EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 3.5.2022

COM(2022) 198 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Cilvēki pirmajā vietā, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšana, ES tālāko reģionu potenciāla atraisīšana

{SWD(2022) 133 final} - {SWD(2022) 134 final}

Ievads 

Pieci miljoni ES pilsoņu mitinās tālākajos Savienības reģionos: Gvadelupā, Francijas Gviānā, Martinikā, Majotā, Reinjonā un Senmartēnā (Francija); Azoru Salās un Madeirā (Portugāle) un Kanāriju Salās (Spānija). Šie reģioni ir neatņemama ES daļa, stratēģiski izvietota Atlantijas okeānā, Karību jūras baseinā, Dienvidamerikā un Indijas okeānā.

Tālākie reģioni ir ļoti vērtīgi — tajos dzīvo gados jauni iedzīvotāji, tiem ir plašas jūras ekonomikas zonas, unikāla bioloģiskā daudzveidība, bagātīgi atjaunīgie energoresursi, kosmosa zinātnēm un astrofizikas darbībām piemērota atrašanās vieta un klimats, kā arī nozīmīga kosmosa infrastruktūra. Reālā IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju dažos no šiem reģioniem ir bijis straujāks nekā vidēji ES 1 . Tādējādi, ja tiktu nodrošinātas pienācīgas attīstības stratēģijas, reformas un ieguldījumi, atšķirības ar pārējās ES līmeni nākotnē varētu tikt samazinātas. Papildus tam šie reģioni ir Eiropas Savienības atzari, kas iestiepjas visā pasaulē un kam ir potenciāls pastiprināt sadarbību un attiecības ar to apkārtējām valstīm un teritorijām.

Tajā pašā laikā tālākie reģioni saskaras ar pastāvīgiem šķēršļiem, kas kavē to attīstību un atzīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā. Līgumā ir paredzēti īpaši atbalsta pasākumi tālākajiem reģioniem, ieskaitot īpašus nosacījumus attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu šajos reģionos un to piekļuvi ES programmām.

Lai gan šie reģioni cits no cita diezgan daudz atšķiras, tiem ir arī dažas kopīgas īpatnības, piemēram, tas, ka tie atrodas tālu, tie ir salas 2 , tiem lielākoties ir maza teritorija, tie ir neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, to ekonomika ir atkarīga no dažām nozarēm, tajos ir augsts bezdarba līmenis un iekšzemes kopprodukts (IKP) ir daudz mazāks nekā vidēji ES un valstīs 3 . Majotā ir Eiropas Savienībā mazākais IKP uz vienu iedzīvotāju (30 %) un augstākais bezdarba līmenis (27,8 %) 4 . Vairāki no šiem reģioniem pēdējās divās desmitgadēs nav spējuši panākt konverģenci ar pārējo ES 5 un pašlaik ir īpaši neaizsargāti pret augstajām enerģijas cenām apvienojumā ar gaidāmo pārtikas krīzi, ko būs radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Dažiem no tālākajiem reģioniem vēl ir jāapmierina pamatvajadzības, no kurām ir atkarīga dzīves kvalitāte un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana 6 , piemēram, jānodrošina piekļuve ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei vai transportam, lai šie reģioni spētu īstenot savu potenciālu. Būtiska nozīme būs arī demogrāfiskajiem faktoriem — gaidāms, ka līdz 2100. gadam iedzīvotāju skaits Majotā būs trīskāršojies, bet Francijas Gviānā divkāršojies, tāpēc arī minētās vajadzības attiecīgi pieaugs 7 . Daži reģioni, piemēram, Kanāriju Salas, Francijas Gviāna, Majota un Senmartēna, ir arī pakļauti lielam neatbilstīgas migrācijas spiedienam. No otras puses, gaidāms, ka tai pašā laikā dažos citos tālākajos reģionos 8 iedzīvotāju skaits ievērojami saruks, tāpēc ka jaunieši emigrē labāku iespēju meklējumos.

Šajā paziņojumā ir norādītas prioritātes ES rīcībai, ko tā veic kopā ar šiem reģioniem un to labā. Tā mērķis ir, beidzoties Covid-19 krīzei, virzīt šos reģionus uz ilgtspējīgu atveseļošanu un izaugsmi, pirmajā vietā liekot cilvēkus. Atveseļošana un izaugsme jābalsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, kas reģionus virzīs uz saliedētu un iekļaujošu sabiedrību, ekonomikas dažādošanu un jaunām darbvietām un tādējādi palīdzēs apmierināt cilvēku vajadzības. Šā paziņojuma pamatā ir ar šiem reģioniem noslēgtās 2017. gada stratēģiskās partnerības 9 īstenošana, kas izklāstīta 2020. gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei 10 .

Tālāko reģionu īpatnības ir ņemtas vērā īpašos ES tiesību aktos, fondos un programmās. Komisija ir apņēmusies turpināt integrēt šo reģionu specifiku ES tiesību aktos un politikā, lai sekmētu to attīstību, izmantojot īpaši pielāgotas un konkrētai vietai atbilstošas pieejas. Šajā paziņojumā ir aprakstītas Komisijas ierosinātās iniciatīvas, kas papildina un atbalsta reģionu un valstu rīcību. Komisija jo īpaši stiprinās dialogu ar šiem reģioniem, sniegs tiem īpaši pielāgotu atbalstu un palīdzēs uzlabot to administratīvās spējas, lai tie varētu izmantot visas iespējas, ko tiem sniedz ES politika, īstenot savu potenciālu.

Lai gan ES ir liela loma tālāko reģionu izaugsmes potenciāla īstenošanas veicināšanā, to labklājība un attīstība pamatu pamatos ir atkarīga no pašu reģionu un to dalībvalstu izvēlēm un rīcības. Tiem pašiem ir jārūpējas par to, lai veidotu un īstenotu katram reģionam atbilstošas attīstības stratēģijas, noteiktu pareizās prioritātes un izmantotu visas finansēšanas iespējas, ko sniedz Eiropas instrumenti. Šo stratēģiju uzdevums ir paredzēt iedzīvotāju vajadzības un reaģēt uz tām, novērst šķēršļus, kas kavē izaugsmi, izmantot stiprās puses, dažādot ekonomiku, palielināt pašpietiekamību, paplašināt tirdzniecības sakarus, pilnveidot prasmes un radīt darbvietas.

Tādēļ paziņojumā ir ne vien izklāstītas vairākas iniciatīvas, kas jāattīsta ES līmenī, bet arī šie reģioni un to dalībvalstis tiek mudināti rīkoties, piemēram, lai atspoguļotu to specifiku caurviju politikas jomās un instrumentos, ieskaitot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) 11 un kohēzijas politikas fondus 12 , un horizontālos instrumentos, piemēram, tehniskā atbalsta instrumentā (TSI) 13 . Paziņojumā ir arī ierosināts pievērst īpašu uzmanību šiem reģioniem attiecīgās rīcības jomās, lai sasniegtu ES mērogā noteiktās mērķvērtības, piemēram, tās, kas noteiktas Eiropas sociālo tiesību pīlārā 14 un klimatrīcības jomā.

Šajā paziņojumā ir ņemta vērā informācija, kas saņemta 2021. gada jūlijā līdz novembrī notikušajā sabiedriskajā apspriešanā 15 , četrās mērķtiecīgās sanāksmēs ar tālākajiem reģioniem un to dalībvalstīm, divpusējās sanāksmēs ar tālāko reģionu administrācijām, Tālāko reģionu prezidentu konferences (CPRUP) 2021. gada novembra deklarācija 16 , dalībvalstu un tālāko reģionu 2022. gada janvāra kopīgās nostājas dokuments 17 , Eiropas Parlamenta rezolūcija 18 , pētījums par pandēmijas ietekmi šajos reģionos 19 , kā arī Reģionu komitejas (RK) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumi 20 . Tajā ietverti arī priekšlikumi, kas izriet no konferences par Eiropas nākotni.

1. Reakcija uz Covid-19 pandēmiju un krīzi

Tālākos reģionus Covid-19 krīze skāra īpaši smagi. Kanāriju Salās jauniešu bezdarba līmenis strauji paaugstinājās no 35,4 % 2019. gadā līdz 57,7 % 2020. gadā 21 . Senmartēnā darba meklētāju skaits 2020. gada beigās bija par vairāk nekā 16 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. No 2019. līdz 2020. gadam IKP Kanāriju Salās nokritās par 11 %, bet Madeirā par 7 %; salīdzinājumam — Spānijā tas samazinājās par 7 %, bet Portugālē par 3 % 22 . Tālākos reģionus skāra arī traucējumi piegāžu ķēdēs. Šajā saistībā 2020. gada Eiropas pusgadā attiecīgās dalībvalstis tika mudinātas īstenot mērķorientētu politiku šajos reģionos, lai samazinātu atšķirību palielināšanās risku 23 .

Komisija ir ieviesusi pasākumus, kas palīdz vājināt pandēmijas ietekmi. Ar CRII un CRII+ — investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu 24  — kohēzijas politikas fondu līdzekļi tika novirzīti veselības aprūpes nozares, nodarbinātības, tāldarba un attālinātas skološanās atbalstam. Covid-19 dēļ ieviestais valsts atbalsta pagaidu regulējums 25 deva iespēju īstenot pasākumus uzņēmumu (jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu) atbalstam un nodarbinātības saglabāšanai tālākajos reģionos, un dažus no šiem pasākumiem līdzfinansēja Atveseļošanas palīdzība kohēzijai (REACT-EU) 26 . Piemēram, Komisija apstiprināja vairāk nekā 20 atbalsta shēmu, kuru mērķis bija saglabāt darbvietas un uzņēmumus Azoru Salās un Madeirā. Līdztekus tam REACT-EU nodrošina tālākajiem reģioniem iezīmētus 146 miljonus EUR papildus summai, kas tiek atvēlēta no to dalībvalstīm piešķirtā finansējuma. Piemēram, gandrīz trešdaļa REACT-EU finansējuma, kas bija piešķirts Francijai, tika atvēlēta tās tālākajiem reģioniem (1,2 miljardi EUR no 3,9 miljardiem EUR), lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos (piem., Wi-Fi Gvadelupā) un infrastruktūru (piem., jaunas skolas Francijas Gviānā). ANM ir NextGenerationEU 27 centrālais elements, un tā mērķis ir palielināt dalībvalstu izturētspēju un sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Attiecīgajos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) ir paredzēti ieguldījumi arī valstu tālākajos reģionos tādās jomās kā platjosla, tīra enerģija un transports, ēku renovācija, piekļuve darba tirgum, izglītība un apmācība, digitalizācija, sociālie mājokļi, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī katastrofu novēršana un noturība pret tām. Portugāles plānā daļa finansējuma ir īpaši atvēlēta klimata un digitālās pārkārtošanās jomai Azoru Salās un Madeirā.

2. Ilgtspējīga un iekļaujoša atveseļošana un izaugsme

Lai turpinātu Eiropas ceļu uz atveseļošanos un ņemot vērā lielo nenoteiktību, ko izraisījusi Krievijas iebrukšana Ukrainā 2022. gada sākumā, atveseļošanas un izaugsmes stratēģijas ir jāpielāgo katram tālākajam reģionam, lai apmierinātu iedzīvotāju konkrētās vajadzības (2.1. nodaļa), atbalstītu vissmagāk skartās nozares un dažādotu un modernizētu ekonomiku, liekot lietā stiprās puses (2.2. nodaļa) un balstoties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2.3. nodaļa). 

2.1. Cilvēki pirmajā vietā: taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas visiem 

Tālākajos reģionos vidēji ir Eiropas Savienībā augstākais nabadzības, analfabētisma, bezdarba un NEET (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) līmenis un zemākais iegūtais izglītības līmenis. Dažos no šiem reģioniem daudziem cilvēkiem trūkst tīra ūdens, pienācīga mājokļa, elektrības, izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskā transporta un interneta.

Atveseļošanā cilvēki jāliek pirmajā vietā, dzīves kvalitāti šajos reģionos pietuvinot ES un valstu vidējiem rādītājiem. Tāpēc atveseļošanas pasākumiem būtu pirmām kārtām jāpalīdz mazināt nabadzību, apmierināt cilvēku pamatvajadzības un jo īpaši radīt iespējas bērniem un jauniešiem, izmantojot integrētu pieeju, kas ietver valsts politiku un ieguldījumus pamata infrastruktūrā, augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos un administratīvajās spējās un ko papildina ES politika un fondi. Šajā saistībā ir svarīgi palīdzēt tālākajiem reģioniem īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sasniegt Portu samitā noteiktās 2030. gada mērķvērtības darbvietu, prasmju jomā un nabadzības mazināšanas jomā 29 .

Nabadzības apkarošana, līdztiesības un iekļautības veicināšana

2019. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 28,5 % iedzīvotāju Kanāriju Salās, 31,8 % iedzīvotāju Azoru Salās un 27,8 % iedzīvotāju Madeirā, kas ir daudz vairāk nekā vidēji ES un valstīs 30 . Nabadzības līmenis Gvadelupā (34 %) vairāk nekā divreiz pārsniedz nabadzības līmeni kontinentālajā Francijā (14 %) 31 . Reinjonas lauku apvidos puse cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa 32 . Bērni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, veci cilvēki, ir pakļauti lielākam nabadzības riskam. Piemēram, 2017. gadā 80 % bērnu Majotā un 60 % bērnu Francijas Gviānā dzīvoja mājsaimniecībās, kas bija pakļautas nabadzības riskam 33 . 

Papildus tam atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātību tālākajos reģionos ir daudz lielāka nekā vidēji ES, un tā ir īpaši liela Majotā, kurā nodarbināto sieviešu procentuālā daļa ir aptuveni par pusi mazāka nekā nodarbināto vīriešu daļa (attiecīgi 23,9 % un 41,9 % 34 ). Sieviešu bezdarba līmenis ir augstāks par vīriešu bezdarba līmeni visos tālākajos reģionos, izņemot Reinjonu 35 . Veicinot sieviešu iesaisti darba tirgū, var paaugstināt nodarbinātības līmeni un tādējādi palīdzēt sasniegt 2030. gadam noteikto Eiropas sociālo tiesību pīlāra nodarbinātības līmeņa mērķvērtību — 78 %. Lai to panāktu, ir vajadzīgi pienācīgi darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas pasākumi, kā arī kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe un ilgtermiņa aprūpe. 

Šajā saistībā liela nozīme ir darbībām, kuru mērķis ir novērst plaisu starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātībā, aprūpē, atalgojumā un lēmumu pieņemšanā un izskaust ar dzimumu saistītu vardarbību 36 , kā norādīts ES Dzimumu līdztiesības stratēģijā 37 . ES stratēģija par bērna tiesībām 38 un Eiropas Garantija bērniem 39 arī var kalpot par ceļvežiem tādām iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt bērnus tālākajos reģionos un palīdzēt viņiem izmantot savas tiesības. ES kohēzijas politikas fondi, ieskaitot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), var sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā. Piemēram, 2014.–2020. gadā ERAF piešķīra 82 miljonus EUR bērnu aprūpes un sociālo iestāžu infrastruktūras atbalstam Madeirā un Azoru Salās. ESF+ ieguldījumi tālākajos reģionos var palīdzēt cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un nodrošināt pārtiku un materiālo palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem.

Piekļuve pienācīgam mājoklim, ūdenim, internetam un cenas ziņā pieņemamam transportam un enerģijai

Dažos tālākajos reģionos daudziem cilvēkiem nav pienācīgu dzīves apstākļu un piekļuves pamatpakalpojumiem. Francijas Gviānā 53 % cilvēku dzīvo pārpildītos mitekļos (kontinentālajā Francijā — 8 %), un Majotā 56 % mājokļu ir pārpildīti 41 . Dažos reģionos nav pietiekamas piekļuves ūdenim: Majotā trešdaļai mājsaimniecību nav piekļuves tekošam ūdenim 42 ; Francijas Gviānā vairāk par 30 % iedzīvotāju nav piekļuves karstajam ūdenim 43 ; Gvadelupā cilvēkiem nav nepārtrauktas piekļuves ūdenim, jo sadales tīklā ir sūces 44 . Augstās enerģijas cenas, kas vēl vairāk paaugstinājušās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, rada risku, ka daudzi nevarēs atļauties elektroenerģiju. Sabiedriskā transporta trūkums kavē piekļuvi pakalpojumiem, izglītībai un darba iespējām.

Kohēzijas politikas fondi ļoti palīdz apmierināt dažas no šīm pamatvajadzībām. Piemēram, 2014.–2020. gadā ERAF un Kohēzijas fonds (KF) 45 ar 116 miljoniem EUR atbalstīja ilgtspējīgu pilsētas transporta, ūdens un enerģijas infrastruktūru Madeirā un Azoru Salās. Portugāles un Francijas ANP ir paredzēti ieguldījumi sociālajos mājokļos. Lai apmierinātu cilvēku pamatvajadzības, no valsts līdzekļiem, kas papildināti ar ES līdzekļiem, jāveic lieli ieguldījumi infrastruktūrā. Tas ir jāatspoguļo ES fondu plānošanā un pieteikumos, kuros lūgts finansējums no ES programmām, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 46 .

Piekļuve veselības aprūpei

Tālāko reģionu veselības aprūpes sistēmas ir ļoti dažādas, taču tām visām ir mazāka kapacitāte un mazāk veselības aprūpes speciālistu nekā vidēji valstī un ES 47 . Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka šie reģioni ir ļoti neaizsargāti un izolēti. Šajos reģionos ir arī mazs paredzamais mūža ilgums 48 , īpaši augsts zīdaiņu mirstības rādītājs 49 , tropisko slimību uzliesmojumi un piesārņojums 50 . Ir svarīgi palielināt medicīnas sistēmas kapacitāti, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei, veselības veicināšanu, slimību profilaksi un gatavību pandēmijām.

Kohēzijas politikas fondi un ANM var sniegt atbalstu, piemēram, infrastruktūrai, aprīkojumam, medicīnas mācībām un digitāliem veselības aprūpes risinājumiem. Francijas ANP, piemēram, ir paredzēti ieguldījumi slimnīcu modernizācijā tālākajos reģionos. Programma “ES – veselībai” 51 var atbalstīt darbības, kuru mērķis ir samazināt nevienlīdzību piekļuvē veselības aprūpei un uzlabot gatavību krīzēm, e-veselību, veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Papildus tam Interreg 52 , viens no galvenajiem instrumentiem sadarbības veicināšanai starp ES reģioniem un ar trešām kaimiņvalstīm, var atbalstīt sadarbību veselības aprūpes jomā. Programma “Digitālā Eiropa” arī atbalsta digitālo infrastruktūru, kas nodrošina piekļuvi diagnostikas un aprūpes nolūkiem vajadzīgiem attēlveides un genoma datiem.

Iespējas jaunatnei: izglītība, apmācība, nodarbinātības atbalsts un uzņēmējdarbība

Tālākie reģioni cieš no augsta jauniešu bezdarba līmeņa un intelektuālā darbaspēka emigrācijas. Kanāriju Salās un Majotā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 50 %, bet Gvadelupā, Martinikā un Reinjonā tas ir aptuveni 40 %, kas ir daudz vairāk nekā vidēji ES (16 %). Šajos reģionos ir īpaši daudz NEET (33,6 % Francijas Gviānā un 24,6 % Reinjonā, kas ir trīsreiz vairāk nekā vidēji Francijā un divreiz vairāk nekā vidēji ES) un izglītību priekšlaicīgi pārtraukušo (Azoru Salās — 27 %, kas trīsreiz pārsniedz Portugāles vidējo rādītāju (8,9 %)) 55 .

Šajos reģionos ir arī zemāks iegūtais izglītības līmenis. Francijas tālākajos reģionos ir izplatīts analfabētisms — atkarībā no reģiona 30 %–73 % 17 gadīgo jauniešu ir lasīšanas grūtības (kas ir daudz vairāk nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs ir 9,6 %) 56 . Šajā saistībā saskaņā ar 2021. gada sabiedriskās apspriešanas rezultātiem ES atbalsta prioritātes ir atbalsts izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir paredzēts līdz 2030. gadam pazemināt NEET līmeni no 12,6 % (2019. gadā) līdz 9 %, īpaši, uzlabojot šo jauniešu nodarbinātības izredzes. Saskaņā ar Garantiju jauniešiem dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt, ka jaunieši saņem darba, izglītības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc izglītības vai darba pārtraukšanas.

Šajā saistībā ES atbalsta prasmju pilnveidi tālākajos reģionos ar dažādiem instrumentiem. 2021.–2027. gadā ESF+ atbalstīs apmācību, mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanu un karjeras konsultēšanu, jauniešu nodarbinātību, uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi, vismaz 12,5 % no programmas piešķīrumiem atvēlot jauniešu atbalstīšanai. Liela loma ir arī ANP; tā, piemēram, Francijas ANP ir paredzēts atbalsts augstākās izglītības iestādēm Gvadelupā un Reinjonā. 2014.–2020. gadā gandrīz 25 000 cilvēku no Martinikas piedalījās ESF finansētā izglītībā un apmācībā. Ar ESF+ jauno papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem tiks atbalstīta profesionālā izglītība un apmācība, māceklības, pāreja no skolas uz darba dzīvi, jauniešu nodarbinātība un mobilitāte. ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas virziens var atbalstīt sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kā arī veicināt darba mobilitāti un nodarbinātības politikas modernizāciju. Jaunā iniciatīva ALMA (Aim, Learn, Master, Achieve — orientācija, mācības, meistarība, rezultāts), ko atbalsta šis fonds, ir aktīvas iekļaušanas iniciatīva, kas atbalsta nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), lai viņi varētu iegūt profesionālo pieredzi ārzemēs un pieredzi, kas viņiem ļauj iekļauties darba tirgū un piedalīties sabiedrības dzīvē. Iniciatīvas mērķis jo īpaši ir iesaistīt jauniešus no lauku, perifēriem un mazāk attīstītiem reģioniem, nodrošinot viņiem ar darbu saistītu mācību pieredzi citā dalībvalstī. Tā var arī atbalstīt tālāko reģionu jauniešu mobilitāti uz kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, un uz ES kontinentālo daļu.

2022. gadā, kas ir Eiropas Jaunatnes gads, jauniešu iespējas tiks vairotas ar dažādām iniciatīvām, ieskaitot jaunu iniciatīvu, kas paredzēta tikai jauniešiem no tālākajiem reģioniem. Programma Erasmus+ 57 sniedz papildu atbalstu studentiem no šiem reģioniem, lai viņi varētu mācīties ārvalstīs, tostarp atbalsta sadarbību ar trešām kaimiņvalstīm. 2014.–2020. gadā Erasmus+ mobilitātes projektos piedalījās 28 500 cilvēku no visiem tālākajiem reģioniem kopā 58 . Komisija, izmantojot savu iekļaušanas un daudzveidības stratēģiju, palīdz jauniešiem no šiem reģioniem piedalīties programmās Erasmus+ un “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Papildus tam ir svarīgi veicināt šo reģionu jauno pētnieku darbību un atbalstīt viņu dalību ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” 59 , kā arī radīt jauniešiem pievilcīgas nodarbinātības iespējas viņu reģionos. Komisija arī izstrādā iniciatīvu, kuras mērķis ir mazināt problēmas saistībā ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju no skartajām ES daļām, piemēram, tālākajiem reģioniem, un apzināt iespējamos risinājumus.

2.2. Stipro pušu izmantošana, šķēršļu novēršana, uzmanības vēršana uz galvenajām nozarēm

Tālākie reģioni cits no cita ļoti atšķiras. Katram reģionam ir savi ierobežojumi un stiprās puses, sākot ar lauksaimniecību vai tūrismu un beidzot ar zilo ekonomiku vai kosmosu. Ekonomikas attīstības līmenis ir ļoti atšķirīgs, sākot no 30 % no ES IKP Majotā un 46 % no ES IKP Francijas Gviānā un beidzot ar 69 % no ES IKP Madeirā un 76 % no ES IKP Martinikā. Šo lielo atšķirību dēļ ir vajadzīgas īpaši pielāgotas reģionālās attīstības stratēģijas. Lai panāktu atveseļošanu un izaugsmi, ir būtiski dažādot reģionu ekonomiku, koncentrējoties uz tās pievienoto vērtību, atbilstoši reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijām.

Covid-19 krīze, kā arī pašreizējais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir izgaismojuši nepieciešamību šiem attālajiem reģioniem kļūt vairāk vai mazāk autonomiem lauksaimniecības un energoapgādes jomā un dažādot avotus. Videi draudzīgas pārtikas ražošanas spējas ir izdevība dažādot un zaļināt šo nozari un radīt kvalitatīvas darbvietas. Tāpat arī, izmantojot tīras enerģijas, piemēram, saules un vēja enerģijas, iekārtas, var palīdzēt pārvarēt enerģijas trūkumu un dekarbonizēt reģionu energoresursu struktūru.

Pētniecība, inovācija un pārdomāta specializācija

Tālākie reģioni atjaunina savas pārdomātas specializācijas stratēģijas 61 , lai veicinātu inovāciju daudzsološākajās nozarēs, konkrētāk, lauksaimniecības pārtikas nozarē, bioekonomikā, ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, apmācībā un pētniecībā tropu medicīnas jomā, tūrismā un radošajās nozarēs. Pētniecības un inovācijas (PI) veicināšana var palīdzēt šiem reģioniem lietderīgi izmantot savas stiprās puses un integrēties Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Komisija centīsies uzlabot piekļuvi izcilībai un pārvarēt inovācijas plaisu 62 . Iepriekšējās pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projekts FORWARD 63 palīdzēja tālākajiem reģioniem palielināt savas pētniecības spējas. Programmas “Apvārsnis Eiropa” komponents “dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana”, kas atbalsta pētniecības jomā iepalikušas valstis, tika attiecināts arī uz visiem tālākajiem reģioniem. Neseni programmas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumi, piemēram, uzaicinājumi par jūras bioloģisko daudzveidību vai ekosistēmu atjaunošanu, atspoguļo tālāko reģionu specifiku. Būtu jāizpēta sinerģija starp ERAF un programmu “Apvārsnis Eiropa”, piemēram, kumulatīvs finansējums un atbalsts projektiem, kam piešķirta kvalitātes zīme “izcilības zīmogs”. Programma “Apvārsnis Eiropa” arī atbalsta sadarbību starp valstu PI programmām, dodot valstīm iespēju noteikt kopīgas prioritātes saviem tālākajiem reģioniem un īstenot kopīgus uzaicinājumus. Papildu iespējas sekmēt vietējo pētniecību un inovāciju sniedz programmas “Apvārsnis Eiropa” misija “Līdz 2030. gadam atjaunot mūsu okeāna un ūdeņu stāvokli”.

ERAF atbalstīs inovāciju ar savām vispārīgajām programmām, Interreg programmām un iniciatīvu “Starpreģionālās investīcijas inovācijā”, kas izvērš starpreģionālus projektus pārdomātas specializācijas jomās. Arī Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) 64 veicina pētniecību, inovāciju un tehnoloģijas zilajā ekonomikā, savukārt BlueInvest platforma 65 un fonds nodrošina pakalpojumus, kas palīdz sagatavoties ieguldījumiem.

Mobilitāte, transports, tūrisms un kultūra

Transporta un preču piegāžu ziņā tālākie reģioni ir atkarīgi no gaisa un jūras transporta savienojumiem. Transporta savienojumi reģionu iekšienē un ar Eiropas kontinentālo daļu ir ļoti vajadzīgi gan cilvēkiem, lai viņi varētu piekļūt izglītībai, apmācībai un darbam, gan arī uzņēmējdarbības, tirdzniecības un tūrisma nolūkiem. Tūrisms veido lielu daļu to ekonomikas — 35 % no IKP Kanāriju Salās 66 un ceturtdaļu no IKP Madeirā —, un šo nozari ir smagi skārusi Covid-19 krīze 67 . 2020. gadā Madeirā tūrisma uzņēmumi uzņēma par 61 % mazāk viesu nekā 2019. gadā un tā dēļ ienākumi saruka par 64 % 68 .

Dažādi ES fondi var veicināt mobilitāti, transportu un tūrismu. EISI var līdzfinansēt transporta infrastruktūru, un tā darba programma īpaši atbalsta jūras ostas, lai palīdzētu uzlabot tālāko reģionu savienotību. Komisijas priekšlikumā par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulas pārskatīšanu 69 ir atspoguļotas tālāko reģionu vajadzības pēc savienojumiem, proti, viņu ostas, pilsētu mezgli un ceļi ir iekļauti TEN-T kartēs, un ir noteikts, ka par tiem var saņemt EISI atbalstu. Šie reģioni var izmantot ERAF un KF 70 lidostu infrastruktūrai un tūrisma nozares atbalstam. Piemēram, Spānijas ANP veicina tūrisma izturētspēju, vēršot ieguldījumus uz infrastruktūru un tirgvedību.

Ņemot vērā tālāko reģionu lielo atkarību no gaisa savienojumiem, visi lidojumi no tiem uz Eiropas Ekonomikas zonu līdz 2023. gada beigām ir atbrīvoti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) 71 . 2021. gadā Komisija ierosināja līdz 2030. gadam no ETS atbrīvot lidojumus starp šiem reģioniem un dalībvalstīm, pie kurām tie pieder 72 . Tūrisma pārkārtošanās ceļvedis 73 virzīs šo nozari uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un izturētspēju, piedāvājot darbības, ko tālākie reģioni var īstenot. Visbeidzot, Komisija ir atbalstījusi kultūras nozari ar izmēģinājuma projektu kultūras jomā, kurš paredzēts tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) 74 , un ar citām iniciatīvām 75 papildus programmai “Radošā Eiropa”.

Bioloģiskā daudzveidība

Tālākie reģioni ir ārkārtīgi vērtīgi bioloģiskās daudzveidības ziņā. Tas ir atzīts ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam 76 , kurā ir īpaši uzsvērta vajadzība aizsargāt un atjaunot to ekosistēmas. No šīs bioloģiskās daudzveidības ir atkarīgas daudzas nozares, ieskaitot tūrismu, zivsaimniecību, mežsaimniecību un lauksaimniecību. Veselīgas ekosistēmas arī nodrošina tīru gaisu un ūdeni un mazina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tāpēc ir ļoti būtiski tās aizsargāt un atjaunot. Komisija atzinīgi novērtētu, ja dalībvalstis iekļautu ES Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā 77 visus savus tālākos reģionus, ja tas vēl nav izdarīts.

Ieguldījumi no ERAF palīdzēs saglabāt un atjaunot aizsargājamās teritorijas, kā arī zaļo infrastruktūru. EJZAF atbalsta aizsargājamās jūras teritorijas, dzīvos jūras resursus un ekosistēmas. Ieguldījumus bioloģiskajā daudzveidībā var piesaistīt arī, izmantojot InvestEU 78 . Papildus tam tālāko reģionu specifika ir atspoguļota visos Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) 79 komponentos — bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu pakalpojumu, aprites ekonomikas, klimata pārmaiņu un enerģētikas komponentā —, un programmā īpaša uzmanība tiek pievērsta un papildu punkti tiek piešķirti pieteikumiem no šiem reģioniem. Programmā LIFE ir arī dotāciju shēma maziem projektiem tālākajos reģionos; šos projektus līdzfinansē 95 % apmērā. Komisija ir arī izveidojusi tehniskās palīdzības iniciatīvu Green Assist, lai atbalstītu publiskā un privātā sektora ieguldījumus dabas kapitālā, bioloģiskajā daudzveidībā, aprites ekonomikā un citu ieguldījumu zaļināšanā. Šādi ieguldījumi ne tikai aizsargā vidi — tiem ir arī liels potenciāls veicināt ilgtspējīgu un dabai draudzīgu tūrismu, kā arī ekonomikas dažādošanu, piemēram, farmaceitiskās pētniecības un izstrādes virzienā.

Zilā ekonomika

Tālākajiem reģioniem piemīt vienreizīgs zilās ekonomikas potenciāls, pateicoties to lielajām ekskluzīvajām ekonomikas zonām (EEZ), kas aizņem vairāk nekā pusi no visām ES EEZ, un bagātajai bioloģiskajai daudzveidībai. Zivsaimniecība un jūras transports joprojām ir būtiska to ekonomikas daļa. Ir svarīgi, lai tālākie reģioni izstrādātu savas zilās ekonomikas stratēģijas tā, lai tās būtu ilgtspējīgas, tostarp aizsargātu reģionu jūras bioloģisko daudzveidību.

EJZAF un kohēzijas politikas fondi atbalsta tālāko reģionu jūras nozari. EJZAF šiem reģioniem ir iezīmēts 315 miljonu EUR budžets, kas paredzēts strukturāliem ieguldījumiem un papildu izmaksu atlīdzināšanai, turklāt reģioni gūst labumu arī no īpašiem valsts atbalsta noteikumiem, kas attiecas uz zvejniecību un akvakultūru. Komisija pašreizējās šo noteikumu pārskatīšanas kontekstā 86 ir ierosinājusi turpināt piemērot šiem reģioniem īpašus nosacījumus. Ieguldījumi novatoriskā atjaunīgajā jūras enerģijā, zilajās biotehnoloģijās, akvakultūrā, pētniecībā, dziļūdens resursu aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā un apmācībā var radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un darbvietas. Programma “Apvārsnis Eiropa” ar tās misijas “Līdz 2030. gadam atjaunot mūsu okeāna un ūdeņu stāvokli” starpniecību sniedz arī iespējas koordinēt pasākumus, lai panāktu klimatneitrālu zilo ekonomiku un samazinātu piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas jūras nozarē.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Lauksaimniecība ir svarīga nozare vairumā tālāko reģionu un nodrošina ievērojamu daļu no reģiona kopējās pievienotās vērtības un nodarbinātības. Inovācija var palīdzēt uzlabot pārtikas kvalitāti un resursefektivitāti un samazināt pārtikas ražošanas pēdas nospiedumu. Bioloģiskās lauksaimniecības palielināšana šajos reģionos saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” varētu sniegt labumu gan videi, gan ekonomikai. Lai uzlabotu konkurētspēju, ir būtiski attīstīt lauksaimniecību un pielāgot to nākotnes vajadzībām, izmantojot mazāk ķīmisko pesticīdu un antibiotiku un ieviešot ekoloģiskākas metodes.

ES turpinās sniegt lielu atbalstu tālāko reģionu lauksaimniecībai. Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI) 91 atbalsta vietējo ražošanu, piešķirot lauksaimniekiem tiešos maksājumus, īstenojot tirgus pasākumus un piegādājot kritiski svarīgas lauksaimniecības preces. Pateicoties ciešai iestāžu sadarbībai, POSEI budžets 2021.–2027. gadā saglabās savu finansiālo kapacitāti. Papildus tam Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai paredz īpašus nosacījumus šiem reģioniem, tai skaitā nosaka, ka dalībvalstīm savi kopējās lauksaimniecības politikas (KAP) stratēģiskie plāni ir jāpielāgo savu tālāko reģionu specifikai 92 , kā tas uzsvērts arī Komisijas ieteikumos 93 , vienlaikus tiecoties uz lielāku ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju.

Turklāt valsts atbalsta instrumenti, ar ko sniedz atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku jomā 94 , pieļauj lielākus maksimālos atbalsta intensitātes līmeņus ieguldījumiem šajos reģionos un darbības atbalstam. Komisija pašreizējās šo instrumentu pārskatīšanas kontekstā 95 ir ierosinājusi turpināt paredzēt tālākajiem reģioniem īpašus nosacījumus. Lai atbalstītu tālāko reģionu lauksaimniecības un lauku attīstību, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pielāgotu un modernizētu POSEI finansētās darbības nolūkā panākt līdzsvarotāku attīstību dažādās lauksaimniecības nozarēs (tradicionālās eksporta nozares un lopkopības un kultūraugu dažādošanas nozares). Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Komisija pieņēma pasākumus, ar ko atbalsta visvairāk skartos lauksaimniecības produktu ražotājus 96 . Ņemot vērā ar to saistīto pārtikas cenu kāpumu un piegāžu pārtraukumu risku un lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, šie pasākumi ietvēra avansa maksājumus lauksaimniekiem, pagaidu noteikumus, kas ļauj piešķirt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem arī lauksaimniecības pārtikas nozarē 97 , un elastīgus barības importa nosacījumus.

2.3. DARĪT, KĀ NĀKAS: ZAĻĀS UN DIGITĀLĀS PĀRKĀRTOŠANĀS VEICINĀŠANA

2.3.1. Zaļā pārkārtošanās: ceļā uz ilgtspējīgu ekonomiku 

Zaļās pārkārtošanās mērķis ir panākt ilgtspējīgu, videi draudzīgu un klimatneitrālu sabiedrības un ekonomikas pārkārtošanos visās politikas jomās. Komisija Paziņojumā par zaļo kursu 99 ir apņēmusies pievērst īpašu uzmanību tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to neaizsargātību pret dabas katastrofām un to unikālo bioloģisko daudzveidību un bagātos atjaunīgos energoresursus. Šiem reģioniem ir labas iespējas kļūt par paraugu attīstības jomā, ievērojot aprites ekonomikas un klimatneitralitātes principus, kā arī veicot ieguldījumus un radot darbvietas zaļo un zilo risinājumu jomā tādās nozarēs kā tūrisms, lauksaimniecība un zivsaimniecība. Sabiedriskās aptaujas respondenti ierindoja klimatu, bioloģisko daudzveidību un vidi piecu galveno ES rīcības jomu vidū šajos reģionos.

Klimatrīcība

ES ir apņēmusies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, ieskaitot pielāgošanās mērķus, kuru nolūks ir palielināt izturētspēju. Tālākie reģioni ir īpaši pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei, ieskaitot ekstrēmus laikapstākļu notikumus, un tiem ir vajadzīgi to specifikai piemēroti pasākumi, kas palīdzēs tiem pielāgoties klimata pārmaiņām. Šajā saistībā 2021. gada klimatadaptācijas stratēģijā ir paredzēta informācijas apmaiņa starp šiem reģioniem un to kaimiņiem par risinājumiem, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām. Komisijas priekšlikumā par Sociālo klimata fondu 100 ir paredzēts, ka dalībvalstu sociālajos klimata plānos tiek analizēta ETS ietekme uz neaizsargātām grupām, ņemot vērā attālo reģionu specifiku. Papildus tam tas var atbalstīt cenas ziņā pieņemamu mazemisiju transportu salās un attālās teritorijās.

Atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte

Tālākie reģioni ar saviem bagātajiem atjaunīgās (saules, vēja, jūras un ģeotermālās) enerģijas avotiem var būt līderi pārejā uz tīru enerģiju un tādējādi palīdzēt ES sasniegt mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Tomēr šie reģioni vairumu tiem nepieciešamās enerģijas joprojām nodrošina ar fosilā kurināmā importu, kas rada lielas emisijas un izmaksas. Ņemot vērā augstās enerģijas cenas, ko vēl vairāk palielinājusi pašreizējā ģeopolitiskā spriedze, enerģētiskās nabadzības risks aug. Energoefektivitātes direktīvā 102 dalībvalstis tiek aicinātas mazināt enerģētisko nabadzību un ņemt vērā temperatūras atšķirības starp reģioniem, nosakot enerģijas ietaupījumu mērķrādītājus.

Vairāki tālākie reģioni (piemēram, Kanāriju Salas, Azoru Salas, Madeira un Reinjona) izmanto inovatīvus risinājumus, lai saražotu atjaunīgo enerģiju (īpaši ģeotermālo), ar ko dažos tālākajos reģionos jau pietiek, lai apmierinātu lielu daļu elektroenerģijas pieprasījuma. Ieguldījumi atjaunīgās enerģijas ražošanā un uzkrāšanā var palielināt tālāko reģionu enerģētisko autonomiju un palīdzēt sasniegt ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un 2030. gada mērķrādītājus emisiju samazināšanas un atjaunīgās enerģijas palielināšanas jomā. ES tiesiskais regulējums stimulē ieguldījumus tīrā enerģijā un mazās, decentralizētās atjaunīgās enerģijas sistēmās — arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē 103 . 2020. gada Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā 104 ir izcelts tālāko reģionu potenciāls kļūt par dekarbonizācijas celmlaužiem. Kohēzijas politikas fondi, iniciatīva “Tīra enerģija ES salām”, mehānisms “Jauni energorisinājumi, kas pielāgoti salu specifikai” (New Energy Solutions Optimized for Islands — NESOI) un ANM var atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu tālākajos reģionos. Programma LIFE var finansēt tehnoloģiju izvēršanu, jaunus uzņēmējdarbības modeļus un ar tiem saistītās prasmes.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Komisija ir ierosinājusi plānu REPowerEU, lai mazinātu energoatkarību 105 , un krīzes situācijai paredzēto valsts atbalsta pagaidu regulējumu, kas ļauj piešķirt atbalstu, lai segtu papildu izmaksas, kuras radušās gāzes un elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ 106 .

Aprites ekonomika

Tā kā tālākie reģioni ir atkarīgi no resursu importa un tajos rodas daudz atkritumu, ko cita starpā veicina tūrisms, un šie reģioni atkritumus eksportē, lielu labumu tiem varētu dot aprites ekonomikas risinājumi. Ņemot to vērā, 2020. gada Aprites ekonomikas rīcības plāns 107 veicina šiem reģioniem pielāgotus risinājumus. Vairums tālāko reģionu ir izstrādājuši aprites ekonomikas rīcības plānus, kas aptver ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu un atkritumu apsaimniekošanu. Te var palīdzēt ES fondi — ERAF un ESF+ var atbalstīt infrastruktūru un apmācību, programma LIFE var finansēt dažādus projektus, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu, un EJZAF var atbalstīt jūras piegružojuma savākšanu un apstrādi. 2014.–2020. gadā ERAF atbalstīja projektus, kuros tiek veicināta dabas resursu atkārtota izmantošana un tiek dekontaminēta augsne, piemēram, Azoru Salās, kur no atkritumu poligonos apglabātiem atkritumiem tika atgūti resursi.

2.3.2. Digitālās pārkārtošanās veicināšana: jaunu iespēju došana 

Digitalizācija var pulcēt kopā cilvēkus, pakalpojumus un uzņēmumus neatkarīgi no to atrašanās vietas un tādējādi palīdzēt tālākajiem reģioniem pārvarēt attālinātības radītos šķēršļus. Digitalizācijas redzējums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam” 108 var kalpot par ceļvedi pārkārtošanās procesā, tostarp sniegt vadlīnijas par digitālās infrastruktūras izvēršanu un digitālo prasmju pilnveidi.

Vairāki ES fondi var atbalstīt ieguldījumus digitālajā infrastruktūrā. Programma “Digitālā Eiropa” 109 stiprina ES kritiski svarīgās digitālās spējas un cenšas palīdzēt mazināt digitālo plaisu starp Eiropu un tālākajiem reģioniem. Eiropas digitālās inovācijas centru darba programmā 2021.–2023. gadam 110 dalībvalstis tiek mudinātas pievērsties savu tālāko reģionu vajadzībām, kas saistītas ar digitalizāciju. Papildus tam EISI programma var atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūru un tīklu integrāciju — tā 2021.–2025. gada digitalizācijas darba programma 111 var atbalstīt zemūdens kabeļus un satelītsavienojumus. Savukārt ERAF veicinās iekļaujošu digitālo sabiedrību šajos reģionos. Digitālo prasmju jomā ES plāno Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna ietvaros nodrošināt šādas pamatprasmes vismaz 80 % pieaugušo Eiropas Savienībā. Paziņojuma par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu 112 un Digitālās izglītības rīcības plāna mērķis ir veicināt digitālo izglītību un prasmes. ERAF atbalsta prasmju pilnveidi, izmantojot izglītības infrastruktūru.

Turklāt priekšlikumā par ES drošas savienojamības programmu 113 ir paredzēts izveidot kosmosā bāzētu savienojamības sistēmu, lai sniegtu piekļuvi visā pasaulē ar mērķi nodrošināt satelītsakaru pakalpojumus lietotājiem no valdības un savienotu pārvaldes iestādes. Papildus tam ES kosmosa pamatiniciatīvas Copernicus, Galileo un EGNOS 114 sniedz ļoti augstas veiktspējas datus un pakalpojumus, kas var dot iespēju digitalizēt veselas tālāko reģionu ekonomikas nozares, ieskaitot lauksaimniecību un transportu. ES kosmosa dati noder arī civilās aizsardzības pakalpojumiem un vides monitoringam. Tālākie reģioni var izmantot tādus ES un valstu instrumentus kā, piemēram, strukturālie un investīciju fondi, nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, programma “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un kosmosa uzņēmējdarbības iniciatīva Cassini.

3. Sadarbība ar citiem Eiropas reģioniem, kaimiņvalstīm un citiem partneriem

Interreg un sadarbība ar programmu “Eiropa pasaulē” un aizjūras zemju un teritoriju finansēšanas instrumenti

Tālākajiem reģioniem, pateicoties to atrašanās vietai, ir unikāla vērtība ES ārējās attiecībās un ES interešu un vērtību nodošanā pārējai pasaulei. Tie padara ES par īsteni globālu rīcībspēku. Saskaņā ar ES stratēģiju “Globālā vārteja” sadarbība ar kaimiņvalstīm un kaimiņteritorijām ir būtiska arī šo reģionu ekonomikas attīstībai un reģionālajai integrācijai. Respondenti sabiedriskajā apspriešanā šādu sadarbību atzina par vienu no piecām galvenajām prioritātēm. Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu organizācijas un Eiropas Savienības Partnerības nolīgums, kas tika sākts 2021. gadā, mudina ĀKK valstis sadarboties ar AZT un tālākajiem reģioniem tādās jomās kā tirdzniecība, enerģētika, digitalizācija, klimata pārmaiņas, vide un tūrisms.

Visi tālākie reģioni piedalās Interreg Eiropas teritoriālās sadarbības programmās, kas atbalsta sadarbību starp tālākajiem reģioniem un kaimiņvalstīm vai kaimiņteritorijām. Taču šī sadarbība nav īpaši liela regulatīvo, administratīvo, budžeta un politisko problēmu dēļ 116 . Komisija ir vienkāršojusi procedūras, lai atvieglotu sadarbību, proti, 2021.–2027. gadā programmām, kurām piešķirts kopīgs finansējums no ERAF (tālākie reģioni), programmas “Globālā Eiropa” (trešās valstis) vai Lēmuma par aizjūras asociāciju (AZT) līdzekļiem, piemēro vienu un to pašu noteikumu kopumu. ES ir ne vien atbalstījusi sadarbību ar citiem ES reģioniem (cita starpā — izmantojot programmu Interreg Europe), bet arī piešķīrusi 281 miljonu EUR no ERAF kā atbalstu sadarbībai starp tālākajiem reģioniem un to kaimiņiem un 15 miljonus EUR kā atbalstu sadarbībai starp AZT un citiem partneriem, veicinot kopīgus projektus, piemēram, universitātes kursus, slimnīcu sadarbību vai finanšu mehānismus. Arī programmas “Apvārsnis Eiropa” un LIFE var atbalstīt sadarbību.

Tirdzniecība

Tālāko reģionu tuvums trešām valstīm sniedz tirdzniecības un sadarbības iespējas. Tomēr ar šiem reģioniem konkurē apkārtējās valstis, kas ražo līdzīgas preces lētāk un saskaņā ar zemākiem veselības, drošības un vides standartiem.

Komisija turpinās ņemt vērā tālāko reģionu sensitīvos ražojumus, risinot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN), novērtējot nolīgumu ietekmi un īstenojot pasākumus, tostarp ieviešot drošības klauzulas, gadījumos, kad to ietekme var būt negatīva. Ietekmes uz ilgtspēju novērtējumos, kas tika izmantoti sarunās par ES un Indonēzijas brīvās tirdzniecības nolīgumu un Vispārējo nolīgumu ar Meksiku, jau ir analizētas tālāko reģionu intereses 118 . ES un Mercosur 2019. gada nolīgumā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut, ka imports no Mercosur rada traucējumus šo reģionu tirgos 119 . Tai pašā laikā tālākie reģioni tiek mudināti izmantot brīvās tirdzniecības nolīgumu, īpaši ar tajā pašā ģeogrāfiskajā reģionā esošajām valstīm noslēgto nolīgumu, sniegtās iespējas, lai integrētos globālajās un reģionālajās vērtības ķēdēs 120 . Papildus tam Komisija ierosināja pagarināt to ES tiesību aktu darbību, kuros ir paredzēti tikai īpaši nodokļu un muitas noteikumi tālākajiem reģioniem, un uzlabot šos tiesību aktus, un Padome šo priekšlikumu pieņēma 121 .

Migrācija

Uz dažiem tālākajiem reģioniem, īpaši Kanāriju Salām, Francijas Gviānu, Majotu un Senmartēnu, plūst daudz migrantu no kaimiņvalstīm. 2019. gadā vien vairāk nekā 27 000 cilvēku centās ieceļot Majotā (proti, 10 % no Majotas iedzīvotāju skaita) 123 , bet 2021. gadā vairāk nekā 23 000 cilvēku ieradās Kanāriju Salās 124 . Tiek lēsts, ka 12 % Francijas Gviānas iedzīvotāju ir neatbilstīgi migranti. Ir nepieciešami atbilstoši un konkrētajām vajadzībām pielāgoti pasākumi, lai tiktu galā ar īpašajām migrācijas problēmām tālākajos reģionos, proti, problēmām, kas saistītas ar, piemēram, uzņemšanas apstākļu un procedūru nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, robežu pārvaldību un kontroli un migrantu integrāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš nepavadītiem nepilngadīgajiem.

ES finansējums var atbalstīt un papildināt reģionu un valstu finansējumu šajās jomās. Saskaņā ar ES regulām, ar kurām izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI) un Iekšējās drošības fondu (ISF), attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas, kas sagatavotas saistībā ar šiem fondiem, pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras migrācijas pārvaldības jomā 125 . Turklāt ierosinātā Migrācijas un patvēruma pakta 126 mērķis ir novērst neatbilstīgu migrāciju un nodrošināt patvērumu tiem, kam tas ir vajadzīgs.

4. Spēcīgāka partnerība, dialogs un atbalsts  

Tālāko reģionu specifikas ņemšana vērā dažādos jautājumos joprojām ir viens no Komisijas prioritārajiem uzdevumiem, kura mērķis ir nodrošināt, ka ES politika, tiesību akti, fondi un programmas ir pielāgoti šiem reģioniem, kā noteikts LESD 349. pantā. Komisija, veidojot politiku, ir sistemātiski ņēmusi vērā šo reģionu raizes. 2021. gadā vien Komisija atspoguļoja šo reģionu specifiku gandrīz 30 tiesību aktu priekšlikumos, politikas iniciatīvās un darba programmās, piemēram, tajos, kas sagatavoti programmu “Apvārsnis Eiropa”, LIFE, Erasmus+ un “Digitālā Eiropa”, kā arī EISI un EJZAF ietvaros. Labāka regulējuma pamatnostādnes 127 papildus uzlabo teritoriālās ietekmes novērtējumus, kuros tiek novērtēta tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz konkrētiem reģioniem, ieskaitot tālākos reģionus.

ES politika piedāvā tālākajiem reģioniem daudz jaunu iespēju saņemt atbalstu, kas palīdzētu tiem veidot, īstenot un finansēt savai specifikai pielāgotas reģionālās attīstības stratēģijas. Komisija ir apņēmusies palīdzēt šiem reģioniem veikt nepieciešamās reformas un ieguldījumus, izmantot iespējas un sinerģijas, ko piedāvā ES programmas, un uzlabot administratīvās spējas un šim nolūkam ievieš konsultatīvo rīku. Komisija rīko regulāras augsta līmeņa sanāksmes un darba grupu tikšanās ar tālākajiem reģioniem un to dalībvalstīm un ir apņēmusies stiprināt dialogu, lai labāk izprastu šajos reģionos dzīvojošo cilvēku raizes un vairotu izpratni par ES politiku. Tā ir veicinājusi pilsoņdialogus un Europe Direct centrus šajos reģionos.

Secinājums 

Šī atjaunotā un uzlabotā stratēģija, kas attiecas uz tālākajiem reģioniem, apliecina Komisijas nerimstošo apņemšanos veicināt to attīstību un labklājību. Tas ir iestāžu pienākums, kas noteikts LESD 349. pantā; politiska nepieciešamība, ņemot vērā to, ka šajos reģionos dzīvo 5 miljoni Eiropas pilsoņu; ekonomiska vajadzība, jo šiem reģioniem ir vēl nepiepildīts potenciāls, arī zaļās ekonomikas jomā; un ģeogrāfiski stratēģisks ieguldījums, kas vairo šo reģionu kā Eiropas Savienības vārtu uz pasauli nozīmi.

Liekot cilvēkus šīs stratēģijas un turpmāko darbību centrā, tiek arī nodrošināts, ka visi ES iedzīvotāji neatkarīgi no savas dzimšanas vai dzīves vietas var saņemt izglītību, apmācību, mājokli, veselības aprūpi un vismaz pamata vajadzībām atbilstošus dzīves apstākļus. Tādējādi tiek arī nodrošinātas iespējas jauniešiem īstenot savu potenciālu.

Tieši ar šādu domu prātā šajā paziņojumā ir noteiktas prioritātes ES rīcībai, kas atbalsta ilgtspējīgu atveseļošanu un izaugsmi savos visnomaļākajos reģionos, dodot tiem iespēju īstenot savu izaugsmes potenciālu un palīdzot mazināt dzīves kvalitātes atšķirības starp šiem reģioniem un pārējo Savienību.

Lai šādi centieni būtu sekmīgi, ir gan nepieciešama spēcīga apņemšanās ES līmenī, tomēr pirmām kārtām katram reģionam ir jārada savs atveseļošanas un izaugsmes redzējums. Neraugoties uz līdzībām, ES tālākie reģioni ir neviendabīgi, un to attīstības redzējumam jābūt pielāgotam konkrētajiem apstākļiem un radītam ciešā sadarbībā ar dalībvalsti un saskaņā ar Eiropas prioritātēm, ievērojot partnerības principu un apspriežoties ar visām sabiedrības daļām šajās teritorijās. Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanu, ir arī jānosaka prioritātes gan valsts, gan reģionālā līmenī un ir nepieciešama politiskā griba, reformas un administratīvās spējas.

Komisija apņemas stiprināt dialogu un veicināt individualizētu atbalstu šajā nolūkā. Tā turpinās strādāt ciešā partnerībā ar tālākajiem reģioniem un to dalībvalstīm, kā arī pārējām iestādēm, proti, Eiropas Parlamentu un Padomi, lai atspoguļotu šo reģionu specifiku visās attiecīgajās ES politikas jomās. Tā pastiprināti centīsies palīdzēt šiem reģioniem likt lietā to stiprās puses un izmantot ES politikas, vienotā tirgus un finansiālā atbalsta piedāvātās bezprecedenta iespējas ieguldīt savā nākotnē. 

(1)

   Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD aprēķini par faktiskā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu 2000.–2019. gadā; Gvadelupā, Martinikā, Reinjonā, Majotā un Azoru Salās reālā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums pārsniedz ES vidējo rādītāju 1,2 % ( 2022. gada ziņojums par kohēziju, ec.europa.eu pievienot ziņojumam saiti ).

(2)

   Visi tālākie reģioni, izņemot Dienvidamerikā esošo Francijas Gviānu, ir salas vai arhipelāgi.

(3)

   Eurostat, kods nama_10r2gdp; 2020. gadā iekšzemes kopprodukts pirktspējas paritātes izteiksmē bija robežās no 30 % no ES vidējā rādītāja Majotā (ES zemākais rādītājs) līdz 76 %. No 2010. līdz 2020. gadam IKP salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju Kanāriju Salās saruka no 83 % līdz 62 %, Azoru Salās — no 75 % līdz 67 %, bet Madeirā no 81 % līdz 69 %.

(4)

   Eurostat, kods LFST_R_LFU3RT . Papildus tam Gvadelupā (41,5 %), Majotā (55,4 %) un Martinikā (38,3 %) ir viens no augstākajiem jaunatnes bezdarba līmeņiem.

(5)

   Eurostat, kods  nama_10r_2gdp ; salīdzinājums starp IKP 2000. un 2020. gadā.

(6)

   Jo īpaši tādu mērķu sasniegšana kā “novērsta nabadzība”, “laba veselība un labklājība”, “kvalitatīva izglītība”, “dzimumu līdztiesība”, “tīrs ūdens un sanitārija”, “cenas ziņā pieejama un tīra enerģija”, “cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme”, “mazināta nevienlīdzība”, “rīcība klimata jomā”.

(7)

   Eurostat, kods proj_19rp3 ; gaidāms, ka Majotas iedzīvotāju skaits pieaugs no 279 000 2020. gadā līdz 782 000 2100. gadā, bet Gviānas iedzīvotāju skaits pieaugs no 289 000 2020. gadā līdz 591 000 2100. gadā.

(8)

   Eurostat, kods proj_19rp3 ; Madeira, Azoru Salas, Martinika un Gvadelupa.

(9)

   COM(2017) 623 final.

(10)

   COM(2020) 104 final.

(11)

    Atveseļošanas un noturības mehānisms (ec.europa.eu) ; Regula (ES) 2021/241.

(12)

   Regula (ES) 2021/1058; Regula (ES) 2021/1057.

(13)

   Regula (ES) 2021/240. 

(14)

    Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ec.europa.eu) .

(15)

    Tālākie reģioni — atjaunināta Komisijas stratēģiskā partnerība ar šiem reģioniem (ec.europa.eu) .  

(16)

   CPRUP — Conférence des Présidents des Régions ultrapériphériques, CPRUP 2021. gada novembra deklarācija (ec.europa.eu) ; CPRUP deklarācijas pielikums (ec.europa.eu) .

(17)

    Dalībvalstu un tālāko reģionu 2022. gada janvāra kopīgās nostājas dokuments (outre-mer.gouv.fr) .

(18)

   Eiropas Parlamenta rezolūcija (2020/2120(INI)).

(19)

    Study on the impact of COVID-19 on the Outermost Regions – Final Report, 2021. gada oktobris .

(20)

   RK atzinums CDR 3319/2020. EESK atzinums ECO/567.

(21)

   Šie skaitļi atspoguļo salīdzinājumu starp 2019. gada ceturto ceturksni un 2020. gada ceturto ceturksni.

(22)

   Eurostat, kods  nama_10r_2gdp ; pirktspējas standarts (PPS) uz vienu iedzīvotāju procentos no ES 27 vidējā rādītāja (2020. gadā).

(23)

   Padomes ieteikumi: Francijas (8429/20), Spānijas (8428/20) un Portugāles (8441/20) 2020. gada valsts reformu programmas.

(24)

   Regula (ES) 2020/460; Regula (ES) 2020/558.

(25)

    Konkurences politika — Covid-19 dēļ ieviestais valsts atbalsta pagaidu regulējums (ec.europa.eu) ; Komisijas paziņojums “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (OV C 91I, 20.3.2020., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas paziņojumiem C(2020) 2215 (OV C 112I, 4.4.2020., 1. lpp.), C(2020) 3156 (OV C 164, 13.5.2020., 3. lpp.), C(2020) 4509 (OV C 218, 2.7.2020., 3. lpp.), C(2020) 7127 (OV C 340I, 13.10.2020., 1. lpp.), C(2021) 564 (OV C 34, 1.2.2021., 6. lpp.) un C(2021) 8442 (OV C 473, 24.11.2021. 1. lpp.).

(26)

   Regula (ES) 2020/2221.

(27)

   Padomes Regula (ES) 2020/2094.

(28)

   RK atzinumā CDR 3319/2020 ir norādīts, ka krīze ir radījusi nopietnu problēmu pārtikas izplatīšanā tālākajos reģionos.

(29)

    Portu sociālais samits – Portu sociālās saistības (2021portugal.eu) : 2030. gadā nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem; mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo; nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitam vajadzētu būt vismaz par 15 miljoniem mazākam.

(30)

   Eurostat, kods ilc_peps11 ; vidējie rādītāji: Portugālē — 17,2; Spānijā — 20,7.

(31)

   INSEE, Analyses Guadeloupe No 43 , 2020.

(32)

   INSEE, Niveaux de vie et pauvreté à La Réunion en 2017 No 169 , 2020.

(33)

   INSEE, Première No 1804 , 2020.

(34)

   Eurostat, kods LFST_R_LFE2EMPRTN .

(35)

   Eurostat, kods LFST_R_LFU3RT , 2020.

(36)

   COM(2022) 105 final.

(37)

   COM(2020) 152 final.

(38)

   COM(2021) 142 final.

(39)

   Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004.

(40)

   COM(2022) 105 final.

(41)

    France Info, pamatojoties uz INSEE datiem.  

(42)

   INSEE, Analyses Mayotte No 18 , 2019.

(43)

   INSEE, Dossier Guyane No 10 , 2020.

(44)

   2019. gadā Gvadelupā vidējais ūdens zudumu rādītājs infrastruktūras problēmu dēļ bija 63 %. Divas trešdaļas ūdens attīrīšanas iekārtu ir neapmierinošā stāvoklī. Eau et assainissement - Rapport chiffres clés (guadeloupe.developpement-durable.gouv.fr) .

(45)

   KF dod labumu Portugāles tālākajiem reģioniem.

(46)

   Regula (ES) 2021/1153.

(47)

   Eurostat, kods HLTH_RS_PRSRG , Majotā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 81 ārsts, Francijas Gviānā — 219, ES vidējais rādītājs ir 391.

(48)

   Eurostat, kods DEMO_R_MLIFEXP ; paredzamais mūža ilgums Azoru Salās un Madeirā ir 78,8 gadi, bet vidēji Portugālē — 81,9.

(49)

   Eurostat, kods DEMO_R_MINFIND ; zīdaiņu mirstība Francijas Gviānā ir gandrīz trīsreiz lielāka nekā vidēji ES (9,7; vidēji ES — 3,4).

(50)

   Hlordekons — pesticīds, kas ES kopš 2003. gada ir aizliegts un ko agrāk lietoja Karību jūras reģionā, — ir saistīts ar paaugstinātu saslimstību ar vēzi.

(51)

   Regula (ES) 2021/522.

(52)

   Regula (ES) 2021/1059.

(53)

    Dalībvalstu un tālāko reģionu 2022. gada janvāra kopīgās nostājas dokuments (outre-mer.gouv.fr) .

(54)

   Kā ierosinājuši sabiedriskās apspriešanas respondenti.

(55)

   Eurostat, kods EDAT_LFSE_16 .

(56)

    Convention Nationale des Associations de Protection de l'Enfant, La protection de l’enfance en Outre-mer. Etat des lieux et phenomenes emergents (cnape.fr) .

(57)

   Regula (ES) 2021/817.

(58)

   Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ĢD infopanelis.

(59)

   Regula (ES) 2021/695.

(60)

   Eiropas Parlaments, RK un CPRUP aicina īstenot pasākumus ar mērķi palielināt tālāko reģionu dalību programmā Erasmus+ un veicināt apmaiņas ar kaimiņvalstīm.

(61)

    Smart Specialisation Platform (ec.europa.eu) COM(2017) 376 final.

(62)

   COM(2020) 628 final.

(63)

FORWARD Fostering research excellence in EU outermost regions (forward-h2020.eu)

(64)

   Regula (ES) 2021/1139.

(65)

      BlueInvest (ec.europa.eu) .

(66)

    Study on the impact of COVID-19 on the Outermost Regions – Final Report, 2021. gada oktobris (ec.europa.eu) .

(67)

    Regional impacts of the COVID-19 crisis on the tourist sector – Final Report, 2021. gada augusts (ec.europa.eu) .

(68)

    Study on the impact of COVID-19 on the Outermost Regions – Final Report, 2021. gada oktobris (ec.europa.eu) .

(69)

   COM(2021) 812 final.

(70)

     KF attiecas uz Portugāles tālākajiem reģioniem.

(71)

   Regula (ES) 2017/2392.

(72)

   COM(2021) 552 final.

(73)

    Transition pathway for tourism (ec.europa.eu) .

(74)

   Visas 13 AZT ir saistītas ar ES: Aruba (NL), Bonaire (NL), Kirasao (NL), Francijas Polinēzija (FR), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (FR), Grenlande (DK), Jaunkaledonija (FR), Saba (NL), Senbartelmī (FR), Sintēstatiusa (NL), Sintmārtena (NL), Senpjēra un Mikelona (FR) un Volisa un Futunas Salas (FR).

(75)

   Piemēram, “Kultūras un radošo pilsētu apskats” (Cultural Creative Cities Monitor) un “Kultūras dārgumi” (Culture Gems).

(76)

   COM(2020) 380, apņemšanās aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes teritorijas un 30 % ES jūras teritorijas.

(77)

    Natura 2000 (ec.europa.eu) .

(78)

   InvestEU ir budžeta garantija, kuras mērķis ir piesaistīt privātā un publiskā sektora līdzekļus tādu ieguldījumu atbalstam, kas vērsti uz ilgtspējīgu infrastruktūru, pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, maziem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem jautājumiem un prasmēm.

(79)

   Regula (ES) 2021/783; programmas LIFE 2021.–2024. gada darba programma, C(2021) 4997 final.

(80)

   EESK atzinumā ECO/567 ir aicināts veikt pētniecību un izstrādi attiecībā uz okeānu.

(81)

   Kā norādīts ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, rīcībai bioloģiskās daudzveidības jomā ir nepieciešami vismaz 20 miljardi EUR gadā, ES fondos un programmās ir jāiekļauj bioloģiskās daudzveidības aspekti, paredzot tiem līdz 7,5 % no gada tēriņiem 2024. gadā un 10 % 2026.–2027. gadā.

(82)

     Tas attiecas uz sugām, ko vēl nav novērtējusi Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība.

(83)

   CPRUP 2021. gada novembra deklarācija.

(84)

      Projekts MOVE-ON (moveon-project.eu).  

(85)

   Kā ierosināts Eiropas Parlamenta rezolūcijā (2020/2120(INI)).

(86)

    Sabiedriskā apspriešana par pārskatītiem valsts atbalsta noteikumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē (ec.europa.eu) .

(87)

    Overview of the state of data collection and scientific advice in the EU ORs, with case study on a roadmap towards regular stock assessment in French Guiana, ES Publikāciju birojs (ec.europa.eu) .

(88)

   Paziņojums par zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara analīzes pamatnostādnēm, COM(2014) 545.

(89)

   Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV C 217, 2.7.2015., 1. lpp.), kuras grozītas ar Paziņojumu, ar ko groza pamatnostādnes un Komisijas regulu (OV C 422, 22.11.2018., 1. lpp.).

(90)

    Overview of the state of data collection and scientific advice in the EU ORs (ec.europa.eu) .

(91)

   Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI); Regula (ES) Nr. 228/2013.

(92)

   Regulas (ES) 2021/2115 99. apsvērums.

(93)

   COM(2020) 846 final; SWD(2020) 379; SWD(2020) 374; SWD(2020) 398.

(94)

   Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (OV C 201, 1.7.2014., 1. lpp.), kuru darbība pagarināta līdz 2022. gada 31. decembrim (OV C 424, 8.12.2020., 30. lpp.); Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014. 

(95)

    Sabiedriskā apspriešana par pārskatītiem valsts atbalsta noteikumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos (ec.europa.eu) .

(96)

   COM(2022) 133 final.

(97)

   C(2022) 1890.

(98)

   COM(2021) 765 final.

(99)

   COM(2019) 640 final.

(100)

   COM(2021) 568 final.

(101)

   CPRUP 2021. gada novembra deklarācija, dalībvalstu un tālāko reģionu 2022. gada janvāra kopīgā nostāja.

(102)

   Direktīva 2012/27/ES.

(103)

   COM(2021) 557 final.

(104)

   COM(2021) 741 final.

(105)

   COM(2022) 108 final.

(106)

     C(2022) 1890 final.

(107)

   COM(2020) 98 final.

(108)

   COM(2021) 118 final.

(109)

   Regula (ES) 2021/694.

(110)

   C(2021) 7911 final.

(111)

     C(2021) 9463 final.

(112)

   COM(2020) 67 final.

(113)

   COM(2022) 57 final.

(114)

     Līdz 2026. gada beigām būtu jāpanāk, ka EGNOS nodrošinātie pakalpojumi aptver teritorijas, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, ieskaitot Azoru Salas, Kanāriju Salas un Madeiru (Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru).

(115)

   EESK atzinumā ECO/567 ir aicināts īstenot pasākumus, ar ko nodrošina piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem tālākajos reģionos.

(116)

   Dažas programmas Interreg Indian Ocean partnervalstis neatzīst Majotu par Francijas tālāko reģionu.

(117)

   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 4. punktu.

(118)

    Sustainability impact assessment (SIA) in support of Free Trade Agreement (FTA) negotiations between the European Union and the Republic of Indonesia: Final Report (ec.europa.eu) ; Sustainability Impact Assessment (SIA) in support of the negotiations for the modernisation of the trade part of the Global Agreement with Mexico (ec.europa.eu) .

(119)

    EU-Mercosur trade agreement: the agreement in principle (ec.europa.eu) .

(120)

   Sk. arī paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana” (ec.europa.eu) . 

(121)

   Padomes Lēmumi (ES) 2020/1790, (ES) 2020/1791, (ES) 2020/1792, (ES) 2021/991; Padomes Regula (ES) 2021/2048.

(122)

   CPRUP 2021. gada novembra deklarācija, turklāt to prasīja arī sabiedriskās apspriešanas respondenti.

(123)

   Francijas Iekšlietu ministrijas un aizjūras teritoriju ministra 2021. gada 11. februāra paziņojums presei.

(124)

   Avots: EuroMed Rights un UNHCR.

(125)

    Regulas (ES) 2021/1147 64. apsvērumā, Regulas (ES) 2021/1148 63. apsvērumā un Regulas (ES) 2021/1149 58. apsvērumā ir teikts, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras migrācijas pārvaldībā.

(126)

   COM(2020) 609 final.

(127)

   COM(2021) 219 final.

(128)

   Piemēram, izmēģinājuma darbībā, kas tiek organizēta kopā ar ESAO un attiecas uz administratīvo spēju intensīvāku veidošanu sākumposmā, rīkā TAIEX-REGIO PEER 2 PEER, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD praktiķu kopienās, kompetenču shēmā, godprātības paktos, ekspertu apmācību programmā.

(129)

    Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS) (ec.europa.eu) .

(130)

    TAIEX-REGIO PEER 2 PEER (ec.europa.eu) un praktiķu kopienas.