 20 ģenerāldirektorātus un pārstāvjus no 15 komisāru kabinetiem.

Turpinot ES industriālās stratēģijas īstenošanu, ir publicēti vai tiek gatavoti vairāki pārkārtošanās ceļveži, kuros ir vairākas atsauces uz JEB:

·2022. gada novembrī tika laists klajā pārkārtošanās ceļvedis tuvienes un sociālās ekonomikas jomā 17 , kurā izklāstīts ceļš, kā ES sociālo ekonomiku un vietējos uzņēmumus padarīt noturīgākus, zaļākus un digitālākus. Kopumā koprades procesā piedalījās vairāk nekā 400 ekosistēmas ieinteresēto personu, tai skaitā JEB kopiena, kas sniedza ieguldījumu galīgā dokumenta izstrādē vai nu individuāli, vai piedaloties 2022. gada pavasarī organizētajā īpašajā darbseminārā. Pārkārtošanās ceļvedī ir atsauce uz JEB kā iniciatīvu, kuras mērķis ir mobilizēt dažādas kopienas vietējā līmenī nolūkā izstrādāt ilgtspējīgus, bagātinošus un iekļaujošus projektus. Īpaši jānorāda, ka, aplūkojot sociālajā infrastruktūrā veikto investīciju nozīmi, dokumentā ir atsauce uz Cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīvu 18 , kas ir viena no JEB pamatiniciatīvām. Turklāt pārkārtošanās ceļvedī ir uzsvērta digitālās sociālās inovācijas un “Tech for Good” 19 nozīme tādu projektu atbalstīšanā, kam ir sociāls mērķis un kur izmantota augšupēja pieeja;

·ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijā 20 , kas publicēta 2022. gada martā, ir ierosināti pasākumi visam tekstilpreču aprites ciklam, vienlaikus atbalstot ekosistēmas zaļo un digitālo pārkārtošanos. Stratēģijā minēts, ka JEB pārvērš Eiropas zaļo kursu reālās iniciatīvās, kas veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu, tai skaitā modi, vienlaikus apmierinot ar estētiku un iekļaušanu saistītas prasības;

·Ceļvedis, kā pārkārtoties uz noturīgāku, zaļāku un digitālāku būvniecības ekosistēmu 21 piedāvā papildu iespējas sadarboties ar JEB.Komisijas dienestu darba dokumentā par koprades procesa sākšanu 2021. gada decembrī 22 ir iekļautas vairākas atsauces uz JEB, tai skaitā saiknes ar pamatīgas renovācijas gada tempa paātrināšanu. JEB laboratorija tiek minēta kā viens no iespējamiem instrumentiem tādas sistēmas izveidei, kas veicinātu būvniecības noturību, tai skaitā palīdzētu tikt galā ar stratēģiskajām atkarībām.

Turklāt vienā no jaunajām Komisijas regulatīvajām iniciatīvām, kas atbalsta zaļā kursa vērienīgās ieceres, — priekšlikumā pārskatīt Direktīvu par ēku energosniegumu — ir iekļauta atsauce uz JEB kā uz konteksta elementu 23 , un JEB ļoti daudz tika ņemts vērā arī Būvizstrādājumu regulas pārskatīšanā.

Lai izstrādātu uz nākotni vērstu pētniecības un inovācijas programmu Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, Komisija organizēja augsta līmeņa darbsemināru par pētniecību un inovāciju Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, kā rezultātā 2022. gada februārī tika publicēts ziņojums par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un Jaunā Eiropas “Bauhaus” saskarpunktiem 24 . Darbseminārā piedalījās arhitektūras, būvētās vides, dizaina, klimata un enerģētikas eksperti. Ziņojuma ieteikumi un ierosinājumi palīdz izstrādāt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas tā, lai tās labāk atbalstītu JEB mērķu sasniegšanu. Vairāki pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā iekļauti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir izstrādāti, iedvesmojoties no minētā ziņojuma.

Iestāžu līmenī viena no galvenajām politikas norisēm bija 2021. gada novembrī pieņemtie Padomes secinājumi par kultūru, augstas kvalitātes arhitektūru un būvēto vidi kā Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas galvenajiem elementiem 25 . Secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas veicināt iniciatīvas un aprites ekonomikas principu un pieeju integrēšanu valstu sociālekonomiskās un teritoriālās attīstības stratēģijās. Saskaņā ar Padomes secinājumiem un ES dalībvalstu atvērtās koordinācijas metodes (AKM) ekspertu grupas ziņojumu par investīcijām augstas kvalitātes arhitektūrā un dzīves vidē ikvienam (2021. gads) nesen pieņemtajā 2023.–2026. gada darba plānā kultūras jomā ir iekļauta konkrēta rīcība, kas veicinās JEB iniciatīvu, laikā pēc AKM grupas darba beigām apmainoties ar informāciju ekspertu tīklā un organizējot regulāras Eiropas arhitektūras politikas direktoru (EDAP) sanāksmes, lai apsvērtu iespējamās iniciatīvas augstas kvalitātes dzīves vides nodrošināšanai ikvienam, tai skaitā lauku un attālos reģionos, piemēram, tālākajos reģionos, dzīvojošiem cilvēkiem.

Turklāt 2022. gada jūnijā Padome pieņēma Ieteikumu par mācīšanos vidiskās ilgtspējas sekmēšanai 26 . Skaidri atsaucoties uz kultūras un radošo dimensiju, ko JEB iekļauj Eiropas zaļajā kursā, tajā ieteikts investēt zaļās un ilgtspējīgās iekārtās, resursos un infrastruktūrā (ēkas, teritorijas un tehnoloģijas), ko izmanto mācībām, socializācijai un atpūtai, lai garantētu veselīgu un noturīgu mācību vidi.

2022. gada septembrī Eiropas Parlaments pieņēma Ziņojumu par jauno Eiropas “Bauhaus” 27 . Parlamenta ziņojumā pausts atbalsts iniciatīvai un īpaši izteikts aicinājums palielināt iniciatīvas finansējumu. Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 28 un Reģionu komiteja (RK) 29 ir pieņēmušas pozitīvus atzinumus.

4.2. Komisija no vārdiem ķeras pie darbiem

Eiropas Komisija strādā, lai īstenotu JEB iniciatīvas, arī savas nekustamā īpašuma stratēģijas kontekstā un ņemot vērā tās kā nozīmīgas Briseles Eiropas kvartāla aktores atbildību. Kopš 2021. gada februāra Komisija īsteno jaunu ilgtermiņa nekustamā īpašuma stratēģiju. Šī stratēģija ietver Komisijas paziņojumu un rīcības plānu par “Komisijas zaļināšanu” 30 , kurā iestrādāti zaļā kursa principi, kā arī pieredze, kas gūta globālās pandēmijas laikā, kā rezultātā tika izveidoti jauni hibrīdi darba veidi. Minētajā paziņojumā Komisija izklāsta ceļvedi, kā iestāde līdz 2030. gadam var sasniegt klimatneitralitāti.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir šīs jaunās stratēģijas daļa un nodrošina jaunu mijiedarbības kanālu Komisijas attiecībās ar vietējiem partneriem Briselē gan reģiona, gan pilsētas līmenī, jo līdzdalība vienmēr ir JEB pasākumu centrā. Piemēram, JEB organizēja darbsemināru saistībā ar to, ka Briseles reģions izstrādāja jaunu Eiropas kvartāla plānu, un tā mērķis bija noskaidrot, ko apkārtējie sagaida no tādas publiskā sektora aktores kā Komisija.

JEB iedvesmoja arī Komisijas jaunā Apmeklētāju centra projektu Charlemagne ēkā, kurā tika izmantoti apritīgi un ilgtspējīgi materiāli un īstenots vairāk uz cilvēku vērsts dizains.

Jaunais Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra objekts Seviļā ir pirmā EK ēka, kas jau no paša sākuma ir pilnībā balstīta uz JEB konceptuālo sistēmu 31 . Eiropas Komisija topošā objekta koncepcijas projektu atlasīja starptautiskā arhitektūras konkursā. Celtne pārklās visu JRC teritoriju ar saules paneļu mākoni, kas līdzīgi kā Seviļai raksturīgās pergolas pasargās zem tā esošo laukumu, dārzu un pētniecības ēku.

IELAS SKATS. © PLAYTIME

Šie piemēri ir tikai sākums jaunai, noturīgai pieejai. Ņemot vērā pašreizējo ēku fondu un notiekošos projektus, kuru centrā ir Eiropas kvartāls, šāda pārveide turpināsies arī turpmākajos gados.

5. Izglītība un prasmes

JEB koprades posmā kļuva pavisam skaidrs, ka prasmēm un zināšanām ir būtiska nozīme, lai paātrinātu mūsu sabiedrības un ekonomikas pārveidi un sniegtu iespējas tiem, kas īsteno Eiropas zaļo kursu, gan dalībvalstu, gan ES līmenī. JEB izstrādāja vairākus projektus, kas saistīti ar prasmēm un zināšanām, un Komisija turpinās pievērst uzmanību šai jomai, arī saistībā ar Eiropas Prasmju gadu (2023). Kā paziņoja priekšsēdētāja U. fon der Leiena konferencē “Bauhaus into the woods” [““Bauhaus” mežā”] 2022. gada novembrī, mēs izveidosim JEB akadēmiju, kas piedāvās apmācību un zināšanu apmaiņu, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai būvniecībai, biobāzētiem materiāliem un apritīgumam. Projektu atbalstīs kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa”, piešķirot 1 miljonu EUR lielu dotāciju.

Jau tagad vairākas izglītības iestādes vai nu ierosina jaunas mācību programmas, kas balstītas uz JEB vērtībām, vai arī pieņem darbā jaunus pētniekus, lai veicinātu ar JEB saistītu projektu īstenošanu. Delftas Tehnoloģiju universitāte izsludināja jaunākā pētnieka vakanci ar JEB bākas projektu NEB STAR saistīta darba veikšanai. Īrijas Pētniecības padomes piešķirtā īpašā doktorantūras stipendija Dublinas Universitātes koledžas pētniekam ir paredzēta, lai izpētītu JEB potenciālu veicināt taisnīgu pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni kā vēlamo mērķi Īrijas pilsētās. Citos uz JEB balstītos pētniecības projektos Dublinas Universitātes koledžā, sadarbojoties ar vietējām iestādēm un industriju, uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā kultūras mantojums, tukšo reliģisko ēku adaptīva atkalizmantošana, mazoglekļa dizains un pret klimata pārmaiņām noturīgu apkaimju līdzizstrāde. Tāpat Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte ir izsludinājusi vakanci mākslas zinātņu doktora grāda kandidātam mākslas pētniecībā, kas veltīta JEB. Eiropas Radošo industriju asociācija pašlaik izstrādā Eiropas mākslas maģistra grādu, kas iemiesotu JEB principus. Tās mērķis ir ieviest JEB idejas lielajos modes uzņēmumos un radīt zaļās un digitālās inovācijas. Par JEB tagad interesējas eCAADe (Education and Research in Computer-Aided Architectural Design in Europe), kas ir galvenā izglītības un pētniecības kopiena Eiropā, kuras uzmanības centrā ir arhitektūras digitālā pārveide. Šogad ikgadējo konferenci rīkoja KU Leuven Gentē, un tā bija veltīta tēmai “Nākotnes kopradīšana: iekļaušana dizainā un izmantojot dizainu”, un tajā bija iekļauta īpaša sesija par JEB 32 . JEB kļūst arī par arvien nozīmīgāku arhitektūras izglītības programmas sastāvdaļu Eiropā. Šā gada Eiropas Arhitektūras izglītības asociācijas (EAAE) ikgadējā konference Madridē ar nosaukumu “Towards a New European Bauhaus” [“Ceļā uz jauno Eiropas “Bauhaus””] 33 bija pilnībā veltīta šai kustībai. Cīņa pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana pašlaik ir akadēmisko debašu par izglītību un profesiju pamatā. Tāpat arī JEB laboratorijas projektā “Bauhaus goes South” [““Bauhaus” dodas uz dienvidiem”] notiek darbs, lai izstrādātu JEB mācību programmu universitātēs.

JEB laboratorija 2022. gada pavasarī izsludināja uzaicinājumu saistībā ar mācību vietu pārveidi. Uzaicinājuma mērķis ir veicināt jaunus veidus, kā dzīvot līdzās, vēl vairāk nekaitējot mūsu videi, padarīt mazos projektus redzamākus kā daļu no Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas un izveidot starptautisku līdzīgi domājošu projektu virzītāju un potenciālo partneru tīklu. Lai to panāktu, ir nepieciešams ne tikai mācīt nākamajām paaudzēm cienīt un aizsargāt bioloģisko daudzveidību, bet arī būt gataviem atteikties no kaitīgas uzvedības un mainīt savu domāšanas veidu. Šajā ziņā liela nozīme ir mūsu izglītības iestādēm. Šā uzaicinājuma mērķis ir apvienot iniciatīvas, kas maina to, kur un kā cilvēki mācās — no klasēm līdz ielām, rotaļu laukumiem un bibliotēkām 34 . Uzaicinājums tika izsludināts kopā ar Klimatizglītības koalīciju 2022. gada februārī un noslēdzās 2022. gada beigās 35 . Tajā piedalījās vairāk nekā 190 dalībnieku no visas ES un ārpus tās, tai skaitā no Meksikas, Turcijas un Ukrainas. Projekti ir ļoti daudzveidīgi gan pēc mēroga, gan pēc būtības, sākot no universitātēm, kas vēlas iesaistīt studentus savas universitātes pilsētiņas atjaunošanā, līdz māksliniekiem, kas veido klimatizglītības darbnīcas bērniem.

Viens no uzaicinājumā iesniegtajiem projektiem — “The school for the refugees” [“Skola bēgļiem”] — ir daļa no Polijas projekta “Otwieramy školy” [“Mēs atveram skolas”], kas ir sociālo pasākumu sērija, kuras mērķis ir risināt aktuālas izglītības problēmas ar dizaina palīdzību 36 . To mērķis ir atgriezt Ukrainas bēgļiem bērniem drošības un piederības sajūtu. 2022. gada oktobrī skolu apmeklēja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska, un Polijas Arhitektu asociācijas izstādē tai tika piešķirta balva kā projektam, kas reaģē uz krīzes izaicinājumiem, līdzās tādiem risinājumiem kā japāņu arhitekta Shigeru Ban papīra starpsienu sistēma (sk. arī JEB laboratorijas projektu “Actions for Ukraine” [“Darbības Ukrainas atbalstam”]).

6.Augoša atbalstītāju un īstenotāju kopiena

JEB, kas aptver vairākus miljonus cilvēku visā Eiropas Savienībā, ir izveidojies par kustību, kurai joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Šīs kopienas uzdevums ir ne tikai izplatīt ziņas par JEB, bet arī nodot zināšanas kopienai un kopīgi izstrādāt risinājumus. Vietējās un starptautiskās organizācijas no visas Eiropas tādās jomās kā kultūra, izglītība, arhitektūra, mantojums, mežsaimniecība, būvniecība un mājokļi, mode un daudzās citās sanāk kopā, lai iepazīstinātu ar savu darbu un izpētītu iespējas apvienot centienus. Līdzīgi domājošu dažādu jomu, izcelsmes un lieluma organizāciju tīkls spēj virzīt darba kārtību uz priekšu ātrāk nekā atsevišķas organizācijas.

6.1Partneri

Partneri ir bezpeļņas organizācijas, tai skaitā NVO, fondi un izglītības un pētniecības iestādes, piemēram, universitātes un augstākās izglītības iestādes. Jau no paša sākuma partneri ir darbojušies kā iniciatīvas konsultatīvā grupa un vēstneši. Viņi ir bijuši privileģēti dalībnieki JEB kopradīšanas procesā. Laika gaitā viņi tika aicināti piedalīties svarīgu iniciatīvas rīku veidošanā, piemēram, JEB laboratorijā, kur partneri vada vairākus JEB projektus ar dažādām tematiskām prioritātēm. Viņi ir piedalījušies arī JEB kompasa izstrādē (sk. pielikumu) un svarīgos pasākumos, piemēram, JEB festivālā.

Partnerorganizācijas nāk no visām dalībvalstīm un sasniedz miljoniem cilvēku. Tīklam ir pievienojušās arī vairākas struktūras no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, no Ukrainas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Turcijas. Daži no partneriem pārstāv lielus tīklus, savukārt citi ir vietējās iniciatīvas. Kopš Paziņojuma par Jauno Eiropas “Bauhaus” publicēšanas 2021. gada septembrī partneru skaits ir vairāk nekā divkāršojies.

JEB partneru skaits 37

Tādās valstīs kā Beļģija, Vācija, Spānija un Itālija JEB partnerorganizāciju tīkls ir paplašinājies straujāk nekā citos Eiropas reģionos. Daudzi Beļģijā bāzēti partneri ir Eiropas tīkli.

Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem JEB uzskata palielināt klātbūtni reģionos un valstīs, arī lauku apvidos 38 , kur līdz šim novērota tikai neliela JEB partneru aktivitāte. Mazāks partneru skaits automātiski nenozīmē mazāku JEB aktivitāti. Ir arī dalībvalstis, kurās JEB ir ļoti populārs, bet kurās ir tikai dažas partnerorganizācijas, piemēram, Igaunija.

JEB partneru izcelsmes valstis (9.10.2022.)

JEB ir ne tikai radījis savu kustību, bet arī iedvesmojis citus strādāt kopā, balstoties uz JEB vērtībām. Piemēram, Eiropas kokrūpniecības nozare ir izveidojusi Wood4Bauhaus 39  — atvērtu platformu nolūkā uzrunāt būvniecības nozari un visas iesaistītās ieinteresētās personas. Nesen izveidotā Eiropas Modes alianse 40 ir vēl viens piemērs starpvalstu iniciatīvai, kas iedvesmojusies no JEB.Divu dienu modes samitā Vācijā 2022. gada martā JEB partnere Vācijas modes padome apvienoja vadošās Eiropas modes organizācijas, lai izveidotu pārmaiņu koalīciju Eiropas modes nākotnei, koncentrējoties uz ilgtspēju un radošumu. 25 Eiropas modes organizācijas pievienojās aliansei ar mērķi veicināt plaukstošu, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas modes ekosistēmu.

JEB partneri īsteno reālas pārmaiņas arī vietējā mērogā. Inženierzinātņu un attīstības centrs sāka kustību NEBbyAYR 41 Matuziņušas pilsētā (Portugālē). Centrs iesaista jauno paaudzi inovatīvu pilsētvides risinājumu sākotnējās ieceres veidošanā, izstrādē, prototipu veidošanā un ieviešanā un ieguva 2021. gada JEB balvu.

Spānijā Galisijas Veselības dienests izmanto JEB vēstījumu un savu oficiālā JEB partnera statusu, lai kļūtu par līderi reģiona mēroga projektā, kas veselības aprūpes nozari redz kā virzītājspēku kultūras un sociālajai pārveidei, kuras pamatā ir ilgtspēja. Francijā kustības Unisson(s) 42 mērķis ir aizsākt jaunu starpdisciplināru arhitektūras strāvojumu JEB garā, lai rosinātu kolektīvo vēlmi mainīt praksi nolūkā virzīties uz mazoglekļa un organisko arhitektūru. Vairāki Nīderlandes JEB partneri kopā ar Ukrainas dizaineriem Nīderlandē ir aizsākuši telpiskā dizaina tīklu Ukrainas atjaunošanai 43 . Tīkls koncentrējas uz spēju veidošanu, piemeklējot ukraiņiem darba piedāvājumus un nodrošinot lekcijas, konferences, tikšanās un studiju apmeklējumus.

6.2.    Draugi

Kad tika izveidots kopienas pamats, kļuva pavisam skaidrs, ka JEB būtu lietderīgi aktīvāk iesaistīt arī uzņēmumus un publiskā sektora iestādes, konkrētāk, reģionos un pilsētās darbojošos. Tāpēc 2022. gada pavasarī tika izsludināts jauns pastāvīgs uzaicinājums Jaunā Eiropas “Bauhaus” draugiem. Kopš tā laika tīklam ir pievienojušies vairāk nekā 80 draugu. Draugiem kopienā ir ļoti svarīga loma. Viņi var piedāvāt uzņemt vai sponsorēt JEB projektus — viņi vai nu finansē, vai uzņem projektus savā pilsētā vai reģionā un palīdz projektu īstenošanā.

Piemēram, dizaina kolektīvs Arup ir piedāvājis palīdzību JEB partnerim Concomitentes darbā, kas saistīts ar projektu par mākslas un kultūras praksēm, kuras vērstas uz ilgtspēju un iedzīvotāju līdzdalību. Drees&Sommers, viens no nekustamā īpašuma nozares nozīmīgākajiem dalībniekiem, sāka iniciatīvu “Re-Building Europe” [“Eiropas pārbūve”], kurā iesaistīta plaša uzņēmēju kopiena. Vairākos darbsemināros uzņēmumi, investori, nekustamā īpašuma uzņēmumi, arhitekti, inženieri, pašvaldības un iedzīvotāji kopā pēta risinājumus, kas ļauj Eiropai kļūt par līderi un inovatori ilgtspējas, digitalizācijas un sagatavotības jomā.

Draugi arī uzņemas iniciatīvu pulcēt un aktivizēt ieinteresēto personu vietējās kopienas, piemēram, brokastu sanāksmēs, ko rīkoja Somijas JEB draugs Maptionnaire nolūkā izveidot platformu, kurā Somijas JEB ieinteresētās personas var dalīties pieredzē par kopienu iesaistīšanas praksi 44 .

JEB mērķis ir radīt reālas pārmaiņas uz vietas, un daudzas no šīm pārmaiņām notiek vietējā un reģionālā mērogā. Tāpēc lauku apvidiem, pilsētām un reģioniem ir būtiska loma, padarot JEB pieejamāku un iesaistot iedzīvotājus pārveides procesā. Dažas no publiskā sektora iestādēm, kas pievienojušās JEB kopienai kā draugi, ir Bolcāno autonomā province, JEB laboratorijas projekta “NEB of the Mountains” [“Kalnu JEB”] koordinatore, kā arī Augšfrancijas reģions, kas īsteno Eiropas pilsētiniciatīvu (EUI) 45 saskaņā ar kohēzijas politiku. Lai veicinātu vietējo JEB projektu izplatīšanu Eiropā un plaukstošas vietējās JEB kopienas, ir būtiski, lai vairāk reģionu un vietējo publisko dalībnieku kļūtu par draugiem. 

Draugu ģeogrāfiskais sadalījums ir līdzīgs partneru ģeogrāfiskajam sadalījumam. Puse no visiem draugiem atrodas četrās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā un Itālijā). Daudzi draugi aktīvi darbojas arhitektūras, dizaina un pilsētvides attīstības jomā. Viens no tuvākajā nākotnē risināmajiem uzdevumiem ir dažādot draugu ģeogrāfisko izplatību un paplašināt kopienu, iekļaujot tajā vairāk vietējo un reģionālo struktūru, kā arī tās, kas nodarbojas ar jaunatni, iekļaušanu, mākslu un kultūru. JEB arī izstrādās formātus aktīvākai apmaiņai un sadarbības tīklu veidošanai starp kopienas locekļiem.

6.3Augsta līmeņa apaļais galds

Kopš iniciatīvas iecerēšanas līdz pat tās īstenošanas posmam iniciatīvā lielu ieguldījumu ir devuši 19 augsta līmeņa apaļā galda (HLRT) locekļi, kuru mērķis ir izvērst iniciatīvu ārpus ES rīcībpolitisko instrumentu darbības jomas 46 . Viņu dažādais kultūras un ģeogrāfiskais fons, kas saistīts ar Eiropu, Āziju un Āfriku, papildina JEB ar vērtīgām perspektīvām. Locekļi pilda dažādas lomas un uzdevumus: kā grupa viņi ar ziņojumu piedalījās JEB kopradīšanas posmā, un viņiem bija nozīmīga loma arī 2021. gada septembra Paziņojuma par Jauno Eiropas “Bauhaus” izstrādē. Viņi darbojas kā konsultatīvā grupa Komisijas priekšsēdētājai un komisāriem, palīdzot pārbaudīt idejas un sekmēt iniciatīvas turpmāko virzību.

Kā indivīdi locekļi darbojas kā JEB vēstnieki savās valstīs un kopienās un piedalās JEB darbībās un pasākumos, piemēram, 2022. gada JEB festivālā, un daudzi locekļi aktīvi iesaistās kā runātāji vai papildpasākumu organizēšanā. HLRT locekļi aktīvi piedalās arī JEB laboratorijas projektos. Nesen viņi sāka veidot savas darba grupas JEB kopienā. Piemēram, Pia Maier Schriever kopā ar dažādu jomu ekspertu grupu attīsta JEB pievilcības aspektu.

6.4 Valstu kontaktpunkti 

Lai turpinātu savienot un koordinēt valsts līmeņa centienus, kas saistīti ar šo iniciatīvu, visas dalībvalstis iecēla JEB valstu kontaktpunktus (VKP). VKP apkopo informāciju par attiecīgām norisēm valsts teritorijā un piedalās ES mēroga neformālā informācijas un pieredzes apmaiņas tīklā. Tiem ir būtiska nozīme informācijas izplatīšanā par JEB dalībvalstīs.

Šī jaunā loma tika uzticēta dažādu veidu struktūrām, sākot no valsts inovāciju aģentūrām un valsts arhitektūras centriem līdz kultūras un sporta ministrijām, vides un enerģētikas ministrijām un iekšlietu ministrijai. Šī institucionālā daudzveidība labi atspoguļo iniciatīvas transdisciplināro un starpnozaru dimensiju un bagātina apmaiņu visā tīklā. VKP regulāri tiekas tiešsaistē un vienu reizi katras prezidentūras laikā attiecīgajā dalībvalstī. Pēc pirmās veiksmīgās sanāksmes Parīzē nākamā sanāksme notiks Malmē Zviedrijas prezidentūras laikā 2023. gada jūnijā. Turklāt Zviedrijas prezidentūras laikā valsts lielākajā kultūras politikas pasākumā “Cilvēki un kultūra” tiks iekļauts arī JEB pasākums. Čehijas prezidentūras laikā notika vairāki JEB pasākumi, tai skaitā divi pasākumi Brno.

7.JEB laboratorija

JEB laboratorija ir iniciatīvas domnīca un darbnīca, kur līdzradīt rīkus, risinājumus un politikas pasākumus, kas veicinās vēlamo pārveidi vietējā līmenī, veidot to prototipus un tos testēt.

JEB laboratorijas projektus ierosina un vada vai nu Komisija, vai dažādu JEB kopienas locekļu konsorciji 47 . Projektu partnerībās ir jāapvieno dažādas disciplīnas un attiecīgās kompetences un jāiekļauj dalībnieki no dažādām ES dalībvalstīm. Paredzams, ka projekti aizsāks pārmaiņu procesu, un tiem arī būtu ar saviem rezultātiem jāsniedz noderīga informācija politikas veidošanai un jāpiedāvā atvērtas mācību iespējas JEB kopienas locekļiem, kā arī vajadzētu būt pārbaudāmiem un atkārtojamiem dažādos kontekstos.

Laboratorija tieši nepiešķir finansējumu, bet gan palīdz paaugstināt projektu gatavības pakāpi un veicina sakarus ar potenciāli ieinteresētajām pusēm (Komisijas dienestiem, reģionālajām vai vietējām iestādēm, uzņēmumiem, ekspertiem u. c.).

Saskaņā ar 2022. gada novembra datiem JEB laboratorija ir iesaistīta piecos Komisijas vadītos un trīs kopienas vadītos projektos.

7.1Komisijas vadītie projekti 

Lēmumu par Komisijas vadītiem projektiem pieņēma, pamatojoties uz kopradīšanas posma rezultātiem. Kā svarīgus faktorus, kas veicina būvētās vides pārveidi un JEB projektu īstenošanu, kopiena norādīja finansējumu, regulējumu, prasmes/izglītību un zīmolveidi.

No Komisijas vadītajiem projektiem šajā nodaļā galvenā uzmanība pievērsta trim iniciatīvām, kas ir devušas rezultātus jau 2022. gadā: zīmolveides stratēģijai — projektam, kura mērķis ir izstrādāt rīkus, ar ko raksturot un atpazīt elementus, kuri konkrētas iniciatīvas padara par atbilstošām “JEB” principiem —, inovatīvās finansēšanas risinājumu projektam un projektam, kura mērķis ir palīdzēt risināt ārkārtas situāciju Ukrainā 48 . Ukrainas atbalsta projekts laboratorijai tika pievienots pēc Krievijas agresijas sākuma, un tas pauž JEB kopienas gatavību atbalstīt Ukrainu.

Zīmolveides stratēģija tika izstrādāta, lai precizētu vispārīgos kritērijus JEB projektu un iniciatīvu atlasei un izvērtēšanai 49 . Šo zīmolveides stratēģiju īsteno saistībā ar Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību “JEB zināšanu pārvaldības platforma”. Zīmolveides stratēģijai ir divi līmeņi: pirmkārt, JEB kompass — ietvardokuments, kurā skaidrāk definētas trīs JEB vērtības un JEB principi, ko var izmantot dažādu nozaru projektiem; otrkārt, detalizēti kritēriji konkrētām projektu grupām, piemēram, būvētās vides vai tekstilizstrādājumu projektiem.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” kompass 50 ir publicēts kā šā ziņojuma pielikums. Tas nosaka vēriena līmeni iniciatīvām, kas ir sava projekta sākumā, un nodrošina reālu, uz patiesas līdzdalības principiem balstītu un transdisciplināru norādījumu sistēmu lēmumu pieņēmējiem, kuri savā teritorijā vēlas piemērot JEB filozofiju. Kompasā ņem vērā ne tikai jaunāko literatūru par katru no JEB vērtībām un principiem, bet arī to izmantojumu citās ES programmās, publikācijās un saistībās, piemēram, Atvērtās koordinācijas metodes (AKM) grupas ziņojumā “Towards a shared culture of architecture: Investing in a high-quality living environment for everyone” [“Ceļā uz kopīgu arhitektūras kultūru: investēšana augstas kvalitātes dzīves vidē visiem”] 51 , Davosas deklarācijā vai Eiropas zaļā kursa daudzajos pīlāros, it īpaši renovācijas vilnī. Definīcijas ir papildinātas ar piemēriem, orientējošiem principiem un novērtēšanas rīkiem. JEB kompasa mērķis ir arī veicināt ar JEB saistītās publiskās politikas un finansēšanas iniciatīvu izstrādi gan ES līmenī, gan dalībvalstīs.

Pamatojoties uz Kompasu, turpmākajos gados tiks izstrādātas konkrētākas izvērtēšanas sistēmas. Vispirms tiks izstrādāti ēku un būvētās vides kritēriji, kuros tiks ņemtas vērā visas trīs JEB dimensijas: ilgtspēja, pievilcība un iekļaušana. Otrajā posmā mēs pievērsīsimies tekstilrūpniecības nozarei. Šie JEB zīmoli tiks izstrādāti ciešā sasaistē ar jau pastāvošajām sistēmām, piemēram, Level(s) vai ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu marķējumu. Pirmie rezultāti būtu jāgūst pirms pašreizējā Komisijas pilnvaru termiņa beigām.

2022. gadā tika pabeigts JEB laboratorijas projekta “Innovative Funding Solutions” [“Inovatīvi finansēšanas risinājumi”] pirmais posms. Šā projekta mērķis ir finansiāli atbalstīt mazākus saņēmējus Eiropā, kuriem ir grūtības piekļūt standarta, bieži vien sarežģītajiem ES finansējuma kanāliem, izmantojot ES uzaicinājumus un programmas. 2023. gadā tiks izstrādāts pilotprojekts ar nosaukumu “NEB Funding Solutions Hub” [“JEB finansēšanas risinājumu centrs”], kas aptvers gan filantropiju, gan kolektīvo finansēšanu. Centrs darbosies kā vienas pieturas aģentūra gan filantropiem, gan projektu virzītājiem, nodrošinot lielāku efektivitāti un lielāku uzmanību nozarei.

Pēc Krievijas agresijas tika izstrādāts JEB laboratorijas projekts “Darbības Ukrainas atbalstam”. JEB kā daļai no Eiropas programmu ekosistēmas, kuras mērķis ir palīdzēt Ukrainai, pirmais uzdevums bija savienot dažādas notiekošās iniciatīvas, jau atkal izmantojot sava tīkla spēku un kolektīvo intelektu. Projekts tika izstrādāts JEB laboratorijas ietvaros un sadarbībā ar Ukrainas partneriem, un tam tika noteikti trīs prioritārie virzieni: mājokļu ārkārtas situācija, apritīgi mājokļi un spēju veidošanas tīmekļsemināri. 

Kā pirmo izmēģinājuma pasākumu HLRT locekļi Shigeru Ban (Japāna), Hubert Trammer (Polija) un Mária Beňačková Rišková (Slovākija) kopā ar JEB partneriem ir īstenojuši papīra starpsienu sistēmu , kas ir vienkāršs, bet efektīvs risinājums personas privātuma palielināšanai izmitināšanas centros (piemēram, sabiedriskās ēkās vai sporta centros), kuros uz laiku uzturas pajumtes meklētāji.

Pēc tam JEB laboratorijas Ukrainas atbalsta projektā kopā ar ieinteresētajām personām tiks veidotas spējas vietējās pašvaldībās. Pirmie ekspertu novērtējumi par visneatliekamākajām risināmajām prioritātēm parādīja, ka pastāv pieprasījums pēc zināšanu un pieredzes apmaiņas un pielāgošanas, piemēram, ilgtspējīgas rekonstrukcijas, energoefektivitātes, kā arī līdzdalības procesu un pilsētplānošanas jomā. 2023. gada pavasarī tiks sākta tīmekļsemināru sērija Ukrainas pašvaldībām par dažādiem rekonstrukcijas aspektiem.

Papildus Komisijas vadītajiem projektiem trīs JEB laboratorijas projektus vada JEB kopiena. Šajos projektos JEB kopienas locekļi paši organizējas, lai panāktu pārmaiņas konkrētās vietās vai kontekstā.

7.2. Kopienas vadītie projekti

·Projektu “NEB goes South” [“JEB dodas uz dienvidiem”] 52 sāka sešas arhitektūras skolas Dienvideiropā (Portu, Valensijā, Tulūzā, Boloņā, Zagrebā un Atēnās). Iniciatīvā tiek apspriestas konkrētas problēmas un risinājumi, kas ir vērojami Dienvideiropas reģionos saistībā ar vides un sabiedrības krīzi, un tā iedvesmo mācību programmu izmaiņas, kas var veicināt jaunu profesionālo kultūru, kura sekmē ilgtspējīgāku būvēto vidi saskaņā ar JEB vērtībām.

·Projekta “Nordic carbon neutral Bauhaus” [“Oglekļneitrāls Ziemeļvalstu “Bauhaus””] 53 mērķis ir atraisīt radošuma spēku, kas var palīdzēt iztēloties, kāda būs nākotnes būvētā vide un pilsētas. Tā iniciatori ir piecu Ziemeļvalstu (Dānijas un Fēru Salu autonomā reģiona, Somijas, Zviedrijas, Islandes un Norvēģijas) valdības. 2022. gada novembrī Ziemeļvalstu “Bauhaus” pievienojās Igaunija.

·Projekta “New European Bauhaus of the mountains” [“Kalnu Jaunais Eiropas “Bauhaus””] 54 mērķis ir īstenot JEB reģionālā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot Dienvidtiroles reģionam. Projekts veicina vietu, sabiedrisko telpu un ēku pārveidi kalnos.

Vēl citi JEB kopienas sākti projekti tiks iekļauti JEB laboratorijā 2023. gada sākumā. Īpaši tiek aicinātas piedalīties to dalībvalstu struktūras, kuras līdz šim ir nepietiekami pārstāvētas JEB laboratorijas projektā.

8. Jaunā Eiropas “Bauhaus” 2021. un 2022. gada balvas

JEB balvas ir īpašs veids, kā atbalstīt vietējās iniciatīvas. Tās tika ieviestas, lai novērtētu un cildinātu pašreizējos sasniegumus un atbalstītu jaunākās paaudzes jaunu koncepciju un ideju turpmākā attīstīšanā. Tās nodrošina redzamību piemēriem un koncepcijām, kas parāda, ka mūsu teritorijās, kopienās un praksē pastāv pievilcīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas vietas, kuras bruģē ceļu uz nākotni.

Divi JEB balvu konkursi 2021. un 2022. gadā (kopumā saņemti vairāk nekā 3000 pieteikumu) ir viens no līdz šim redzamākajiem un taustāmākajiem iniciatīvas aspektiem 55 . JEB balvas izceļ projektus un idejas, kas atbilst JEB principiem un ietekmē vietējās kopienas reģionos visā ES, tai skaitā lauku apvidos. Abos JEB balvu konkursos kopumā tika apbalvoti 38 uzvarētāji ar kopējo naudas balvu summu 795 000 EUR apmērā. Abos konkursos tika piešķirtas balvas par pabeigtiem projektiem — JEB balvas —, kā arī par jauno talantu vecumā līdz 30 gadiem koncepcijām un idejām — Jaunā Eiropas “Bauhaus” uzlecošās zvaigznes. 2022. gadā balvu koncepcija tika saskaņota ar galvenajiem tematiskajiem virzieniem, kas izrietēja no JEB izstrādes posma un ir norādīti Paziņojumā par JEB, — “atjaunot saikni ar dabu”; “atgūt piederības sajūtu”; “priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk”; “industriālajā ekosistēmā ieviest ilgtermiņa aprites cikla domāšanu”. Tas arī veicināja līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību starp balvu ieguvējiem. 2022. gadā viens no publiskā balsojuma uzvarētājiem bija projekts no Kipras, kas liecina par to, ka JEB pakāpeniski arvien vairāk sasniedz arī mazākas dalībvalstīs un gūst tajās arvien lielāku publisku atzinību.

Daudziem balvu finālistiem un laureātiem balva bija pamudinājums turpmākai darbībai saskaņā ar JEB vērtībām. Izcils piemērs ir programma “Bauhaus in Residence Vienna 2023” [““Bauhaus” rezidencē Vīnē 2023”], ko 2022. gada JEB balvas ieguvēju komanda no Austrijas (Gleis 21, einszueins architektur & Schwarzatal) piedāvā 2022. gada JEB balvu 52 finālistiem. Šīs programmas laikā četri 2022. gada JEB balvu finālisti tiks uzaicināti vienu mēnesi Vīnē strādāt ar tēmu “pievilcība, ilgtspēja, kopība”. Grieķijas Odyssea Academy, kas 2022. gadā ieguva balvu par projektu, kurš veicina neaizsargāto iedzīvotāju grupu profesionālo integrāciju, arī plāno uzaicināt un uzņemt Grieķijā citus JEB balvas laureātus.

Viens no 2021. gadā uzvarējušajiem projektiem, Spānijas projekts NEST, kas tika apbalvots kategorijā “Risinājumi būvētas vides un dabas paralēlai attīstībai”, pēc tam tika izvēlēts arī dalībai EIT jaunuzņēmumu akseleratorā. Tas liecina, ka ir dzimusi JEB “piltuves” pieeja, kas ved no idejām līdz darījumdarbībai un no jaunuzņēmumiem līdz izaugsmei plašā mērogā, veidojot sinerģiju ar ES instrumentiem.

Daudzi no pirmo divu JEB balvu konkursu uzvarētājiem apstiprināja, ka balva ir pozitīvi un ilgstoši ietekmējusi viņu projektus. Viņi uzsvēra priekšrocības, ko sniedz dalība kopienā, kurai ir kopīgas vērtības, un to, ka JEB balvas un ar tām saistītais finansējums deva impulsu viņu projektiem, kas noveda pie pirmajām redzamajām pārmaiņām uz vietas. Būtiskākais ir tas, ka JEB balvu ieguvēji ir pionieri, kas rāda piemēru, ka ir iespējami kvalitatīvi, ilgtspējīgi un iekļaujoši risinājumi, un iedvesmo daudzus citus sekot šim piemēram.

Komisāres Marija Gabriela un Elīza Ferreira un 2022. gada balvu finālisti balvu pasniegšanas ceremonijā 2022. gada jūnijā, kas bija daļa no JEB festivāla. © Eiropas Savienība, 2022. gads

JEB iniciatīvai pārveidojot mūsu dzīves vidi un pieeju, kā mēs darām lietas, arī JEB balvu konkurss pielāgojas, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas. JEB balvu konkursa ģeogrāfiskais tvērums 2023. gadā pirmo reizi tiks paplašināts, iekļaujot ne tikai ES, bet arī Rietumbalkānos īstenotos projektus, saskaņā ar vienu no JEB ilgtermiņa mērķiem — sākt globālu sarunu, sadarboties un mācīties citam no cita, lai rastu vietējus risinājumus globālām problēmām. Turklāt Eiropas Prasmju gadā līdzās Jaunā Eiropas “Bauhaus” čempionu izveidotajiem projektiem un Jaunā Eiropas “Bauhaus” uzlecošo zvaigžņu izcilajām idejām būs pieejama papildu sadaļa — “Jaunā Eiropas “Bauhaus” izglītības čempioni” —, kas būs veltīta uz izglītību un mācīšanos vērstām iniciatīvām 56 . Konkursā 15 laureātiem šajās 3 sadaļās kopumā tiks piešķirti 345 000 EUR, lai palīdzētu viņiem tālāk attīstīt un popularizēt savus projektus un koncepcijas. Uzvarētāji tiks paziņoti oficiālā ceremonijā, ko 2023. gada jūnijā rīkos Eiropas Komisija.

9. Komunikācija, sabiedrības iesaistīšana, pasākumi

9.1. Komunikācija un sabiedrības iesaistīšana

JEB aicina uz kolektīvu daudzlīmeņu rīcību un iedzīvotāju līdzdalību pievilcīgākas, ilgtspējīgākas un iekļaujošākas nākotnes veidošanā. Kopš iniciatīvas sākuma komunikācija ir bijusi tās centrālais elements sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalības veicināšanai.

2022. gadā JEB komunikācijas pasākumiem bija šādi mērķi:

1.palielināt informētību par iniciatīvu un iedvesmot cilvēkus, stāstot stāstus caur vietēju pozitīvu pārmaiņu piemēru demonstrējumiem 57 ;

2.komunicēt ar attiecīgo jomu profesionāļiem, kuri vēlas pievienoties iniciatīvas augošajai kopienai;

3.dalīties ar noderīgu saturu un informāciju par to, kā saņemt atbalstu projektiem, izmantojot pieejamās finansējuma iespējas. 

Visa gada garumā galvenie vēstījumi tika izplatīti attiecīgajiem dalībniekiem, kopienas locekļiem un iedzīvotājiem, izmantojot presi 58 , digitālos medijus (tīmekļa vietne 59 , biļeteni 60 , Instagram 61 ) un pasākumus 62 (klātienes un tiešsaistes).

2022. gada JEB balvas (janvāris–jūlijs) un JEB festivāls (februāris–jūnijs) bija divas nozīmīgākās un ietekmīgākās kampaņas, ko iniciatīva sāka 2022. gadā. Katra no šīm kampaņām bija daudzkanālu un daudzvalodu kampaņa.

Gada svarīgāko notikumu vidū bija JEB laboratorijas atklāšana un kopienas paplašināšana 63 aprīlī, tajā iekļaujot uzņēmumus un publiskā sektora iestādes. Lielu uzmanību piesaistīja arī uzvarētāja paziņošana JEB iedvesmotā starptautiskā arhitektūras konkursā 64 par jaunu Komisijas Kopīgā pētniecības centra ēku Seviļā, kurā darbosies 400 pētnieku. Visbeidzot, paziņojumi par finansējuma iespējām un JEB uzaicinājumu rezultātiem izraisīja plašu mijiedarbību visa gada garumā. Kā piemērus var minēt atklātos uzaicinājumus par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, pilsētām un mazpilsētām 65 (martā), bākas demonstrējumprojektiem 66 (maijā), 60 CrAFT pilsētām 67 (septembrī) un JEB UIA atklāto uzaicinājumu pieteikt inovatīvus projektus pilsētās 68 (oktobrī).

9.2. JEB pasākumi

Pagājušajā gadā JEB kopienas un tās vajadzībām organizētie pasākumi sniedza daudz iespēju apmainīties ar idejām, rosināt diskusijas par JEB tēmām un izpētīt turpmākās sadarbības iespējas. JEB pasākumi var arī iepazīstināt ar iniciatīvu cilvēkus, kuri par to vēl nezina, parādīt notiekošo darbu un apvienot dažādas jomas un kopienas. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka no 2021. gada novembra līdz 2022. gada novembrim tika organizēti vairāk nekā 120 decentralizētu/neatkarīgu JEB pasākumu un daudzos no tiem galvenā uzmanība tika pievērsta labas prakses apmaiņai starp kopienas dalībniekiem, pāri robežām un starp dažādām disciplīnām 69 . Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs arī organizēja JEB pasākumus, sadarbojoties ar vietējām un valstu ieinteresētajām personām un organizācijām.

9.2.1. Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls 2022. gadā

Pirmais Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls (2022. gada 9.–12. jūnijs) bija lielākais JEB kopienas notikums kopš iniciatīvas sākšanas, un tas Briselē un dalībvalstīs pulcēja vairāk nekā 200 000 cilvēku gan tiešsaistē, gan bezsaistē 70 . Festivāla galvenais mērķis bija fiziskā vidē darīt zināmu, godināt un apspriest labu praksi, kas padara mūsu dzīves telpu un ikdienas pieredzi pievilcīgāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku. Pasākuma pamatā bija trīs galvenie pīlāri: GADATIRGUS (JEB iniciatīvu izstāde), SVINĪBAS (kultūras programma) un FORUMS (diskusijas par JEB tēmām).

Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena oficiāli atklāja festivālu no Romas, savukārt komisāres Marija Gabriela un Elīza Ferreira Briselē tikās ar dalībniekiem un noslēdza pasākumu 2022. gada JEB balvu pasniegšanas ceremonijā.

Festivāla atklāšana un JEB balvu pasniegšana vien pulcēja vairāk nekā 2000 apmeklētāju (klātienē un tiešsaistē). Kopumā uzstājās vairāk nekā 100 runātāju un mākslinieku, un daudzos pasākumus un sesijas vēroja aptuveni 200 000 cilvēku.

Festivāls bija lieliska iespēja veidot kontaktus, apmainīties ar pieredzi un svinēt dažādās jomās, sākot no zinātnes līdz mākslai, no dizaina līdz politikai, no arhitektūras līdz tehnoloģijām. Viens spilgts piemērs kopienas ieguldījumam bija Eiropas Valsts arhitektu tīkla izveide — tīkls tika atklāts festivālā kā rezultāts sadarbībai starp četriem dažādiem valsts arhitektiem no Īrijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Beļģijas Flandrijas reģiona, kā arī diviem pilsētas arhitektiem no Briseles un Groningenas 71 .

Darba kārtībā tika iekļauti arī jauni temati, piemēram, smagā situācija Ukrainā. JEB komanda organizēja vairākas tikšanās ar Ukrainas JEB kopienu, kas piedalījās festivālā.  

Līdztekus tiešajai informācijas un pieredzes apmaiņai Briselē vēl viena svarīga festivāla daļa bija vairāk nekā 200 papildpasākumu, kas notika visā Eiropā. Daži no tiem pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku, taču bija arī mazāki pasākumi, kas tieši ietekmēja kopienas.

Daži papildpasākumi paši par sevi bija mazi festivāli. Pasaules Cilvēku foruma rīkotais Grieķijas JEB festivāls notika Ellinikonā Atēnu Rivjērā, kas ir lielākais pilsētas pārbūves projekts Eiropā. Pasākums bija veltīts tēmai “videi draudzīga nākotnes veidošana” un pulcēja augsta līmeņa politikas veidotājus, kā arī ievērojamus starptautiskus runātājus tādās jomās kā ekoloģija, pilsētvides attīstība, tūrisms, reģeneratīva pilsētvides attīstība un ilgtspēja. Vairākās tematiskajās sesijās tika prezentēti jauni vai inovatīvi piemēri, kas saistīti ar trim galvenajām JEB vērtībām: pievilcību, ilgtspēju, kopību.

© World Human Forum, 2022. gads

Citā papildpasākumā “The Culture of Transformation” [“Pārveides kultūra”], kas notika Desavā, Vācijā, vienā no vēsturiskā “Bauhaus” vietām, tika pētīts, kā kultūras pasākumi var stiprināt strukturālās pārmaiņas 72 . Pasākuma uzmanības centrā bija konkrēts piemērs — Ceicas pilsēta, kas atrodas lauku apvidū netālu no Desavas un kas pēc Berlīnes mūra nojaukšanas ir piedzīvojusi lielas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas un saskaras ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar plānoto ogļu izmantošanas pārtraukšanu.

JEB festivāla laikā Komisija organizēja arī papildpasākumu saistībā ar iniciatīvu “Intelligent Cities Challenge” [“Inteliģento pilsētu izaicinājums”] (ICC) 73 , kas sekmē JEB mērķu sasniegšanu ar radošiem risinājumiem, kuri iedzīvina aprites principu vietējās kopienās 136 pilsētās. Piecas ICC pilsētas iepazīstināja ar savām iniciatīvām sesijā, kas bija veltīta aprites un sadarbīgās ekonomikas prakses attīstīšanai pilsētās 74 . JEB festivāls bija vēl viena iespēja pilsētu pārstāvjiem sanākt kopā un sadarboties, lai radītu mērogojamus un ilgtspējīgus risinājumus.

Nākamo JEB festivālu plānots rīkot 2024. gada aprīlī.

9.2.2. Citi ar JEB saistīti Eiropas Komisijas pasākumi

JEB cenšas panākt tā iekļaušanu dažādās ES rīcībpolitikās. Tāpēc šī iniciatīva tika plaši atspoguļota arī vairākos citos Komisijas rīkotos pasākumos un konferencēs:

·pirmā plašākā JEB kopienas tikšanās pēc JEB paziņojuma publicēšanas bija pasākums “LIFE in the New European Bauhaus” [“Programma LIFE Jaunajā Eiropas “Bauhaus””]. Trīs dienu konferencē tika demonstrēti programmu LIFE un “Apvārsnis 2020” finansēti paraugprojekti, kas īstenoti JEB garā un sniedz pirmos JEB praktiskās izpausmes piemērus. Vēl viens mērķis bija sniegt idejas par to, kā turpmākajos projektos varētu īstenot JEB principus;

·Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa (2021. gada oktobrī), kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Komisijas Paziņojumam par Jauno Eiropas “Bauhaus” un sabiedrības iesaistei;

·rīcībpolitikas konference ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļā (2021. gada oktobrī), kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Paziņojumam par Jauno Eiropas “Bauhaus” un sabiedrības iesaistei;

·darbseminārs “New European Bauhaus: collaboration, community and culture for innovation” [“Jaunais Eiropas “Bauhaus”: sadarbība, kopiena un kultūra inovācijai”] Pētniecības un inovāciju dienās (2022. gada septembrī);

·Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas (2022. gada oktobrī) darbsemināri par reģionu un pilsētu lomu Jaunajā Eiropas “Bauhaus”, pirmo uzaicinājumu pieteikt inovatīvus pasākumus Eiropas pilsētiniciatīvas ietvaros, kā arī JEB un zaļo kursu mūsu reģionos un pilsētās;

·iniciatīvā Europeana, kas dod iespēju kultūras mantojuma iestādēm veikt digitālo pārveidi, JEB tika apskatīts 75 vairākos emuāra ierakstos, izstādēs un galerijās;

·Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs organizēja pasākumus visā Eiropā, sadarbojoties ar vietējām un valsts iestādēm, piemēram, konferenci “Green Challenges in Spatial Practice” [“Zaļie izaicinājumi telpas attīstīšanā”], ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Igaunijā kopā ar Igaunijas Arhitektu asociāciju. Jaunā Eiropas “Bauhaus” garā Tallinā notikušajā konferencē tika pētīts, kā ilgtspējīgi un iekļaujoši plānot un projektēt pilsētas, ēkas un publisko telpu. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Austrijā un Čehijā organizēja augsta līmeņa pārrobežu pasākumu “Bauhaus” ēkā Villa Tugendhat Brno, Čehijā, lai popularizētu JEB iniciatīvu, un tā nosaukums bija “The New European Bauhaus: beauty, sustainability and cultural heritage through the prism of Villa Tugendhat” [“Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja un kultūras mantojums caur villas Villa Tugendhat prizmu”]. Pasākuma laikā notika diskusija starp komisāri Mariju Gabrielu, Čehijas Eiropas Parlamenta deputāti Martina Dlabajová, Čehijas kultūras ministra vietnieku Vlastislav Ouroda un konservatoru restauratoru Ivo Hammer un politiķiem un amatpersonām no arhitektūras, pilsētplānošanas, būvniecības un kultūras nozares.

Pasākums “Programma LIFE Jaunajā Eiropas “Bauhaus””. © Eiropas Savienība, 2021. gads

9.2.3. Ar JEB saistīti pasākumi ārpus Eiropas

Lai pakāpeniski attīstītu savu starptautisko dimensiju, JEB tika pārstāvēts arī starptautiskajā arēnā:

·tas tika digitāli atspoguļots izstādē EXPO Dubai, kur tika demonstrēti 2021. gada JEB balvas ieguvušie projekti/idejas;

·ES papildpasākumā konferencē COP26, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta JEB globālajai dimensijai; un

·sesijā par JEB, kas notika Pasaules pilsētu forumā (WUF) un ko organizēja JEB partnere ANO Iedzīvotāju apmetņu programma (UN-HABITAT).

(1)

Infopanelis: https://web.jrc.ec.europa.eu/dashboard/NEB/ .

(2)

  https://wood4bauhaus.eu/ .

(3)

  https://www.europeanfashionalliance.org/ .

(4)

Citas ES programmas — “Radošā Eiropa”, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss — Jauno Eiropas “Bauhaus” integrē kā papildu konteksta elementu vai prioritāti, ļaujot ieinteresētajiem pieteikumu iesniedzējiem saistīt savus projektus ar šo iniciatīvu.

(5)

Sīkāka informācija par 2021.–2022. gada JEB uzaicinājumiem un 2023.–2024. gadam pieejamā finansējuma prognoze ir sniegta 1. pielikumā.

(6)

 Plašāka informācija par atlasītajiem projektiem un uzņēmumu partnerībām ir pieejama vietnē https://worth-partnership.ec.europa.eu/worth-partnership-projects/worth-ii-partnership-projects_en.

(7)

  https://youth.europa.eu/discovereu_lv .

(8)

  https://www.nordicbauhaus.eu/into-the-woods#/page=1 .

(9)

  https://arkdes.se/slutevenemang-visioner-i-norr/ .

(10)

  https://www.boe.es/diario_boe/txt.php?id=BOE-A-2022-9837 .

(11)

  https://www.gov.ie/en/publication/f9879-places-for-people-national-policy-on-architecture/ .

(12)

  https://www.culture.gov.sk/ministerstvo/strategia-kultury-a-kreativneho-priemyslu-2030/ .

(13)

  https://yearofclimate.care/en .

(14)

  https://www.umweltbundesamt.de/en/research-project-adneb-advancing-the-new-european .

(15)

  https://www.culture.gouv.fr/en/Thematiques/Architecture/Actualites-de-l-architecture/Appel-a-Manifestation-d-Interet-Engages-pour-la-qualite-du-logement-de-demain .

(16)

  https://presidence-francaise.consilium.europa.eu/en/news/the-27-member-states-the-european-commission-and-stakeholders-in-housing-are-committed-to-supporting-the-ecological-transition-in-construction-for-quality-affordable-and-environmentally-friendly-housing/ .

(17)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/proximity-and-social-economy/proximity-and-social-economy-transition-pathway_en .

(18)

  Cenas ziņā pieejamu mājokļu iniciatīva (europa.eu) .

(19)

“Tech for Good” ietver uz tehnoloģijām balstītus, cenas ziņā pieejamus, uzticamus risinājumus un pakalpojumus, kas veicina labus sociālos un vides mērķus.

(20)

  https://environment.ec.europa.eu/publications/textiles-strategy_en .

(21)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/construction/construction-transition-pathway_en .

(22)

  https://ec.europa.eu/docsroom/documents/47996 .

(23)

  https://ec.europa.eu/energy/sites/default/files/proposal-recast-energy-performance-buildings-directive.pdf .

(24)

  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/9f9acd60-8aec-11ec-8c40-01aa75ed71a1/language-en .

(25)

  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14534-2021-INIT/lv/pdf .

(26)

  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9242-2022-INIT/lv/pdf .

(27)

  https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0213_LV.html#_section2 .

(28)

  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/new-european-bauhaus .

(29)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021IR5640 .

(30)

  https://commission.europa.eu/about-european-commission/organisational-structure/people-first-modernising-european-commission/people-first-greening-european-commission_lv .

(31)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/new-european-bauhaus-inspired-future-jrc-site-seville_en .

(32)

  https://kuleuven.ecaade2022.be/ . 

(33)

  Sākumlapa — EAAE (eaaemadrid2022.es) .

(34)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/get-inspired/inspiring-projects-and-ideas/neb-lab-transformation-places-learning_en .

(35)

  https://education-for-climate.ec.europa.eu/_en .

(36)

  https://otwieramyszkoly.pl/ .

(37)

Atklātais uzaicinājums pieteikties par partneri tika uz laiku apturēts 2021. un 2022. gada vasarā.

(38)

Var izpētīt sinerģiju, piemēram, ar Lauku pakta kopienu, kura izveidota saskaņā ar Ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem un kurā ir vairāk nekā 1200 dalībnieku no lauku apvidiem visā Eiropā: https://rural-vision.europa.eu/index_en .

(39)

  https://wood4bauhaus.eu/ .

(40)

  https://www.europeanfashionalliance.org/ .

(41)

  https://www.ceiia.com/ayr .

(42)

  https://www.construction21.org/france/data/sources/users/19148/20220810143309-mouvement-unissons---manifeste-anglais.pdf .

(43)

  https://unun.nu/ .

(44)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-involved/events/independent-event-building-better-places-people-examples-efficient-stakeholder-engagement-and-2022-10-13_en .

(45)

  Eiropas pilsētiniciatīva | EUI (urban-initiative.eu) .

(46)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/about/high-level-roundtable_en .

(47)

Projektus, kurus iecerēts iekļaut JEB laboratorijā, var ierosināt JEB partneri , augsta līmeņa apaļā galda locekļi , JEB balvas laureāti un finālisti , JEB VKP un JEB īpašo ES finansējuma uzaicinājumu finansējuma saņēmēji. JEB draugi var ierosināt ideju vai priekšlikumu un piedalīties projektos kā to uzņēmēji vai sponsori, taču viņiem nav tiesību ierosināt projektu. 

(48)

Vēl divi projekti, kas pēta mācību vietu pārveidošanu un tiesiskā regulējuma analīzi, ir minēti attiecīgi 5. nodaļā “Izglītība un prasmes” un kopsavilkumā.

(49)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/get-inspired/inspiring-projects-and-ideas/neb-lab-labelling-strategy_en .

(50)

Visa kompasa dokumentācija ir pievienota šim ziņojumam un ir pieejama arī šeit: https://new-european-bauhaus.europa.eu/document/405245f4-6859-4090-b145-1db88f91596d_en .

(51)

  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/bd7cba7e-2680-11ec-bd8e-01aa75ed71a1/language-en .

(52)

  https://www.up.pt/neb-goes-south/ .

(53)

  https://www.nordicbauhaus.eu/#/page=1 .

(54)

  http://mountainbauhaus.eu/ .

(55)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-involved/2022-prizes_en .

(56)

Turpmākajos balvu konkursos var tikt ierosinātas arī citas tematiskās sadaļas.

(57)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-inspired/inspiring-projects-and-ideas_en .

(58)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/press-media_en .

(59)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en .

(60)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/stay-touch/e-zine_en .

(61)

  https://www.instagram.com/neweuropeanbauhaus/ .

(62)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-involved/events_en .

(63)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_2285 .

(64)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/new-european-bauhaus-inspired-future-jrc-site-seville_en .

(65)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_2141 .

(66)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_2780 .

(67)

  https://craft-cities.eu/wp-content/uploads/2022/09/Sixty-cities-join-CrAFt_-press-release-29.09.22.pdf .

(68)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_6003 .

(69)

Neatkarīgo pasākumu pārskats ir pieejams šeit: https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-involved/events_en . Tas neietver vairāk kā 200 papildpasākumus, kas tika organizēti saistībā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu 2022. gada jūnijā.

(70)

  https://new-european-bauhaus-festival.eu/home .

(71)

  https://english.collegevanrijksadviseurs.nl/projects/new-european-bauhaus/state-architect-network/start-of-european-state-architect-network .

(72)

  https://new-european-bauhaus-festival.eu/side-events/TPp2GonPu07ym1XoARpkW .

(73)

  https://www.intelligentcitieschallenge.eu/ .

(74)

  https://www.intelligentcitieschallenge.eu/news/icc-cities-share-circular-solutions-festival-new-european-bauhaus .

(75)

  https://www.europeana.eu/en/new-european-bauhaus .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.1.2023

COM(2023) 24 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jaunā Eiropas “Bauhaus” progresa ziņojums

ES finansējums un darbības Jaunajam Eiropas “Bauhaus” 1

1.Darbības, kas saistītas ar pārmaiņām uz vietas

Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) mērķis ir veicināt projektus, kas virza taustāmu pārveidi vietējā līmenī, sākot no mājām un apkaimēm līdz pilsētu un lauku teritorijām, kā arī fiziskām un virtuālām tikšanās vietām. 2021. un 2022. gadā ir īstenotas šādas darbības:

1)pagaidām redzamākais no projektiem ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpmisiju tēma JEB bākas demonstrējumprojektiem, kas noslēdzās 2022. gada 25. janvārī 2 . Seši atlasītie projekti — CULTUURCAMPUS, NEB-STAR (New European Bauhaus STAvangeR), NEBourhoods, DESIRE (Designing the Irresistible Circular Society), EHHUR (EYES HEARTS HANDS Urban Revolution) un Bauhaus of the Seas Sails — katrs saņem finansējumu aptuveni 5 miljonu EUR apmērā, lai īstenotu savus plānus 12 dalībvalstīs (Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Portugālē, Zviedrijā un Slovēnijā), kā arī Norvēģijā un Turcijā. Tie pievērsīsies tādiem jautājumiem kā ēku renovācija, apritīgums, māksla, kultūras mantojums, izglītība, viedās pilsētas, piekrastes teritorijas, pilsētu un lauku reģenerācija u. c.;

2)JEB bākas demonstrējumprojektus atbalstīs CRAFT 3 (CReating Actionable FuTures) koordinācijas un atbalsta darbība — projekts 2 miljonu EUR apmērā, kurš atlasīts JEB veltītās tēmas ietvaros kā daļa no ES misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” un kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz sadarbīgiem vietējās pārvaldības modeļiem, kas saistīti ar pilsētvides renovāciju. Īpašajā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumā “Zaļāka un taisnīgāka dzīvesveida formēšana radošās un iekļaujošās sabiedrībās, izmantojot arhitektūru, dizainu un mākslu” ir atlasīti divi projekti, kuri pašlaik ir dotācijas nolīguma sagatavošanas procesā. Projektiem būtu jāsāk darbības 2023. gada pirmajā pusē;

3)Komisija iestājas par to, lai sociālo, cenas ziņā pieejamo un ilgtspējīgo mājokļu tēmai būtu lielāka redzamība. Pieejamība cenas ziņā ir viens no galvenajiem aspektiem, ko Komisija vēlas attīstīt mājokļu jomā, jo īpaši šajā laikā, kad ir vērojama ekonomikas nestabilitāte, inflācijas pieaugums, nepieciešamība steidzami rīkoties klimata jomā, kā arī enerģētikas un mājokļu krīze Eiropā. Šajā kontekstā sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecība un renovācija ir ārkārtīgi svarīga. Ar JEB palīdzību Komisija sniedz ieguldījumu šīs problēmas risināšanā. “Priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk” ir viens no tematiskajiem virzieniem, kas tiks ņemts vērā JEB īstenošanā turpmākajos gados. Kā viena no JEB pamatiniciatīvām Cenas ziņā pieejamo mājokļu iniciatīva 4 (AHI) tiecas veicināt zaļā kursa un renovācijas viļņa mērķu sasniegšanu, galveno uzmanību pievēršot cilvēkiem un inovācijai. Viens no projektiem tika sākts 2022. gada martā un saņem atbalstu no Vienotā tirgus programmas (1,2 miljoni EUR), un tā mērķis ir izveidot Eiropas konsorciju mājokļiem par pieņemamu cenu 5 un realizēt 20 renovācijas un būvniecības “bākas rajonu” pilotprojektus. 2022. gada oktobrī un novembrī tika sākti trīs citi demonstrējumprojekti — SUPERSHINE, ProLight un drOp 6 , ko atbalsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (10 miljoni EUR). To mērķis ir spert soli tālāk inovācijas ziņā, testējot un īstenojot jaunas pieejas un metodikas mājokļu par pieņemamu cenu renovācijas un būvniecības projektos (piem., attiecībā uz kopienas līdzdalību, apkaimes reģenerāciju un iedzīvotāju labklājību, vairākaktoru sadarbību un finansējumu, digitālo tehnoloģiju izmantošanu un rezultātu izplatīšanu). Divos pirmajos JEB uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu renovāciju un būvniecību, ir ievērota integrēta un vieda apkaimes pieeja. Tas, piemēram, ļauj apsvērt atjaunīgās enerģijas, arhitektūras un zaļās infrastruktūras aspektus visus kopā, vienlaikus uzsverot, cik svarīga ir ekonomikas atjaunošana šajās apkaimēs. Šie projekti demonstrēs renovācijas pilotprojektus — AHI izziņotos “bākas rajonus” —, nodrošinot plānus šo pilotprojektu replicēšanai un priekšplānā izvirzot pienācīgus dzīves apstākļus, kā arī jaunākās tehnoloģiskās un sociālās inovācijas. Izmantojot vairākaktoru pieeju, projekti mobilizēs starpnozaru industriālās partnerības vietējā līmenī, lai attīstītu, pielāgotu un izstrādātu jaunus procesus un tehnoloģijas (piem., energoefektivitāte, apritīgi materiāli, modulārā būvniecība, vieddzīve, ekodizains, atbalstošā mājautomātika) sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu renovācijai un būvniecībai rajona līmenī;

4)Komisija pārskata savus ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus biroju ēkām, pamatojoties uz Level(s), kas ir Eiropas satvars ēku ilgtspējas snieguma novērtēšanai. Tā ir darbība saskaņā ar renovācijas vilni un veicina JEB vērtības, kas saistītas ar vides ilgtspējas aspektiem, kuri ir kritēriju pamatā. Runājot par satvaru Level(s), jānorāda, ka 2022. gadā tika pabeigta digitālo rīku izstrāde e-mācībām un novērtēšanai, lai atvieglotu satvara izmantošanu, un tie ir pieejami vairākās valodās;

5)Komisija izstrādā ES līmeņa vadlīnijas par klimatnoturīgām ēkām. Šīs vadlīnijas tiks publicētas 2023. gada pirmajā pusē;

6)šajā sakarā arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tēmās, kas saistītas ar efektīvas, ilgtspējīgas un iekļaujošas enerģijas izmantošanas galamērķi (5. kopa, 4. galamērķis attiecībā uz ēkām), ir integrētas JEB pamatvērtības, kuras ir iekļautas arī kopīgi plānotās partnerības Built4People redzējumā un misijā. Piemēram, pašlaik ir sākts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gada darba programmas temats 1 miljona EUR apmērā, kas sasaista JEB un Built4People. Projekta NEBULA mērķis ir darboties ar inovācijas kopām būvētajai videi, izpētot tādus jautājumus kā līdzfinansējuma pieejamība, mācīšanās no līdzbiedriem un pārrobežu sadarbība;

7)2022. gadā kohēzijas politika turpināja sasniegt JEB mērķus:

·integrējot JEB dalībvalstu sociālekonomiskās un teritoriālās attīstības stratēģijās;

·sākot jaunas iniciatīvas, lai atbalstītu konkrētu JEB projektu īstenošanu, kā arī

·izceļot dažas labākās JEB principiem atbilstošās prakses (izmantojot JEB balvu konkursus un citas iniciatīvas).

Komisija lielākoties panāca lielāku dalībvalstu apņemšanos atbalstīt JEB kohēzijas politikas programmās, tādējādi paverot ceļu tā īstenošanas integrēšanai arī citās jomās 2021.–2027. gadā. Šā perioda programmās visas dalībvalstis ir iekļāvušas atsauces uz JEB iniciatīvu.

Konkrētas saistības atbalstīt JEB ir, piemēram, JEB vērtību iekļaušana intervencēs, kas saistītas ar energoefektivitāti vai ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Turklāt Komisija ir ierosinājusi vairākus konkrētus veidus, kā atbalstīt vadošās iestādes JEB investīciju attīstīšanā uz vietas.

2022. gada jūlijā uzaicinājumā uz konkursu “Atbalsts JEB vietējām iniciatīvām” 7  tika atlasītas 20 mazās un vidējās pašvaldības, un tagad tās saņem pielāgotu, multidisciplināru ekspertu atbalstu uz vietas, lai pārvērstu savas JEB idejas konkrētos projektos. Atbalsta periodā gūtās zināšanas un atziņas tiks pārvērstas māceklības “rīkkopā”, lai dalītos ar citām pašvaldībām, kā arī plašāku sabiedrību, kas ir ieinteresēta jaunu JEB projektu izstrādē.

2022. gada jūlijā Komisija un Eiropas Investīciju banka izveidoja finanšu instrumenta modeli — JEB teritoriālās attīstības modeli 8 . Šis brīvprātīgais instruments palīdzēs vadošajām iestādēm izveidot finanšu instrumentus un mobilizēt kohēzijas programmas, lai piesaistītu valsts un privātos resursus JEB projektu atbalstam.

2022. gada 11. oktobrī saistībā ar Eiropas pilsētiniciatīvu (EUI) tika izsludināts pirmais uzaicinājums par inovatīvām JEB atbalsta darbībām pilsētās 9 . Šā uzaicinājuma ietvaros piešķirs līdz 50 miljoniem EUR, lai sniegtu tiešu atbalstu potenciāli veiksmīgāko projektu īstenošanai pilsētu teritoriju pārveidē saskaņā ar JEB vērtībām un principiem.

Turklāt Komisija jau ir organizējusi divus JEB balvu konkursus 10 , proti, 2021. un 2022. gadā. JEB balvas izceļ projektus un idejas, kas atbilst JEB principiem un ietekmē vietējās kopienas. Tās var kalpot par iedvesmas avotu iedzīvotājiem un vietējām pašvaldībām saistībā ar kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam. 2021. gada JEB balvas tika piešķirtas 20 uzvarētājiem, kuri saņēma kopsummā 450 000 EUR, bet 2022. gada JEB balvu pasniegšanas ceremonijā 18 uzvarētājiem tika piešķirti 345 000 EUR. Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu 2023 nākamā JEB balvu konkursa centrālā tēma būs izglītība un ģeogrāfiskais tvērums tiks paplašināts, ietverot arī Rietumbalkānu valstis. Konkursā 15 iniciatīvām tiks piešķirti kopumā 345 000 EUR, lai palīdzētu tām turpināt attīstīt un popularizēt savus projektus un koncepcijas. Uzvarētāji tiks paziņoti oficiālā ceremonijā, ko rīkos Eiropas Komisija.

2. Darbības, kas saistītas ar inovācijām labvēlīgās vides transformāciju

Inovācijai — ne tikai saistībā ar tehnoloģijām un tirgus virzītām pieejām — ir būtiska loma JEB mērķu īstenošanā. 2021. un 2022. gadā tika īstenotas šādas darbības, lai veicinātu inovācijām labvēlīgās vides transformāciju:

1)2021. gadā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) izveidoja EIT kopienas JEB iniciatīvu, kas apvieno piecas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). Tā ir publicējusi vairākus uzaicinājumus, kuru mērķis ir atbalstīt JEB, piemēram:

·uzaicinājumu “EIT Community Booster 2021”, kura mērķis ir izvērst 20 inovatīvu uzņēmumu un jaunuzņēmumu darbību, lai uzlabotu ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu to darbībās. 2022. gada 5. aprīlī EIT Community Booster paziņoja par 20 atlasītajiem Jaunā Eiropas “Bauhaus” uzņēmumiem. Šie izteikti inovatīvie Eiropas jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi, kas izvēlēti no 1029 pieteikumu liela kopuma, katrs saņems uzņēmējdarbības izaugsmes un atbalsta pakalpojumus 50 000 EUR vērtībā;

·uzaicinājums publiskās telpas līdzradīšanai (izsludināts 2022. gada 30. martā un noslēgts 2022. gada 29. maijā) ir paredzēts, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras pilsētas, kā arī piepilsētas un lauku teritorijas, un koncentrējas uz JEB tematiskajiem virzieniem. Tas aicina ieviest inovācijas un rīkoties publiskajās telpās, iesaistot iedzīvotājus, un meklē priekšlikumus, kas demonstrē dziļu izpratni par vietējo ekosistēmu (arī ieinteresētajām personām, kultūru un sociālo dinamiku), kā arī padziļinātas zināšanas par iedzīvotāju iesaistīšanas darbībām un inovāciju/rīcību. Uzaicinājums tika izsludināts tajā pašā dienā, kad tika izsludināts uzaicinājums veikt iedzīvotāju iesaistes darbības, lai sniegtu iedzīvotājiem un galalietotājiem iespēju līdzradīt potenciālus risinājumus, izmantojot JEB pieeju 11 .

EIT kopienas Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas partneri 2022. gada septembrī un oktobrī rīkoja sešus hakatonus, lai atbalstītu inovatīvus risinājumus galvenajām problēmām, ar kurām saskaras kopienas visā Eiropā: 

·Impact Hub Vienna (Austrija) 20. un 21. septembrī;

·Cirka Cph (Dānija) 29. septembrī un 6. oktobrī;

·Katalonijas Tehniskās universitātes Tehnoloģisko inovāciju fonds un Vitorijas-Gasteisas pilsētas dome (Spānija) no 30. septembra līdz 2. oktobrim;

·Varšavas Universitāte (Polija) 4. un 5. oktobrī; 

·Regea — Regionalna energetska agencija Sjeverozapadne Hrvatske [Horvātijas Ziemeļrietumu reģionālā enerģētikas aģentūra] (Horvātija): 3. un 4. oktobrī; 

·Turīnas Universitāte (Itālija) 20. un 21. oktobrī.

23. septembrī INNOVEIT nedēļu ietvaros notika svarīgs EIT pasākums — “Building the New European Bauhaus” [“Jaunā Eiropas “Bauhaus” veidošana”] (Berlīne). Pasākumā apskatīja to, kā politika, iestādes un uzņēmumi var palīdzēt atbalstīt pārveidojošus elementus.

Turklāt ar JEB saistītu tēmu atbalstīšanā izšķirīga nozīme būs arī EIT inovācijas kopienai kultūras un jaunrades jomā 12 ;

2)partnerības projekts WORTH II ir ES lielākā inkubācijas programma, kas veltīta dizaineriem un radošajiem darbiniekiem dzīvesveida nozarēs. Ar šīs programmas palīdzību dizaineri, MVU, ražotāji un tehnoloģiju nodrošinātāji sadarbojas un izstrādā inovatīvas un uz dizainu vērstas uzņēmējdarbības idejas. Tie palielina savas inovācijas spējas un izdara izvēli par labu savu uzņēmumu tuvināšanai klimatneitralitātei un digitālajai līderībai. Dizainam ir būtiska nozīme jaunu produktu un pakalpojumu ilgtspējas, estētikas un iekļautības vairošanā. Tāpēc viens no trim uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību partnerības projektā WORTH II 2021.–2022. gadā attiecās uz JEB.65 partnerībām ar inovatīvām uzņēmējdarbības idejām tika dota iespēja piedalīties inkubācijas programmā, kas tām nodrošinās a) finansiālu atbalstu; b) apmācību par uzņēmējdarbības stratēģiju un tehnoloģiju izstrādi; c) juridiskas konsultācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām un aizsardzību; d) dalību izstādēs; e) tīklošanos un profesionālo sakaru veidošanu.

Visi 65 projekti ir saskaņoti ar trim JEB pamatvērtībām — estētiku, ilgtspēju un iekļautību. Projekti pabeigs inkubācijas procesu 2023. gada jūnijā 13 .

Neskatoties uz ārkārtīgi grūto un sarežģīto laiku Ukrainas radošajiem cilvēkiem un uzņēmumiem, atbalstam tika izvēlētas divas partnerības, kurās iesaistīti trīs dalībnieki no Ukrainas. Tas liecina par to, ka ES atbalsta Ukrainas radošos profesionāļus un MVU;

3)programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ir sākts projekts JEB iniciatīvas digitālās ekosistēmas izveidei. digiNEB.eu attīsta digitālus risinājumus, kas veicinās augošo JEB kustību. Tas savieno digitālo kopienu ar JEB kopienu un palielina visu JEB ieinteresēto personu informētību par ES digitālajiem risinājumiem, izveidojot Eiropas digitālo ekosistēmu.  digiNEB.eu ir iesaistīti JEB kopienas locekļi un citi dalībnieki no Itālijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Beļģijas. Vairāki augsta līmeņa apaļā galda (HLRT) dalībnieki tiks iesaistīti projekta vadīšanā kā padomdevēji;

4)lai pārveidotu vietas saskaņā ar JEB principiem, ir jāpielāgo arī uzņēmējdarbības modeļi un jāizstrādā jaunas pieejas. Šajā kontekstā nozīmīgu ieguldījumu iniciatīvā var sniegt tuvienes un sociālās ekonomikas ekosistēma.

2021. gada Vienotā tirgus programmas ietvaros tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par tematu “Sociālā ekonomika un vietējie zaļie kursi, kas palīdz MVU būt noturīgākiem”. Mērķis bija atbalstīt partnerību veidošanu starp reģioniem un pilsētām vietējo zaļo kursu un sociālās ekonomikas jomā, lai palielinātu teritoriālo noturību un pārveidotu vietējās ekonomikas izaugsmi saskaņā ar divējādo pārkārtošanos. Vairākos projektos, kuros tika veidotas pilsētu / vietējo iestāžu un sociālās ekonomikas uzņēmumu spējas un vairota pilsoniskā līdzdalība un iedzīvotāju iespējas rīkoties, uzmanības centrā tika likts JEB 14 ;

5)Eiropas Komisijas īstenotā iniciatīva “Intelligent Cities Challenge” [“Inteliģento pilsētu izaicinājums”] (ICC) 15 apvieno dzīvīgu kopienu, kurā ietilpst 136 ES pilsētas 21 valstī; tā pārstāv 34 miljonus ES iedzīvotāju un ved uz zaļo un digitālo atveseļošanu un sociālo noturību, izmantojot progresīvas tehnoloģijas. Tajā ir skaidri noteikts vides ziņā ilgtspējīgas, sociāli taisnīgas un zinātnesietilpīgas industrijas attīstības virziens. ICC piedāvā stratēģiskas vadlīnijas ilgtspējīgai un iekļaujošai vietējai attīstībai un spēju veidošanas instrumentus (t. i., vietējo zaļo kursu plānu, pilsētu ceļvedi prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, Tech4Good tirgu risinājumiem, kas veicina sociālo, vides un ekonomisko mērķu sasniegšanu);

6)Eiropas Biznesa atbalsta tīkls 16 ir popularizējis JEB iniciatīvu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas būvniecības nozarē ES un citās iesaistītajās valstīs, izmantojot īpašas informatīvas sesijas, kas ir daļa no pakalpojumiem, kurus piedāvā tā ilgtspējas un inovācijas konsultanti;

7)Eiropas Klasteru kopdarbības programma 17 ir popularizējusi JEB iniciatīvu Eiropas klasteru vidū, jo īpaši tiem klasteriem, kas darbojas būvniecības, digitālajās, kultūras un radošajās nozarēs, kā arī atjaunīgās enerģijas ekosistēmās. Tādējādi klasteru organizācijas palīdz MVU apsvērt iespējas un apvienoties, lai radītu jaunus produktus, pakalpojumus un projektus, kas atbilstu JEB vērienīgajām iecerēm. Turklāt iniciatīvas Euroclusters arī savieno klasteru organizācijas no dažādām industriālajām ekosistēmām, lai tās apvienotu spēkus, un atbalsta tās tīklu veidošanā, inovāciju izstrādē un tādu procesu un tehnoloģiju ieviešanā, kas stiprinātu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku. Piemēram, iniciatīvas SUSTAIN Eurocluster sastāvā ir pieci dalībnieki no trim ES valstīm, un tā mērķis ir veicināt energoefektivitātes pasākumus un inovāciju būvniecības nozarē;

8)arī programmas LIFE uzaicinājumā (LIFE-2021-SAP-ENV-ENVIRONMENT) bija paredzēts finansējums 13 miljonu EUR apmērā, taču pieteikumi neatbilda prasībām.

3. Darbības, kas saistītas ar jaunu nozīmju izplatīšanu

Jaunu nozīmju izplatīšana ir trešais pārveides līmenis, kurā tikušas īstenotas mērķorientētas darbības. Kustības iedvesmošana sākas ar vērtībām. Ir svarīgi sadarboties ar tiem, kuri apdomā, pēta un nes tālāk mūsu vērtības, piemēram, māksliniekiem, sociālajiem zinātniekiem, izglītotājiem un izglītības iestādēm un jaunatnes organizācijām. 2021. un 2022. gadā ir sasniegti šādi rezultāti:

1)uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kas tika izsludināti saskaņā ar programmas “Radošā Eiropa” 2022. gada darba programmu, bija iekļautas tēmas un tematiskās prioritātes, kas attiecas uz JEB. 2022. gada februāra sākumā tika izsludināts uzaicinājums pieteikt atbalstam Eiropas sadarbības projektus. Tika iesniegts rekordliels pieteikumu skaits — gandrīz 700 —, kas apliecina kultūras un radošo nozaru lielo interesi par sadarbību un vajadzību pēc finansiāla atbalsta. No projektiem, kas atlasīti finansēšanai, aptuveni 20 projekti ir lielā mērā iedvesmojušies no JEB principiem;

2)paredzams arī, ka 2022. gada beigās ieviestā jaunā mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitātes shēma veicinās JEB prioritātes. Culture Moves Europe sniegs atbalstu mākslinieku rezidencēm un cita veida pasākumiem, kas saistīti ar konkrētām vietām. Sabiedrības pārveides veicināšana saskaņā ar JEB principiem un vērtībām ir viena no prioritātēm, pēc kuras rezidenču saimnieki varētu vadīties rezidences darbības organizēšanā. Uzaicinājumi par rezidencēm tiks publicēti 2023. gadā;

3)kā teikts Komisijas Paziņojumā par JEB 18 , 2022. gada decembrī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par tādas darbības izstrādi, kas saistīta ar mācīšanos no līdzbiedriem. Tā mērķis ir palīdzēt vietējām pašvaldībām integrēt un īstenot būvētajā vidē kvalitātes principus, kuri izstrādāti Davosas procesā un dalībvalstu ekspertu grupā jautājumos par augstas kvalitātes arhitektūru un būvētu vidi ikvienam, kas izveidota saskaņā ar Jauno Eiropas darba kārtību kultūrai;

4)“Erasmus+” vispārējais uzaicinājums 2022. gadam mudina gan augstākās izglītības, gan profesionālās izglītības un apmācības sektorus nākt klajā ar inovācijas aliansēm, kas veicina JEB iniciatīvas īstenošanu un ievieš inovatīvas, radošas un ilgtspējīgas pieejas izglītībā; 

5)Eiropas Solidaritātes korpusa 2022. gada darba programma 19  (pieņemta 2021. gada 8. novembrī) un uzaicinājums 20 (izsludināts 2021. gada 17. novembrī) mudina īstenot gados jauniem brīvprātīgajiem paredzētus projektus vides ilgtspējas un JEB jomā;

6)“Erasmus+” projektu konkurss “Eiropas jaunatne kopā 2022” atbalsta jaunatnes organizāciju starptautiskas partnerības, kas īsteno Eiropas zaļo kursu un JEB;

7)kā daļa no “Erasmus+” programmas DiscoverEU darbības 2022. gadā tika sākta Jaunā Eiropas “Bauhaus” maršruta izstrāde (18 gadus veciem jauniešiem, kas ceļo pa Eiropu). Maršrutam vajadzētu kļūt pieejamam 2023. gada sākumā;

8)2022. gada Eiropas inovatīvas mācīšanas balvas (EITA) 21 iecere bija novērtēt skolotāju un skolēnu aizrautību un gādību Eiropas izglītības sistēmās. Otrajā konkursā Eiropas inovatīvas mācīšanas balvu saņēma 98 projekti šādās 4 kategorijās: pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītības pirmais posms, pamatizglītības otrais posms un vidējā izglītība un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) skolas. Šā gada balvas konkursam izvēlētā tematiskā joma ir saistīta ar JEB iniciatīvu: “Mācīšanās kopā, radošuma un ilgtspējas veicināšana”;

9)eTwinning 2022. gada tēma ir “Mūsu nākotne: pievilcība, ilgtspēja, kopība. Skolas un Jaunais Eiropas “Bauhaus”: iztēloties radošu mācību vidi zaļās un iekļaujošās skolās”. Skolotāji un skolas darbinieki tiek aicināti kopā ar skolēniem pārdomāt savu ideālās skolas vīziju (pievilcība, ilgtspēja, kopība).

No 2022. gada 26. septembra līdz 20. oktobrim norisinājās eTwinning nedēļu kampaņa, kuras mērķis bija mudināt eTwinning dalībniekus radīt jaunus kvalitatīvus projektus par gada tēmu. Kampaņa tika rīkota īpašā izceltajā grupā (tikai eTwinning dalībniekiem), un tā atbalstīja dalībniekus, nodrošinot plašu pasākumu klāstu, kas koncentrējās uz šo tēmu, piemēram, interaktīvus tīmekļseminārus, partneru gadatirgus, projekta darbību galeriju un jautājumu un atbilžu forumu.

2022. gada 20.–22. oktobrī notika eTwinning ikgadējā konference. Pasākuma mērķis bija palielināt informētību, apmācīt un iesaistīt dalībniekus jautājumā par to, kā eTwinning var palīdzēt skolotājiem ieviest skolās gada tēmu — Jauno Eiropas “Bauhaus”;

10)2022. gada 31. decembrī noslēdzās konkurss par mācību vietu pārveidi. Tajā tika meklēti projekti, kas vērsti uz mācību vietu pārveidošanu, apvienojot fizisku vietu ar novatoriskām pedagoģiskajām metodēm un vietējo kopienu. Komisiju interesēja tādu notiekošu vai jaunu projektu pieteikumi izglītības, apmācības, jaunatnes un zināšanu jomā, kuri atspoguļo JEB vērtības (ilgtspēja, estētika, iekļaušana) un kuru mērķis ir pārveidot:

·fiziskas vietas izglītības un zināšanu gūšanai;

·mācīšanās vai zināšanu iegūšanas veidus un/vai izglītības un pedagoģisko fokusu;

·saikni ar vietējo sabiedrību.

4. ES finansējums JEB — kopsavilkuma tabulas

2021.–2022. gada finansējums, kas iniciatīvai darīts pieejams, galvenokārt izmantojot uzaicinājumus, kuri attiecas tieši uz JEB

·Līdz šim iniciatīvai pieejamais ES finansējums ir ticis novirzīts caur pastāvošajām ES programmām. Šā JEB integrācijas procesa rezultātā ir izstrādāti uzaicinājumi, kas pilnībā veltīti iniciatīvai (sk. kopsavilkumu tālāk tabulā).

2023.–2024. gada indikatīvais iniciatīvas finansējums, kas galvenokārt tiks darīts pieejams, izmantojot uzaicinājumus, kuri attiecas tieši uz JEB

·No 2023. līdz 2024. gadam turpināsies Jaunā Eiropas “Bauhaus” integrēšana. Pašlaik lielākā daļa pieejamās informācijas attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (sk. tabulu tālāk).

Papildu finansējums, kas darīts pieejams, izmantojot uzaicinājumus, kuri sniedz ieguldījumu JEB

·Uzaicinājumi, kas sniedz ieguldījumu, ir tie uzaicinājumi, kas daļēji atbalsta JEB, iekļaujot šo iniciatīvu kā konteksta elementu vai prioritāti (nav īpaša budžeta piešķīruma iniciatīvai JEB).

·Papildus pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” 2023. gadā ir paredzēti ieguldījumu sniedzoši uzaicinājumi programmās “Erasmus+”, “Radošā Eiropa”, “Eiropas Solidaritātes korpuss” un LIFE (sk. tabulu tālāk).

Papildu finansējums — sagatavošanas darbība (ierosināja Eiropas Parlaments)

(1)

 Šā pielikuma mērķis ir sniegt pārskatu par darbībām, ar kurām īsteno vai atbalsta JEB, jo īpaši par tām, kas saņem ES līdzekļus. Tas netiecas sniegt izsmeļošu šo darbību sarakstu, bet gan izklāstīt galvenās no tām un norādīt atbilstošus un reprezentatīvus citu darbību piemērus.

(2)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gada darba programmā bija iekļautas vairākas tēmas no 2., 4., 5. un 6. kopas un darba programmas misiju daļa, kas deva tiešu ieguldījumu JEB. Šīs tēmas sāks dot rezultātus nākamo gadu laikā. Tajās paredzēti 44 miljoni EUR kā īpaši JEB veltīts finansējums, neietverot tēmas, kurās JEB bija iesaistīts kā konteksta elements un kuru vērtība ir 123 miljoni EUR.

(3)

  https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/eu-missions-horizon-europe/climate-neutral-and-smart-cities_en .

(4)

  https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/proximity-and-social-economy/social-economy-eu/affordable-housing-initiative_en.

(5)

  https://shape-affordablehousing.eu/ .

(6)

https://cordis.europa.eu/.

(7)

  https://c.ramboll.com/local-support-new-european-bauhaus?utm_source=twitter&utm_medium=social&utm_campaign=twit1 .

(8)

  https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/communications/2022/new-european-bauhaus-territorial-development-model-neb-tdm-financial-instrument . 

(9)

  https://www.urban-initiative.eu/new-european-bauhaus-topic-first-call . 

(10)

  https://new-european-bauhaus.europa.eu/get-involved/2022-prizes_en .

(11)

Ar 18 projektiem, kas godalgoti abos uzaicinājumos, var iepazīties šeit: https://eit.europa.eu/news-events/news/eit-community-announces-new-european-bauhaus-citizen-engagement-projects .

(12)

  https://eit.europa.eu/news-events/news/multi-million-euro-partnership-culture-and-creativity-launched-eit-culture .

(13)

Plašāka informācija par atlasītajiem projektiem un uzņēmējdarbības partnerībām ir pieejama programmas tīmekļa vietnē: partnerības projekts WORTH (europa.eu) .

(14)

 Piemēram, projekts SEA4NEB ( Finansējums un konkursi (europa.eu) ) un projekts The eLabHauSE ( Finansējums un konkursi (europa.eu) ).

(15)

  https://www.intelligentcitieschallenge.eu/ . 

(16)

  https://een.ec.europa.eu/ . 

(17)

  https://clustercollaboration.eu/ .

(18)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_4626 .

(19)

  https://www.solidaritaetskorps.at/wp-content/uploads/2021/11/2022-annual-work-programme_esk.pdf . 

(20)

  https://europa.eu/youth/sites/default/files/european_solidarity_corps_guide_2022.pdf . 

(21)

  https://innovative-teaching-award.ec.europa.eu/european-innovative-teaching-award-2022_en .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.1.2023

COM(2023) 24 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jaunā Eiropas “Bauhaus” progresa ziņojums

Jaunā Eiropas “Bauhaus”

kompass

Jaunais Eiropas “Bauhaus”

Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) iniciatīva veicina mūsu sabiedrības un ekonomikas zaļo pārkārtošanos. Tā aicina visus eiropiešus kopīgi iztēloties un veidot ilgtspējīgu un iekļaujošu nākotni, kas priecē mūsu acis, prātu un dvēseli. Tās mērķis ir pārveidot dažādas ekonomikas nozares, jo īpaši būvēto vidi, lai tās palīdzētu sasniegt mūsu mērķus klimata jomā un uzlabot visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” aktivizē dažādus aktorus dažādos līmeņos, to vidū gan lielus uzņēmumus un pilsoņu iniciatīvas, gan valstu valdības un pilsētu domes. Tas ir cerību un perspektīvu projekts, kas zaļajam kursam — Eiropas klimata programmai — piešķir kultūras un radošo dimensiju, lai veicinātu ilgtspējīgu inovāciju, tehnoloģijas un ekonomiku. Ieguvumus no vidiskās pārkārtošanās iniciatīva padarīs par taustāmiem sasniegumiem vietējā līmenī. Tā veicina radošumu un eksperimentus, kuru pamatā ir:

·estētika — ne tikai funkcionalitāte, bet arī pieredzes kvalitāte un stils;

·ilgtspēja — sākot no klimata mērķiem līdz apritīgumam, nulles piesārņojumam un bioloģiskajai daudzveidībai;

·iekļaušana — gan atzīstot daudzveidības un līdztiesības visiem vērtību, gan nodrošinot piekļūstamību un pieejamību cenas ziņā.

Pievilcība, ilgtspēja, kopība

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un pārkārtotos uz ilgtspējīgu sabiedrību, ir jāveic fundamentālas pārmaiņas daudzos līmeņos.

Ilgtspēju var panākt tikai ar daudzu dalībnieku kopīgiem centieniem.

Sabiedrības līmenī vides inovācijas notiks tikai tad, ja mainīsies ekonomikas sistēma un varas attiecības. Tehnoloģiskās pārmaiņas ir jāatbalsta ar dziļākām pārmaiņām, kas pievēršas uzvedībai, pasaules uzskatiem un paradigmām.

Individuālā līmenī ilgtspēja ir ļoti atkarīga no līdzjūtības, empātijas, vienotības, radošuma un spējas mainīt paradigmas. Cilvēki pieņems vai veicinās pārmaiņas, kad viņi tās ieraudzīs. Mūsu dzīves vides kvalitāte ir būtiska, un mākslai un kultūrai ir liela nozīme tās uzlabošanā. Tāpēc mēs balstāmies uz jau pastāvošajām sistēmām, piemēram, Davos Baukulture kvalitātes sistēmu.

No cerībām līdz vērienīgām iecerēm

Lai kopīgi veidotu tādu nākotni, kurā valdītu pienācīgi dzīves apstākļi, mums ir jāpārvērš savas cerības skaidrās vērienīgās iecerēs un jāizstrādā saskaņoti ceļi to īstenošanai. Eiropas Komisija 2021. gada Paziņojumā par Jauno Eiropas “Bauhaus” paziņoja par tādu rīku izstrādi, ar ko noteikt, kā iniciatīvas vērtības un principi var izpausties konkrētos projektos. JEB zīmolveides stratēģija, kas ir Komisijas vadīts JEB laboratorijas projekts, pildīs šo solījumu, nodrošinot virkni instrumentu, ar ko atpazīt, raksturot un novērtēt kvalitāti saistībā ar Jauno Eiropas “Bauhaus”. JEB zīmolveides stratēģija darbosies divos dažādos, taču savstarpēji saistītos līmeņos, kas ir JEB kompass un JEB (paš)novērtēšanas rīki.

·Kompass nosaka JEB paraugprojektu galvenās iezīmes. To var piemērot plašam tipoloģiju klāstam: ēkām, produktiem, pakalpojumiem, izglītības modeļiem u. c. Tas norāda arī uz iespējamajiem pārmaiņu virzieniem, izmantojot trīs aizvien vērienīgākus mērķus, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus un projektu veidotājus viņu darbību sākumposmā.

·Pēc tam (paš)novērtēšanas rīki padarīs šo sistēmu detalizētāku un ieviesīs konkrētus izmērāmu kritēriju sarakstus konkrētiem projektu veidiem.

Līdz ar to šis Kompasa dokuments ir pirmais solis, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem / projektu veidotājiem aplūkot savus projektus no dažādiem aspektiem un noteikt, kādā veidā varētu palielināt savu JEB ieceru vērienu.

Kas ir Kompass

Jaunā Eiropas “Bauhaus” kompass ir norāžu pamatdokuments lēmumu pieņēmējiem un projektu veidotājiem, kuri vēlas savās darbībās piemērot JEB principus un kritērijus. Kompass ierosina JEB projektu attīstības virzienus un veido pamatu detalizētākiem novērtēšanas rīkiem.

JEB kompass apraksta iniciatīvas trīs pamatvērtības un ieskicē, kā projekts var kļūt par patiesi atbilstīgu Jaunajam Eiropas “Bauhaus”. Tādēļ Kompass arī nosaka trīs darbības principus, kas piemērojami visā vērtību sistēmā.

Konkrētāk, Kompass:

·trīs vērienīguma pakāpju kontekstā ilustrē, ko nozīmē “pievilcība”, “ilgtspēja” un “kopība”;

·sīkāk izskaidro trīs pamatprincipus, kas nosaka JEB darbības veidu, — līdzdalības procesu, daudzlīmeņu iesaisti un transdisciplināru pieeju;

·koncentrējas uz JEB projektu spēju pārbaudīt un veicināt jaunus redzējumus un procesus ilgtermiņā;

·balstās uz jau pastāvošām teorijām un modeļiem, vienlaikus paliekot atvērts attīstībai atbilstīgi iniciatīvas eksperimentālajam raksturam;

·tiks pārbaudīts, mijiedarbojoties ar JEB kopienu. Jau no paša sākuma JEB ir apņēmies mācīties no pieredzes un laika gaitā pilnveidoties;

·Kompass neaizstāj kritērijus, kas izvirzīti uzaicinājumiem par finansējuma piešķiršanu.

Kā Kompass darbojas

Katrai vērtībai un katram darbības principam JEB kompass piedāvā trīs vērienīguma pakāpes, lai iedvesmotu un virzītu projekta izstrādi no tā pirmajiem posmiem. Tas galvenokārt tiek darīts, izmantojot jautājumus un piemērus. Kompass paredz izveidot praktiski izmantojamu un skaidru atsauces sistēmu, nošķirot dažāda vēriena ieceres. Jebkurš lēmumu pieņēmējs un projekta veidotājs var pārbaudīt savu JEB ieceru vērienu, par atsauces materiālu izmantojot projektu piemērus un orientējošos jautājumus.

Pirmā ieceru vērienīguma pakāpe kalpo par bāzlīniju. Šajā līmenī Kompass nosaka Jaunā Eiropas “Bauhaus” projekta pamatiezīmes. Tikai tad, ja šis līmenis ir sasniegts, var apgalvot, ka projekts atbilst JEB principiem. Otrais un trešais līmenis balstās uz izejas punkta definīcijām, ko papildina aizvien vērienīgākas ieceres. Jo ieceres ir vērienīgākas, jo vairāk projekta vērtības un darbības principi būs savstarpēji saistīti un pārklāsies.

Augstākās ieceru vēriena pakāpes parāda, kāds ir vērtības vai principa ideāls. Katram projektam būs savs konkrētais vērienīgo ieceru kopums atkarībā no konteksta un pieejamajiem resursiem.

Katrai visu vērtību un principu vēriena pakāpei ir izstrādāti orientējoši jautājumi. Daži no tiem noder tikai projekta sākumā, bet lielāko daļu var piemērot arī projektiem, kuri jau tiek attīstīti vai pat ir jau pabeigti. Atkarībā no projekta veida varētu pievienot citus jautājumus, pamatojoties uz vērtību un principu aprakstu. Uz visiem jautājumiem būtu ne tikai jāatbild ar “jā” vai “nē”, bet tos vajadzētu izmantot kā pamudinājumu padomāt, kā sasniegt attiecīgo vērienīguma pakāpi.

Piemēru nozīme 

Lai palīdzētu izprast dažādos līmeņus, katram ieceru vēriena aprakstam ir pievienots paraugprojekts, kas ir vai nu JEB balvu konkursa finālists, vai kāds cits projekts, kuram piešķirts finansējums JEB veltītā uzaicinājuma ietvaros. Šie tekstu fragmenti izvēlēti tāpēc, ka tie vislabāk ilustrē, kā noteikta vērienīguma pakāpe tiek praktiski piemērota kādai vērtībai vai principam. Turklāt, lai parādītu, kā Kompasu var piemērot projektam, sešiem projektiem analizētas visas vērtības un visi darbības principi. Tāpat kā Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva, arī šis Kompass attiecas uz vairākiem rīcībpolitiskiem rīkiem un tiesību aktiem. Pārskatu par šīm atsaucēm, kā arī to zinātnisko avotu sarakstu, kas izmantoti, lai sniegtu sistemātisku pārskatu par vērienīguma pakāpēm, varat atrast dokumenta beigās.

Vērtību un principu integrācija

Vērtības un principi paši par sevi nav jauni, bet JEB iecere ir panākt, ka JEB projektos būtu integrēti visi seši — vismaz pamatlīmenī.

Katras vērtības un principa augstākajā vērienīguma pakāpē vienmēr ietilpst jēdziens “pārveide”. Ilgtspējas gadījumā tā ir paradigmas maiņa uz reģenerāciju un jaunu pozitīvu attiecību veidošanu ar dabu. Pievilcības gadījumā runa ir par jēgpilnu pieredzi, kas paplašina jēdziena “mēs” izpratni, savukārt kopība nozīmē, ka mēs tiecamies pārvarēt netaisnību un lauzt novecojušos sociālos modeļus gan vietējā, gan pasaules mērogā.

Darbības principi sniedz norādījumus par to, kā tiek īstenoti transformatīvi projekti. Projekti ar visvērienīgākajām iecerēm līdzdalības procesu jomā dod kopienām iespējas pieņemt lēmumus un pašām sevi pārvaldīt. Transdisciplināras iniciatīvas izmanto kopdarbīgu pieeju zināšanu radīšanai, tajā iesaistot vietējo, tradicionālo un akadēmisko zināšanu turētājus. Tās darbojas vairākos līmeņos un sasaista ar konkrētu vietu saistītas vietēja mēroga stratēģijas ar globālu aktoru tīklu, vienlaikus ņemot vērā iniciatīvu plašāko globālo ietekmi.

Kompass ir strukturēts tā, ka, apvienojot katras vērtības un principa vērienīgākās ieceres, tiek sāktas dziļas pārmaiņas tajā, kā mēs organizējam savas sabiedrības. Dažādās vērtības un principus nevar savstarpēji iemainīt (proti, nevar izvēlēties vai nu vienu, vai otru). Drīzāk tie pastiprina cits citu ceļā uz jaunu dzīvesveidu, kas apvieno visus aspektus. Tādējādi varētu tikt ietekmēti ekonomikas modeļi, pārvaldības struktūras un domāšanas veids, un šos jautājumus risina daudzi projekti.

Tā ir paradigmas maiņa, kur tādu praksi un domāšanu, kas vērsta uz ieguvi, piesārņošanu un ekspluatēšanu, nomaina kopīga tādas sabiedrības izveide, kas attiecas taisnīgi pret visiem un respektē mūsu planētas iespēju robežas. Saskaroties ar klimata krīzi, biodaudzveidības izzušanu, augošu globālo nevienlīdzību, konfliktiem un kariem, kuri skar visneaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus, vienlaikus ir jānovērš vairākas savstarpēji saistītas krīzes. Kompass palīdz nostāties uz vēlamā un pozitīvā pārmaiņu ceļa, kurā trīs vērtības — ilgtspēja, kopība un pievilcība — stiprina cita citu, lai izveidotu jaunu dzīvesveidu.

Daudzas iniciatīvas, par kurām tika pavēstīts pēdējo divu gadu laikā, atrada jaunus veidus, kā mainīt ne tikai savu projektu, bet arī organizācijas un partnerus, kas ar tām saistīti, un dažos gadījumos — pat sabiedrību kopumā. Piemēram, atrodot jaunus veidus, kā organizēt banku darījumus tā, lai tiktu respektēti cilvēki, kam tas visvairāk nepieciešams; organizējot kolektīvās finansēšanas projektus, kas tiek patiesi spēcināti virzienā no apakšas uz augšu; attīstot dabā balstītus risinājumus, kas padara pilsētas struktūru noturīgāku;

vai paraugoties uz vērtīgo ar jaunām acīm.

Kompass iedvesmo sākt šo ceļu, lai mēs varētu īstenot Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības un principus dzīvē, veidojot pievilcīgas un ilgtspējīgas pārmaiņas, kas saved kopā cilvēkus un kopienas.

Pievilcība

Kas padara pakalpojumu, tiešsaistes platformu, ielu vai skulptūru pievilcīgu?

Māksla un kultūra visā tās daudzveidībā lielā mērā izdaiļo mūsu dzīvi un padara to jēgpilnu. Kompass izvirza trīs kumulatīvas vērienīgas ieceres, kas projektu padara pievilcīgu: (atkārtoti) aktivizēt konkrēta konteksta labās īpašības, vienlaikus veicinot mūsu fizisko un garīgo labsajūtu; savienot dažādas vietas un cilvēkus un veicināt piederības sajūtu, izmantojot jēgpilnu kolektīvo pieredzi; un ar jaunrades palīdzību integrēt jaunas noturīgas kultūras un sociālās vērtības.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” iet tālāk par individuāliem viedokļiem par to, kas ir pievilcīgs, un par vienu no galvenajiem aspektiem, kas padara projektu pievilcīgu, nosaka projekta radošo procesu. Pievilcīgs projekts rodas tad, kad tā autori iegulda kolektīvo jutību, inteliģenci un kompetences, lai radītu cilvēkiem pozitīvu un bagātinošu pieredzi, kas neaprobežojas tikai ar funkcionalitāti. Projekts, kas patiesi respektē kontekstu un lietotājus, veicina rūpes citam par citu un var būt spēcīgs pārmaiņu virzītājs.

Pievilcība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: aktivizēt

Konteksta atkārtota aktivizēšana • Sensorā pieredze • Estētika

Pievilcīgs projekts uzlabo cilvēku fizisko un garīgo labsajūtu, jo papildus viņu vajadzībām ņem vērā arī viņu maņas un emocijas. Tas aktivizē konkrētās vietas kultūras, sociālās un dabiskās īpašības, lai radītu unikālu un pozitīvu pieredzi. Projekts veicina izpratni par šo vietu un tās mantojumu visā tā daudzveidībā, vienlaikus paužot pats savu estētiku.

PIEMĒRS

Kā arhitektūra varētu iekļauties ainavā, kam piemīt liela estētiska ekspresivitāte un skarbs skaistums? Caño de Hierro (Spānija) alas gadu desmitiem apslēpa drupas un krūmāji. Projekts Caño de Hierro ir daļa no darbības, kuras mērķis ir atklāt Hornačuelosas mantojumu apkārtnes iedzīvotājiem un pievērst uzmanību pilsētas milzīgajām dabas, vēsturiskajām un arhitektūras bagātībām. Ir iecerēts izveidot gājēju promenādi. Izmantotie dabīgie niedru veidņi atveido alu nelīdzenumus. Izmantotā krāsa saskan ar klinšu krāsu.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI 

·Vai projektā tiek ņemts vērā tā lietotāju komforts (piem., saistībā ar materiāliem, gaismu, gaisu, troksni)? Kādā veidā?

·Vai projektā tiek ņemta vērā sensorā (redzes, dzirdes, taustes un ožas) uztvere un emocionālā jūtība? Kādu pieredzi tas piedāvā?

·Vai projekts atspoguļo reģionālās/vietējās īpatnības un paredz izmantot vietējos materiālus un prasmes? Kādā veidā?

·Vai projektā paredzēts izdarīt individuālas estētiskās izvēles (piem., attiecībā uz kompozīciju, krāsām, līdzsvaru vai materiālu saderību)? Kādā veidā?

_______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: savienot

Saikne starp kontekstiem • Kolektīvā pieredze • Piederības sajūta

Pievilcīgs projekts uzlabo iespēju veidot jēgpilnu sociālo mijiedarbību un gūt kolektīvo pieredzi. Tas pastiprina piederības sajūtu un bagātina dzīvi, savienojot dažādas vietas un cilvēkus. Jaunās pieķeršanās, kas rodas, pateicoties projektam, veicina atvērtību un rūpes citam par citu.

PIEMĒRS

Multisensorais muzejs (Nīderlande) ir projekts, kurā mijiedarbojas pētniecība un arhitektūra. Projekts ievieš sociālus jauninājumus arhitektūras procesos, attīstot līdzizstrādes metodi, kur radošajā darbā līdzās arhitektiem iesaistās cilvēki ar invaliditāti. Rezultātā ir radīta aizraujoša telpa, kas uzrunā muzeja apmeklētājus caur visām maņām (skaņa, tauste, smarža, redze, kustība), piešķirot iekļaušanai un dialogam arhitektonisku izteiksmi un piedāvājot jaunu veidu, kā izbaudīt muzeja apmeklējumu.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts nodrošina pievilcīgas un ērtas telpas, kas pulcē cilvēkus dažādos apstākļos? Kādā veidā?

·Vai projekts sniedz kopības sajūtu cilvēkiem ar dažādu izcelsmi un skatījumu? Kā tas stiprina šo kopības sajūtu?

·Vai projekts sniedz iespēju iepazīt jaunas idejas, vietas vai cilvēkus? Kādā veidā?

·Vai projekts ir interaktīvs? Vai tas piedāvā iespēju satikties vai atklāt jauno? Kā dalībnieki var mijiedarboties ar projektu?

_______________________________________

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Jaunrades iespēju došana • Vērtību pārstrukturēšana • Noturīga kustība

Pievilcīgs projekts sniedz jaunrades iespējas un ļauj kopīgi pārveidot vietas, dzīvesveidu un kopienas, ar ko mēs identificējamies. Tas integrē jaunas kultūras un sociālās vērtības, jo īpaši, izmantojot jēgpilno pieredzi, ko sniedz palūkošanās uz jēdzienu “mēs” plašāk (iekļaujot tajā ne tikai cilvēkus). Tādējādi projekts tiecas likt pamatu turpmākai pārveidei un var aizsākt noturīgu kustību.

PIEMĒRS

Baubotanik (Vācija) ir inovatīvs ilgtspējīgas arhitektūras veids, kas daļēji aizvieto tehniskos būvmateriālus ar dzīviem, augošiem kokiem. Baubotanik konstrukcijas turpina veidoties visu pastāvēšanas laiku. Tās attīstās kopā ar dabu un pārvar dihotomiju starp būvēto un dzīvo vidi. Šeit rūpes un saglabāšana nozīmē radošu un uz sadarbību vērstu procesu, kas liek pamatu turpmākai attīstībai. Šāda cilvēka darbības un augu augšanas mijiedarbība stiprina kopības sajūtu un izceļ dabas estētiku, proti, ainavas, smaržas, skaņas un sajūtas.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts vedina dalībniekus apšaubīt un citādi iztēloties savu dzīvesveidu? Kādā veidā?

·Vai projekts veido jaunus ieradumus, kas sniedz gandarījumu? Kādi ir šie ieradumi, un kā tie rodas?

·Vai ir kādas pārdomas par projekta lietotāju nākotnes vajadzībām? Kā projekts varētu realizēt šo ilgtermiņa domāšanu?

·Vai projektam ir pozitīva pārveidojoša ietekme uz dalībnieku dzīvi? Kā tas maina dzīvi?

Ilgtspēja

JEB kompass fokusējas uz sasniedzamajiem gala mērķiem (vērienīgajām iecerēm) un ilgtspējas vidisko aspektu, jo sociālos jautājumus risina arī trešā JEB vērtība — kopība.

Tāpēc Kompass saglabā Eiropas GreenComp sistēmā izmantoto definīciju, proti: “Ilgtspēja nozīmē visu dzīvības formu un planētas vajadzību noteikšanu par prioritāti, nodrošinot, ka cilvēka darbība nepārkāpj planētas iespēju robežas.”

Kompasa pamata vērienīguma pakāpe ilgtspējas jomā ir saistīta ar konvencionāliem aspektiem, piemēram, spēju saglabāt vai pagarināt lietojamību, un nākamajā līmenī tiek ņemta vērā visa projekta sistēma. Visvērienīgākais līmenis ir reģenerācija un saiknes ar dabu atjaunošana.

Ietekme, ko rada šo trīs vērtību īstenošana (piem., ietekme uz dzīvesveidu, attiecībām un ekonomiku, kas arī dažkārt iekļauta plašākā ilgtspējas definīcijā), ir norādīta dokumenta beigās, kur apkopotas visas vērtības.

Ilgtspēja

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pārprofilēt

Saglabāšana • Remonts, atkalizmantošana, samazināšana • Modernizācija, atjaunošana

Ilgtspējīga projekta mērķis ir pārprofilēt, lai izvairītos no ietekmes uz vidi un samazinātu to, un tas dod priekšroku ilgizturībai, pielāgojamībai un reciklējamībai. Tā mērķis ir pārveidot pakalpojumus, produktus un vietas, lai samazinātu piesārņojumu un oglekļa emisijas un pēc iespējas mazāk izmantotu resursus, materiālus un enerģiju. Tas ņem vērā visu produkta aprites ciklu. Projekti, kuru mērķis ir pārprofilēt, apzinās iniciatīvas ietekmi uz vidi un tiecas to samazināt.

PIEMĒRS

BUGA Wood Pavilion (Vācija) ievieš jaunu pieeju digitālajai koka celtniecībai. Satriecošais koka jumts sniedzas 30 metru garumā virs sabiedriskas pasākumu zonas, un tajā izmantots minimāls materiālu daudzums, vienlaikus radot unikālu arhitektūras telpu. Pateicoties tā inovatīvajai būvniecības sistēmai, to visu var demontēt un atkal samontēt jaunā vietā, kā arī pēc konstrukcijas kalpošanas laika beigām reciklēt.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Kā projekts varētu apmierināt savas vajadzības, izmantojot mazāk materiālu, piem., koplietojot resursus?

·Vai lietošanu var paildzināt, piem., renovējot vai padarot projektu remontējamu vai modernizējamu? Kā to varētu izdarīt?

·Vai var samazināt projekta ietekmi uz vidi, piem., samazinot enerģijas, ūdens, pesticīdu vai citu kaitīgu vielu patēriņu vai CO2 emisijas? Kādā veidā?

·Vai sastāvdaļas vai elementus var aizstāt ar dabiskiem materiāliem vai citiem mazāk kaitīgiem resursiem? Kādā veidā?

·Vai jūs varētu piešķirt prioritāti atjaunīgās enerģijas risinājumiem, kas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību? Kādā veidā? _______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: noslēgt aprites loku

(Rūpnieciskā) sistēma • Apritīgums • Atkritumu transformācija

Ilgtspējīga projekta mērķis ir noslēgt aprites loku, samazināt lineāros procesus vai pārveidot tos par aprites procesiem, lai panāktu nulles piesārņojumu. Tas ņem vērā visu (rūpniecisko) sistēmu. Projekti, kas noslēdz aprites loku, savas iniciatīvas izstrādes, ražošanas, izmantošanas un likvidēšanas posmā aktīvi iesaista visus pārējos aktorus.

PIEMĒRS

Vivihouse (Austrija) moduļu ēku sistēma būvniecības pasauli padara pieejamu plašākai sabiedrībai. Šo ilgnoturīgo un pielāgojamo konstrukciju komplektu veido modulāri koka karkasi, kas apvienoti ar ilgtspējīgiem materiāliem, piemēram, izolācijai izmantotas salmu ķīpas. Projekts aicina lietotājus, plānotājus, amatniekus un uzņēmumus sākt lietot šo modulāro sistēmu un kopdarbīgi izpētīt jaunus pilsētu veidošanas veidus aprites ekonomikā.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai iniciatīva darbojas saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, piem., noslēdz pilnu materiālu aprites ciklu vai transformē atkritumus? Kādā veidā?

·Vai visas ieinteresētās personas šajā ciklā darbojas kopā? Kādā veidā?

·Vai ir sniegts pārskats par oglekļa ietekmi, materiālu, enerģijas vai notekūdeņu plūsmām pirms produkta, ēkas vai intervences izmantošanas, tās laikā un pēc tās? Kādā veidā?

·Vai ir izstrādāts nulles piesārņojuma rīcības plāns, piem., gaisam, ūdenim un augsnei? Kā tas tiks īstenots?

·Vai projektā tiek ņemta vērā netiešā ietekme laikā un telpā un kompromisi starp dažādiem ilgtspējas pasākumiem? Kādā veidā?

_______________________________________

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: reģenerēt

Oglekļa uzglabāšana • Bioloģiskās daudzveidības veicināšana • Dabisko ainavu atjaunošana un paplašināšana • Paradigmas maiņa, uzvedības maiņa

Ilgtspējīga projekta mērķis ir atdot vairāk, nekā tas paņem, veicinot, nevis noplicinot bioloģisko daudzveidību, stimulējot dabas atjaunošanu un paplašināšanos.

Reģeneratīvā ilgtspēja ņem vērā arī to, kā konteksts un vide ietekmē pasaules uzskatus, paradigmas un uzvedību. Tā ņem vērā visu ekosistēmu.

Šīs dimensijas iniciatīvas apzinās visu ekosistēmu, kurā tās darbojas, un projekta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un dabas resursiem laikā un telpā.

PIEMĒRS

Pludmales kāpu sistēmu atjaunošanas projekts (Spānija) nodarbojas ar pludmalēm Barselonā un tās apkārtnē; šīs pludmales ir daļa no blīvi apdzīvotas teritorijas, kas pakļauta lielam spiedienam, būdama ļoti svarīga urbāna teritorija, kam ir liela nozīme arī loģistikas un tūrisma aspektā. Projekta mērķis ir aizsargāt un reģenerēt pludmales kāpas, veicot virkni darbību un palielinot informētību par kāpu vidisko nozīmīgumu. Tas arī uzlabo infrastruktūru un piekļuvi pludmalēm, lai visi varētu turpināt pavadīt laiku šajās vērtīgajās dabas teritorijās.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai iniciatīva dod vairāk nekā paņem, piem., veic oglekļa uzglabāšanu ēkās? Kādā veidā?

·Vai ir izpratne par (dabas) ekosistēmas iekšējo darbību, kas varētu atjaunot ainavu vai bioloģisko daudzveidību? Kā projekts to ietekmē?

·Vai ir redzējums par sabiedrības pārmaiņām uzvedības maiņas rezultātā, vai ir minēta paradigmas maiņa? Kā tas tiks panākts?

Kopība

Jaunā Eiropas “Bauhaus” trešā pamatvērtība balstās uz iekļaujīgumu, ko papildina vienlīdzība, piekļūstamība un pieejamība cenas ziņā. Balstoties uz šiem pamatelementiem, Kompass iezīmē aizvien vērienīgākus ieceru līmeņus, galveno uzmanību pievēršot centrālajai idejai par iespēju un resursu vienlīdzīgas pieejamības sniegšanu un nodrošināšanu visiem, kā arī apmaiņas veicināšanu starp dažādu kultūru, dzimumu un vecumu cilvēkiem.

Palikdams uzticīgs kopības garam, JEB kompass saglabā pozitīvu, atvērtu un nediskriminējošu pieeju, kas neaprobežojas ar sociālo grupu uzskaitīšanu vai iedalīšanu kategorijās, pamatojoties uz to atšķirībām. Tāpēc tajā nav konkrēti minēta neviena no tām.

Kopība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: iekļaut

Vienlīdzība • Piekļūstamība • Nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku noteikšana par prioritāti

Iekļaujošs projekts nodrošina piekļūstamību (fizisko, kognitīvo, psiholoģisko utt.) un pieejamību cenas ziņā visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, spējām, vecuma vai seksuālās orientācijas. Vienlīdzīga attieksme un iespējas ir būtiskas, bet tās nevar uzskatīt par pašsaprotamām, tāpēc ir svarīgi par prioritāti noteikt mazāk pārstāvētus cilvēkus, grupas un kopienas.

PIEMĒRS

Cristobal de Moura Green Street (Spānija) ir parka projekts Barselonā. Projekts ietver cenas ziņā pieejamus valsts mājokļus un sniedz arī cilvēkiem ar mazākiem ekonomiskajiem resursiem iespēju dzīvot parka vidē. Tajā ietilpst arī bērnudārzi, sociālie centri, publiska sporta zāle, kopstrādes iespējas un cita veida sociālais, kultūras un izglītības aprīkojums dažādām grupām.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts ir viegli un vienlīdz lielā mērā piekļūstams visiem? Kādā veidā?

·Vai projekts ir pieejams cenas ziņā? Kā projekts var kļūt pieejamāks cenas ziņā?

·Vai projektā ir ņemtas vērā mazāk pārstāvēto kopienu vajadzības? Kādu tieši? Kādā veidā?

_______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apvienot

Segregācijas novēršana • Pārstāvniecība un sociālā stabilitāte • Dalīšanās resursos un iespējās

Iekļaujošs projekts veicina un līdzsvaro lietotāju un/vai kopienu attiecības, visu laiku nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes un sociālā taisnīguma principu. Iekļaušanu un brīvu piekļuvi pakalpojumiem nodrošina formāli strukturāli mehānismi, piemēram, finansēšanas instrumenti, uzņēmējdarbības modeļi, plānošana, rīcībpolitikas, noteikumi un citi institucionalizācijas procesi.

PIEMĒRS

Pašvaldības arhitektūras skola Borlengē (Zviedrija) ir īsts demokrātijas instruments. Skolā bērni un jaunieši mācās gan par fiziskās vides, gan par kopienas veidošanas procesu. Pēc mācību sākšanas bērni tiek iesaistīti ekspertu grupā, kas palīdz plānotājiem attīstīt pašvaldības teritoriju. Tādā veidā plānošanā tiek ieviests bērna redzējums, kā arī nostiprinātas katra bērna tiesības brīvi paust savu viedokli visos jautājumos, kas viņu skar, kā, piemēram, attiecībā uz būvēto vidi.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts laika gaitā nodrošina sociālo taisnīgumu? Kādā veidā?

·Vai projekts piedāvā vienlīdzīgus resursus un iespējas? Kādā veidā?

·Vai projekts palīdz pārvarēt dažādu kopienu segregāciju? Kādus instrumentus var ieviest, lai sasniegtu šo mērķi?

_______________________________________

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pārveidot

Kopīgu sociālo vērtību veicināšana • Sabiedrības attīstība un kolektīvā izaugsme • Jauni veidi, kā dzīvot līdzās

Iekļaušana palīdz rast jaunus veidus, kā dzīvot līdzās, balstoties uz solidaritāti un sadarbību un palielinot informētību

par diskrimināciju un netaisnību. Iekļaujošs projekts kļūst par paraugu, ir atdarināms un spēj pārraut novecojušus sociālos modeļus, radīt vērtību un sniegt transformatīvus ieguvumus sabiedrības līmenī, ietekmējot pasaules uzskatus, paradigmas un sociālo uzvedību.

PIEMĒRS

Borgo Sostenibile Figino (Itālija) ir viens no pirmajiem sociālo un sadarbīgo mājokļu projektiem Itālijā. Eksperimenti, kas tika veikti tā izstrādei un izveidei, palīdzēja definēt sociālo mājokļu nozari Milānā, ne tikai radot rajonus ar mājokļiem par pieņemamu cenu, bet arī mudinot attīstīt sadarbīgas un ilgtspējīgas kopienas. Koplietošanas telpas un pakalpojumi ļauj iedzīvotājiem organizēt un veikt ikdienas darbības kopā ar saviem kaimiņiem, tādējādi kļūstot par noteicējiem savu dzīves apstākļu un konteksta uzlabošanā.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts veicina jaunus veidus, kā dzīvot līdzās? Kādus instrumentus var ieviest, lai sasniegtu šo mērķi?

·Vai projekta iecere ir likvidēt novecojušus un netaisnīgus sociālos modeļus? Kādā veidā plānots to panākt?

Darbības principi

JEB projektā būtu jāiekļauj trīs darbības principi: līdzdalības process, daudzlīmeņu iesaiste un transdisciplināra pieeja. Šie principi apraksta procesu, ar kura palīdzību projektam būtu jādarbojas un jāstrādā, lai katrā no trim vērtībām sasniegtu augstāko ieceru vērienīguma pakāpi.

Strādājot pāri dažādu disciplīnu, nozaru un pārvaldības līmeņu robežām un atklāti un vienlīdzīgi iesaistot ikvienu, projektam būtu jānodrošina, ka tas veicina taisnīgu pārveidi, kura ir ne tikai akceptēta, bet arī izdevīga ikvienam un kurā ir ievērotas sistēmiskās un ciešās attiecības starp sarežģītiem sociāliem, vides un strukturāliem faktoriem.

Strādājot trīs principu krustpunktā, projektam būtu jāsniedz arī zināšanas un atziņas, ko var nodot citiem projektiem vai zināšanu jomām.

Līdzdalības process

Šis princips attiecas uz to, cik lielā mērā projekta skartās kopienas ir iesaistītas izstrādes, lēmumu pieņemšanas un īstenošanas posmā. Tā pamatā ir pieņēmums, ka JEB projekts vienmēr iesaistīs pilsonisko sabiedrību vai sociālo grupu pārstāvjus (“ieinteresētās personas”), izmantojot iesaistes satvaru, kas paredz augstu līdzdalības pakāpi.

Šim procesam būtu jātiecas panākt vienlīdzīgas attiecības projekta plānošanā un īstenošanā un būtu jāļauj vietējai sabiedrībai pārvaldīt galvenos procesus vai iznākumus vai jādod tai iespēja ierosināt un pašai pārvaldīt turpmākas darbības ilgākā termiņā.

Līdzdalības process

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apspriest

Informācija • Dialogs • Apspriešanās

Līdzdalīgs projekts ietver jau izveidotus saziņas kanālus un ieinteresēto personu līdzdalību. Zemākajā vērienīguma pakāpē līdzdalības pasākumu klāsts ietver, piemēram, informācijas sniegšanu par projektu un apspriešanos, kuras rezultāti tiek ņemti vērā lēmumu pieņemšanā. Informācijas plūsma ir statiska un lielākoties vienpusēja: informācija plūst no projekta īpašnieka uz projekta auditoriju un pēc tam atpakaļ.

PIEMĒRS

Projektā, kura mērķis ir pārveidot Weimar Bauhaus Campus (Vācija) ārtelpas, īpaša uzmanība tika pievērsta studentu — projekta lietotāju — dažādo prasību integrēšanai, organizējot iknedēļas apspriešanos, lai būvniecības procesā pārredzami dalītos ar informāciju.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projektā ieinteresētās personas tiek regulāri informētas? Kādā veidā?

·Vai ir zināms, kuras personas varētu būt izslēgtas no projekta? Ja jā, kas ir šīs personas?

·Cik lielā mērā projekts ļaus ieinteresētajām personām sniegt savu ieguldījumu?

_______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: kopīgi attīstīt

Apmaiņa • Kopīgi projekta posmi • Līdzradīšana

Līdzdalīgs projekts iesaista ieinteresētās personas kā galvenos partnerus un padomdevējus projekta noteikumu un mērķu definēšanā un/vai līdzradīšanā. Jaunās idejas tiek izstrādātas, sadarbojoties projektam un tajā ieinteresētajām personām. Informācijas plūsma ir dinamiska, apmaiņa notiek pēc vienlīdzības principa, un informācija tiek izstrādāta kopīgi.

PIEMĒRS

Līdzizstrādes procesā, plānojot Rivaltas hercoga pils (Itālija) nākotni, tika izveidoti līdzdalības procesi, kas iet tālāk par tradicionālo apspriešanos un iesaista sabiedrības locekļus līdzās plašam ieinteresēto personu un ekspertu lokam. Šim procesam noderīgu informāciju sniedza paralēls rīcībpolitikas veidotāju un pētnieku līdzizstrādes process.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projektā tiks ņemts vērā ieinteresēto personu viedoklis? Kādā veidā?

·Vai personas, kuras projekts skar, ir iesaistītas lēmumu pieņemšanā? Kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem?

·Vai projekta mērķis ir sadarboties ar ieinteresētajām personām? Kādā veidā?

·Vai projekts vēršas pie tiem, kuri ir izslēgti no tā darbības? Kādā veidā projektā plānots to paveikt?

_______________________________________

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pašiem pārvaldīt

Partnerība • Kopīga rīcība • Kopienas pašpārvalde

Līdzdalīga projekta mērķis ir dot ieinteresētajām personām iespēju piedalīties sarunās un iesaistīties kompromisos ar varas struktūrām visos projekta dzīves cikla posmos (izstrāde, pārvaldība, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana), un tas dod iespēju kopienai pieņemt lēmumus un pārvaldīt projektu.

PIEMĒRS

Projekta Arkki līdzdalībā balstītas mācīšanās modeļa (Somija) mērķis ir dot bērniem iespēju veikt pozitīvas pārmaiņas apkārtējā vidē un demokratizēt pilsētplānošanas procesu. Vispārsteidzošākais programmas iznākums bija tas, ka daži bērni nolēma turpināt attīstīt idejas, izstrādāt modeļus, prezentēt dizainu un meklēt

finansējumu ideju īstenošanai savā apkārtnē. Viņi iegūtās zināšanas izmantoja, lai ar savām idejām iepazīstinātu rīcībpolitikas veidotājus, un saņēma politisku un finansiālu atbalstu projektam.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts veicina un atbalsta no iedzīvotājiem nākošas iniciatīvas ārpus projekta īstenošanas? Kādā veidā?

·Vai projekta mērķis ir ļaut ieinteresētajām personām uzņemties (juridisku) kontroli un atbildību? Kādā veidā?

·Vai projekta īpašnieki plāno atkāpties, ļaujot vadību uzņemties kopienai? Kādā veidā?

·Kādi pasākumi projektā tiek veikti, lai iekļautu ieceres skartās personas un nodrošinātu viņu pārstāvību lēmumu pieņemšanā?

Daudzlīmeņu iesaiste

Lai prognozētu ietekmi, ko globālie jautājumi var atstāt uz vietējo dimensiju un otrādi (piem., valstu gaisa kvalitātes noteikumu ietekme uz vietējo vidi, kaimiņvalstu līmenī sāktas darbības ietekme uz okeānu tīrīšanu), ir vajadzīga daudzlīmeņu iesaiste, kas aptver dažādus mērogus, jomas un laiku.

Daudzlīmeņu JEB projektā būtu jāīsteno iedarbīga informācijas apmaiņa gan horizontāli (ar līdzbiedriem), gan vertikāli (ar citiem, kuri darbojas citā mērogā) un pēc tam būtu jāpāriet uz labi izstrādātu kopdarbības satvaru, kurā būtu integrēti abi minētie līmeņi. Augstākajā vērienīguma pakāpē daudzlīmeņu JEB projektam ir jārod veidi, kā panākt pārveidojošu ietekmi, kas pārsniedz tā sākotnējo mērogu, un sasaistīt vietējo un globālo dimensiju, savienojot dažādos līmeņos darbojošās ieinteresētās personas, kurām ir līdzīgi mērķi. Tādējādi tiek apvienota vietēja līmeņa pieeja ar sistēmisku domāšanu.

Iedarbīgai daudzlīmeņu sadarbībai būtu jārada pārnesami un mērogojami risinājumi, lai izplatītu zināšanas starp nozarēm un aktivizētu pārrobežu eksperimentus ar jaunām idejām.

Daudzlīmeņu iesaiste

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties vietējā līmenī

Pašvaldību sadarbība • Tīkls, koalīcijas • Neoficiāla sadarbība

Daudzlīmeņu JEB projekts horizontāli savieno neformālus tīklus (piem., cilvēku grupas, apkaimes) un/vai oficiālas iestādes (piem., nozaru departamentus, politiskās grupas) un/vai sadarbojas ar tiem, lai ietekmētu vietējo dzīves vidi, izmantojot vietējiem apstākļiem atbilstošu pieeju.

PIEMĒRS

Sociālās rīcības, izglītības un kultūras pašvaldību biroji izstrādāja projektu Santa Maria da Feira Community Arts Network (Portugāle), lai iesaistītu “vietējās struktūras un dienestus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās kopienas un daudzas citas attiecīgās ieinteresētās personas” līdzdalīgā vietējās pārvaldības tīklā, lai palīdzētu tām kopīgi padarīt mākslu pieejamāku ikvienam.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts mijiedarbojas ar vietējiem tīkliem un kolektīviem? Ar kādu darbību palīdzību?

·Vai projekta mērķis ir ietekmēt vietējo dzīves vidi? Kādā veidā?

·Vai projektā tiek izmantota vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja? Kādā veidā?

______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties dažādos līmeņos

Pārvalstiskas iestādes • ES dalībvalstis • Vietējās un reģionālās pašvaldības

Daudzlīmeņu JEB projekts vertikāli savieno neformālus tīklus (piem., cilvēku grupas, apkaimes) un/vai oficiālas iestādes (piem., valdību, pārvaldes iestādes) dažādos līmeņos (piem., atsevišķas pašvaldības ar reģionālajām pašvaldībām, vietējos pētījumus ar starptautiskām pētniecības programmām) un sadarbojas ar tiem, lai viena mēroga (piem., vietējā, reģionālā, valsts līmeņa) iniciatīvas izvērstu plašāk par tās sākotnējā mēroga robežām.

PIEMĒRS

Immaginario Scientifico Science Centre (Itālija) ir jauns muzejs, kura mērķis ir iesaistīt “sabiedrību starptautiskās kopienas dzīvē, kas ir padarījusi Triesti par “zinātnes pilsētu””. Projektā muzeja plānošanā un izveidē cieši sadarbojās reģionālās un pašvaldības iestādes un Itālijas Universitāšu un pētniecības ministrija.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts mijiedarbojas ar tīkliem un/vai iestādēm, kas darbojas plašāk par projekta darbības mērogu (piem., no vietējā uz reģionālo mērogu, no valsts uz starptautisko mērogu)? Ar kādu darbību palīdzību?

·Vai projekts darbojas dažādos mērogos (piem., apkaime un pilsēta, viena skola ar valsts skolu tīklu)? Kā tas tiek panākts?

·Vai projekta mērķis ir panākt ietekmi dažādos mērogos? Kādā veidā projektā plānots to panākt?

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties visā pasaulē

Ietekme vairākos mērogos • Starpnozaru sadarbība • Globālo ziemeļu un globālo dienvidu attiecības

Daudzlīmeņu JEB projekts, kas darbojas pasaules līmenī, tiecas sasniegt plašāku transformatīvu ietekmi, kas pārsniedz tā sākotnējo, vietējo piemērošanas mērogu, un tas savieno tīklus un/vai valdības (starpvaldību) iestādes, kurām, darbojoties dažādos līmeņos, ir līdzīgi mērķi, ņemot vērā visas ekosistēmas nākotni.

PIEMĒRS

Projekts VITA Erasmus+ (Rumānija) ir balstīts uz starptautisku sadarbību starp trim universitātēm Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā, un tā mērķis ir veicināt mācīšanos par starpkultūru pārmaiņām un pārvaldīt dažādas izglītības tradīcijas dažādās kultūrās. Lai sadarbotos šajā procesā, kas pastāvīgi turpinās, šajā projektā ir iesaistītas vairākas reģionālas un valsts struktūras, kā arī izveidots sadarbības partneru tīkls ar partneriem no Eiropas valstīm, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām. Projekta mērķis ir arī izplatīt konstatējumus un metodiku visā Eiropā, kā arī citās jomās un nozarēs.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekta mērķis ir panākt globālu, transformatīvu ietekmi? Kādā veidā?

·Vai projektā tiek ņemta vērā vietējā ietekme visas ekosistēmas nākotnes kontekstā? Ar kādām darbībām plānots to panākt?

Transdisciplināra pieeja

JEB projektiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai apkopotu zināšanas no dažādām jomām un pulcētu dažādu jomu praktiķus. Tie meklē risinājumus, kas ietekmē dažādus projekta aspektus — sociālos, ekonomiskos, kultūras, mākslas, arhitektūras, ekoloģiskos u. c. Transdisciplināri darba veidi arī veicina tādu risinājumu rašanu, kurus var izmantot dažādās disciplīnās un jomās un kuri neaprobežojas tikai ar vienu jomu.

JEB projektam, kas sākas kā daudznozaru sadarbība, būtu jāvirzās uz dažādu disciplīnu rezultātu integrēšanu. Galu galā tam būtu jābalsta zinātniskās speciālās zināšanas sabiedrībā, izmantojot neakadēmiskās un sabiedrības zināšanas.

Transdisciplināra pieeja

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt multidisciplināriem

Disciplīnu daudzveidība • Dažāda izglītība • Kopīgu problēmu definēšana

Multidisciplināra JEB projekta mērķis ir risināt kopīgu problēmu vienā zināšanu jomā. Multidisciplinārs darbs nozīmē strādāt patstāvīgi līdzās citām disciplīnām, kas nodarbojas ar līdzīgām tēmām.

PIEMĒRS

Projekts, kura mērķis ir pārveidot XX gs. 60. gadu dzīvojamo ēku Papagosā (Grieķijā), veicina kopdarbīgus procesus starp Grieķijas Pasīvo ēku institūta (HPHI) vadītājiem, sertificētiem pasīvo ēku projektētājiem, inženieriem un tehniķiem no visām nozarēm un uzņēmumu komerciālajām un tehniskajām nodaļām.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai projekts darbojas ar dažādām disciplīnām? Kā tās tiek savienotas?

·Vai dažādām ieinteresētajām personām pastāv kopīga problēmas definīcija? Kā tā tika panākta?

·Cik daudz dažādu iegūtās izglītības veidu ir iesaistīti? Vai varētu iesaistīt vairāk veidu?

·Cik cieši disciplīnas ir saistītas, piem., pilsētplānotāji strādā ar arhitektiem (cieša saistība), vai biologi strādā ar māksliniekiem (minimāla saistība)? Kāda sistēma projektā ir ieviesta, lai tās savienotu? 

_______________________________________

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE:    būt starpdisciplināriem

Zināšanu radīšana • Komunikācijas intensitāte • Rezultātu integrācija

Starpdisciplināra JEB projekta mērķis ir risināt kopīgu problēmu vai jautājumu, kas saistīts ar divām vai vairākām

akadēmiskām disciplīnām vai zināšanu jomām. Starpdisciplinārs darbs nozīmē sadarbību ar citām disciplīnām, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

PIEMĒRS

Projekta Superblocks Barselonā (Spānija) administrāciju koordinēja dažādi departamenti un starpdisciplināras komandas, kas apvienoja pilsētplānošanas, zaļo zonu, mobilitātes, ģeogrāfijas, inženierzinātņu, mākslas un arhitektūras speciālistus.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Kāda ir komunikācijas intensitāte? Kā tā tiek pārvaldīta?

·Vai tiek radītas jaunas zināšanas?

·Vai notiek savstarpēja rezultātu integrācija? Kādā veidā? 

_______________________________________

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE:    būt ārpusdisciplināriem

Neakadēmiskas partnerības • Mijiedarbība ar neakadēmiskajām grupām • Sabiedrības iesaistīšanās • Sadarbības process • Mijiedarbības līmenis(-ņi)

Ārpusdisciplināra JEB projekta mērķis ir integrēt gan formālās, gan neformālās zināšanas, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Tas tiecas apvienot cilvēkus no politikas, sociālās un ekonomiskās jomas ar sabiedrību, lai izpētītu iespējas un realizētu jaunus vēstījumus. Izmantojot gan vietējās, gan tradicionālās zināšanas un kultūras normas un vērtības, tas cenšas papildināt un pārveidot zinātniskās atziņas sabiedrības labā.

PIEMĒRS

Mērķis starptautiskajai, starpdisciplinārajai maģistra programmai, ko piedāvā Vīnes Lietišķās mākslas universitātes Ilgtspējīgas attīstības starptautisko programmu (International Programmes in Sustainable Developments, IPSD) departaments (Austrija), ir iemācīt studentiem, kā risināt globālas problēmas, “izmantojot transdisciplināru pieeju, kurā iesaistīti neakadēmiskie un sadarbības partneri un ieinteresētās personas no visām sabiedrības grupām” jau projekta sākumā.

IESPĒJAMIE ORIENTĒJOŠIE JAUTĀJUMI

·Vai zināšanu radīšanā ir iesaistīti partneri ar neformālām zināšanām? Kādā veidā?

·Vai formālajām un neformālajām zināšanām tiek piešķirta vienāda vērtība? Kādā veidā?

·Vai ir kopīgs mērķis? Kāds ir plāns, lai to sasniegtu kopīgi?

·Vai tiek īstenots sadarbības process, kas atvieglo dažādu zināšanu jomu apvienošanu? Kā tas darbojas?

Kompasa lietošana

Katru vērtību un darbības principu, kas iekļauts Kompasā, var izmantot plašam pārveidojošu darbību klāstam. Tomēr šā instrumenta un Jaunā Eiropas “Bauhaus” specifika slēpjas visu trīs vērtību un darbības principu apvienojumā. Pilnvērtīgam JEB projektam ir jāietver visas trīs vērtības un darbības principi vismaz to 1. līmenī.

Nākamajās lappusēs mēs iepazīstinām ar vairākiem gadījumu pētījumiem, kas atšķiras pēc būtības (būvētā vide, produkts, izglītības modelis, kopienas iesaistīšanās), mēroga un attīstības stadijas. Projektu pozīcija Kompasa sistēmā ir noteikta, ņemot vērā to, cik vērienīgas ir ieceres, par kurām projekta autori ir stāstījuši dažādos medijos (pieteikumā, preses relīzē utt.). Visvērienīgākie līmeņi vienmēr ietver arī mazāk vērienīgo līmeņu īpašības, tāpēc projekts nevar “pārlēkt” uz trešo vērienīguma pakāpi, nesasniedzis pirmā un otrā līmeņa vērienu. Katra gadījuma pētījuma īss apraksts parāda, kā projekts sasniedz vai nesasniedz trīs secīgās vērienīguma pakāpes. Dinamiskais Kompasa logotips parāda projekta kopējo pozīciju Kompasa sistēmā.

Korzo Zálesie

Mazās Donavas krastmalas revitalizācija

brīvā laika nodarbēm

Slovākija (2022)

Projekta apraksts

Projekts Korzo Zálesie no jauna atklāj Mazo Donavu Zālesjē. Tas ir daudzgadu projekts, kura mērķis ir pārveidot novārtā atstātu upes krastmalu par dzīvīgu ciemata promenādi. Tā ir vieta pastaigām dabā un faunas un floras izzināšanai, kā arī atpūtas vieta airētājiem, tūristiem, velosipēdistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Kādreizējā autokapsēta upes krastā nu ir kļuvusi par pievilcīgu reģiona daļu. Projekta teritorijas estētika laika gaitā saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Visi attēli: Korzo Zálesie. © Eiropas Savienība, 2022. gads

Korzo Zálesie

Mazās Donavas krastmalas revitalizācija

brīvā laika nodarbēm

Slovākija (2022)

Pievilcība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Dažādu arhitektūras elementu kombinācija rada sinerģisku efektu, un promenāde gluži kā magnēts piesaista arvien jaunu apmeklētāju plūsmu, aicinot priecāties un atpūsties (I vērienīguma pakāpe). Svarīgs projekta mērķis bija padarīt promenādi vizuāli un estētiski atbilstošu upes dabiskajam raksturam un pulcēt cilvēkus, lai viņi pieredzētu un baudītu neskartas dabas skaistumu (II vērienīguma pakāpe). Upes krastmalas revitalizācija ir uzlabojusi tās izskatu un kvalitāti, kā arī piešķīrusi šai vietai jaunu nozīmi — te varēs rīkot arī kultūras pasākumus (izstādes, koncertus, izglītojošas nodarbības par vides jautājumiem utt.) (III vērienīguma pakāpe).

Ilgtspēja

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pārprofilēt

Dabas aizsardzība ir Mazās Donavas upes projekta galvenā prioritāte, un galvenais mērķis ir radīt ilgstošas un ilgtspējīgas harmoniskas attiecības starp ciematu un dabu, kas iespējams, pateicoties vides atveseļošanai pēc gadiem ilgas postīšanas un atstāšanas novārtā (I).

Kopība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: iekļaut

Projekts ir visiem pieejams un izstrādāts tā, lai tam varētu brīvi un bez šķēršļiem piekļūt dažādas cilvēku grupas, it īpaši bērni un vecāka gadagājuma cilvēki (I). Projekta mērķis ir arī izveidot aktīvu kopienu, kurā dažādas grupas var mierīgi sanākt kopā, tikties un mijiedarboties (III). Projekts arī iemieso inovatīvu veidu, kā domāt par attiecībām starp cilvēkiem un dabu, ciematu un aizsargājamo teritoriju. Tas vērš sabiedrības uzmanību uz tās atbildību par vides stāvokli un sniedz pozitīvu un viegli atkārtojamu zemes reģenerācijas piemēru (III).

Korzo Zálesie

Mazās Donavas krastmalas revitalizācija

brīvā laika nodarbēm

Slovākija (2022)

Līdzdalības process

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pašiem pārvaldīt

Ar projektu tiek ieviesta aktīvas līdzdalības sistēma, kas sākas no apakšas — ar Zālesjes ciema iedzīvotājiem. Vispirms aktīvi un radoši cilvēki nāk klajā ar projektu, tad sadarbojas ar kopienu (I), kopīgi meklē atbalstu no pašvaldības un finanšu līdzekļus (II), īsteno savu kopīgo projektu kopienā un rūpējas par to (III), kā arī attīsta citus projektus.

Daudzlīmeņu iesaiste

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties dažādos līmeņos

Vietējie aktīvisti brīvprātīgi īsteno un sasniedz sākumā izvirzītos mērķus (I), bet pēc tam projekts tiek pārvaldīts sadarbībā ar ekspertiem un valsts pārstāvjiem, profesionālajām organizācijām, ciemata pārstāvjiem un reģiona pašpārvaldes pārstāvjiem (III). Tas saņem arī finansējumu īstenošanai no dažādām valsts shēmām, fondiem, līdzekļu devējiem, kā arī no ES avotiem (Interreg programma) (II).

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Ap projektu pulcējas pastāvīga kopiena, ko veido aktīvi visu vecumu cilvēki ar dažādām zināšanām, pieredzi un prasmēm (II). Projekts inovatīvi apvieno kopienu, kultūru, dabas aizsardzību, izglītību un tūrismu vienā harmoniskā veselumā (III).

Hal5

Apkaimes centrs ar dažādu lietojumu

Beļģija (2017)

Projekta apraksts

​Hal5 ir finansiāli pašpietiekams projekts, kas paredz īslaicīgu pamestas aizsargājamas dzelzceļa uzgaidāmās telpas pārveidi. Projektu ierosināja apkaimes iedzīvotāji. Tas nodrošina cenas ziņā pieejamu telpu un veicina mijiedarbību starp sociālajām organizācijām, uzņēmējiem un apkaimes iedzīvotājiem. Projektā ietilpst ēdamzona ar bāru, pārtikas preču veikals cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, pasākumu telpas, parkūra telpas pieaugušajiem un mazbērniem, sociālās organizācijas, kafijas grauzdētava, īsas piegādes ķēdes maiznīca, urbānā saimniecība un dārzs, kur var plūkt ziedus.

Hal5

Apkaimes centrs ar dažādu lietojumu

Beļģija (2017)

Pievilcība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Projekts nodrošina siltu, viesmīlīgu un pievilcīgu pilsētvidi, lai arī tā attīstībai bija pieejams neliels budžets (I). Arhitektūras uzdevums šeit ir nodrošināt cilvēkiem viesmīlīgu kolektīvo telpu (II), apzināt iespējas un izcelt tās, padarīt ēku apdzīvojamu, no jauna integrēt to pilsētā un daudzpusīgi izmantot. Tas ir piemineklis pilsētas dzīves kvalitātei (III).

Ilgtspēja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: reģenerēt

Runājot par vides attīstības aspektu — projekts tika būvēts galvenokārt no atkārtoti izmantotiem materiāliem (ķieģeļiem, konteineriem utt.). Pateicoties jaunu siltumsūkņu izmantošanai, kopējais elektroenerģijas un gāzes patēriņš ir zem vidējā līmeņa (I). Turklāt ūdens, kas tek no jumta, tiek atkārtoti izmantots urbānajā bioloģiskajā lauksaimniecībā un puķu dārzā (II), kas arī aktīvi uzlabo apkaimes bioloģisko daudzveidību (III).

Kopība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pārveidot

Projekta mērķis ir nodrošināt cenas ziņā pieejamas telpas un pakalpojumus (I) plašam pilsētas iedzīvotāju lokam (cilvēkiem no vietējās kopienas, uzņēmējiem, brīvprātīgajiem utt.) ar dažādu ienākumu līmeni (“hipsteri”, ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, utt.) un radīt jaunu līdzāspastāvēšanas veidu (III). Dažas no aktivitātēm, kas notiek telpā (pārtikas veikals, sporta klubi, kultūras centri), piedāvā izdevīgus nosacījumus trūcīgajiem lietotājiem un ievieš tādas sistēmas kā divējādas cenas. Sociālās organizācijas piedāvātās darba programmas ir palīdzējušas vietējiem jauniešiem, kuriem ir grūtības parastajā darba tirgū, atrast darbu Hal5 ietvaros (II).

Hal5

Apkaimes centrs ar dažādu lietojumu

Beļģija (2017)

Līdzdalības process

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pašiem pārvaldīt

Projekts tika sākts, iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai. Bezpeļņas organizācija apvienoja dažādus nomniekus un citas ieinteresētās personas (sociālos un kultūras partnerus, uzņēmējus, apkaimes iedzīvotājus), virzot tos uz vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tā radās spēcīgs (juridiski atzīts) tīkls, kas pēdējo gadu laikā ir paplašinājies un nostiprinājies, piesaistot investorus un piegādātājus un veidojot jaunas partnerības, arī partnerību ar vietējo pašvaldību. Projektā HAL5 robežas starp arhitektu, klientu un celtnieku nav strikti nodalītas.

Daudzlīmeņu iesaiste

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties dažādos līmeņos

Šo projektu sāka vietējo iedzīvotāju grupa (I) — viņi saskatīja vietas potenciālu, un viņiem bija nepieciešamā iztēle, dizaina izpratne un vadības spēja, lai apvienotu iedzīvotājus, asociācijas un iestādes. Kultūras attīstības jomā Hal5 un Lēvenas pilsēta sadarbojās arī, lai vietējām organizācijām nodrošinātu cenas ziņā pieejamu pasākumu telpu (II). Pilsoniskās sabiedrības (un pašvaldības) aktīvā iesaistīšanās arī radīja atbalsta un zināšanu bāzi šā aizsargājamā pieminekļa noturīgajai pārveidei, ko pēc tam, iespējams, varētu atkārtot citur Eiropā (III).

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Projekta panākumi ir saistīti ar sadarbību starp dažādiem profesionāļiem — sabiedrības locekļiem, arhitektiem, uzņēmējiem, skolotājiem, mūziķiem, pārtikas ražotājiem un citiem. Šai daudzveidīgajai cilvēku grupai izdevās izmantot formālās un neformālās zināšanas, lai sasniegtu kopīgu mērķi (III).

MadreProject

Vietu un maizes cepšanas skola

Itālija (2021)

Projekta apraksts

MadreProject ir unikāla skola, kas aicina dalībniekus uzlūkot maizes cepšanu kā saiknes veidošanu starp vietējām kopienām, dažādām vietām un ieražām. Mērķis ir apmācīt kopienas locekļus rūpēties par vidi, topošos uzņēmējus — radīt sociālu ietekmi un uzturēt dialogu ar kontekstu, kurā viņi darbojas, un maizes cepējus — apzināties tīklu, kura daļa viņi ir, un vispusīgas pieejas priekšrocības.

MadreProject

Vietu un maizes cepšanas skola

Itālija (2021)

Pievilcība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Projekts MadreProject (no jauna) aktivizē dažādu vietu tīklu Kjaravallē (I), rīkojot skolas aktivitātes dažādās atjaunotās un pārprofilētās ēkās (bijušajā lauku sētā, Padiljoni piemineklī u. c.). Tas apvieno dalībniekus (II) radošā un kolektīvā maizes cepšanā (III) un mudina viņus iesaistīties savā kultūras, sociālajā un dabiskajā vidē, veicinot viņu piederības sajūtu (II). Visbeidzot, projekts ir veidots kā līdzdalīgs māksliniecisks priekšnesums, kas dod studentiem iespēju līdzradīt (piemēram, pagaidu (pop-up) maiznīcu) (III).

Ilgtspēja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: reģenerēt

Projekts MadreProject piedāvā izglītības modeli, kas apmāca cilvēkus saglabāt (I) savu vidi. Bet tas iet arī vēl tālāk, ieviešot mācības par sistēmisko domāšanu un cilvēka ekoloģiju, kas kopā ar konkrētām darbībām varētu mainīt dalībnieku pasaules uzskatus un uzvedību (III). Turklāt projektā ir integrēts plāns reģenerēt 10 hektāru lielus pamestus lauksaimniecības laukus (III), kas saīsinātu piegādes ķēdi (II) un palielinātu nodarbinātības iespējas Kjaravalles lauku reģionā (Milāna).

Kopība

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apvienot

Projekts savu mērķu sasniegšanā paļaujas uz solidaritāti un sadarbību (I) — sāktā kolektīvās finansēšanas kampaņa galu galā sekmēs tādas maizes cepšanas skolas atvēršanu, kas varētu no jauna aktivizēt apkaimi kultūras un sociālajā jomā. No savāktajiem līdzekļiem tiks finansētas arī stipendijas, lai piesaistītu nelabvēlīgā situācijā esošus studentus (II).

MadreProject

Vietu un maizes cepšanas skola

Itālija (2021)

Līdzdalības process

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pašiem pārvaldīt

Izmēģinājuma nedēļas laikā projekts MadreProject pulcēja dalībniekus līdzradīšanas procesā (II), lai noteiktu attīstības virzienu skolai, “kas sakņojas kolektīvajās zināšanās”. Tajā katrs izglītojamais tiek mudināts veidot savu izglītības ceļu, pamatojoties uz savām vajadzībām un interesēm (II). Skola sevi prezentē kā horizontālu, pašreflektīvu izglītības modeli (III). Projektu MadreProject atbalstīja arī Milānas pilsētas pilsoniskās kolektīvās finansēšanas kampaņa, kas ir inovatīvs finansēšanas mehānisms augšupējiem projektiem, kuros iesaistītas bezpeļņas organizācijas un iedzīvotāji. Kolektīvās finansēšanas kampaņa ir savākusi līdzekļus no 360 līdzekļu devējiem, kas dod iespēju īstenot projektu (III).

Daudzlīmeņu iesaiste

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties vietējā līmenī

Projekta MadreProject pamatā ir daudzveidīga dalībnieku koalīcija (bezpeļņas organizācija, jaunuzņēmumu akselerators), kas darbojas vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Milānas pilsēta to izvēlējās dalībai inovatīvā finansēšanas mehānismā, bet vienlaikus tas stingri sakņojas rajona līmenī — Kjaravallē. 360 līdzekļu devēji, kuri kolektīvi finansēja projektu, un daudzās iesaistītās organizācijas veido vietēju formālu un neformālu tīklu (I).

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Projekts tika īstenots, kopīgi sadarbojoties bezpeļņas organizācijai, kas specializējusies kultūrā balstītas reģenerācijas jomā, sociālās ietekmes jaunuzņēmumu akseleratoram un maizniekmeistaram, labības audzētājam, PAU (Panificatori Agricoli Urbani — Lauksaimnieciskie pilsētas maizes cepēji) līdzdibinātājam. Šīs struktūras apvieno un nodod tālāk starpnozaru speciālās zināšanas (II), lai pārvarētu kopīgas problēmas (II). Iesaistot dažādas izcelsmes un pieredzes dalībniekus, kam ir dažādas pakāpes sapratne par maizes cepšanu, tiek dota iespēja mācīties no līdzbiedriem un izmantot gan formālās, gan neformālās zināšanas (III).

Flaux

Flower Matter

Vācija (2022)

Projekta apraksts

Inovatīvs tekstilmateriāls, kas izgatavots no ziedu atkritumiem, piedāvā risinājumu griezto ziedu atlikumu problēmai. Ziedu atlikumi nonāk nevis atkritumu izgāztuvē, bet tiek pārstrādāti ekoloģiski atbildīgos materiālos, un reciklējamie atlikumi, kas rodas ziedu audzēšanā, tiek novirzīti uz pienācīgiem to reciklēšanas procesiem, piedāvājot alternatīvas neilgtspējīgiem materiāliem un veicinot nozares apritīgumu.

Flaux

Flower Matter

Vācija (2022)

Pievilcība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: aktivizēt

Projekta Flower Matter mērķis, nodrošinot materiālu Flaux, ir sniegt unikālu pieredzi (I) lietotājiem, dizaina radīšanā izmantojot dabīgus procesus un dabīgus materiālus.

Ilgtspēja

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: noslēgt aprites loku

Projekta mērķis ir samazināt ziedu atkritumus, izmantojot aprites ekonomiku un pieeju “no šūpuļa līdz šūpulim”, kā arī cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Tomēr projekta mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada neilgtspējīgi ziedu atkritumu izmantošanas veidi (II), nevis atjaunot ekosistēmas.

Kopība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: iekļaut

Projekta mērķis ir palielināt informētību un uzlabot dzimumu līdztiesību jaunuzņēmumu ekosistēmā, tādējādi atbalstot etnisko minoritāšu uzņēmējas, kuras pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas (II). Dibinātāji ir informēti arī par bērnu darbu un piespiedu darbu citās pasaules daļās un tiecas izveidot uzņēmējdarbības struktūru, kas nodrošina vienlīdzību, pārredzamību un procesa izsekojamību.

Flaux

Flower Matter

Vācija (2022)

Līdzdalības process

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apspriest

Pašlaik projekts atrodas stadijā, kad tiek izplatīta informācija par koncepciju un iecerēto biznesa modeli (I). Tomēr projekta mērķis ir izveidot spēcīgu kopienu, ko veido vietējās griezto ziedu biznesā iesaistītās ieinteresētās personas un kurā visas puses ir vienlīdzīgi un taisnīgi iesaistītas valorizējošās reciklēšanas sistēmās.

Daudzlīmeņu iesaiste

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties visā pasaulē

Pirmajā posmā plānots izmēģināt projektu Taizemē, pēc tam ieviest tā koncepciju Eiropā un izveidot ieinteresēto personu tīklu, tostarp saiknes ar ziedu tirgiem, potenciālajiem investoriem un atbalstītājiem, izmantojot izmēģinājuma shēmas datu ziņojumu.

Transdisciplināra pieeja

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt multidisciplināriem

Projekts darbojas starpnozaru un starpdisciplinārā līmenī, un to vada divi topošie uzņēmēji, nozares eksperti, nevalstiskā organizācija (NVO) un inkubatori, kas darbojas tajā pašā nozarē.

BUGA Wood Pavilion

ICD/ITKE un Štutgartes Universitāte

Vācija (2019)

Projekta apraksts

BUGA Wood Pavilion ievieš jaunu pieeju digitālajai koka celtniecībai. Satriecošais koka jumts sniedzas 30 metru garumā virs sabiedriskas pasākumu zonas, un tajā izmantots minimāls materiālu daudzums, vienlaikus radot unikālu arhitektūras telpu. Paviljonu izstrādāja starpdisciplināra arhitektu, inženieru, zinātnieku, amatnieku un valsts ieinteresēto personu komanda. Pateicoties tā inovatīvajai būvniecības sistēmai, to visu var demontēt un atkal samontēt jaunā vietā, kā arī pēc konstrukcijas kalpošanas laika beigām pilnībā reciklēt.

BUGA Wood Pavilion

ICD/ITKE un Štutgartes Universitāte

Vācija (2019)

Pievilcība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Paviljons ir iecerēts tā, lai lietotājiem piedāvātu pozitīvu maņu pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot gaismai, akustikai, gaisotnei un telpu kvalitātei (I). Konstrukcija veidota pēc līdzības ar jūras ežu čaulu. Konstrukcijas elastīgums padara to piemērotu lielu cilvēku grupu uzņemšanai un ļauj piedzīvot augstas kvalitātes kolektīvu pieredzi (II). Turklāt arhitektūru šeit var uzskatīt par “kultūras nesēju”, kas piedāvā iespēju uzzināt vairāk par aprites cikla domāšanu un atkārtotu izmantošanu dizainā (III).

Ilgtspēja

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: reģenerēt

Paviljona dizainā ir ņemta vērā reciklējamība (I), kā arī atkārtotas izmantošanas un apritīguma principi (II): to var izjaukt un uzstādīt jaunā vietā vairākas reizes vai izmantot jaunas enerģijas iegūšanai, izmantojot siltuma reģenerāciju. Elementi, kas veido konstrukciju, ir izgatavoti no koka un ir ražoti atbildīgi, lai tiem būtu negatīva oglekļa pēda (III).

Kopība

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: iekļaut

Dizaina ziņā paviljons ir iekļaujošs — tam nav nekādu fizisku šķēršļu, un tam var publiski un atklāti piekļūt ikviens bez jebkādas diskriminācijas (I).

BUGA Wood Pavilion

ICD/ITKE un Štutgartes Universitāte

Vācija (2019)

Līdzdalības process

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apspriest

Projekta komanda uzturēja nepārtrauktu dialogu ar sabiedrību, aktīvi informējot par izpētes virzību, izmantojot prezentācijas, publikācijas un sarunas (I). Paviljons jau no paša sākuma tika izstrādāts kopīgi ar sabiedrības pārstāvjiem, vietējiem galdniekiem un robotu integrētājiem.

Daudzlīmeņu iesaiste

NAV SKAIDRAS ATSAUCES

Projekta aprakstā nav skaidras atsauces uz daudzlīmeņu iesaistes dimensiju, kā tā definēta Kompasā.

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Projekts apvieno akadēmiķus, nozares pārstāvjus un vietējos amatniekus, izmantojot inovatīvu līdzizstrādes pieeju un integrējot digitālo ražošanu tradicionālajā celtniecības kultūrā (III). Robotu un cilvēku sadarbība sniedz jaunas iespējas projektēšanā, inženierijā un ražošanā.

Arkki līdzdalībā
balstītas mācīšanās modelis

Somija (2007)

Projekta apraksts

Arkki līdzdalībā balstītas mācīšanās modelis ir līdzdalīgas izglītības modelis no Somijas, kas paredzēts tam, lai bērni varētu piedalīties pilsētvides projektēšanas procesā. Modelis ir testēts Vjetnamā (2018) un Bangkokā (2020), un bērni tā ietvaros iesaistījās bērniem draudzīgu pilsētu ideju izstrādē.

Arkki līdzdalībā
balstītas mācīšanās modelis

Somija (2007)

Pievilcība

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: integrēt

Projekta mērķis ir apvienot ētikas, sociālos un ekoloģiskos jautājumus mācību procesā, izmantojot dizaina idejas. Šajā procesā dalībnieki izvērtē, kas viņiem dzīvē ir svarīgs. Projekta pamatmērķis ir atbalstīt bērnu attīstību, lai viņi kļūtu par ētiski atbildīgiem sabiedrības un cilvēces locekļiem (III). Turklāt projekts veicina radošumu un pārdomas par to, kā vides veidošana ietekmē cilvēku dzīvi. To plānots panākt, izmantojot kolektīvo pieredzi, ko sniedz sadarbība starp pieaugušajiem un bērniem (II), un mijiedarbības ceļā attīstot personisko un kopienas izpratni par skaistumu.

Ilgtspēja

I VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pārprofilēt

Projekta skatījums uz ilgtspēju nav skaidri definēts, taču tas liek domāt par holistisku skatījumu uz ilgtspējīgiem procesiem un risinājumiem pilsētvidē. Iesaistītie bērni apgūst un piedāvā inovatīvus un īstenojamus risinājumus materiāliem, saules enerģijai un sabiedriskajam transportam.

Kopība

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apvienot

Galvenie mērķi attiecībā uz iekļaušanu ir integrēt bērnu viedokli un priekšlikumus pilsētplānošanā jau no paša sākuma (I) un attīstīt prasmes, kuras ļauj bērniem kļūt par aktīviem pilsoņiem (II) un izprast būvēto vidi, kas ietver vairākas galvenās jomas un disciplīnas.

Arkki līdzdalībā
balstītas mācīšanās modelis

Somija (2007)

Līdzdalības process

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: pašiem pārvaldīt

Modeļa pamatideja ir izveidot un pārbaudīt līdzdalības pieeju, kas iekļauj bērnus katrā pilsētplānošanas posmā (I), izstrādāt projektus un veidot pilsoniskās prasmes un spēju ietekmēt. Bērni tiek ne tikai uzklausīti, bet arī iesaistīti līdzizstrādes posmā, kur viņi piedāvā savus risinājumus un tiek realizētas viņu idejas (II). Šīs mācības un pieredze ļāva dažiem bērniem iecerēt pārveides projektu savā apkaimē, iepazīstināt ar to lēmumu pieņēmējus un savākt naudu tā īstenošanai (III). ​

Daudzlīmeņu iesaiste
III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties visā pasaulē

Projekts darbojas dažādos mērogos un sadarbībā ar vairākām ieinteresētajām personām, veiksmīgi īstenojot galvenos principus un mācības, kas izriet no citiem projektiem Vjetnamā, Taizemē un Grieķijā. 20 gadu pastāvēšanas laikā modelis īstenots sadarbībā ar attiecīgo valstu pašvaldībām, skolām un kopienām, kā arī tādām starptautiskām organizācijām kā Unicef un Save the Children.

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Arkki mācību modelis iziet ārpus disciplīnu robežām, uztverot arhitektūru un pilsētplānošanu kā multidisciplināras parādības un holistiski apvienojot STEAM priekšmetus (zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku) ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kā arī pastiprinot starpdisciplināru mācīšanos (II). Otrkārt, projekts ir balstīts uz reāliem procesiem un izmanto kopienu, bērnu, dažādu lietotāju grupu (III) utt. zināšanas un uzskatus.

Krater radošā laboratorija

Slovēnija (2021)

Projekta apraksts

Krater ir kopienas veidota ekosociāliem praktiķiem paredzēta ražošanas telpa, kas radās no novārtā atstātā, krāterim līdzīgā būvlaukuma netālu no Ļubļanas pilsētas centra. Šīs vietas ražošanas stacijas — papīra izgatavošanas darbnīca, koka darbnīca, mikodizaina laboratorija un patvērums pamestiem augiem podos — ir paredzētas, lai ražotu videi draudzīgus materiālus, attīstītu videi draudzīgus paņēmienus un veidotu apvienības, kas aicina pilsētu kopienas ar citām acīm paraudzīties uz zemi un citam uz citu.

Krater radošā laboratorija

Slovēnija (2021)

Pievilcība

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: savienot

Krater mērķis bija radīt vizuāli pievilcīgu telpisko intervenci, kas atspoguļo tā pamatā esošās sistēmas. Šajā projektā partneri — dizaineri un arhitekti — meklēja līdzsvaru starp saviem radošajiem priekšlikumiem, kas attiecās uz nulles atkritumu, zemo tehnoloģiju, līdzdalības un permakultūras principiem. Strādājot ar pamestu būvlaukumu un plānojot infrastruktūras intervences, kam bija paredzēts izmantot lietotas preces vai materiālu pārpalikumus, Krater uzdevums bija attīstīt spēcīgu estētisko izteiksmi, kas varētu likt mērķauditorijai pārkāpt saviem stereotipiem par novārtā pamestajām teritorijām pilsētā (I). Lai nodrošinātu, ka jaunās telpiskās intervences ņem vērā ne tikai cilvēku intereses, Krater pievienojās zookustībai (II).

Ilgtspēja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: reģenerēt

Projekta Krater galvenais mērķis ir parādīt jaunus ekoloģiskās materiālās kultūras ieviešanas veidus pilsētvidē. Pārveidotais pamestais būvlaukums kļuva par ilgtspējīgu materiālu ieguves (I) un apstrādes (II), kā arī biokultūras reģenerācijas vietu (III). Tika izveidotas jaunas ražošanas vienības, lai iepazīstinātu cilvēkus ar ražošanas cikliem, ar kuriem viņi parasti nesaskaras, izpētītu un izstrādātu ilgtspējīgas procedūras šķiedras, koka un augsnes izmantošanai projektēšanā un iesaistītos tādās darbībās kā invazīvu augu pārstrāde papīra masā, lai izgatavotu ar rokām darinātas papīra loksnes vai puķu podus.

Kopība

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: apvienot

Krater ir pilsētas kopresurss, un lēmumu pieņemšanas procesus vada vietējo iedzīvotāju grupa, kas koordinē šīs vietas ikdienas aktivitātes (II). Tā kā projektā iesaistīto cilvēku grupa ir daudzveidīga, Krater ir visas iespējas piesaistīt arī daudzveidīgu lietotāju auditoriju dalībai savā publiskajā programmā. Radošās darbnīcas, atvērto durvju dienas, sarunas un tikšanās Krater ir bez maksas un tādējādi pilnībā pieejamas sabiedrībai. Krater piedāvā velosipēdu novietni un uzbrauktuvi, kas šai vietai ļauj ērti piekļūt cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti (I). Krater aktivitātes tiek reklamētas, izmantojot dažādus saziņas kanālus, lai programma būtu pieejama dažādiem lietotājiem, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, vietējiem iedzīvotājiem un jauniešiem.

Krater radošā laboratorija

Slovēnija (2021)

Līdzdalības process

II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: kopīgi attīstīt

Krater ir nevalstiskās organizācijas Trajna piecu gadu līdzdalīgas rīcības izpētes projekta rezultāts; šā projekta mērķis bija pārdomāt invazīvo sugu pārvaldību pilsētu ainavās. Projekts tika īstenots, pateicoties veiksmīgām partnerībām, kas izveidoja tādu cilvēku un kolektīvu kopienu, kuri vēlējās sanākt kopā, lai atbalstītu un savstarpēji papildinātu savu starpdisciplināro darbošanos. Kopā ar ieinteresētajām personām un sadarbībā ar Slovēnijas Permakultūras asociāciju un studiju prostoRož Krater organizēja vietas izpētes un telpas plānošanas sesijas un vairāk nekā 15 kopbūves darbnīcu (II). Iknedēļas sesijas bija publiski pieejamas, lai piesaistītu vietas nākamos lietotājus, un ietvēra tādas nodarbes kā pastaigu celiņu veidošana, āra mēbeļu projektēšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas būvniecība.

Daudzlīmeņu iesaiste
II VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: darboties dažādos līmeņos

Izmēģinot līdzdalības procesus zemes apsaimniekošanā, Krater pulcēja lēmumu pieņēmējus, iedzīvotājus, radošos cilvēkus, pētniekus un NVO (I), lai apgūtu jaunas pieejas darbam ar urbāno dabu. Sekojot Krater piemēram, pašvaldības varēja samazināt uzturēšanas izdevumus, nododot neizmantotās zaļās zonas organizācijām, kuras bija ieinteresētas to materiālā un ekoloģiskā potenciāla aktivizēšanā.

Transdisciplināra pieeja

III VĒRIENĪGUMA PAKĀPE: būt ārpusdisciplināriem

Projekta partneri tiek mudināti nodot zināšanas savā disciplīnā jaunām darbības jomām, radot hibrīdas metodes, kas izpaužas projekta rezultātos. Ņemot vērā aktuālos globālos izaicinājumus, kas liek apvienot sociālās un dabas zinātnes (II), Krater veido telpu starpdisciplināru zināšanu un pieeju mijiedarbībai. Projekta dizaineri ne tikai darbojas kā zinātnisko atziņu realizētāji praksē, bet arī kā aktīvi pētniecības un inovatīvu ideju līdzveidotāji (III).
Darba metode

Kompass tika izveidots šādos trīs posmos:

1) nejaušas 2021. gada JEB balvu konkursa pieteikumu izlases pārskatīšana, lai starp dažādiem projektu aspektiem saskatītu iespējamās vērienīguma pakāpes, ko varētu sasaistīt ar mūsu noteiktajām vērtībām, darbības principiem un dimensijām;

2) trīs vērienīguma pakāpju noteikšana katrai vērtībai un katram principam, salīdzinot konceptuālo pamatojumu ar pastāvošajiem zinātniskajiem modeļiem un literatūru un precizējot apakšdimensijas;

3) vērtību un principu konceptuālā satvara salīdzināšana ar stratēģiskajiem rīcībpolitikas dokumentiem, kas iekļauti 2021. gada Paziņojumā par Jauno Eiropas “Bauhaus”, vienlaikus vajadzības gadījumā pielāgojot terminoloģiju vai jēdzienus pastāvošajiem rīcībpolitikas terminiem vai principiem.

Pievilcība

ZINĀTNISKIE DOKUMENTI UN ZIŅOJUMI

Beardsley, Monroe. (1982). The Aesthetic Point of View (Ithaca, N.Y: Cornel University Press)

Davos Declaration. (2018). https://davosdeclaration2018.ch/.

Fisher, Berenice and Joan Tronto. (1990). ‘Towards a Feminist Theory of Care’, in E. Abel and M. Nelson, eds., Circles of Care. (Albany, N.Y.: State University of New York Press).

Kennedy-Reid, Sherry. (2014). Towards Redefining Individual-Collective Transformative Learning: A Duality Approach.

Kenrick, Douglas T et al. (2010). ‘Renovating the Pyramid of Needs: Contemporary Extensions Built Upon Ancient Foundations’, in Perspectives on psychological science: a journal of the Association for Psychological Science, Vol. 5,3: 292-314. doi:10.1177/1745691610369469

Koltko-Rivera M.E. (2006). Rediscovering the Later Version of Maslow’s Hierarchy of Needs: Self-Transcendence and Opportunities for

Theory, Research, and Unification. Review of General Psychology. 2006;10(4):302-317. doi:10.1037/1089-2680.10.4.302

Lambert N.M., Stillman T.F., Hicks J.A., Kamble S., Baumeister R.F., Fincham F.D. ‘To Belong Is to Matter: Sense of Belonging Enhances

Meaning in Life’, in Personality and Social Psychology Bulletin, 1418-1427. doi:10.1177/0146167213499186

Marković, Slobodan. (2012). ‘Components of aesthetic experience: aesthetic fascination, aesthetic appraisal, and aesthetic emotion’, in i-Perception Vol. 3,1: 1-17. doi:10.1068/i0450aap

Osman, Mariana & Abu Bakar, Aisyah & Bachok, Syahriah & Ibrahim, Mansor & Abdullah, Alias. (2015). Sustainable Wellbeing Objective Indicators: Basic Necessities, Complimentary Needs and Desired Opportunities.

Pallasmaa, Juhani. (2019). ‘Design for Sensory Reality, From Visuality to Existential Experience’, in Architectural Design, Special Issue: The Identity of the Architect: Culture & Communication, Vol. 89, 6: 22-27.

Panksepp, Jaak & Panksepp, Jules. (2013). ‘Toward a cross-species understanding of empathy’, in Trends in neurosciences, Vol. 36, 8: 489-496. doi: 36. 10.1016/j. tins.2013.04.009.

Rural Urban Framework, and 51N4E. (2021). The Things Around Us: 51N4E and Rural Urban Framework. (CCA/JOVIS Verlag).

Santayana, Georges. (1896). The Sense of Beauty

Shusterman, Richard. (2004). ‘Complexities of Aesthetic Experience: Response to Johnston’, in The Journal of Aesthetic Education, vol.38, 4:109-112

Starr, G. Gabriella. (2015). Feeling Beauty, The Neuroscience of Aesthetic Experience. (Cambridge Mass.: MIT Press).

Tronto, Joan C. (1998). ‘An Ethic of Care’, in Generations 22, 3

Wong, Paul. (2021). From Viktor Frankl’s Logotherapy to the Four Defining Characteristics of Self-Transcendence (ST). doi:10.31234/osf.io/76bm9.

Wu, Susie & Fan, Peilei & Chen, Jiquan. (2015). Incorporating Culture into Sustainable Development: A Cultural Sustainability Index Framework for Green Buildings. Sustainable Development. 24. 10.1002/sd.1608.

Wuthnow, Robert. (1978). ‘Peak Experiences: Some Empirical Tests’, in Journal of Humanistic Psychology, Vol.18: 59-76.

Zumthor, Peter. (2006). Atmospheres: Architectural Environments, Surrounding Objects. (Birkhäuser).

Dimitrova, Elena, Lavenir, Marie-Laure, McMahon, Paul, Mūrniece, Baiba, Musso, Stefano Francesco, Nagy, Gergely, Rauhut, Christoph, Rourke, Grellan D., Sciacchitano, Erminia and Selfslagh, Bénédicte (revised edition November 2020) European Quality Principles for EU-funded Interventions with potential impact upon Cultural Heritage.

European Commission, Directorate-General for Education, Youth, Sport and Culture. (2021) Towards a shared culture of architecture: investing in a high-quality living environment for everyone: report of the OMC (Open Method of Coordination) group of EU Member State experts, 2021, Publications Office

Ilgtspēja

ZINĀTNISKIE DOKUMENTI UN ZIŅOJUMI

Bakker, C., den Hollander, M, van Hinte, E., Zijlstra, Y. (2019). Products that Flow, BIS Publishers.

Brown, M., Haselsteiner, E., Apró, D., Kopeva, D., Luca, E., Pulkkinen, K., Vula Rizvanolli, B., (Eds.) (2018). Sustainability, Restorative to Regenerative. COST Action CA16114 RESTORE, Working Group One

European Commission, Directorate-General for Research and Innovation. (2021). Evaluating the impact of nature-based solutions: a handbook for practitioners, Luxembourg: Publications Office of the European Union.

European Commission, Directorate-General for Research and Innovation, Schellnhuber, H., Widera, B., Kutnar, A., Organschi, A., Hafner, A., Hillebrandt, A., Murphy, O. Nakicenovic, N. (2022). Horizon Europe and New European Bauhaus NEXUS report: conclusions of the High-Level Workshop on ‘Research and Innovation for the New European Bauhaus’, jointly organised by DG Research and Innovation and the Joint Research Centre. Luxembourg: Publications Office of the European Union.

Gibbons, L. V. (2020). ‘Regenerative - The New Sustainable?’, in Sustainability, 12,13: 5483, https://doi.org/10.3390/su12135483.

Haffmans, S., van Gelder, M., van Hinte, E., Zijlstra, Y. (2018). Poducts that Last, BIS Publishers.

Mang, P., Bill Reed, B. (2017). Update Reneregative Development & Design.

World Commission on Environment and Development. (1987). Our common future. Oxford: Oxford University Press.

Dodd, N., Cordella, M., Traverso, M. and Donatello, S., Level(s) – A common EU framework of core sustainability indicators for office and residential buildings: Part 3: How to make performance assessments using Level(s) (Beta v1.0), EUR 28898 EN, Publications Office of the European Union, Luxembourg, 2017, ISBN 978-92-79-76907-8, doi:10.2760/95143, JRC109286

Kopība

ZINĀTNISKIE DOKUMENTI UN ZIŅOJUMI

Collins-Foley, J., Ghorkhmazyan, M., Godfrey, L., Whatley, J. (2018). TAAP toolkit and guide for inclusive development. Washington, DC: World Learning.

Gardner, J., Marpillero-Colomina, A., Begault, L. - Gehl Institute. (2019). Inclusive Healthy Places. A Guide to Inclusion & Health in Public Space: Learning Globally to Transform Locally.

Gidley, J., Hampson, G., Wheeler, L., Bereded-Samuel, E. (2010). Social inclusion: Context, theory and practice.Community Interventions, retrieved on 7.4.2022 from https://ctb.ku.edu/en/table-of-contents/ analyze/where-to-start/participatory-approaches/main

Logie, C.H, Lacombe-Duncan, A., Lee-Foon, N., Ryan, S., Ramsay, H. (2016). ‘It’s for us -newcomers, LGBTQ persons, and HIV-positive persons. You feel free to be’: a qualitative study exploring social support group participation among African and Caribbean lesbian, gay, bisexual and transgender newcomers and refugees in Toronto, Canada.

Metha, V. (2013). Evaluating Public space.

Mey, E. (2021). Using an ecological approach to grasp the complexity of social inclusion around a person with a disability.

Ravindran, K., Kawale, K., Sinha, S., NaiduIndia, M. - Smart Cities Fellowship. (2019). ‘Design and Assessment Tool for Public Space. A citizen based platform to score & co-create public spaces - Project Report’, in Systems, Vol. 75: 229-243.

West Sussex County Council, (2021). ‘West Sussex Inclusion Framework’, in Ambio, Vol. 48: 515–528, https://doi.org/10.1007/s13280-018-1109-9.

Zhou Stella, L. (2019). Understanding Inclusiveness in Public Space: Learning from Existing Approaches.

Darbības principi

ZINĀTNISKIE DOKUMENTI UN ZIŅOJUMI

Apostel, G. Berger, A. Briggs & G. Michaud. (1972). Interdisciplinarity: Problems of Teaching and Research in Universities. Paris: OECD Publications.

Arnstein, S. R. (1969). ‘A Ladder of Citizen Participation’, in Journal of the American Institute of Planners, Vol 35,4: 216-224.

Community Tool Box. (1994). Analyzing Community Problems and Designing and Adapting Community Interventions » Chapter 18. Deciding Where to Start » Section 2. Participatory Approaches to Planning Community Interventions » Retrieved on 7.4.2022 from https://ctb.ku.edu/en/table-of-contents/analyze/where-to-start/participatory-approaches/main

Connor, D. M. (1988). ‘A New Ladder of Citizen Participation’ in National Civic Review, Vol. 77,3: 249-257.

Darbellay, F. (2015). ‘Rethinking inter- and transdisciplinarity: Undisciplined knowledge and the emergence of a new thought style’, in Futures, Vol. 65: 163-174.

Ford, A., Barra, R., Dawson, R., Virgoa, J., Batty, M., Hall, J. (2019). ‘A

multi-scale urban integrated assessment framework for climate change studies: a flooding application’, in Computers, Environment and Urban Systems, Vol. 75: 229-243.

Glaas, E., Hjerpe, M., Storbjork, S., Neset, T., Bohman, A., Muthumanickam, P., Johansson, J. (2019). ‘Developing transformative capacity through systematic assessments and visualization of urban climate transitions’, in Ambio, Vol. 48: 515–528, https://doi.org/10.1007/s13280-018-1109-9.

Hassenforder, E., Smajgl A. & Ward, J. (2015). ‘Towards understanding participatory processes: Framework, application and results’, in Journal of Environmental Management, Vol. 157: 84-95.

OECD (2010), ‘Multi-level Governance: A Conceptual Framework’, in Cities and Climate Change, OECD Publishing, Paris, https://doi.

org/10.1787/9789264091375-11-en, https://doi.org/10.1007/s11625-021-01080-0

OECD. (2020). ‘Addressing societal challenges using transdisciplinary research’, OECD Science, Technology and Industry Policy Papers, No. 88, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/0ca0ca45-en.

Parés, M., & March, M. (2013). Guide to Evaluating Participatory Processes. Generalitat de Cataluna.

Purvis, B., Mao, Y., Robinson, D. (2022). ‘A multi-scale integrated assessment model to support urban sustainability’, in Sustainability Science, Vol. 17: 151–169. https://doi.org/10.1007/s11625-021-01080-0.

Stember, M. (1991). ‘Advancing the social sciences through the interdisciplinary enterprise’ in The Social Science Journal, Vol. 28(1): 1-14.

Toomey, A. H., Markusson, N., Adams, E. & Brockett, B. (2015). ‘Inter- and Trans-disciplinary Research: A Critical Perspective’, in GSDR 2015 Brief.

van der Bijl, M. (2018). Transdisciplinary Innovation and Design. Medium.com.

Visseren-Hamakers, I. J. et al. (2021). ‘Transformative governance of biodiversity: insights for sustainable development’, in Current Opinion in Environmental Sustainability, Vol. 53: 20-28.