This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52022DC0217
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS An action plan for EU-Ukraine Solidarity Lanes to facilitate Ukraine's agricultural export and bilateral trade with the EU
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Rīcības plāns ES un Ukrainas solidaritātes joslām Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta un divpusējās tirdzniecības ar ES atvieglošanai
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Rīcības plāns ES un Ukrainas solidaritātes joslām Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta un divpusējās tirdzniecības ar ES atvieglošanai
COM/2022/217 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2022
COM(2022) 217 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Rīcības plāns ES un Ukrainas solidaritātes joslām
Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta un divpusējās tirdzniecības ar ES atvieglošanai
1.Ievads
Ukrainas ekonomiku smagi skar Krievijas agresīvais karš. Eksports ir krasi ierobežots Krievijas jūras spēku īstenotās Ukrainas Melnās jūras ostu blokādes dēļ, jo caur šīm ostām pirms kara notika 90 % labības un eļļas augu sēklu eksporta.
Neprovocētais un neattaisnojamais Krievijas iebrukums jau tagad būtiski ietekmē pasaules pārtikas tirgus un vēl vairāk apdraudēs pasaules nodrošinātību ar pārtiku. Ja netiks veikti ātri pasākumi, graudu piegāde visā pasaulē būs ietekmēta arī nākamgad. Normālos apstākļos 75 % Ukrainas labības produkcijas tika eksportēti, radot aptuveni 20 % valsts gada eksporta ieņēmumu 1 . Aptuveni trešdaļa eksporta ir paredzēta attiecīgi Eiropai, Ķīnai un Āfrikai.
ES ir apņēmusies atbalstīt Ukrainas ekonomiku un ekonomikas atveseļošanu, kā arī palīdzēt stabilizēt pasaules pārtikas tirgus un uzlabot pasaules nodrošinātību ar pārtiku. Tādējādi kopīgs uzdevums ir dot Ukrainai iespēju eksportēt preces, ko tā vēlas, turpināt atbalstīt vietējo ražošanu un nodrošināt, ka gan eksportam, gan importam tiek ievērojami uzlabota savienojamība ar Eiropu. Ar tādu domu Komisija nesen ierosināja uz kādu laiku atcelt visus atlikušos muitas nodokļus importam no Ukrainas saskaņā ar ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu, kā arī apturēt visus tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kas attiecas uz Ukrainas tēraudu 2 .
Pasaules pārtikas nodrošinātības labad ir steidzami un svarīgi sagādāt iespēju Ukrainai eksportēt uz pasaules tirgiem lauksaimniecības produktus, kuri pašlaik glabājas valstī. Mums ir jāpalīdz Ukrainai nodrošināt, ka gaidāmo ražu varēs droši uzglabāt un sēt jaunu labību.
Lai lauksaimniecības preces varētu nonākt ES un pasaules tirgos, kā arī lai nodrošinātu, ka Ukraina varēs importēt pašas nepieciešamākās preces (piemēram, humanitāro palīdzību, pārtiku, lopbarību, mēslošanas līdzekļus, degvielu), ir steidzami jāizveido alternatīvi loģistikas maršruti, kas izmanto visus transporta veidus, savienojot ES ar Ukrainu, vienlaikus atjaunojot Ukrainas piekļuvi Melnās jūras maršrutiem. Tālab ir jāpaplašina un jāattīsta atbilstoši kravu pārvadāšanas pakalpojumi šajos loģistikas maršrutos, kas Ukrainu savieno ar jūras ostām ES, no kurienes preces varētu vest tālāk vai, ja iespējams, arī uzglabāt. Tas ir svarīgi ne tikai lauksaimniekiem Ukrainā, bet arī patērētājiem ES un ārpus tās.
Šajā paziņojumā ir apzinātas vājākās vietas, par kurām ziņojušas ES dalībvalstis, Ukrainas iestādes, ES un Ukrainas ieinteresētās personas. ES solidarizējoties ar Ukrainu, Eiropas Komisija tagad ceļ priekšā rīcības plānu ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem problēmu risināšanai. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, Ukrainas iestādēm, transporta uzņēmumiem, aprīkojuma piegādātājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām abās pusēs, lai izveidotu alternatīvus optimalizētus loģistikas maršrutus – jaunās “ES un Ukrainas solidaritātes joslas”. Šīs joslas īpaši atvieglos ne tikai Ukrainas lauksaimniecības produktu pārsūtīšanu, bet arī preču divpusējo tirdzniecību un Ukrainas piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un globālajām piegādes ķēdēm, nodrošinot, ka pasaules tirgū nonāk ļoti nepieciešamā labība.
2.Vājās vietas
Pašlaik tūkstošiem vagonu gaida muitošanu Ukrainas pusē pie kaimiņos esošo dalībvalstu robežas. Vēl vairāk labības joprojām glabājas tvertnēs un ir gatava eksportam. Vidējais pašreizējais vagonu gaidīšanas laiks ir 16 dienas, bet sasniedz pat 30 dienas dažās ES un Ukrainas robežas šķērsošanas vietās. Arī kravas automobiļu gaidīšanas laiks pie attiecīgajām robežām ir pārāk ilgs. Šo loģistisko šķēršļu dēļ Ukrainas varas iestādēm dažos virzienos bijis jānosaka eksporta ierobežojumi.
Komisija ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm, Ukrainas varas iestādēm un nozares pārstāvjiem transporta un lauksaimniecības jomā ir konstatējusi vairākas vājās vietas, kas var kavēt ļoti nepieciešamo Ukrainas eksporta un importa maršruta maiņu, proti:
-Ukraina izmanto 1520 mm sliežu ceļa platumu 3 (t. s. krievu platumu), bet ES (UIC) normālplatums ir 1435 mm. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu nevar izmantot Ukrainas vagonus un preces jāpārkrauj no vagoniem, kas kursē pa krievu platuma sliežu ceļiem, uz vagoniem, kas kursē pa normālplatuma sliežu ceļiem. Pārkraušanai jānotiek loģistikas objektos robežšķērsošanas vietu 4 tuvumā abās robežas pusēs, vai nu nomainot vagonu ratiņus, vai pārkraujot preces no krievu platuma dzelzceļa vagoniem uz normālplatuma dzelzceļa vagoniem.
-Pašreizējā pārkraušanas jauda acīmredzami nav pietiekama un nav piemērota būtisku kravu apjomu pārkraušanai. Turklāt pārkraušana ir laikietilpīga un tai vajadzīgas īpašas iekārtas, kuru skaits pārkraušanas punktos var nebūt pietiekami liels, vai arī iekārtu jauda netiek līdzi pēkšņam pieprasījuma pieaugumam.
-Lai gan Krievija ir bloķējusi Ukrainas jūras ostas, Ukrainas iekšzemes ūdensceļu ostas Donavā ir sasniedzamas arī ar atsevišķiem jūras kuģiem. Tomēr pašlaik tās var segt samērā nelielu daļu kopējo eksporta vajadzību un to darbība ir pakļauta paaugstinātam kuģošanas riskam Melnās jūras ziemeļu apgabalos; briesmām pakļauta arī piekļuve pa dzelzceļu un autoceļiem no Odesas.
-Savienojamību nodrošināt ar kravas automobiļiem ir grūti, jo trūkst pieejamu transportlīdzekļu, ir zināmi ierobežojumi transporta tiesību regulējumā, citi noteikumi kavē transportlīdzekļu pārrobežu kustību, administratīvi jautājumi skar dokumentu izdošanu un derīgumu, un pastāv kravas automobiļu vadītāju deficīts gan Ukrainā, gan ES. Gaidīšanas laiks kravas automobiļiem uz robežas bieži pārsniedz 12 stundas.
-Ieinteresēto personu atsauksmes liecina, ka robežpārbaužu (fitosanitārās un veterinārās kontroles un muitošanas) dēļ joprojām pastāv nevajadzīgi 5 un dārgi sūtījumu kavējumi.
3.ES un Ukrainas solidaritātes joslu rīcības plāns
Lai gan Eiropas Komisija nevar pārņemt tirdzniecības līgumus starp ES uzņēmējiem un Ukrainas labības pārdevējiem, tā var palīdzēt atvieglot koordināciju starp ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgajām iestādēm. Īstermiņa pasākumiem ir jāatraisa pašreizējais loģistikas potenciāls, bet papildu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbībām jākalpo par Ukrainas pēckara tirdzniecības veicinātājiem un jāatbalsta valsts rekonstrukcija.
Pagaidu jūras blokāde Melnās jūras ziemeļos, kā arī civilās aviācijas nelidošana Ukrainā prasa, lai jauni Ukrainas eksporta un importa piegādes maršruti tiktu organizēti, izmantojot galvenokārt sauszemes transportu un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumus. Dalībvalstis, kas atrodas Ukrainas tuvumā, piešķir ievērojamus resursus un pūliņus, lai nodrošinātu netraucētu eksportu no Ukrainas uz ES un ārpus tās. Komisija atzīst šo priekšposteņa ES dalībvalstu centienus un plāno turpināt atbalstīt attiecīgās darbības, ko tās veic.
Tagad prioritāte ir mobilizēt un iespējami labi izmantot esošo infrastruktūru un iekārtas, pēc iespējas palielināt jaudas un palielināt, kā arī dažādot maršrutu skaitu, ko varētu izmantot tirdzniecības nepārtrauktībai. Ir vajadzīgi arī ieguldījumi jaunā infrastruktūrā un iekārtās, kā arī esošo infrastruktūru un iekārtu modernizēšana, tomēr tiem bieži ir vajadzīgi vidēji un ilgi termiņi.
Īstermiņa pasākumi
3.1Vairāk preču vilcienu, transportkuģu un kravas automobiļu
Lai loģistikas ķēdē apmierinātu attiecīgo eksporta tirgu nepārtraukto pieprasījumu, ir vajadzīgs liels skaits ES normālplatuma vagonu. To varētu daļēji atrisināt, nodrošinot visefektīvāko ritošā sastāva izmantošanu (piemēram, samazinot ceļā pavadīto laiku, kā arī iekraušanas/izkraušanas laiku pārkraušanas centros un ostās), taču būtisks trūkums joprojām ir acīmredzami nepietiekama vagonu piegāde ES normālplatuma sliežu ceļiem.
Steidzami vajadzīgas graudu piltuves un intermodālie vagoni, kā arī konteineri un cisternas (šķidrumiem, piemēram, saulpuķu eļļai). Transportam Donavā vajadzīgs vairāk liellaivu un kabotāžas kuģu. Tā kā intermodālo vagonu ES ir pieejams vairāk, konteineru (mobilo) pārkraušanu robežšķērsošanas vietās var palielināt relatīvi ātri. Tādēļ ir svarīgi steidzami izvērtēt iespēju palielināt konteineru izmantošanu labības pārvadāšanai un to pieejamību gan Ukrainā, gan ES.
Lai saskaņotu ritošā sastāva, liellaivu / kabotāžas kuģu un citu attiecīgo transportlīdzekļu un iekārtu pieprasījumu un piedāvājumu, Komisija izveidos partneru piemeklēšanas platformu. Prognozēt transporta pakalpojumu pieprasījumu Ukrainas pusē vislabāk spēj ministrijas, muitas iestādes un Ukrainas jaunizveidotā Lauksaimniecības loģistikas koordinācijas padome, kā arī Ukrainas ieinteresētās personas. Eiropas Savienībā papildus nozares attiecīgo ieinteresēto personu (kā transporta uzņēmumu, pārkraušanas operatoru, dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru, ostu) dalībai katra dalībvalsts tiks aicināta izraudzīties īpašu solidaritātes joslu kontaktpunktu (vienotu kontaktpunktu), kura uzdevums būs sadarboties ar savas valsts loģistikas ķēdes dalībniekiem un nodrošināt visu loģistikas problēmu ātru risināšanu jautājumos, kas ir tās attiecīgo iestāžu varā. Komisija vadīs platformas izveidi un būs starpniece starp dažādiem dalībniekiem, lai būtiski uzlabotu pārvadājumu organizāciju. ES padomdevēja misija Ukrainā (“EUAM Ukraine”) turpinās konsultēt Ukrainas iestādes.
Darbības
1) Komisija aicina ES tirgus dalībniekus steidzami darīt pieejamu nepieciešamo aprīkojumu, ritošo sastāvu, transportlīdzekļus, liellaivas un kuģus. Attiecīgajām nozares apvienībām 6 šajā sakarā būtu steidzami jāmobilizē savi locekļi.
2) Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, Ukrainas iestādēm un nozares ieinteresētajām personām, lai izveidotu partneru piemeklēšanas platformu, kas atvieglotu apmaiņu starp loģistikas ķēdes dalībniekiem nolūkā optimizēt kravu plūsmu.
3) Komisija aicina katru dalībvalsti noteikt īpašu solidaritātes joslu kontaktpunktu, kas ļautu ieinteresētajām personām ziņot par problēmām loģistikas ķēdē.
3.2Transporta tīklu un pārkraušanas termināļu caurlaidība
Kravas pārvadājumu līnijas daudzos gadījumos ir pārslogotas vairākās dalībvalstīs, tāpēc dzelzceļa infrastruktūras plānošana un efektīva izmantošana ir ļoti svarīga, ja vajadzīgs papildus veikt lielus kravu pārvadājumus. Lai gan Ukrainas tirgotāji pašlaik lielāko daļu centienu koncentrē uz sūtījumiem caur Rumāniju un Poliju, alternatīvu kravas līniju, pārkraušanas un konteineru jaudas, kā arī jūras ostu jaudas izmantošana būtu aktīvi jāizpēta citās dalībvalstīs 7 , kurās var būt neizmantota jauda, piemēram, Baltijas valstīs vai Bulgārijā.
Steidzamības dēļ ir pamats arī uz kādu laiku piešķirt prioritāti ar eksportu saistītiem Ukrainas kravas vilcieniem Eiropas transporta tīklā. Lai to panāktu, ir jānodrošina pietiekama dzelzceļa laika nišu pieejamība no pārkraušanas centriem uz ES ostām.
Pašreizējā pārkraušanas jauda (arī mainot riteņus vai dzelzceļa vagonu ratiņus) ir ievērojami nepietiekama un nav pielāgota, lai varētu ekspluatēt ievērojamus kravu apjomus. Pārkraušana ir laikietilpīga, un tai ir vajadzīga īpaša tehnika, kas pārkraušanas punktos nav pieejama pietiekamā skaitā. Pārvietojamie graudu iekrāvēji 8 var ievērojami paātrināt pārkraušanu, tomēr tādu iekārtu ražošana ES nav pietiekama. Tāpēc būtu jāizpēta iespēja nodot pieejamo aprīkojumu ES un Ukrainas robežtermināļiem, piemēram, izmantojot pagaidu nomas līgumus.
ES normālplatuma vagonu piekraušana var notikt abās robežas pusēs, jo atšķirīgam platumam paredzēti vagoni dažos punktos iebrauc Ukrainas teritorijā un otrādi (līdz 60 km). Tomēr ES vagonu īpašnieki līdz šim ir vilcinājušies atļaut savu ritošo sastāvu un ritekļus ievest Ukrainā. Ukraina ir pieņēmusi valdības dekrētu 9 , lai finansiāli segtu kaitējumu par zaudētiem vagoniem/liellaivām. Tomēr varētu būt vajadzīgas papildu garantijas, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumi tiek mudināti turpināt darbību. Būs jāizpēta, vai nepieciešams papildu instruments, kas ES jāizveido sadarbībā ar ES dalībvalstīm (piemēram, valstu eksporta kredīta aģentūrām) vai starptautiskām finanšu iestādēm 10 , lai dotu papildu garantijas pārkraušanas jaudu izmantošanai abās robežas pusēs.
Apsveramas arī citas iespējas, piemēram, autotransports. Tas prasīs pārvarēt dažu pašreizēju ierobežojumu, kas saistās ar tranzīta atļaujām, vadītāja tahogrāfa kartēm, vadītāja apliecībām, arodprasmes apliecībām vai citiem noteikumiem, kas kavē Ukrainas kravas automobiļu un šoferu darbošanos ES. Būtu jāapsver arī atbilstīgi vienkāršojumi, to vidū garantijas, kas atvieglotu ES kravas automobiļu ekspluatāciju Ukrainā. 2022. gada 6. aprīlī Komisija pieņēma ieteikumu 11 Padomei sākt sarunas par autotransporta nolīgumu ar Ukrainu, kuru pēc sākotnējā termiņa varētu piemērot, kamēr Krievijas militārā agresija pret Ukrainu joprojām skaudri ietekmēs transporta infrastruktūru un darbību. Ieteikuma 12 mērķis ir piešķirt Ukrainas un ES pārvadātājiem noteiktas piekļuves tiesības attiecībā uz tranzītu un divpusējiem pārvadājumiem starp attiecīgajām teritorijām.
Darbības
4) Komisija aicina noteikt prioritāti Ukrainas lauksaimniecības eksporta sūtījumiem uz kravu koridoriem ar labāko pieejamo jaudu. Ar 2. darbību izveidotajai partneru piemeklēšanas platformai būtu pastāvīgi jāpalīdz noteikt, kur tādas jaudas pastāv.
5) Komisija aicina infrastruktūras pārvaldītājus darīt pieejamas nepieciešamās dzelzceļa laika nišas kustībai starp pārkraušanas centriem un ES ostām.
6) Izmantojot partneru piemeklēšanas platformu, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un nozari, lai noteiktu galvenos pārkraušanas / sliežu ceļa platuma maiņas centrus pie ES un Ukrainas robežām un aiz tām, lai noteiktu, kā optimalizēt vienā dienā pārkraujamos beztaras un konteineru pārvadājumu apjomus.
7) Komisija aicina tirgus dalībniekus steidzami ražot pārvietojamus graudu iekrāvējus un/vai aizdot/pārdot tādas iekārtas attiecīgajām pārkraušanas vietām. Izmantojot partneru piemeklēšanas platformu, Komisija atbalstīs esošo pieejamo iespēju apzināšanu un ieinteresēto iestāžu un uzņēmumu sasaisti ar tādu iekārtu ražotājiem.
8) Ar partneru piemeklēšanas platformas palīdzību Komisija izsludinās aicinājumu ES ostām izrādīt interesi, lai varētu apzinātu ostas, uz kurām varētu sākt dzelzceļa un autoceļu pārvadājumus, un novērtēs, kā ostās šiem pārvadājumiem piešķirt prioritāti.
9) Komisija turpinās pētīt, vai vajadzīgas papildu garantijas, un apsvērs sadarbošanos ar ES dalībvalstu eksporta kredīta aģentūrām, starptautiskām finanšu iestādēm (piemēram, Pasaules banku / EIB / ERAB) un citiem finansētājiem, lai izveidotu papildu garantijas dzelzceļa kravu pārvadājumu un iekšējo ūdensceļu uzņēmumu un vagonu, kā arī kravas automobiļu īpašnieku atbalstīšanai.
10) Komisija centīsies ātri noslēgt autotransporta nolīgumu ar Ukrainu, tiklīdz Padome to būs pilnvarojusi.
11) Komisija uzraudzīs norises vadītāja tahogrāfa karšu izdošanā un var sniegt papildu norādījumus, kas būs pieejami tiešsaistē 13 . Šajā procesā svarīga loma būs valstu transporta kontaktpunktu tīklam 14 . Komisija arī plāno pieņemt tiesību akta priekšlikumu – regulu par īpašiem pagaidu pasākumiem attiecībā uz autovadītāja dokumentiem sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
3.3Muitas operācijas un citas pārbaudes
Lai gan mūsu mērķis ir atvieglot loģistiku, visiem sūtījumiem joprojām ir nepieciešamas muitas procedūras, un ilgo procedūru 15 dēļ muitošana var aizņemt vairākas dienas. Tādēļ ir steidzami jānosaka, kuras muitas procedūras nav būtiskas un varētu tikt vienkāršotas, un jāizpēta, kur vajadzīga papildu jauda.
ES tiesību aktos nav prasīta veterinārā vai fitosanitārā sertifikācija ne labības importam, ne tranzītam caur ES. Valsts kontroles programmas ietvaros dalībvalstis var ņemt paraugus, lai pārbaudītu atbilstību ES prasībām gan attiecībā uz importu, gan valsts tirgu. Tomēr kontrolei ir jābūt atkarīgai no riska, samērīgai un nediskriminatīvai. Pašlaik pārbaudes diemžēl var prasīt vairākās dienas un atšķirties dažādās robežšķērsošanas vietās un dalībvalstīs. Kavēšanās ne tikai traucē kravu ātru pārsūtīšanu, bet arī rada papildu izmaksas tirgotājiem un pārvadātājiem.
Bez tam ne visās robežšķērsošanas vietās pietiek darbinieku, kas vajadzīgi, lai katru dienu un augu diennakti apstrādātu pienākošos vagonus. Procedūras ievērojami paātrinātu kontroles un inspekcijas jaudas uzlabošana, samērīgāka piemērošana vai atbrīvošana no tām, uzlabojoties izpratnei par piemērojamiem noteikumiem. Tādēļ dalībvalstīm ir arī jānodrošina pietiekams darbinieku skaits robežkontroles punktos, lai visās attiecīgajās robežšķērsošanas vietās paātrinātu visas pašreizējās pārbaudes un pakalpojumus sniegtu cauru diennakti. Turklāt pārbaudes un inspekcijas varētu veikt ne tikai pie robežas, bet arī citur (piemēram, jūras ostās vai galamērķī).
Tāda pati pieeja ir jāveicina ostās, kurās ātri jāveic administratīvā pārbaude, robežkontrole un muitas kontrole vai muitošana, lai saīsinātu ritošā sastāva uzturēšanos ostas teritorijā.
Komisija mudina Ukrainā vēl vairāk vienkāršot nepieciešamo eksporta sertifikātu izdošanas procedūras. Procedūru racionalizēšana palīdzētu izvairīties no kavējumiem graudu transportēšanā no Ukrainas.
ES padomdevēja misija Ukrainā (“EUAM Ukraine”) un ES Robežu palīdzības misija Moldovā un Ukrainā (“EUBAM”) saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām var sniegt atbalstu Ukrainas robežsardzes un muitas dienestiem, lai atvieglotu preču ievešanu ES.
Vadlīnijās 16 par ārējo robežu pārvaldību, lai atvieglotu ES un Ukrainas robežu šķērsošanu, Komisija arī ieteica, ka gadījumā, ja robežšķērsošanas vietas konfigurācija ļauj un dalībvalstis spēj izvietot pietiekamu skaitu robežsargu un muitnieku, tiek veicināta “ārkārtas atbalsta joslu” noteikšana kravas automobiļiem, lai nodrošinātu preču un pakalpojumu nepārtrauktu piegādi.
Darbības
12) Iesaistot valstu iestādes un partneru piemeklēšanas platformu, Komisija identificēs vājās vietas, ko rada ES vai valsts sertifikācija vai citas procedūras, un mudinās dalībvalstu muitu noteikt pasākumus to novēršanai, piemēram, kontroles pārvietošanu nostāk no robežas.
13) Komisija mudina dalībvalstis piemērot riskam atbilstošas samērīgas kontroles un paraugu ņemšanu. Tā aicina dalībvalstis kādu laiku piemērot maksimālu elastību vai pat atcelt nebūtiskas savu tiesību aktu prasības un atvieglot administratīvās procedūras, lai samazinātu administratīvo nastu.
14) Lai paātrinātu kontroles procedūras, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīga robežsargu, muitnieku, fitosanitāro un veterināro inspektoru spējas un klātbūtne uz robežas.
15) Komisija sasauks regulāras sanāksmes, lai risinātu no jauna radušos jautājumus un piemērotu koordinētu pieeju starp dalībvalstīm. Būtu arī jārīko regulāras sanāksmes ar Ukrainas iestādēm, lai sekotu situācijai un novērstu visus trūkumus. Komisija arī rīkos sanāksmes ar nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka netiek pieprasīti oficiāli sertifikāti, ja tos nepieprasa galamērķa kompetentās iestādes.
3.4Preču glabāšana ES teritorijā
Lai gan vissvarīgākā prioritāte ir lauksaimniecības produktu pārvietošana uz jūras ostām, tai nav jāizslēdz iespēja izmantot ES pieejamo uzglabāšanas jaudu, lai tādu jaudu atbrīvotu Ukrainas pusē. Tas varētu nodrošināt buferzonas izveidi, vēlams – robežšķērsošanas vietu tuvumā, stacijās pie krievu platuma līnijām, kas pieejamas ES un ES jūras ostās, un ritošā sastāva izmantošanas efektivitātes uzlabojumu. Tādā mērā ir nepieciešama uzglabāšanas jaudas kartēšana. ES ostu uzglabāšanas jaudas novērtēšana nāktu par labu ne tikai īstermiņā, bet arī vidējā termiņā (2022. gada raža), jo zināms skaits graudu uzglabāšanas iekārtu Ukrainā var būt nepieejamas vai pat iznīcinātas.
Darbība
16) Komisija izvērtēs ES pieejamo uzglabāšanas jaudu un koordinēs darbības ar dalībvalstīm, lai palīdzētu nodrošināt lielāku pagaidu uzglabāšanas jaudu.
Vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi
3.5Infrastruktūras jaudas palielināšana jaunajos eksporta koridoros
Papildus steidzamajai vajadzībai rast alternatīvus ceļus, lai risinātu kritisko jautājumu par labības eksportu, iespējami drīz būtu jāīsteno arī vidēja termiņa pasākumi, lai uzlabotu infrastruktūru (ieskaitot pārkraušanas un multimodālos termināļus un nepieciešamos dzelzceļa un autoceļu savienojumus attiecīgajās ostās) ES un Ukrainas un Moldovas teritorijā un palielinātu savienojamību ar ES.
Komisija turpinās vērtēt pašreizējās nepilnības un apzināt citas vājās vietas. Piemēram, dažas robežšķērsošanas vietas ar abējādu sliežu ceļa platumu netiek izmantotas jau ilgu laiku vai to caurlaidība pēdējos gadus bijusi zema. Taču darbības paplašināšana prasītu steidzami atjaunināt šīs līnijas ES teritorijā. 2021.–2027. gada programmas, ko finansē no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“Interreg” programmu ietvaros) 17 , apvienojumā ar Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem varētu dot ieguldījumu attiecīgajos darbos, izmantojot atbilstīgas iepirkuma procedūras. Cita prioritāte ir pastāvošo vagonu platuma pārveidotāju jaudas palielināšana un transporta infrastruktūras jaudas palielināšana robežpunktos, un arī to var atbalstīt ar iepriekš minētajiem instrumentiem.
Darbība
17) Komisija dos norādījumus par pieejamo finansējumu un piemērotākajām iepirkuma procedūrām, kas jāizmanto, lai atbalstītu infrastruktūras izveidi (vai atjaunošanu) vai stiprinātu infrastruktūru tur, kur strauja iejaukšanās var nest drīzu rezultātu.
3.6Jauni infrastruktūras savienojumi
Ukrainas rekonstrukcijā būs jāveido jauni infrastruktūras savienojumi, kas ievērojami pārsniegs to, kas līdz šim bijis paredzēts Ukrainai domātajā ekonomikas un investīciju plānā. Novērtējot turpmākās vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš šādiem aspektiem:
·pārrobežu savienojumu (autoceļu, dzelzceļa-autoceļu un dzelzceļa-dzelzceļa) uzlabošana starp ES un Ukrainu un transporta plūsmu optimalizācija un modernizācija infrastruktūras jaudas, savstarpējas izmantojamības un robežšķērsošanas pakalpojumu efektivitātes ziņā, ieskaitot jaunu robežšķērsošanas punktu atvēršanu. Nepieciešamās investīcijas var atbalstīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programma;
·veidot jaunus Eiropas transporta (TEN-T) pamattīkla koridorus, kas savieno ES ar Ukrainu un Moldovu;
·uzlabot savienojamību un kuģojamību Reinas–Donavas koridorā, lai nodrošinātu efektīvāku satiksmi, pastiprinot koordināciju starp ostu un upju iestādēm ES, Ukrainā un Moldovā.
EISI aicinājumi iesniegt priekšlikumus ļaus piešķirt atbalstu projektiem, kuri uzlabo transporta savienojumus starp ES un Ukrainu. Pastāv iespējas finansēt dzelzceļa savienojumus, dzelzceļa-autoceļu un dzelzceļa-dzelzceļa termināļus (ieskaitot tādus, kas saistīti ar sliežu ceļa platuma maiņu) un projektus, kuru mērķis ir atvieglot satiksmes plūsmas robežkontroli zonās pie Savienības ārējās robežas. Atbalstu no EISI var saņemt arī projekti, kuru mērķis ir uzlabot Donavas kuģojamību. Atsaucoties uz EISI īpašiem militārās mobilitātes aicinājumiem, atbalsttiesīgi ir arī autoceļu un lidostu divējāda lietojuma projekti. Papildus EISI tiek vērtēti citi ES finansēšanas mehānismi, kurus varētu mobilizēt, lai segtu vajadzības. Šajā sakarā pašlaik tiek vērtēts, vai iespējams ar ES finansējumu pārjaunot un modernizēt noteiktas robežšķērsošanas vietas Ukrainas teritorijā pie ES robežas (piemēram, divas ar Rumāniju un vienu ar Slovākiju), lai palielinātu to jaudu un ļautu tām apstrādāt kravas. Nākotnē varētu paredzēt papildu robežšķērsošanas vietas.
Darbības
18) Pašlaik notiekošajā TEN-T pārskatīšanā 18 Komisija vērtēs TEN-T koridoru paplašināšanu Ukrainā, lai panāktu labāku savienojamību ar ES, attīstot ES normālplatuma dzelzceļa līnijas gan Ukrainā, gan Moldovā.
19) Lai sagatavotu pamatu, Komisija ar Padomes pilnvarojumu steidzami pieņems lēmumu noslēgt augsta līmeņa nolīgumu ar Ukrainu par TEN-T karšu pārskatīšanu.
20) EISI aicinājums iesniegt priekšlikumus ļaus atbalstu īpaši koncentrēt uz projektiem, kuru mērķis ir uzlabot Savienības transporta tīkla savstarpēju izmantojamību un savienojamību ar Ukrainu.
4.Secinājumi
Kamēr turpināsies Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, turpinās dominēt lielā nenoteiktība un nestabilitāte un būs nepieciešama elastība, izdarīgums un noturība, lai nodrošinātu transporta maršrutu un piegādes ķēžu darbību starp ES un Ukrainu.
Īstermiņā ir būtiski, lai Ukraina paliek pilnīgi integrēta globālajās piegādes ķēdēs un lauksaimniecības produktu tirgos.
Lai novērstu augošo globālo pārtikas trūkumu, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā un tā radītais posts, ir ļoti svarīgi pasaules tirgos laist vairāk lauksaimniecības produktu. Lai iespējami vairāk pārņemtu apjomus, kas agrāk gāja caur Ukrainas jūras ostām, līdz maksimālajai jaudai jāmobilizē visi transporta veidi.
ES un Ukrainas solidaritātes joslu izveide un citas minētās darbības ir paredzētas, lai aptvertu šo ārkārtas periodu Ukrainas eksportā, taču tām būs arī svarīga nozīme, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības pēc pašu svarīgāko preču importa. Lai īstenotu šīs darbības, Komisija rīkosies kopā ar dalībvalstīm, Ukrainas varas iestādēm, ES un Ukrainas transporta uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, ritošā sastāva, kuģu un autotransporta līdzekļu īpašniekiem, starptautiskajām finanšu iestādēm un citām attiecīgām visa reģiona ieinteresētajām personām.
Ukraina ir pasaulē lielākā saulpuķu eļļas eksportētāja (50 % no pasaules eksporta), trešā lielākā rapšu (20 %) un miežu (18 %), ceturtā lielākā kukurūzas (16 %) un piektā lielākā kviešu eksportētāja (12 %).
COM(2022) 195 final.
Tāds pats platums tiek izmantots Baltijas valstīs un Moldovā, bet 1524 mm platums – Somijā.
Izņemot LHS līniju, kas savieno Hrubešovas robežšķērsošanas vietu ar Slavkovu (pie Katovices) Polijā.
ES tiesību aktos nav prasīta veterinārā vai fitosanitārā sertifikācija ne labības importam, ne tranzītam caur ES.
Piemēram, UIP, ERFA, CER, UIRR, FEPORT, EFIP, ESPO, ESO/EBU, CEMA, ECSA, WSC.
Piemēram, Slovākijas ikdienas pārkraušanas jauda ir 30–40 vilcieni uz Eiropas platuma sliežu ceļiem (ar potenciālu līdz 50–60 vilcieniem), kas vēl netiek izmantoti; ir ES normālplatuma līnija no Polijas uz Kauņu (Lietuvā), kur ir pārkraušanas jauda). Klaipēdas ostā cauru gadu ir neaizsalstošas ostas iespējas.
Tādas mašīnas spēj piekraut divus vagonus (130 t) stundā (90 000 tonnu mēnesī), un vairākas mašīnas var strādāt līdzās pie viena vilciena. Tā kā investīciju apjoms ir salīdzinoši zems, pārkraušanu var palielināt.
Ukrainas Ministru kabineta 2022. gada 30. marta rīkojums Nr. 255-r ( https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/255-2022-%D1%80#Text ).
Piemēram, Pasaules banka, kam šajā nozarē ir ekspertu zināšanas.
COM(2022) 167 final.
Tas pats ierosināts par Moldovu (COM(2022) 168 final).
https://transport.ec.europa.eu/ukraine/keeping-transport-running-smoothly/road-transport_en
Šis neoficiālais transporta ministriju tīkls 2020. gada martā tika izveidots ar paziņojumu par zaļajām joslām (2020/C 96 I/01, OV C 96I, 24.3.2020., 1.–7. lpp.) un no jauna tika aktivizēts, sākoties Krievijas agresijai. Komisijas vadītais tīkls ir bijis efektīvs dalībvalstu informācijas apmaiņas veids.
Vidējā termiņā Ukraina tiks mudināta paātrināt atzīto uzņēmēju programmas īstenošanu, pievienoties starptautiskajām muitas konvencijām, kā arī veidot cilvēkresursu spējas un uzlabot muitas aprīkojumu abās Ukrainas un ES robežas pusēs.
Komisijas paziņojums “Operatīvās vadlīnijas ārējo robežu pārvaldībai ar mērķi atvieglināt robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām” (C(2022) 1404, 02.03.2022.).
Tāda finansējuma pieprasījumus dalībvalstis varēs iekļaut savos investīciju plānos, kas ir darbības nolīgumu pamatā, tādējādi atvieglojot pēc 2022. gada janvāra sākto projektu finansēšanu.
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_6776
