EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.3.2022

COM(2022) 139 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Komisijas ceļvedis virzībā uz uzlabotu Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai un 2021. gada progresa ziņojums

Šis dokuments ir Komisijas atbilde uz Padomes 2021. gada 14. jūnijā pieņemtajiem secinājumiem par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai uzlabošanu, kuros Padome aicināja Komisiju nākt klajā ar ceļvedi, kā īstenot minētajos secinājumos ietvertos mērķus un ieteikumus, un ik gadu ziņot par panākto progresu. Šā ceļveža mērķis virzībā uz uzlabotu finanšu arhitektūru ir paplašināt Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai ietekmi, efektivitāti un redzamību, veicot šādas darbības:

-apliecinot spēcīgu ES politikas vadību,

-veicinot uzlabotu koordināciju,

-veidojot iekļaujošāku finanšu arhitektūru,

-nodrošinot uzlabotu ES un tās dalībvalstu redzamību un ietekmi, īstenojot Eiropas komandas pieeju.

Tajā galvenā uzmanība pievērsta darbībām, kas ir Komisijas kompetencē sadarbībā ar ES Augsto pārstāvi / priekšsēdētājas vietnieku (AP/PV). Turklāt šajā ziņojumā ir izklāstīts, kā šīs darbības ir īstenotas 2021. gada beigās.

1.NEPIECIEŠAMĪBA UZLABOT EIROPAS FINANŠU ARHITEKTŪRU

2.Konteksts

ES un tās dalībvalstis tradicionāli ir bijušas pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas, 2020. gadā nodrošinot aptuveni 46 % no starptautiskās palīdzības (66,8 miljardus EUR) 1 . ES palīdzība ir bijusi nozīmīga, sniedzot ieguldījumu nabadzības izskaušanā, ievainojamības un nevienlīdzības mazināšanā, kā arī palīdzot partnervalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Parīzes nolīguma mērķus.

Tomēr publiskie resursi nav pietiekami, lai segtu visas pastāvīgi augošās vajadzības nolūkā sasniegt IAM. Tādēļ ES un tās dalībvalstis arvien biežāk izmanto ne tikai tradicionālākos palīdzības sniegšanas kanālus, bet arī oficiālo attīstības palīdzību (OAP) nolūkā izveidot papildu finansējuma avotus, it īpaši piesaistot privāto kapitālu kolektīvās finansēšanas ietvaros. Tādējādi tās arvien plašāk strādā sadarbībā ar finanšu iestādēm un arvien vairāk paļaujas uz inovatīviem finanšu instrumentiem, izmantojot publiskos līdzekļus nolūkā piesaistīt investīcijas, piemēram, apvienojot finansējumu vai izmantojot garantijas.

Tādējādi Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai gadu gaitā ir kļuvusi sarežģītāka sakarā ar to, ka parādās šie jaunie instrumenti un pieaug tās dalībnieku skaits, iesaistoties arī Komisijai, AP/PV, ES dalībvalstīm un to valsts attīstības finanšu iestādēm un organizācijām, kā arī Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB). Turklāt Komisija intensīvi sadarbojas arī ar dažādiem starptautiskiem finanšu dalībniekiem. Visi šie dalībnieki strādā, lai sasniegtu IAM, taču tiem ir specifiskas prioritātes un intervences modalitātes, kas piedāvā dažādas stiprās puses un salīdzinošās priekšrocības, it īpaši speciālas zināšanas ģeogrāfiskajā, nozaru un finanšu jomā.

Covid-19 pandēmija ir palielinājusi nepieciešamību steidzami risināt attīstības problēmas un tikpat steidzami uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Covid-19 ekonomiskais kaitējums ir saasinājis finansējuma vajadzības un ievērojami ietekmējis ES partnervalstis, apvēršot vairākus gadus ilgo progresu virzībā uz IAM sasniegšanu. 2020. gadā aprēķinātais ikgadējais IAM finansējuma iztrūkums jaunattīstības valstīs bija 3,7 triljoni EUR 2 . Lai novērstu šo finansējuma iztrūkumu, vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Lai atjaunotu uzlabojot, neatstājot nevienu novārtā, ir efektīvi jāizmanto visi finansējuma avoti (publiskie/privātie, vietējie/starptautiskie) kopā ar iedarbīgām politikas reformām. Tādējādi ilgtspējīgs finansējums būs svarīgs, lai piesaistītu starptautisko un vietējo privāto kapitālu nolūkā finansēt ilgtspējīgas investīcijas infrastruktūrā.

Turklāt, ņemot vērā ievērojamas globālās ģeopolitiskās problēmas un to, ka pieaug jauno līdzekļu devēju loma, ES ir nepieciešama jauna pieeja tās vērtībās balstītā, cilvēkorientētā attīstības modeļa popularizēšanai un ES politisko, ekonomisko un drošības interešu aizsardzībai un veicināšanai visā pasaulē.

Ņemot vērā šīs globālās attīstības problēmas, Eiropas finanšu arhitektūrai attīstībai ir jākļūst vēl iedarbīgākai, efektīvākai, saskaņotākai un ietekmīgākai. Lai izvairītos no sadrumstalotām darbībām un garantētu labāku sinerģiju un efektivitāti, tagad jo īpaši svarīgi ir nodrošināt pastiprinātu koordināciju, īstenojot Eiropas komandas pieeju. Tā ietver arī dažādu dalībnieku ilggadējās pieredzes labāku izmantošanu un, ja iespējams, finanšu resursu apvienošanu nolūkā panākt lielāku ietekmi un vairāk piesaistīt privātā sektora investīcijas.

Turklāt uzlabota Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai ar pastiprinātu politisko vadību ir sevišķi svarīga ES kā globālas dalībnieces lomas nostiprināšanai, kam var būt izšķiroša nozīme mūsu ģeopolitisko ieceru kontekstā, it īpaši veicinot mūsu stratēģiskās intereses un vērtības visā pasaulē. Ar Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai būtu jāpanāk labāka savstarpējā papildināmība starp palīdzību, investīcijām attīstībā, reformu programmu un diplomātiju. Tikai šādā veidā Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai var maksimāli izmantot esošos OAP resursus un paātrināt finanšu plūsmas uz apgabaliem, kuros ir vislielākās vajadzības, palielināt ietekmi uz attīstību un nodrošināt labāku redzamību visas ES un tās dalībvalstu centieniem sasniegt IAM. 

Šajā dokumentā ir ieskicētas vairākas darbības, kuras Komisija plāno īstenot nolūkā uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Ziņojumā ir norādīti arī svarīgie soļi, kas jau veikti šajā jomā. Šajā ziņā stratēģijas Global Gateway 3 uzsākšana 2021. gada decembrī un tās Global Gateway stratēģijas Āfrikas un Eiropas ieguldījumu paketes 4 izveide ir svarīgi pasākumi, kas atspoguļo jauno vidi un norāda uz to, kā ES plāno īstenot savas ārējās aktivitātes turpmākajos gados. Pamatojoties uz vērtībām balstītu pieeju, Global Gateway ir plāns apjomīgām investīcijām infrastruktūras attīstībā visā pasaulē nolūkā stiprināt digitālos, satiksmes un enerģētikas tīklus, īstenojot ilgtspējīgus un augstas kvalitātes projektus. Tas nodrošina noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus investoriem un uzņēmumiem, kā arī augstu pārredzamības un standartu līmeni, sniedzot iedzīvotājiem ilgstošus sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Turklāt 2021. gadā pieņemtais Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) “Eiropa pasaulē” 5 (kura kopējais budžets ir 79 miljardi EUR) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments III 6 (14 miljardu EUR apmērā) ir nozīmīgi orientieri, kam būs būtiska nozīme, uzlabojot pašreizējo finanšu arhitektūru. Tie sniedz būtiskus uzlabojumus vienkāršošanas un ES stratēģiskās politikas vadības jomā, nodrošinot arī stimulus labākai stratēģiskajai un ģeopolitiskajai koordinācijai starp Eiropas dalībniekiem un palielinot potenciālu piesaistīt kapitālu no privātā sektora nolūkā panākt pārveidojošu ietekmi uz vietas.

Visbeidzot, ņemot vērā milzīgo IAM finansējuma iztrūkumu, Komisija tikko ir izsludinājusi uzaicinājumu iesniegt pieteikumus nolūkā izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kas sniegs Komisijai ieteikumus, lai vēl vairāk paātrinātu privātā kapitāla plūsmu uz valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

3.Atsāktās diskusijas par to, kā uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai

Diskusijas par to, kā uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai, notiek jau vairāk nekā desmit gadus 7  — dažādos līmeņos un iesaistot dažādas ieinteresēto personu grupas. 2018. gadā Komisija pieņēma paziņojumu “Ceļā uz efektīvāku finanšu arhitektūru ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības ” 8 , kurā tika izcelti daži esošās struktūras trūkumi un izklāstīti daži sākotnējie pasākumi finanšu arhitektūras uzlabošanai.

Pēc Lietpratēju augsta līmeņa grupas 2019. gada ziņojuma 9 un 2021. gada priekšizpētes 10 par iespējām stiprināt turpmāko Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai, Padomes 2021. gada jūnija secinājumos 11 tika uzsvērts Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai pašreizējās institucionālās struktūras (Status Quo+) stiprināšanas un uzlabošanas nozīmīgums un nepieciešamība “darīt Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai efektīvāku, iedarbīgāku, vērstu uz attīstību, saskaņotāku un redzamāku atbilstīgi principam “politika pirmajā vietā”, ņemot vērā ES stratēģiskās intereses un vērtības”. Padome arī piekrita, ka ES finanšu arhitektūras “pamatā vajadzētu būt atvērtai, uz sadarbību vērstai un iekļaujošai arhitektūrai, sadarbojoties ar visām Eiropas attīstības bankām un finanšu iestādēm, pamatojoties uz to attiecīgo valstu, nozaru un finansiālo lietpratību, pievienoto vērtību un resursiem”.

Padome savos secinājumos uzsvēra nepieciešamību “mobilizē[t] ilgtspējīgu privātā sektora finansējumu”. Lai gan tradicionāli privātais sektors nav bijis to stratēģiju centrā, kas attiecas uz investīcijām attīstībā, palielinās vienprātība, ka šā sektora ieguldījumam ir izšķiroša nozīme attīstības finansēšanā (papildinot ierobežotos publiskā sektora resursus) un ilgtspējīgu darbvietu un izaugsmes veicināšanā partnervalstīs.

Padome aicināja EIB un ERAB “turpināt sistemātiski padziļināt koordināciju gan stratēģiskā, gan tehniskā līmenī”, “sadarboties ar citām globālām finanšu iestādēm, kas darbojas to darbības valstīs” un “stiprināt savas salīdzinošās priekšrocības attīstības finansēšanā, izvairīt[ies] no sadrumstalotības un maksimāli palielināt savu ietekmi uz attīstību”. Vispārīgāk runājot, Padome aicina visus Eiropas attīstības dalībniekus palielināt savstarpējo sadarbību. 

Padome aicināja Komisiju izstrādāt ceļvedi nolūkā uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Citstarp Padome izvirzīja šādas jomas, kurās ir jāveic uzlabojumi: Komisijas īstenotā koordinācija un politikas vadība ES attīstības politikas īstenošanas jomā, nodrošinot vairāk stimulu līdzfinansējumam un riska dalīšanai, EFIA+ stratēģiskās padomes nozīmes stiprināšana, piekļuves finansējumam vienkāršošana, iekļautības stiprināšana, mazo dalībnieku atbalstīšana to pīlāra novērtējumā, projektu plūsmu izveides atbalstīšana, nodrošinot tehnisko palīdzību, Eiropas komandas pieejas stiprināšana nolūkā palielināt kopīgās iesaistes redzamību.

4.Partneriestāžu vadītās iniciatīvas to sadarbības stiprināšanai

Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai ietver daudzus dalībniekus (sk. provizorisko kartējumu pielikumā).

Saskaņā ar iepriekš minētajām diskusijām un pamatojoties uz gūtajām atziņām, Eiropas attīstības dalībnieki ir centušies stiprināt savstarpējo sadarbību, izmantojot dažādas iniciatīvas. Dalībvalstis, to valsts attīstības bankas (VAB) un organizācijas, Eiropas un starptautiskās finanšu iestādes ir sadarbojušās dažādos tīklos atbilstīgi to darbības jomai, stratēģiskajām prioritātēm, interesēm un vajadzībām.

Vairākas iniciatīvas pulcē ieinteresētās personas atbilstīgi to būtībai / darbības jomai un nosaka dažādas sadarbības pakāpes:

·Eiropas attīstības finansēšanas iestāžu (EAFI) asociācija 12  (1992): apvieno attīstības finanšu iestādes (AFI) (citstarp dažas valstis, kas nav ES dalībvalstis), kuru uzdevums ir atbalstīt privāto sektoru. Ir izveidots EAFI pārvaldes uzņēmums;

·Pastiprināta partnerība 13  (2016): tās sastāvā ir Komisija, trīs valsts attīstības bankas un viena attīstības aģentūra (visām ir veikts pīlāra novērtējums);

·Praktiķu sadarbības tīkls 14  (2007): tajā galvenokārt piedalās Eiropas attīstības sadarbības organizācijas (citstarp dažas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis), kurām ir veikts pīlāra novērtējums un kuru darbība ir vērsta uz spēju veidošanu un tehnisko palīdzību.

Paralēli pastāv arī 2012. gada saprašanās memorands 15 starp EIB, ERAB un Komisiju, un tā rezultātā minētās bankas ir rīkojušas regulāras savstarpējās koordinācijas sanāksmes. Tas ir pavēris ceļu arī “Pamatnolīgumam par sadarbību projektu īstenošanā”, ko abas minētās bankas noslēdza 2021. gada oktobrī (sk. tālāk). 

Nākamajā diagrammā 16 ir sniegts provizorisks un neizsmeļošs vizuāls attēlojums, kurā norādītas dalībvalstu un attīstības finanšu iestāžu pašlaik īstenotās sadarbības iniciatīvas.

Citas iniciatīvas ietver, piemēram, EIB/KfW/AFD Savstarpējās paļāvības iniciatīvu 17 un EIB un ERAB iepirkuma procedūru sistēmu. Arī partneriestādes ir uzsākušas daudzas līdzfinansējuma iniciatīvas 18 .

5.Komisijas iepriekšējie centieni uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai

Pamatojoties uz iepriekš minētajām diskusijām un gūtajām atziņām, Komisija gadu gaitā ir ieviesusi būtiskus uzlabojumus Eiropas finanšu arhitektūrā attīstībai. Būtisks solis bija Eiropas Ārējo investīciju plāna 20 ieviešana un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) 21 darbības uzsākšana 2016.–2017. gadā, kuru pamatā ir vispāratzīti ES finansējuma apvienošanas mehānismi 22 un kuri piedāvā jaunu ES budžeta garantiju investīciju segšanai Āfrikas valstīs un ES kaimiņvalstīs, izmantojot attiecīgo valsts un privātā sektora dalībnieku speciālās zināšanas nolūkā palīdzēt piesaistīt privātā sektora investīcijas, pamatojoties uz trim savstarpēji papildinošiem pīlāriem. Labs pastiprināta dialoga un sadarbības piemērs ir arī Rietumbalkānu investīciju satvars, kas integrē saņēmējvalstis līdzās Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm.

Īpaši ir jāmin ES platforma finansējuma apvienošanai ārējās sadarbības jomā (EUBEC) 23 , kuru Komisija izveidoja 2012. gadā nolūkā optimizēt dotāciju un aizdevumu apvienošanas mehānismu funkcionēšanu ārējās darbības jomā.

Komisija ir izveidojusi arī regulārus stratēģiskos augsta līmeņa dialogus ar Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm (piem., EIB, ERAB, Pasaules Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu, Āzijas Attīstības banku, Amerikas Attīstības banku) nolūkā apspriest kopīgos politiskos un politikas mērķus.

Komisija 2015. gadā uzsāka pastiprinātas koordinācijas un sadarbības iniciatīvu ar EIB, ERAB, Pasaules Bankas grupu un Starptautisko Valūtas fondu ar mērķi pastiprināt politikas ietekmi un saskaņotību. Tā ietver kopīgas misijas uz konkrētām kaimiņvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm un kopīgu darbu tādās svarīgās nozarēs kā energoefektivitāte un klimatiskās investīcijas.

Svarīgs jauninājums tika ieviests arī 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmija bija kā pārbaudījums ES ārējai darbībai. Krīzes mērogs prasīja visu Eiropas dalībnieku kopīgus centienus, resursus un speciālās zināšanas. ES izvirzīja priekšlikumu īstenot Eiropas komandas pieeju 24 , kas sniedza iespēju kolektīvi piedāvāt būtisku atbalstu ES partnervalstīm, nodrošinot humāno palīdzību, atbalstot to veselības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un novēršot sociālekonomiskās sekas. ES un tās dalībvalstu reakcija uz Covid-19 krīzi Eiropas komandas pieejas 25 veidā parādīja, kādu mērogu un redzamību var sasniegt, strādājot kopā. Šai spēcīgajai sadarbībai vajadzētu kalpot par iedvesmas avotu ES un tās dalībvalstu savstarpējās koordinācijas uzlabošanai to sadarbībā ar ES partnervalstīm.

6.CEĻVEDIS VIRZĪBĀ UZ UZLABOTU EIROPAS FINANŠU ARHITEKTŪRU ATTĪSTĪBAI

7.Mērķi

Komisijas ceļveža mērķis ir uzlabot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai, īstenojot Eiropas komandas pieeju. Komisija cenšas nodrošināt ietekmīgāku, efektīvāku, koordinētāku, politikas virzītu, iekļaujošāku un redzamāku Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Šāda stiprināta finanšu arhitektūra ir nepieciešama nolūkā veidot transformatīvas iniciatīvas, palielināt publiskās investīcijas partnervalstīs un nodrošināt, ka tām ir katalītiska un demonstratīva ietekme, kas nepieciešama privāto investoru piesaistīšanai un tāda plaukstoša privātā sektora veicināšanai, kuram ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgu darbvietu un izaugsmes radīšanā.

Ceļveža pamatā ir priekšizpētē izdarītie konstatējumi un Lietpratēju grupas ziņojuma ieteikumi, ar to saistītais Komisijas ziņojums 26 un dažādi finanšu iestāžu iesniegtie neoficiālie dokumenti un nostājas dokumenti. Tas balstās arī uz Eiropas komandas pieejas atzītajiem panākumiem un koordinācijas centieniem starp ES finanšu iestādēm.

Tajā papildus aplūkota Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai plašākā starptautiskā kontekstā, kur koordinācija un savstarpējā papildināmība ar starptautiskajām ieinteresētajām personām var palīdzēt uzlabot starptautisko finanšu arhitektūru.

Ierosinātie uzlabojumi ir vērsti uz tālāk norādīto četru mērķu sasniegšanu.

Spēcīgas ES politikas vadības apliecināšana

Lai Eiropas finanšu arhitektūra attīstībai būtu produktīvāka, ir nepieciešama vēl stingrāka ES politikas vadība. Ir jāpastiprina finanšu iestāžu aktivitāšu saskaņotība ar ES ārpolitikas mērķiem nolūkā maksimāli palielināt ietekmi uz attīstību, ko rada ES aktivitātes trešās valstīs un to saskaņotība ar ES stratēģiskajām interesēm.

Uzlabotas koordinācijas veicināšana

Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai pamatā vajadzētu būt pastiprinātai koordinācijai, balstoties uz visu dalībnieku dažādību, lai būtu “vienoti rīcībā” un palielinātu ES darbību saskaņotību partnervalstīs nolūkā panākt lielāku efektivitāti un transformatīvu ietekmi uz attīstību, vienlaikus veicinot privāto investoru iesaisti kolektīvās finansēšanas ietvaros.

Iekļaujošākas finanšu arhitektūras veidošana

Eiropas finanšu arhitektūrai attīstībai vajadzētu būt iekļaujošai, un tai būtu jānodrošina visu ieinteresēto attīstības finanšu iestāžu, arī mazāka un vidēja lieluma partneru, līdzdalība.

ES un tās dalībvalstu darbību uzlabotas redzamības un ietekmes nodrošināšana, īstenojot Eiropas komandas pieeju

Lai palielinātu ES un dalībvalstu darbību redzamību visā pasaulē, ir jāuzlabo ES zīmolveide, arī īstenojot Eiropas komandas pieeju un iesaistoties jaunā Global Gateway zīmola izveidē. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka uzskati par ES nozīmi pasaulē atbilst tās atbalsta apjomam. ES ievērojamā līdzdalība starptautiskajās finanšu iestādēs prasa saskaņotāku un konsekventāku “ES balsi” efektīvākai ES stratēģisko interešu aizstāvībai.

8.Pasākumi

Ceļvedī ir detalizēti izklāstīti konkrēti Komisijas ierosinātie pasākumi šo četru mērķu sasniegšanai. Tie ir iedalīti konkrētās darbībās, kas izriet no nesen pieņemtajiem NDICI –“Eiropa pasaulē” un citiem stratēģiskajiem dokumentiem, un papildu darbībās, ar kurām attiecīgi tiks atbalstīti uzlabojumi politikas vadības, koordinācijas, iekļautības un redzamības jomā.

2.2.1    NDICI – “Eiropa pasaulē” un citi stratēģiskie dokumenti

Skaidrāka politikas virzība un orientācija

Kā minēts iepriekš, pastiprinātai politikas virzībai un orientācijai ir būtiska nozīme nolūkā maksimāli palielināt ES ārējās darbības ietekmi un nodrošināt spēcīgu ieguldījumu vispārīgo politisko mērķu un uzdevumu sasniegšanā. NDICI – “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) regulās ir noteiktas prioritātes, kuras ES cenšas atbalstīt, un ir precizēti izdevumu mērķi tādās īpašās jomās kā klimats, migrācija un piespiedu pārvietošana un cilvēces attīstība. Paziņojums Global Gateway 27 ir nodrošinājis papildu vadību tam, kā risināt neatliekamas globālās problēmas, sākot no klimata pārmaiņām un vides aizsardzības līdz digitalizācijas stiprināšanai, veselības drošības uzlabošanai, ES konkurētspējas veicināšanai un globālo piegādes ķēžu nodrošināšanai. Stratēģijas Global Gateway Āfrikas un Eiropas ieguldījumu paketē 28 , kas tika ieviesta Āfrikas Savienības (ĀS) un ES augstākā līmeņa sanāksmē 2022. gada februārī, ir detalizētāk noteiktas prioritātes attiecībā uz iesaistīšanos Āfrikā nolūkā atbalstīt spēcīgu, iekļaujošu, zaļu un digitālu atveseļošanos un pārkārtošanos. Visbeidzot, ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (2021. gada septembris) ir pamats investīcijām Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Attiecībā uz kaimiņvalstīm jaunie Austrumu partnerības mērķuzdevumi un Kopīgā paziņojuma par atjauninātu partnerību ar dienvidu kaimiņvalstīm un tiem pievienoto divu ekonomisko investīciju plānu mērķis ir veicināt šo reģionu ilgtermiņa atveseļošanu un ekonomisko konverģenci ar ES.

NDICI – “Eiropa pasaulē” un IPA III ir ietverts princips “politika pirmajā vietā”. Tas nozīmē, ka ar visām ES ārējām darbībām, arī tām, uz kurām attiecas ES budžeta garantijas, ir jāatbalsta politikas prioritātes, par kurām ir kopīgi vienojušās ES un tās partnervalstis, kā noteikts attiecīgajos plānošanas dokumentos. Šajos plānošanas dokumentos un investīciju plānos ir noteikts skaidrs politikas virziens visām ES sadarbības aktivitātēm. Turklāt sadarbības aktivitāšu ģeogrāfiskā diferenciācija veicina arī lielāku ietekmi uz attīstību, piedāvājot saņēmējvalstīm un reģioniem pielāgotus atbalsta pasākumus un investīciju aktivitātes, tādējādi uzlabojot investīciju arhitektūras stratēģisko un konsekvento pieeju.

Īstenojot principu “politika pirmajā vietā” EFIA+ kontekstā, Komisija un AP/PV pilda EFIA+ Stratēģiskās padomes līdzpriekšsēdētāja funkcijas, nodrošinot politisku virzību turpmākajām operācijām. NDICI– “Eiropa pasaulē” piešķir EFIA+ Stratēģiskajai padomei un Reģionālās darbības padomēm svarīgāku lomu, vadot gan apvienošanas darbības, gan budžeta garantijas (arī tās, kas iepriekš tika pārvaldītas netieši saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām vai ĀKK ieguldījumu mehānismu). Turklāt Rietumbalkānu investīciju satvars joprojām ir vadošā struktūra, kas vada atbalstu un investīcijas visā Rietumbalkānu reģionā, īstenojot atvērtu un iekļaujošu Eiropas komandas (un ne tikai) pieeju, strādājot pilnīgā saskaņotībā ar EFIA+ Stratēģisko padomi.

Eiropas komandas iniciatīvu un pamatiniciatīvu un partnerību portāls

Spēcīgāka koordinācija Eiropas līmenī ir būtiska labākas sinerģijas un efektivitātes nodrošināšanai, un tā tiks veicināta, veicot kopīgu plānošanu un īstenošanu. Aktīvu koordināciju starp dalībvalstīm un to AFI vajadzētu izmantot plašāk, arī ārpus jomas, kas saistīta ar ES finansējuma izmantošanu, un tai vajadzētu būt sistemātiskai, arī tad, ja tiek izmantoti to pašu resursi. Plānošana 31   valsts un reģionālā līmenī ietver arī atbalstu Eiropas komandas iniciatīvām (EKI) un pamatiniciatīvām (saskaņā ar ekonomisko investīciju plāniem, stratēģijas Global Gateway Āfrikas un Eiropas ieguldījumu paketi), kurās kopā strādā ES iestādes, dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes nolūkā panākt sistēmiskas pārmaiņas atbilstīgi principam “politika pirmajā vietā” un ES stratēģiskajiem mērķiem un vērtībām. EKI sasaista ES un dalībvalstu plānošanas pasākumus un finansiālos ieguldījumus, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju uz vietas. Saskaņā ar kopīgi apstiprinātajām politikas prioritātēm konkrētās valstīs un pasaules reģionos EKI veicina koordinētas darbības ar pārveidojošu ietekmi partnervalstīs/reģionos, izmantojot visu dalībnieku apvienotos resursus. EKI ir pilnībā iekļautas ES plānošanas dokumentos, un tām ir atvēlēta ievērojama daļa no daudzgadu budžeta.

Saskaņā ar šo pieeju kaimiņvalstīs un Rietumbalkānu reģionā ekonomikas un investīciju plānos, kas izstrādāti katram reģionam pēc intensīvām apspriedēm ar partnervalstīm un dalībvalstīm, ir noteikti galvenie mērķi un pamatnostādnes nolūkā panākt maksimālu ietekmi attiecīgajā reģionā. Tie ir pilnībā iekļauti divpusējos un reģionālajos kaimiņattiecību plānošanas dokumentos un IPA III plānošanas satvarā.

NDICI – “Eiropa pasaulē” nosaka atvērtas un sadarbībā balstītas finanšu arhitektūras attīstībai principu. Komisija izmantos dalībvalstu attiecīgo attīstības finanšu iestāžu ilggadējo pieredzi nolūkā nodrošināt, ka optimāli tiek izmantotas to plašās speciālās zināšanas par nozarēm un ģeogrāfisko teritoriju.

Papildus institūciju attīstības instrumentiem, kas nodrošina zināšanu apmaiņu starp valstu pārvaldes iestādēm tādās programmās kā TAIEX un mērķsadarbība, Komisija centīsies vēl vairāk atbalstīt partnerību veidošanu.

Ceļā uz privāto investīciju lielāku piesaistīšanu

Pat pirms Covid-19 pandēmijas sākuma publiskie resursi nebūt nebija pietiekami, lai novērstu milzīgo IAM finansējuma iztrūkumu, un attīstības finansējums arvien vairāk tika izmantots nepieciešamo triljonu piesaistīšanai. Sākoties krīzei, palielinoties vajadzībām un samazinoties resursiem, papildu resursi ir jāpiesaista steidzamāk nekā jebkad agrāk nolūkā palīdzēt partnervalstīm segt savas finansiālās vajadzības un sasniegt IAM un Parīzes nolīguma mērķus. ES ir svarīgi piesaistīt privātā sektora finansējumu ar mērķi palīdzēt finansēt zaļu, ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu un paātrināt progresu attiecībā uz visiem IAM. Lai palīdzētu piesaistīt privāto finansējumu un izmantotu kapitāla tirgus IAM atbalstīšanai jaunattīstības valstīs, būtiski ir prasmīgāk izmantot oficiālo attīstības finansējumu. Šajā ziņā ilgtspējīgam finansējumam ir izšķiroša nozīme starptautiskā un vietējā privātā kapitāla piesaistīšanā nolūkā finansēt ilgtspējīgas investīcijas partnervalstīs. Ir pastiprināts NDICI – “Eiropa pasaulē” finansēšanas mehānisms, nodrošinot lielāku spēku finanšu instrumentiem, it īpaši ar Ārējās darbības garantiju (ĀDG), kas segs investīcijas līdz pat 53,4 miljardu EUR apmērā, citstarp 40 miljardus EUR EFIA+ operatīvajām darbībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, īpaši palīdzot piesaistīt papildu publiskās un privātās investīcijas. Global Gateway stratēģijas ietvaros Eiropa pilnībā iesaistīsies globālo investīciju iztrūkuma mazināšanā un labākā resursu piesaistīšanā nolūkā atbalstīt IAM finansējumu jaunattīstības valstīs, it īpaši izpētot citu ieinteresēto personu iespējamo lomu, ne tikai tradicionālos ilgtspējīgas attīstības ainas finansēšanas dalībniekus.

Uzlabots tiesiskais regulējums un procedūras efektīvākas darbības nodrošināšanai

ES ārējās darbības tiesiskais regulējums ir ievērojami racionalizēts, izmantojot NDICI – “Eiropa pasaulē”, un tam būs svarīga nozīme pastiprinātas Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai nodrošināšanā. Regulā ir apvienoti vairāki finanšu instrumenti un modalitātes (kuriem iepriekšējā plānošanas periodā bija atšķirīgi pārvaldības mehānismi un juridiskais pamats 33 ), izveidojot vienotu tiesisko regulējumu un pārvaldības mehānismu. Iepriekšējā struktūra izraisīja ārējo darbību sadrumstalotību, kuras dēļ bija grūti nodrošināt finanšu instrumentu sinerģiju un saskaņotību. Jaunais regulējums vienkāršo investīciju atbalsta īstenošanu, nodrošinot saskaņotu noteikumu un procedūru kopumu un pārvaldību, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus divpusējām un daudzpusējām attīstības finanšu iestādēm. Komisija strādā arī pie vairākām jaunām iniciatīvām nolūkā atvieglot partneriestāžu pieteikšanos atbalstam saskaņā ar EFIA+, tādējādi atbalstot iekļautības mērķus.

Turklāt ar NDICI – “Eiropa pasaulē” regulu izveido neatkarīgu, objektīvu, iekļaujošu un pārredzamu riska pārvaldības sistēmu, izmantojot Garantiju tehniskā novērtējuma grupu plus (GTAG+), kurā var piedalīties partneriestāžu un ieinteresēto dalībvalstu eksperti un kuru organizē un vada Komisija. Riska novērtējuma un atlīdzības metodikas konsekventi piemēro visiem investīciju logiem. GTAG+ veicinās vienotu izpratni starp finanšu iestādēm par riska novērtēšanas metodiku un tās pamatā esošajiem pieņēmumiem, tādējādi uzlabojot vispārējo pārredzamību un galu galā arī riska pārvaldības efektivitāti.

Visbeidzot, NDICI – “Eiropa pasaulē” un IPA III ietver noteikumus par pastiprinātu uzraudzību un ziņošanu. Rezultātu uzraudzība, pamatojoties uz pierādījumiem un izvērtējumiem, var atbalstīt arī komunikāciju un redzamību saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas stratēģiskajos plānos valsts, reģionālajā un globālajā līmenī.

Lai gan pašreizējās finanšu arhitektūras uzlabojumu centrā ir instruments NDICI – “Eiropa pasaulē”, Komisija īstenos papildu darbības nolūkā panākt lielāku ietekmi un uzlabot politikas vadību, koordināciju, iekļautību un redzamību.

2.2.2    Spēcīgas ES politikas vadības apliecināšanas pasākumi

Šajā sadaļā ir izklāstītas papildu darbības, kuru mērķis ir stiprināt ES politikas vadību, papildus tām, kas minētas sadaļā, kura veltīta NDICI – “Eiropa pasaulē” un citiem stratēģiskajiem dokumentiem.

Vienota nostāja daudzpusējās finanšu iestādēs

Attiecībā uz Padomes sastāviem Eiropas Savienībā Komisija un AP/PV atbalsta vairāku dalībvalstu pausto prasību iesaistīt Padomes diskusijās par attīstības finansējumu divus attiecīgos sastāvus: Ekonomikas un finanšu padomi (ECOFIN) un Ārlietu padomi (ĀP – attīstības sastāvu). Tas nodrošinātu, ka ar attīstības finansējumu saistītajos jautājumos tiek ņemti vērā visi būtiskie aspekti (fiskālā ilgtspēja, ārpolitika un ietekme uz attīstību), un veicinātu ES nostājas veidošanu. Tas var palīdzēt paust vienotu nostāju daudzpusējās finanšu iestādēs. Tam ir vēl jo lielāka nozīme, sākot īstenot Global Gateway stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt horizontālu pieeju ES stratēģisko prioritāšu īstenošanai, atbalstot investīcijas trešās valstīs, kas aptver gan ar attīstību saistītu, gan nesaistītu palīdzību.

Starptautiskā līmenī ir svarīgi nodrošināt efektīvu, koordinētu un saskaņotu komunikāciju par ES politiskajām prioritātēm forumos un struktūrās, kuros ir pārstāvēti vairāki Eiropas dalībnieki. Lai palielinātu savu ietekmi, ES un tās dalībvalstīm būtu jāpauž vienota nostāja. ES būtu jāturpina veicināt partnerības ar dažādām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm plašu reformu programmu un svarīgu politisko prioritāšu jomā. Tāpat būtu jācenšas rast kopīgu nostāju par visu to daudzpusējo attīstības banku stratēģiskajiem plāniem, kuru akcionāres ir ES dalībvalstis.

2.2.3    Pasākumi uzlabotas koordinācijas veicināšanai

Šajā sadaļā ir izklāstītas papildu darbības, kuru mērķis ir stiprināt koordināciju starp Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai ieinteresētajām personām, papildus tām, kas jau minētas sadaļā, kura veltīta NDICI – “Eiropa pasaulē” un citiem stratēģiskajiem dokumentiem.

Stiprināta koordinācija valstu un reģionālā līmenī

Saskaņā ar pastiprināto ģeogrāfiskās pieejas īstenošanu, pieņemot lēmumus par projektiem, kurus finansē ar finanšu instrumentiem, kā arī par nepieciešamo investīciju veidu un iesaistāmo(-ajām) finanšu iestādi(-ēm), ir jāņem vērā valsts vai reģionālās īpatnības (citstarp, piem., parāda atmaksājamības aspekti). Tādēļ liela nozīme būs ciešākas koordinācijas veicināšanai valsts un reģionālā līmenī. 

Vajadzētu nodrošināt, ka ES delegācijām, pamatojoties uz viņu speciālajām zināšanām par vietējiem apstākļiem, ir galvenā loma Eiropas komandas iniciatīvu un citu kopīgu sadarbības aktivitāšu veidošanā ES partnervalstīs un konkrētu politikas reformu atbalstīšanā. Eiropas attīstības dalībniekiem un finanšu iestādēm it īpaši būtu vairāk jāpaļaujas uz ES delegācijām, veidojot investīciju projektu plūsmas, kurām var būt pārveidojoša ietekme uz attīstību. Augšupējais dialogs starp ES delegācijām un galvenajiem attīstības dalībniekiem stiprinās arī valsts līmeņa kopīgo plānošanu un īstenošanu ar Eiropas partneriem.

Papildus finanšu instrumentiem un nolūkā palielināt spēju veidošanu partnervalstīs tiks uzlabota arī tehniskā palīdzība, citstarp mobilizējot Eiropas publiskā sektora speciālās zināšanas, it īpaši nolūkā atbalstīt partnervalstu administratīvās un normatīvās reformas un veicināt Eiropas un starptautisko standartu ievērošanu.

Paplašināts dialogs un sadarbība ar finanšu iestādēm ārpus Eiropas

Veiksmīga globālā iesaiste nozīmē arī to, ka ES ir jāpaplašina dialogs un sadarbība ar attīstības bankām ārpus ES un jāpadziļina partnerības un alianses ar ieinteresētajām personām ārpus ES.

2.2.4    Pasākumi iekļaujošākas finanšu arhitektūras veidošanai

Šajā sadaļā ir izklāstītas papildu darbības, kuru mērķis ir veicināt iekļautību finanšu arhitektūrā attīstībai, papildus tām, kas jau minētas sadaļā, kura veltīta NDICI – “Eiropa pasaulē” un citiem stratēģiskajiem dokumentiem.

Komisijas mērķis ir izveidot iekļaujošu un integrētu sistēmu, kurā var piedalīties visi dalībnieki ar saviem instrumentiem un speciālajām zināšanām nolūkā palielināt publiskā sektora finansējumu, piesaistīt privātos investorus un uzlabot spēju veidošanu un tehnisko palīdzību.

Labāka informācijas plūsma un regulāra tās apmaiņa, kā ierosināts koordinācijas sadaļā, palīdzēs sekmēt lielāku iekļautību, nodrošinot, ka visas dalībvalstis un to attīstības dalībnieki ir informēti par investīciju iespējām un ka tiek izmantota visefektīvākā instrumentu un dalībnieku kombinācija nolūkā panākt lielāku ietekmi uz vietas.

Iekļaujošu diskusiju nodrošināšana visos līmeņos

Visas ieinteresētās personas — un it īpaši Komisija, dalībvalstu attīstības pārstāvji, Eiropas daudzpusējās un divpusējās finanšu iestādes un attīstības sadarbības organizācijas — regulāri izsvērs progresu, kas panākts, uzlabojot Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Tas nodrošinās lielāku iekļautību, pulcējot kopā ar Komisiju visu dalībvalstu attīstības pārstāvjus, Eiropas daudzpusējās un divpusējās finanšu iestādes un attīstības sadarbības organizācijas. 

Papildus augsta līmeņa izsvēršanai un vadības diskusijām ir jānostiprina iekļaujoša koordinācija tehniskā līmenī par horizontāliem jautājumiem.

Pastiprināts atbalsts pīlāra novērtējumiem

Komisija augstu novērtē iespēju visām Eiropas finanšu iestādēm pildīt savu uzdevumu finanšu arhitektūrā attīstībai. Ir jāņem vērā, ka pīlāra novērtējums nav priekšnoteikums dalībai kopīgās investīcijās (piem., EKI) un, kā minēts iepriekš, Komisija izpētīs iespēju nodrošināt stimulus nolūkā piešķirt privilēģijas kopīgiem priekšlikumiem ar Eiropas struktūrām, kam nav veikts pīlāra novērtējums (ja vien vadošajai struktūrai ir veikts pīlāra novērtējums).

2.2.5    Pasākumi ES redzamības un ietekmes veicināšanai

Šajā sadaļā ir izklāstītas papildu darbības, kuru mērķis ir stiprināt komunikāciju un vispārējo ES redzamību, papildus tām, kas jau minētas sadaļā, kura veltīta NDICI – “Eiropa pasaulē” un citiem stratēģiskajiem dokumentiem.

Komunikācijas centienu stiprināšana, īstenojot Eiropas komandas pieeju

Lai veicinātu ES un dalībvalstu attīstības darbību redzamību gan pasaules, gan vietējā mērogā un nodrošinātu, ka Eiropa tiek uzskatīta par starptautiski ietekmīgu dalībnieci, kas atbilst tās finansiālās intervences nozīmei, ir svarīgi, lai Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai dalībnieki apvienotu spēkus savos komunikācijas centienos.

Līdz ar jaunu līdzekļu devēju parādīšanos ir svarīgi spēt precīzi parādīt Eiropas atbalsta apjomu partnervalstīm. Lai efektīvi komunicētu par ES un tās dalībvalstu kopējo piesaistīto atbalstu, būs jānovērš salīdzināmu datu trūkums dalībvalstīs un Eiropas finanšu iestādēs.

Eiropas komandas pieeja būs ES stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas centienu galvenā daļa gan starptautiskā, gan valstu un reģionālā līmenī. Šajā ziņā EKI var sniegt noderīgu un pamanāmu iespēju komunikācijas centienu strukturēšanai. Kaimiņvalstu un Rietumbalkānu reģiona kontekstā vēstījums būs vērsts uz ekonomikas un investīciju plāniem kā galvenajiem instrumentiem, kas īstenojami saskaņā ar Eiropas komandas pieeju.

9.NOBEIGUMS

Lai nodrošinātu Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai uzlabošanu un vēlamo ietekmi gan ES, gan tās partneriem, ir nepieciešama ātra, koordinēta un vērienīga rīcība.

Eiropas komandas reakcija uz Covid-19 krīzi ir parādījusi, ka ES, tās dalībvalstis un to finanšu iestādes ir spēcīgākas, ja tās strādā kopā un cenšas sasniegt kopīgus mērķus. Finanšu arhitektūrai ir jābalstās šajā pieejā nolūkā nodrošināt, ka finanšu partneri un attiecīgās ieinteresētās personas savlaicīgi apmainās ar informāciju un strādā kopā, sākot no tehniskās palīdzības sniegšanas līdz projekta izstrādei, iepriekšējai novērtēšanai un izvērtējumam, pamatojoties uz savām attiecīgajām speciālajām zināšanām par valsti, nozari vai finansēm. To darbībā ir jāievēro kopīgi mērķi, īstenojot stingru ES politisko vadību. Tas nodrošinās arī ES kā nozīmīgas starptautiskās partneres redzamību un atpazīstamību.

Lai optimizētu Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai, uzlabotu sadarbību, palielinātu ietekmi un nodrošinātu, ka ES tiek pienācīgi atzīta par būtisku globālu dalībnieci, izšķiroša nozīme ir visu iesaistīto partneru aktīvai līdzdalībai un centieniem. Komisija un AP/PV ir gatavi uzņemties centrālo lomu šajos centienos ciešā partnerībā ar visām Eiropas ieinteresētajām personām un jau ir sākuši īstenot ierosinātās darbības uzlabojumu īstenošanas nolūkā.

Pielikums. Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai dalībnieki

Trešās valstis

Daudzpusējās attīstības bankas: Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB)

Globālās/reģionālās/starptautiskās bankas: Pasaules Bankas grupa (PBG), Āfrikas Attīstības banka (AfDB), Āzijas Attīstības banka (ADB), Amerikas Attīstības banka (IDB) utt.

(1)

 Eiropas Komisija (2021), Eiropas komanda, pasaules vadošā līdzekļu devēja 2020. gadā, palielina oficiālo attīstības palīdzību līdz 66,8 miljardiem eiro , 2021. gada 13. aprīlis .

(2)

ESAO (2020), Global Outlook on Financing for Sustainable Development 2021: A New Way to Invest for People and Planet , OECD Publishing, Paris.

(3)

 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un EIB par Global Gateway , 1.12.2021., JOIN(2021) 30 final.

(4)

Eiropas Komisija (2022), ES–Āfrika: stratēģijas Global Gateway ieguldījumu pakete , 18.02.2022.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1.–78. lpp.).

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) (OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp.).

(7)

Sk., piem., Camdessus, M (2010), European Investment Bank’s external mandate 2007‐2013 Mid‐Term Review  — Report and recommendations of the Steering Committee of “wise persons”, EIB Publishing, Luxembourg.

(8)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un EIB “Ceļā uz efektīvāku finanšu arhitektūru ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības” , 12.9.2018., COM(2018) 644 final.

(9)

 High-Level Group of Wise Persons on the European financial architecture for development (2019), Europe in the world – The future of the European financial architecture for development , General Secretariat of the Council of the EU, Brussels.

(10)

Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojums ES delegācijām  Feasibility study on options for strengthening the future European financial architecture for development – Executive Summary  (Priekšizpēte par turpmākās Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai stiprināšanas iespējā  – Kopsavilkums), 14.4.2021., GSC(2021) 6961/1/21 REV 1.

(11)

 Padomes secinājumi par Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai uzlabošanu , 14.6.2021., GSC(2021) 9462/1/21 REV 1.

   Sk. arī Padomes secinājumus par Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai stiprināšanu , 5.12.2019., GSC(2019) 14434/19.

(12)

15 locekļi: Bio (Beļģija), CDC (Apvienotā Karaliste), COFIDES (Spānija), DEG (Vācija), Finnfund (Somija), FMO (Nīderlande), IFU (Dānija), Norfund (Norvēģija), OeEB (Austrija), Proparco (Francija), SBI/BMI (Beļģija), SIFEM (Šveice), Sace Simest (Itālija), SOFID (Portugāle), Swedfund (Zviedrija).

(13)

 AFD, KfW, CDP, AECID un Eiropas Komisija.

(14)

 Dalībnieki: ADA (Austrija), AECID (Spānija), AICS (Itālija), AFD (Francija), Britu padome (Apvienotā Karaliste), Camoes (Portugāle), CPVA (Lietuva), CzechAid (Čehija), Enabel (Beļģija), Expertise France (Francija), FIIAPP (Spānija), GIZ (Vācija), LuxDev (Luksemburga), SlovakAid (Slovākija), Sida (Zviedrija), SNV (Nīderlande), RoAid (Rumānija). Asociētie dalībnieki: Danida (Dānija), FCDO (Apvienotā Karaliste), MFA (Igaunija) un MFA (Nīderlande). Novērotājs: Komisija. Praktiķu sadarbības tīkls sniedz atsauksmes par politiku no praktiķu viedokļa.

(15)

  Saprašanās memorands starp Eiropas Komisiju, EIB un ERAB (2012) attiecībā uz sadarbību ārpus Eiropas Savienības” , Brisele.

(16)

 Pilns saraksts sniegts pielikumā.

(17)

EIB, KfW, AFD — līdzfinansējuma darbības un resursu apvienošana projektu novērtēšanai un uzraudzībai, apmaiņai ar informāciju un konsultācijām.

(18)

 Piem., “Interact Klimata pārmaiņu instruments”, ICCF akcionāri pašlaik ietver: AFD, EIB, CDC, DEG, PROPARCO, BIO, Finnfund, COFIDES, Norfund, OeEB, SIFEM, Swedfund, “European Financing Partners”, akcionāri ir EIB un 13 ES AFI: BIO, CDC, COFIDES, DEG, Finnfund, FMO, IFU, PROPARCO, Norfund, SBI-BMI, Swedfund, SIFEM un OeEB vai Sadraudzības instruments (PROPARCO (Francija), FMO (Nīderlande) un DEG (Vācija)).

(19)

 Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojums ES delegācijā European Financial Architecture for Development – EIB-EBRD Joint Report , 25.11.2021., GSC(2021) 14398/21.

(20)

EIP visaptverošā pieejā apvieno trīs savstarpēji papildinošus pīlārus (t. i., finansējums nolūkā piesaistīt papildu resursus, izmantojot finansējuma apvienošanu un EFIA garantiju, tehniskā palīdzība, investīciju vide). Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un EIB  “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” , 14.9.2016., COM(2016) 581 final.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu (OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.).

(22)

Reģionālie mehānismi: Āfrikas Investīciju platforma, Karību jūras reģiona ieguldījumu mehānisms, Klusā okeāna reģiona ieguldījumu mehānisms, Āzijas ieguldījumu mehānisms, Vidusāzijas ieguldījumu mehānisms, Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms, Kaimiņattiecību politikas investīciju platforma un Rietumbalkānu investīciju satvars. No tematiskās perspektīvas: lauksaimniecības un elektrifikācijas finansēšanas iniciatīvas “agriFI” un “electriFI”.

(23)

Eiropas Komisija (2019), ES platforma finansējuma apvienošanai ārējās sadarbības jomā .

(24)

ES “Eiropas komandas” pieeja paredz piesaistīt iemaksas no Eiropas Savienības un apvienot ES dalībvalstu un finanšu iestāžu piesaistītos resursus, vienlaikus ievērojot ES Līgumos noteiktās ES kompetences un lēmumu pieņemšanas procedūras, arī balsošanas kārtību. Eiropas komandas pieeja balstās uz ES, tās dalībvalstīm, to finanšu iestādēm, citstarp valsts attīstības bankām un īstenošanas aģentūrām, kā arī EIB un ERAB. To īsteno arī ES partnervalstīs, iesaistot arī ES delegācijas nolūkā veicināt ES koordināciju uz vietas.

(25)

Komisijas kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19” , 8.4.2020., JOIN(2020) 11 final.

(26)

  Komisijas ziņojums Padomei par ieteikumiem, kurus sniegusi Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai , 31.1.2020., COM(2020) 43 final.

(27)

 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un EIB par Global Gateway , 1.12.2021., JOIN(2021) 30 final.

(28)

Eiropas Komisija (2022), ES–Āfrika: stratēģijas Global Gateway ieguldījumu pakete , 18.02.2022.

(29)

Iemaksu veicējiem, atbilstīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu.

(30)

Skatīt šeit: https://ec.europa.eu/international-partnerships/global-europe-programming_en , https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/funding-and-technical-assistance/neighbourhood-development-and-international-cooperation-instrument-global-europe-ndici-global-europe_en un https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/enlargement-policy/overview-instrument-pre-accession-assistance_en  

(31)

Gan kopīgas plānošanas, gan divpusējās plānošanas gadījumā. Īstenojot kopīgu plānošanu, ES un dalībvalstis vienojas par vienotu ES un tās dalībvalstu atbildi uz partnervalsts/reģiona attīstības stratēģiju, nodrošinot tūlītēju iespēju palielināt koordināciju, efektivitāti un ietekmi.

(32)

 Kā paziņots Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijā , kas publicēta 2021. gada 6. jūlijā.

(33)

Daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam kategorija “Eiropa pasaulē” tika īstenota, izmantojot vairākus finanšu instrumentus. Tie ietvēra šādus dokumentus:

• Regula (ES) 2015/322 par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu,

• Regula (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu,

• Regula (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu,

• Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā,

• Regula (ES) Nr.  234/2014, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm,

• Regula (ES) Nr. 235/2014, ar ko izveido Eiropas finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām,

• Regula (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu,

• Lēmums (ES) 2018/412, ar kuru groza Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (Ārējo aizdevumu pilnvaras),

• Regula (ES) 2018/409, ar kuru groza Padomes Regulu Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai.

(34)

 Komisijas dienestu darba dokuments ““Eiropa pasaulē” veikuma uzraudzības sistēmas ieviešana, kurā ir pārskatīts “Eiropa pasaulē” rezultātu ietvars” , 25.1.2022., SWD(2022) 22 final.

(35)

 Šajā forumā ir ģenerāldirektorātu vadītāji, kas visās dalībvalstīs atbild par attīstību, kā arī attiecīgie Komisijas Starptautisko partnerību, Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta vadītāji un Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretārs. Paplašinātajā Eiropas komandas formātā šajā forumā ir arī augstākā līmeņa vadība no dalībvalstu attīstības aģentūrām un finanšu iestādēm, kā arī EIB un ERAB.

(36)

 Vienkāršotiem finansējuma veidiem arī būtu jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, it īpaši ekonomijas, efektivitātes un dubultā finansējuma nepieļaušanas principam.